Aktīvie lietotāji: 239 Kopējais novērojumu skaits: 2281227
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pazemes sēnes Latvijā
Pievienots 2019-12-05 11:43:42

Pieminot vārdu salikumu "pazemes sēnes", asociācijas var būt dažādas. Visbiežak šis nosaukums saistās ar trifelēm – delikatesēm, kuras ir lielā cieņā Eiropas dienvidu daļā un daudzviet citur pasaulē. Tomēr pazemes sēņu pasaule ir daudz plašāka, un šis raksts būs neliels ieskats Latvijā atrodamo pazemes sēņu daudzveidībā.

Runājot par pazemes sēnēm, tiek domātas sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnes virskārtā vai tuvu tai. Visvieglāk ir pamanīt tās pazemes sēnes, kuru virsējā daļa ir pašā augsnes virskārtā; tādām sēnēm nereti pat puse augļķermeņa ir redzama, ja vien to neklāj augu lapas. Visbiežāk tomēr pazemes sēnes atrodamas dziļāk, uz meža zemsegas un minerālaugsnes robežas, vai pat vēl dziļāk, trifeļu gadījumā – līdz pat 30-40 cm dziļumā.

Šo sēņu sporu izplatīšanās visbiežāk nenotiek ar vēja līdzdalību (kā vairumam virszemes sēņu), bet gan ar dzīvnieku palīdzību. Tādēļ daudzas pazemes sēnes stirpi ož vai smaržo – kā nu kurš novērtē dažādu sēņu aromātus. Dzīvnieki, vadoties pēc smaržas/smakas, sēnes sameklē, apēd, un caur to zarnu traktu izgājušās sporas var nonākt un sākt augt jaunā vietā. Visas pazemes sēnes nesmaržo vienādi un nesmaržo vienādi stipri. Cilvēka oža reizēm nav pietiekami spēcīga, lai šo smaržu uztvertu, bet dzīvnieki veiksmīgi meklē un atrod dažādas pazemes sēnes. Dzīvnieki, kas mēdz meklēt pazemes sēnes un ar tām baroties, ir ļoti dažādi – vāveres, peles un citi grauzēji, mežacūkas un stirnas. Šāda sporu izplatīšanās stratēģija nav izveidojusies tikai vienā konkrētā sēņu sistemātiskajā grupā, un starp pazemes sēnēm ir gan tuvu radniecīgas sugas, gan tādas, kas sistemātiski pieder pie ļoti atšķirīgām grupām; starp tām ir gan asku, gan bazīdiju sēnes.

Pazemes sēnes Latvijā pētītas maz, tomēr Latvijas Dabas muzeja un Latvijas Universitātes fungārijos ir daži desmiti paraugu no dažādām pazemes sēņu grupām. Parasti tie ir nejauši atradumi, piemēram, mežā vietās ar traucētu augsni, rokot dārzu (kura tuvumā ir koki – pazemes sēņu saimniekaugi). Kad sāku interesēties par sēnēm, tad mikoloģijas pasniedzējs ieteica meklēt briežtrifeles meža cūku rakumu malās. Tas darbojas! Daļa paraugu ir atrasti ar trenētu suņu palīdzību. Latvijā pirmais trifeļu meklētājs suns ir Velsas springerspaniels Tofiks, un tagad viņam pievienojies mazdēls Hafrens.


Pirmais suns-trifeļu meklētājs Latvijā
Tofiks. Foto: Diāna Meiere

Pirms ķeramies pie aprakstiem, gribu minēt, kam jāpievērš uzmanība, mēģinot noteikt pazemes sēnes:

1) krāsa un tās izmaiņas (dažas, piemēram, sārtojas);

2) smarža – jāmēģina aprakstīt, cik vien labi iespējams, var salīdzināt ar kaut ko, kādas asociācijas izraisa, un galu galā – patīkama vai nē;

3) šķērsgriezums nereti ir ļoti būtisks – krāsa, konsistence;

4) biotops, kādi koki tuvumā, jo daudzas sugas veido mikorizu un ir svarīgi zināt, ar kādu koku kopā augušas;

5) daudzos gadījumos nevarēs iztikt bez mikroskopiskajām pazīmēm.

Arī šis uzdevums nav viegls un ne vienmēr ir paveicams, bet, ja nebūs paņemts sēnes paraudziņš, tad iespējas nebūs nemaz. Vēlams paņemt pieaugušu, bet ne pāraugušu sēni un, ja nodot speciālistam nevar nākamajās pāris dienās (tik ilgi sēni varētu glabāt slēgtā trauciņā ledusskapī), tad tā ir jāizžāvē, klāt pieliekot zīmīti par vietu, laiku, atradēju, arī fotogrāfijas numuru, ja tāds ir. Ticiet man, sažuvušas sēnes pavisam neizskatās pēc sevis un var izraisīt neizpratni par tēmu, kas tas vispār ir un ko TAS dara uz manas palodzes?!

Bazīdijsēnes

Jumjupūpēži Rhizopogon

Jumjupūpēži ir tie, kurus visbiežāk notur par trifelēm, un no Dabas muzejā apmeklētāju nogādātajiem paraugiem 90% gadījumu atrastais ir kāds no jumjupūpēžiem. Tie aug smilšainos priežu mežos, vietās ar ļoti retu augāju, bieži vien lielās grupās; augļķermenis parasti gandrīz pilnīgi virs zemes. Ne velti to nosaukumā ir minēts pūpēdis. Tomēr sistemātiski jumjupūpēži šobrīd tiek pieskaitīti pie beku dzimtas, kur tos ierindo DNS analīžu rezultāti. Vistuvāk radniecīgās sugas ir dažādas sviestbekas.

Latvijā atrastas divas jumjupūpēžu sugas – iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus (sin. Rhizopogon luteolus) un sārtais jumjupūpēdis Rhizopogon roseolus.


Iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus sastopams daudz biežāk, īpaši piejūras priežu mežos. Aug grupās, var izaugt neliela kartupelīša lielumā. Virsma dzeltenīga, ar tumšiem hifu pinumiem, kas atgādina saknītes. Foto: Diāna Meiere


Iedzeltenā jumjupūpēža Rhizopogon obtextus šķērsgriezums. Iekšpuse tam sākumā ir stingra, ar sīkiem dobumiņiem, vēlāk mīksta, visbeidzot gandrīz šķidra, olīvbrūnā krāsā. Foto: Diāna Meiere


Sārtais jumjupūpēdis
Rhizopogon roseolus parasti ir nedaudz mazāks, tā virsma gaiša, pieskārienu vietās sārtojas. Atšķirībā no iedzeltenā jumjupūpēža, sārtajam nav hifu pinumu uz virsmas. Foto: Diāna Meiere


Sārtā jumjupūpēža
Rhizopogon roseolus šķērsgriezums. Foto: Diāna Meiere

Sārtais jumjupūpēdis ir ēdams, Japānā tas pazīstams ar nosaukumu Shoro. To uzskata par delikatesi un pievieno dažādiem ēdieniem gan vārītā, gan marinētā veidā. Pie mums reti kurš ēd jumjupūpēžus. Tiek apgalvots, ka tie garšo pēc beku kātiņiem.

 

Zemespūpēži Melanogaster

Zemespūpēži aug lielās blīvās grupās, un visbiežāk tos nācies redzēt antropogēnā vidē, traucētā augsnē parkos, dārzos. Tie veido mikorizu ar lapu kokiem, piemēram, ar liepām. Zemespūpēžu iekšpusē ir kambari, kas pildīti ar melnu, spīdīgu, gļotainu masu. No citām bazīdijsēnēm tie ir radniecīgi mietenēm (Paxillus ģints).

Latvijā reģistrētas divas zemespūpēžu sugas – šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiguus un raibais zemespūpēdis M. broomeanus. Šaubīgais zemespūpēdis ir pelēkbrūns, ar nepatīkamu smaku.


Raibais zemespūpēdis ir dzeltenbrūns, tā smarža ir saldena līdz salkana. Droši tos var atšķirt pēc sporu formas un izmēra – šaubīgajam tās ir eliptiski-rombveida, līdz 14-20 mikronus lielas, raibajam – iegareni eliptiskas, līdz 10 mikronus garas. Foto: Diāna Meiere


Raibais zemespūpēdis Melanogaster broomeanus tuvplānā. Foto: Diāna Meiere

Zemespūpēžus dažviet lieto pārtikā, arī Latvijas sociālajos tīklos reiz izlasīju kādas sievietes apgalvojumu, ka viņa regulāri lieto uzturā vietējās "trifeles", kas, spriežot pēc pievienotās fotogrāfijas, bija tieši zemespūpēži. Man zemespūpēžu smarža patīk, citiem tā liekas netīkama, bet daži to salīdzina ar veca vīna smaržu.

 

Plēvpūpēdis Hymenogaster

Plēvpūpēži ir nelielas pazemes sēnes ar brūnām vārpstveida sporām. Tie ir bazīdijsēnes un radniecīgi riekstenītēm (Naucoria ģints). Tie veido mikorizu ar lapu kokiem un aug bagātīgās augsnēs parkos un lapu koku mežos. Atrasts gan nejauši, gan ar suņu palīdzību.


Plēvpūpēža Hymenogaster augļķermeni klāj balta plēvīte, bet griezumā ir gaiši pelēkbrūna poraina gleba.
Foto: Diāna Meiere


Plēvpūpēža Hymenogaster a
ugļķermenis tuvplānā.
Foto: Diāna Meiere

Latvijā varētu atrast vēl citas pazemes sēnes no bazīdijsēņu grupas; to augļķermeņi parasti ir nelieli, un tos bieži vien nepamana vai nepievērš tiem uzmanību.

Asku sēnes

Zemesriekstene Hydnotrya

Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei aug mežos, gan skujkoku, gan lapu koku. Sastopama reti visā tās izplatības areālā, un pašreiz tiek izvērtēta iekļaušanai pasaules aizsargājamo sēņu sarakstā.


Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei ir paliela pazemes sēne ar gludu vai nedaudz grubuļainu virsmu bēšā, pelēkbrūnā līdz pat tumši sarkanbrūnā krāsā. Tās griezumā redzami izlocīti slāņi, kas nav sablīvēti, atstājot samērā daudz tukšumu.
Foto: Diāna Meiere


Zemesčiekurs Pachyphlodes

Raibais zemesčiekurs Pachyphlodes melanoxanthus ir neliela pazemes sēne ar tumši brūnu līdz melnu grubuļainu virsmu (var būt kārpaina), kurai var būt dzeltenzaļa "naba". Zemesčiekuri atrasti nejauši un ar trenētu suņu palīdzību mežā un trifeļu dārzā.


Raibajam zemesčiekuram Pachyphlodes melanoxanthus griezumā var redzēt gaišas, baltas līdz dzeltenzaļas krokas, kas var būt blīvas vai ar nelieliem tukšumiem. Foto: Diāna Meiere

Briežtrifeles Elaphomyces

Briežtrifeles ir vienas no visbiežak sastopamajām liela izmēra pazemes sēņu sugām. Tās ir atrodamas visu cauru gadu, un ziemā meža cūkas un citi dzīvnieki tās nereti patērē lielā daudzumā. Briežtrifelēm ir biezs ārējais apvalks un blīva vienmērīga (bez dzīslām vai krokām) sporu masa iekšpusē.

Latvijā atrastas trīs sugas (skarbā E. asperulus, graudainā E. granulatus un raibā briežtrifele E. muricatus), bet iespējams atrast vēl citas. Uz briežtrifelēm nereti parazitē čūskmēlīšu milnene Tolypocladium ophioglossoides (sin. Cordyceps ophioglossoides), kā arī dažas citas, retāk sastopamas milneņu sugas. Briežtrifelēm nav izteiktas, cilvēkam labi sajūtamas smaržas, tomēr meža dzīvnieki tās atrod bez grūtībām. Sameklēt briežtrifeles var, meklējot tuvu vietām, kur meža zemsedzi izrakājušas meža cūkas, vai vadoties pēc milnenēm. Tas gan ne vienmēr ir sekmīgi, jo čūskmēlīšu milnene, atšķirībā no citām milneņu sugām, neaug uz briežtrifeles tieši; čūskmelīšu milneni ar briežtrifeli savieno dzeltena micēlija pavedieni, bet briežtrifeles augļķermenis nereti ir visai dziļi augsnē.


Raibā briežtrifele Elaphomyces muricatus ir samērā liela, kanēļkrāsas līdz dzeltenbrūna, ar raupji kārpainu virsmu. Tās svarīgākā pazīme redzama griezumā – biezajā ārējā slānī (perīdijā) ir redzamas tumšas un gaišas dzīsliņas, kādu citām briežtrifelēm nav. Jāpiebilst, ka šķērgriezuma veikšanai vajadzīgs nazis vai cits ass instruments, un no augļķermeņa malas vajadzēs noslaucīt tumšo sporu masu, lai aprakstīto pazīmi saskatītu.
Foto: Diāna Meiere


Graudainā briežtrifele
Elaphomyces granulatus ir liela, brūna, ar smalkākām kārpām klātu virsmu un baltu vai dzeltenīgu perīdiju (griezumā). Foto: Diāna Meiere


Savukārt līdzīgajai skarbajai briežtrifelei 
Elaphomyces asperulus perīdijas griezumā redzami zilgani līdz vīnsarkaņi toņi. Foto: Elita Medvedja

Latvijā vajadzētu atrast arī melno briežtrifeli Elaphomyces anthracinus; tās virsma ir viscaur melna, tā reģistrēta gan Igaunijā, gan Lietuvā.

 

Cūktrifele Choiromyces

Baltās cūktrifeles atrašana Rēzeknes pusē 2015. gadā Latvijas mikologiem bija patīkams notikums. Tomēr izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji senāk ir šo sēni labi pazinuši un lietojuši pārtikā. Šobrīd ir zināmas jau trīs atradnes – plašā teritorijā Rēzeknes apkārtnē, netālu no Aizputes un Dabasdati.lv ieziņotā atradne pie Viļakas. Iespējams, ka sēne izplatīta daudz plašāk. Tā var augt pilnīgi iegrimusi augsnē, taču parasti vismaz tās virspuse ir virszemē.


Cūktrifele Choiromyces ir l
iela sēne, ar gaišu virsmu, kas vecumā pārklājas ar dzeltenīgiem vai brūnganiem plankumiem.
Foto: Diāna Meiere


Svarīga pazīme ir griezumā redzamās dzīsliņas – baltas pamīšus ar dzeltenīgam.

Foto: Diāna Meiere

Literatūrā rakstīts, ka var sasniegt 300 g svaru, bet viena no Latvijā atrastajām svēra gandrīz 900 gramus (iespējams, tas bija vairāku augļķermeņu saaugums).  Smarža patīkama, bet nav ļoti izteikta. Atšķirībā no dienvidu "īstajām" trifelēm, cūktrifele ir termiski jāapstrādā, piemēram, sautējot. Cūktrifele ir mikorizas sēne, atrasta ļoti dažādos biotopos – gan egļu jaunaudzē, gan jauktā meža ar ozoliem un lazdām, gan alksnājā (ar atsevišķiem lieliem kokiem, piemēram, ozoliem), gan pļautā piemājas zālājā (ar attālu augošiem ozoliem).


Trifeles Tuber

Kad man jautā, vai Latvijā aug trifeles, tad visbiežāk sanāk saminstināties, jo nav skaidrs, ko jautātājs saprot ar vārdu "trifele". Biologam-mikologam trifele ir trifeļu Tuber ģints sēne. Ģintī ir gan lielas, smaržīgas trifeles delikateses, gan mazas un dažādi smaržojošas/ožošas pazemes sēnes.

Latvijā atrastas vairākas no mazajām un vidējām trifeļu sugām – sīkā, rutku, rudā, plankumainā trifele (Tuber puberulum, T. rapaeodorum, T. rufum, T. maculatum), fungārijos ir paraugi arī ar citiem nosaukumiem. Ir literatūras ziņas no 20. gadsimta sākuma, ka Ķemeru apkārtnē atrasta arī ēdama ziemas trifele Tuber brumale, taču atkārtoti atrast šo sēni nav izdevies. No ēdamajām sugām vistuvāk Latvijai aug vasaras jeb Burgundijas trifele Tuber aestivum (atrasta Gotlandē, Polijā, Sāmsalā), tāpēc vairāki zemnieki iestādījuši ar trifelēm inokulētus stādus, lai mēģinātu izaudzēt to dārzā.

Visbiežāk atrodamas ir sekojošas sugas.


Plankumainā trifele Tuber maculatum ir maza līdz vidēja izmēra trifele, neregulāras formas, ar gludu virsmu, tās ārējais slānis var būt nedaudz vaskains.
Foto: Diāna Meiere



Rudā trifele Tuber rufum ir maza, ar kanēļbrūnu vai oranžbrūnu virsmu, samērā regulāras formas.

Foto: Diāna Meiere


Rudā trifele Tuber rufum tuvplānā. Foto: Diāna Meiere


Sīkā trifele Tuber puberulum ir sīka, ar nedaudz pūkainu virsmu un samēra gaišu iekšpusi.

Foto: Diāna Meiere

Dabasdatos šobrīd nav daudz ziņojumu par pazemes sēnēm, un ceru, ka šis raksts palīdzēs saprast, kura virzienā lūkoties, un ieinteresēs vēl kādu nepaiet garām maziem bumbulīšiem zemē.

Diāna Meiere

Latvijas Mikologu biedrība, Latvijas Dabas muzejs

 

2019-12-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Turdus pilaris - 2026-01-31 eksperts 3
Vulpes vulpes - 2026-01-31 eksperts 3
Buteo buteo - 2025-04-12 VitaP.
Vulpes vulpes - 2026-01-30 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2026-01-29 eksperts 3
Pyrrhula pyrrhula - 2026-01-29 eksperts 3
Asio flammeus - 2026-01-31 Edgars Smislovs1
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


ekologs 25.janvāris, 19:53

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus).


megemege 25.janvāris, 17:57

Paldies, Edgar!


Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:02

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:59

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:58

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


zane_ernstreite 20.janvāris, 13:11

Paldies par apstiprinājumu!


Amanda 20.janvāris, 12:04

Bikšainais klijāns


Amanda 20.janvāris, 12:02

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 20.janvāris, 00:32

Apsekojot retās sugas atradni tika konstatēts, ka sugas apdzīvotā liepa teritorijas "labiekārtošanas" ietvaros ir tikusi nolikvidēta. Bija reģistrēta arī DDPS "Ozols".


Martins 19.janvāris, 20:00

Aivar! Izskatās, ka kaut kas ir kļūdains - kā jau Ivars raksta - vai nu suga vai datums, jo mazais ērglis (dzīvs) janvārī Latvijā nav ticami. Lūdzu precizējiet, kas tieši ir redzēts.


IlzeP 19.janvāris, 16:43

Vai foto nav? Varbūt tomēr pelēkās dzilnas?


BI 19.janvāris, 15:16

Vai no oriģināla bildes nevar izdabūt krāsu gredzena simbolus?


ivars 19.janvāris, 14:39

Suga vai datums.


meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts