Aktīvie lietotāji: 144 Šodien ievadītie novērojumi: 480 Kopējais novērojumu skaits: 2237191
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazam ieskatam par sikspārņu meklēšanu un fotografēšanu
Pievienots 2019-12-11 19:33:32

Kādu laiciņu Dabasdatu rakstiņos nav bijis nekas par sikspārņiem. Tajā pat laikā zinām, ka notiek Eiropas Zīdītājdzīvnieku Atlants (EMMA2), kā arī to, ka šeit, Dabasdatos, varam dot savu pienesumu arī šīs zīdītāju grupas novērojumiem. Šajā tekstā mēģināšu pieskarties sekojošām lietām: kur un kā vislabāk meklēt sikspārņus, kādiem novērojumiem ir vislielākā vērtība, un kā tos vislabāk un kvalitatīvāk reģistrēt Dabasdatos.

Vispirms, tātad, par meklēšanu. Sikspārņus var sastapt gan ziemā, gan vasarā vienlīdz labi, bet, tā kā šobrīd ir ziemas sākums, sākšu ar ziemas novērojumiem. Meklējot sikspārņus ziemā, ir viena liela priekšrocība – dzīvnieki nekustīgi guļ, līdz ar to vieglāk novērojumus dokumentēt ar fotogrāfijām. Otra priekšrocība ir mūsu priekšzināšanas – mēs samērā labi zinām, kādās mītnēs kādas sugas vislabāk meklēt, kā arī esam apzinājuši vienu daļu no nozīmīgākajām mītnēm, kaut gan joprojām saglabājas intriga atrast arī kaut ko pavisam jaunu un nezināmu. Dabasdatu ziņotājus visvairāk gribētos atkal aicināt ziņot par piemāju pagrabos (savos vai draugu/kaimiņu) atrastajiem sikspārņiem.


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii mājas pagrabā. Foto: Jens Rydell

Ap 2010. gadu Dabasdatos notikušās "pagrabu akcijas" bija datu ziņā ļoti ražīgas, sniedzot ziņas par vairākiem simtiem agrāk nezināmām sikspārņu ziemošanas mītnēm. Būtu interesanti uzzināt, vai šīs mītnes tiek apdzīvotas vēl šobrīd, kā arī iegūt ziņas par jaunām ziemošanas vietām. Atgādinājumam – piemāju pagrabos 99% gadījumu būs atrodamas divas sugas – brūnais garausainis jeb garausainais sikspārnis Plecotus auritus un ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, reti – citas sugas.


Garausainais sikspārnis Plecotus auritus. Foto: Diāna Grosa


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii. Foto: Margita Grīnberga

Abas sugas turklāt ir salīdzinoši viegli nosakāmas pēc fotogrāfijām, bet par sikspārņu fotografēšanu – mazliet vēlāk.

Tajā pat laikā jāatgādina, ka mums nav nepieciešamas ziņas par alās ziemojošiem sikspārņiem, jo gandrīz visas sikspārņu apdzīvotās alas, kā arī daudzas plašāk pazīstamās militāras izcelsmes pazemes mītnes (piemēram, Mangaļsalas fortus, Daugavgrīvas cietoksni u.tml.) sikspārņu speciālisti katru ziemu vienu reizi apseko paši monitoringa ietvaros. Jo mazāk šīs mītnes ziemā apmeklēs, jo labāk, un arī fotografēt sikspārņus alās vai militārajās būvēs ir ļoti nevēlami. Ja jums ir padomā apsekot kādu militāru būvi, kur potenciāli varētu būt sikspārņi, ieteicams drošības labad iepriekš kontaktēties ar mani (viesturs.vintulis@lu.lv), lai noskaidrotu, vai šī vieta jau netiek apsekota, jo lieks traucējums ar fotografēšanu var arī iespaidot monitoringa uzskaiti.

Kā sikspārņus atrast vasarā? It kā jau šķiet, nekas sarežģīts, jo sikspārņi ir gandrīz visur, tomēr dabūt tos rokā tā, lai iegūtu vērtīgu novērojumu un varētu "tikt līdz sugai", nemaz nav tik viegli. Uzreiz atklāti jāsaka, ka visbiežāk sikspārņu pētniekiem ziņotajiem novērojumiem "man pagalmā lidinās" nav pilnīgi nekādas vērtības, ja vien nav zināms, ka sikspārņi tur lidinās tāpēc, ka ir izlidojuši no mājas pažobeles vai citas – konkrētas un reāli atrastas – slēptuves. Sikspārņi pagalmā vai uz dīķa, vai citur var lidināties katru nakti, bet tas nenozīmē, ka tie turpat arī dzīvo, jo, kā jau lidojoši dzīvnieki, vienas nakts laikā var veikt ievērojamus attālumus. Piemēram, dīķu naktssikspārnis Myotis dasycneme vienas nakts laikā var lidot 20-30 km un apmeklēt dažādas ūdenstilpes.

Tāpēc šeit pastāstīšu par to, kā bez īpašiem tehniskiem palīglīdzekļiem atrast sikspārņu mītnes tieši cilvēku celtās ēkās vasarā, jo mītņu atradumiem, gluži pretēji lidojošu sikspārņu novērojumiem, visiem ir liela vērtība, arī tad, ja jums nav zināma sikspārņu suga. Par koku dobumos dzīvojošajām sikspārņu sugām šoreiz nerunāsim, jo tās atrast ir daudz grūtāk.


Dažādas cilvēku celtas ēkas, kurās dzīvo sikspārņi. Foto: Viesturs Vintulis

Sikspārņu mītnes var meklēt ar dažādām metodēm, bet tas nekad nav viegli. Šeit pieminēšu divas salīdzinoši vienkāršākas, kaut gan ne mazāk darbietilpīgas metodes, kuras būtu pa spēkam jebkuram Dabasdatu vērotājam. Viena no tām ir sikspārņu koloniju meklēšana pēc mēsliem. Sikspārņu mēsliņi pēc izskata ir visai līdzīgi mazliet neregulāras formas peļu spirām, bet atšķiras vietas un izvietojums, kur un kā tos var atrast. Piemēram, ēkas bēniņos peļu spiras (ja tādas ir) būs izkaisītas pa vienai neregulāri pa visu telpu, bet sikspārņu mēsliņi koncentrēsies kaudzītēs vietās, kur sikspārņi pastāvīgi uzturas (zem siju salaidumiem, pie skursteņa vai citur). Atslēgas vārds šeit ir – kaudzītēs, vai vismaz lielākā skaitā vienkopus.


Sikspārņu mēsli uz bēniņu grīdas. Foto: Viesturs Vintulis


Dīķa naktsikspārņu
Myotis dasycneme mēsli pie bēniņu sijām Medumu baznīcā (attēla kreisajā pusē).
Foto: Viesturs Vintulis


Siena baznīcas bēniņos ar sikspārņu mēsliem. Foto: Viesturs Vintulis

Ne viena vien sikspārņu suga ar mēsliņiem mēdz iezīmēt kolonijas mītni arī no ārpuses, pielipinot spiriņas ap ielidošanas skreju mītnē – parasti sienu augšmalā, pie jumta kores, reizēm uz palodzēm, aplodām, arī uz ēkas logiem (kur tās ir visvieglāk pamanīt).


Sikspārņu izlidošanas vieta un mēsli zem tās. Foto: Viesturs Vintulis


Sikspārņu mēsli uz loga palodzes. Foto: Viesturs Vintulis


Lūznavas muiža (kopskats un plāksne, uz kuras saskatāmi sikpārņu mēsli). Foto: Viesturs Vintulis

Lielas kolonijas gadījumā ap skreju var veidoties pat vairākus kvadrātmetrus liels pleķis, kas burtiski izraibināts ar pielipinātajām spiriņām (īpaši labi izceļas uz gaišām sienām).


Siena un logi ēkā, kurā mīt liela sikspārņu kolonija. Foto: Viesturs Vintulis

Diemžēl pēc spiriņu izskata vien sikspārņu suga parasti nav ticami nosakāma, kaut gan mēsliņu izmēri (bildēs der pielikt kaut ko mērogam) var vismaz aptuveni ļaut spriest par iespējamo iemītnieku. Vienīgā suga, kurai ir kaut cik raksturīgi mēsliņi, ir brūnais garausainis – tam tie ir palieli, diezgan neregulāras formas un visbiežāk gaiši brūni, reizēm pat iedzelteni (citām sugām mēsliņi gandrīz vienmēr ir melnā krāsā). Garauša mēslus visbiežāk var atrast putnu būrīšos – būrīšu kontroles arī ir viena no metodēm, kā atrast sikspārņus, turklāt būrīšos sikspārņi var būt atrodami līdz pat novembrim. Tomēr, ja ziņosiet arī par nezināmu sikspārņu iezīmētu ēku, un bildes liecinās par iespējamu koloniju, mēs, sikspārņu pētnieki, savu iespēju robežās noteikti mēģināsim tur aizbraukt un tikt skaidrībā par mītnes iedzīvotājiem.

Otra "vasaras" metode ir meklēt "rīta spietus". Pirms atgriešanās mītnē, daudzām sikspārņu sugām ir raksturīgi "paspietot" pie mītnes ieejas. Bieži tas spontāni notiek arī nakts vidū, tikai tad to grūti novērot vizuāli, bet pirmajā rīta gaismiņā ap trijiem-četriem vasaras naktī tas ir iespējams. Tādējādi atliek tikai ļoti agri piecelties (vai vēlu iet gulēt) un pastaigāt/pabraukāt apkārt pa kādu apdzīvotu vietu, pavērojot, vai ap kādu māju masveidā ilgstoši neriņķo sikspārņi, un, ja tāda atrodas, dienā var paskatīties, vai ir redzamas ar mēsliņiem iezīmētas skrejas. Reizēm dienā apdzīvoto ēku ārpusē sikspārņu pīkstienus cilvēks var dzirdēt arī ar "neapbruņotu ausi".


Spietojoši sikspārņi naktī pie baznīcas. Foto: Viesturs Vintulis

Nākamais, jau krietni konkrētāks solis būtu vakarā pēc saulrieta izskaitīt, cik dzīvnieku no atrastās mītnes izlido – tas, protams, nav obligāti, bet varētu būt interesanti gan pašiem atradējiem, gan arī kā daudz vērtīgāka ziņa mums. Atkarībā no sugas, sikspārņi sāk izlidot sākot no saulrieta/stundu pēc, un visa kolonija visbiežāk izlido apmēram stundas laikā pēc pirmā dzīvnieka izlidošanas (vērtīgi būtu atzīmēt pirmā un pēdējā sikspārņa izlidošanas laikus, kas arī netieši var palīdzēt noteikt sugu).

Monitoringā mēs parasti skaitām līdz brīdim, kad vai nu 10-15 min. neviens vairs neizlido, vai arī sikspārņi sāk atgriezties mītnē, spieto, un vairs nevar saprast, kas izlido, kas pielido. Vasaras vakari ir pietiekami gaiši, lai pret debesu vai gaišas ēkas sienu izlidojošos dzīvniekus varētu vizuāli novērot un, uzmanīgi skaitot, dzīvniekus var uzskaitīt ar lielu precizitāti. Nereti gan sikspārņi izlido no vairākām skrejām vienlaicīgi, tāpēc šo skaitīšanas daļu, ja to dara, vislabāk veikt vismaz divatā. Uzskaiti vislabāk veikt jūnijā, jo tad vēl nelido sikspārņu jaunā paaudze, bet, protams, jebkāda skaita informācija ir labāka, nekā nekāda – droši var skaitīt arī jūlijā. Uz vasaras otru pusi sikspārņi koloniju sāk atstāt, tad skaitīšanai vairs nav īpašas nozīmes.


No slēptuves izlidojoši Natūza sikspārņi. Foto: Andris Soms

Nedaudz vēl par sikspārņu novērojumu dokumentēšanu ar fotogrāfijām. Rakstītais nav jāuzskata par obligātiem noteikumiem, bet par vadlīnijām, kā, ja konkrētā novērojuma apstākļi to atļauj, vislabāk dokumentēt savus sikspārņu novērojumus, lai tiem piešķirtu lielāku vērtību.

Atkal sāksim ar ziemu, kas šobrīd ir aktuālākais periods. Kaut gan ziemojošu sikspārņu fotografēšana ir dzīvniekiem traucējoša, to noteiktās vietās un apstākļos ir pieļaujams darīt, bet jāievēro daži nosacījumi, lai traucējums būtu minimāls. Kāpēc un kāds traucējums ziemojošiem sikspārņiem ir bīstams, savulaik jau rakstīju šeit. Galvenie nosacījumi – darīt to tikai vienreiz un cik ātri vien iespējams, vienu un to pašu sikspārni nežilbinot vairāk par vienu vai pāris kadriem.

Šajā ziņā mazie piemāju pagrabi ir vislabākā vieta, kur fotografēt, jo pagrabu sikspārņi jau ir pieraduši pie regulāriem cilvēku apmeklējumiem un mazāk ņem ļaunā arī fotografēšanu. Tā kā abas pagrabu sugas ir salīdzinoši viegli nosakāmas, tam, kā tos nofotografē, ir mazāka nozīme, tomēr der atcerēties, ka fotogrāfijā (ja vien sikspārņa novietojums to atļauj) būtu pēc iespējas labāk jāredz dzīvnieku ausis. Ja ir aizdomas uz kādu retāku sugu (pagrabos biežāko sugu noteikšanu skatīt šeit), tad, jo labāka būs fotogrāfija, jo lielākas iespējas, ka pēc tās varēs noteikt sugu.

Tālāk par "pareizu", vai pareizāk sakot, "ideālo" sikspārņu fotografēšanu. Protams, daudzos gadījumos nebūs iespējams sikspārni nofotografēt tā, kā gribētos (paslēpies dziļi spraugā, pārāk nemierīgs vai aizmūk fotografēšanas laikā utt.). Šajos "tālu no ideālā" gadījumos vienkārši jāmēģina pēc iespējas labāk nobildēt to, ko nu ir iespējams redzēt, un papildus pierakstīt piezīmēs, kas redzēts ārpus bildes. Noteikti nevajadzētu speciāli sikspārni vilkt ārā no paslēptuves vai citādi traucēt tikai fotografēšanas dēļ, īpaši ziemas laikā!

Tālāk rakstītais vairāk attiecas uz gadījumiem, kad a) sikspārnis paslēptuvē ir mierīgs/guļ un ir labi redzams vai b) dzīvnieks ir atrasts nelidojošs un turēts rokā/kastītē (t.sk. beigtu dzīvnieku atrašanas gadījumi). Svarīgākās pazīmes sugu noteikšanai visbiežāk saistītas ar ausīm – to garumu, formu, t.s. auss radziņa garumu un formu utt. Līdz ar to svarīgi, lai vismaz vienā no bildēm būtu labi saskatāma sikspārņa auss un purns no priekšpuses vai, vislabāk, iesāņus no priekšpuses.


Iesāņus no priekšpuses nofotografēts divkrāsainais sikspārnis Vespertilio murinus. Foto: Viesturs Vintulis

Fotografējot tikai no mugurpuses, visbiežāk dzīvnieku līdz sugai noteikt nevarēs, tomēr gluži bez vērtības arī šādas bildes nav, jo ļauj izslēgt vismaz dažas no iespējamām sugām, turklāt dažas sugas būs nosakāmas arī šādā leņķī. Ļoti vēlams blakus nolikt kaut ko mērogam, vislabāk jau lineālu, bet der arī rūtiņu lapa ar zināmu rūtiņu izmēru vai jebkas, kam viegli saprast izmēru.


No mugurpuses fotografēts ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii. Foto: Viesturs Vintulis

Svarīgākā salīdzināmā "detaļa" izmēriem sikspārnim ir apakšdelms, kura izmēri bieži ir sugai specifiski, tādēļ fotografējot sikspārni kopā ar, teiksim, lineālu, apakšdelmam noteikti būtu jābūt salīdzināmam ar skalu. Var arī nobildēt sikspārni uz galda ar švīku, kā attēlā, un pēc tam pēc švīkas izmēriem var aptuveni novērtēt apakšdelmu.


Pigmejsikspārnis Pipistrellus pigmaeus (ar bultiņu norādīts apakšdelms). Foto: Viesturs Vintulis

Dažām sugām būtiski redzēt arī pakaļkāju pēdas, tā ka, ja vien ir iespēja nofotografēt, jo vairāk detaļu bildēs redzēs, jo labāk. Piezīme drošībai – ja sikspārni ņem rokā, tad ļoti vēlams parūpēties, lai tas neiekostu. Ar cimdu pietiks.

Retos gadījumos pēc bildes iespējams noteikt arī lidojošus sikspārņus, tādēļ es nevaru teikt, ka lidojošus sikspārņus fotografēt vispār nav jēgas. Tomēr, lai to izdarītu, vajag labu tehniku un zināmas iemaņas lidojošu dzīvnieku fotografēšanā, turklāt sliktas gaismas/zibspuldzes apgaismojumā. Arī lidojošiem sikspārņiem spēkā ir "pazīme Nr.1" – bildē pietiekami labi jāredz purns un ausis. Pēc silueta un krāsas vien tomēr visbiežāk sugu noteikt nevarēs.

Tas šajā reizē viss, un novēlu visiem interesentiem "ne sikspārņa"!

Viesturs Vintulis

2019-12-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Grus grus - 2025-09-19 Osis
Aves sp. - 2025-09-19 Inese_Plume
Trichiaceae sp. - 2025-09-19 dziedava
Prunella modularis - 2025-04-25 jpriedn
Troglodytes troglodytes - 2025-04-25 jpriedn
Erithacus rubecula - 2025-04-25 jpriedn
Erithacus rubecula - 2025-04-25 jpriedn
Nezināms
Ignotus
@ felsi
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 19.septembris, 14:49

Spīdulis (Glischrochilus grandis).


nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts