Aktīvie lietotāji: 291 Kopējais novērojumu skaits: 2258328
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pazemes sēnes Latvijā
Pievienots 2019-12-05 11:43:42

Pieminot vārdu salikumu "pazemes sēnes", asociācijas var būt dažādas. Visbiežak šis nosaukums saistās ar trifelēm – delikatesēm, kuras ir lielā cieņā Eiropas dienvidu daļā un daudzviet citur pasaulē. Tomēr pazemes sēņu pasaule ir daudz plašāka, un šis raksts būs neliels ieskats Latvijā atrodamo pazemes sēņu daudzveidībā.

Runājot par pazemes sēnēm, tiek domātas sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnes virskārtā vai tuvu tai. Visvieglāk ir pamanīt tās pazemes sēnes, kuru virsējā daļa ir pašā augsnes virskārtā; tādām sēnēm nereti pat puse augļķermeņa ir redzama, ja vien to neklāj augu lapas. Visbiežāk tomēr pazemes sēnes atrodamas dziļāk, uz meža zemsegas un minerālaugsnes robežas, vai pat vēl dziļāk, trifeļu gadījumā – līdz pat 30-40 cm dziļumā.

Šo sēņu sporu izplatīšanās visbiežāk nenotiek ar vēja līdzdalību (kā vairumam virszemes sēņu), bet gan ar dzīvnieku palīdzību. Tādēļ daudzas pazemes sēnes stirpi ož vai smaržo – kā nu kurš novērtē dažādu sēņu aromātus. Dzīvnieki, vadoties pēc smaržas/smakas, sēnes sameklē, apēd, un caur to zarnu traktu izgājušās sporas var nonākt un sākt augt jaunā vietā. Visas pazemes sēnes nesmaržo vienādi un nesmaržo vienādi stipri. Cilvēka oža reizēm nav pietiekami spēcīga, lai šo smaržu uztvertu, bet dzīvnieki veiksmīgi meklē un atrod dažādas pazemes sēnes. Dzīvnieki, kas mēdz meklēt pazemes sēnes un ar tām baroties, ir ļoti dažādi – vāveres, peles un citi grauzēji, mežacūkas un stirnas. Šāda sporu izplatīšanās stratēģija nav izveidojusies tikai vienā konkrētā sēņu sistemātiskajā grupā, un starp pazemes sēnēm ir gan tuvu radniecīgas sugas, gan tādas, kas sistemātiski pieder pie ļoti atšķirīgām grupām; starp tām ir gan asku, gan bazīdiju sēnes.

Pazemes sēnes Latvijā pētītas maz, tomēr Latvijas Dabas muzeja un Latvijas Universitātes fungārijos ir daži desmiti paraugu no dažādām pazemes sēņu grupām. Parasti tie ir nejauši atradumi, piemēram, mežā vietās ar traucētu augsni, rokot dārzu (kura tuvumā ir koki – pazemes sēņu saimniekaugi). Kad sāku interesēties par sēnēm, tad mikoloģijas pasniedzējs ieteica meklēt briežtrifeles meža cūku rakumu malās. Tas darbojas! Daļa paraugu ir atrasti ar trenētu suņu palīdzību. Latvijā pirmais trifeļu meklētājs suns ir Velsas springerspaniels Tofiks, un tagad viņam pievienojies mazdēls Hafrens.


Pirmais suns-trifeļu meklētājs Latvijā
Tofiks. Foto: Diāna Meiere

Pirms ķeramies pie aprakstiem, gribu minēt, kam jāpievērš uzmanība, mēģinot noteikt pazemes sēnes:

1) krāsa un tās izmaiņas (dažas, piemēram, sārtojas);

2) smarža – jāmēģina aprakstīt, cik vien labi iespējams, var salīdzināt ar kaut ko, kādas asociācijas izraisa, un galu galā – patīkama vai nē;

3) šķērsgriezums nereti ir ļoti būtisks – krāsa, konsistence;

4) biotops, kādi koki tuvumā, jo daudzas sugas veido mikorizu un ir svarīgi zināt, ar kādu koku kopā augušas;

5) daudzos gadījumos nevarēs iztikt bez mikroskopiskajām pazīmēm.

Arī šis uzdevums nav viegls un ne vienmēr ir paveicams, bet, ja nebūs paņemts sēnes paraudziņš, tad iespējas nebūs nemaz. Vēlams paņemt pieaugušu, bet ne pāraugušu sēni un, ja nodot speciālistam nevar nākamajās pāris dienās (tik ilgi sēni varētu glabāt slēgtā trauciņā ledusskapī), tad tā ir jāizžāvē, klāt pieliekot zīmīti par vietu, laiku, atradēju, arī fotogrāfijas numuru, ja tāds ir. Ticiet man, sažuvušas sēnes pavisam neizskatās pēc sevis un var izraisīt neizpratni par tēmu, kas tas vispār ir un ko TAS dara uz manas palodzes?!

Bazīdijsēnes

Jumjupūpēži Rhizopogon

Jumjupūpēži ir tie, kurus visbiežāk notur par trifelēm, un no Dabas muzejā apmeklētāju nogādātajiem paraugiem 90% gadījumu atrastais ir kāds no jumjupūpēžiem. Tie aug smilšainos priežu mežos, vietās ar ļoti retu augāju, bieži vien lielās grupās; augļķermenis parasti gandrīz pilnīgi virs zemes. Ne velti to nosaukumā ir minēts pūpēdis. Tomēr sistemātiski jumjupūpēži šobrīd tiek pieskaitīti pie beku dzimtas, kur tos ierindo DNS analīžu rezultāti. Vistuvāk radniecīgās sugas ir dažādas sviestbekas.

Latvijā atrastas divas jumjupūpēžu sugas – iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus (sin. Rhizopogon luteolus) un sārtais jumjupūpēdis Rhizopogon roseolus.


Iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus sastopams daudz biežāk, īpaši piejūras priežu mežos. Aug grupās, var izaugt neliela kartupelīša lielumā. Virsma dzeltenīga, ar tumšiem hifu pinumiem, kas atgādina saknītes. Foto: Diāna Meiere


Iedzeltenā jumjupūpēža Rhizopogon obtextus šķērsgriezums. Iekšpuse tam sākumā ir stingra, ar sīkiem dobumiņiem, vēlāk mīksta, visbeidzot gandrīz šķidra, olīvbrūnā krāsā. Foto: Diāna Meiere


Sārtais jumjupūpēdis
Rhizopogon roseolus parasti ir nedaudz mazāks, tā virsma gaiša, pieskārienu vietās sārtojas. Atšķirībā no iedzeltenā jumjupūpēža, sārtajam nav hifu pinumu uz virsmas. Foto: Diāna Meiere


Sārtā jumjupūpēža
Rhizopogon roseolus šķērsgriezums. Foto: Diāna Meiere

Sārtais jumjupūpēdis ir ēdams, Japānā tas pazīstams ar nosaukumu Shoro. To uzskata par delikatesi un pievieno dažādiem ēdieniem gan vārītā, gan marinētā veidā. Pie mums reti kurš ēd jumjupūpēžus. Tiek apgalvots, ka tie garšo pēc beku kātiņiem.

 

Zemespūpēži Melanogaster

Zemespūpēži aug lielās blīvās grupās, un visbiežāk tos nācies redzēt antropogēnā vidē, traucētā augsnē parkos, dārzos. Tie veido mikorizu ar lapu kokiem, piemēram, ar liepām. Zemespūpēžu iekšpusē ir kambari, kas pildīti ar melnu, spīdīgu, gļotainu masu. No citām bazīdijsēnēm tie ir radniecīgi mietenēm (Paxillus ģints).

Latvijā reģistrētas divas zemespūpēžu sugas – šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiguus un raibais zemespūpēdis M. broomeanus. Šaubīgais zemespūpēdis ir pelēkbrūns, ar nepatīkamu smaku.


Raibais zemespūpēdis ir dzeltenbrūns, tā smarža ir saldena līdz salkana. Droši tos var atšķirt pēc sporu formas un izmēra – šaubīgajam tās ir eliptiski-rombveida, līdz 14-20 mikronus lielas, raibajam – iegareni eliptiskas, līdz 10 mikronus garas. Foto: Diāna Meiere


Raibais zemespūpēdis Melanogaster broomeanus tuvplānā. Foto: Diāna Meiere

Zemespūpēžus dažviet lieto pārtikā, arī Latvijas sociālajos tīklos reiz izlasīju kādas sievietes apgalvojumu, ka viņa regulāri lieto uzturā vietējās "trifeles", kas, spriežot pēc pievienotās fotogrāfijas, bija tieši zemespūpēži. Man zemespūpēžu smarža patīk, citiem tā liekas netīkama, bet daži to salīdzina ar veca vīna smaržu.

 

Plēvpūpēdis Hymenogaster

Plēvpūpēži ir nelielas pazemes sēnes ar brūnām vārpstveida sporām. Tie ir bazīdijsēnes un radniecīgi riekstenītēm (Naucoria ģints). Tie veido mikorizu ar lapu kokiem un aug bagātīgās augsnēs parkos un lapu koku mežos. Atrasts gan nejauši, gan ar suņu palīdzību.


Plēvpūpēža Hymenogaster augļķermeni klāj balta plēvīte, bet griezumā ir gaiši pelēkbrūna poraina gleba.
Foto: Diāna Meiere


Plēvpūpēža Hymenogaster a
ugļķermenis tuvplānā.
Foto: Diāna Meiere

Latvijā varētu atrast vēl citas pazemes sēnes no bazīdijsēņu grupas; to augļķermeņi parasti ir nelieli, un tos bieži vien nepamana vai nepievērš tiem uzmanību.

Asku sēnes

Zemesriekstene Hydnotrya

Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei aug mežos, gan skujkoku, gan lapu koku. Sastopama reti visā tās izplatības areālā, un pašreiz tiek izvērtēta iekļaušanai pasaules aizsargājamo sēņu sarakstā.


Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei ir paliela pazemes sēne ar gludu vai nedaudz grubuļainu virsmu bēšā, pelēkbrūnā līdz pat tumši sarkanbrūnā krāsā. Tās griezumā redzami izlocīti slāņi, kas nav sablīvēti, atstājot samērā daudz tukšumu.
Foto: Diāna Meiere


Zemesčiekurs Pachyphlodes

Raibais zemesčiekurs Pachyphlodes melanoxanthus ir neliela pazemes sēne ar tumši brūnu līdz melnu grubuļainu virsmu (var būt kārpaina), kurai var būt dzeltenzaļa "naba". Zemesčiekuri atrasti nejauši un ar trenētu suņu palīdzību mežā un trifeļu dārzā.


Raibajam zemesčiekuram Pachyphlodes melanoxanthus griezumā var redzēt gaišas, baltas līdz dzeltenzaļas krokas, kas var būt blīvas vai ar nelieliem tukšumiem. Foto: Diāna Meiere

Briežtrifeles Elaphomyces

Briežtrifeles ir vienas no visbiežak sastopamajām liela izmēra pazemes sēņu sugām. Tās ir atrodamas visu cauru gadu, un ziemā meža cūkas un citi dzīvnieki tās nereti patērē lielā daudzumā. Briežtrifelēm ir biezs ārējais apvalks un blīva vienmērīga (bez dzīslām vai krokām) sporu masa iekšpusē.

Latvijā atrastas trīs sugas (skarbā E. asperulus, graudainā E. granulatus un raibā briežtrifele E. muricatus), bet iespējams atrast vēl citas. Uz briežtrifelēm nereti parazitē čūskmēlīšu milnene Tolypocladium ophioglossoides (sin. Cordyceps ophioglossoides), kā arī dažas citas, retāk sastopamas milneņu sugas. Briežtrifelēm nav izteiktas, cilvēkam labi sajūtamas smaržas, tomēr meža dzīvnieki tās atrod bez grūtībām. Sameklēt briežtrifeles var, meklējot tuvu vietām, kur meža zemsedzi izrakājušas meža cūkas, vai vadoties pēc milnenēm. Tas gan ne vienmēr ir sekmīgi, jo čūskmēlīšu milnene, atšķirībā no citām milneņu sugām, neaug uz briežtrifeles tieši; čūskmelīšu milneni ar briežtrifeli savieno dzeltena micēlija pavedieni, bet briežtrifeles augļķermenis nereti ir visai dziļi augsnē.


Raibā briežtrifele Elaphomyces muricatus ir samērā liela, kanēļkrāsas līdz dzeltenbrūna, ar raupji kārpainu virsmu. Tās svarīgākā pazīme redzama griezumā – biezajā ārējā slānī (perīdijā) ir redzamas tumšas un gaišas dzīsliņas, kādu citām briežtrifelēm nav. Jāpiebilst, ka šķērgriezuma veikšanai vajadzīgs nazis vai cits ass instruments, un no augļķermeņa malas vajadzēs noslaucīt tumšo sporu masu, lai aprakstīto pazīmi saskatītu.
Foto: Diāna Meiere


Graudainā briežtrifele
Elaphomyces granulatus ir liela, brūna, ar smalkākām kārpām klātu virsmu un baltu vai dzeltenīgu perīdiju (griezumā). Foto: Diāna Meiere


Savukārt līdzīgajai skarbajai briežtrifelei 
Elaphomyces asperulus perīdijas griezumā redzami zilgani līdz vīnsarkaņi toņi. Foto: Elita Medvedja

Latvijā vajadzētu atrast arī melno briežtrifeli Elaphomyces anthracinus; tās virsma ir viscaur melna, tā reģistrēta gan Igaunijā, gan Lietuvā.

 

Cūktrifele Choiromyces

Baltās cūktrifeles atrašana Rēzeknes pusē 2015. gadā Latvijas mikologiem bija patīkams notikums. Tomēr izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji senāk ir šo sēni labi pazinuši un lietojuši pārtikā. Šobrīd ir zināmas jau trīs atradnes – plašā teritorijā Rēzeknes apkārtnē, netālu no Aizputes un Dabasdati.lv ieziņotā atradne pie Viļakas. Iespējams, ka sēne izplatīta daudz plašāk. Tā var augt pilnīgi iegrimusi augsnē, taču parasti vismaz tās virspuse ir virszemē.


Cūktrifele Choiromyces ir l
iela sēne, ar gaišu virsmu, kas vecumā pārklājas ar dzeltenīgiem vai brūnganiem plankumiem.
Foto: Diāna Meiere


Svarīga pazīme ir griezumā redzamās dzīsliņas – baltas pamīšus ar dzeltenīgam.

Foto: Diāna Meiere

Literatūrā rakstīts, ka var sasniegt 300 g svaru, bet viena no Latvijā atrastajām svēra gandrīz 900 gramus (iespējams, tas bija vairāku augļķermeņu saaugums).  Smarža patīkama, bet nav ļoti izteikta. Atšķirībā no dienvidu "īstajām" trifelēm, cūktrifele ir termiski jāapstrādā, piemēram, sautējot. Cūktrifele ir mikorizas sēne, atrasta ļoti dažādos biotopos – gan egļu jaunaudzē, gan jauktā meža ar ozoliem un lazdām, gan alksnājā (ar atsevišķiem lieliem kokiem, piemēram, ozoliem), gan pļautā piemājas zālājā (ar attālu augošiem ozoliem).


Trifeles Tuber

Kad man jautā, vai Latvijā aug trifeles, tad visbiežāk sanāk saminstināties, jo nav skaidrs, ko jautātājs saprot ar vārdu "trifele". Biologam-mikologam trifele ir trifeļu Tuber ģints sēne. Ģintī ir gan lielas, smaržīgas trifeles delikateses, gan mazas un dažādi smaržojošas/ožošas pazemes sēnes.

Latvijā atrastas vairākas no mazajām un vidējām trifeļu sugām – sīkā, rutku, rudā, plankumainā trifele (Tuber puberulum, T. rapaeodorum, T. rufum, T. maculatum), fungārijos ir paraugi arī ar citiem nosaukumiem. Ir literatūras ziņas no 20. gadsimta sākuma, ka Ķemeru apkārtnē atrasta arī ēdama ziemas trifele Tuber brumale, taču atkārtoti atrast šo sēni nav izdevies. No ēdamajām sugām vistuvāk Latvijai aug vasaras jeb Burgundijas trifele Tuber aestivum (atrasta Gotlandē, Polijā, Sāmsalā), tāpēc vairāki zemnieki iestādījuši ar trifelēm inokulētus stādus, lai mēģinātu izaudzēt to dārzā.

Visbiežāk atrodamas ir sekojošas sugas.


Plankumainā trifele Tuber maculatum ir maza līdz vidēja izmēra trifele, neregulāras formas, ar gludu virsmu, tās ārējais slānis var būt nedaudz vaskains.
Foto: Diāna Meiere



Rudā trifele Tuber rufum ir maza, ar kanēļbrūnu vai oranžbrūnu virsmu, samērā regulāras formas.

Foto: Diāna Meiere


Rudā trifele Tuber rufum tuvplānā. Foto: Diāna Meiere


Sīkā trifele Tuber puberulum ir sīka, ar nedaudz pūkainu virsmu un samēra gaišu iekšpusi.

Foto: Diāna Meiere

Dabasdatos šobrīd nav daudz ziņojumu par pazemes sēnēm, un ceru, ka šis raksts palīdzēs saprast, kura virzienā lūkoties, un ieinteresēs vēl kādu nepaiet garām maziem bumbulīšiem zemē.

Diāna Meiere

Latvijas Mikologu biedrība, Latvijas Dabas muzejs

 

2019-12-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Bombycilla garrulus - 2025-10-31 AinisP
Turdus merula - 2025-10-31 finesse
Columba livia f. domestica - 2025-10-31 finesse
Cyanistes caeruleus - 2025-10-31 finesse
Passer domesticus - 2025-10-31 finesse
Larus argentatus - 2025-10-31 finesse
Turdus merula - 2025-10-31 finesse
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)


ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).


IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."


adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.


IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu


IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.


guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!


dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))


nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.


adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...


dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta


Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!


ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.


IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?


IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?


IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?


IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...


IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?


IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??


IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)


IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).


Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !


Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)


VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".


dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.


Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?


meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))


meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)


meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!


Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.


Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm


Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!


adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte


dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))


guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.


dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.


dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.


Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies


Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.


Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape


dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas


dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "


Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.


VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)


dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.


Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.


Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?


a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.


dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.


dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?


Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.


Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)


Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(


roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis


dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.


adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!


roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga


Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..


Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !


Toms Čakars 27.oktobris, 12:43

O, interesanti! Labākas bildītes gan nav šobrīd. Uz šīm ēkām noteikti vēl arī citus interesantus ķērpjus varētu atrast :)


Ziemelmeita 27.oktobris, 11:24

Paldies, Renāte! Es jau tik dažus ķērpīšus pazīstu. Tagad, pateicoties Tavai un Ilzes lapai, ir stipri vieglāk ķērpjus ieraudzīt dabā un mēģināt noteikt. Par lapu jums abām liels paldies, iedvesmo meklēt un mācīties noteikt.


meža_meita 26.oktobris, 22:51

Astra es jūtu, ka drīz no Tevis sākšu mācīties ķērpjus :)) Prieks par aktivitāti!


Mari 26.oktobris, 21:12

Skaisti! :)


dziedava 26.oktobris, 20:05

Baigi interesanti plankumi..


nekovārnis 26.oktobris, 19:52

Paldies, Uģi! :)


dziedava 26.oktobris, 19:25

Kājiņas pumpurīgas, cukurīte tik kā papildus hipotēze


adata 26.oktobris, 19:22

Neapstrīdu cukurīti, bet kamēr prātā, piebildīšu, ka tādas iedobītes mēdz izveidoties pēc salnām - esmu tādas redzējusi pilienītēm, vilkpienainēm. Te arī pirmā doma bija, ka traucēta attīstībā, bet šodien apsekojot atradu bez izmaiņām, ar iedobīti. Tās manas pārdomas, ja nu nav cukurīte.


adata 26.oktobris, 18:49

Paldies, Julita, par norādēm! Jēziņ, šādu rozā plazmodiju redzu pirmoreiz! Palasīju, līdzīgāka pēc izvietojuma būtu Karstena pilienīte. Gan jau bija arī sporu stadijā, tik grūti izšķirt, jo kritala ar dzeltenu tiešām bagāta - turpat mizaine, daudzveidīgā... Tur bildēs nekas nav no oranža (viedierīce maldina), viss rozā.


adata 26.oktobris, 18:31

Gara gan. Pārsvarā ap 3mm.


dziedava 26.oktobris, 18:30

Gaidīšu :)


dziedava 26.oktobris, 18:05

Hipotēze laba (un vēl labāk no malas izklausās:))


dziedava 26.oktobris, 18:03

Cik gara? Vrb L.columbinum, ja gara


dziedava 26.oktobris, 17:59

Kāda no Trichia contorta / Hemitrichia karstenii


meža_meita 26.oktobris, 15:29

Interesanti, kas tie par melnajiem punktiņiem otrās bildes apakšā..Varētu papildus būt slotgalviņu mikrokalīcija Microcalicium disseminatum.


meža_meita 26.oktobris, 15:27

Kas par pērlēm, skaisti! No durvju atslēgas pa labi tāds koši zaļgandzeltens pleķis - izskatās pēc fosfora akmenspulverenes Psilolechia lucida, kas pamatā ir akmeņu suga, bet kā novērojumi liecina, ļoti labi jūtās uz senām koka ēkām.


Vīksna 26.oktobris, 12:04

Gan jau vēl iešu uz sava meža atliekām, kad beigšu rudens darbus un nelīs. Ar kukaiņiem švakāk, citu vairāk bildēšu.


Vīksna 26.oktobris, 11:52

Paldies !


Ivetta 26.oktobris, 11:03

Paldies, Uģi!


Vīksna 26.oktobris, 10:19

Paldies !


Ivetta 26.oktobris, 08:58

Paldies, Marek!


dziedava 26.oktobris, 06:42

Interesanti!


dziedava 26.oktobris, 06:41

Interesanti, apaļīgi augļķermeņi. Te būtu interesanti pavērot, vai attīstās un kļūst vairāk pilienveidīgi (kāda no parastākām pilienītēm), vai tomēr paliek diezgan apaļi, - tad varbūt kas man nezināms.


dziedava 26.oktobris, 06:38

Hmm, interesanta doma. Varbūt P.leucopus/leucophaeum, atšķiras ar to, vai kājiņa ir vai nav ar kaļķa granulām. Mezgli galviņā laikam palieli, kas vairāk uz Physarum leucopus


dziedava 26.oktobris, 06:29

Šai sugai galvenās pazīmes ir liela apaļa kolumella, pie kuras kapilīcijs stingri neturas, bet viegli birst nost, tāpēc birstošā. Šajos foto neredz ne kolumellu, ne birstošo kapilīciju. Vai tas tika novērots praksē?


dziedava 26.oktobris, 06:19

Man šķiet, nevar izslēgt arī cukurīti.


dziedava 26.oktobris, 06:17

Ļoti labi, ka ir paraugs. Visas galviņas ar ieliekumu virspusē. nejauši tam nevajadzētu būt. Daudzveidīgajai nav tādas pazīmes.


dziedava 26.oktobris, 06:12

Paraugs līdz manij laikam nenonāca?! Vai nonāca?


dziedava 26.oktobris, 06:09

Tā izskatās, apskatījos, ka tieši turpat novērota arī pirms gada! :)


Vīksna 26.oktobris, 01:16

Vēl pēdējās egļu audzes kā retināja, izbraukāja, vēl vējš izgāza, pat parastās sēnes maz un retākās vairs nemanu.


Vīksna 26.oktobris, 01:07

Paldies !


Ilona_rasa 25.oktobris, 22:46

Jā, paldies par vērību, izlaboju datumu!


Mari 25.oktobris, 21:59

7. att. no augļķermeņa, atsedzot kolumellu, izvēlies melns sporu sakopojums. :)


Rolis 25.oktobris, 20:53

Sveiki! To kliju izdevās labi nopētīt? Varbūt varēja samanīt uz muguras GPS raidītāju un uz kājas krāsaino gredzenu? Lieta tāda, ka dienu iepriekš vienu sarkano kliju kopīgi ar Aigaru Kalvānu aprīkojām ar GPS raidītāju un nogredzenojām, un palaidām vaļā lauka malā netālu no fermas pie Pienājiem (pie ceļa, kas gar slapjumiem iet uz Dunduru pļavām). 31. augustā plkst. 1:50 naktī pēdējais zināmais punkts ir no tā paša lauka. No tā laika nekādu ziņu par kliju vairs nav. Uz lauka nekādas putna atliekas atrastas arī nav. Iespējams, ka putns gājis bojā, bet tā pazušana ir ļoti dīvaina, kas tikpat labi varētu liecināt par raidītāja bojājumu. Ja Jums ir kādi īpaši novērojumi šīs vai kāda cita indivīda gadījumā, variet rakstīt arī uz manu e-pasta adresi rolands.lebuss@gmailcom vai zvanīt pa tālruni. 29489097 Cieņā, Rolands Lebuss


IlzeP 25.oktobris, 20:22

Attēlā labi saskatāms vidējais dzenis (nezinu, kas ir pazudis, taču novērojums ir pārliecinošs).


IlzeP 25.oktobris, 20:20

Ekrānšāviņus no aplikācijas tomēr lūdzu dzēst.


IlzeP 25.oktobris, 20:19

Aplikācijas (vismaz pagaidām) nav tik uzticamas, ka tās varētu izmantot pētniecībā. Arī man pašai, kad īslaicīgi paspēlējos ar Merlinu, bija gadijums, kad bezdelīgu piekūnu, ko redzēju un dzirdēju nelielā attālumā, priežu mežā, kur tam ir ligzda, aplikācija noteica par lauku piekūnu, pie tam ar ļoti lielu varbūtību. Pieņemu, ka kāds no LOB ir ieteicis izmantot aplikāciju, lai mācītos putnu balsis - jā, tam tās tiešām var noderēt, jo vairumā gadījumu noteikšana ir pareiza. Internetā ir dažādas bezmaksas iespējas pārvērst citus audio failu formātus uz mp3. Domu par to, ka putna foto nav pierādījums, nesaprotu - protams, ka ir, ja suga tajā ir atpazīstama!


Edgars Smislovs 25.oktobris, 19:51

18-Oct-2025 ?


nekovārnis 25.oktobris, 18:29

Paldies, Uģi! :)


Mari 25.oktobris, 18:24

Tās baltās "kājiņas" tādas mīkstas kā plazmodijs, varbūt lietus vainīgs?


Edgars Smislovs 25.oktobris, 18:16

https://dabasdati.lv/lv/observation/051486ad5d13584c39d8604f513831b6/


andrisb 25.oktobris, 16:56

Kur nozuduši novērojuma apraksts un komentāri?


andrisb 25.oktobris, 16:44

Var jau foto izdzēst, bet tad būs novērojums bez “pierādījuma” un būs labojums uz “ nenoteikts”.


andrisb 25.oktobris, 16:41

1. Novērojumi NAV balstīti TIKAI uz aplikāciju. 2. Kurmenes parkā un tā apkārtnē dzīvo un var redzēt un dzirdēt (tas ir novērot) gan Vidējo dzeni, gan citus aizsargājamus putnus. 3.Ja audio fails nav .mp3 formātā, tad pierādījuma nav. (Telefonā visiem novērojumiem ir audio faili.) 4. Arī foto ar putna izskatu un aprakstu NAV pierādījums, ja esi novērotājs-amatieris. 4. Ja Ornitologs dzird putna dziesmu, tad ir derīgs novērojums, ja aplikācija nosaka pēc skaņas frekvencēm, tad nederīgs? Tā nav analīze pēc foto. Kāpēc Latvijas Ornitologu biedrība tik ļoti iesaka izmantot aplikāciju?


Ziemelmeita 25.oktobris, 15:45

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Acenes 25.oktobris, 14:48

Paldies par skaidrojumu!


megemege 25.oktobris, 12:29

Paldies, Marek!


nekovārnis 25.oktobris, 06:23

Apaļās ligzdas skujkoku ligzdu koksngrauzim.


nekovārnis 25.oktobris, 06:21

Paldies, Dmitry, Ilze:) !


Mežirbe777 25.oktobris, 01:19

Ramalina farinacea (L.) Ach.


čūskis 24.oktobris, 23:16

Ir šaubas par noteikšanas pareizību, manuprāt vairāk izskatās pēc dubļu krabja Rhithropanopeus harrisii.


ekologs 24.oktobris, 21:17

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 24.oktobris, 17:47

Paldies,Edgar!


adata 24.oktobris, 16:59

Varbūt tomēr rūsganais? "Tīri" dzeltens nav...


guta7 24.oktobris, 14:47

Paldies, Vija!


dziedava 24.oktobris, 12:15

Var būt arī grubuļainais, es mikroskopiski pārbaudītu.


Edgars Smislovs 24.oktobris, 12:08

Gaišās lidspalvas izskatās pēc sarkanās klijas, šeit gan tas būs, nepieaugušā tēviņa, nepateicīgā krāsojuma un gaismas dēļ. Putna maska, spārnu un astes forma liecina par niedru liju.


Kiwi 24.oktobris, 08:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Ivetta 24.oktobris, 00:03

Paldies, Uģi!


LMM 23.oktobris, 23:14

Es teiktu - kāda no Clausilia ģints sugām, un es domāju ka ari tas, kas izskatās pēc Cochlodina laminata ari, īstenībā būs Clausilia. Bet šeit ir ļoti grūti kaut ko saprast vai droši teikt.


pustumsa 23.oktobris, 22:03

Atvainojos, kļūda.


Mari 23.oktobris, 20:59

Neticami, bet izskatās ļoti līdzīga Birstošai lampītei (Lamproderma elasticum).


Martins 23.oktobris, 20:59

Nē, šis tomēr būs melngalvas mīkstgliemezis. Par izmēru pēc bildēm grūti spriest, taču tik bāli pelēki spāņi, šķiet, Latvijā nav redzēti + ķermeņa virsma diezgan gluda (spānim neatkarīgi no krāsas - tomēr ir izteikts rievojums, neatkarīgi no tā vai gliemezis ir izstiepies vai sarāvies. (Labā ziņa - šī suga, lai arī var būt kaitinoša dārzā, tomēr nav tik ēdelīga, bet sliktā ziņa - var dzīvot arī kopā ar spāni.)


Martins 23.oktobris, 20:50

Nomainīju uz nenoteiktu vārpstiņgliemezi, jo pēc attēla nevar pateikt sugu. Tas ko var redzēt vienā no attēliem - ir arī gludais vārpstiņgliemezis, bet attēla centrā esošais "pelēkais" ir mazāks par gludo. Tā īsti nevarētu būt, jo pelēkais ir tikpat liels vai pat lielāks nekā gludais. Attēlā redzamais "pelēkais" izskatās arī diezgan apaļīgs, bet ītsajam pelēkajam jābūt slaidam (bet OK, šo varbūt arī ne 100% labi var attēlā novērtēt). Protams, ja dabā ar kādu palielinājumu apskatīta arī čaulas ieeja un tā atbilda pelēkajam - cits stāsts..


Vīksna 23.oktobris, 20:49

Paldies !


Martins 23.oktobris, 20:45

Šo eksemplāru pēc šīm bildēm tomēr nevar droši noteikt. Viena no pazīmēm pret taisnmutes vārpstiņgliemezi ir tas, ka attēlos redzams labi izteikts, ass čaulas rievojums ar samērā platām atstarpēm. Taisnmutes v-gliemezim rievojums nav tik ass un parasi arī blīvāks. Pie tam eksemplārs nav pieaudziz un/vai čaulas atvere ir kroplīga. Ticamāka versija būtu Macrogastra plicatula, bet arī to droši nevar pateikt.


anthicus 23.oktobris, 16:04

Uleiota planata kāpurs


Mari 23.oktobris, 15:13

Aizdomas par Olveida pumpurīti (Physarum diderma).


Ziemelmeita 23.oktobris, 13:11

Paldies,Edgar!


dziedava 23.oktobris, 07:23

Šo laikam var ieskaitīt :)


dziedava 23.oktobris, 07:06

Jā, ir arī smuki nošķelti vāciņi, resp., kas palicis bez vāciņiem


Mari 22.oktobris, 22:53

Versija - Kalnu olīte (Diderma montanum) .


dziedava 22.oktobris, 22:09

Es tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt, vai ir vēl kādi varianti, kam sporu izmēri labāk atbilstu.


dziedava 22.oktobris, 22:06

Tīklotā ir pēcsniedzīte, tā nebūs.


Acenes 22.oktobris, 22:04

Tiešām, tiešām niedru lija? Apzinos, ka bilde nav tā labākā un vēl jo vairāk novērojuma vieta nav tā parastākā sarkanajai klijai, bet nu tie baltie logi spārnos... Protams, ja Edgars pat tik sliktā bildē saskata vēl citas pazīmes, nestrīdēšos :)


dziedava 22.oktobris, 22:02

Jā, vienīgā gļotsēne pagalmā šogad. Šodien izlodāju visus kokus un krūmus, nu nekā. Tā kaudze bija vairāk joka pēc uztaisīta, bez praktiskas vajadzības, precīzāk, ar praktisku vajadzību pēc gļotsēnēm ;)). Tak nedomāju, ka nostrādās! Jo ir jau gan siens, gan veci āboli arī citur, bet tak citur nekas neaug.. Vai nu šī vieta bija labāka, vai viņām vajag tieši šādu kaudzi, ej nu sazin..


adata 22.oktobris, 21:07

Nu ta beidzot! Sapņi piepildās!


adata 22.oktobris, 20:42

Šī vairāk sarkanbrūna kā mizaine, ne dzeltenbrūna kā nelīdzenā pilienīte


IlzeP 22.oktobris, 20:33

Nez', vai baltmugurdzenis arī tā nekaļ?


adata 22.oktobris, 20:27

Visas trīs šodien atrastās pumpurītes velk uz vienu sugu - daudzveidīgo.


adata 22.oktobris, 20:23

Gludais, vai tomēr nē? Ir vērts paņemt paraugu?


Ziemelmeita 22.oktobris, 20:14

Paldies,Edgar!


Mari 22.oktobris, 20:12

Iespējams, ka varētu būt Tīklotā lampīte (Lamproderma arcyrioides)


LMM 22.oktobris, 19:03

Macrogastra plicatula


dziedava 22.oktobris, 18:29

Interesanti. Cietas nebija?


Mari 22.oktobris, 16:45

Pieliku vēl vienu foto, kur redzemi kapilīcija brūnās daļas fragmenti.


Mari 22.oktobris, 16:42

Kapilīcijs nebija gluži "tumši brūns", bet drīzāk gan gaiši brūns, bet gali gan balti. Dēļ tā neizteiktā brūnuma jau radās nelielas šaubas par Iesirmo lampīti.


dziedava 22.oktobris, 16:20

No foto te nevar saprast, vai kapilīcijs viscaur gaišs, vai arī tumši brūns un tikai galos gaišs?


ievahaa 22.oktobris, 16:03

Izskatīju dažādus variantus, bet neviens nepārliecināja. Kas norāda, ka tās varētu būt baltpieres zosis?


megemege 22.oktobris, 14:52

Jā, tie ir mazuļi. Laidelējās no elektrības vada uz krūmiem.


IlzeP 22.oktobris, 14:16

Šādu attēlu pievienot īsti nav jēgas. Tā vietā noderētu apraksts par redzēto.


IlzeP 22.oktobris, 14:03

Vai droši, ka ziemeļu? Bildē, cik nu var saparst, izskatās pēc paugurknābja.


IlzeP 22.oktobris, 13:58

Tie spārnu gali attēlā? Putns kaut ko ķer pašlaik?


IlzeP 22.oktobris, 13:49

Izskatās, ka dublikāts - dzēšams.


IlzeP 22.oktobris, 13:32

Otrajā foto arī?


IlzeP 22.oktobris, 13:29

Paldies par skaidrojumu!


elliite 22.oktobris, 13:09

Šis tēviņš iepriekš bija sarkandaugavas pludmalē :))


IlzeP 22.oktobris, 12:37

Ja sugas noteikšana balstīta TIKAI uz aplikāciju, lūdzu šādus novērojumus neziņot. Citā gadījumā pievienot attēlu no aplikācijas nav nozīmes, jo tas nav pierādījums.


karlis_t 22.oktobris, 12:05

Manā rīcībā nav tādas informācijas, kas apstiprinātu to, ka tur šogad būtu ligzdojis klijāns. Aizejot no ligzdas pēc tās apsekošanas, tiešā tās tuvumā vokalizēja mazais ērglis, līdz ar ko noteicu sugu kā ērgli.


IlzeP 22.oktobris, 11:58

Ir pareizi!


IlzeP 22.oktobris, 11:48

Čipste, visdrīzāk pļavas. Ja nav pārliecības, ieteicams ziņot "(Putns (nezināms)" - tas drīzāk nonāks ekspertu uzmanības lokā.


IlzeP 22.oktobris, 11:40

Būtu ieteicams tomēr pēc atgriešanās mājās aizvietot šāda veida bildes ar "īstajām"!


IlzeP 22.oktobris, 11:36

Kas liecina, ka tas nevarētu būt klijāns, kas šogad tur ligzdoja?


Ziemelmeita 22.oktobris, 11:19

Paldies,Ilze! Samainiju uz pareizo bildi.


karlis_t 22.oktobris, 10:54

Ilze, Alvi - paldies!


IlzeP 22.oktobris, 10:39

Aplikācijas viedoklis nav pierādījums sugai.


IlzeP 22.oktobris, 10:33

Spalviņai nav saistības ar ligzdas noverojumu


IlzeP 22.oktobris, 10:31

Neredzu jēgu no bildes...


IlzeP 22.oktobris, 10:02

Hmm, neizskatās pēc lidojošām dzērvēm :)


IlzeP 22.oktobris, 09:47

Andris Čeirāns apstiprināja, ka izskatās pēc sarkanausu.


IevaM 21.oktobris, 21:59

Lai paliek nezināms, man diemžēl nav bilde saglabāta.


Mari 21.oktobris, 21:31

Varbūt Iesirmā lampīte (Lamproderma nigrescens)?


Amanda 21.oktobris, 20:23

Baltpieres zosis


mufunja 21.oktobris, 17:22

Interesanti. Pagaidīsim:)


IlzeP 21.oktobris, 13:19

Initas Dānieles komentārs: "Kāda no piltuvenēm Clitocybe sp., bet noteikti ne kokpiltuvene".


Vīksna 21.oktobris, 10:36

Paldies !


Ziemelmeita 20.oktobris, 22:56

Paldies,Vija!


dziedava 20.oktobris, 19:59

Jauns pagrieziens lietā :) Norvēģijā arī šāda suga ir atrasta un nu Edvīns ir vairāk ieinteresēts noteikšanā :). Norvēģijas paraugam viņš pats noteica Physarum ģinti, tā ka nu mūsu viedoklis par ģinti saskan. Norvēģijā arī auga uz egles mizas. Bet kas tas ir, pagaidām nezinām.


IlzeP 20.oktobris, 19:47

Trīs identiski novērojumi - lūdzu divus liekos izdzēst!


IlzeP 20.oktobris, 19:11

Vai šis ir dublikāts? https://dabasdati.lv/lv/observation/7bd4aecaa6d7b7d44f0ff2253c08aff9/ Tad viens no abiem dzēšams.


Amanda 20.oktobris, 19:07

Kalnu ķeģis


IlzeP 20.oktobris, 18:26

Vai ar vīngliemežiem domāti dārza vīngliemeži Cepaea hortensis?


IlzeP 20.oktobris, 18:09

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 20.oktobris, 18:06

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


mufunja 20.oktobris, 18:04

Man ar viņiem ir tik grūti.:( Man trūkst pieredzes un pacietības.


mufunja 20.oktobris, 17:55

Paldies, Julita. Tas ir mūsu kopīgais prieks. Diemžēl visam nepietiek laika.


dziedava 20.oktobris, 17:54

Vispār jau “straminipes” nozīmē salmu krāsas kājiņas :D. Jā, ir daudzveidīga, bet pēc sporām parasti nekļūdaini pazīstama, ja vēl uz apses.


Mari 20.oktobris, 17:14

Tad lieku Īpašo pumpurīti. Ir nu gan šai daudzveidīgi augļķermeņi :)


dziedava 20.oktobris, 16:49

Ja no galviņas spraucas laukā brīvie gali, tad vāles nebūs, jo tā ir bezgalīga :)) Ticamāk, maldinošā vai krāterformas. Ja vāciņš nekrīt pa skaidru apli, tad maldinošā.


Amanda 20.oktobris, 16:16

Baltpieres zoss


Gucis 20.oktobris, 14:57

Paldies par labojumu!


Lemmus 20.oktobris, 14:18

Paldies par labojumu! Jā, dikti smuki izskatījās. :)


Amanda 20.oktobris, 14:16

Baltpieres zoss


Amanda 20.oktobris, 14:16

Sloka


Matrus 20.oktobris, 13:23

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, gredzenots Rīgā, Dārziņu attekā 05.02.2011. Datu bāzē ir 113 kontroles. 2025. gada janvārī ievainots savākts uz Drauga spārnu, ar paaugstinātu svina apjomu organismā (22.1), izārstēts un 16. jūnijā palaists Kaltenes jūrmalā.


Matrus 20.oktobris, 13:18

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, datu bāzē 239 kontroles, pēdējo reizi turpat atzīmēts pirms 217 dienām (02.03.2025.)


kamene 20.oktobris, 10:29

Paldies, Uldi!


dziedava 20.oktobris, 09:17

Drusku stūrainas šķiet un kādu šķautnīti var nomanīt. Varbūt ir.


Mari 20.oktobris, 08:52

Vai šī arī varētu būt Īpašā pumpurīte (P. straminipes)? Sporas bija apaļas :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts