Aktīvie lietotāji: 54 Šodien ievadītie novērojumi: 382 Kopējais novērojumu skaits: 1208240
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Notikumi Latvijas Dabas fonda kamerās vasaras sākumā
Pievienots 2021-06-22 19:58:12

Mazie ērgļi ligzdā eglē

3. jūnijā bija pirmā reize šogad, kad Andra nesto medījumu Anna nevis aizlidoja apēst mežā, bet nolika ligzdas malā. Tā ir zīme, ka cāļa izšķilšanās gaidāma tuvākajā laikā. Tā arī notika: 4. jūnija (39. perēšanas dienas) pusdienlaikā putnēns izkūņojās no olas. Ņemot vērā, ka cālis šogad ir viens, šeit var vērot skaistu augšanas periodu bez mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma. Andris apgādā mātīti un cāli ar ēdienu pietiekami, un Anna ir pieredzējusi un pacietīga barotāja (video).

15. jūnijā cālis tika atstāts uz dažām minūtēm ligzdā viens, jo teritorijā bija svešinieks un vecākiem bija jāievieš kārtība. Sākot ar 18. jūniju, jaunais putns pakāpeniski tika radināts pie patstāvības, un mātīte arvien vairāk uzturējās ārpus ligzdas, taču var nojaust, ka pārsvarā uzturas turpat netālu ap ligzdu.


Pēc kārtīgas ēšanas kārtīgi jāpaguļ. 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazie ērgļi ligzdā bērzā

Diemžēl mazā ērgļa ligzdā bērzā šī gada ligzdošanas sezona izvērtās pavisam bēdīga – dažas dienas pirms vienīgās olas šķilšanās brīža, 2. jūnijā, tā tika uz īsu mirkli atstāt bez uzraudzības. Ar to bija pietiekami, lai dižraibā dzeņa tēviņš ielidotu ligzdā, pāris reizes uzsistu pa olu un tramīgs aizlidotu (video). Pavisam drīz gan atgriezās mazā ērgļa tēviņš un vēl pēc mirkļa mātīte, taču pa nakti ola bija iztecējusi un pielipusi mātītes spalvām. Kad nākošajā rītā tā izlidoja no ligzdas, ola nokrita.


Abi pāra putni ligzdā pirms dižraibā dzeņa vizītes 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums



Dižraibais dzenis izsitis nelielu caurumu olā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi pāra putni vēl dažas dienas turpināja neesošo olu perēt, un tēviņš nesa perējošajai mātītei pārtiku, neskatoties uz to, ka olas ligzdā vairs nebija. Tomēr ar katru dienu viņu interese par ligzdu mazinājās. Abi putni gan turpināja uzturēties teritorijā, piekārtot ligzdu un nest uz to pa kādam egles zaram.

Vistu vanagi apgredzenoti

Abi vecākie putnēni ir šķīlušies ar dažu stundu starpību, un ir tikai loģiski, ka lielākā attiecību skaidrošana notiek tieši viņu starpā. Barošanas reizēs viņi abi jaunāko, kas šķīlies divas dienas vēlāk, nostumj no labākās pozīcijas pie mammas knābja. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo barības ir pietiekoši un jaunā mamma, lai arī ir tik jauna, ir ļoti pacietīga. Jaunākais sagaida, kamēr vecākie radinieki ir paēduši, un tad arī tiek pie saviem kumosiem. Lielāko daļu vistu vanadzēnu ēdienkartes aizņem dažāda lieluma putni, kurus Hilda noplūc ārpus ligzdas, dažkārt Haris atnes arī pa kādam grauzējam. Gadījās gan dienas, kad tēviņam tik labi neveicās ar pārtikas sagādi, bet ilgstoša badošanās ligzdā nav bijusi vērojama. Pats Haris gan brīžiem šķiet izsalcis un labprāt pacienātos no pieliekamajā noglabātās barības, bet Hilda tikai ļoti retos gadījumos viņam ļauj pieskarties tur esošiem krājumiem.


Visa ģimene kopā 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Cāļiem augot lielākiem, tie uz arvien ilgāku laika posmu tika atstāti vieni: 7. jūnijā mazuļus pirmo reizi atstāja uz 32 minūtēm, savukārt 15. jūnijā jau uz gandrīz divām stundām. 17. jūnijā ornitologs Arnis Zacmanis jaunos vistu vanadzēnus apgredzenoja, mātīte pēc satraukumiem ligzdā atgriezās apmēram pēc stundas. Pēdējās dienās viņi jau paaugušies tik lieli, ka ņem viens otram nost ēdienu un sargā to, taču pašlaik vēl plucināt paši nemāk, un Hildai jānāk palīgā ieviest kārtību un pabarot jaunatni.


Jaunie vistu vanadzēni 20.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Gluži tāpat kā pagājušajā gadā, pirmais cālis izšķīlās 31. maijā, taču atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad tas tā arī palika vienīgais mazulis Vitas un Teo ģimenē, šogad jau pēc dienas tam pievienojās vēl viens putnēns. Savukārt trešā ola arī šogad palika nešķīlusies. Aktīvākie tiešraides skatītāji jaunos zivjērgļus nosauca par Piparu un Pogu.


Pirmās brokastis; kumosi gan mazajam par lielu. 31.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Teo bija lielisks zivju sagādnieks, un to bija pietiekoši, lai visa ģimene būtu kārtīgi paēdusi. Tāpēc arī cāļu savstarpējie kašķi bija nebūtiski, tikai ik pa laikam viens otram parādīja, kurš ligzdā lielākais boss. Iespējams, mazuļi ir dažāda dzimuma, jo jaunākais pārauga vecāko un arī rakstura ziņā ir veiklāks, savukārt vecākais – lēnīgāks. Lai gan galvenā cāļu barotāja ir Vita, dažkārt arī Teo baro mazuļus vai pasniedz kumosiņu Vitai, kura savukārt baro cāļus (video).

Kā jau zivjērgļiem ierasts, ik pa laikam gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā bija novērojama trauksme, kad abi pāra putni vai nu muka no ligzdas, vai dzenāja pa teritoriju nelūgtos viesus. Teritorijā bija svešs zivjērglis gan 30., gan 31. maijā, un Teo bez pārtikas sagādnieka lomas vēl vajadzēja ieviest kārtību ligzdas apkārtnē. Savukārt 3. jūnija naktī mātītei ligzdā, iespējams, uzbruka pūce, jo tumsā varēja nojaust, ka ligzdas malā ielaižas putns un Vita sargā ligzdu.

7. jūnijā vecākais cālis savu balto strūklu precīzi trāpīja kamerā, un sekojošās dienas skats uz ligzdu bija akvareļaini izplūdis. Uznāca gan lietus un kameras aci noskaloja. Taču 15. jūnijā jaunākais cālis precīzi ietēmēja kamerā, un pašlaik, kamēr neuznāks kārtīgs lietus, redzamība uz ligzdā notiekošo ir ļoti, ļoti niecīga. Mēneša beigās, visticamāk, jaunos zivjērgļus gredzenos, un tad arī būs iespēja notīrīt kameras aci.


Daži mirkļi pirms kamera tika "nobalsināta" 15.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Golda un Grejs ir atšķirīgu pasugu melnās klijas, jo kāju krāsa viņiem ir dažāda, un arī bērniem, tāpat kā pagājušo gadu (2020. gadā vecākajiem diviem cāļiem bija dzeltenas kājas, bet mazākajam – pelēkas), arī šogad ir atšķirīga kāju krāsa. Tā abiem vecākajiem cāļiem kājas ir Greja pelēkajā tonī, bet jaunākajam – mammas dzeltenajā. Arī šogad savstarpējās attiecības jaunajiem putniem ir labas, tik ik pa laikam kādam kāds jāiedunkā (video). Dažkārt tieši jaunākais ir tas, kas uzprasās uz kašķi.


Cāļi samērās knābīšiem 30.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Grejs ģimeni bagātīgi apgādāja ar ļoti dažādu pārtiku, ko dažkārt ligzdā, bet bieži arī ārpus tās nodeva Goldai barošanai (video). Kliju ēdienkartē bija gan zivis, gan dažādi grauzēji, gan kurmis, gan putni, gan vistas galva un visādi citādi nenosakāmi gaļas izstrādājumi. Savukārt Golda mēdza ik pa mirklim izlidot no ligzdas un atgriezties ar mazu uzkodu – maijvaboli (video).


Vecākais cālis jau trenē spārnus 10.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Spārns jau tik liels, ka var apskaut mammu. 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

15. jūnijā ornitologs Aigars Kalvāns apgredzenoja Goldas un Greja bērnus. Vidējam cālim gredzena numurs ir G07 un vecākajam – G08. Diemžēl jaunākajam tika tikai metāla gredzens, jo plastmasas krāsu gredzens liekot saplīsa. Pirmais pēc gredzenošanas ligzdā pārradās Grejs pēc vairāk nekā stundas, arī Golda drīz vien bija klāt.


Vecākais cālis (G08) jau gandrīz mammas augumā un jauniešu apspalvojumā 18.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā Durbē

Visbiežāk maijā un jūnija sākumā ligzdā uzturējās tēviņš, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik izēda Mildas un Raimja nešķīlušos olu. Viņam dažkārt pievienojās arī Milda, bet bieži viņa sēdēja ligzdas koka galotnē vai sasaucās kaut kur netālu. Ligzdā abus kopā varēja redzēt 2. jūnijā un 15. jūnijā.


K kungs un Milda Durbes ligzdā 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā jau notiek ligzdā, kurā ligzdošanas sezona ir beigusies, to apmeklēja gan citu sugu putni, gan sveši jūras ērgļi. Visbiežāk ligzdā pūkas vāca zilzīlītes un dūdoja lauku balodis, bet bija arī gara dzeguzes vizīte (tas pats 2. jūnija video), kā arī tādas retāk šeit redzētas sugas kā melngalvas ķauķu pāris, dadzīši, dižknābji, garastīte, ķīķis...

6. un 13. jūnijā ligzdā bija sveši negredzenoti gandrīz pieauguši jūras ērgļi. Arī 9. jūnijā ligzdu apmeklēja vai nu svešs ērglis vai K kungs, taču gaismas apstākļi traucēja putnu identificēt. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī, savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Toreiz jaunais jūras ērglis pat mielojās ar Raimja nesto zivi mazuļiem, un Reinis to izdzina no ligzdas. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie ir pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varētu būt mātīte.


Jūras ērglis ar gredzenu H491 gredzenošanas laikā (29.05.2017.) un abās vizītēs Durbes ligzdā 26.10.2018. un 17.06.2021. Foto avots: Jānis Ķuze, Dabasdati.lv forums

Jūras ēgļi Slīterē

Abi ligzdas saimnieki turpināja apmeklēt ligzdu, nesa zarus un labiekārtoja ligzdu. 3., 5. un 6. jūnijā ligzdā viesojās bezdelīgu piekūnu pāris, savukārt 10. jūnijā – meža tilbīte un 12. jūnijā – pelēkais mušķērājs.


Abi pāra putni apmeklē ligzdu 28.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Bezdelīgu piekūns 05.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Skumjš ligzdošanas sezonas noslēgums balto stārķu ligzdā Tukuma novadā

Visi pieci mazuļi tika kārtīgi baroti gan ar dažādām čūskām, gan vardēm, gan sliekām, bet vismazāk viņiem pie sirds gāja kukaiņi. Lielākie cāļi bija arī veiklāki un stiprāki pie pusdienu galda un varēja jau apēst pat palielu čūsku, savukārt jaunākais, lai arī kādu kumosu dabūja, auguma ziņā krietni atpalika no vecākajiem brāļiem un māsām.

Skumji notikumi šajā ligzdā sākas 2. jūnijā, kad Volta dežūras laikā ligzdā ielaidās svešs baltais stārķis un, visticamāk, tā bija mātīte, jo tēviņš neizrādīja agresiju un nesargāja bērnus. Pavisam dīvaini, ka Volts aizlidoja, atstājot svešinieci ligzdā vienu. Viņa mēģināja vienu cāli izmest no ligzdas, bet cāļi savā starpā uzsāka kautiņu, atgriezās Volts, cāļi nomierinājās, un jau šķita, ka briesmas garām. Svešais putns atgriezās un Volta klātbūtnē no ligzdas izmeta trīs cāļus, tēvs tikai noskatījās. 3. jūnijā, drīz pēc Fāzes aizlidošanas, ligzdā iebrāzās svešs baltais stārķis, mēģināja Voltam no knābja izraut glodeni, pēc mirkļa tas atgriezās un mēģināja izmest vienu no palikušajiem stārķēniem. Šoreiz gan tas nesanāca, bet pēc neilga mirkļa putns atgriezās un izmeta no ligzdas abus atlikušos cāļus, un atkal pārsteidzoši, ka Volts bija ligzdā, neizrādīja agresiju un tikai noskatījās.


Svešais stārķis izrauj vecāko cāli no ligzdas, Volts noskatās. 02.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr. biol. Māra Janaus komentēja, ka nevar viennozīmīgi noteikt notikušā iemeslus, iespējams, tuvākajā apkārtnē nav gana daudz barības. Tādā gadījumā izsalkušo vecāku motivācija barot un sargāt kļūst vājāka, varbūt tieši tāpēc tēviņš nebija motivēts sargāt bērnus, bet mātīte ilgstoši bija prom, lai meklētu ēdamo. Tāpat speciāliste norādīja, ka bioloģiski atteikties no bērniem populācijai kopumā ir daudz vērtīgāk, jo saglabāt pieaugušus, vairoties spējīgus indivīdus ir svarīgāk, nekā tērēt ierobežotos resursus sīkuļiem. Iespējams arī, ka šie stārķi vēl ir par jaunu un līdz ar to mazāk pieredzējuši.

Abi pāra putni turpināja sargāt teritoriju un ligzdu no svešiniekiem, Fāze arī nakšņoja ligzdā. 10. jūnijā bija pirmā nakts, kad neviens no saimniekiem tajā nenakšņoja. Volts ligzdā pavadīja nu jau pavisam īsus mirkļus, Fāze gan daudz aktīvāk un vairāk uzturējās ligzdā, klabināja un pieteica savas tiesības uz šo teritoriju. Ik pa laikam kāds svešs baltais stārķis ieradās ligzdā un, ja Volts vai Fāze bija netālu, viņi svešos aizdzina.


Svešais stārķis un Volts ligzdā, Fāze steidz padzīt svešo 03.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Perēšanas laiks tika aizvadīts bez lieliem pārdzīvojumiem, abi pāra putni viens otru nomainīja raiti un saskaņoti. Grāfiene gan mēdza aizkavēties, un, līdz ar to, dažkārt Grāfam perēšanas dežūras sanāca ilgākas. Parasti naktī dežurēja viens no pāra putniem, bet 8. jūnija naktī Grāfiene perēja un Grāfs nakšņoja turpat uz ligzdas zara. Tuvojoties cāļu šķilšanās laikam, dežūras kļuva īsākas, un putni arī biežāk cēlās augšā, ripināja olas, ieklausījās tajās un rušināja ligzdu.

Lai arī prognoze bija, ka pirmā putnēna šķilšanās laiks varētu būt 14. jūnijs, tas ieradās šajā pasaulē divas dienas ātrāk – 12. jūnijā (video). Otrais stārķēns izšķīlās 14. jūnijā, bet dienu vēlāk jaunākais.


Grāfs ligzdā īsi pēc otrā cāļa izšķilšanā, jaunākais vēl olā 14.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc cāļu izšķilšanās Grāfs īpaši aizrautīgi pievērsās ligzdas labiekārtošanai: nesa gan zarus, gan zāles kumšķus un īpaši daudz sūnu.


Grāfs ar milzīgu sūnu paklāju 16.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lielākās bažas ir par to, vai jaunie putni paspēs līdz rudenim izaugt, jo perējums ir vēls, un vai barības būs pietiekoši, īpaši, ja laikapstākļi būs tik silti, kā ir jūnija vidū, un grāvji paliks ievērojami sausāki. Abi vecāki pārmaiņus lidoja baroties un nesa mazliet atšķirīgu pārtiku. Grāfs parasti atnesa vairāk ēdiena, savukārt Grāfiene bieži pārradās dubļos nobristām kājām. Barības kumosi parasti bija dažāda izmēra: sākot no maziem ņurņikiem (nēģu kāpuriem) līdz palielām zivīm un vardēm. Pirmajās dienās, īpaši jaunākajam cālim, bija problēmas novērtēt, kāda izmēra kumosu viņš ir spējīgs pievarēt, un cīkstoties ar kādu lielu vardi vai zivi, riskēja nepaspēt uz mazākajiem, viņam piemērotākajiem ēdiena kumosiem. Ieskatam neliels video, kā nomainās pāra putni un Grāfs baro cāļus (video).


Grāfs masē kundzei muguru, mazuļi brīnās. 19.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgās zivis Līgatnes upē

Zemūdens kameras redzamības zonā ik pa laikam iepeldēja kāda lielāka vai mazāka izmēra zivs. Varēja arī vērot pa kādai pakaļdzīšanās ainai. 15. jūnijā kamerai tika veikta tehniskā apkope un mazliet pamainīts kadrējums.

Ilze Bojāre

2021-06-22

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Araschnia levana - 2021-07-30 ilka
Coenonympha pamphilus - 2021-07-29 ilka
Nymphalis antiopa - 2021-07-28 ilka
Brachycera - 2021-07-17 VitaS
Autographa gamma - 2021-07-30 VitaS
Brachycera - 2021-07-07 VitaS
Coleoptera sp. - 2021-05-09 bitene
Nezināms
@ Laimeslācis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 04.augusts, 22:57

Te arī atbilde uz parasto jautājumu par gļotsēņu nozīmi dabā un "vai tās kāds ēd" ? :)


VijaS 04.augusts, 22:39

6.-8. bildes nākamajā dienā. Paņēmu paraudziņu, un izķeksēju no turienes veselu baru sīku vabolīšu. Drīz vien viss būtu apēsts...


VijaS 04.augusts, 22:32

9. - 13. bildes nākamajā dienā. Vakardienas tumši pelēkās palikušas gaiši pelēkas, un parādījušās arī pavisam svaigas, vēl baltas.


VijaS 04.augusts, 22:26

Lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata


iljazik 04.augusts, 22:13

Pterostoma palpina


iljazik 04.augusts, 22:07

Pheosia sp.


iljazik 04.augusts, 22:01

Notodonta ziczac


iljazik 04.augusts, 21:58

Furcula bifida


iljazik 04.augusts, 21:32

Plagodis dolabraria


iljazik 04.augusts, 21:24

Sideridis rivularis


Grislis 04.augusts, 21:21

Šī tiešām bija pārsteidzoša vieta ar zaļās buksbaumijas protonēmas bagātību! 37 gadus vecs E ārenis, bet tajā daudz - acīmredzot ap 40 gadus veci, resni, satrupējuši E celmi vai to paliekas, un gandrīz uz katra (vismaz uz 15 celmiem, kas viens no otra nedaudz metru attālumā) bija vairāk vai mazāk zaļās buksbaumijas protonēmas, nekad nekur nebiju tik daudz redzējusi! Blakus 100-gadīgs M,B,E kūdrenis (9010-3) ar platlapu cinnu.


VijaS 04.augusts, 21:21

Paldies, Iļja!


iljazik 04.augusts, 21:14

Phalera bucephala


iljazik 04.augusts, 21:13

Macrothylacia rubi


VitaS 04.augusts, 19:54

Paldies!


andrisb 04.augusts, 19:54

Ticami.


felsi 04.augusts, 19:52

Man arī izskatās pēc kāda ragansviesta.


andrisb 04.augusts, 19:49

Paldies!


Irbe 04.augusts, 19:31

Melnais


Irbe 04.augusts, 19:27

Pelēkais mušķērājs


gunitak 04.augusts, 19:01

Citrontauriņi 2. bildē. Pirmajā foto kāļu baltenis.


gunitak 04.augusts, 19:00

Balteņi ir citrontauriņi.


gunitak 04.augusts, 18:59

Jāņogu raibenis


edeite 04.augusts, 18:42

Tikai pabrīnījos un nofotografēju, citu gan neko.


Ornitologs 04.augusts, 17:48

Vai āpša ?


Lemmus 04.augusts, 16:08

Sphagnum palustre vai Sphagnum centrale


ivars 04.augusts, 15:32

Vālodzei vajadzētu būt.


Bekuvecis 04.augusts, 13:36

Nav vis pirmais ziņojums DD: ir vairākkārt ieziņota jau kopš 2018-04-27, tikai ar sinonīmu Sclerencoelia fascicularis (tas laikam arī skaitās šobrīd "modīgākais").


Bekuvecis 04.augusts, 13:05

Reti skaists trio. Šovasar vispār braši aug.


IevaM 04.augusts, 13:03

Paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 13:01

Bikiņ palīdz! Katrā ziņā pilnīgi & galīgi izslēdz ēnaino. Neparastāka melnskropstainā vien būs...


IevaM 04.augusts, 11:21

Pieliku vēl vienu bildi cepurītei, ja nu tas ko palīdz...


Bekuvecis 04.augusts, 10:04

No kurienes pārliecība, ka daivainā? Daivainās, pretstatā čemurainajām, parasti aug tikai rudens pusē...


Bekuvecis 04.augusts, 10:01

P.S. Pēc apakšas varētu vēl domāt par P. umbrosus, taču augšpuses "raibums" sķiet galīgi ne tāds. Jā, trūkst tuvplāna.


Bekuvecis 04.augusts, 09:57

Pēc apakšas - melnskropstu (P. atromarginatus), taču no augšas mulsina "raibā" cepurīte. Žēl, ka tuvplāna.


VijaS 04.augusts, 08:27

Paldies, Marek!


OKK 04.augusts, 01:43

Kameņvabole


OKK 04.augusts, 01:42

Kārklu stūrspārnis Macaria notata


OKK 04.augusts, 01:24

"Viens uz baznīcas jumta, 3 mm garš" <<< prātā tas neietveras...


nekovārnis 03.augusts, 23:27

Teorētiski Latvijā var atrasties vēl vismaz pāris Exocentrus ģints koksngraužu sugas (E.adspersus, E.punctipennis), jo sevišķi lielākās pilsētās, kur apstādījumos dažādāka barības bāze un iespējams arī nejaušs kāpuru, kūniņu vai pieaugušo vaboļu eksports no kaimiņvalstīm. Ja gadās tādi aizdomīgi īpatņi, tad vislabāk tos mēģināt ievietot kādā sērkoku kastītē vai burciņā un nogādāt uz Dabas muzeju Uģim Piterānam vai Kasparam Ozoliņam noteikšanai. Pēc foto diezgan grūti.


felsi 03.augusts, 23:24

Man ir daudzi paraudziņi no dažādām vietām šim brīnumam.


felsi 03.augusts, 23:21

Interesanta, kaut kas no šolādes glļotsēnēm, kaut kas no aveņu, bet beigās plāns ka papīrs un izzūd.


Lemmus 03.augusts, 23:19

Paldies,Marek!


nekovārnis 03.augusts, 23:03

Manuprāt Zeugophora ģints lapgrauzis (Z.flavicollis vai Z.frontalis)


Ilona_rasa 03.augusts, 22:24

Temminks?


dziedava 03.augusts, 22:15

Nu skaista! .. nezin kas :)


felsi 03.augusts, 21:58

Pievienoju 2 foto. kāda 27.07.21


felsi 03.augusts, 21:56

Pievienoju v'el 3 foto, k'ada bija 27.07.21


CerambyX 03.augusts, 21:48

Reti, bet kaut kā arī tauksakņu tīklblakts mēdz sēdēt uz vēršmēlēm un pat daglīšiem. Skatīju pat vai nav kāda cita suga, bet nu it kā nē.


pustumsa 03.augusts, 21:30

Bija vairāki bari. Tad man laiks drusku jāpagarina


Edgars Smislovs 03.augusts, 21:27

Bildē 30 putni.


pustumsa 03.augusts, 21:27

Paldies!


VijaS 03.augusts, 19:52

Paldies, Uģi!


dziedava 03.augusts, 17:15

Atļāvos DD pievienot jaunu augu sugu - ja kas nepareizs (sugai vai noteikšanā), labojiet.


VijaS 03.augusts, 14:50

Paldies, Julita! Par pelēcīgo man bija aizdomas, sevišķi ņemot vērā krāsu izmaiņas paraudziņā - pēdējās divas bildes trīs stundas vēlāk.


IlzeP 03.augusts, 10:46

Nez', vai pēc graušanas (?) skaņām kukaiņus nosaka? (Fails jāklausās max. skaļumā)


dziedava 03.augusts, 10:40

Vai tika pataustīta? Izskatās pēc jaunas gļotsēnes.


dziedava 03.augusts, 10:37

Baiba, ir vērts apmeklēt! Tur trīs dižie blakus, ar vareniem vainagiem, vienam no tiem apkārtmērs 5,73m - Latgalē tādi tiešām retums. Uz netālas kritalas pētīju sūnu - ir vai nav Lophozia, izskatījās kkas labs, bet tad atmetu ar roku, lai pievērstos ozoliem. Un 100m uz A no tiem jābūt vēl vienam mazākam dižozolam, līdz kuram neaizgājām, jo nobijāmies no slapjumiem, ka neiekuļamies - nebijām jau kartēšanas ekipējumā :).


kamene 03.augusts, 10:24

Skaists atradums! Gandrīz gribas apmeklēt.


VijaS 03.augusts, 07:48

Iļja, paldies!


pētniece 02.augusts, 23:55

Paldies, Iļja par noteikšanu.


iljazik 02.augusts, 23:40

Catocala sp.


iljazik 02.augusts, 23:36

Calliteara pudibunda


Edgars Smislovs 02.augusts, 23:26

Svītrainais ķauķis RM?


Edgars Smislovs 02.augusts, 23:24

Gaišais ķauķis ?


Edgars Smislovs 02.augusts, 23:10

Baltā cielava?


VijaS 02.augusts, 23:09

3.-4. bildes - trīs stundas vēlāk.


angel 02.augusts, 22:48

Paldies!


dziedava 02.augusts, 22:47

t.i., rozbaltais attēls ir pie Symphytocarpus amaurochaetoides


dziedava 02.augusts, 22:46

pareizi, jā, tāds ar vēl bija! Franču noteicējā pie Symphytocarpus. Bet noteicēja attēlā ir bilde ar rozbaltu jauno, kas te ar pēc krāsām atbilst


felsi 02.augusts, 21:46

Par šo es arī domāju, bet vēl ideja par Symphytocarpus trechisporus, bet īsti nesapratu, vai veikta revīzija un ir stemonitis.


VijaS 02.augusts, 21:32

Paldies, Ivar!


IlzeP 02.augusts, 21:24

Katram pārim ir sava teritorija - kolonijās dzilnas neligzdo.


VijaS 02.augusts, 21:08

Paldies, Valda!


gunitak 02.augusts, 19:51

Domāju, ka parastā klajumspāre.


dziedava 02.augusts, 18:58

Skaisti! :) Tad šobrīd ar kkas aug. Mans vakardienas gājiens beidzās ar pusgļotsēnes vērojumu :D, nekā nebija. Bet vieta vrb ar nebij piemērota


Lemmus 02.augusts, 18:52

Paldies,Ivar!


VijaS 02.augusts, 18:23

Apmēram 7-8 metrus no 20. jūnija košo vilkpienaiņu novērojuma - tā pati bērza kritala, tikai šoreiz tievākais gals.


Edgars Smislovs 02.augusts, 18:10

Mušķērājs sp.


Gaidis Grandāns 02.augusts, 17:22

Skaits "aizdomīgs", ja tā vien nav kļūda.


iljazik 02.augusts, 16:38

Lasiocampa quercus


iljazik 02.augusts, 16:20

Gynaephora selenitica


Edgars Smislovs 02.augusts, 15:11

Divi, vecie, smilšu un un trīs upes, jaunie.


Vīksna 02.augusts, 15:03

Man liekas, ka zaļajam bija garāki spārni par ķermeni.


dziedava 02.augusts, 12:49

Ir arī interesanti :), žēl ka nevar labi redzēt tuvplānu.


andriszarins 02.augusts, 12:35

Man šķiet tās bija vairākas ģimenes, kas dzīvo Dundagas pils parkā.


Irbe 02.augusts, 12:19

Gan jau cita, es no sēnēm maz ko saprotu. Netaustīju, vienkārši likās interesanti, ka aug pa virsu citai sēnei.


Mari 02.augusts, 11:56

Paldies, Marek! :)


IlzeP 02.augusts, 11:34

Manuprāt, skaits tad būtu "1".


Latvju_zēns 02.augusts, 11:15

Jā, 1 pāris - T un M.


Mimi Serada 02.augusts, 10:26

Paldies!


dziedava 02.augusts, 10:19

Grūti saprast, vai drīzāk nav cita sēne? Kāda pēc taustes?


IlzeP 02.augusts, 10:01

Taču 1 pāris, nevis divi?


dziedava 02.augusts, 09:28

Ir vēl Symphytocarpus amaurochaetoides - nesen tviterī tādu noteicu vienam ārzemniekam, jo izskatās, ka tas tāds plašumā augošs. Suga Latvijā zināma, bet mūsu gadsimtā tikai hipotētiska - nav mikroskopēta


Ornitologs 01.augusts, 23:52

Vai kāda no sūrenēm?


asimetrija 01.augusts, 23:26

Starp mežmalu un izcirtumu, vesela.


ūdensvistiņa 01.augusts, 23:26

neiebilstu


Edgars Smislovs 01.augusts, 23:13

Sloka?


asimetrija 01.augusts, 22:58

Satiku to pašu vardi, tai pašā vietā atkārtoti. Uz muguras c burts.


Irbe 01.augusts, 22:49

Sarkanā puskuitala


Mimi Serada 01.augusts, 22:46

Tagad es zinu kur meklēt, nākamgad būs jābrauc ziedēšanas laikā.


felsi 01.augusts, 22:39

Pievienoju 10.,11.,13. foto pārmaiņas 20.07.21. Jauns plazmodijs


Alvis Āboliņš 01.augusts, 22:32

Tas ir ļoti vēls dzeguzes dziesmas novērojums! Putni.lv pat nav neviens tik vēls atzīmēts.


Edgars Smislovs 01.augusts, 22:24

Paldies!


DaceK 01.augusts, 22:17

Parasti un ilgstoši "kukū", kā vasaras sākumā


felsi 01.augusts, 22:15

Paldies Ivar! "Šitāds aplauziens man!


IevaM 01.augusts, 21:58

Ziedoša ir vēl skaistāka :)


Mimi Serada 01.augusts, 20:46

Paldies, Ieva! Meklēju starp gundegām un citur, bet čemurziežu dzimtā pat nepaskatījos, nekad nebiju redzējusi šo augu ar ziediem.


andrisb 01.augusts, 20:05

Paldies, Ieva!


IevaM 01.augusts, 20:02

Paldies, Marek!


nekovārnis 01.augusts, 19:45

Tā kā pec Vespula germanica izskatās, bet neesmu drošs.


Irbe 01.augusts, 19:45

Paldies!


OKK 01.augusts, 18:37

Lielais meža raibenis


OKK 01.augusts, 18:33

Sila ķirzaka


anthicus 01.augusts, 15:27

Domāju, šāda izmēra vistveidīgs putns sausā priežu silā varētu būt vienīgi mednis. Bet īpatnis redzēts lidojumā īsu brīdi, paliek zināms subjektivitātes moments.


mazais_ezis 01.augusts, 14:20

Gredzeni būs H89 un L01 :) H99 man vēl kabatā :D


mazais_ezis 01.augusts, 14:18

Pazīme gan nebūs AU, bet B, gan jau ātrumā sajuka. :)


dziedava 01.augusts, 09:12

Tas veidojums ir panglapseņu provocēta panga - mājvieta topošajām panglapsenēm.


gunitak 01.augusts, 08:42

Āboliņa sprīžmetis.


Ilona_rasa 01.augusts, 08:26

Paldies, Agri!


IlzeP 01.augusts, 08:23

Lai jau paliek, nav gluži dublikāts!


OKK 01.augusts, 00:27

Papuves raibenis


OKK 01.augusts, 00:23

Melnais madaru lapsprīžmetis Epirrhoe tristata


OKK 01.augusts, 00:18

Kas raksturīgs parastajai vardei.


OKK 01.augusts, 00:14

Kāpēc, purva, ja izskatās pēc parastās vardes? Apskaties vēderu (vardes), būs dzeltens ar brūniem un melniem plankumiem.


OKK 01.augusts, 00:10

Purva varde, bet šis novērojums jādzēš, jo tāds taču jau ir.


Vīksna 01.augusts, 00:01

Paldies !


asimetrija 31.jūlijs, 23:27

Vēders redzams šeit: https://dabasdati.lv/lv/observation/lhi3jdh7vn8aup7j2r0nh70j34/


Ilona_rasa 31.jūlijs, 23:24

Manas kuitalas, acīmredzot, ir pievienojušās kādam citam novērojumam :D


Arnis2 31.jūlijs, 23:22

?


Ansis 31.jūlijs, 22:47

Pyrola media vajadzētu būt garākam irbulim.


iljazik 31.jūlijs, 21:52

Cerura vinula


iljazik 31.jūlijs, 21:50

Deilephila porcellus


iljazik 31.jūlijs, 21:48

Lasiocampa quercus


W 31.jūlijs, 21:34

Paldies, Uģi! Tas gan patīkams pārsteigums!


Gaidis Grandāns 31.jūlijs, 21:27

Vai suga noteikta droši? AAA "Augšdaugava" teritorijā mednis līdz šim nav droši novērots (lai arī tieši Šilovkas masīvs ir sugas ligzdošanai vispiemērotākais). Blakus esošajā aizsargājamā teritorijā Baltkrievijā "Braslavas ezeri" vairāki medņu riesti atrodas tuvu Latvijas robežai. Šilovkas masīvā līdz šim ir novēroti rubeņi, tajā skaitā riestojoši tēviņi izcirtumos un jaunaudzēs. Noderētu apraksts par novērošanas apstākļiem.


felsi 31.jūlijs, 20:50

Paldies Marek! Būs atsevišķs ziņojums:)


felsi 31.jūlijs, 20:48

Paldies par interesanto skaidrojumu!


W 31.jūlijs, 20:02

Marek. paldies!


Tasty_Y 31.jūlijs, 19:56

Šeit ir viena vienīga čaula, bet trīs skati. Varu pieļaut, ka tā var būt ari excentrica, bet ja ir taisnība, ka excentricai vairāk patīk sausas un atklātas vietas, un ka ta pie mums ir retāka, pulchella šķiet vairāk ticama. Tiešam grūti atšķiramas sugas.


zane_ernstreite 31.jūlijs, 19:55

Ak redz kā! Paldies, Uģi, par skaidrojumu!


paliec 31.jūlijs, 19:50

ar skaistām trematodēm taustekļos (Leucochloridium vai Neoleucochloridium ģinšu pārstāvji)


Tasty_Y 31.jūlijs, 19:49

Es domāju, ka tā ir vai nu Hippeutis complanatus, vai nu S. nitida, un es nolēmu ka ir S. nitida jo, cik es redzu S. nitidai un ari šiem umbilicus ir šaurāk, un vijumi pēc pirmā mazāki, neka Hippeutis complanatus. Skats no malas (kuru, taisnību sakot nevar redzēt manos foto) ari vairāk izskatās pēc S. nitida. Ka jūs noteicat ka tas ir complanatus?


paliec 31.jūlijs, 19:44

pirmā attēla trešā čauliņa man izskatās pēc V. excentrica.


paliec 31.jūlijs, 19:33

šī nav gludspolīte, bet viens no Cepaea ģints vīngliemežiem. vēl nepieaudzis dzīvnieks un nofotografēts tā, ka čaulas ieejas forma arī nav redzema, bet es domāju, ka visticamāk būs hortensis, bet neizslēdzu arī nemoralis. jāpaskatās, kas tur apkārt pieaudzis rāpo - ar baltu vai brūnu lūpu.


paliec 31.jūlijs, 19:25

Caucasotachea vindobonensis vēl pirms pāris gadiem bija pie Cepaea ģints. Viņš ir svaigi pārmests uz Caucasotachea ģinti. un rievotais vīngliemezis no viesiem mūsu "cēpejiem" ir tas visrievotākais. hortensis un nemoralis lai cik rievoti nebūtu tomēr ir gludāki par konkrēto īpatni.


IevaM 31.jūlijs, 19:21

Paldies!


Ivetta 31.jūlijs, 19:16

Nu jā, pēc beigtā eksemplāra atrašanas, ieraudzīt tādu pašu dzīvu man arī bija īpašs prieks:)


paliec 31.jūlijs, 19:09

labprāt dzīvus, lai varu nomušīt un uzšķērzst, ij redzēt, kas lopiņam iekšā darās lai 100-punkti droši noteiktu sugu. čaulas pēc Euomphalia strigellas neizskatās. Vairāk uz Monacha, Monachoides vai Perforatella (vispār kaut kad viņi visi bija pie Perforatella pieskaitīti), bet nu jebkurā gadījumā tā ir grupa, kura ir preparējama lai noteiktu. Vēl kas ir interesanti - 2003 vai 2004 gadā es pats šai vietā esmu vācis materiālu un toreiz šis lopiņš tur neparādījās...


Ivetta 31.jūlijs, 18:58

Ja vajadzīgs, beigtais eksemplārs ir pie manis.


CerambyX 31.jūlijs, 18:56

O, te vēl smukāks novērojums!


CerambyX 31.jūlijs, 18:55

O, šī laba suga! :)


gunitak 31.jūlijs, 18:54

Paldies!


gunitak 31.jūlijs, 18:54

Paldies!


OKK 31.jūlijs, 18:47

Parka vīngliemezis (īstais vīngliemezis) Helix pomatia


asaris 31.jūlijs, 18:35

Viena miglas bilde ar vēderu ir, žokļu forma diem žēl nav jo vabole cītīgi centās ierakties zemē un tikt prom


CerambyX 31.jūlijs, 18:25

Nu vai nu parastais Geotrupes stercorarius vai Geotrupes spiniger, jā. Žokļu forma un vēdera apakšpuse var palīdzēt noteikšanā.


asaris 31.jūlijs, 17:42

Parastais bambals? Liela izmēra, 2 vaboles lielākā no tām virs 2cm. Netālu no stirnas atliekām


Alvis Āboliņš 31.jūlijs, 17:40

Vai dzirdēta parastā dziedāšana, vai citi saucieni?


IlzeP 31.jūlijs, 17:18

Sarežģīti ar tiem jaunuļiem. Man arī tāds lakstīgalīgs iespaids par šo, bet racionāli pamatot, kādēļ lakstīgala, nevis sarkanrīklīte (un cita nesen Kristiāna ziņotā - srkanrīklīte (?)), nevaru.


Irbe 31.jūlijs, 15:29

Meža pūce?


Irbe 31.jūlijs, 15:18

Ķīķis


Irbe 31.jūlijs, 15:13

Svilpis


gunitak 31.jūlijs, 13:54

Jā, krūkļu.


Irbe 31.jūlijs, 12:58

Paspūrusi, bet izskatās pēc lakstīgalas


meža_meita 31.jūlijs, 12:13

Vareni un skumji vienlaikus.


Edgars Smislovs 31.jūlijs, 11:20

Lakstīgala juv ?


dziedava 31.jūlijs, 11:16

Šī atradne manās acīs ir ļoti īpaša, jo Latgalē vispār ir ļoti maz dižozolu un attiecīgi jo mazāk tādu ozolu, kas būtu noauguši ar retām un aizsargājamām sugām, kurām vajag vēl vecākus, tām piemērotākus ozolus. Košā zeltpore pēc man pieejamiem Ozola un Dabasdatu datiem līdz šim dziļi Latgalē nebija atrasta vispār, "Latgaliskākie" novērojumi līdz šim bijuši uz robežas starp Vidzemi un Latgali - uz Gulbenes un Balvu novadu robežas. Vienīgais Latgalē - Baibas Pušpures 2017. gada novērojums, kas ir ap 0,5km no novadu robežas. Mana novērojuma Krāslavas novada ozols Latgalē ir nepārprotami. Tur netālu viens no otra aug 3 diži ozoli, no kuriem tieši šo (atšķirībā no abiem pārējiem) DAP nav atzīmējis kā dižozolu, jo formāli starp cieši saaugušām starām varēja izvilkt mērlenti, un katra stara (no trim) atsevišķi nesasniedza 4 m. Reizēm tādus saaugumus sauc par "haltūristiem" un tie tiešām nav atzīstami par dižkokiem, bet šis noteikti ir gadījums, kad ozols ir nešaubīgi aizsargājams kā dabas piemineklis; koks un tā staras ir vecas un bagātas ar sugām, kas uz tām aug. Te arī vajadzētu uzsūtīt kādu ķērpju pētnieku, - nešaubos, ka tur ir arī vairākas aizsargājamas ķērpju sugas, ko man diemžēl neizdevās nofotografēt. Konkrēti te augošā košā zeltpore ir redzami daudzgadīga, aug starp ozola starām. Pievienošu arī ozola foto.


Zigurds Krievans 31.jūlijs, 10:04

It kā melno ieliku


Irbe 31.jūlijs, 09:56

Kaņepītis :)


Irbe 31.jūlijs, 09:50

Varbūt melnā? Sarkanā liekas raibāka. Un taisnais knābis varētu liecināt par labu melnajai, sarkanajai kaut nedaudz uzliekts. http://www.putni.lv/limlim.htm http://www.putni.lv/limlap.htm


Ivetta 31.jūlijs, 09:36

Paldies Marekam par noteiktajiem tauriņiem!


IlzeP 31.jūlijs, 05:52

Paldies par labojumu!


IlzeP 31.jūlijs, 05:51

Jauna sarkanrīklīte?


IlzeP 31.jūlijs, 05:49

Mājas zvirbulis?


nekovārnis 31.jūlijs, 04:22

Plēvspārņa, iespējams, zāģlapsenes kāpuri.


nekovārnis 31.jūlijs, 04:11

Pirmajā foto manuprāt Anastrangalia sanguinolenta


Razoomov 31.jūlijs, 02:23

Trichius fasciatus - Kameņvabole


Aleksandra 31.jūlijs, 00:42

Paldies, Uģi! Tas bija zibenīgi!


Vīksna 31.jūlijs, 00:15

Paldies !


Ivetta 30.jūlijs, 23:27

Liels paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 30.jūlijs, 23:17

Ūsu vālītes nav paplatinātas.


felsi 30.jūlijs, 23:02

Paldies Uģi! Pirmoreiz sastapu!


IlzeP 30.jūlijs, 22:57

Ieviesu, ceru, ka pareizi.


meža_meita 30.jūlijs, 22:49

Būtu jauki, ja kāds ieviestu sugu datu bāzē nosaukumu. Vācietis kā jau vācietis ir ļoti korekts - viss ienākošais materiāls tiek turēts saldētavā karantīnā, lai izvairītos no insektu infekcijām (nu tā viņš raksta).


meža_meita 30.jūlijs, 22:46

Julita, uz šo skatījos caur "anaptychia" prizmu un Physcia man neienāca prātā. Tā kā LV ir tikai viena anaptychia suga, tad šim ķērpim versija nebija ilgi jāguglē :D Kaut kā mežā 'čujs' ieknieba un sapratu, ka jāievāc.


pustumsa 30.jūlijs, 22:39

Paldies!


dziedava 30.jūlijs, 22:32

Daudz bija? Sibīrijas mēlziedi ar izdevās atrast?


OKK 30.jūlijs, 21:06

Pļavas ķirzaka


CerambyX 30.jūlijs, 20:13

Par maz melno punktiņu uz spārniem. Kāda no grūti nosakāmo sugu trio (malinellus/cagnagella/padella)


mardzh 30.jūlijs, 18:59

Paldies!


Irbe 30.jūlijs, 18:42

Paldies, Uģi!


andrisb 30.jūlijs, 18:40

Paldies par noteikšanu!


Irbe 30.jūlijs, 18:35

Paldies!


CerambyX 30.jūlijs, 18:10

Liepu sfinga kāpuram zem tā zilganā astes 'āķīša' ir tādas izteiksmīgas dzeltenas kārpiņas. Te tādu nav, tātad liepu sfings nav :)


felsi 30.jūlijs, 17:53

Paldies Uģi!


felsi 30.jūlijs, 17:51

Paldies Iļja!


pētniece 30.jūlijs, 17:51

Tik lokanu un dzīvīgu vispār nofotografēt bija problēmas. Apskatot internetā iepriekšējos ziņjumus, pēc pirmā komentāra, piekritu, ka acainais sfings. Vai Liepu sfinga kāpurs ir tik zaļš ar tādām krāsu pārejām? Tāpat iepriekšējos ziņojumos liepu sfinga kāpurs ir it kā sadalīts posmos, kas nav novērojams šim. Biotops, kurā atradu kāpuru, atbilst abiem.


CerambyX 30.jūlijs, 16:11

Tikko svaigi ādu nomainījis īpatnis - pēd dažādm stundām iegūst tādu savu 'pareizo' krāsojumā. Sākumā tāds vienkrāsaini svaigs.


CerambyX 30.jūlijs, 16:05

Manuprāt šī suga - dzīvo uz liepām g.k. Ir gan otra līdzīga suga, bet tā dzīvo uz priedēm. Skatoties Google Streetview - tur apkārtnē liepas ir gana, bet priežu nav :D


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts