Aktīvie lietotāji: 198 Šodien ievadītie novērojumi: 656 Kopējais novērojumu skaits: 1860785
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu Vintulis
Pievienots 2021-10-09 17:40:46

Joprojām atceros epizodi ar Viesturu Vintuli pie Kolkasraga 90. gadu pašā sākumā (kad rags vēl bija) – līča pusē gājām garām krūmam liedagā, pie tā sēdēja Universitātes biologu, šķiet, 1. kursa students Viesturs Vintulis, vērodams putnus, gaisā kaut kas mazs nozibsnīja garām un pazuda krūmā, bet Viesturs jau bija paguvis noteikt tā zibšņa sugu… Tagad Viesturs ir bioloģijas doktors, Universitātē lasa lekcijas mugurkaulnieku zooloģijā, bet putniem viņam laika atliekot maz, jo kopš tā paša 90. gadu sākuma viņš, Gunāra Pētersona rosināts, ir nopietni pievērsies citiem lidoņiem sikspārņiem. Šobrīd Gunārs Pētersons un Viesturs Vintulis ir tas kodols, ap kuru griežas visa sikspārņu pētniecība Latvijā. Tai skaitā Vintuļa ziņā ir arī dabasdati.lv iesūtīto sikspārņu novērojumu sugu noteikšana. Šie novērojumi gan nevar būt tādi, kā pirms 30 gadiem manis aprakstītais zibšņa novērojums Kolkasragā – kā stāsta Viesturs, vairākas sikspārņu sugas pat hiropterologam ar vairāku desmitgažu pieredzi noteikt ir ļoti grūti, pat rokā turot...


Viesturs Vintulis Rīgas putnu cīņās 2017. gadā. Foto no V. Vintuļa personīgā arhīva.

Internetā ir atrodami divi gadskaitļi, kad tu esi sācis darboties ar sikspārņiem – 1991. un 1992. gads. Kurš ir īstais?

Principā abi ir īstie! 1991. gadā aizbraucu uz Papi ar domu par putniem, bet paliku ilgāk palīdzēt Gunāram Pētersonam sikspārņu lietās. Tā man bija pirmā nopietnā sikspārņošana, pirms tam biju tikai ar Gunāru 1990. gadā vienā ekskursijā bijis. 1992. gadā stājos Bioloģijas fakultātē, atkal biju Papē, un Gunārs man piedāvāja strādāt darbu par sikspārņiem. Tad jau sāku to lietu darīt nopietnāk.

Kā tu nonāci līdz putniem? Esi pilsētas vai lauku bērns?

Pilsētas, dzimis un audzis Rīgā. Ap 25 gadu vecumu aizmuku no Rīgas projām, acīmredzot jau uz neatgriešanos. To, ka būšu biologs, es zināju jau tad, kad vēl skolā negāju. Trīs gadu vecumā es esot vasarā Garkalnes mājā vardes un vaboles ķerstījis pa dārzu…

Starp citu, vai tagad Garkalnē vardes ir?

Nav! Agrāk manā dārzā varžu bija vesels klājiens, uz katru soli kāda lēca no kājapakšas zālē. Bet pagājušogad pa visu vasaru tur redzēju divas vardes un šogad nevienu. Faktiski vardes pazuda pēc vienas ziemas ap 2010. gadu, kad decembrī trīs nedēļas bija pamatīgs kailsals, bez sniega. Pēc tās ziemas varžu jau bija daudz mazāk, un pēc tam skaits gāja vēl uz leju. Pieļauju, ka lielais trieciens vardēm bija tā ziema, un pēc tam visas lauksaimniecības ķīmijas, kas viņas bendē. Raundapu te apkārt droši vien lieto daudzi, un tas vardes bendē, lai gan skaitās relatīvi nekaitīgs. No Mihaila Pupiņa esmu dzirdējis, ka vardēm ienākusi arī kāda slimība.

Atgriežamies pie tā, kā nonāci līdz putniem.

Jau pirms skolas sāku lasīt Darela grāmatas, tās mani ļoti ieinteresēja, un pamazām viss uz dabas pusi aizgāja, lai gan vecāki sākumā mani bīdīja uz mūziku (visa mana ģimene ir mūziķi). To turpināt man neļāva veselība, ceturtajā klasē beidzu mācīties mūziku, un sestajā klasē man sākās putni sāku iet Latvijas Dabas muzeja pulciņā pie Alvila Reinberga, tad pie Maijas Purvišķes. 1990. gadā sāku gredzenot putnus un gredzenošanas sakarā arī nonācu Papē 1991. gadā. Kad Gunārs Pētersons man piedāvāja pievērsties sikspārņu pētniecībai, nodomāju: putnologu ir daudz, bet sikspārņus Latvijā faktiski pēta viens pats Gunārs, kāpēc gan man nepieslēgties?

Cik tagad Latvijā ir sikspārņu pētnieku?

Esam trīs tādi, kas par sikspārņiem ir rakstījuši savus studiju darbus, un strādājam ar viņiem arī tālāk. Šogad eksperta sertifikātu Dabas aizsardzības pārvaldē nokārtoja vēl divi cilvēki, tātad nu jau kompānija ir mazliet lielāka, bet kodols joprojām esam mēs ar Gunāru Pētersonu.

Vai mūsu pirmā hiropteroloģe Ināra Rūce, agrāk Buša, vairs ar sikspārņiem nedarbojas?

Vairs ne, bet seko līdzi tam, ko mēs darām, un mēs viņu arī aicinām uz sanāksmēm – esam nodibinājuši biedrību, tajā ir ap 20 cilvēkiem. Šogad, protams, sanāksme bija neklātienē.

Kad Gunārs Pētersons tev piedāvāja pētīt sikspārņus, uzreiz ar tiem aizrāvies?

Uzreiz varbūt pat nē. Sikspārņi un to ķeršana man patika, bet tas sakrita ar vienu citu interesi, kas man bija jau vidusskolas pēdējās klasēs – braukāšanu pa alām. Tas labi sagāja kopā, varēju skatīties ziemojošos sikspārņus un arī pašas alas. Sāku ar ziemojošajiem sikspārņiem, alu inventarizāciju, un vēlāk nāca klāt pagrabi, un ap 1993.–1994. gadu sākās arī sikspārņu vasaras pētījumi.


Viesturs Vintulis alas ieejā 90. gados. Foto: Ilze Priedniece

Pirms turpinām par sikspārņiem, jautāšu, ko vēl tu tagad dabā aktīvi skaties? Cik zinu, rāpuļus un abiniekus.

Es skatos principā gandrīz visu, no dzīvniekiem mani maz, kas neinteresē. Protams, neesmu speciālists visas grupās, bet, ja kaut ko interesantu redzu, tad vismaz zinu, ka tas ir kaut kas interesants!


Viesturs vēro un fotografē arī dažādus bezmugurkaulniekus, it īpaši tauriņus. Attēlā violetais zeltainītis Lycaena alciphron. Foto: Viesturs Vintulis.

Ko tu domā par kokvardi un purva bruņurupuci – vai šīs sugas Latvijas teritorijā senāk ir dzīvojušas?

Grūti pateikt. Kokvarde droši vien ir dzīvojusi, nav tikai zināms, vai tas ir bijis pārskatāmā pagātnē vai tikai atlantiskajā periodā. Nekādu drošu pierādījumu tam nav. Purva bruņurupucis gan varētu būt dzīvojis. Tas ir tik grūti atrodams, ka mazu populāciju cilvēks var arī nepamanīt, ja speciāli nemeklē. Kokvardi nepamanīt ir grūtāk kaut vai balss dēļ. Purva bruņurupuči ir ļoti piesardzīgi, ja kāds tuvojas, momentā pazūd ūdenī.

Varžkrupi esi redzējis?

Jā. Tas ir viens no maniem mīļākajiem abiniekiem. Pirms dažiem gadiem tepat Garkalnē, Krievupes pļavās bebru uzpludinājumā pavasarī dzirdēju kurkstēšanu. Kad vienu laiku dzīvoju Ķemeros, tur varžkrupis nebija nekāds brīnums.

Tā jau mēdz teikt – ja biologi kādā vietā apmetas, tur drīz tiek atrasts arī varžkrupis.

Tieši tā! 1995. gadā divas nedēļas nodzīvoju Maltā Latgalē, un arī tur varžkrupi redzēju! Varžkrupis man ir nācis priekšā biežāk nekā zaļais krupis. Tie, liekas, ir bagātāku augšņu apdzīvotāji, bet es vairāk dzīvojos pa Pierīgas priežu mežiem, kur drīzāk smilšu krupi varētu meklēt. Kad 1999. gadā Latvijas Dabas fonds veica inventarizāciju Ādažu poligonā, es naktī pēc lietus braucu sikspārņos un vienā posmā ievēroju, ka visi abinieki, kas šķērso ceļu, ir smilšu krupji.

Kā tev tagad iet ar putnu vērošanu?

Šovasar galīgi nebija laika, sikspārņu darbu bija daudz. Bet pavasarī, kad tie vēl nav īsti sākušies, tad gan cenšos vismaz atlantam kaut ko pavākt. Vienmēr piedalos arī ziemojošo putnu uzskaitē.

Novēroto sugu krājējs esi?

Vienu laiku biju ļoti aktīvs, bet pēdējos desmit gadus tam neatliek laika.

Nu tad ķeramies atkal pie sikspārņiem: cik viegli cilvēks parastais sikspārņus var atšķirt un noteikt, atskaitot garausaini?

Cilvēkam parastajam tas ir gandrīz neiespējami. Dažas sugas ir viegli nosakāmas, pirmkārt jau garausainais sikspārnis Plecotus auritus, otra viegli nosakāma suga ir platausis Barbastella barbastellus, kas gan tagad ir liels retums – nevienai citai Latvijas sikspārņu sugai tāda deguna nav. Samērā viegli nosakāms ir ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, tas ir ļoti tumšs. Ja viņu redz nekustīgi guļam alā vai pagrabā, tad noteikt var samērā viegli. Pārējās sugas – kā nu kura... Dažas var pamācoties apgūt diezgan ātri, savukārt naktssikspārņu ģints Myotis sugas ir tādas, kas pat mums vēl joprojām, pēc vairāku desmitu gadu pieredzes, bieži vien sagādā galvassāpes. Dvīņu sugām Branta naktssikspārnim Myotis brandti un bārdainajam naktssikspārnim Myotis mystacinus mātītes var faktiski tikai pēc zobiem atšķirt.

Ja jau dažas sugas ir nespeciālistam gandrīz neatšķiramas, cik noderīgas ir dabasdati.lv iesūtītās ziņas par sikspārņiem?

Kā nu kuras.

Kāds ir labs ziņojums par sikspārni dabasdatiem? Tāds, kam fotogrāfija klāt?

Jā, tas ir ideāls. Ja ir laba fotogrāfija, tad ir lielas cerības noteikt līdz sugai. Esmu uzrakstījis rakstu ar padomiem, kā sikspārņi būtu pareizi jāfotogrāfē. Tagad liela daļa sūtījumu ir bijuši atšifrējami.

Ziņojums "vakarā redzēju gaisā lidojam sikspārni" droši vien nav tik vērtīgs.

Tādus ziņojumus saņemam bieži, un tas ir novērojums, no kura nevar pateikt pilnīgi neko. Vasaras naktī Latvijā ir maz tādu vietu, kur sikspārņu nebūtu. Sikspārņi pārvietojas lielus gabalus, lido kilometriem tālu. Ja pie mājas lidinās sikspārnis, tas vēl nenozīmē, ka viņš tuvumā arī dzīvo, varbūt viņa mājvieta ir desmit kilometru tālumā.

Vai sikspārni pieradināt var?

Teorētiski var, praktiski nedrīkst. Īslaicīgi turēt tos nebrīvē nav grūti, sikspārņi ir viegli barojami, nebaidās – pat svaigi noķertam sikspārnim, ko tur rokā, var iedot ēst.

Vai par sikspārņiem ziņo daudz?

Ikdienā parasti nē, bet, ja sarīkojam kādu akciju, piemēram, ziņošanu par pagrabos ziemojošajiem sikspārņiem, ziņas nāk diezgan labi. 2010. gadā mums ziņās tā nāca klāt kādi divsimt pagrabi, tas ir ievērojams skaits. Pagrabos arī noteikšana ir samērā viegla, tur lielākoties ir tikai divas sugas, garausainis un ziemeļnieks, kuri ir viegli nosakāmi pēc bildēm. Ja ir kāda retāka suga, tad sazināmies ar novērotāju un braucam skatīties. Jā, Dabasdatos ir interesantas sikspārņu ziņas. Pagājušogad no Dabasdatiem nāca klāt viens tiešām liels retums, platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Mums ar Gunāru ir sajūta, ka šī suga Latvijā varbūt iet uz augšu, nāk no dienvidiem iekšā. No pagājušā gadsimta 80. gadu vidus līdz 1992. gadam Papē tas bija noķerts tikai vienu reizi, vēl vienu Ināra Rūce bija atradusi Rucavā, un vēl bija tikai daži zviedru detektornovērojumi. Savukārt pēdējos septiņus gadus, atskaitot šo, kas bija ļoti vāja sezona, mēs Papē katru gadu kādu platspārni noķeram. Platspārņa novērojums, kas pagājušogad nāca no Dabasdatiem, bija ievērojams ar to, ka tas bija nepārprotami jaunā dzīvnieka novērojums, tātad tas platspārnis ir dzimis Latvijā.


Papē noķerts platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Viesturs Vintulis

Kāpēc šī sezona bija tik slikta sikspārņiem?

Mēs to nezinām. Viens iemesls var būt laika apstākļi. Nebija labu nakšu, un pat tad, kad tādas bija, ar pareizu vēju, sikspārņu nebija. Tas bija diezgan pārsteidzoši. Pa visu sezonu noķērām kādus 800 sikspārņus, kamēr citus gadus mēs šādu skaitu noķērām vienā naktī. Protams, svārstības pa gadiem mēdz būt diezgan lielas, bet šis kritums bija ievērojams. 2018. gadā savukārt bija rekordliels skaits, trīsreiz vairāk nekā jebkad iepriekš.

Simtgades vasara…

Pēc tam gāja uz leju, un šāgada sezona ir ne nu pati zemākā, bet viena no zemākajām. Ja skatās ilggadīgos datus, varētu cerēt, ka nākamgad atkal būs labāk.


Sikspārņu ķeršana Papes murdā 2019. gada augustā (V. Vintulis priekšplānā). Foto: Bruno Schelbert

Kā sikspārņiem kopumā Latvijā klājas?

Kā kurai sugai. Ja skatāmies pēc ziemojošajiem, tur garausainajam sikspārnim, kas it kā ir viena no parastākajām sugām Latvijā, visus gadus, cik mēs to monitorējam, ir stabila lēna lejupslīde. Līdz šim garausainis bija vienīgā suga, kas iet uz leju, bet pagājušogad statistika pirmoreiz parādīja, ka arī ziemeļu sikspārnis ir sācis iet uz leju. Jautājums par ziemeļu sikspārni ir strīdīgs, tikpat labi tā var būt reāla lejupslīde, ko izraisa klimata pārmaiņas, bet var būt arī tā, ka klimata pārmaiņu dēļ tas nelien iekšā ziemošanas vietās, paliek ārpusē, jo ir ļoti salcietīgs. Dažās siltajās ziemās ziemeļu sikspārņu alās vispār nebija, bet tos varēja atrast ārpusē klinšu spraugās. Pagājušā ziema bija puslīdz normāla, redzēsim, kā būs šoziem – varbūt viņi pratīsies un atkal līdīs alās iekšā; 90. gados tā jau ir bijis.

Kāpēc garausaino sikspārņu skaits samazinās?

Tur varētu būt dažādi iemesli. Viens ir lauksaimniecības un mežsaimniecības būšana, visas indes, kas samazina kukaiņu skaitu, mežu izciršana, jo garausainis tomēr vairāk vai mazāk ir mežu suga. Cits iemesls varētu būt pārmaiņas ēku izmantošanā, jo absolūti lielākā daļa garausaiņu populācijas pārziemo piemājas pagrabos. Nelaime tāda, ka liela daļa šo pagrabu vispār vairs netiek izmantoti, tiek nojaukti, vai izsalst un vairs nav piemēroti ziemošanai, vai arī tiek uztaisīti hermētiski, un sikspārnis tur vairs netiek iekšā. Pagrabi varētu būt problēma, jo agrāk garausaiņi bija vērojami daudzos pagrabos, bet mazā skaitā, viens līdz trīs. Tagad pagrabu, kuros viņi ir, ir mazāk, bet sikspārņu skaits tajos lielāks – vairs nav retums atrast pagrabu, kurā ir 7 līdz 10 sikspārņi.

Kurām sugām vēl, atskaitot platspārnu sikspārni, iet labāk?

Tām pašām minētajām dvīņu sugām. Mēs, protams, nezinām, uz kuras sugas rēķina ir augšupeja, bet drīzāk jau uz Branta naktssikspārņa, kas ir no abām biežāk sastopamā. Tiem ir bijis straujš skaita pieaugums alās. Varbūt tas saistīts ar klimata pārmaiņām, naktssikspārņi vispār ir sugas, kas mēdz ziemot siltākās mītnēs. Par pusgrādu augstāka vidējā temperatūra viņiem jau varbūt kaut ko maina. Skaita augšupeju varbūt varētu izraisīt arī tas, ka ne visām sikspārņu sugām vajag vecos mežus, varbūt tām labvēlīgi barošanās apstākļi ir tieši jaunaudzēs. Vai tā ir, to mēs nezinām. Sikspārņi ir oportūnisti, viņi vienmēr barosies tur, kur ir visvairāk kukaiņu, kur īsākā laikā var pamatīgi pieēsties.

Latvijas sikspārņu sugu saraksts, cik zinu, ir stabils, jaunas sugas klāt nav nākušas.

Jā, konstatētas ir 16 sugas. Mainījušies ir tikai uzskati par to, cik kura suga ir bieža. 2003. gadā pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus tika sadalīts divās sugās, atsevišķā sugā izdalot pigmejsikspārni Pipistrellus pygmaeus – izdalīja pēc saucieniem, un ģenētiskā pārbaude apstiprināja, ka tā ir cita suga. Kopumā pasaulē un Eiropā tagad tiek daudz skaldītas ārā šādas slēptās sugas, Eiropā šādā veidā ir nākušas klāt kādas desmit sugas. Tiem pašiem Branta un bārdainajiem naktssikspārņiem varētu būt vēl trešā dvīņu suga Myotis alcathoe, bet tik tālu uz ziemeļiem tas diez vai ir sastopams.

Ko sikspārņu aizsardzības labā var darīt?

Faktiski visām sugām ir bišķiņ grūti, daļa sikspārņu ļoti labprāt dzīvo ēkās, un ar ēku aizsardzību ir vislielākās problēmas. Piemēram, dīķu naktssikspārnim Myotis dasycneme, kas ir Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 2. pielikuma suga, pamatā visas zināmās kolonijas ir baznīcās. Tur saduras remonta nepieciešamība un sikspārņi. It kā jau abām pusēm vajag vienu un to pašu – baznīcu labā stāvoklī, kurā nav caurvēja, ir silti, tādā sikspārņiem var izaugt mazuļi. Jautājums ir tikai par remonta laiku, veidu un to, kas remonta rezultātā izveidojas. Sikspārņu labā te kaut ko var izdarīt tikai ar cilvēku labo gribu, nevis likumdošanu. Kas attiecas uz meža sugām, lielā problēma ir tā, ka mums par tām ir maz datu. Bet nekas labs jau tur šobrīd nevar būt. Kad taisījām Eiropas platauša sugas aizsardzības plānu, skatījāmies, kādos mežos tas īsti dzīvo, izdevās atrast arī konkrētas vasaras mītnes – platausis dzīvo vietās, kur ir ļoti daudz nokaltušu vai kalstošu koku ar atkārušos mizu, aiz kuras tas slēpjas. Nokaltušo koku skaits tajās vietās, kurās platausis dzīvo, ir piecas līdz desmit reizes lielāks nekā noteikumos paredzētais oficiāli atstājamais nokaltušo koku skaits mežā! Tādas vietas arvien vairāk tiek iznīcinātas.

Vai sikspārņiem ir dabiskie ienaidnieki, atskaitot cilvēku?

Maz. Vairāk tādi lokāli, vietās, kur sikspārņu ir ļoti daudz vai nu kādā lielā kolonijā vai rudenī pie alām, kur sikspārņi reizēm naktīs salasās simtos -, parasti meža pūce vai apodziņš tuvumā dežūrē. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, jo atsevišķa lidojoša sikspārņa ķeršana pūcei nozīmētu lielāku enerģijas patēriņu nekā labumu. Faktiski pats lielākais sikspārņu ienaidnieks ir kaķis. Ja kaķis tiek klāt sikspārņu kolonijai, viņš var sporta pēc vienā vakarā apkost visus sikspārņus, kas tur lido iekšā un ārā – kaķis ir ļoti veikls mednieks. Pie kolonijām Latvijā tādi sekmīgi killerkaķi nav manīti, bet vienu gadu pie Kazugravas alām viens vietējais kaķis regulāri nāca sikspārņus ķert. Mēs nezinām kopējo skaitu, bet, pēc mūsu salasītajām sikspārņu kājām un spārniņiem spriežot, viņš vienā rudenī bija nokodis kādus 270 sikspārņus. Tās principā ir vairākas sikspārņu kolonijas. Vairāk ienaidnieku sikspārņiem ir ziemošanas laikā. Gulošu sikspārni var paņemt cauna, ūdele, dažreiz ciršļi ielien spraugās un sagrauž sikspārni, pirms tas pagūst pamosties. 1995./1996. gada bargajā ziemā Līgatnē alā tuvāk ieejai ziemojošus sikspārņus bija knābājušas lielās zīlītes: speķa gabaliņš karājas pie sienas!

Egīls Zirnis

2021-10-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Spinus spinus - 2024-04-19 StarFlare
Ciconia ciconia - 2024-04-19 DaceV
Accipiter nisus - 2024-04-06 Rallus
Dryobates minor - 2024-04-19 Rekmanis
Anthus pratensis - 2024-04-19 Rekmanis
Certhia familiaris - 2024-04-19 Rekmanis
Turdus viscivorus - 2024-04-19 Rekmanis
Nezināms
Ignotus
@ Ornitologs
Pēdējie komentāri novērojumiem
ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts