Aktīvie lietotāji: 311 Šodien ievadītie novērojumi: 651 Kopējais novērojumu skaits: 1829213
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Notikumi Latvijas Dabas fonda kamerās vasaras sākumā
Pievienots 2021-06-22 19:58:12

Mazie ērgļi ligzdā eglē

3. jūnijā bija pirmā reize šogad, kad Andra nesto medījumu Anna nevis aizlidoja apēst mežā, bet nolika ligzdas malā. Tā ir zīme, ka cāļa izšķilšanās gaidāma tuvākajā laikā. Tā arī notika: 4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad ir viens, šeit var vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Andris apgādā mātīti un cāli ar ēdienu pietiekami, un Anna ir pieredzējusi un pacietīga barotāja (video).

15. jūnijā cālis tika atstāts uz dažām minūtēm ligzdā viens, jo teritorijā bija svešinieks un vecākiem bija jāievieš kārtība. Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas, taču var nojaust, ka pārsvarā uzturas turpat netālu ap ligzdu.


Pēc kārtīgas ēšanas kārtīgi jāpaguļ. 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi ligzdā bērzā

Diemžēl mazā ērgļa ligzdā bērzā šī gada ligzdošanas sezona izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās brīža, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāt bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu (video). Pavisam drīz gan atgriezās mazā ērgļa tēviņš un vēl pēc mirkļa mātīte, taču pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā tā izlidoja no ligzdas, ola nokrita.


Abi pāra putni ligzdā pirms dižraibā dzeņa vizītes 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums



Dižraibais dzenis izsitis nelielu caurumu olā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei pārtiku, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās. Abi putni gan turpināja uzturēties teritorijā, piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram.

Vistu vanagi apgredzenoti

Abi vecākie putnēni ir šķīlušies ar dažu stundu starpību, un ir tikai loģiski, ka lielākā attiecību skaidrošana notiek tieši viņu starpā. Barošanas reizēs viņi abi jaunāko, kas šķīlies divas dienas vēlāk, nostumj no labākās pozīcijas pie mammas knābja. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo barības ir pietiekoši un jaunā mamma, lai arī ir tik jauna, ir ļoti pacietīga. Jaunākais sagaida, kamēr vecākie radinieki ir paēduši, un tad arī tiek pie saviem kumosiem. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņem dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūc ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnes arī pa kādam grauzējam. Gadījās gan dienas, kad tēviņam tik labi neveicās ar pārtikas sagādi, bet ilgstoša badošanās ligzdā nav bijusi vērojama. Pats Haris gan brīžiem šķiet izsalcis un labprāt pacienātos no pieliekamajā noglabātās barības, bet Hilda tikai ļoti retos gadījumos viņam ļauj pieskarties tur esošiem krājumiem.


Visa ģimene kopā 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Cāļiem augot lielākiem, tie uz arvien ilgāku laika posmu tika atstāti vieni: 7. jūnijā mazuļus pirmo reizi atstāja uz 32 minūtēm, savukārt 15. jūnijā jau uz gandrīz divām stundām. 17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis jaunos vistu vanadzēnus apgredzenoja, mātīte pēc satraukumiem ligzdā atgriezās apmēram pēc stundas. Pēdējās dienās viņi jau paaugušies tik lieli, ka ņem viens otram nost ēdienu un sargā to, taču pašlaik vēl plucināt paši nemāk, un Hildai jānāk palīgā ieviest kārtību un pabarot jaunatni.


Jaunie vistu vanadzēni 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis Vitas un Teo ģimenē, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Aktīvākie tiešraides skatītāji jaunos zivjērgļus nosauca par Piparu un Pogu.


Pirmās brokastis; kumosi gan mazajam par lielu. 31.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Teo bija lielisks zivju sagādnieks, un to bija pietiekoši, lai visa ģimene būtu kārtīgi paēdusi. Tāpēc arī cāļu savstarpējie kašķi bija nebūtiski, tikai ik pa laikam viens otram parādīja, kurš ligzdā lielākais boss. Iespējams, mazuļi ir dažāda dzimuma, jo jaunākais pārauga vecāko un arī rakstura ziņā ir veiklāks, savukārt vecākais – lēnīgāks. Lai gan galvenā cāļu barotāja ir Vita, dažkārt arī Teo baro mazuļus vai pasniedz kumosiņu Vitai, kura savukārt baro cāļus (video).

Kā jau zivjērgļiem ierasts, ik pa laikam gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā bija novērojama trauksme, kad abi pāra putni vai nu muka no ligzdas, vai dzenāja pa teritoriju nelūgtos viesus. Teritorijā bija svešs zivjērglis gan 30., gan 31. maijā, un Teo bez pārtikas sagādnieka lomas vēl vajadzēja ieviest kārtību ligzdas apkārtnē. Savukārt 3. jūnija naktī mātītei ligzdā, iespējams, uzbruka pūce, jo tumsā varēja nojaust, ka ligzdas malā ielaižas putns un Vita sargā ligzdu.

7. jūnijā vecākais cālis savu balto strūklu precīzi trāpīja kamerā, un sekojošās dienas skats uz ligzdu bija akvareļaini izplūdis. Uznāca gan lietus un kameras aci noskaloja. Taču 15. jūnijā jaunākais cālis precīzi ietēmēja kamerā, un pašlaik, kamēr neuznāks kārtīgs lietus, redzamība uz ligzdā notiekošo ir ļoti, ļoti niecīga. Mēneša beigās, visticamāk, jaunos zivjērgļus gredzenos, un tad arī būs iespēja notīrīt kameras aci.


Daži mirkļi pirms kamera tika "nobalsināta" 15.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Golda un Grejs ir atšķirīgu pasugu melnās klijas, jo kāju krāsa viņiem ir dažāda, un arī bērniem, tāpat kā pagājušo gadu (2020. gadā vecākajiem diviem cāļiem bija dzeltenas kājas, bet mazākajam – pelēkas), arī šogad ir atšķirīga kāju krāsa. Tā abiem vecākajiem cāļiem kājas ir Greja pelēkajā tonī, bet jaunākajam – mammas dzeltenajā. Arī šogad savstarpējās attiecības jaunajiem putniem ir labas, tik ik pa laikam kādam kāds jāiedunkā (video). Dažkārt tieši jaunākais ir tas, kas uzprasās uz kašķi.


Cāļi samērās knābīšiem 30.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Grejs ģimeni bagātīgi apgādāja ar ļoti dažādu pārtiku, ko dažkārt ligzdā, bet bieži arī ārpus tās nodeva Goldai barošanai (video). Kliju ēdienkartē bija gan zivis, gan dažādi grauzēji, gan kurmis, gan putni, gan vistas galva un visādi citādi nenosakāmi gaļas izstrādājumi. Savukārt Golda mēdza ik pa mirklim izlidot no ligzdas un atgriezties ar mazu uzkodu – maijvaboli (video).


Vecākais cālis jau trenē spārnus 10.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Spārns jau tik liels, ka var apskaut mammu. 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

15. jūnijā ornitologs Aigars Kalvāns apgredzenoja Goldas un Greja bērnus. Vidējam cālim gredzena numurs ir G07 un vecākajam – G08. Diemžēl jaunākajam tika tikai metāla gredzens, jo plastmasas krāsu gredzens liekot saplīsa. Pirmais pēc gredzenošanas ligzdā pārradās Grejs pēc vairāk nekā stundas, arī Golda drīz vien bija klāt.


Vecākais cālis (G08) jau gandrīz mammas augumā un jauniešu apspalvojumā 18.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā Durbē

Visbiežāk maijā un jūnija sākumā ligzdā uzturējās tēviņš, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik izēda Mildas un Raimja nešķīlušos olu. Viņam dažkārt pievienojās arī Milda, bet bieži viņa sēdēja ligzdas koka galotnē vai sasaucās kaut kur netālu. Ligzdā abus kopā varēja redzēt 2. jūnijā un 15. jūnijā.


K kungs un Milda Durbes ligzdā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā jau notiek ligzdā, kurā ligzdošanas sezona ir beigusies, to apmeklēja gan citu sugu putni, gan sveši jūras ērgļi. Visbiežāk ligzdā pūkas vāca zilzīlītes un dūdoja lauku balodis, bet bija arī gara dzeguzes vizīte (tas pats 2. jūnija video), kā arī tādas retāk šeit redzētas sugas kā melngalvas ķauķu pāris, dadzīši, dižknābji, garastīte, ķīķis...

6. un 13. jūnijā ligzdā bija sveši negredzenoti gandrīz pieauguši jūras ērgļi. Arī 9. jūnijā ligzdu apmeklēja vai nu svešs ērglis vai K kungs, taču gaismas apstākļi traucēja putnu identificēt. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Toreiz jaunais jūras ērglis pat mielojās ar Raimja nesto zivi mazuļiem, un Reinis to izdzina no ligzdas. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie ir pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varētu būt mātīte.


Jūras ērglis ar gredzenu H491 gredzenošanas laikā (29.05.2017.) un abās vizītēs Durbes ligzdā 26.10.2018. un 17.06.2021. Foto avots: Jānis Ķuze, Dabasdati.lv forums

Jūras ēgļi Slīterē

Abi ligzdas saimnieki turpināja apmeklēt ligzdu, nesa zarus un labiekārtoja ligzdu. 3., 5. un 6. jūnijā ligzdā viesojās bezdelīgu piekūnu pāris, savukārt 10. jūnijā – meža tilbīte un 12. jūnijā – pelēkais mušķērājs.


Abi pāra putni apmeklē ligzdu 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Bezdelīgu piekūns 05.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Skumjš ligzdošanas sezonas noslēgums balto stārķu ligzdā Tukuma novadā

Visi pieci mazuļi tika kārtīgi baroti gan ar dažādām čūskām, gan vardēm, gan sliekām, bet vismazāk viņiem pie sirds gāja kukaiņi. Lielākie cāļi bija arī veiklāki un stiprāki pie pusdienu galda un varēja jau apēst pat palielu čūsku, savukārt jaunākais, lai arī kādu kumosu dabūja, auguma ziņā krietni atpalika no vecākajiem brāļiem un māsām.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis un, visticamāk, tā bija mātīte, jo tēviņš neizrādīja agresiju un nesargāja bērnus. Pavisam dīvaini, ka Volts aizlidoja, atstājot svešinieci ligzdā vienu. Viņa mēģināja vienu cāli izmest no ligzdas, bet cāļi savā starpā uzsāka kautiņu, atgriezās Volts, cāļi nomierinājās, un jau šķita, ka briesmas garām. Svešais putns atgriezās un Volta klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus, tēvs tikai noskatījās. 3. jūnijā, drīz pēc Fāzes aizlidošanas, ligzdā iebrāzās svešs baltais stārķis, mēģināja Voltam no knābja izraut glodeni, pēc mirkļa tas atgriezās un mēģināja izmest vienu no palikušajiem stārķēniem. Šoreiz gan tas nesanāca, bet pēc neilga mirkļa putns atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā, neizrādīja agresiju un tikai noskatījās.


Svešais stārķis izrauj vecāko cāli no ligzdas, Volts noskatās. 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr. biol. Māra Janaus komentēja, ka nevar viennozīmīgi noteikt notikušā iemeslus, iespējams, tuvākajā apkārtnē nav gana daudz barības. Tādā gadījumā izsalkušo vecāku motivācija barot un sargāt kļūst vājāka, varbūt tieši tāpēc tēviņš nebija motivēts sargāt bērnus, bet mātīte ilgstoši bija prom, lai meklētu ēdamo. Tāpat speciāliste norādīja, ka bioloģiski atteikties no bērniem populācijai kopumā ir daudz vērtīgāk, jo saglabāt pieaugušus, vairoties spējīgus indivīdus ir svarīgāk, nekā tērēt ierobežotos resursus sīkuļiem. Iespējams arī, ka šie stārķi vēl ir par jaunu un līdz ar to mazāk pieredzējuši.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā nenakšņoja. Volts ligzdā pavadīja nu jau pavisam īsus mirkļus, Fāze gan daudz aktīvāk un vairāk uzturējās ligzdā, klabināja un pieteica savas tiesības uz šo teritoriju. Ik pa laikam kāds svešs baltais stārķis ieradās ligzdā un, ja Volts vai Fāze bija netālu, viņi svešos aizdzina.


Svešais stārķis un Volts ligzdā, Fāze steidz padzīt svešo 03.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Grāfiene gan mēdza aizkavēties, un, līdz ar to, dažkārt Grāfam perēšanas dežūras sanāca ilgākas. Parasti naktī dežurēja viens no pāra putniem, bet 8. jūnija naktī Grāfiene perēja un Grāfs nakšņoja turpat uz ligzdas zara. Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Lai arī prognoze bija, ka pirmā putnēna šķilšanās laiks varētu būt 14. jūnijs, tas ieradās šajā pasaulē divas dienas ātrāk – 12. jūnijā (video). Otrais stārķēns izšķīlās 14. jūnijā, bet dienu vēlāk jaunākais.


Grāfs ligzdā īsi pēc otrā cāļa izšķilšanā, jaunākais vēl olā 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc cāļu izšķilšanās Grāfs īpaši aizrautīgi pievērsās ligzdas labiekārtošanai: nesa gan zarus, gan zāles kumšķus un īpaši daudz sūnu.


Grāfs ar milzīgu sūnu paklāju 16.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lielākās bažas ir par to, vai jaunie putni paspēs līdz rudenim izaugt, jo perējums ir vēls, un vai barības būs pietiekoši, īpaši, ja laikapstākļi būs tik silti, kā ir jūnija vidū, un grāvji paliks ievērojami sausāki. Abi vecāki pārmaiņus lidoja baroties un nesa mazliet atšķirīgu pārtiku. Grāfs parasti atnesa vairāk ēdiena, savukārt Grāfiene bieži pārradās dubļos nobristām kājām. Barības kumosi parasti bija dažāda izmēra: sākot no maziem ņurņikiem (nēģu kāpuriem) līdz palielām zivīm un vardēm. Pirmajās dienās, īpaši jaunākajam cālim, bija problēmas novērtēt, kāda izmēra kumosu viņš ir spējīgs pievarēt, un cīkstoties ar kādu lielu vardi vai zivi, riskēja nepaspēt uz mazākajiem, viņam piemērotākajiem ēdiena kumosiem. Ieskatam neliels video, kā nomainās pāra putni un Grāfs baro cāļus (video).


Grāfs masē kundzei muguru, mazuļi brīnās. 19.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgās zivis Līgatnes upē

Zemūdens kameras redzamības zonā ik pa laikam iepeldēja kāda lielāka vai mazāka izmēra zivs. Varēja arī vērot pa kādai pakaļdzīšanās ainai. 15. jūnijā kamerai tika veikta tehniskā apkope un mazliet pamainīts kadrējums.

Ilze Bojāre

2021-06-22

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Pinus sylvestris - 2024-03-29 Rekmanis
Ardea cinerea - 2024-03-29 Normunds R
Mergus merganser - 2024-03-29 Normunds R
Bucephala clangula - 2024-03-29 Normunds R
Cygnus cygnus - 2024-03-29 Normunds R
Anas platyrhynchos - 2024-03-29 finesse
Ciconia ciconia - 2024-03-29 ligausis
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 29.marts, 15:37

Manuprāt, Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


Vīksna 29.marts, 15:31

Paldies !


Anete PB 29.marts, 14:54

Paldies par komentāriem, ņemšu vērā!


roosaluristaja 29.marts, 12:32

"B" varētu, jā. Daudzām putnu sugām migrējošie putni dzied un viņus tāpat nav iespējams izfiltrēt no potenciāliem ligzdotājiem. Ja biotops ir piemērots sugas ligzdošanai, tad "B" ir O.K.


Kiwi 29.marts, 12:09

Paldies, Vija!


ekologs 29.marts, 11:38

Man kaut kā uz Kārklu raibeņa pusi velk :)


nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts