Mazie ērgļi ligzdā eglē

3. jūnijā bija pirmā reize šogad, kad Andra nesto medījumu Anna nevis aizlidoja apēst mežā, bet nolika ligzdas malā. Tā ir zīme, ka cāļa izšķilšanās gaidāma tuvākajā laikā. Tā arī notika: 4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad ir viens, šeit var vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Andris apgādā mātīti un cāli ar ēdienu pietiekami, un Anna ir pieredzējusi un pacietīga barotāja (video).

15. jūnijā cālis tika atstāts uz dažām minūtēm ligzdā viens, jo teritorijā bija svešinieks un vecākiem bija jāievieš kārtība. Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas, taču var nojaust, ka pārsvarā uzturas turpat netālu ap ligzdu.

Pēc kārtīgas ēšanas kārtīgi jāpaguļ. 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi ligzdā bērzā

Diemžēl mazā ērgļa ligzdā bērzā šī gada ligzdošanas sezona izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās brīža, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāt bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu (video). Pavisam drīz gan atgriezās mazā ērgļa tēviņš un vēl pēc mirkļa mātīte, taču pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā tā izlidoja no ligzdas, ola nokrita.

Abi pāra putni ligzdā pirms dižraibā dzeņa vizītes 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dižraibais dzenis izsitis nelielu caurumu olā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei pārtiku, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās. Abi putni gan turpināja uzturēties teritorijā, piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram.

Vistu vanagi apgredzenoti

Abi vecākie putnēni ir šķīlušies ar dažu stundu starpību, un ir tikai loģiski, ka lielākā attiecību skaidrošana notiek tieši viņu starpā. Barošanas reizēs viņi abi jaunāko, kas šķīlies divas dienas vēlāk, nostumj no labākās pozīcijas pie mammas knābja. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo barības ir pietiekoši un jaunā mamma, lai arī ir tik jauna, ir ļoti pacietīga. Jaunākais sagaida, kamēr vecākie radinieki ir paēduši, un tad arī tiek pie saviem kumosiem. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņem dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūc ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnes arī pa kādam grauzējam. Gadījās gan dienas, kad tēviņam tik labi neveicās ar pārtikas sagādi, bet ilgstoša badošanās ligzdā nav bijusi vērojama. Pats Haris gan brīžiem šķiet izsalcis un labprāt pacienātos no pieliekamajā noglabātās barības, bet Hilda tikai ļoti retos gadījumos viņam ļauj pieskarties tur esošiem krājumiem.

Visa ģimene kopā 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Cāļiem augot lielākiem, tie uz arvien ilgāku laika posmu tika atstāti vieni: 7. jūnijā mazuļus pirmo reizi atstāja uz 32 minūtēm, savukārt 15. jūnijā jau uz gandrīz divām stundām. 17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis jaunos vistu vanadzēnus apgredzenoja, mātīte pēc satraukumiem ligzdā atgriezās apmēram pēc stundas. Pēdējās dienās viņi jau paaugušies tik lieli, ka ņem viens otram nost ēdienu un sargā to, taču pašlaik vēl plucināt paši nemāk, un Hildai jānāk palīgā ieviest kārtību un pabarot jaunatni.

Jaunie vistu vanadzēni 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis Vitas un Teo ģimenē, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Aktīvākie tiešraides skatītāji jaunos zivjērgļus nosauca par Piparu un Pogu.

Pirmās brokastis; kumosi gan mazajam par lielu. 31.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Teo bija lielisks zivju sagādnieks, un to bija pietiekoši, lai visa ģimene būtu kārtīgi paēdusi. Tāpēc arī cāļu savstarpējie kašķi bija nebūtiski, tikai ik pa laikam viens otram parādīja, kurš ligzdā lielākais boss. Iespējams, mazuļi ir dažāda dzimuma, jo jaunākais pārauga vecāko un arī rakstura ziņā ir veiklāks, savukārt vecākais – lēnīgāks. Lai gan galvenā cāļu barotāja ir Vita, dažkārt arī Teo baro mazuļus vai pasniedz kumosiņu Vitai, kura savukārt baro cāļus (video).

Kā jau zivjērgļiem ierasts, ik pa laikam gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā bija novērojama trauksme, kad abi pāra putni vai nu muka no ligzdas, vai dzenāja pa teritoriju nelūgtos viesus. Teritorijā bija svešs zivjērglis gan 30., gan 31. maijā, un Teo bez pārtikas sagādnieka lomas vēl vajadzēja ieviest kārtību ligzdas apkārtnē. Savukārt 3. jūnija naktī mātītei ligzdā, iespējams, uzbruka pūce, jo tumsā varēja nojaust, ka ligzdas malā ielaižas putns un Vita sargā ligzdu.

7. jūnijā vecākais cālis savu balto strūklu precīzi trāpīja kamerā, un sekojošās dienas skats uz ligzdu bija akvareļaini izplūdis. Uznāca gan lietus un kameras aci noskaloja. Taču 15. jūnijā jaunākais cālis precīzi ietēmēja kamerā, un pašlaik, kamēr neuznāks kārtīgs lietus, redzamība uz ligzdā notiekošo ir ļoti, ļoti niecīga. Mēneša beigās, visticamāk, jaunos zivjērgļus gredzenos, un tad arī būs iespēja notīrīt kameras aci.

Daži mirkļi pirms kamera tika "nobalsināta" 15.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Golda un Grejs ir atšķirīgu pasugu melnās klijas, jo kāju krāsa viņiem ir dažāda, un arī bērniem, tāpat kā pagājušo gadu (2020. gadā vecākajiem diviem cāļiem bija dzeltenas kājas, bet mazākajam – pelēkas), arī šogad ir atšķirīga kāju krāsa. Tā abiem vecākajiem cāļiem kājas ir Greja pelēkajā tonī, bet jaunākajam – mammas dzeltenajā. Arī šogad savstarpējās attiecības jaunajiem putniem ir labas, tik ik pa laikam kādam kāds jāiedunkā (video). Dažkārt tieši jaunākais ir tas, kas uzprasās uz kašķi.

Cāļi samērās knābīšiem 30.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Grejs ģimeni bagātīgi apgādāja ar ļoti dažādu pārtiku, ko dažkārt ligzdā, bet bieži arī ārpus tās nodeva Goldai barošanai (video). Kliju ēdienkartē bija gan zivis, gan dažādi grauzēji, gan kurmis, gan putni, gan vistas galva un visādi citādi nenosakāmi gaļas izstrādājumi. Savukārt Golda mēdza ik pa mirklim izlidot no ligzdas un atgriezties ar mazu uzkodu – maijvaboli (video).

Vecākais cālis jau trenē spārnus 10.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Spārns jau tik liels, ka var apskaut mammu. 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

15. jūnijā ornitologs Aigars Kalvāns apgredzenoja Goldas un Greja bērnus. Vidējam cālim gredzena numurs ir G07 un vecākajam – G08. Diemžēl jaunākajam tika tikai metāla gredzens, jo plastmasas krāsu gredzens liekot saplīsa. Pirmais pēc gredzenošanas ligzdā pārradās Grejs pēc vairāk nekā stundas, arī Golda drīz vien bija klāt.

Vecākais cālis (G08) jau gandrīz mammas augumā un jauniešu apspalvojumā 18.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā Durbē

Visbiežāk maijā un jūnija sākumā ligzdā uzturējās tēviņš, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik izēda Mildas un Raimja nešķīlušos olu. Viņam dažkārt pievienojās arī Milda, bet bieži viņa sēdēja ligzdas koka galotnē vai sasaucās kaut kur netālu. Ligzdā abus kopā varēja redzēt 2. jūnijā un 15. jūnijā.

K kungs un Milda Durbes ligzdā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā jau notiek ligzdā, kurā ligzdošanas sezona ir beigusies, to apmeklēja gan citu sugu putni, gan sveši jūras ērgļi. Visbiežāk ligzdā pūkas vāca zilzīlītes un dūdoja lauku balodis, bet bija arī gara dzeguzes vizīte (tas pats 2. jūnija video), kā arī tādas retāk šeit redzētas sugas kā melngalvas ķauķu pāris, dadzīši, dižknābji, garastīte, ķīķis...

6. un 13. jūnijā ligzdā bija sveši negredzenoti gandrīz pieauguši jūras ērgļi. Arī 9. jūnijā ligzdu apmeklēja vai nu svešs ērglis vai K kungs, taču gaismas apstākļi traucēja putnu identificēt. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Toreiz jaunais jūras ērglis pat mielojās ar Raimja nesto zivi mazuļiem, un Reinis to izdzina no ligzdas. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie ir pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varētu būt mātīte.

Jūras ērglis ar gredzenu H491 gredzenošanas laikā (29.05.2017.) un abās vizītēs Durbes ligzdā 26.10.2018. un 17.06.2021. Foto avots: Jānis Ķuze, Dabasdati.lv forums

Jūras ēgļi Slīterē

Abi ligzdas saimnieki turpināja apmeklēt ligzdu, nesa zarus un labiekārtoja ligzdu. 3., 5. un 6. jūnijā ligzdā viesojās bezdelīgu piekūnu pāris, savukārt 10. jūnijā – meža tilbīte un 12. jūnijā – pelēkais mušķērājs.

Abi pāra putni apmeklē ligzdu 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Bezdelīgu piekūns 05.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Skumjš ligzdošanas sezonas noslēgums balto stārķu ligzdā Tukuma novadā

Visi pieci mazuļi tika kārtīgi baroti gan ar dažādām čūskām, gan vardēm, gan sliekām, bet vismazāk viņiem pie sirds gāja kukaiņi. Lielākie cāļi bija arī veiklāki un stiprāki pie pusdienu galda un varēja jau apēst pat palielu čūsku, savukārt jaunākais, lai arī kādu kumosu dabūja, auguma ziņā krietni atpalika no vecākajiem brāļiem un māsām.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis un, visticamāk, tā bija mātīte, jo tēviņš neizrādīja agresiju un nesargāja bērnus. Pavisam dīvaini, ka Volts aizlidoja, atstājot svešinieci ligzdā vienu. Viņa mēģināja vienu cāli izmest no ligzdas, bet cāļi savā starpā uzsāka kautiņu, atgriezās Volts, cāļi nomierinājās, un jau šķita, ka briesmas garām. Svešais putns atgriezās un Volta klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus, tēvs tikai noskatījās. 3. jūnijā, drīz pēc Fāzes aizlidošanas, ligzdā iebrāzās svešs baltais stārķis, mēģināja Voltam no knābja izraut glodeni, pēc mirkļa tas atgriezās un mēģināja izmest vienu no palikušajiem stārķēniem. Šoreiz gan tas nesanāca, bet pēc neilga mirkļa putns atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā, neizrādīja agresiju un tikai noskatījās.

Svešais stārķis izrauj vecāko cāli no ligzdas, Volts noskatās. 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr. biol. Māra Janaus komentēja, ka nevar viennozīmīgi noteikt notikušā iemeslus, iespējams, tuvākajā apkārtnē nav gana daudz barības. Tādā gadījumā izsalkušo vecāku motivācija barot un sargāt kļūst vājāka, varbūt tieši tāpēc tēviņš nebija motivēts sargāt bērnus, bet mātīte ilgstoši bija prom, lai meklētu ēdamo. Tāpat speciāliste norādīja, ka bioloģiski atteikties no bērniem populācijai kopumā ir daudz vērtīgāk, jo saglabāt pieaugušus, vairoties spējīgus indivīdus ir svarīgāk, nekā tērēt ierobežotos resursus sīkuļiem. Iespējams arī, ka šie stārķi vēl ir par jaunu un līdz ar to mazāk pieredzējuši.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā nenakšņoja. Volts ligzdā pavadīja nu jau pavisam īsus mirkļus, Fāze gan daudz aktīvāk un vairāk uzturējās ligzdā, klabināja un pieteica savas tiesības uz šo teritoriju. Ik pa laikam kāds svešs baltais stārķis ieradās ligzdā un, ja Volts vai Fāze bija netālu, viņi svešos aizdzina.

Svešais stārķis un Volts ligzdā, Fāze steidz padzīt svešo 03.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Grāfiene gan mēdza aizkavēties, un, līdz ar to, dažkārt Grāfam perēšanas dežūras sanāca ilgākas. Parasti naktī dežurēja viens no pāra putniem, bet 8. jūnija naktī Grāfiene perēja un Grāfs nakšņoja turpat uz ligzdas zara. Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Lai arī prognoze bija, ka pirmā putnēna šķilšanās laiks varētu būt 14. jūnijs, tas ieradās šajā pasaulē divas dienas ātrāk – 12. jūnijā (video). Otrais stārķēns izšķīlās 14. jūnijā, bet dienu vēlāk jaunākais.

Grāfs ligzdā īsi pēc otrā cāļa izšķilšanā, jaunākais vēl olā 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc cāļu izšķilšanās Grāfs īpaši aizrautīgi pievērsās ligzdas labiekārtošanai: nesa gan zarus, gan zāles kumšķus un īpaši daudz sūnu.

Grāfs ar milzīgu sūnu paklāju 16.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lielākās bažas ir par to, vai jaunie putni paspēs līdz rudenim izaugt, jo perējums ir vēls, un vai barības būs pietiekoši, īpaši, ja laikapstākļi būs tik silti, kā ir jūnija vidū, un grāvji paliks ievērojami sausāki. Abi vecāki pārmaiņus lidoja baroties un nesa mazliet atšķirīgu pārtiku. Grāfs parasti atnesa vairāk ēdiena, savukārt Grāfiene bieži pārradās dubļos nobristām kājām. Barības kumosi parasti bija dažāda izmēra: sākot no maziem ņurņikiem (nēģu kāpuriem) līdz palielām zivīm un vardēm. Pirmajās dienās, īpaši jaunākajam cālim, bija problēmas novērtēt, kāda izmēra kumosu viņš ir spējīgs pievarēt, un cīkstoties ar kādu lielu vardi vai zivi, riskēja nepaspēt uz mazākajiem, viņam piemērotākajiem ēdiena kumosiem. Ieskatam neliels video, kā nomainās pāra putni un Grāfs baro cāļus (video).

Grāfs masē kundzei muguru, mazuļi brīnās. 19.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgās zivis Līgatnes upē

Zemūdens kameras redzamības zonā ik pa laikam iepeldēja kāda lielāka vai mazāka izmēra zivs. Varēja arī vērot pa kādai pakaļdzīšanās ainai. 15. jūnijā kamerai tika veikta tehniskā apkope un mazliet pamainīts kadrējums.

Ilze Bojāre

2021-06-22

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.