Ligzdu nokrišana dažādu iemeslu dēļ ir galvenais to mūža beigu iemesls. Ligzdas smagums bieži vien nolauž zaru uz kā tā balstās, ligzdu koki nolūst pilnībā tādēļ, ka nokaltuši vai tiem iztrupējušas saknes. Dažas ligzdas iet bojā tādēļ, ka ligzdas zaram uzgāzies kāds blakus koks, dažus kokus nogāzuši bebri. Tādi gadījumi, kad nolūst koka galotne vai ligzdu balstošais zars, bet pati ligzda paliek neskarta, ir daudz retāki. Tomēr arī tā gadās. No Latvijā zināmajiem atzīmēšanas vērti ir divi gadījumi, kad jau ligzdošanas sezonas laikā kokā iespēris zibens, nolaužot kokam visu galotni, bet ligzda palikusi vesela uz apakšējiem zariem un putns sekmīgi turpinājis ligzdot gan negadījuma gadā, gan vēlāk. Arī tādi gadījumi, kad nolūst kāds virs ligzdas esošs zars, nav liels retums. Ja zaru savlaicīgi novāc, ligzdai nekaitējot, tad parasti viss notiek, bet ja tas paliek ligzdā karājoties, ligzda tiek pamesta. Putns pats to atbrīvot nevar, bet klāt ligzdai viņs vairs netiek. Šīs ziemas notikumi ar tiešraides kameru aprīkotajā ligzdā ir vēl viens gadījums, kad tieši tā viss arī notika.

Izmainītā ainava pie ligzdas tomēr nebija šķērslis tam, lai 1. aprīlī atgriezies melnais stārķis aizņemtu ligzdu. Diemžēl, viena putna klātbūtne nav nekāda garantija tam, ka ligzdošana būs sekmīga. To, vai ligzdas saimniekam izdosies atrast partneri, mēs uzzināsim tikai pēc kāda laika. Arī tas, ka pērn uz šo ligzdu pretendēja vismaz divas mātītes, nedod nekādu garantiju, jo visi putni ir mirstīgi un arī pieredzējušam putnam var gadīties ķibeles, vai piemēram, vienkārši līdzšinējā ziemošanas vieta ir "gājusi bojā" (jo apbūvēta, barošanās vietā nav vairs ūdens u.tml.). Pagaidām gan satraukumam nav nekāda pamata, jo savlaicīga neierašanās var būt vienkārša aizkavēšanās - ir zināmas ligzdas, kurās otrs putns atgriezies pēc 10. aprīļa vai pat vēlāk un tomēr viss ir noticis. Ja ligzdas putns būs viens vēl pēc aprīļa vidus, tad gan varēs sākt bažīties. Bet tādā gadījumā ir daudz lielāka iespēja, ka ap to laiku ligzdā vairs neuzturēsies neviens putns, jo arī šīs būs devies meklēt (laimi vai kašķi) citur, atgriežoties vien retumis vai pat nemaz.

Apgalvot, ka ligzdu pagaidām aizņēmušais putns ir pērn ligzdojušais (Ozols) tāpat nevar (lai gan principā, veicot speciālu analīzi un salīdzināšanu, tas varētu būt iespējams, vien prasa ļoti daudz neesoša laika), bet pat bez īpašas analīzes tas ir ticamākais variants - jo putns "labi pazīst" pielidošanas ceļu un ligzdas apkārtni. Līdzšinējās dažās dienās, kopš viņs rosās pa ligzdu, interesanti ir tas, ka viņš diezgan maz laika ir veltījis ligzdas "kosmētiskajam remontam", un, kas vēl būtiskāk - savas klātbūtnes atzīmēšanai (ar mēsliem), kas citiem pretendentiem nepārprotami darītu zināmu to, ka ligzda ir aizņemta. Pērn no automātiskajām fotokamerām mēs pirmo reizi droši uzzinājām, ka viens un tas pats putns (gredzenots T) var pucēt vairāk par vienu ligzdu. Pagaidām nekādas prognozes es neizteikšu, bet var būt visādi, ko parādīs laiks. Atliek vērot, klausīties, kas viss pie ligzdas notiek (vakar, piemēram, dienas vidū svilpoja apodziņš) un gaidīt.

Tiešraide: dabasdati.lv/lv/kameras2017

Ornitologs Māris Strazds

P.S. Ja nu kāds neseko un nav pamanījis, labā ziņa ir tā, ka pērnais otrais bērns (visticamāk, jau Rasa nevis Raitis, lai gan analīžu man joprojām nav) sveiks un vesels dzīvojas pa Etiopijas - Dienvidsudānas robežas rajonu (pēdējais signāls no viņas raidītāja bija 2. aprīlī, bet tajā rajonā telefona zona acīmredzami ir tikai nelielā teritorijā). Pēc iepriekšējo gadu pieredzes, viņas virzīšanos uz Eiropas pusi var sākt gaidīt ne ātrāk par aprīļa beigām - Mellene (2014.g.) startēja ap 23. aprīlī, Kate (2015.g.) - 5. maijā, bet Sarma pērn tikai 17. maijā.

2017-04-06

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros