Aktīvie lietotāji: 22 Šodien ievadītie novērojumi: 3 Kopējais novērojumu skaits: 1234665
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu Vintulis
Pievienots 2021-10-09 17:40:46

Joprojām atceros epizodi ar Viesturu Vintuli pie Kolkasraga 90. gadu pašā sākumā (kad rags vēl bija) – līča pusē gājām garām krūmam liedagā, pie tā sēdēja Universitātes biologu, šķiet, 1. kursa students Viesturs Vintulis, vērodams putnus, gaisā kaut kas mazs nozibsnīja garām un pazuda krūmā, bet Viesturs jau bija paguvis noteikt tā zibšņa sugu… Tagad Viesturs ir bioloģijas doktors, Universitātē lasa lekcijas mugurkaulnieku zooloģijā, bet putniem viņam laika atliekot maz, jo kopš tā paša 90. gadu sākuma viņš, Gunāra Pētersona rosināts, ir nopietni pievērsies citiem lidoņiem sikspārņiem. Šobrīd Gunārs Pētersons un Viesturs Vintulis ir tas kodols, ap kuru griežas visa sikspārņu pētniecība Latvijā. Tai skaitā Vintuļa ziņā ir arī dabasdati.lv iesūtīto sikspārņu novērojumu sugu noteikšana. Šie novērojumi gan nevar būt tādi, kā pirms 30 gadiem manis aprakstītais zibšņa novērojums Kolkasragā – kā stāsta Viesturs, vairākas sikspārņu sugas pat hiropterologam ar vairāku desmitgažu pieredzi noteikt ir ļoti grūti, pat rokā turot...


Viesturs Vintulis Rīgas putnu cīņās 2017. gadā. Foto no V. Vintuļa personīgā arhīva.

Internetā ir atrodami divi gadskaitļi, kad tu esi sācis darboties ar sikspārņiem – 1991. un 1992. gads. Kurš ir īstais?

Principā abi ir īstie! 1991. gadā aizbraucu uz Papi ar domu par putniem, bet paliku ilgāk palīdzēt Gunāram Pētersonam sikspārņu lietās. Tā man bija pirmā nopietnā sikspārņošana, pirms tam biju tikai ar Gunāru 1990. gadā vienā ekskursijā bijis. 1992. gadā stājos Bioloģijas fakultātē, atkal biju Papē, un Gunārs man piedāvāja strādāt darbu par sikspārņiem. Tad jau sāku to lietu darīt nopietnāk.

Kā tu nonāci līdz putniem? Esi pilsētas vai lauku bērns?

Pilsētas, dzimis un audzis Rīgā. Ap 25 gadu vecumu aizmuku no Rīgas projām, acīmredzot jau uz neatgriešanos. To, ka būšu biologs, es zināju jau tad, kad vēl skolā negāju. Trīs gadu vecumā es esot vasarā Garkalnes mājā vardes un vaboles ķerstījis pa dārzu…

Starp citu, vai tagad Garkalnē vardes ir?

Nav! Agrāk manā dārzā varžu bija vesels klājiens, uz katru soli kāda lēca no kājapakšas zālē. Bet pagājušogad pa visu vasaru tur redzēju divas vardes un šogad nevienu. Faktiski vardes pazuda pēc vienas ziemas ap 2010. gadu, kad decembrī trīs nedēļas bija pamatīgs kailsals, bez sniega. Pēc tās ziemas varžu jau bija daudz mazāk, un pēc tam skaits gāja vēl uz leju. Pieļauju, ka lielais trieciens vardēm bija tā ziema, un pēc tam visas lauksaimniecības ķīmijas, kas viņas bendē. Raundapu te apkārt droši vien lieto daudzi, un tas vardes bendē, lai gan skaitās relatīvi nekaitīgs. No Mihaila Pupiņa esmu dzirdējis, ka vardēm ienākusi arī kāda slimība.

Atgriežamies pie tā, kā nonāci līdz putniem.

Jau pirms skolas sāku lasīt Darela grāmatas, tās mani ļoti ieinteresēja, un pamazām viss uz dabas pusi aizgāja, lai gan vecāki sākumā mani bīdīja uz mūziku (visa mana ģimene ir mūziķi). To turpināt man neļāva veselība, ceturtajā klasē beidzu mācīties mūziku, un sestajā klasē man sākās putni sāku iet Latvijas Dabas muzeja pulciņā pie Alvila Reinberga, tad pie Maijas Purvišķes. 1990. gadā sāku gredzenot putnus un gredzenošanas sakarā arī nonācu Papē 1991. gadā. Kad Gunārs Pētersons man piedāvāja pievērsties sikspārņu pētniecībai, nodomāju: putnologu ir daudz, bet sikspārņus Latvijā faktiski pēta viens pats Gunārs, kāpēc gan man nepieslēgties?

Cik tagad Latvijā ir sikspārņu pētnieku?

Esam trīs tādi, kas par sikspārņiem ir rakstījuši savus studiju darbus, un strādājam ar viņiem arī tālāk. Šogad eksperta sertifikātu Dabas aizsardzības pārvaldē nokārtoja vēl divi cilvēki, tātad nu jau kompānija ir mazliet lielāka, bet kodols joprojām esam mēs ar Gunāru Pētersonu.

Vai mūsu pirmā hiropteroloģe Ināra Rūce, agrāk Buša, vairs ar sikspārņiem nedarbojas?

Vairs ne, bet seko līdzi tam, ko mēs darām, un mēs viņu arī aicinām uz sanāksmēm – esam nodibinājuši biedrību, tajā ir ap 20 cilvēkiem. Šogad, protams, sanāksme bija neklātienē.

Kad Gunārs Pētersons tev piedāvāja pētīt sikspārņus, uzreiz ar tiem aizrāvies?

Uzreiz varbūt pat nē. Sikspārņi un to ķeršana man patika, bet tas sakrita ar vienu citu interesi, kas man bija jau vidusskolas pēdējās klasēs – braukāšanu pa alām. Tas labi sagāja kopā, varēju skatīties ziemojošos sikspārņus un arī pašas alas. Sāku ar ziemojošajiem sikspārņiem, alu inventarizāciju, un vēlāk nāca klāt pagrabi, un ap 1993.–1994. gadu sākās arī sikspārņu vasaras pētījumi.


Viesturs Vintulis alas ieejā 90. gados. Foto: Ilze Priedniece

Pirms turpinām par sikspārņiem, jautāšu, ko vēl tu tagad dabā aktīvi skaties? Cik zinu, rāpuļus un abiniekus.

Es skatos principā gandrīz visu, no dzīvniekiem mani maz, kas neinteresē. Protams, neesmu speciālists visas grupās, bet, ja kaut ko interesantu redzu, tad vismaz zinu, ka tas ir kaut kas interesants!


Viesturs vēro un fotografē arī dažādus bezmugurkaulniekus, it īpaši tauriņus. Attēlā violetais zeltainītis Lycaena alciphron. Foto: Viesturs Vintulis.

Ko tu domā par kokvardi un purva bruņurupuci – vai šīs sugas Latvijas teritorijā senāk ir dzīvojušas?

Grūti pateikt. Kokvarde droši vien ir dzīvojusi, nav tikai zināms, vai tas ir bijis pārskatāmā pagātnē vai tikai atlantiskajā periodā. Nekādu drošu pierādījumu tam nav. Purva bruņurupucis gan varētu būt dzīvojis. Tas ir tik grūti atrodams, ka mazu populāciju cilvēks var arī nepamanīt, ja speciāli nemeklē. Kokvardi nepamanīt ir grūtāk kaut vai balss dēļ. Purva bruņurupuči ir ļoti piesardzīgi, ja kāds tuvojas, momentā pazūd ūdenī.

Varžkrupi esi redzējis?

Jā. Tas ir viens no maniem mīļākajiem abiniekiem. Pirms dažiem gadiem tepat Garkalnē, Krievupes pļavās bebru uzpludinājumā pavasarī dzirdēju kurkstēšanu. Kad vienu laiku dzīvoju Ķemeros, tur varžkrupis nebija nekāds brīnums.

Tā jau mēdz teikt – ja biologi kādā vietā apmetas, tur drīz tiek atrasts arī varžkrupis.

Tieši tā! 1995. gadā divas nedēļas nodzīvoju Maltā Latgalē, un arī tur varžkrupi redzēju! Varžkrupis man ir nācis priekšā biežāk nekā zaļais krupis. Tie, liekas, ir bagātāku augšņu apdzīvotāji, bet es vairāk dzīvojos pa Pierīgas priežu mežiem, kur drīzāk smilšu krupi varētu meklēt. Kad 1999. gadā Latvijas Dabas fonds veica inventarizāciju Ādažu poligonā, es naktī pēc lietus braucu sikspārņos un vienā posmā ievēroju, ka visi abinieki, kas šķērso ceļu, ir smilšu krupji.

Kā tev tagad iet ar putnu vērošanu?

Šovasar galīgi nebija laika, sikspārņu darbu bija daudz. Bet pavasarī, kad tie vēl nav īsti sākušies, tad gan cenšos vismaz atlantam kaut ko pavākt. Vienmēr piedalos arī ziemojošo putnu uzskaitē.

Novēroto sugu krājējs esi?

Vienu laiku biju ļoti aktīvs, bet pēdējos desmit gadus tam neatliek laika.

Nu tad ķeramies atkal pie sikspārņiem: cik viegli cilvēks parastais sikspārņus var atšķirt un noteikt, atskaitot garausaini?

Cilvēkam parastajam tas ir gandrīz neiespējami. Dažas sugas ir viegli nosakāmas, pirmkārt jau garausainais sikspārnis Plecotus auritus, otra viegli nosakāma suga ir platausis Barbastella barbastellus, kas gan tagad ir liels retums – nevienai citai Latvijas sikspārņu sugai tāda deguna nav. Samērā viegli nosakāms ir ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, tas ir ļoti tumšs. Ja viņu redz nekustīgi guļam alā vai pagrabā, tad noteikt var samērā viegli. Pārējās sugas – kā nu kura... Dažas var pamācoties apgūt diezgan ātri, savukārt naktssikspārņu ģints Myotis sugas ir tādas, kas pat mums vēl joprojām, pēc vairāku desmitu gadu pieredzes, bieži vien sagādā galvassāpes. Dvīņu sugām Branta naktssikspārnim Myotis brandti un bārdainajam naktssikspārnim Myotis mystacinus mātītes var faktiski tikai pēc zobiem atšķirt.

Ja jau dažas sugas ir nespeciālistam gandrīz neatšķiramas, cik noderīgas ir dabasdati.lv iesūtītās ziņas par sikspārņiem?

Kā nu kuras.

Kāds ir labs ziņojums par sikspārni dabasdatiem? Tāds, kam fotogrāfija klāt?

Jā, tas ir ideāls. Ja ir laba fotogrāfija, tad ir lielas cerības noteikt līdz sugai. Esmu uzrakstījis rakstu ar padomiem, kā sikspārņi būtu pareizi jāfotogrāfē. Tagad liela daļa sūtījumu ir bijuši atšifrējami.

Ziņojums "vakarā redzēju gaisā lidojam sikspārni" droši vien nav tik vērtīgs.

Tādus ziņojumus saņemam bieži, un tas ir novērojums, no kura nevar pateikt pilnīgi neko. Vasaras naktī Latvijā ir maz tādu vietu, kur sikspārņu nebūtu. Sikspārņi pārvietojas lielus gabalus, lido kilometriem tālu. Ja pie mājas lidinās sikspārnis, tas vēl nenozīmē, ka viņš tuvumā arī dzīvo, varbūt viņa mājvieta ir desmit kilometru tālumā.

Vai sikspārni pieradināt var?

Teorētiski var, praktiski nedrīkst. Īslaicīgi turēt tos nebrīvē nav grūti, sikspārņi ir viegli barojami, nebaidās – pat svaigi noķertam sikspārnim, ko tur rokā, var iedot ēst.

Vai par sikspārņiem ziņo daudz?

Ikdienā parasti nē, bet, ja sarīkojam kādu akciju, piemēram, ziņošanu par pagrabos ziemojošajiem sikspārņiem, ziņas nāk diezgan labi. 2010. gadā mums ziņās tā nāca klāt kādi divsimt pagrabi, tas ir ievērojams skaits. Pagrabos arī noteikšana ir samērā viegla, tur lielākoties ir tikai divas sugas, garausainis un ziemeļnieks, kuri ir viegli nosakāmi pēc bildēm. Ja ir kāda retāka suga, tad sazināmies ar novērotāju un braucam skatīties. Jā, Dabasdatos ir interesantas sikspārņu ziņas. Pagājušogad no Dabasdatiem nāca klāt viens tiešām liels retums, platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Mums ar Gunāru ir sajūta, ka šī suga Latvijā varbūt iet uz augšu, nāk no dienvidiem iekšā. No pagājušā gadsimta 80. gadu vidus līdz 1992. gadam Papē tas bija noķerts tikai vienu reizi, vēl vienu Ināra Rūce bija atradusi Rucavā, un vēl bija tikai daži zviedru detektornovērojumi. Savukārt pēdējos septiņus gadus, atskaitot šo, kas bija ļoti vāja sezona, mēs Papē katru gadu kādu platspārni noķeram. Platspārņa novērojums, kas pagājušogad nāca no Dabasdatiem, bija ievērojams ar to, ka tas bija nepārprotami jaunā dzīvnieka novērojums, tātad tas platspārnis ir dzimis Latvijā.


Papē noķerts platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Viesturs Vintulis

Kāpēc šī sezona bija tik slikta sikspārņiem?

Mēs to nezinām. Viens iemesls var būt laika apstākļi. Nebija labu nakšu, un pat tad, kad tādas bija, ar pareizu vēju, sikspārņu nebija. Tas bija diezgan pārsteidzoši. Pa visu sezonu noķērām kādus 800 sikspārņus, kamēr citus gadus mēs šādu skaitu noķērām vienā naktī. Protams, svārstības pa gadiem mēdz būt diezgan lielas, bet šis kritums bija ievērojams. 2018. gadā savukārt bija rekordliels skaits, trīsreiz vairāk nekā jebkad iepriekš.

Simtgades vasara…

Pēc tam gāja uz leju, un šāgada sezona ir ne nu pati zemākā, bet viena no zemākajām. Ja skatās ilggadīgos datus, varētu cerēt, ka nākamgad atkal būs labāk.


Sikspārņu ķeršana Papes murdā 2019. gada augustā (V. Vintulis priekšplānā). Foto: Bruno Schelbert

Kā sikspārņiem kopumā Latvijā klājas?

Kā kurai sugai. Ja skatāmies pēc ziemojošajiem, tur garausainajam sikspārnim, kas it kā ir viena no parastākajām sugām Latvijā, visus gadus, cik mēs to monitorējam, ir stabila lēna lejupslīde. Līdz šim garausainis bija vienīgā suga, kas iet uz leju, bet pagājušogad statistika pirmoreiz parādīja, ka arī ziemeļu sikspārnis ir sācis iet uz leju. Jautājums par ziemeļu sikspārni ir strīdīgs, tikpat labi tā var būt reāla lejupslīde, ko izraisa klimata pārmaiņas, bet var būt arī tā, ka klimata pārmaiņu dēļ tas nelien iekšā ziemošanas vietās, paliek ārpusē, jo ir ļoti salcietīgs. Dažās siltajās ziemās ziemeļu sikspārņu alās vispār nebija, bet tos varēja atrast ārpusē klinšu spraugās. Pagājušā ziema bija puslīdz normāla, redzēsim, kā būs šoziem – varbūt viņi pratīsies un atkal līdīs alās iekšā; 90. gados tā jau ir bijis.

Kāpēc garausaino sikspārņu skaits samazinās?

Tur varētu būt dažādi iemesli. Viens ir lauksaimniecības un mežsaimniecības būšana, visas indes, kas samazina kukaiņu skaitu, mežu izciršana, jo garausainis tomēr vairāk vai mazāk ir mežu suga. Cits iemesls varētu būt pārmaiņas ēku izmantošanā, jo absolūti lielākā daļa garausaiņu populācijas pārziemo piemājas pagrabos. Nelaime tāda, ka liela daļa šo pagrabu vispār vairs netiek izmantoti, tiek nojaukti, vai izsalst un vairs nav piemēroti ziemošanai, vai arī tiek uztaisīti hermētiski, un sikspārnis tur vairs netiek iekšā. Pagrabi varētu būt problēma, jo agrāk garausaiņi bija vērojami daudzos pagrabos, bet mazā skaitā, viens līdz trīs. Tagad pagrabu, kuros viņi ir, ir mazāk, bet sikspārņu skaits tajos lielāks – vairs nav retums atrast pagrabu, kurā ir 7 līdz 10 sikspārņi.

Kurām sugām vēl, atskaitot platspārnu sikspārni, iet labāk?

Tām pašām minētajām dvīņu sugām. Mēs, protams, nezinām, uz kuras sugas rēķina ir augšupeja, bet drīzāk jau uz Branta naktssikspārņa, kas ir no abām biežāk sastopamā. Tiem ir bijis straujš skaita pieaugums alās. Varbūt tas saistīts ar klimata pārmaiņām, naktssikspārņi vispār ir sugas, kas mēdz ziemot siltākās mītnēs. Par pusgrādu augstāka vidējā temperatūra viņiem jau varbūt kaut ko maina. Skaita augšupeju varbūt varētu izraisīt arī tas, ka ne visām sikspārņu sugām vajag vecos mežus, varbūt tām labvēlīgi barošanās apstākļi ir tieši jaunaudzēs. Vai tā ir, to mēs nezinām. Sikspārņi ir oportūnisti, viņi vienmēr barosies tur, kur ir visvairāk kukaiņu, kur īsākā laikā var pamatīgi pieēsties.

Latvijas sikspārņu sugu saraksts, cik zinu, ir stabils, jaunas sugas klāt nav nākušas.

Jā, konstatētas ir 16 sugas. Mainījušies ir tikai uzskati par to, cik kura suga ir bieža. 2003. gadā pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus tika sadalīts divās sugās, atsevišķā sugā izdalot pigmejsikspārni Pipistrellus pygmaeus – izdalīja pēc saucieniem, un ģenētiskā pārbaude apstiprināja, ka tā ir cita suga. Kopumā pasaulē un Eiropā tagad tiek daudz skaldītas ārā šādas slēptās sugas, Eiropā šādā veidā ir nākušas klāt kādas desmit sugas. Tiem pašiem Branta un bārdainajiem naktssikspārņiem varētu būt vēl trešā dvīņu suga Myotis alcathoe, bet tik tālu uz ziemeļiem tas diez vai ir sastopams.

Ko sikspārņu aizsardzības labā var darīt?

Faktiski visām sugām ir bišķiņ grūti, daļa sikspārņu ļoti labprāt dzīvo ēkās, un ar ēku aizsardzību ir vislielākās problēmas. Piemēram, dīķu naktssikspārnim Myotis dasycneme, kas ir Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas 2. pielikuma suga, pamatā visas zināmās kolonijas ir baznīcās. Tur saduras remonta nepieciešamība un sikspārņi. It kā jau abām pusēm vajag vienu un to pašu – baznīcu labā stāvoklī, kurā nav caurvēja, ir silti, tādā sikspārņiem var izaugt mazuļi. Jautājums ir tikai par remonta laiku, veidu un to, kas remonta rezultātā izveidojas. Sikspārņu labā te kaut ko var izdarīt tikai ar cilvēku labo gribu, nevis likumdošanu. Kas attiecas uz meža sugām, lielā problēma ir tā, ka mums par tām ir maz datu. Bet nekas labs jau tur šobrīd nevar būt. Kad taisījām Eiropas platauša sugas aizsardzības plānu, skatījāmies, kādos mežos tas īsti dzīvo, izdevās atrast arī konkrētas vasaras mītnes – platausis dzīvo vietās, kur ir ļoti daudz nokaltušu vai kalstošu koku ar atkārušos mizu, aiz kuras tas slēpjas. Nokaltušo koku skaits tajās vietās, kurās platausis dzīvo, ir piecas līdz desmit reizes lielāks nekā noteikumos paredzētais oficiāli atstājamais nokaltušo koku skaits mežā! Tādas vietas arvien vairāk tiek iznīcinātas.

Vai sikspārņiem ir dabiskie ienaidnieki, atskaitot cilvēku?

Maz. Vairāk tādi lokāli, vietās, kur sikspārņu ir ļoti daudz vai nu kādā lielā kolonijā vai rudenī pie alām, kur sikspārņi reizēm naktīs salasās simtos -, parasti meža pūce vai apodziņš tuvumā dežūrē. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, jo atsevišķa lidojoša sikspārņa ķeršana pūcei nozīmētu lielāku enerģijas patēriņu nekā labumu. Faktiski pats lielākais sikspārņu ienaidnieks ir kaķis. Ja kaķis tiek klāt sikspārņu kolonijai, viņš var sporta pēc vienā vakarā apkost visus sikspārņus, kas tur lido iekšā un ārā – kaķis ir ļoti veikls mednieks. Pie kolonijām Latvijā tādi sekmīgi killerkaķi nav manīti, bet vienu gadu pie Kazugravas alām viens vietējais kaķis regulāri nāca sikspārņus ķert. Mēs nezinām kopējo skaitu, bet, pēc mūsu salasītajām sikspārņu kājām un spārniņiem spriežot, viņš vienā rudenī bija nokodis kādus 270 sikspārņus. Tās principā ir vairākas sikspārņu kolonijas. Vairāk ienaidnieku sikspārņiem ir ziemošanas laikā. Gulošu sikspārni var paņemt cauna, ūdele, dažreiz ciršļi ielien spraugās un sagrauž sikspārni, pirms tas pagūst pamosties. 1995./1996. gada bargajā ziemā Līgatnē alā tuvāk ieejai ziemojošus sikspārņus bija knābājušas lielās zīlītes: speķa gabaliņš karājas pie sienas!

Egīls Zirnis

2021-10-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Gallinago gallinago - 2021-10-18 Fuatra
Mareca strepera - 2021-10-18 Fuatra
Grus grus - 2021-10-17 Vīksna
Polyporus brumalis - 2021-10-17 Vīksna
Dryocopus martius - 2021-10-17 Vīksna
Scutellinia scutellata - 2021-10-17 Vīksna
Trichia botrytis - 2021-10-18 dziedava
Nezināms
@ cielava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
kamene 18.oktobris, 09:47

Nu bet pavisam loģiski - purene nav pure un vistene nav vista. Un atskabardzene nav atskabarga. Pagarinājums neprasās, Austrai Āboliņai lielākā daļa nosaukumu ir skaisti.


dziedava 18.oktobris, 06:52

Paldies :). Šī no tādām, kam Latvijā vajadzēja būt, apkārt ir.


Edgars Smislovs 17.oktobris, 23:43

Pievienoju bildes, noteikšanā pagaidām īsti neiedziļinājos.


VitaS 17.oktobris, 22:41

Kāda no Helophilus sp.


dziedava 17.oktobris, 22:25

Atradu senāku garu diskusiju pie Laimas novērojuma: https://dabasdati.lv/lv/observation/aabosln6hsolo7aehh3lb8nrb1/ Tur kapilīcijs izrādījās noteicošais..


dziedava 17.oktobris, 21:48

Substrāts izcils - kuram vēl ienācis prātā meklēt gļotsēnes uz kāpostiem?! :D)))


dziedava 17.oktobris, 21:24

Sen neredzēti sporogoni. :) Esmu par tiem iedomājusies, bet ievērojusi vairs neesmu.


forelljjanka 17.oktobris, 20:42

Kāpēc tieši gaišais?


forelljjanka 17.oktobris, 20:40

Lija ir noteikti,izskatās ,ka lauku.


dziedava 17.oktobris, 20:38

Saprotami :)


forelljjanka 17.oktobris, 20:35

Vairums baltpieres,arī dažas tundras sējas un viens baltvēderis.;)


felsi 17.oktobris, 20:27

Man tagad periods, ka, ja kaut kas savādāks, sugu nelieku:) Bet sajūtas par T. varia:)


felsi 17.oktobris, 20:25

Apsveikumi!


Ivars L. 17.oktobris, 20:21

Manuprāt tomēr uz blīgznas, nevis egles - ieliektā cietpiepe.


W 17.oktobris, 19:29

Paldies, Uldi!


mai 17.oktobris, 19:21

Ņemšu vērā :)


dziedava 17.oktobris, 19:15

Es domāju, ka pareizi noteikts, tāpēc priecājos. Nākamreiz, ja ir dažādas krāsas, labi būtu nobildēt un salikt kopā vienā novērojumā, tas var palīdzēt noteikt vai apstiprināt :)


mai 17.oktobris, 19:11

Paldies! Ceru, protams, ka neesmu smagi nokļūdījusies! Sākumā domāju, ka vilkpienaine, bet pabakstot ar kociņu sapratu, ka nebūs vis, jo ļoti cieta. Blakus bija tādas pašas, tikai rozīgas (diemžēl nenobildēju). Meklējot internetā, kas tā varētu būt, uzgāju šo sugu un bildes, kurās līdzīgi zem sēnes redzams balts pleķis un kas arī ir gludenas un pelēcīgā un rozīgā krāsā. Tāpēc atļāvos izdarīt, iespējams, pārgalvīgu minējumu.


Lemmus 17.oktobris, 19:11

Apsveicu!! :)


dziedava 17.oktobris, 18:42

Apsveicu ar reto atradumu, un pie viena - kā izdevās noteikt? :) Šī man sķiet no tādām, kam tik daudzveidīgs izskats, un var nebūt viegli saprast.


dziedava 17.oktobris, 18:36

Ir sajūta, ka nav T.varia?


Ilona_rasa 17.oktobris, 15:02

Paldies Uģim un Andrim!


dekants 17.oktobris, 13:18

Izteiktas divas svītras uz astes, gals balts un 'kapuce' - kontrasts starp galvu un krūtīm. Piekrītu, ka bikšainais.


CerambyX 17.oktobris, 11:39

Man bija tieši tāds pats jautājums! :D


Mareks Kilups 17.oktobris, 11:20

Edgar, vai ir bilde? igauņiem vakar islandica.


Ilona_rasa 17.oktobris, 10:16

Tā kā neparādīja virsasti, tad nolēmu, ka gaišs peļu klijāns.


sandis 17.oktobris, 00:10

Julita, P. flavicomum atkrita pēdējā. Par labu P. viride nosliecos kādu sīkāku pazīmju dēļ (šķiet, franču noteicējā bija rakstīts, ka P. flavicomum ir mazāk kaļķa sabiezinājumu sporotēkā u.tml.). Šobrīd nav pie rokas grāmatu, lai pārbaudītu vēlreiz aprakstus. Rīt / parīt papētīšu vēlreiz pazīmes un paraugus, jo kopumā bija iespaids, ka šajā paraugā gļotsēnes ir par kārtu sīkākas nekā citviet redzētās P. viride (norakstīju to uz tā rēķina, ka šīm jau teju noārdījušās sporotēkas). Palasīšu Neuberta tekstuālo daļu abām sugām, varbūt atrodas kādas noteikšanas nianses, ko varētu pārbaudīt. Arī par citiem paraugiem - skatīšu rīt vai parīt.


CerambyX 16.oktobris, 23:27

Manuprāt, bikšainais?


dziedava 16.oktobris, 20:45

Vērtīgi, paldies! :)


dziedava 16.oktobris, 20:44

Interesantas, bet bez mikroskopēšanas nezinu, vai varēs noteikt


Ziemelmeita 16.oktobris, 20:34

Pievienoju biotopa fotogrāfijas


dziedava 16.oktobris, 19:55

Nav gļotsēne. Pataustot būtu cieta


asaris 16.oktobris, 18:01

Kailā aplocene?


Irbe 16.oktobris, 15:27

Sīlis izteiksmīgs :)


dziedava 16.oktobris, 10:51

Šādām brūnām, šajā stadijā arī nav droši noteikt pat ģints līmenī. Var tikai minēt, vai Trichia decipiens/crateriformis vai Hemitrichia clavata/calyculata. Tādas, ja ir interese, var ievākt - ja uzreiz strauji neizkaltēs, visticamāk attīstīsies līdz galviņas plīšanai, kad varēs saskatīt, kāds sporu mākonis lien ārā - ar atsevišķiem diegveida pavedieniem (tad trihija) vai tāds kompakts apaļīgs mākonis, kur atsevišķus pavedienu galus neredz (tad hemitrihija).


dziedava 16.oktobris, 10:47

Ar šīm ir nedaudz riskanti noteikšanā, jo droši var pateikt, kad galviņa pārplīst - vai tā plīst pa regulāru apli, vai kā ziedlapas saplaisā. Pēc daudzajām galviņām un īsā, resnā kātiņa sliecos uz šūnu metatrihiju, bet par 100% tas nav.


dziedava 16.oktobris, 10:45

Izskatās pēc arcīrijas, kuras attīstība patraucēta, nez vai veiksmīgi attīstīsies līdz galam


dziedava 16.oktobris, 10:42

Fizāra?


gunitak 16.oktobris, 09:45

Arī 2 mazie gulbji.


dziedava 15.oktobris, 23:16

Smuki! :)


felsi 15.oktobris, 23:14

Apses kritala, daļa apstājusies savā attīstibā kāda faktora pēc (aukstums?), kaut kas uz kātiņa, jāpēta, nu tad jau fizdidbadhāmija:)


felsi 15.oktobris, 23:11

Pievienoju 3 foto (pēdējie) kāda ir dabā 05.10


dziedava 15.oktobris, 23:07

Mani pirmās bildes vilka uz didermām..


Ansis 15.oktobris, 22:57

Paldies, Baiba! Būs drukas kļūda. Sūnu nosaukumi ar dažiem izņēmumiem (cepurene, spārnene, dzīparene) tiešām tikuši veidoti īsāki. To gan nevar teikt par ziedaugiem, kuriem, kā šķiet, vairāk ir pagarinātas galotnes (diedzene, bultene, ligzdene, kreimene, mugurene, grāvene (Orchis militaris), purene, krauklene, vistene, dzeguzene utt.)


felsi 15.oktobris, 22:43

Mani velk intuitīvi uz badhāmijas pusi, bet...


Karmena 15.oktobris, 22:43

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


dziedava 15.oktobris, 22:43

Kāpēc atkrīt Physarum flavicomum?


Ivetta 15.oktobris, 22:30

Paldies, Marek!


dziedava 15.oktobris, 22:23

Pēc Neuberta D.montanum d=0,5-1,2mm, tā ka tas arī sakrīt. Kāpēc Tu pats D.montanum atmeti? Pēc atslēgas tas ir pirms pērļainās.


dziedava 15.oktobris, 21:56

Žēl, ka Tu nepieliec sporu foto. Un kapilīciju neizdevās apskatīt? Ir būtiska pretruna ar D. umbilicatum - tam perīdijs norādīts ar vienu apvalku, bet 3. attēlā skaidri var redzēt, ka baltajam ārējam iekšpusē atlobījies otrs, plānāks, ar dzeltenbrūnu iekšpusi. Man pēc atslēgas sanāk D.montanum. Augšējais diametrs gan ir par lielu, bet apakšējais iekļaujas, tā ka varbūt kāds izlēcējs, kam negadās. Katrā ziņā atslēgā norādīts sporu izmērs, ne diametrs, tāpēc tas svarīgāks. Kātiņš der. Un slāņu daudzums tomēr ir tāda raksturīga lieta, kas nez vai kādam ex. var izņēmuma kārtā pēkšņi uzrasties. Te foto samērā līdzīgi: http://www.myxomycetes.net/Species_galleries-D-L/section-1/Diderma_montanum/


Solweiga10 15.oktobris, 20:42

Paldies, Mareks Ieviņš!


Vīksna 15.oktobris, 19:27

Paldies !


IevaM 15.oktobris, 18:01

Paldies, Roland!


lichen_Ro 15.oktobris, 16:10

Sclerophora pallida


sandis 15.oktobris, 12:09

Cieši interesanti - tajā pēdējā bildē pat var saskatīt eksemplāru, kas, šķiet, ir sācis atvērties (pa labi no centra). Foršs novērojums, tiešām nebūtu iedomājies, ka kaut ko no Licea sp. var tik labi arī "ar aci" atrast.


dziedava 15.oktobris, 11:35

Pabārstīju sporas no lielākā un apkārtējiem bumbuļiem, bet visas vienādas, milzīgas, piejaukumā nekā citādāka nav. Paskata dēļ dabā tāda hipotēze pat prātā nenāca; aizdomājos vien mikroskopā redzot plākšņaino plaisājumu..


IlzeP 15.oktobris, 11:19

Cik tur tā darba :) Vienīgi atskabardzeņu ieviesējs tagad varbūt dusmosies...


CerambyX 15.oktobris, 11:13

Varbūt hibrīds :D


dziedava 15.oktobris, 11:13

Bet Tu samulsināji, es pati arī samulsu. Paņemšu mikroskopēt kko no lielākā bumbuļa :D


dziedava 15.oktobris, 11:12

Sandi, pieliku vēl vienu foto, kas ir max pietuvinājums tam, ko redzēju dabā. Laika fotosesijai nebija, tāpēc kvalitāte nu tā, bet te var redzēt, cik liela izmēru dažādība. Visi tie ir vienas sugas bumbuļi, vismaz pēc skata vienādi


dziedava 15.oktobris, 11:06

Jā, tie lielie bumbuļi bildē. Bet mazākie ir 0,2mm. Tāpēc esmu šokā. Pēc noteicēja lielākie var ar sasniegt 1,5mm, un tad ir arī labi samanāmi.


sandis 15.oktobris, 11:04

Tie taču nav tie lielie melnie bumbuļi bildē? Vismaz tā, ko es savulaik mikroskopēju (un dažas reizes vēlāk uz citiem paraugiem esmu redzējis), bija pamanāma tikai mikroskopā. 0,5 mm jau tomēr tāds izmērs, kas ir uz saredzamības robežas. Bet kopumā laba ziņa - ir taču vēl pietiekami daudz Licea ģints sugu, kas DD nav ziņotas. Ja var saskatīt ar aci, tad tik jāskatās :))


dziedava 15.oktobris, 10:18

Esmu šausmīgi vīlusies. Biju domājusi, ka licejas ir kaut kas tik sīks, nemanāms un vienskaitlīgs, ka to iespējams atrast tikai, skatoties ar mikroskopu, kā tas bija manā iepriekšējā licejas gadījumā. Kad ar grūtībām to vienu ex. var izķeksēt un nomikroskopēt. Bet šajā gadījumā tie simti eksemplāru bija tik masīvi noklājuši kritalas sānus, ka tos nevarēja nepamanīt, pat jau skrienot uz vilcienu, pie pēdējās kritalas, kam vien uzmetu aci pa gabalu.


sandis 15.oktobris, 09:10

Tomēr sanāk tā pati Diderma umbilicatum. Arī citos gadījumos tas brūnais kodols ir ciets, nesabakstāms.


kamene 15.oktobris, 09:03

Sugas latviskais nosaukums kaut kā interesanti pagarinājies. Vispār jau tā ir atskabardze, nevis atskabardzene.


dziedava 15.oktobris, 07:55

Dzeltens rakstiņš (tādas kā līnijas) uz galviņas neveidojas? Forma mulsinoša, bet ja galviņa vienkrāsaina, var izrādīties arī parasta suga. Ja ir interese noskaidrot, var atsūtīt paraudziņu mikroskopēšanai.


Martins 15.oktobris, 07:52

Vispirms par bildēm. Pēc mana lūguma šis ir bildēts pa slāņiem un līmēts kopā, taču rezultāts nav labākais, tādēļ lūdzu lai sabildē atkārtoti. Zinu, ka var labāk. Ja par pašu eksemplāru - tad spriežot pēc tā lietuviešu raksta - šis ir abām sugām kaut kur pa vidu. Kad dabūšu atpakaļ eksemplāru, jāpaskatās kāda pazīmes vēl var izmantot, bet līdz tam jāniskaidro uz kādu pazīmju pamata Dmitrijs un A.Mirošņikovs noteica.


Mežirbe777 15.oktobris, 07:39

Mājās mikroskopam max palielinājums tikai 40x . Detalīzēti iegūt un izmērīt nepieciešamo būtu apšaubāmi.


dziedava 15.oktobris, 07:25

Baigi labie .. nezinu kas :D


dziedava 15.oktobris, 07:08

Galviņas ir ļoti skaistas, bet gaišas, kas nozīmē, ka nav nobriedušas. Ja sanāk ievākt gaišus paraudziņus, tad tos vēlams kādu laiku paturēt mitrumā, lai nobriest (paralēli vērojot, lai nesāk pelēt). Diemžēl šajā paraudziņā neizdevās atrast nevienu sporu, līdz ar to suga man nav nosakāma. Kapilīcija fragmenti gan iezīmējas, varbūt līdz ar pieredzi, kaut kādas idejas rodas. Līdzīgs vakar ievākts paraudziņš šobrīd briest. Interesantākais šim atradumam ir mikro-foto, kādus nekad līdz šim nebiju redzējusi un nezinu, kas tur īsti redzams, un kāpēc tādi ir tieši šajā stadijā. Ņēmu 3 galviņas un visām bija šādi "raksti": https://dziedava.lv/dok/Physarum134_270921.jpg https://dziedava.lv/dok/Physarum132_270921.jpg


felsi 15.oktobris, 06:36

Paldies par sūnām!


Ansis 15.oktobris, 00:24

Foto labi redz ģintij raksturīgos, galā saliektos periantus - kuru forma atgādinot antīkajos laikos lietotos zirgu kažoku tīrāmos skrāpjus (radulas). Frullānijai periants ir ar četrām šķautnēm, galā stipri sašaurināts.


Karmena 15.oktobris, 00:15

Paldies par labojumu, Uldi!


Karmena 15.oktobris, 00:14

Paldies par sugas noteikšanu, Inita! Paldies par labojumu, Ilze!


sandis 14.oktobris, 22:54

Tad man vēl ir laiks tikt skaidrībā ar didermu (laikam nebūs umbilicatum, jo sporas par mazu). Atpūties :))


dziedava 14.oktobris, 22:39

Sandi, es Tavējās mikroskopētās, cerams, rīt izskatīšu. Šobrīd drausmīgi nāk miegs. Resp., nedomā, ka nesalieku interesantajos, jo neticu, bet tāpēc, ka gribu kārtīgi apskatīt. :)


ena 14.oktobris, 22:26

Skatīt vairāk: https://youtu.be/0lCr_dO8KmA


sandis 14.oktobris, 22:25

:))


sandis 14.oktobris, 22:24

Paliku vēlreiz zem mikroskopa - pievienoju detalizētāku aprakstu un foto. Hipotēze nemainījās - D. nigripes.


IlzeP 14.oktobris, 22:21

Pirksta iespiedums noder mērogam :)


CerambyX 14.oktobris, 22:03

O, paldies par foto! Kaut kā gan mazā izšķirtspējā gan ielādējušies (varbūt dēļ DD gļuka), maz ko var saskatīt - paralēli var nodublēt arī uz failiem.lv oriģinālā izšķirtspējā :) Bet nu esošā kadra salīdzinājums ar interneta attēliem: https://content0-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/gabrieli01.jpg Pagaidām nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka piekrītu noteikšanai ka šis ir T.gabrieli... :D Mārtiņ, kādas pašam domas, skatoties uz to eksemplāru savām acīm, par tām divām galvenajām pazīmēm - priekškrūšu vairoga punktējumu un rievu/iespiedumu uz pieres starp acīm?


Mareks Kilups 14.oktobris, 21:52

paldies par novērojuma aprakstu, Ritvar! Jūrmalciemā gaidījām putnu apmēram stundu diezgan lielā pulkā un ar optiku gatavībā, bet nesagaidījām, iespējams, lidojuma virziens saglabājās leņķī ar attālināšanos no krasta.


dziedava 14.oktobris, 21:46

O, ļoti labi, paldies! Ar šo novērojumu tāda lieta, ka parastās trihijas ir bez kātiņiem vai ar garākiem. Šīs tādas kā saplacinātas, ar īsākiem. Ir tādas sugas arī, bet nav pētītas, t.i., neesmu dzīvē redzējusi, nav pieredzes. Tāpēc varētu būt kas rets vai jauns, ja nav dīvainas parastās. No piezīmēm īsti nesapratu, vai ir iespējams pašam mikroskopēt (sporu un iekšā esošā kapilīcija foto)? Un izmērīt sporas?


Mežirbe777 14.oktobris, 21:05

Pievienoti pāris tuvplāna Mikro foto.


forelljjanka 14.oktobris, 20:55

http://www.putni.lv/piccan.htm ,šī,kura arī ir zaļa,vai šī- http://www.putni.lv/picvir.htm ,kura Latvijā ir ļoti reta.


Ivetta 14.oktobris, 20:46

Paldies, Inita!


sandis 14.oktobris, 20:31

Paldies, Inguna! Labi, ka piedūru pirkstu (to bildē diemžēl var redzēt) - tikai tad sapratu, ka tā ir gļotsēne, jo ļoti mīksta. Pa gabalu izskatījās pēc piepes.


Ilze Ķuze 14.oktobris, 19:30

Nu par izmēru vainagotajai zemeszvaigznei vispār atrodama arī šāda info ;) Synoptic description (based on Sunhede (1989) and studied specimens) — Exoperidium (15–)17–50(–90) mm diam in horizontal position, arched, with (3–)4–5(–6) not hygrometric rays. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4510276/


dziedava 14.oktobris, 19:20

Žēl gan :(


felsi 14.oktobris, 19:18

Wou! Apsveicu, tiešām milzene:)


Ivars L. 14.oktobris, 19:11

Varētu teikt - samērā reta. Kā 'interesantā' - vairs ne.


sandis 14.oktobris, 19:02

Šaubījos, vai tik vēlā stadijā vispār izdosies noteikt sugu (un, ja izdosies, šķita, ka būs kas interesantāks), bet pēc galvenajām pazīmēm (izmēri, dzeltenais kātiņš, dzeltenie kaļķu sabiezinājumi, sporu izmērs) gan pēc franču atslēgas, gan Neuberta diemžēl nekas cits kā P. viride nesanāca.


Sintija Balode 14.oktobris, 18:57

kātiņu nebija un arī paraudziņa nav, jo izkrita kaut kur Vjadas mežos :(


dziedava 14.oktobris, 18:49

Ja kātiņu nav, izskatās kas ļoti interesants! Bez mikroskopēšanas nenoteikšu


dziedava 14.oktobris, 18:48

Paldies, Ilze! Izmērs gan ir mazāks nekā aprakstā. Savulaik esmu zemeszvaigžņu noteikšanā tā sapinusies, ka vairs pat nemēģinu.


dziedava 14.oktobris, 18:43

Paldies! Šobrīd Cinereomyces lindbladii vairs neskaitās reta?


Mežirbe777 14.oktobris, 18:23

Pievienota attīstība no 14.10 18:15 . Dažas bumbiņas sākušas izsēt sporas.


Ilze Ķuze 14.oktobris, 12:36

Izskatās pēc vainagotās. Senes.lv: Sugas uzkrītošākās pazīmes: sīkie izmēri, ārējā apvalka sadalīšanās četrās (reti - piecās) daivās, turpretī citām zemeszvaigznēm - vairāk. http://www.senes.lv/species/geastrum_quadrifidum.htm


Ilze Ķuze 14.oktobris, 09:43

Jā, ir, Uldim taisnība.


roosaluristaja 14.oktobris, 09:40

Vai nebūs Cinereomyces lindbladii? Šo sugu tikai vienu reizi esmu redzējis. Varbūt nav


sandis 14.oktobris, 09:21

Ar adatu pabakstot to brūno kodolu (likās, ka tūlīt sabirs sporās), tas brūnais bumbulis izrādījās ciets, nekas nost nebira. Bet varbūt nakts mikroskopēšanas gļuks. Atvēršu vēl kādu.


sandis 14.oktobris, 09:11

Man arī. Paraugu todien paņēmu tām, kas vizuāli likās īskājainākas - mikroskopiski tomēr sanāca tās pašas garkājas.


sandis 14.oktobris, 09:09

Šo vēl mikroskopēšu. Comatricha sp. / Stemonitopsis sp.


sandis 14.oktobris, 09:00

Jp, vismaz 2/3 :)


sandis 14.oktobris, 08:58

Pielieku foto ar pārslaino sporotēku. Izskatot franču noteicēju, citi kandidāti man neatratradās (kaut ko esmu palaidis garām?).


dziedava 14.oktobris, 08:24

P.S. Te varētu būt vairāk japēta, ne tikai sporas


dziedava 14.oktobris, 08:23

Ļoti labi, ka ir paraugs! Vai pa šo laiku ir mainījies izskats?


dziedava 14.oktobris, 08:21

Lai droši noteiktu līdz sugai, vajadzētu paraudziņu


dziedava 14.oktobris, 08:20

Ja nav kātiņu, šī varētu būt kas ļoti interesants. Varbūt diderma. Vajadzētu paraudziņu..


IlzeP 14.oktobris, 08:10

Protams - pievienoju! Vakar nepaguvu uzreiz izpētīt, vai jau nav ar kādu sinonīmu.


dziedava 14.oktobris, 08:03

Pārslas vien jau nenozīmē tieši šo sugu. Izskatās pārāk interesanti, es skatītu rūpīgāk.


dziedava 14.oktobris, 08:02

Kātiņam droši vien domāta cita proporcija nekā rakstīts :)


dziedava 14.oktobris, 08:00

Tas sporu mākonis, kas lien laukā, tika papētīts? Ir droši T.decipiens nevis H.clavata? Šajos foto nevar saskatīt, kā ir.


dziedava 14.oktobris, 07:55

Interesanta hipotēze


dziedava 14.oktobris, 07:54

Izskatās garkājīgi


dziedava 14.oktobris, 07:51

Vismaz foto redzamā atvērtā ir redzams tumši brūnais sporu mākonis, vai par kādu citu atvērtu ir runa?


asaris 13.oktobris, 21:45

Vai būtu iespējams pievienot sugu sarakstam?


Sarmīte 13.oktobris, 21:29

Paldies!


dziedava 13.oktobris, 19:35

Mikrofoto te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/?multi_permalinks=2980512798875225¬if_id=1634105639196774


felsi 13.oktobris, 19:32

Paldies Inita!


pustumsa 13.oktobris, 18:54

Paldies


forelljjanka 13.oktobris, 18:45

Galva jau nu riktīgi purvīša,arī "pakaļgals"bez ,vai ar maziem raibumiem ,bet,kas zin...Varbūt ir arī tādi peregrīni.Izmērs jau arī,purvīša liela M pret mazu peregrīna fāteru!:DD


IlzeP 13.oktobris, 18:20

Paldies, Uģi, skaidrs!


Aidzinieks 13.oktobris, 17:41

Paldies!


CerambyX 13.oktobris, 17:28

Kāpuru ligzdas gan jau - arī ir laba metode kā šo sugu konstatēt. Augustā jau nedaudz sačervelējušās un nav tik smukas kā jūlijā, bet nu ideja jau tāda pati kā šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/5nej2ir8s14ieolpkna84kbov7/


CerambyX 13.oktobris, 17:23

Nav vēl kāds papildus kadrs? Virspuse jau uzreiz atrisinātu jautājumu. Nu un piezīmes par redzēto - cik liels putns bija, piemēram? Kā zivrbuļvanaga izmērā vai kā vistu vanaga izmērā? Tad citiem būtu vieglāk palīdzēt ar noteikšanu, jo nu man ar pirmais iespaids, ka tā kā purva, bet Ivara komentārs man stipri liek šaubīties vai attēlā redzamais nav nedaudz maldinošs (poza, rakurss un spārnu poza it kā liek putnam izsaktīties tādam kompaktam). Tas putna ķermenis nagos (zilzīlīte kaut kāda?) katrā ziņā liek domāt par lielāka izmēra putnu :D


ivars 13.oktobris, 16:57

Man pēc lielā izskatās.


forelljjanka 13.oktobris, 16:55

Izskatās ,ka purva.


Inita 13.oktobris, 16:37

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


Inita 13.oktobris, 16:37

Lapiņsēne (nenoteikta)


Inita 13.oktobris, 16:36

Gleznā tīmeklene Cortinarius triumphans


Inita 13.oktobris, 16:35

Kailā mietene Paxillus involutus


Inita 13.oktobris, 16:35

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt kāda no bārkstmalēm (Hebeloma)


Inita 13.oktobris, 16:34

Varbūt samtainā mietene Tapinella atrotomentosa


Inita 13.oktobris, 16:32

Laiņsēne nenosakāma. Jāredz arī apakša! Kātiņš? Lapiņas? Gredzens?


Inita 13.oktobris, 16:31

Varbūt kopaugošā vērdiņsēne Marasmiellus confluens


Inita 13.oktobris, 16:31

Tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:30

Kopaugošā vērdiņsēne Marasmiellus confluens


Inita 13.oktobris, 16:29

Piltuvene Clitocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:28

Bērzlape Russula sp.


Inita 13.oktobris, 16:27

Sārtā sēntiņa Mycena rosea


Inita 13.oktobris, 16:26

Sīkstenīte Lentinellus sp.


Inita 13.oktobris, 16:25

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt kāda no vērdiņsēnēm.


Inita 13.oktobris, 16:24

Sila pienaine Lactarius musteus


Inita 13.oktobris, 16:23

Tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:23

Vairoga saulsardzene Lepiota clypeolaria


Inita 13.oktobris, 16:22

Sārtā bērzlapene Laccaria laccata


Inita 13.oktobris, 16:15

Tīmeklene Cortinarius sp. Varbūt ir baltvioletā.


Inita 13.oktobris, 16:14

Bālā mušmire Amanita citrina


Inita 13.oktobris, 16:13

Sēdene Crepidotus sp.


Inita 13.oktobris, 16:13

Rumpucis Helvella sp.


Inita 13.oktobris, 16:12

Laikam veca celmene...


Inita 13.oktobris, 16:12

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


Inita 13.oktobris, 16:11

Anīsa piltuvene Clitocybe odora


Inita 13.oktobris, 16:10

Šķiedrgalvīte Inocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:10

Piltuvene Clitocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:09

celmene Armillaria sp.


Inita 13.oktobris, 16:08

Pienaine Lactarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:08

Pienaine Lactarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:07

Lipīgā dzeltenpēdene Chroogomphus rutilus


Inita 13.oktobris, 16:07

Šķiedrgalvīte Inocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:06

Lapiņsēne (nenoteikta)


Inita 13.oktobris, 16:06

Maigā pienaine Lactarius mitissimus


Inita 13.oktobris, 16:05

Atmatene Agaricus sp.


Inita 13.oktobris, 16:05

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 16:04

Ametista bērzlapene Laccaria amethystina


Inita 13.oktobris, 16:03

Mēles dižvālene Clavariadelphus ligula


Inita 13.oktobris, 16:02

Peļastes čiekurene Baeospora myosura


Inita 13.oktobris, 16:02

Parastā piltuvene Infundibulicybe (Clitocybe) gibba


Inita 13.oktobris, 16:00

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 16:00

Vai tā varētu būt oša koksne? Ja ir , tad iespējams, ka koksnes piltuvene Ossicaulis lignatilis


Inita 13.oktobris, 15:57

Asins sēntiņa Mycena haematopus


Inita 13.oktobris, 15:57

atmatene Agaricus sp.


Inita 13.oktobris, 15:56

Sēntiņa Mycena sp.


Ziemelmeita 13.oktobris, 15:26

Paldies


IevaM 13.oktobris, 15:24

Paldies :)


roosaluristaja 13.oktobris, 14:35

Domāju, ka nekas cits nevar būt. Vismaz apakša pilnībā atbilst šai sugai. Starp citu gudrā grāmatā bija rakstīts, ka, lai arī reti, bet var būt arī uz skujkokiem


kamene 13.oktobris, 14:03

Sasmējos. Bēdas aizmirsušās, lai paliek tikai celms.


Inita 13.oktobris, 13:31

Kandola spīgulīte Psathyrella candolleana


Inita 13.oktobris, 13:29

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Inita 13.oktobris, 13:28

Dzeltensarkanā negailene Hygrophoropsis aurantiaca


Inita 13.oktobris, 13:28

Laikam kopaugošā vērdiņsēne Gymnopus confluens


Inita 13.oktobris, 13:25

Laikam parastā piltuvene Infundibulicybe gibba


Inita 13.oktobris, 13:22

Lapiņsēne (nenoteikta). Visdrīzāk kāda no svārstenēm (Panaeolus)


Inita 13.oktobris, 13:21

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:20

Šīs ir ļoti interesantas. Ir divas baltmieteņu sugas, kam jaunībā sārtas lapiņas. Jānosaka pēc sporām. Leucopaxillus rhodoleucus vai L. salmonicplor.


Inita 13.oktobris, 13:14

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:14

Turzene Tubaria sp.


Inita 13.oktobris, 13:13

Dzeltensarkanā negailene Hygrophoropsis aurantiaca


Inita 13.oktobris, 13:11

Krāšņā vistene Tricholomopsis decora


Inita 13.oktobris, 13:10

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt liesmene vai turzene...


Inita 13.oktobris, 13:09

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:06

Parastā piltuvene Infundibulicybe gibba (Clitocybe gibba)


Inita 13.oktobris, 13:03

Laikam samtainā spīgulīte Lacrymaria lacrymabunda


Inita 13.oktobris, 13:02

Dižbara tintene Coprinellus disseminatus


Inita 13.oktobris, 13:01

Baltkāta apšubeka Leccinum albostipitatum


Inita 13.oktobris, 13:01

Ļoti veca. Varbūt riekstu sārtsporene...


Inita 13.oktobris, 13:00

Lapiņsēne (nenoteikta). Vai nu kāda sārtlapīte Entoloma (ja lapiņas sārtas vecākām), vai čemurpūkaine Lyophyllum (ja melnē)


Inita 13.oktobris, 12:58

Brūnā čemurpūkaine Lyophyllum decastes laikam


Inita 13.oktobris, 12:57

Buš kaut kāda sēntiņa Mycena sp. Tās arī mēdz augt uz čiekuriem.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts