Aktīvie lietotāji: 522 Šodien ievadītie novērojumi: 345 Kopējais novērojumu skaits: 2230118
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pazemes sēnes Latvijā
Pievienots 2019-12-05 11:43:42

Pieminot vārdu salikumu "pazemes sēnes", asociācijas var būt dažādas. Visbiežak šis nosaukums saistās ar trifelēm – delikatesēm, kuras ir lielā cieņā Eiropas dienvidu daļā un daudzviet citur pasaulē. Tomēr pazemes sēņu pasaule ir daudz plašāka, un šis raksts būs neliels ieskats Latvijā atrodamo pazemes sēņu daudzveidībā.

Runājot par pazemes sēnēm, tiek domātas sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnes virskārtā vai tuvu tai. Visvieglāk ir pamanīt tās pazemes sēnes, kuru virsējā daļa ir pašā augsnes virskārtā; tādām sēnēm nereti pat puse augļķermeņa ir redzama, ja vien to neklāj augu lapas. Visbiežāk tomēr pazemes sēnes atrodamas dziļāk, uz meža zemsegas un minerālaugsnes robežas, vai pat vēl dziļāk, trifeļu gadījumā – līdz pat 30-40 cm dziļumā.

Šo sēņu sporu izplatīšanās visbiežāk nenotiek ar vēja līdzdalību (kā vairumam virszemes sēņu), bet gan ar dzīvnieku palīdzību. Tādēļ daudzas pazemes sēnes stirpi ož vai smaržo – kā nu kurš novērtē dažādu sēņu aromātus. Dzīvnieki, vadoties pēc smaržas/smakas, sēnes sameklē, apēd, un caur to zarnu traktu izgājušās sporas var nonākt un sākt augt jaunā vietā. Visas pazemes sēnes nesmaržo vienādi un nesmaržo vienādi stipri. Cilvēka oža reizēm nav pietiekami spēcīga, lai šo smaržu uztvertu, bet dzīvnieki veiksmīgi meklē un atrod dažādas pazemes sēnes. Dzīvnieki, kas mēdz meklēt pazemes sēnes un ar tām baroties, ir ļoti dažādi – vāveres, peles un citi grauzēji, mežacūkas un stirnas. Šāda sporu izplatīšanās stratēģija nav izveidojusies tikai vienā konkrētā sēņu sistemātiskajā grupā, un starp pazemes sēnēm ir gan tuvu radniecīgas sugas, gan tādas, kas sistemātiski pieder pie ļoti atšķirīgām grupām; starp tām ir gan asku, gan bazīdiju sēnes.

Pazemes sēnes Latvijā pētītas maz, tomēr Latvijas Dabas muzeja un Latvijas Universitātes fungārijos ir daži desmiti paraugu no dažādām pazemes sēņu grupām. Parasti tie ir nejauši atradumi, piemēram, mežā vietās ar traucētu augsni, rokot dārzu (kura tuvumā ir koki – pazemes sēņu saimniekaugi). Kad sāku interesēties par sēnēm, tad mikoloģijas pasniedzējs ieteica meklēt briežtrifeles meža cūku rakumu malās. Tas darbojas! Daļa paraugu ir atrasti ar trenētu suņu palīdzību. Latvijā pirmais trifeļu meklētājs suns ir Velsas springerspaniels Tofiks, un tagad viņam pievienojies mazdēls Hafrens.


Pirmais suns-trifeļu meklētājs Latvijā
Tofiks. Foto: Diāna Meiere

Pirms ķeramies pie aprakstiem, gribu minēt, kam jāpievērš uzmanība, mēģinot noteikt pazemes sēnes:

1) krāsa un tās izmaiņas (dažas, piemēram, sārtojas);

2) smarža – jāmēģina aprakstīt, cik vien labi iespējams, var salīdzināt ar kaut ko, kādas asociācijas izraisa, un galu galā – patīkama vai nē;

3) šķērsgriezums nereti ir ļoti būtisks – krāsa, konsistence;

4) biotops, kādi koki tuvumā, jo daudzas sugas veido mikorizu un ir svarīgi zināt, ar kādu koku kopā augušas;

5) daudzos gadījumos nevarēs iztikt bez mikroskopiskajām pazīmēm.

Arī šis uzdevums nav viegls un ne vienmēr ir paveicams, bet, ja nebūs paņemts sēnes paraudziņš, tad iespējas nebūs nemaz. Vēlams paņemt pieaugušu, bet ne pāraugušu sēni un, ja nodot speciālistam nevar nākamajās pāris dienās (tik ilgi sēni varētu glabāt slēgtā trauciņā ledusskapī), tad tā ir jāizžāvē, klāt pieliekot zīmīti par vietu, laiku, atradēju, arī fotogrāfijas numuru, ja tāds ir. Ticiet man, sažuvušas sēnes pavisam neizskatās pēc sevis un var izraisīt neizpratni par tēmu, kas tas vispār ir un ko TAS dara uz manas palodzes?!

Bazīdijsēnes

Jumjupūpēži Rhizopogon

Jumjupūpēži ir tie, kurus visbiežāk notur par trifelēm, un no Dabas muzejā apmeklētāju nogādātajiem paraugiem 90% gadījumu atrastais ir kāds no jumjupūpēžiem. Tie aug smilšainos priežu mežos, vietās ar ļoti retu augāju, bieži vien lielās grupās; augļķermenis parasti gandrīz pilnīgi virs zemes. Ne velti to nosaukumā ir minēts pūpēdis. Tomēr sistemātiski jumjupūpēži šobrīd tiek pieskaitīti pie beku dzimtas, kur tos ierindo DNS analīžu rezultāti. Vistuvāk radniecīgās sugas ir dažādas sviestbekas.

Latvijā atrastas divas jumjupūpēžu sugas – iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus (sin. Rhizopogon luteolus) un sārtais jumjupūpēdis Rhizopogon roseolus.


Iedzeltenais jumjupūpēdis Rhizopogon obtextus sastopams daudz biežāk, īpaši piejūras priežu mežos. Aug grupās, var izaugt neliela kartupelīša lielumā. Virsma dzeltenīga, ar tumšiem hifu pinumiem, kas atgādina saknītes. Foto: Diāna Meiere


Iedzeltenā jumjupūpēža Rhizopogon obtextus šķērsgriezums. Iekšpuse tam sākumā ir stingra, ar sīkiem dobumiņiem, vēlāk mīksta, visbeidzot gandrīz šķidra, olīvbrūnā krāsā. Foto: Diāna Meiere


Sārtais jumjupūpēdis
Rhizopogon roseolus parasti ir nedaudz mazāks, tā virsma gaiša, pieskārienu vietās sārtojas. Atšķirībā no iedzeltenā jumjupūpēža, sārtajam nav hifu pinumu uz virsmas. Foto: Diāna Meiere


Sārtā jumjupūpēža
Rhizopogon roseolus šķērsgriezums. Foto: Diāna Meiere

Sārtais jumjupūpēdis ir ēdams, Japānā tas pazīstams ar nosaukumu Shoro. To uzskata par delikatesi un pievieno dažādiem ēdieniem gan vārītā, gan marinētā veidā. Pie mums reti kurš ēd jumjupūpēžus. Tiek apgalvots, ka tie garšo pēc beku kātiņiem.

 

Zemespūpēži Melanogaster

Zemespūpēži aug lielās blīvās grupās, un visbiežāk tos nācies redzēt antropogēnā vidē, traucētā augsnē parkos, dārzos. Tie veido mikorizu ar lapu kokiem, piemēram, ar liepām. Zemespūpēžu iekšpusē ir kambari, kas pildīti ar melnu, spīdīgu, gļotainu masu. No citām bazīdijsēnēm tie ir radniecīgi mietenēm (Paxillus ģints).

Latvijā reģistrētas divas zemespūpēžu sugas – šaubīgais zemespūpēdis Melanogaster ambiguus un raibais zemespūpēdis M. broomeanus. Šaubīgais zemespūpēdis ir pelēkbrūns, ar nepatīkamu smaku.


Raibais zemespūpēdis ir dzeltenbrūns, tā smarža ir saldena līdz salkana. Droši tos var atšķirt pēc sporu formas un izmēra – šaubīgajam tās ir eliptiski-rombveida, līdz 14-20 mikronus lielas, raibajam – iegareni eliptiskas, līdz 10 mikronus garas. Foto: Diāna Meiere


Raibais zemespūpēdis Melanogaster broomeanus tuvplānā. Foto: Diāna Meiere

Zemespūpēžus dažviet lieto pārtikā, arī Latvijas sociālajos tīklos reiz izlasīju kādas sievietes apgalvojumu, ka viņa regulāri lieto uzturā vietējās "trifeles", kas, spriežot pēc pievienotās fotogrāfijas, bija tieši zemespūpēži. Man zemespūpēžu smarža patīk, citiem tā liekas netīkama, bet daži to salīdzina ar veca vīna smaržu.

 

Plēvpūpēdis Hymenogaster

Plēvpūpēži ir nelielas pazemes sēnes ar brūnām vārpstveida sporām. Tie ir bazīdijsēnes un radniecīgi riekstenītēm (Naucoria ģints). Tie veido mikorizu ar lapu kokiem un aug bagātīgās augsnēs parkos un lapu koku mežos. Atrasts gan nejauši, gan ar suņu palīdzību.


Plēvpūpēža Hymenogaster augļķermeni klāj balta plēvīte, bet griezumā ir gaiši pelēkbrūna poraina gleba.
Foto: Diāna Meiere


Plēvpūpēža Hymenogaster a
ugļķermenis tuvplānā.
Foto: Diāna Meiere

Latvijā varētu atrast vēl citas pazemes sēnes no bazīdijsēņu grupas; to augļķermeņi parasti ir nelieli, un tos bieži vien nepamana vai nepievērš tiem uzmanību.

Asku sēnes

Zemesriekstene Hydnotrya

Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei aug mežos, gan skujkoku, gan lapu koku. Sastopama reti visā tās izplatības areālā, un pašreiz tiek izvērtēta iekļaušanai pasaules aizsargājamo sēņu sarakstā.


Tilāna zemesriekstene Hydnotrya tulasnei ir paliela pazemes sēne ar gludu vai nedaudz grubuļainu virsmu bēšā, pelēkbrūnā līdz pat tumši sarkanbrūnā krāsā. Tās griezumā redzami izlocīti slāņi, kas nav sablīvēti, atstājot samērā daudz tukšumu.
Foto: Diāna Meiere


Zemesčiekurs Pachyphlodes

Raibais zemesčiekurs Pachyphlodes melanoxanthus ir neliela pazemes sēne ar tumši brūnu līdz melnu grubuļainu virsmu (var būt kārpaina), kurai var būt dzeltenzaļa "naba". Zemesčiekuri atrasti nejauši un ar trenētu suņu palīdzību mežā un trifeļu dārzā.


Raibajam zemesčiekuram Pachyphlodes melanoxanthus griezumā var redzēt gaišas, baltas līdz dzeltenzaļas krokas, kas var būt blīvas vai ar nelieliem tukšumiem. Foto: Diāna Meiere

Briežtrifeles Elaphomyces

Briežtrifeles ir vienas no visbiežak sastopamajām liela izmēra pazemes sēņu sugām. Tās ir atrodamas visu cauru gadu, un ziemā meža cūkas un citi dzīvnieki tās nereti patērē lielā daudzumā. Briežtrifelēm ir biezs ārējais apvalks un blīva vienmērīga (bez dzīslām vai krokām) sporu masa iekšpusē.

Latvijā atrastas trīs sugas (skarbā E. asperulus, graudainā E. granulatus un raibā briežtrifele E. muricatus), bet iespējams atrast vēl citas. Uz briežtrifelēm nereti parazitē čūskmēlīšu milnene Tolypocladium ophioglossoides (sin. Cordyceps ophioglossoides), kā arī dažas citas, retāk sastopamas milneņu sugas. Briežtrifelēm nav izteiktas, cilvēkam labi sajūtamas smaržas, tomēr meža dzīvnieki tās atrod bez grūtībām. Sameklēt briežtrifeles var, meklējot tuvu vietām, kur meža zemsedzi izrakājušas meža cūkas, vai vadoties pēc milnenēm. Tas gan ne vienmēr ir sekmīgi, jo čūskmēlīšu milnene, atšķirībā no citām milneņu sugām, neaug uz briežtrifeles tieši; čūskmelīšu milneni ar briežtrifeli savieno dzeltena micēlija pavedieni, bet briežtrifeles augļķermenis nereti ir visai dziļi augsnē.


Raibā briežtrifele Elaphomyces muricatus ir samērā liela, kanēļkrāsas līdz dzeltenbrūna, ar raupji kārpainu virsmu. Tās svarīgākā pazīme redzama griezumā – biezajā ārējā slānī (perīdijā) ir redzamas tumšas un gaišas dzīsliņas, kādu citām briežtrifelēm nav. Jāpiebilst, ka šķērgriezuma veikšanai vajadzīgs nazis vai cits ass instruments, un no augļķermeņa malas vajadzēs noslaucīt tumšo sporu masu, lai aprakstīto pazīmi saskatītu.
Foto: Diāna Meiere


Graudainā briežtrifele
Elaphomyces granulatus ir liela, brūna, ar smalkākām kārpām klātu virsmu un baltu vai dzeltenīgu perīdiju (griezumā). Foto: Diāna Meiere


Savukārt līdzīgajai skarbajai briežtrifelei 
Elaphomyces asperulus perīdijas griezumā redzami zilgani līdz vīnsarkaņi toņi. Foto: Elita Medvedja

Latvijā vajadzētu atrast arī melno briežtrifeli Elaphomyces anthracinus; tās virsma ir viscaur melna, tā reģistrēta gan Igaunijā, gan Lietuvā.

 

Cūktrifele Choiromyces

Baltās cūktrifeles atrašana Rēzeknes pusē 2015. gadā Latvijas mikologiem bija patīkams notikums. Tomēr izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji senāk ir šo sēni labi pazinuši un lietojuši pārtikā. Šobrīd ir zināmas jau trīs atradnes – plašā teritorijā Rēzeknes apkārtnē, netālu no Aizputes un Dabasdati.lv ieziņotā atradne pie Viļakas. Iespējams, ka sēne izplatīta daudz plašāk. Tā var augt pilnīgi iegrimusi augsnē, taču parasti vismaz tās virspuse ir virszemē.


Cūktrifele Choiromyces ir l
iela sēne, ar gaišu virsmu, kas vecumā pārklājas ar dzeltenīgiem vai brūnganiem plankumiem.
Foto: Diāna Meiere


Svarīga pazīme ir griezumā redzamās dzīsliņas – baltas pamīšus ar dzeltenīgam.

Foto: Diāna Meiere

Literatūrā rakstīts, ka var sasniegt 300 g svaru, bet viena no Latvijā atrastajām svēra gandrīz 900 gramus (iespējams, tas bija vairāku augļķermeņu saaugums).  Smarža patīkama, bet nav ļoti izteikta. Atšķirībā no dienvidu "īstajām" trifelēm, cūktrifele ir termiski jāapstrādā, piemēram, sautējot. Cūktrifele ir mikorizas sēne, atrasta ļoti dažādos biotopos – gan egļu jaunaudzē, gan jauktā meža ar ozoliem un lazdām, gan alksnājā (ar atsevišķiem lieliem kokiem, piemēram, ozoliem), gan pļautā piemājas zālājā (ar attālu augošiem ozoliem).


Trifeles Tuber

Kad man jautā, vai Latvijā aug trifeles, tad visbiežāk sanāk saminstināties, jo nav skaidrs, ko jautātājs saprot ar vārdu "trifele". Biologam-mikologam trifele ir trifeļu Tuber ģints sēne. Ģintī ir gan lielas, smaržīgas trifeles delikateses, gan mazas un dažādi smaržojošas/ožošas pazemes sēnes.

Latvijā atrastas vairākas no mazajām un vidējām trifeļu sugām – sīkā, rutku, rudā, plankumainā trifele (Tuber puberulum, T. rapaeodorum, T. rufum, T. maculatum), fungārijos ir paraugi arī ar citiem nosaukumiem. Ir literatūras ziņas no 20. gadsimta sākuma, ka Ķemeru apkārtnē atrasta arī ēdama ziemas trifele Tuber brumale, taču atkārtoti atrast šo sēni nav izdevies. No ēdamajām sugām vistuvāk Latvijai aug vasaras jeb Burgundijas trifele Tuber aestivum (atrasta Gotlandē, Polijā, Sāmsalā), tāpēc vairāki zemnieki iestādījuši ar trifelēm inokulētus stādus, lai mēģinātu izaudzēt to dārzā.

Visbiežāk atrodamas ir sekojošas sugas.


Plankumainā trifele Tuber maculatum ir maza līdz vidēja izmēra trifele, neregulāras formas, ar gludu virsmu, tās ārējais slānis var būt nedaudz vaskains.
Foto: Diāna Meiere



Rudā trifele Tuber rufum ir maza, ar kanēļbrūnu vai oranžbrūnu virsmu, samērā regulāras formas.

Foto: Diāna Meiere


Rudā trifele Tuber rufum tuvplānā. Foto: Diāna Meiere


Sīkā trifele Tuber puberulum ir sīka, ar nedaudz pūkainu virsmu un samēra gaišu iekšpusi.

Foto: Diāna Meiere

Dabasdatos šobrīd nav daudz ziņojumu par pazemes sēnēm, un ceru, ka šis raksts palīdzēs saprast, kura virzienā lūkoties, un ieinteresēs vēl kādu nepaiet garām maziem bumbulīšiem zemē.

Diāna Meiere

Latvijas Mikologu biedrība, Latvijas Dabas muzejs

 

2019-12-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Turdus pilaris - 2025-09-04 megemege
Calidris minuta - 2025-09-04 Osis
Phalacrocorax carbo - 2025-09-04 megemege
Calidris alpina - 2025-09-04 Osis
Didymium spongiosum (syn. Mucilago crustacea) - 2025-09-04 VijaS
Chlorociboria aeruginascens - 2025-09-04 VijaS
Hericium coralloides - 2025-09-04 VijaS
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.


Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.


dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)


guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253


adata 04.septembris, 07:43

Julita, pievienoju foto pēdējam pēc diennakts. Man izskatās tāds pats.


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Paldies par labojumiem!


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Tāpēc, ka esmu aptaurēts ... Aizmirsu, ka savus novērojumus pats varu koriģēt, ja sugas nosaukums jau ir datu bāzē.


ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!


ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)


Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !


Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !


CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti


Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!


dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)


CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.


ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.


Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?


Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis


Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!


Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.


Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.


Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!


IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?


IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes


megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.


ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!


dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))


Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)


IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.


dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.


dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))


shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D


adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.


adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.


dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!


Mari 03.septembris, 14:40

Vismaz vienam augļķermenim izveidojušās galviņā "pumpas", (saauguši vairāki kopā?) Vienam no izaugumiem bija noplīsis gabaliņš labi atsedzot baltos mezglus. Izmisīgi domāju kā lai aizrušinās līdz kolumellai, ja tāda ir, ļoti jau sīki tie augļķermenīši :)


dziedava 03.septembris, 13:10

Trakums šogad ar tām gļotsēnēm. Varētu noteikt gan savu, gan šo atradumu, ja vien sporas atbilstu. ;) Bet neatbilst. Šim kapilīcija mezgli pilnīgi balti vai iedzelteni? Galviņa sanāk dzeltena? Un kājiņa augšā dzeltena un apakšā balta? Varbūt ir iespējams tam pusizjukušajam noskaidrot, vai/kāda ir kolumella kājiņas galā?


Martins 03.septembris, 12:55

Jā, domāju, ka šis eksemplārs ir cietis no saules, jo sēne aug stumbram D pusē - saule un karstums tur ir pat šajā mitrajā vasarā.


Mari 03.septembris, 11:25

Pievienoju vēl pāris sporu foto. Cītīgi tās pārmērīju, intervāls sanāk 11-12 mkm; šķiet, ka adatiņas vienā sporas pusē ir vairāk un tā pusīte arī izskatās tumšāka.


Osis 03.septembris, 11:08

Paldies Artur!


dziedava 03.septembris, 10:53

Sarežģīts gadījums. A.Kunts (Kuhnt) savā 2024. gada grāmatā raksta, ka pašreiz dominējošais Ophiotheca chrysosperma apraksts atbilst O.wrightii oriģinālajam aprakstam, kas aug uz beigtas koksnes un kapilīcijs ir ar garām adatiņām. Bet O.chrysosperma kapilīcijs ir ar īsām adatiņām un atbilst augšanai uz dzīviem kokiem. Šobrīd O.wrightii skaitās O.chrysosperma sinonīms. Latvijā esam atraduši uz kritalas ar garām adatiņām, bet uz dzīviem kokiem šis ir jau otrais atradums ar īsām adatiņām, tāpēc man abas sugas gribas nošķirt, jo atšķiras gan substrāts, gan mikroskopija. Tāpēc šim kā pagaidu nosauku lieku Ophiotheca cf. chrysosperma, cerot, ka zinātnieki beidzot sadalīs šīs sugas ar kārtīgiem aprakstiem un nosaukumiem, un tad varēs arī šiem novērojumiem ielabot.


dziedava 03.septembris, 09:41

Tās garās pēdējās jau nepavisam pēc aplocītes neizskatās, interesanti būs redzēt attīstību.


zemesbite 03.septembris, 09:20

Paldies, Uģi!


dziedava 03.septembris, 08:21

Pirmā doma bija Physarum melleum, bet laikam jau nebūs. Par sporām gribēju piebilst, ka to izmērs noteikšanā nereti ir ļoti svarīgs, tāpēc vidējais izmērs noder tikai gadījumos, kad tas izmērs ir ne tik svarīgs - vnk pārbaudīt, vai atbilst. Ja izmērs ir tiešām būtisks noteikšanā, tad vidējais var nepalīdzēt, vajag intervālu - no - līdz. Pat ja izskatās ļoti līdzīga izmēra, tad kaut vai līdz pusmikrometram - 1 mkm to intervālu vajag. Jo labi nobriedušām izmērs ir diezgan stabils, un sugas var atšķirties, kur vienai izmērs 9-10 mkm un otrai 10-11 mkm, un ja norāda kā vidējo 10 mkm, tad nevar saprast, uz kuru pusi tomēr tiecas vairāk. Es parasti pameklēju lielāku labi nobriedušu sporu grupiņu un tam paņemu mazāko tipisko un lielāko tipisko izmēru (neskaitot acīmredzamus "izlēcējus" no masas), pēc tam aizgriežu mikroskopu uz kādu citu, tālāku vietu no skatītās, un tāpat pameklēju mazāko un lielāko tipisko. Ja sakrīt ar iepriekšējiem mērījumiem, tad to arī pieņemu par intervālu. Ja ir kādas nobīdes (kaut vai par 0,5 mkm), tad meklēju vēl kādu citu sporu grupu, lai labāk saprastu tipisko intervālu. Jo tas ir svarīgs, un ar aptuveni "uz aci" vidējo noteiktu nevajadzētu apmierināties. Vēl noteikti vajag pievērst uzmanību, vai ir tumšāku kārpu grupas (reizēm to mikroskopā redz labāk nekā foto, tad to vajag tekstā pierakstīt), un vai ir kārpas vai adatiņas, ja to izdodas saskatīt.. Šjā gadījumā laikam ir adatiņas, bet par tumšākām grupām īsti saprast nevar.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:41

Ja konsistence bija cieta, tad parastās apmalpiepes jauns augļķermenis.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:31

Lapkoku svečtursēne reizēm aug uz priežu stumbeņiem. Varbūt šī ir apdegusi saulē?


Mari 02.septembris, 20:59

Šim man vismaz pāris augļķermenīšu saglabājušies :))


dziedava 02.septembris, 20:56

Nu, Marita! Šis tak ar ir Kaut Kas! Būs jāskata, kas sanāk.


dziedava 02.septembris, 20:53

Marita, paldies! Šodien tiešām nebijusi diena, un es vēl gaidu ieziņotu vienu otro atradni :))


IlzeP 02.septembris, 20:47

Tad kolēmas tur nav?


IlzeP 02.septembris, 20:44

Arī šī laikam nav sugu sarakstā?


Mari 02.septembris, 20:40

Fantastisks birums šodien, apsveicu! Prieks! :)


dziedava 02.septembris, 20:13

Novērtēju "cīņu" par parauga izdzīvošanu! Šitas ir no grūtā gala, šīs pilienītes ir sīkas, un pēc tam vēl censties visu sabildēt, tāpēc prieks, ka no tā visa noteikt bija jau iespējams :). Nekas, kad nākamreiz tādu sīku ar rakstiņu atradīs, tad jau zinās, ka vajag ievākt paraugam Latvijas kolekcijai. :)


adata 02.septembris, 20:10

Apsveicu! Prieks par jums visām!


Ziemelmeita 02.septembris, 20:00

Paldies,Uģi!


Mari 02.septembris, 19:54

Nu skaisti, apsveicu! :)


Mari 02.septembris, 19:53

Oho, pārsteigums, paldies, Julita!! :) Diemžēl nekas pāri nepalika, arī šim pēdējam no 4 augļķermeņiem neizdevās tā īsti nobriedināt sporas, bet šis tika vistālāk, mikroskopēju, lai kaut ko saglābtu. Pārējie sažuva un viens neglābjami sapelēja.


meža_meita 02.septembris, 19:31

Sēnes skropstenes (oranžās) un zvīņainā peltīgera (ķērpis).


ekologs 02.septembris, 19:01

Jā, tas pirmais posms salīdzinoši īss arī. Ok. Marek, Uģi, paldies!


mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts