Parastais krūmsūklis - 2012. gada bezmugurkaulnieks
Latvijas Entomoloģijas biedrība par Gada bezmugurkaulnieku 2012 izvēlējusies parasto krūmsūkli (Spongilla lacustris). Parastais krūmsūklis ir visbiežāk sastopamā sūkļu suga Latvijā. Nominācijas mērķis ir iepazīstināt ar neparasto bezmugurkaulnieku tipu, ko līdz pat 1765. gadam zinātnieki pieskaitīja pie augu valsts. Sūkļi Latvijā ir samērā maz pētīta dzīvnieku grupa.
Sūkļu tipā pasaulē ir apmēram 9000 sugu, kas galvenokārt apdzīvo jūras un tikai nedaudzas mīt saldūdeņos. Latvijā sūkļi sastopami saldūdeņos un lielo upju grīvās, līdz šim konstatētas piecas sugas. Spongilla lacustris ir ziemeļu puslodē plaši izplatīta suga.
Krūmsūkļi ir primitīvi, sēdoši, salīdzinoši lieli daudzšūnu ūdens organismi ar trauslu un zarotu krūmveida ķermeni, kas atgādina koraļļus, un ar specifisku smaržu. Labi apgaismotos biotopos sūkļi ir koši zaļā krāsā, noēnotās vietās - gaiši zaļi līdz dzeltenbrūni. Zaļo krāsu sūklim piešķir to šūnās dzīvojošās fotosintezējošās aļģes zoohlorellas. Labā apgaismojumā sūkļi aug ātrāk, jo saņem papildus barības vielas no fotosintēzes galaproduktiem.
Parastais krūmsūklis. Foto: V. Spuņģis
Parastais krūmsūklis apdzīvo stāvošus un lēni tekošus ūdeņus. Sēdošais dzīvnieks parasti ir piestiprinājies pie ūdenī iegrimušas koksnes, koku zariem, saknēm, augu daļām vai akmeņiem.
Sūkļi dzīvo tikai vienu sezonu, rudenī iet bojā. Galvenokārt tie vairojas bezdzimumiski, pumpurojoties.
Sūkļi barojas, filtrējot ūdenī esošos vienšūņus, baktērijas un sīkas detrīta daļiņas. Sūkļiem nav nervu šūnu un tie nespēj koordinēt vicaino šūnu kustības. Ūdens plūsmas ātrums tiek regulēts ar poru un kanālu diametru. Izfiltrētais ūdens tiek izvadīts caur izvadporām. Zinātnieki ir konstatējuši, ka sūkļi spēj izfiltrēt no 0,002 līdz 0,84 mililitriem ūdens vienā sekundē uz sūkļa ķermeņa kubikcentimetru.
Sūkļi satur daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, antibakteriālas vielas, ko var izmantot farmakoloģijā.
Parastais krūmsūklis. Foto: V. Spuņģis
Sūkļi ūdens ekosistēmās veido ievērojamu biomasu. Filtrējot barības vielas, tie uzlabo ūdenstilpju bioloģisko kvalitāti un veicina bioloģisko daudzveidību ūdenstilpēs. Sūkļi ir gan mājvieta, gan barības avots citiem ūdens iemītniekiem. Ar sūkli barojas tīklspārņu Sisyra sp. un maksteņu Ceraclea sp. kāpuri. Ja krūmsūkļa kolonija nezarojas, sugu var noteikt tikai pēc skeleta elementu formas, kas katrai sūkļa sugai ir atšķirīga. Vislabākais novērošanas periods ir jūlijs un augusts.
Aicinām sūtīt ziņas par parastā krūmsūkļa novērojumiem portālam Dabasdati.lv vai tieši Latvijas Entomoloģijas biedrībai, mājas lapa: http://leb.daba.lv/, e-pasts: adalia@lanet.lv.
Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. Tās biedri jau kopš 1999. gada nominē Gada kukaiņus un kopš 2008. gada arī citus Gada bezmugurkaulniekus ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību. Gada bezmugurkaulnieki: lapseņveida zirneklis Argiope bruennichi (2008), grāmatu māņskorpions Chelifer cancroides (2009), vasaras vairogvēzis Triops cancriformis (2010) un tardigrādi (2011).
Ziņu sagatavoja : Agnija Skuja, Latvijas Entomoloģijas biedrība, e-pasts: agnija@lanet.lv
Dabasdati.lv forums
Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!
Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām.