Otro gadu pēc kārtas, Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina interesentus piedalīties dienastauriņu vērošanas akcijā! Pagājušajā gadā atsaucība bija visai liela un tika saņemti gandrīz 2000 dienastauriņu ziņojumu - starp kuriem bija gan interesanti reti sastopamu sugu ziņojumi, gan tika iegūti daudz vērtīgu datu par biežāk sastopamo sugu izplatību. Ņemot vērā, ka šis gads ir īpašs ar to, ka Gada Kukaiņa godā kā reizi ir viena no dienastauriņu sugām - lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion), tad sagaidām, ka arī šī gada Tauriņu Vērošanas akcijas gaitā iegūsim vērtīgas ziņas gan par Gada Kukaini, gan citām dienastauriņu sugām.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad gada beigās visi ziņojumi tiks apkopoti un veiksmīgākajiem dalībniekiem LEB gada nogales sēdē tiks pasniegtas veicināšanas balvas. Šogad cīņas laukums paliek nemainīgs un rezultāti tiks apkopoti divās kategorijās:
1) Gada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šīs kategorijas ieskaitē tiks iekļauts jebkurš Latvijas teritorijā veikts ziņojums. Praktiski bez ierobežojumiem - pārvietojamies pa Latvijas teritoriju kādos virzienos vēlamies, vērojam tauriņus un mēģinām gada laikā ieraudzīt maksimāli daudz sugas. Līdz šim labākais oficiāli reģistrētais viena gada rezultāts ir Sintijas Elfertes 91 suga, kas sasniegts 2013. gadā. Kurš šo rezultātu pārspēs?
2) Novada garākais dienastauriņu sugu saraksts. Šī kategorija (novadu sarakstu veidošana) pat varbūt ir tā svarīgākā un kurā mēs labprāt sagaidītu vislielāko aktivitāti un atsaucību, jo tieši novadu sarakstu veidošanā slēpjas vislielākā pievienotā vērtība - iespējams atklāt jaunas sugu atradnes (garākā gada saraksta veidošana vairāk vai mazāk tomēr balstās jau uz zināmu tauriņu atradņu apsekošanu) tādējādi dodot ieguldījumu dažādu sugu izplatības skaidrošanā. Lai šī novadu sarakstu veidošana būtu interesantāka, tika apkopoti visi līdz šim Dabasdati.lv ziņotie dienastauriņu novērojumi un izveidots katra novada dienastauriņu sugu saraksts.
Kā redzams, tad kopumā ir vien daži novadi, kurus var saukt par labi apsekotiem - vairāk kā 60 sugas konstatētas Ropažu, Ādažu, Inčukalna, Amatas, Engures, Garkalnes un Smiltenes novados. Taču ir arī tādi novadi, no kuriem Dabasdatos nav vēl neviens (!) ziņojums - tātad ir plašs darba lauks kur vēl darboties. Šogad mums kopīgiem spēkiem ir iespēja to mainīt, bet turpmāko 5 gadu mērķis - lai ikkatrā novadā būtu konstatētas vismaz 50 dienastauriņu sugas!
Bet varbūt neskriesim notikumiem pa priekšu - šogad novadu sarakstu veidotājiem ir divi galvenie virznieni kur darboties: veidot gada garāko novada sarakstu (tabula ar pašreizējiem labākajiem rezultātiem apskatāma ŠEIT!) vai arī var nekoncentrēties tik daudz uz personīgo rezultātu, bet vienkārši mēģināt atrast kādā novadā līdz šim nekonstatētas sugas (tabula ar katrā novadā konstatēto sugu sarakstu apskatāma ŠEIT - izpētam, kādas sugas jūsu novadā trūkst un dodamies meklēt!), tādējādi paceļot "savu" vai kādu citu novadu augstāk reitingu tabulā. Bet, ja nav īpaša interese piedalīties šādā sarakstu veidošanas trakumā, tad tāpat priecāsimies par jebkuru dienastauriņa ziņojumu - katrs ziņojums ir vērtība, jo tos var izmantot, piemēram, veidojot tieši Latvijas teritorijai precīzus un aktuālus sugu lidošanas laikus.
Dabasdati.lv ziņoto dienastauriņu novērojumu sadalījums gada griezumā
Par tehniskām niansēm - ir jācenšas aizpildīt maksimāli precīzs un kvalitatīvs novērojums, lai pēc tam datu apstrādē nebūtu nekādu jautājumu par sugas noteikšanas pareizību vai novērojuma veikšanas vietu. Lielākā daļa ziņotāju to gan ievēro jau tagad, bet nenāk par ļaunu atgādināt vēlreiz. Galvenās prasības ir:
- Maksimāli censties katru novērojumu dokumentēt ar fotoattēlu. Atsevišķi viegli atšķiramu sugu gadījumā, ja novērotājs ir pārliecināts par sugas piederību, tas netiks tik stingri prasīts, taču sarežģītāko sugu grupu (zilenīši, raibeņi u.c.) gadījumos nepārliecinoši dokumentēti novērojumi rezultātu apkopojumā iekļauti netiks. Ja nav fotoattēls, tad, jo īpaši svarīgi ir aizpildīt piezīmju lauku ar novērojuma apstākļiem - no kāda attāluma un cik ilgi tauriņš redzēts, kādas pazīmes redzētas utt.
- Novērojuma vietu cenšamies atzīmēt maksimāli precīzi! Ideālā variantā tā ir punktveida atradne, bet der arī kāds neliels poligons (kādas pļaviņas robežās, piemēram) vai īss maršruts līdz 1km garumā. Galvenais pievēršam uzmanību novadu robežām (tās var aplūkot www.balticmaps.lv - datu slāņu izvēlnē kartes labajā augšējā stūrī izvēloties opciju "Novadi") - novērojumi, kas būs atzīmēti divu novadu robežās (kaut vai par 50m otrpus robežai) rezultātu apkopošanā netiks iekļauti. Pavisam ideālā variantā būtu labi, ja jau piezīmēs varētu ierakstīt, kurā novadā šis novērojums ir veikts (atvieglo datu apstrādi). Viens no ieguvumiem precīzu novērojuma vietu atzīmēšanai ir fakts, ka precīzus novērojumus vēlāk nākotnē varēs viegli sasaistīt, piemēram, ar kvadrātu tīklu, lai izveidotu daudz precīzākas sugu izplatības kartes. Rūpīgi aizpildīts novērojums ir labs ieguldījums nākotnei!
Mācoties no iepriekšējā gada pieredzes, šogad centīsimies daudz aktīvāk un biežāk atgādināt par šo Tauriņu vērošanas akciju - sekojiet informācijai un jaunumiem! Tagad atliek vien baudīt pavasara atnākšanu un doties medīt pavasara tauriņu sugas - ir jau izlidojuši pirmie krūkļu zilenīši un ķērsu balteņi! Skaties dabā, fotogrāfē un ziņo!
Uģis Piterāns, Latvijas Entomoloģijas biedrība