Aktīvie lietotāji: 253 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2309307
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pazemes sēnes Latvijā
Pievienots 2019-12-05 11:43:42

Pieminot vārdu salikumu "pazemes sēnes", asociācijas var būt dažādas. Visbiežak šis nosaukums saistās ar trifelēm – delikatesēm, kuras ir lielā cieņā Eiropas dienvidu daļā un daudzviet citur pasaulē. Tomēr pazemes sēņu pasaule ir daudz plašāka, un šis raksts būs neliels ieskats Latvijā atrodamo pazemes sēņu daudzveidībā.

Runājot par pazemes sēnēm, tiek domātas sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnes virskārtā vai tuvu tai. Visvieglāk ir pamanīt tās pazemes sēnes, kuru virsējā daļa ir pašā augsnes virskārtā; tādām sēnēm nereti pat puse augļķermeņa ir redzama, ja vien to neklāj augu lapas. Visbiežāk tomēr pazemes sēnes atrodamas dziļāk, uz meža zemsegas un minerālaugsnes robežas, vai pat vēl dziļāk, trifeļu gadījumā – līdz pat 30-40 cm dziļumā.

Šo sēņu sporu izplatīšanās visbiežāk nenotiek ar vēja līdzdalību (kā vairumam virszemes sēņu), bet gan ar dzīvnieku palīdzību. Tādēļ daudzas pazemes sēnes stirpi ož vai smaržo – kā nu kurš novērtē dažādu sēņu aromātus. Dzīvnieki, vadoties pēc smaržas/smakas, sēnes sameklē, apēd, un caur to zarnu traktu izgājušās sporas var nonākt un sākt augt jaunā vietā. Visas pazemes sēnes nesmaržo vienādi un nesmaržo vienādi stipri. Cilvēka oža reizēm nav pietiekami spēcīga, lai šo smaržu uztvertu, bet dzīvnieki veiksmīgi meklē un atrod dažādas pazemes sēnes. Dzīvnieki, kas mēdz meklēt pazemes sēnes un ar tām baroties, ir ļoti dažādi – vāveres, peles un citi grauzēji, mežacūkas un stirnas. Šāda sporu izplatīšanās stratēģija nav izveidojusies tikai vienā konkrētā sēņu sistemātiskajā grupā, un starp pazemes sēnēm ir gan tuvu radniecīgas sugas, gan tādas, kas sistemātiski pieder pie ļoti atšķirīgām grupām; starp tām ir gan asku, gan bazīdiju sēnes.

Pazemes sēnes Latvijā pētītas maz, tomēr Latvijas Dabas muzeja un Latvijas Universitātes fungārijos ir daži desmiti paraugu no dažādām pazemes sēņu grupām. Parasti tie ir nejauši atradumi, piemēram, mežā vietās ar traucētu augsni, rokot dārzu (kura tuvumā ir koki – pazemes sēņu saimniekaugi). Kad sāku interesēties par sēnēm, tad mikoloģijas pasniedzējs ieteica meklēt briežtrifeles meža cūku rakumu malās. Tas darbojas! Daļa paraugu ir atrasti ar trenētu suņu palīdzību. Latvijā pirmais trifeļu meklētājs suns ir Velsas springerspaniels Tofiks, un tagad viņam pievienojies mazdēls Hafrens.


Pirmais suns-trifeļu meklētājs Latvijā
Tofiks. Foto: Diāna Meiere

Pirms ķeramies pie aprakstiem, gribu minēt, kam jāpievērš uzmanība, mēģinot noteikt pazemes sēnes:

1) krāsa un tās izmaiņas (dažas, piemēram, sārtojas);

2) smarža – jāmēģina aprakstīt, cik vien labi iespējams, var salīdzināt ar kaut ko, kādas asociācijas izraisa, un galu galā – patīkama vai nē;

3) šķērsgriezums nereti ir ļoti būtisks – krāsa, konsistence;

4) biotops, kādi koki tuvumā, jo daudzas sugas veido mikorizu un ir svarīgi zināt, ar kādu koku kopā augušas;

5) daudzos gadījumos nevarēs iztikt bez mikroskopiskajām pazīmēm.

Arī šis uzdevums nav viegls un ne vienmēr ir paveicams, bet, ja nebūs paņemts sēnes paraudziņš, tad iespējas nebūs nemaz. Vēlams paņemt pieaugušu, bet ne pāraugušu sēni un, ja nodot speciālistam nevar nākamajās pāris dienās (tik ilgi sēni varētu glabāt slēgtā trauciņā ledusskapī), tad tā ir jāizžāvē, klāt pieliekot zīmīti par vietu, laiku, atradēju, arī fotogrāfijas numuru, ja tāds ir. Ticiet man, sažuvušas sēnes pavisam neizskatās pēc sevis un var izraisīt neizpratni par tēmu, kas tas vispār ir un ko TAS dara uz manas palodzes?!

Bazīdijsēnes

Jumjupūpēži Rhizopogon

Jumjupūpēži ir tie, kurus visbiežāk notur par trifelēm, un no Dabas muzejā apmeklētāju nogādātajiem paraugiem 90% gadījumu atrastais ir kāds no jumjupūpēžiem. Tie aug smilšainos priežu mežos, vietās ar ļoti retu augāju, bieži vien lielās grupās; augļķermenis parasti gandrīz pilnīgi virs zemes. Ne velti to nosaukumā ir minēts pūpēdis. Tomēr sistemātiski jumjupūpēži šobrīd tiek pieskaitīti pie beku dzimtas, kur tos ierindo DNS analīžu rezultāti. Vistuvāk radniecīgās sugas ir dažādas sviestbekas.

Latvijā atrastas divas jumjupūpēžu sugas – iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus (sin. Rhizopogon luteolus) un sārtais jumjupūpēdis Rhizopogon roseolus.


Iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus sastopams daudz biežāk, īpaši piejūras priežu mežos. Aug grupās, var izaugt neliela kartupelīša lielumā. Virsma dzeltenīga, ar tumšiem hifu pinumiem, kas atgādina saknītes. Foto: Diāna Meiere


Iedzeltenā jumjupūpēža Rhizopogon obtextus šķērsgriezums. Iekšpuse tam sākumā ir stingra, ar sīkiem dobumiņiem, vēlāk mīksta, visbeidzot gandrīz šķidra, olīvbrūnā krāsā. Foto: Diāna Meiere


Sārtais jumjupūpēdis
Rhizopogon roseolus parasti ir nedaudz mazāks, tā virsma gaiša, pieskārienu vietās sārtojas. Atšķirībā no iedzeltenā jumjupūpēža, sārtajam nav hifu pinumu uz virsmas. Foto: Diāna Meiere


Sārtā jumjupūpēža
Rhizopogon roseolus šķērsgriezums. Foto: Diāna Meiere

Sārtais jumjupūpēdis ir ēdams, Japānā tas pazīstams ar nosaukumu Shoro. To uzskata par delikatesi un pievieno dažādiem ēdieniem gan vārītā, gan marinētā veidā. Pie mums reti kurš ēd jumjupūpēžus. Tiek apgalvots, ka tie garšo pēc beku kātiņiem.

 

Zemespūpēži Melanogaster

Zemespūpēži aug lielās blīvās grupās, un visbiežāk tos nācies redzēt antropogēnā vidē, traucētā augsnē parkos, dārzos. Tie veido mikorizu ar lapu kokiem, piemēram, ar liepām. Zemespūpēžu iekšpusē ir kambari, kas pildīti ar melnu, spīdīgu, gļotainu masu. No citām bazīdijsēnēm tie ir radniecīgi mietenēm (Paxillus ģints).

Latvijā reģistrētas divas zemespūpēžu sugas – šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiguus un raibais zemespūpēdis M. broomeanus. Šaubīgais zemespūpēdis ir pelēkbrūns, ar nepatīkamu smaku.


Raibais zemespūpēdis ir dzeltenbrūns, tā smarža ir saldena līdz salkana. Droši tos var atšķirt pēc sporu formas un izmēra – šaubīgajam tās ir eliptiski-rombveida, līdz 14-20 mikronus lielas, raibajam – iegareni eliptiskas, līdz 10 mikronus garas. Foto: Diāna Meiere


Raibais zemespūpēdis Melanogaster broomeanus tuvplānā. Foto: Diāna Meiere

Zemespūpēžus dažviet lieto pārtikā, arī Latvijas sociālajos tīklos reiz izlasīju kādas sievietes apgalvojumu, ka viņa regulāri lieto uzturā vietējās "trifeles", kas, spriežot pēc pievienotās fotogrāfijas, bija tieši zemespūpēži. Man zemespūpēžu smarža patīk, citiem tā liekas netīkama, bet daži to salīdzina ar veca vīna smaržu.

 

Plēvpūpēdis Hymenogaster

Plēvpūpēži ir nelielas pazemes sēnes ar brūnām vārpstveida sporām. Tie ir bazīdijsēnes un radniecīgi riekstenītēm (Naucoria ģints). Tie veido mikorizu ar lapu kokiem un aug bagātīgās augsnēs parkos un lapu koku mežos. Atrasts gan nejauši, gan ar suņu palīdzību.


Plēvpūpēža Hymenogaster augļķermeni klāj balta plēvīte, bet griezumā ir gaiši pelēkbrūna poraina gleba.
Foto: Diāna Meiere


Plēvpūpēža Hymenogaster a
ugļķermenis tuvplānā.
Foto: Diāna Meiere

Latvijā varētu atrast vēl citas pazemes sēnes no bazīdijsēņu grupas; to augļķermeņi parasti ir nelieli, un tos bieži vien nepamana vai nepievērš tiem uzmanību.

Asku sēnes

Zemesriekstene Hydnotrya

Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei aug mežos, gan skujkoku, gan lapu koku. Sastopama reti visā tās izplatības areālā, un pašreiz tiek izvērtēta iekļaušanai pasaules aizsargājamo sēņu sarakstā.


Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei ir paliela pazemes sēne ar gludu vai nedaudz grubuļainu virsmu bēšā, pelēkbrūnā līdz pat tumši sarkanbrūnā krāsā. Tās griezumā redzami izlocīti slāņi, kas nav sablīvēti, atstājot samērā daudz tukšumu.
Foto: Diāna Meiere


Zemesčiekurs Pachyphlodes

Raibais zemesčiekurs Pachyphlodes melanoxanthus ir neliela pazemes sēne ar tumši brūnu līdz melnu grubuļainu virsmu (var būt kārpaina), kurai var būt dzeltenzaļa "naba". Zemesčiekuri atrasti nejauši un ar trenētu suņu palīdzību mežā un trifeļu dārzā.


Raibajam zemesčiekuram Pachyphlodes melanoxanthus griezumā var redzēt gaišas, baltas līdz dzeltenzaļas krokas, kas var būt blīvas vai ar nelieliem tukšumiem. Foto: Diāna Meiere

Briežtrifeles Elaphomyces

Briežtrifeles ir vienas no visbiežak sastopamajām liela izmēra pazemes sēņu sugām. Tās ir atrodamas visu cauru gadu, un ziemā meža cūkas un citi dzīvnieki tās nereti patērē lielā daudzumā. Briežtrifelēm ir biezs ārējais apvalks un blīva vienmērīga (bez dzīslām vai krokām) sporu masa iekšpusē.

Latvijā atrastas trīs sugas (skarbā E. asperulus, graudainā E. granulatus un raibā briežtrifele E. muricatus), bet iespējams atrast vēl citas. Uz briežtrifelēm nereti parazitē čūskmēlīšu milnene Tolypocladium ophioglossoides (sin. Cordyceps ophioglossoides), kā arī dažas citas, retāk sastopamas milneņu sugas. Briežtrifelēm nav izteiktas, cilvēkam labi sajūtamas smaržas, tomēr meža dzīvnieki tās atrod bez grūtībām. Sameklēt briežtrifeles var, meklējot tuvu vietām, kur meža zemsedzi izrakājušas meža cūkas, vai vadoties pēc milnenēm. Tas gan ne vienmēr ir sekmīgi, jo čūskmēlīšu milnene, atšķirībā no citām milneņu sugām, neaug uz briežtrifeles tieši; čūskmelīšu milneni ar briežtrifeli savieno dzeltena micēlija pavedieni, bet briežtrifeles augļķermenis nereti ir visai dziļi augsnē.


Raibā briežtrifele Elaphomyces muricatus ir samērā liela, kanēļkrāsas līdz dzeltenbrūna, ar raupji kārpainu virsmu. Tās svarīgākā pazīme redzama griezumā – biezajā ārējā slānī (perīdijā) ir redzamas tumšas un gaišas dzīsliņas, kādu citām briežtrifelēm nav. Jāpiebilst, ka šķērgriezuma veikšanai vajadzīgs nazis vai cits ass instruments, un no augļķermeņa malas vajadzēs noslaucīt tumšo sporu masu, lai aprakstīto pazīmi saskatītu.
Foto: Diāna Meiere


Graudainā briežtrifele
Elaphomyces granulatus ir liela, brūna, ar smalkākām kārpām klātu virsmu un baltu vai dzeltenīgu perīdiju (griezumā). Foto: Diāna Meiere


Savukārt līdzīgajai skarbajai briežtrifelei 
Elaphomyces asperulus perīdijas griezumā redzami zilgani līdz vīnsarkaņi toņi. Foto: Elita Medvedja

Latvijā vajadzētu atrast arī melno briežtrifeli Elaphomyces anthracinus; tās virsma ir viscaur melna, tā reģistrēta gan Igaunijā, gan Lietuvā.

 

Cūktrifele Choiromyces

Baltās cūktrifeles atrašana Rēzeknes pusē 2015. gadā Latvijas mikologiem bija patīkams notikums. Tomēr izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji senāk ir šo sēni labi pazinuši un lietojuši pārtikā. Šobrīd ir zināmas jau trīs atradnes – plašā teritorijā Rēzeknes apkārtnē, netālu no Aizputes un Dabasdati.lv ieziņotā atradne pie Viļakas. Iespējams, ka sēne izplatīta daudz plašāk. Tā var augt pilnīgi iegrimusi augsnē, taču parasti vismaz tās virspuse ir virszemē.


Cūktrifele Choiromyces ir l
iela sēne, ar gaišu virsmu, kas vecumā pārklājas ar dzeltenīgiem vai brūnganiem plankumiem.
Foto: Diāna Meiere


Svarīga pazīme ir griezumā redzamās dzīsliņas – baltas pamīšus ar dzeltenīgam.

Foto: Diāna Meiere

Literatūrā rakstīts, ka var sasniegt 300 g svaru, bet viena no Latvijā atrastajām svēra gandrīz 900 gramus (iespējams, tas bija vairāku augļķermeņu saaugums).  Smarža patīkama, bet nav ļoti izteikta. Atšķirībā no dienvidu "īstajām" trifelēm, cūktrifele ir termiski jāapstrādā, piemēram, sautējot. Cūktrifele ir mikorizas sēne, atrasta ļoti dažādos biotopos – gan egļu jaunaudzē, gan jauktā meža ar ozoliem un lazdām, gan alksnājā (ar atsevišķiem lieliem kokiem, piemēram, ozoliem), gan pļautā piemājas zālājā (ar attālu augošiem ozoliem).


Trifeles Tuber

Kad man jautā, vai Latvijā aug trifeles, tad visbiežāk sanāk saminstināties, jo nav skaidrs, ko jautātājs saprot ar vārdu "trifele". Biologam-mikologam trifele ir trifeļu Tuber ģints sēne. Ģintī ir gan lielas, smaržīgas trifeles delikateses, gan mazas un dažādi smaržojošas/ožošas pazemes sēnes.

Latvijā atrastas vairākas no mazajām un vidējām trifeļu sugām – sīkā, rutku, rudā, plankumainā trifele (Tuber puberulum, T. rapaeodorum, T. rufum, T. maculatum), fungārijos ir paraugi arī ar citiem nosaukumiem. Ir literatūras ziņas no 20. gadsimta sākuma, ka Ķemeru apkārtnē atrasta arī ēdama ziemas trifele Tuber brumale, taču atkārtoti atrast šo sēni nav izdevies. No ēdamajām sugām vistuvāk Latvijai aug vasaras jeb Burgundijas trifele Tuber aestivum (atrasta Gotlandē, Polijā, Sāmsalā), tāpēc vairāki zemnieki iestādījuši ar trifelēm inokulētus stādus, lai mēģinātu izaudzēt to dārzā.

Visbiežāk atrodamas ir sekojošas sugas.


Plankumainā trifele Tuber maculatum ir maza līdz vidēja izmēra trifele, neregulāras formas, ar gludu virsmu, tās ārējais slānis var būt nedaudz vaskains.
Foto: Diāna Meiere



Rudā trifele Tuber rufum ir maza, ar kanēļbrūnu vai oranžbrūnu virsmu, samērā regulāras formas.

Foto: Diāna Meiere


Rudā trifele Tuber rufum tuvplānā. Foto: Diāna Meiere


Sīkā trifele Tuber puberulum ir sīka, ar nedaudz pūkainu virsmu un samēra gaišu iekšpusi.

Foto: Diāna Meiere

Dabasdatos šobrīd nav daudz ziņojumu par pazemes sēnēm, un ceru, ka šis raksts palīdzēs saprast, kura virzienā lūkoties, un ieinteresēs vēl kādu nepaiet garām maziem bumbulīšiem zemē.

Diāna Meiere

Latvijas Mikologu biedrība, Latvijas Dabas muzejs

 

2019-12-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Succinea sp. - 2026-04-16 vertiginidae
Erithacus rubecula - 2026-04-17 gints
Lophophanes cristatus - 2026-04-05 KM
Aegithalos caudatus - 2026-04-05 KM
Polygonia c-album - 2026-04-05 KM
Nyctereutes procyonoides - 2026-04-16 AgneseČamane
Nyctereutes procyonoides - 2026-04-16 AgneseČamane
Nezināms
Ignotus
@ bkregere
Pēdējie komentāri novērojumiem
VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts