Aktīvie lietotāji: 258 Šodien ievadītie novērojumi: 3 Kopējais novērojumu skaits: 2202331
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu Vintulis
Pievienots 2021-10-09 17:40:46

Joprojām atceros epizodi ar Viesturu Vintuli pie Kolkasraga 90. gadu pašā sākumā (kad rags vēl bija) – līča pusē gājām garām krūmam liedagā, pie tā sēdēja Universitātes biologu, šķiet, 1. kursa students Viesturs Vintulis, vērodams putnus, gaisā kaut kas mazs nozibsnīja garām un pazuda krūmā, bet Viesturs jau bija paguvis noteikt tā zibšņa sugu… Tagad Viesturs ir bioloģijas doktors, Universitātē lasa lekcijas mugurkaulnieku zooloģijā, bet putniem viņam laika atliekot maz, jo kopš tā paša 90. gadu sākuma viņš, Gunāra Pētersona rosināts, ir nopietni pievērsies citiem lidoņiem sikspārņiem. Šobrīd Gunārs Pētersons un Viesturs Vintulis ir tas kodols, ap kuru griežas visa sikspārņu pētniecība Latvijā. Tai skaitā Vintuļa ziņā ir arī dabasdati.lv iesūtīto sikspārņu novērojumu sugu noteikšana. Šie novērojumi gan nevar būt tādi, kā pirms 30 gadiem manis aprakstītais zibšņa novērojums Kolkasragā – kā stāsta Viesturs, vairākas sikspārņu sugas pat hiropterologam ar vairāku desmitgažu pieredzi noteikt ir ļoti grūti, pat rokā turot...


Viesturs Vintulis Rīgas putnu cīņās 2017. gadā. Foto no V. Vintuļa personīgā arhīva.

Internetā ir atrodami divi gadskaitļi, kad tu esi sācis darboties ar sikspārņiem – 1991. un 1992. gads. Kurš ir īstais?

Principā abi ir īstie! 1991. gadā aizbraucu uz Papi ar domu par putniem, bet paliku ilgāk palīdzēt Gunāram Pētersonam sikspārņu lietās. Tā man bija pirmā nopietnā sikspārņošana, pirms tam biju tikai ar Gunāru 1990. gadā vienā ekskursijā bijis. 1992. gadā stājos Bioloģijas fakultātē, atkal biju Papē, un Gunārs man piedāvāja strādāt darbu par sikspārņiem. Tad jau sāku to lietu darīt nopietnāk.

Kā tu nonāci līdz putniem? Esi pilsētas vai lauku bērns?

Pilsētas, dzimis un audzis Rīgā. Ap 25 gadu vecumu aizmuku no Rīgas projām, acīmredzot jau uz neatgriešanos. To, ka būšu biologs, es zināju jau tad, kad vēl skolā negāju. Trīs gadu vecumā es esot vasarā Garkalnes mājā vardes un vaboles ķerstījis pa dārzu…

Starp citu, vai tagad Garkalnē vardes ir?

Nav! Agrāk manā dārzā varžu bija vesels klājiens, uz katru soli kāda lēca no kājapakšas zālē. Bet pagājušogad pa visu vasaru tur redzēju divas vardes un šogad nevienu. Faktiski vardes pazuda pēc vienas ziemas ap 2010. gadu, kad decembrī trīs nedēļas bija pamatīgs kailsals, bez sniega. Pēc tās ziemas varžu jau bija daudz mazāk, un pēc tam skaits gāja vēl uz leju. Pieļauju, ka lielais trieciens vardēm bija tā ziema, un pēc tam visas lauksaimniecības ķīmijas, kas viņas bendē. Raundapu te apkārt droši vien lieto daudzi, un tas vardes bendē, lai gan skaitās relatīvi nekaitīgs. No Mihaila Pupiņa esmu dzirdējis, ka vardēm ienākusi arī kāda slimība.

Atgriežamies pie tā, kā nonāci līdz putniem.

Jau pirms skolas sāku lasīt Darela grāmatas, tās mani ļoti ieinteresēja, un pamazām viss uz dabas pusi aizgāja, lai gan vecāki sākumā mani bīdīja uz mūziku (visa mana ģimene ir mūziķi). To turpināt man neļāva veselība, ceturtajā klasē beidzu mācīties mūziku, un sestajā klasē man sākās putni sāku iet Latvijas Dabas muzeja pulciņā pie Alvila Reinberga, tad pie Maijas Purvišķes. 1990. gadā sāku gredzenot putnus un gredzenošanas sakarā arī nonācu Papē 1991. gadā. Kad Gunārs Pētersons man piedāvāja pievērsties sikspārņu pētniecībai, nodomāju: putnologu ir daudz, bet sikspārņus Latvijā faktiski pēta viens pats Gunārs, kāpēc gan man nepieslēgties?

Cik tagad Latvijā ir sikspārņu pētnieku?

Esam trīs tādi, kas par sikspārņiem ir rakstījuši savus studiju darbus, un strādājam ar viņiem arī tālāk. Šogad eksperta sertifikātu Dabas aizsardzības pārvaldē nokārtoja vēl divi cilvēki, tātad nu jau kompānija ir mazliet lielāka, bet kodols joprojām esam mēs ar Gunāru Pētersonu.

Vai mūsu pirmā hiropteroloģe Ināra Rūce, agrāk Buša, vairs ar sikspārņiem nedarbojas?

Vairs ne, bet seko līdzi tam, ko mēs darām, un mēs viņu arī aicinām uz sanāksmēm – esam nodibinājuši biedrību, tajā ir ap 20 cilvēkiem. Šogad, protams, sanāksme bija neklātienē.

Kad Gunārs Pētersons tev piedāvāja pētīt sikspārņus, uzreiz ar tiem aizrāvies?

Uzreiz varbūt pat nē. Sikspārņi un to ķeršana man patika, bet tas sakrita ar vienu citu interesi, kas man bija jau vidusskolas pēdējās klasēs – braukāšanu pa alām. Tas labi sagāja kopā, varēju skatīties ziemojošos sikspārņus un arī pašas alas. Sāku ar ziemojošajiem sikspārņiem, alu inventarizāciju, un vēlāk nāca klāt pagrabi, un ap 1993.–1994. gadu sākās arī sikspārņu vasaras pētījumi.


Viesturs Vintulis alas ieejā 90. gados. Foto: Ilze Priedniece

Pirms turpinām par sikspārņiem, jautāšu, ko vēl tu tagad dabā aktīvi skaties? Cik zinu, rāpuļus un abiniekus.

Es skatos principā gandrīz visu, no dzīvniekiem mani maz, kas neinteresē. Protams, neesmu speciālists visas grupās, bet, ja kaut ko interesantu redzu, tad vismaz zinu, ka tas ir kaut kas interesants!


Viesturs vēro un fotografē arī dažādus bezmugurkaulniekus, it īpaši tauriņus. Attēlā violetais zeltainītis Lycaena alciphron. Foto: Viesturs Vintulis.

Ko tu domā par kokvardi un purva bruņurupuci – vai šīs sugas Latvijas teritorijā senāk ir dzīvojušas?

Grūti pateikt. Kokvarde droši vien ir dzīvojusi, nav tikai zināms, vai tas ir bijis pārskatāmā pagātnē vai tikai atlantiskajā periodā. Nekādu drošu pierādījumu tam nav. Purva bruņurupucis gan varētu būt dzīvojis. Tas ir tik grūti atrodams, ka mazu populāciju cilvēks var arī nepamanīt, ja speciāli nemeklē. Kokvardi nepamanīt ir grūtāk kaut vai balss dēļ. Purva bruņurupuči ir ļoti piesardzīgi, ja kāds tuvojas, momentā pazūd ūdenī.

Varžkrupi esi redzējis?

Jā. Tas ir viens no maniem mīļākajiem abiniekiem. Pirms dažiem gadiem tepat Garkalnē, Krievupes pļavās bebru uzpludinājumā pavasarī dzirdēju kurkstēšanu. Kad vienu laiku dzīvoju Ķemeros, tur varžkrupis nebija nekāds brīnums.

Tā jau mēdz teikt – ja biologi kādā vietā apmetas, tur drīz tiek atrasts arī varžkrupis.

Tieši tā! 1995. gadā divas nedēļas nodzīvoju Maltā Latgalē, un arī tur varžkrupi redzēju! Varžkrupis man ir nācis priekšā biežāk nekā zaļais krupis. Tie, liekas, ir bagātāku augšņu apdzīvotāji, bet es vairāk dzīvojos pa Pierīgas priežu mežiem, kur drīzāk smilšu krupi varētu meklēt. Kad 1999. gadā Latvijas Dabas fonds veica inventarizāciju Ādažu poligonā, es naktī pēc lietus braucu sikspārņos un vienā posmā ievēroju, ka visi abinieki, kas šķērso ceļu, ir smilšu krupji.

Kā tev tagad iet ar putnu vērošanu?

Šovasar galīgi nebija laika, sikspārņu darbu bija daudz. Bet pavasarī, kad tie vēl nav īsti sākušies, tad gan cenšos vismaz atlantam kaut ko pavākt. Vienmēr piedalos arī ziemojošo putnu uzskaitē.

Novēroto sugu krājējs esi?

Vienu laiku biju ļoti aktīvs, bet pēdējos desmit gadus tam neatliek laika.

Nu tad ķeramies atkal pie sikspārņiem: cik viegli cilvēks parastais sikspārņus var atšķirt un noteikt, atskaitot garausaini?

Cilvēkam parastajam tas ir gandrīz neiespējami. Dažas sugas ir viegli nosakāmas, pirmkārt jau garausainais sikspārnis Plecotus auritus, otra viegli nosakāma suga ir platausis Barbastella barbastellus, kas gan tagad ir liels retums – nevienai citai Latvijas sikspārņu sugai tāda deguna nav. Samērā viegli nosakāms ir ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, tas ir ļoti tumšs. Ja viņu redz nekustīgi guļam alā vai pagrabā, tad noteikt var samērā viegli. Pārējās sugas – kā nu kura... Dažas var pamācoties apgūt diezgan ātri, savukārt naktssikspārņu ģints Myotis sugas ir tādas, kas pat mums vēl joprojām, pēc vairāku desmitu gadu pieredzes, bieži vien sagādā galvassāpes. Dvīņu sugām Branta naktssikspārnim Myotis brandti un bārdainajam naktssikspārnim Myotis mystacinus mātītes var faktiski tikai pēc zobiem atšķirt.

Ja jau dažas sugas ir nespeciālistam gandrīz neatšķiramas, cik noderīgas ir dabasdati.lv iesūtītās ziņas par sikspārņiem?

Kā nu kuras.

Kāds ir labs ziņojums par sikspārni dabasdatiem? Tāds, kam fotogrāfija klāt?

Jā, tas ir ideāls. Ja ir laba fotogrāfija, tad ir lielas cerības noteikt līdz sugai. Esmu uzrakstījis rakstu ar padomiem, kā sikspārņi būtu pareizi jāfotogrāfē. Tagad liela daļa sūtījumu ir bijuši atšifrējami.

Ziņojums "vakarā redzēju gaisā lidojam sikspārni" droši vien nav tik vērtīgs.

Tādus ziņojumus saņemam bieži, un tas ir novērojums, no kura nevar pateikt pilnīgi neko. Vasaras naktī Latvijā ir maz tādu vietu, kur sikspārņu nebūtu. Sikspārņi pārvietojas lielus gabalus, lido kilometriem tālu. Ja pie mājas lidinās sikspārnis, tas vēl nenozīmē, ka viņš tuvumā arī dzīvo, varbūt viņa mājvieta ir desmit kilometru tālumā.

Vai sikspārni pieradināt var?

Teorētiski var, praktiski nedrīkst. Īslaicīgi turēt tos nebrīvē nav grūti, sikspārņi ir viegli barojami, nebaidās – pat svaigi noķertam sikspārnim, ko tur rokā, var iedot ēst.

Vai par sikspārņiem ziņo daudz?

Ikdienā parasti nē, bet, ja sarīkojam kādu akciju, piemēram, ziņošanu par pagrabos ziemojošajiem sikspārņiem, ziņas nāk diezgan labi. 2010. gadā mums ziņās tā nāca klāt kādi divsimt pagrabi, tas ir ievērojams skaits. Pagrabos arī noteikšana ir samērā viegla, tur lielākoties ir tikai divas sugas, garausainis un ziemeļnieks, kuri ir viegli nosakāmi pēc bildēm. Ja ir kāda retāka suga, tad sazināmies ar novērotāju un braucam skatīties. Jā, Dabasdatos ir interesantas sikspārņu ziņas. Pagājušogad no Dabasdatiem nāca klāt viens tiešām liels retums, platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Mums ar Gunāru ir sajūta, ka šī suga Latvijā varbūt iet uz augšu, nāk no dienvidiem iekšā. No pagājušā gadsimta 80. gadu vidus līdz 1992. gadam Papē tas bija noķerts tikai vienu reizi, vēl vienu Ināra Rūce bija atradusi Rucavā, un vēl bija tikai daži zviedru detektornovērojumi. Savukārt pēdējos septiņus gadus, atskaitot šo, kas bija ļoti vāja sezona, mēs Papē katru gadu kādu platspārni noķeram. Platspārņa novērojums, kas pagājušogad nāca no Dabasdatiem, bija ievērojams ar to, ka tas bija nepārprotami jaunā dzīvnieka novērojums, tātad tas platspārnis ir dzimis Latvijā.


Papē noķerts platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Viesturs Vintulis

Kāpēc šī sezona bija tik slikta sikspārņiem?

Mēs to nezinām. Viens iemesls var būt laika apstākļi. Nebija labu nakšu, un pat tad, kad tādas bija, ar pareizu vēju, sikspārņu nebija. Tas bija diezgan pārsteidzoši. Pa visu sezonu noķērām kādus 800 sikspārņus, kamēr citus gadus mēs šādu skaitu noķērām vienā naktī. Protams, svārstības pa gadiem mēdz būt diezgan lielas, bet šis kritums bija ievērojams. 2018. gadā savukārt bija rekordliels skaits, trīsreiz vairāk nekā jebkad iepriekš.

Simtgades vasara…

Pēc tam gāja uz leju, un šāgada sezona ir ne nu pati zemākā, bet viena no zemākajām. Ja skatās ilggadīgos datus, varētu cerēt, ka nākamgad atkal būs labāk.


Sikspārņu ķeršana Papes murdā 2019. gada augustā (V. Vintulis priekšplānā). Foto: Bruno Schelbert

Kā sikspārņiem kopumā Latvijā klājas?

Kā kurai sugai. Ja skatāmies pēc ziemojošajiem, tur garausainajam sikspārnim, kas it kā ir viena no parastākajām sugām Latvijā, visus gadus, cik mēs to monitorējam, ir stabila lēna lejupslīde. Līdz šim garausainis bija vienīgā suga, kas iet uz leju, bet pagājušogad statistika pirmoreiz parādīja, ka arī ziemeļu sikspārnis ir sācis iet uz leju. Jautājums par ziemeļu sikspārni ir strīdīgs, tikpat labi tā var būt reāla lejupslīde, ko izraisa klimata pārmaiņas, bet var būt arī tā, ka klimata pārmaiņu dēļ tas nelien iekšā ziemošanas vietās, paliek ārpusē, jo ir ļoti salcietīgs. Dažās siltajās ziemās ziemeļu sikspārņu alās vispār nebija, bet tos varēja atrast ārpusē klinšu spraugās. Pagājušā ziema bija puslīdz normāla, redzēsim, kā būs šoziem – varbūt viņi pratīsies un atkal līdīs alās iekšā; 90. gados tā jau ir bijis.

Kāpēc garausaino sikspārņu skaits samazinās?

Tur varētu būt dažādi iemesli. Viens ir lauksaimniecības un mežsaimniecības būšana, visas indes, kas samazina kukaiņu skaitu, mežu izciršana, jo garausainis tomēr vairāk vai mazāk ir mežu suga. Cits iemesls varētu būt pārmaiņas ēku izmantošanā, jo absolūti lielākā daļa garausaiņu populācijas pārziemo piemājas pagrabos. Nelaime tāda, ka liela daļa šo pagrabu vispār vairs netiek izmantoti, tiek nojaukti, vai izsalst un vairs nav piemēroti ziemošanai, vai arī tiek uztaisīti hermētiski, un sikspārnis tur vairs netiek iekšā. Pagrabi varētu būt problēma, jo agrāk garausaiņi bija vērojami daudzos pagrabos, bet mazā skaitā, viens līdz trīs. Tagad pagrabu, kuros viņi ir, ir mazāk, bet sikspārņu skaits tajos lielāks – vairs nav retums atrast pagrabu, kurā ir 7 līdz 10 sikspārņi.

Kurām sugām vēl, atskaitot platspārnu sikspārni, iet labāk?

Tām pašām minētajām dvīņu sugām. Mēs, protams, nezinām, uz kuras sugas rēķina ir augšupeja, bet drīzāk jau uz Branta naktssikspārņa, kas ir no abām biežāk sastopamā. Tiem ir bijis straujš skaita pieaugums alās. Varbūt tas saistīts ar klimata pārmaiņām, naktssikspārņi vispār ir sugas, kas mēdz ziemot siltākās mītnēs. Par pusgrādu augstāka vidējā temperatūra viņiem jau varbūt kaut ko maina. Skaita augšupeju varbūt varētu izraisīt arī tas, ka ne visām sikspārņu sugām vajag vecos mežus, varbūt tām labvēlīgi barošanās apstākļi ir tieši jaunaudzēs. Vai tā ir, to mēs nezinām. Sikspārņi ir oportūnisti, viņi vienmēr barosies tur, kur ir visvairāk kukaiņu, kur īsākā laikā var pamatīgi pieēsties.

Latvijas sikspārņu sugu saraksts, cik zinu, ir stabils, jaunas sugas klāt nav nākušas.

Jā, konstatētas ir 16 sugas. Mainījušies ir tikai uzskati par to, cik kura suga ir bieža. 2003. gadā pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus tika sadalīts divās sugās, atsevišķā sugā izdalot pigmejsikspārni Pipistrellus pygmaeus – izdalīja pēc saucieniem, un ģenētiskā pārbaude apstiprināja, ka tā ir cita suga. Kopumā pasaulē un Eiropā tagad tiek daudz skaldītas ārā šādas slēptās sugas, Eiropā šādā veidā ir nākušas klāt kādas desmit sugas. Tiem pašiem Branta un bārdainajiem naktssikspārņiem varētu būt vēl trešā dvīņu suga Myotis alcathoe, bet tik tālu uz ziemeļiem tas diez vai ir sastopams.

Ko sikspārņu aizsardzības labā var darīt?

Faktiski visām sugām ir bišķiņ grūti, daļa sikspārņu ļoti labprāt dzīvo ēkās, un ar ēku aizsardzību ir vislielākās problēmas. Piemēram, dīķu naktssikspārnim Myotis dasycneme, kas ir Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 2. pielikuma suga, pamatā visas zināmās kolonijas ir baznīcās. Tur saduras remonta nepieciešamība un sikspārņi. It kā jau abām pusēm vajag vienu un to pašu – baznīcu labā stāvoklī, kurā nav caurvēja, ir silti, tādā sikspārņiem var izaugt mazuļi. Jautājums ir tikai par remonta laiku, veidu un to, kas remonta rezultātā izveidojas. Sikspārņu labā te kaut ko var izdarīt tikai ar cilvēku labo gribu, nevis likumdošanu. Kas attiecas uz meža sugām, lielā problēma ir tā, ka mums par tām ir maz datu. Bet nekas labs jau tur šobrīd nevar būt. Kad taisījām Eiropas platauša sugas aizsardzības plānu, skatījāmies, kādos mežos tas īsti dzīvo, izdevās atrast arī konkrētas vasaras mītnes – platausis dzīvo vietās, kur ir ļoti daudz nokaltušu vai kalstošu koku ar atkārušos mizu, aiz kuras tas slēpjas. Nokaltušo koku skaits tajās vietās, kurās platausis dzīvo, ir piecas līdz desmit reizes lielāks nekā noteikumos paredzētais oficiāli atstājamais nokaltušo koku skaits mežā! Tādas vietas arvien vairāk tiek iznīcinātas.

Vai sikspārņiem ir dabiskie ienaidnieki, atskaitot cilvēku?

Maz. Vairāk tādi lokāli, vietās, kur sikspārņu ir ļoti daudz vai nu kādā lielā kolonijā vai rudenī pie alām, kur sikspārņi reizēm naktīs salasās simtos -, parasti meža pūce vai apodziņš tuvumā dežūrē. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, jo atsevišķa lidojoša sikspārņa ķeršana pūcei nozīmētu lielāku enerģijas patēriņu nekā labumu. Faktiski pats lielākais sikspārņu ienaidnieks ir kaķis. Ja kaķis tiek klāt sikspārņu kolonijai, viņš var sporta pēc vienā vakarā apkost visus sikspārņus, kas tur lido iekšā un ārā – kaķis ir ļoti veikls mednieks. Pie kolonijām Latvijā tādi sekmīgi killerkaķi nav manīti, bet vienu gadu pie Kazugravas alām viens vietējais kaķis regulāri nāca sikspārņus ķert. Mēs nezinām kopējo skaitu, bet, pēc mūsu salasītajām sikspārņu kājām un spārniņiem spriežot, viņš vienā rudenī bija nokodis kādus 270 sikspārņus. Tās principā ir vairākas sikspārņu kolonijas. Vairāk ienaidnieku sikspārņiem ir ziemošanas laikā. Gulošu sikspārni var paņemt cauna, ūdele, dažreiz ciršļi ielien spraugās un sagrauž sikspārni, pirms tas pagūst pamosties. 1995./1996. gada bargajā ziemā Līgatnē alā tuvāk ieejai ziemojošus sikspārņus bija knābājušas lielās zīlītes: speķa gabaliņš karājas pie sienas!

Egīls Zirnis

2021-10-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Erinaceus roumanicus - 2025-07-10 megemege
Erinaceus roumanicus - 2025-07-10 megemege
- 2025-07-03 VitaS
Tragosoma depsarium - 2025-07-09 nekovārnis
Elateridae sp. - 2025-07-09 VitaS
Cerambycidae sp. - 2025-07-09 VitaS
Stenurella melanura - 2025-07-09 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ anthicus
Pēdējie komentāri novērojumiem
zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


W 07.jūlijs, 13:53

Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


CerambyX 07.jūlijs, 13:45

Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


IlzeP 07.jūlijs, 12:34

Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

Paldies par info :)


bitene 07.jūlijs, 11:09

Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


Ivetta 07.jūlijs, 10:22

Paldies, Artur!


IlzeP 07.jūlijs, 10:15

Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

Iespējams ir M.variegatus


kamene 07.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


W 07.jūlijs, 07:10

Artur, paldies:)


ekologs 07.jūlijs, 07:06

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


ekologs 07.jūlijs, 07:04

Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:55

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:47

Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


ekologs 07.jūlijs, 06:45

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


ekologs 07.jūlijs, 06:38

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


ekologs 07.jūlijs, 06:28

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


ekologs 07.jūlijs, 06:22

Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


ekologs 07.jūlijs, 06:17

Skrejvabole (Carabus nemoralis).


Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts