Aktīvie lietotāji: 330 Šodien ievadītie novērojumi: 774 Kopējais novērojumu skaits: 2294882
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazam ieskatam par sikspārņu meklēšanu un fotografēšanu
Pievienots 2019-12-11 19:33:32

Kādu laiciņu Dabasdatu rakstiņos nav bijis nekas par sikspārņiem. Tajā pat laikā zinām, ka notiek Eiropas Zīdītājdzīvnieku Atlants (EMMA2), kā arī to, ka šeit, Dabasdatos, varam dot savu pienesumu arī šīs zīdītāju grupas novērojumiem. Šajā tekstā mēģināšu pieskarties sekojošām lietām: kur un kā vislabāk meklēt sikspārņus, kādiem novērojumiem ir vislielākā vērtība, un kā tos vislabāk un kvalitatīvāk reģistrēt Dabasdatos.

Vispirms, tātad, par meklēšanu. Sikspārņus var sastapt gan ziemā, gan vasarā vienlīdz labi, bet, tā kā šobrīd ir ziemas sākums, sākšu ar ziemas novērojumiem. Meklējot sikspārņus ziemā, ir viena liela priekšrocība – dzīvnieki nekustīgi guļ, līdz ar to vieglāk novērojumus dokumentēt ar fotogrāfijām. Otra priekšrocība ir mūsu priekšzināšanas – mēs samērā labi zinām, kādās mītnēs kādas sugas vislabāk meklēt, kā arī esam apzinājuši vienu daļu no nozīmīgākajām mītnēm, kaut gan joprojām saglabājas intriga atrast arī kaut ko pavisam jaunu un nezināmu. Dabasdatu ziņotājus visvairāk gribētos atkal aicināt ziņot par piemāju pagrabos (savos vai draugu/kaimiņu) atrastajiem sikspārņiem.


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii mājas pagrabā. Foto: Jens Rydell

Ap 2010. gadu Dabasdatos notikušās "pagrabu akcijas" bija datu ziņā ļoti ražīgas, sniedzot ziņas par vairākiem simtiem agrāk nezināmām sikspārņu ziemošanas mītnēm. Būtu interesanti uzzināt, vai šīs mītnes tiek apdzīvotas vēl šobrīd, kā arī iegūt ziņas par jaunām ziemošanas vietām. Atgādinājumam – piemāju pagrabos 99% gadījumu būs atrodamas divas sugas – brūnais garausainis jeb garausainais sikspārnis Plecotus auritus un ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, reti – citas sugas.


Garausainais sikspārnis Plecotus auritus. Foto: Diāna Grosa


Ziemeļu sikspārnis
Eptesicus nilssonii. Foto: Margita Grīnberga

Abas sugas turklāt ir salīdzinoši viegli nosakāmas pēc fotogrāfijām, bet par sikspārņu fotografēšanu – mazliet vēlāk.

Tajā pat laikā jāatgādina, ka mums nav nepieciešamas ziņas par alās ziemojošiem sikspārņiem, jo gandrīz visas sikspārņu apdzīvotās alas, kā arī daudzas plašāk pazīstamās militāras izcelsmes pazemes mītnes (piemēram, Mangaļsalas fortus, Daugavgrīvas cietoksni u.tml.) sikspārņu speciālisti katru ziemu vienu reizi apseko paši monitoringa ietvaros. Jo mazāk šīs mītnes ziemā apmeklēs, jo labāk, un arī fotografēt sikspārņus alās vai militārajās būvēs ir ļoti nevēlami. Ja jums ir padomā apsekot kādu militāru būvi, kur potenciāli varētu būt sikspārņi, ieteicams drošības labad iepriekš kontaktēties ar mani (viesturs.vintulis@lu.lv), lai noskaidrotu, vai šī vieta jau netiek apsekota, jo lieks traucējums ar fotografēšanu var arī iespaidot monitoringa uzskaiti.

Kā sikspārņus atrast vasarā? It kā jau šķiet, nekas sarežģīts, jo sikspārņi ir gandrīz visur, tomēr dabūt tos rokā tā, lai iegūtu vērtīgu novērojumu un varētu "tikt līdz sugai", nemaz nav tik viegli. Uzreiz atklāti jāsaka, ka visbiežāk sikspārņu pētniekiem ziņotajiem novērojumiem "man pagalmā lidinās" nav pilnīgi nekādas vērtības, ja vien nav zināms, ka sikspārņi tur lidinās tāpēc, ka ir izlidojuši no mājas pažobeles vai citas – konkrētas un reāli atrastas – slēptuves. Sikspārņi pagalmā vai uz dīķa, vai citur var lidināties katru nakti, bet tas nenozīmē, ka tie turpat arī dzīvo, jo, kā jau lidojoši dzīvnieki, vienas nakts laikā var veikt ievērojamus attālumus. Piemēram, dīķu naktssikspārnis Myotis dasycneme vienas nakts laikā var lidot 20-30 km un apmeklēt dažādas ūdenstilpes.

Tāpēc šeit pastāstīšu par to, kā bez īpašiem tehniskiem palīglīdzekļiem atrast sikspārņu mītnes tieši cilvēku celtās ēkās vasarā, jo mītņu atradumiem, gluži pretēji lidojošu sikspārņu novērojumiem, visiem ir liela vērtība, arī tad, ja jums nav zināma sikspārņu suga. Par koku dobumos dzīvojošajām sikspārņu sugām šoreiz nerunāsim, jo tās atrast ir daudz grūtāk.


Dažādas cilvēku celtas ēkas, kurās dzīvo sikspārņi. Foto: Viesturs Vintulis

Sikspārņu mītnes var meklēt ar dažādām metodēm, bet tas nekad nav viegli. Šeit pieminēšu divas salīdzinoši vienkāršākas, kaut gan ne mazāk darbietilpīgas metodes, kuras būtu pa spēkam jebkuram Dabasdatu vērotājam. Viena no tām ir sikspārņu koloniju meklēšana pēc mēsliem. Sikspārņu mēsliņi pēc izskata ir visai līdzīgi mazliet neregulāras formas peļu spirām, bet atšķiras vietas un izvietojums, kur un kā tos var atrast. Piemēram, ēkas bēniņos peļu spiras (ja tādas ir) būs izkaisītas pa vienai neregulāri pa visu telpu, bet sikspārņu mēsliņi koncentrēsies kaudzītēs vietās, kur sikspārņi pastāvīgi uzturas (zem siju salaidumiem, pie skursteņa vai citur). Atslēgas vārds šeit ir – kaudzītēs, vai vismaz lielākā skaitā vienkopus.


Sikspārņu mēsli uz bēniņu grīdas. Foto: Viesturs Vintulis


Dīķa naktsikspārņu
Myotis dasycneme mēsli pie bēniņu sijām Medumu baznīcā (attēla kreisajā pusē).
Foto: Viesturs Vintulis


Siena baznīcas bēniņos ar sikspārņu mēsliem. Foto: Viesturs Vintulis

Ne viena vien sikspārņu suga ar mēsliņiem mēdz iezīmēt kolonijas mītni arī no ārpuses, pielipinot spiriņas ap ielidošanas skreju mītnē – parasti sienu augšmalā, pie jumta kores, reizēm uz palodzēm, aplodām, arī uz ēkas logiem (kur tās ir visvieglāk pamanīt).


Sikspārņu izlidošanas vieta un mēsli zem tās. Foto: Viesturs Vintulis


Sikspārņu mēsli uz loga palodzes. Foto: Viesturs Vintulis


Lūznavas muiža (kopskats un plāksne, uz kuras saskatāmi sikpārņu mēsli). Foto: Viesturs Vintulis

Lielas kolonijas gadījumā ap skreju var veidoties pat vairākus kvadrātmetrus liels pleķis, kas burtiski izraibināts ar pielipinātajām spiriņām (īpaši labi izceļas uz gaišām sienām).


Siena un logi ēkā, kurā mīt liela sikspārņu kolonija. Foto: Viesturs Vintulis

Diemžēl pēc spiriņu izskata vien sikspārņu suga parasti nav ticami nosakāma, kaut gan mēsliņu izmēri (bildēs der pielikt kaut ko mērogam) var vismaz aptuveni ļaut spriest par iespējamo iemītnieku. Vienīgā suga, kurai ir kaut cik raksturīgi mēsliņi, ir brūnais garausainis – tam tie ir palieli, diezgan neregulāras formas un visbiežāk gaiši brūni, reizēm pat iedzelteni (citām sugām mēsliņi gandrīz vienmēr ir melnā krāsā). Garauša mēslus visbiežāk var atrast putnu būrīšos – būrīšu kontroles arī ir viena no metodēm, kā atrast sikspārņus, turklāt būrīšos sikspārņi var būt atrodami līdz pat novembrim. Tomēr, ja ziņosiet arī par nezināmu sikspārņu iezīmētu ēku, un bildes liecinās par iespējamu koloniju, mēs, sikspārņu pētnieki, savu iespēju robežās noteikti mēģināsim tur aizbraukt un tikt skaidrībā par mītnes iedzīvotājiem.

Otra "vasaras" metode ir meklēt "rīta spietus". Pirms atgriešanās mītnē, daudzām sikspārņu sugām ir raksturīgi "paspietot" pie mītnes ieejas. Bieži tas spontāni notiek arī nakts vidū, tikai tad to grūti novērot vizuāli, bet pirmajā rīta gaismiņā ap trijiem-četriem vasaras naktī tas ir iespējams. Tādējādi atliek tikai ļoti agri piecelties (vai vēlu iet gulēt) un pastaigāt/pabraukāt apkārt pa kādu apdzīvotu vietu, pavērojot, vai ap kādu māju masveidā ilgstoši neriņķo sikspārņi, un, ja tāda atrodas, dienā var paskatīties, vai ir redzamas ar mēsliņiem iezīmētas skrejas. Reizēm dienā apdzīvoto ēku ārpusē sikspārņu pīkstienus cilvēks var dzirdēt arī ar "neapbruņotu ausi".


Spietojoši sikspārņi naktī pie baznīcas. Foto: Viesturs Vintulis

Nākamais, jau krietni konkrētāks solis būtu vakarā pēc saulrieta izskaitīt, cik dzīvnieku no atrastās mītnes izlido – tas, protams, nav obligāti, bet varētu būt interesanti gan pašiem atradējiem, gan arī kā daudz vērtīgāka ziņa mums. Atkarībā no sugas, sikspārņi sāk izlidot sākot no saulrieta/stundu pēc, un visa kolonija visbiežāk izlido apmēram stundas laikā pēc pirmā dzīvnieka izlidošanas (vērtīgi būtu atzīmēt pirmā un pēdējā sikspārņa izlidošanas laikus, kas arī netieši var palīdzēt noteikt sugu).

Monitoringā mēs parasti skaitām līdz brīdim, kad vai nu 10-15 min. neviens vairs neizlido, vai arī sikspārņi sāk atgriezties mītnē, spieto, un vairs nevar saprast, kas izlido, kas pielido. Vasaras vakari ir pietiekami gaiši, lai pret debesu vai gaišas ēkas sienu izlidojošos dzīvniekus varētu vizuāli novērot un, uzmanīgi skaitot, dzīvniekus var uzskaitīt ar lielu precizitāti. Nereti gan sikspārņi izlido no vairākām skrejām vienlaicīgi, tāpēc šo skaitīšanas daļu, ja to dara, vislabāk veikt vismaz divatā. Uzskaiti vislabāk veikt jūnijā, jo tad vēl nelido sikspārņu jaunā paaudze, bet, protams, jebkāda skaita informācija ir labāka, nekā nekāda – droši var skaitīt arī jūlijā. Uz vasaras otru pusi sikspārņi koloniju sāk atstāt, tad skaitīšanai vairs nav īpašas nozīmes.


No slēptuves izlidojoši Natūza sikspārņi. Foto: Andris Soms

Nedaudz vēl par sikspārņu novērojumu dokumentēšanu ar fotogrāfijām. Rakstītais nav jāuzskata par obligātiem noteikumiem, bet par vadlīnijām, kā, ja konkrētā novērojuma apstākļi to atļauj, vislabāk dokumentēt savus sikspārņu novērojumus, lai tiem piešķirtu lielāku vērtību.

Atkal sāksim ar ziemu, kas šobrīd ir aktuālākais periods. Kaut gan ziemojošu sikspārņu fotografēšana ir dzīvniekiem traucējoša, to noteiktās vietās un apstākļos ir pieļaujams darīt, bet jāievēro daži nosacījumi, lai traucējums būtu minimāls. Kāpēc un kāds traucējums ziemojošiem sikspārņiem ir bīstams, savulaik jau rakstīju šeit. Galvenie nosacījumi – darīt to tikai vienreiz un cik ātri vien iespējams, vienu un to pašu sikspārni nežilbinot vairāk par vienu vai pāris kadriem.

Šajā ziņā mazie piemāju pagrabi ir vislabākā vieta, kur fotografēt, jo pagrabu sikspārņi jau ir pieraduši pie regulāriem cilvēku apmeklējumiem un mazāk ņem ļaunā arī fotografēšanu. Tā kā abas pagrabu sugas ir salīdzinoši viegli nosakāmas, tam, kā tos nofotografē, ir mazāka nozīme, tomēr der atcerēties, ka fotogrāfijā (ja vien sikspārņa novietojums to atļauj) būtu pēc iespējas labāk jāredz dzīvnieku ausis. Ja ir aizdomas uz kādu retāku sugu (pagrabos biežāko sugu noteikšanu skatīt šeit), tad, jo labāka būs fotogrāfija, jo lielākas iespējas, ka pēc tās varēs noteikt sugu.

Tālāk par "pareizu", vai pareizāk sakot, "ideālo" sikspārņu fotografēšanu. Protams, daudzos gadījumos nebūs iespējams sikspārni nofotografēt tā, kā gribētos (paslēpies dziļi spraugā, pārāk nemierīgs vai aizmūk fotografēšanas laikā utt.). Šajos "tālu no ideālā" gadījumos vienkārši jāmēģina pēc iespējas labāk nobildēt to, ko nu ir iespējams redzēt, un papildus pierakstīt piezīmēs, kas redzēts ārpus bildes. Noteikti nevajadzētu speciāli sikspārni vilkt ārā no paslēptuves vai citādi traucēt tikai fotografēšanas dēļ, īpaši ziemas laikā!

Tālāk rakstītais vairāk attiecas uz gadījumiem, kad a) sikspārnis paslēptuvē ir mierīgs/guļ un ir labi redzams vai b) dzīvnieks ir atrasts nelidojošs un turēts rokā/kastītē (t.sk. beigtu dzīvnieku atrašanas gadījumi). Svarīgākās pazīmes sugu noteikšanai visbiežāk saistītas ar ausīm – to garumu, formu, t.s. auss radziņa garumu un formu utt. Līdz ar to svarīgi, lai vismaz vienā no bildēm būtu labi saskatāma sikspārņa auss un purns no priekšpuses vai, vislabāk, iesāņus no priekšpuses.


Iesāņus no priekšpuses nofotografēts divkrāsainais sikspārnis Vespertilio murinus. Foto: Viesturs Vintulis

Fotografējot tikai no mugurpuses, visbiežāk dzīvnieku līdz sugai noteikt nevarēs, tomēr gluži bez vērtības arī šādas bildes nav, jo ļauj izslēgt vismaz dažas no iespējamām sugām, turklāt dažas sugas būs nosakāmas arī šādā leņķī. Ļoti vēlams blakus nolikt kaut ko mērogam, vislabāk jau lineālu, bet der arī rūtiņu lapa ar zināmu rūtiņu izmēru vai jebkas, kam viegli saprast izmēru.


No mugurpuses fotografēts ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii. Foto: Viesturs Vintulis

Svarīgākā salīdzināmā "detaļa" izmēriem sikspārnim ir apakšdelms, kura izmēri bieži ir sugai specifiski, tādēļ fotografējot sikspārni kopā ar, teiksim, lineālu, apakšdelmam noteikti būtu jābūt salīdzināmam ar skalu. Var arī nobildēt sikspārni uz galda ar švīku, kā attēlā, un pēc tam pēc švīkas izmēriem var aptuveni novērtēt apakšdelmu.


Pigmejsikspārnis Pipistrellus pigmaeus (ar bultiņu norādīts apakšdelms). Foto: Viesturs Vintulis

Dažām sugām būtiski redzēt arī pakaļkāju pēdas, tā ka, ja vien ir iespēja nofotografēt, jo vairāk detaļu bildēs redzēs, jo labāk. Piezīme drošībai – ja sikspārni ņem rokā, tad ļoti vēlams parūpēties, lai tas neiekostu. Ar cimdu pietiks.

Retos gadījumos pēc bildes iespējams noteikt arī lidojošus sikspārņus, tādēļ es nevaru teikt, ka lidojošus sikspārņus fotografēt vispār nav jēgas. Tomēr, lai to izdarītu, vajag labu tehniku un zināmas iemaņas lidojošu dzīvnieku fotografēšanā, turklāt sliktas gaismas/zibspuldzes apgaismojumā. Arī lidojošiem sikspārņiem spēkā ir "pazīme Nr.1" – bildē pietiekami labi jāredz purns un ausis. Pēc silueta un krāsas vien tomēr visbiežāk sugu noteikt nevarēs.

Tas šajā reizē viss, un novēlu visiem interesentiem "ne sikspārņa"!

Viesturs Vintulis

2019-12-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Turdus viscivorus - 2026-03-22 megemege
Carduelis carduelis - 2026-03-21 vigulis
Chloris chloris - 2026-03-21 vigulis
Fringilla coelebs - 2026-03-21 vigulis
Fringilla coelebs - 2026-03-21 vigulis
Fringilla coelebs - 2026-03-21 vigulis
Parus major - 2026-03-21 vigulis
Nezināms
Ignotus
@ Erebila
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 22.marts, 20:28

Paldies Uģi!


BI 22.marts, 18:05

Diemžēl ar redzamo ir par maz. Lai identificētu konkrētu putnu, vajag vēl divus ciparus. Pašlaik iespējami vairāki desmiti. Ir ticamība, ka gredzenots kā mazulis 2013. gadā Kaņierī.


ekologs 22.marts, 10:34

Skrejvabole (Badister bullatus).


dziedava 21.marts, 23:18

Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..


dziedava 21.marts, 23:11

Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.


dziedava 21.marts, 22:14

Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.


dziedava 21.marts, 22:07

Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja


dziedava 21.marts, 22:01

Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie


dziedava 21.marts, 21:49

Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām


BI 21.marts, 19:48

Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.


Ziemelmeita 21.marts, 16:43

Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 21.marts, 16:09

Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)


erts 21.marts, 15:17

AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.


Vīksna 21.marts, 10:56

Paldies !


fufuks 20.marts, 22:08

2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.


dekants 20.marts, 21:28

Paldies par operatīvo ziņu!


BI 20.marts, 21:14

Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne


ekologs 20.marts, 20:37

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:34

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:32

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:31

Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.


ekologs 20.marts, 20:26

Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.


ekologs 20.marts, 20:23

Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.


ekologs 20.marts, 20:20

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:12

Paldies! :)


IlzeP 20.marts, 20:11

Jā, piekrītu. Pievienoju. Tagad tik būtu jāizskata iepriekšējie novērojumi un jānomaina nosaukumi.


ekologs 20.marts, 20:10

Paldies! :)


CerambyX 20.marts, 20:02

Pēc tāda izskatās


ekologs 20.marts, 19:11

Agriotes sputator?


dziedava 20.marts, 19:02

Nu jāā.. Pēc kopskata domājams, ka ļoti reti novērota suga, pēc pašreizējām zināšanām - Badhamia foliicola vai Physarum cinereum. Bet dikti agri! Varētu šogad papētīt, vai tur kas līdzīgs neuzaug. :D


ekologs 20.marts, 18:47

No Poduromorpha kārtas. Ilze, varbūt sugu izvēlnē pie kolembolām var ielikt kolembolu četras kārtas - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha? Līdz kārtai nav tādas grūtības noteikt, kas vismaz daļēji atvieglos salikt visu pa "plauktiem". Kā domā?


artis113 20.marts, 11:50

Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.


IlzeP 20.marts, 11:35

Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.


SashaO 20.marts, 10:21

https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1


Ivars Leimanis 19.marts, 22:48

Bruha sprogaine Ulota bruchii


ivars 19.marts, 17:03

Pazīmes, foto?


dziedava 19.marts, 14:26

Tās ir izžuvušas/sakaltušas sēnes


Mežirbe777 19.marts, 10:21

Paldies par vērību! Šie ir sugas mikro attēli no iepriekšējās aparatūras, liku visu klāt uzreiz.. Par kādu patiesu kvalitāti gan nevar diskutēt. Jā, šajā gadījumā tīkliņš bija pa visu sporu, iznāk H.decipiens. Droši var izmantot bildes, atsaucoties uz autoru. Tas ir jauki, ja kāds atzinīgi novērtē šādas lietas :)


dziedava 19.marts, 05:49

Skatos un tagad nesaprotu, vai šīs bildes bija jau tad, kad rakstīju komentāru, vai daļa tika pieliktas vēlāk? Te izskatās, ka mikroskopējot ir mēģināts panākt vislielākais asums, resp, asums pa visu sporu. Tā bija arī mana iesācēju kļūda. Lai vislabāk redzētu sporas rakstu, fokusam jābūt ļoti šauram, tikai uz sporas centru, tad attēls ir telpisks un raksts ir vislabāk saskatāms. Tipiski mikroskopā visu vajag likt uz visgaišāko un "neasāko", jo tad detaļas ir visskaidrākās. Visam attēlām nav jābūt asam, asam jābūt tikai fokusētajā vietā. Tomēr no šiem pārasinātajiem attēliem šķiet, ka tīkliņš varētu būt pa visu sporu, kas nozīmētu H.decipiens. P.S. Ļoti skaisti tuvplāna attēli. Vai kādu no šiem (un varbūt kādiem citiem gļotsēņu foto) drīkstētu izmantot arī grāmatā?


ekologs 18.marts, 21:27

Ok. Paldies!


CerambyX 18.marts, 21:22

Manuprāt, oblongopunctatus ir Ok - daudz jau saskatīt nevar, bet segspārnu rievojumus samērā sekls, kāju stilbi brūngani.


DD 18.marts, 20:41

Paldies, Ansi!


Amanda 18.marts, 20:19

Sloka


Amanda 18.marts, 20:17

Peļu klijāns


dziedava 18.marts, 20:03

Domāju, te problēma manā mikroskopijā, kad nebija normālas spuldzes


dziedava 18.marts, 19:58

A.stipata vai imperialis


dziedava 18.marts, 19:49

Te arī tā pati? Ievākta?


dziedava 18.marts, 19:45

Diderma subviridifuscum?


dziedava 18.marts, 19:31

Žēl, ka te nav pielikts mērogs, kā mērīts. Bet ja nepilnīgi nobriedis (par ko liecinātu “iesprūšana” dzelteni-zaļganajā stadijā), tad sporas var izskatīties arī lielākas, nekā vajadzētu


dziedava 18.marts, 19:25

Varbūt maza tieši tāpēc, ka neparastā laikā izdomāja augt.


dziedava 18.marts, 19:18

Tālāk nekas nenotika?


ekologs 18.marts, 17:27

Nevarētu tomēr būt Pterostichus quadrifoveolatus?


zemesbite 18.marts, 16:23

Paldies, Ansi!


Vīksna 17.marts, 23:41

Paldies !


ekologs 17.marts, 23:21

Ok, skaidrs. Paldies! :)


CerambyX 17.marts, 22:31

Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).


ekologs 17.marts, 22:02

Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?


VijaS 17.marts, 21:57

Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..


meža_meita 17.marts, 21:26

Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.


meža_meita 17.marts, 20:52

Saprotu uz visiem 100% :)


DaceK 17.marts, 15:39

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 17.marts, 13:38

Paldies !


ivars 17.marts, 09:22

Drīzāk jau upes.


Vīksna 17.marts, 08:41

Paldies !


Mežirbe777 17.marts, 08:15

Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..


dziedava 17.marts, 07:43

Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.


dziedava 17.marts, 07:34

Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.


dziedava 17.marts, 06:45

Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!


Mežirbe777 17.marts, 03:30

Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..


Mežirbe777 17.marts, 01:48

Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)


Mežirbe777 16.marts, 23:17

Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.


VijaS 16.marts, 21:54

Jā, tā arī ir :)


marsancija 16.marts, 21:51

Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?


ekologs 16.marts, 19:27

Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.


ekologs 16.marts, 18:59

Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.


dziedava 16.marts, 18:16

Jā, ir!


mufunja 16.marts, 17:36

Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.


mufunja 16.marts, 17:32

Es arī par viņu domāju.


adata 16.marts, 16:40

Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.


adata 16.marts, 16:32

Varbūt violetā šūnaine?


dziedava 16.marts, 11:55

Hipotētiski Trichia contorta


roosaluristaja 16.marts, 10:11

Jā, vismaz pašlaik tā ir


Kiwi 16.marts, 10:09

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.


dziedava 16.marts, 10:08

Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://


Kiwi 16.marts, 09:59

Paldies, Artur!


Kiwi 16.marts, 09:59

Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.


Ziemelmeita 16.marts, 09:11

Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?


Osis 16.marts, 09:00

Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde


roosaluristaja 16.marts, 08:55

Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.


roosaluristaja 16.marts, 08:51

Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai


meža_meita 16.marts, 08:45

Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)


Rallus 16.marts, 08:44

Vai bija gredzens uz kājas?


Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Vīksna 14.marts, 23:50

Paldies !


ekologs 14.marts, 21:10

Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?


zane_ernstreite 14.marts, 21:10

Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.


zane_ernstreite 14.marts, 21:09

Paldies!


Amanda 14.marts, 21:01

Lauku balodis


Amanda 14.marts, 21:00

Baltpieres zosis


ekologs 14.marts, 20:59

Dzeltenā cielava (Motacilla flava).


Viesiņš 14.marts, 20:47

Ļoti aizrautīgi dziedāja.


Vīksna 14.marts, 19:53

Paldies !


Vīksna 14.marts, 19:52

Paldies !


ekologs 14.marts, 19:31

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 14.marts, 19:30

Pievienoju sarakstam


ekologs 14.marts, 19:25

Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).


dziedava 14.marts, 19:23

Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas


Ziemelmeita 14.marts, 18:19

Jā, melnā spoźkausene.


dziedava 14.marts, 18:09

Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)


dziedava 14.marts, 18:08

Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!


meža_meita 14.marts, 15:54

Vai aizmirsta vecā! :)


meža_meita 14.marts, 15:53

Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!


meža_meita 14.marts, 15:51

Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).


dziedava 14.marts, 15:22

P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))


dziedava 14.marts, 15:21

Ahā, paldies, Renāt! :)


meža_meita 14.marts, 15:11

Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.


ekologs 14.marts, 14:37

Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).


ekologs 14.marts, 14:13

Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).


ekologs 14.marts, 14:06

Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).


ekologs 14.marts, 13:43

Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).


Vīksna 14.marts, 00:29

Paldies !


ekologs 13.marts, 21:25

Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.


dziedava 13.marts, 19:54

Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)


adata 13.marts, 19:00

Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...


ekologs 13.marts, 14:12

Skrejvabole (Carabus granulatus).


mufunja 13.marts, 12:37

Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir


dziedava 13.marts, 09:02

Mazliet netipiski priekš T.erecta, kas parasti ir garas un ar adatainām elaterām (te es adatiņas neredzu). Tomēr 2023. gada rakstā minēts, ka atsevišķos gadījumos adatiņu var nebūt, un arī starp jaunajām izdalītajām sugām labāka varianta kā T.erecta priekš šī novērojuma neatrodu. Citādi pazīmes, elateru izskats un gals, sporu izmērs atbilst.


dziedava 13.marts, 08:13

Par šīm es arī neesmu līdz galam sapratusi. 2. foto no apakšas sporām ir skaidri redzams tīkliņš pa visu sporu, kas it kā nozīmē, ka Hemitrichia decipiens. Bet vai to tīkliņu, ja tā labi papūlas, nevar atrast visām šādām, nezinu. Man šķiet, ka ar šo sugu sistemātiku līdz galam nav sakārtots.


dziedava 13.marts, 05:22

Kā jau Iveta rakstīja, jauna izskatās pēc tīģerkrāsas pārslainītes, kas ar šādu biotopu īsti neiet kopā. Tajos pēdējos foto īsti neko nevar saprast. Katrā ziņā šobrīd sugai nav pat ideju, mikroskopiju vajag. Un pirms tam arī labāku virsmas tuvplānu. :)


zemesbite 13.marts, 00:24

Paldies, Ansi!


Mežirbe777 12.marts, 21:32

Sveiciens! Atradu paraudziņu kopējā krājumā. Izskatās nobriedis, tika turēts sausā kastītē, sklerociju neatgādina. Pievienots papildus augļķermeņu foto. Būtu jāpieķeras mikroskopēšanai. Augšana uz sfagniem purvā varētu nebūt tā biežāk novērotā parādība..


dziedava 12.marts, 20:45

Kas ar šo paraugu notika? Nobrieda? Vēl ir?


dziedava 12.marts, 20:40

Reizēm tas uzaug tā, ka nevar pazīt :)


dziedava 12.marts, 19:22

Varbūt Trichia varia?


dziedava 12.marts, 19:19

Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?


dziedava 12.marts, 18:59

Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.


dziedava 12.marts, 18:20

Šo arī vēlāk tad padomāšu


dziedava 12.marts, 17:41

Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.


mufunja 12.marts, 14:11

Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?


IlzeP 12.marts, 12:54

Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm


CerambyX 12.marts, 08:34

Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)


dziedava 12.marts, 06:30

Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.


dziedava 12.marts, 06:28

Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D


marsancija 11.marts, 21:52

Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)


meža_meita 11.marts, 20:36

Skaista!


maaris_m 11.marts, 14:02

Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.


Tringa 11.marts, 10:23

Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.


Vīksna 11.marts, 10:12

Paldies !


ekologs 11.marts, 07:29

Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.


ekologs 11.marts, 07:23

Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.


zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts