Aktīvie lietotāji: 309 Šodien ievadītie novērojumi: 656 Kopējais novērojumu skaits: 2217887
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mārdega divos krastos
Pievienots 2023-12-30 09:32:06

Nenovērtējama dārgumu krātuve – tā dabasdatus novērtē dabas aizsardzības ekperte Ieva Mārdega. Viņas ieziņoto 21823 novērojumu skaitā lielākā daļa (18881 novērojums) ir putni. Sākusi ar Rīgas Zoodārza putnu kopšanu, Ieva turpināja tos iepazīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektos, atlantu datus vācot (Ieva ir arī grāmatas "Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017" līdzautore), tad Ādažu poligonā kā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas eksperte.

Vienas putnu sugas – zaļās vārnas Coracias garrulus pētīšanai Latvijā Ieva Mārdega ilgus gadus pievērsās īpaši. Šī suga esot īsts dinozaurs, kurš nespēj pielāgoties vides pārmaiņām, tāpēc varot drīz izzust – kā tas jau ir noticis Zviedrijā, kur Ieva dzīvo (Ēlandes salā) un kuras dabu ekspertē pašlaik. Taču tieši Latvijas daba ir tas, kā viņai Zviedrijā pietrūkst...


Ieva Mārdega ar
zaļās vārnas Coracias garrulus jauno putnu. Foto: Håkan Örtman

Tu pašlaik dzīvo Zviedrijā. Kāda ir tava aktuālā saistība ar dabasdatiem?

Pārāk lielas saistības man īsti nav, jo no Zviedrijas neko dabasdatos ziņot nevaru. Protams, regulāri skatos, ko citi dabasadatos ir ieziņojuši, kādas interesantas sugas – galvenokārt mani interesē putni, bet arī viss pārējais. Dažreiz arī kādu komentāru ierakstu, kādu sugu izlaboju vai papildinu, ja nezināma ieziņota.

Ko tu Zviedrijā dari? Kaut ko saistībā ar dabu?

Jā, līdzīgi kā Latvijā, arī šeit es strādāju par dabas ekspertu. Jau Latvijā diezgan daudz strādāju ne tikai ar putniem, bet arī ar biotopiem, tā arī te.

Kā dabas eksperta darbs un Ēlandes salas vide atšķiras no Latvijas?

Ir lietas, kas ir līdzīgas, un ir arī lietas, kas ir ļoti atšķirīgas. Ēlande vispār ir specifiska vieta, ļoti atšķirīga no pārējās Zviedrijas. Pirmkārt, Ēlandes salas dabu ļoti ietekmē jūra. Otrkārt, Ēlande ir no kaļķakmens, līdz ar to augu valsts te ir ārkārtīgi saistīta ar kaļķainu augsni un kaļķakmeni. Šeit ir ļoti daudz orhideju, un ir arī daži specifiski biotopi, kādu mums Latvijā gandrīz nav vai nav vispār. Ļoti interesantas gan augu, gan putnu ziņā ir jūras piekrastes pļavas. Visekskluzīvākais Ēlandē ir lielais alvars – tāds biotops, kur kaļķakmens ir tuvu zemes virsai un un to klāj ļoti neliela augsnes kārtiņa. Alvari faktiski sastopami tikai Ēlandē, Gotlandē un mazliet Igaunijas salās.

Vai zviedru attieksme pret savām dabas vērtībām ir atšķirīga no mūsējās?

Varētu teikt, ka tā ir līdzīga, tikai Zviedrijā ir daudz vairāk cilvēku, kurus interesē daba. Ne profesionālā līmenī – profesionāļu ir līdzīgi daudz visās valstīs -, bet tādi cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar dabas pētniecību vai aizsardzību. Zviedrijā ļoti liels procents ir tādu, kas vienkārši iet dabā. Protams, arī Latvijā tādu kļūst arvien vairāk.

Kāds bija tavs ceļš līdz dabas aizsardzības profesionālei?

Daba mani ir interesējusi, kopš sevi atceros, tātad jau bērnudārza laikā. Tolaik mani dabā interesēja viss, lielākoties visi, kas kustas, tātad dzīvnieki. Tā kā mani vecāki zināja, ka mani interesē daba, pēc otrās klases man tika rasta iespēja vasarā vienu mēnesi palīdzēt darbos Rīgas Zoodārzā. Toreiz viena no manām priekšniecēm bija Elīna Gulbe.

Aha, Kolinsa tulkotāja.

Tieši tā. Bērni drīkstēja būt par palīgiem Zoodārzā tikai pie putniem, pie zīdītāju, rāpuļu un abinieku kopšanas mūs nelaida. Līdz ar to man radās iespēja iepazīt visus Rīgas Zoodārza putnus.

Tā es gadus sešu katru vasaru pastrādāju Zoodārzā. Tas nostiprināja manu interesi par dabu. Līdz ar to pēc vidusskolas beigšanas nebija daudz jādomā, ko gribu studēt – bija skaidrs, ka tā būs bioloģija. Iestājos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 2000. gadā to beidzu.

2024. gadā aprit 30 gadu, kopš esi Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedre.

Kad sāku studēt, iestājos LOB. Pašā sākumā nebiju pārāk iesaistīta biedrības darbā, tikai mazos brīvprātīgos darbiņos – kaut ko padarīt biedrībā uz vietas ar datu bāzēm vai papīriem. Tad sāku vairāk braukt līdzi ekskursijās un līdzdarboties putnu atlanta datu vākšanā Ķemeru Nacionālajā parkā. 1999. gadā toreizējais LOB vadītājs Māris Strazds man piedāvāja strādāt biedrībā reģionālo grupu projektā. Tas LOB bija jauns projekts sadarbībā ar Zviedrijas Ornitoloģijas biedrību, un Māris, acīmredzot, bija pieņēmis, ka es varētu būt labs kandidāts, jo mazliet zināju zviedru valodu.

Kāpēc tu tad mācījies zviedru valodu? Putnu dēļ?

Nē. Zviedru valodu iemācījos 1995. gadā, kad nepilnu gadu biju Zviedrijā (trenējos orientēšanās sportā).

Kādas tev tagad ir attiecības ar putnu vērošanu? Dari to tikai profesionālos nolūkos vai savam priekam arī?

Gan tā, gan tā. Sākotnēji tas bija vairāk profesionāli, saistībā ar reģionālo grupu projektu, kurā aicinājām apvienoties cilvēkus, kas dzīvo tālāk no Rīgas. LOB biedri dzīvo visos Latvijas novados, visur ir cilvēki, kurus interesē putni, un viņiem ir interesanti kādreiz sanākt kopā un pavērot putnus kopīgi, aizbraukt uz kādu labu vērošanas vietu. Es tajā laikā iemācījos labi noteikt putnus. Arī līdz tam jau pratu, bet ne tik lielā mērā. Sākumā šīs ekskursijas vadīja zviedru kolēģi, bet pēc tam man jau pašai vajadzēja to darīt, tas man bija liels izaicinājums.

Īpašu uzmanību tu esi pievērsusi vienai viegli nosakāmai sugai – zaļajai vārnai. Cik labi spēj noteikt "mazos pelēkos putniņus"?

Jo ilgāk putnus vēro, jo prasmes uzlabojas. Nu jau gadus desmit mani putnu vērošanas draugi ir komanda "Himantopus himantopus": Andris Klepers, Ilze Bojāre, Mareks Kilups, Mārcis Tīrums un citi. Kopīgi braucam putnos, gan piedaloties dažādās sacensībās, gan vienkārši tāpat savam priekam.

Putnu vērošanā tev svarīgākais ir process vai arī rezultāts? Savu sugu sarakstu taisi?

Man ir saraksts, jā. Šobrīd gan man aktīvāks ir Ēlandes un pārējās Zviedrijas putnu saraksts, bet, kad dzīvoju Latvijā, man bija gan gada saraksti, gan mūža saraksts, tajā ir 283 sugas.

Zviedrijā droši vien esi redzējusi tādas putnu sugas, kādas Latvijā nav novērotas.

Esmu gan. Zviedrija ir krietni lielāka par Latviju, tai ir arī ziemeļi, tundra. Ziemeļos ir daudz tādu sugu, kas Latvijā ir vai nu ļoti reti maldu viesi vai arī nav redzēti nemaz. Savukārt Ēlandē, tā kā šeit ir ārkārtīgi daudz putnu vērotāju, tiek pamanīti ļoti daudzi no tiem putniem, kuri te piestāj. Ja kāds atrod kādu retumu, ir iespēja aizbraukt to apskatīt, protams, ja tas vēl nav aizlidojis. Piemēram, vasaras beigās tepat netālu no manas dzīves vietas bija mazais piekūns Falco naumanni, dienvidu suga, kas līdz mūsu platuma grādiem nonāk reti. Esmu to redzējusi Spānijā, bet redzēt mazo piekūnu Ēlandē – tas ir kaut kas īpašs.

Kādi novērojumi tev rada lielāku prieku – īpaši reta suga vai kaut kas cits?

Tas ir dažādi. Mēs kopā ar Edmundu Račinski vairāk nekā 20 gadus pētījām zaļās vārnas: katru gadu meklējām ligzdas, uzlabojām būrus, gredzenojām mazuļus, skatījāmies pieaugušo putnu gredzenus un tā tālāk. Saistībā ar zaļo vārnu gandrīz jebkura šo putnu vērošana, jaunas ligzdas atrašana sagādāja lielu prieku un gandarījumu.


Zaļā vārna Coracias garrulus ligzdā būrī. Foto: Ieva Mārdega

Otra lieta, kas rada lielu emocionālu pārdzīvojumu, ir suga, kuru ieraugi pirmoreiz dzīvē un turklāt esi to atradis pats, nevis braucis skatīties kādu cita atrastu sugu. Man tādas pašas atrastas sugas ir bijušas vairākas, divas varu nosaukt uzreiz.

Viens gadījums bija aprīlī, kad gāju savu maršrutu dienas ligzdojošo putnu uzskaitē. Mans maršruts ir uz ziemeļiem no Ādažu poligona, daļēji Dzelves-Kroņa purvā, divi posmi ir klajajā purvā. Vienu no tiem posmiem ejot, dzirdu jocīgu balsi, sajūta, ka īsti tādu balsi nepazīstu. Paskatos – pavisam netālu no manis priedītes galotnē sēž apkakles strazds Turdus torquatus! Pirmoreiz dzīvē ieraudzīts un turklāt pašas atrasts.

Otrs tāds saviļņojošs novērojums bija svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Es 15 gadus strādāju kā dabas aizsardzības speciāliste Latvijas militārajos poligonos. Ādažu poligons bija viena no manām darba vietām, tajā biju diezgan bieži. Vienā ziemas pēcpusdienā, kad jau krēsloja, braucu ar mašīnu cauri poligonam. Tam pa vidu tek Puskas upe, pie tās kā orientieris auga liela egle, kas tolaik vēl nebija nokaltusi, augstākais koks tajā klajumā. Braucu un ieraugu, ka eglē kaut kas sēž. Jau pa gabalu bija diezgan skaidrs, ka tai jābūt svītrainajai pūcei – tai ir ļoti raksturīgs siluets. Apstājos, skatījos binoklī – jā, ir!


Svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai Ādažu poligons joprojām ir putniem labvēlīga vieta?

Ādažu poligons ir ārkārtīgi interesanta vieta no dabas viedokļa! Ne tikai putni – visi dabas objekti. Tie biotopi, kas izveidojušies un tiek tādi uzturēti militāro mācību rezultātā, ir ļoti īpaši.


Virsājs Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Tieši Ādažu poligonā strādājot, es vairāk ieinteresējos arī par citām sugu grupām: vaskulārajiem augiem, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, sāku mācīties jaunas sugas. Te dabasdati ir nenovērtējama dārgumu krātuve! Ir cilvēki, kas ļoti labi pazīst augstākos augus, citi labi pazīst sūnas, vēl citi kukaiņus… Viņi visi liek savas bildes, nosaka citu ziņotās sugas, un tā ir lieliska iespēja mācīties. Es par daudzām sugu grupām no galvas nezinu, kuras sugas ir retas, kur tās meklējamas. Dabasdatos atrodamā informācija ļauj to mācīties.


Lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana uz apdeguša koka Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai atceries, kā sāki ziņot dabasdatos?

Īsti nē. Atceros, ka mana pirmā ziņotā suga bija mednis Ādažu poligonā. Sākumā nebija tik lielas saprašanas, cik šie ziņojumi ir svarīgi un būtiski ne tikai man, bet arī citiem. Pamazām, galvenokārt saistībā ar dalību putnu izplatības atlantu veidošanā, sapratne veidojās.

Pirmajos gados mums vēl nebija mobilās aplikācijas, tad ziņošana bija tāda, ka dabā pieraksti visu blociņā un tad brauc mājās, sēdies pie datora un ziņo. Tas prasīja daudz laika. Kopš ir mobilā lietotne, ziņot ir daudz ērtāk. Mēs nemaz īsti nenovērtējam, cik tā mūsu mobilā lietotne ir laba. Piemēram, Zviedrijā tādas nav, un man te tās ļoti pietrūkst! Te gan ir iespēja ziņot viņu dabasdatu analogā uzreiz caur speciālu mājaslapu, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā ar mūsu dabasdatu aplikāciju. Kopš aplikācija parādījās, ziņojumu skaits dabasdatos ir daudz, daudz lielāks – arī no manis.


Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon (Latvijā nesen  2013. gadā   atklāta suga) Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Šā gadsimta sākumā, organizējot "atlanta nometnes" LOB biedriem un citiem interesentiem, tev, kā pati esi rakstījusi, pirmo reizi bija iespēja apmeklēt medņu riestus Kurzemē, un kopš tā laika mednis tev ir ļoti īpaša suga, ko vienmēr ir prieks sastapt. Rakstīji arī, ka "atlantu kartes rāda neskaidru medņa nākotni, tādēļ tik svarīgi turpināt aizsargāt to riestus un Latvijas mežus". Ko nozīmē medņa "neskaidra nākotne" Latvijā?

Mednim Latvijā neklājas pārāk labi. Lai arī jau daudzus gadus medni Latvijā vairs nemedī, dati nerāda īpaši labu stāvokli – medņu skaits samazinās. Medņa Kurzemes populācija ir atrauta no pārējās Latvijas. Pa vidu, Zemgalē, medņu īsti nav, un Kurzemes ziemeļos un rietumos mītošie medņi ir ģenētiski norobežoti, kas, protams, nevienai sugai īsti labi nav, ja tā ir mazā platībā – tad tā ir jūtīgāka pret negatīvajiem faktoriem, kas var ierobežot skaitu.


Ieva un drošs, riestojošs medņu Tetrao urogallus gailis. Foto: Anete Auziņa

Kuri varētu būt šie faktori?

Ticami, ka mūsu mežu apsaimniekošana. Protams, ir medņi, kuriem ir paveicies – to riestiem un dzīvotnēm ir mikroliegumi, lielisks aizsardzības veids. Tā kā medņu mikroliegumu platība ir diezgan liela, šis pasargātais meža masīvs, protams, nodrošina dzīvotni ne tikai mednim, bet arī citām sugām. Tas ir ļoti vērtīgi, bet ne jau visiem medņu riestiem ir mikroliegumi. Tur, kur mikroliegumu nav, mežs sasniedz ciršanas vecumu un, visticamāk, tiek nocirsts, tātad medņa dzīves vieta tiek izpostīta.

2000. gadā tu sāki palīdzēt Edmundam Račinskim zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmā un to darīji vairāk nekā 20 gadus. Tātad pieredzēji, kā sarūk zaļo vārnu izplatība Latvijā.

Jā, vēl 2000. gadu sākumā redzēju zaļās vārnas gan Kurzemē, gan Ziemeļgaujā, taču nu jau cerības šo sugu ieraudzīt ir vairs tikai Pierīgā šaurā joslā: Ādažu poligons, Garkalne, Silakrogs. Iesaistījusies zaļo vārnu izpētes programmā, drīz vien nevarēju iedomāties savu pavasari un vasaru bez zaļās vārnas. Te, Zviedrijā, man tās ļoti pietrūkst.

Vai Ēlandes salā ir zaļās vārnas?

Nē, Zviedrijā zaļo vārnu sen vairs nav.

Es arī no savas 50./60.gadu mijas bērnības atceros redzējis zaļās vārnas, pārāk košs putns, lai tādu aizmirstu. Kādi ir zaļās vārnas izplatības un skaita sarukuma iemesli Latvijā?

Grūti jau pateikt, kas ir bijis tas kritiskais iemesls, bet no tā, ko šobrīd zinām, šķiet, ka tas ir vairāku iemeslu kopums. Diemžēl ir sakritušas vairākas lietas. Edmunds Račinskis vienā savā rakstā minēja, ka zaļā vārna ir kā dinozaurs, tā diemžēl nepielāgojas pārmaiņām, nav kā pelēkā vārna, kas izdzīvos jebkuros apstākļos. Ja izzūd zaļajai vārnai piemērotā vide un barība, zaļā vārna tur vairs izdzīvot nevar, arī barības ziņā tā ir konservatīva.

Kas bija zaļās vārnas vide Latvijā? Ganības?

Labu aprakstu un pētījumu par zaļo vārnu Latvijā pirms simt gadiem ir maz, par daudz ko ir tikai jāpieņem, ka tā varēja būt bijis: ka galvenais zaļās vārnas biotops bija lauku ainava, ganības, nelielās piemājas saimniecības ar ganību dzīvniekiem, kas "nodrošināja" mēslus, un tajos bija mēslu vaboles, ko zaļās vārnas ēd. Tāpat bija mežu puduri ar vecākiem dobumainiem kokiem, kuros ligzdot. Padomju laikā viss mainījās: kolektivizācija, kolhozu saimniecība un mazo saimniecību likvidēšana plus insekticīdi, kas nogalināja kukaiņus, zaļo vārnu barības objektus.

Sajūta, ka arī klimata pārmaiņas kaut kādā mērā ir ietekmējušas zaļo vārnu. Vismaz attiecībā uz mūsu mazo Latvijas populāciju ir bijis tā, ka jūnija otrajā pusē, ap Jāņiem, kad zaļajām vārnām šķiļas mazuļi, uznāk vēss un lietains laiks, un tad var arī visi mazuļi aiziet bojā – zaļā vārna nevar atrast barību, jo lielie kukaiņi paslēpušies, nelido un nerāpo, un, otrkārt, mazuļi ir mazi un pliki, vienam no putniem tie visu laiku ir jāsilda, bet pieaugušais putns, ja tam ir jāmeklē barība, lai pats izdzīvotu, lido to meklēt un nepaliek pie mazuļiem.

Kā zaļajai vārnai klājas citur areālā?

Citur situācija nav tik traģiska, ir pat vietas, kur zaļo vārnu skaits ir stabils vai pat palielinās, piemēram, Dienvideiropā, Balkānu valstīs, Rumānijā, Ungārijā. Tur ir siltāks, vairāk barības, tur zaļā vārna jūtas labāk. Latvija jau vienmēr ir bijusi tās areāla ziemeļu robeža.

Kādu tu paredzi zaļās vārnas nākotni Latvijā? Vai tā ir kaut cik cerīga?

Tā nerādās pārāk cerīga, ņemot vērā, ka ir palikuši tikai padsmit zaļo vārnu pāri... Galīgi nav cerīga. Tomēr, pateicoties Latvijas Ornitoloģijas biedrības un pēdējos gados arī Aizsardzības ministrijas pūlēm, zaļo vārnu Latvijā vēl neesam pazaudējuši. Kamēr mēs rūpēsimies, lai ir būri, kur zaļajām vārnām ligzdot, un lai ir tādi būri, kas ir aizsargāti no caunu postījumiem, vēl kādu brīdi zaļās vārnas Latvijā, iespējams, būs.

Tagad uz Latviju putnos tu vēl atbrauc?

Latvijā biju novembrī un ar draugiem devāmies divu dienu putnu vērošanas braucienā uz Kolku, tas bija lieliski. Sasnidzis tad vēl nebija. Kā būs 2024. gadā? Vēl nezinu, kā būs ar darbiem šeit, Zviedrijā, bet mēģināšu atbraukt maijā uz "Torņu cīņām".

Kura ir bijusi tava iecienītākā putnu vērošanas vieta Latvijā?

Kamēr es vēl strādāju aizsardzības nozarē, būtu teikusi: Ādažu poligons. Citas iecienītas vietas? Grūti pateikt, bet laikam jau man Kurzemes jūras piekraste visvairāk patīk – piemēram, Kolka un Oviši pavasara migrācijas laikā.

Kāda tev no Zviedrijas izskatās dabas aizsardzības situācija Latvijā? Vai tajā kaut kas tevi uztrauc?

Daudz kas mani uztrauc. Bet var teikt, ka man ļoti pietrūkst Latvijas dabas. Te Ēlandē arī ir ļoti interesanta daba, un, tā kā man darba dēļ iznāk daudz braukāt pa visu Dienvidzviedriju, protams, redzu daudz ko no dabas, bet… Latvijā ir skaistāk!


Ieva pie milzīgas, sūnām apaugušas kritalas Rudbāržos. Foto: Anete Auziņa

Vai tad Dienvidzviedrija nav tikpat skaista kā Latvija?

Man šķiet, ir tā, ka dabas aizsardzības vietas Zviedrijā – dabas liegumi, dabas parki – protams, ir ļoti skaisti, jo tajos daba ir. Bet tās ir tikai tādas mazas saliņas. Viss pārējais ir intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība. Pēdējā te ir daudz intensīvāka nekā Latvijā. Man ir ļoti skumji un mani ļoti uztrauc, ka Latvijas mežsaimniecība diemžēl dara to pašu kļūdu un iet tai pašā virzienā – uz dabas iznīcināšanu mežos.

Mēs ar kolēģiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, visi, kam rūp Latvijas daba, mēģinām kaut ko darīt, un nav jau viss tik bezcerīgi, bet arī lielam optimismam nav pamata. Visiem būtu ļoti svarīgi saprast to vienkāršo lietu, ka mežs nav burkānu lauks – mežs ir ārkārtīgi kompleksa ekoloģiska sistēma, kura diemžēl tiek iznīcināta, ja mežu uztver kā burkānu lauku. Tad ilgtermiņā visiem ir slikti, arī koksnes ieguvei nekā laba nav. Jo mēs zinām, kādas problēmas ir stādītām tīraudzēm, kurām uzbrūk kaitēkļi, kuras posta vējš un citi dabas apstākļi. Ja arvien vairāk cilvēku sapratīs, cik svarīgi ir uztvert mežu kā vienotu ekosistēmu, kurā vērtība ir ne tikai viena izmēra un vecuma taisni, glīti koki, bet arī visas pārējās sastāvdaļas, kurām ir jābūt veselīgā ekosistēmā, un ka tieši tas var nodrošināt to, ka meži mums būs ilgi un veselīgi, tad mēs varam neatkārtot zviedru kļūdas.

Protams, pie pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem kaut kāds mežs Latvijā būs vienmēr. Koksne visiem ir vajadzīga, es pati šobrīd sēžu pie koka galda un dzīvoju koka mājā. Bet saimniekot var arī gudri. Līdz tam būtu jānonāk.

Egīls Zirnis

2023-12-29

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Apidae sp. - 2025-08-02 VitaS
Circus aeruginosus - 2025-08-04 Alvis Āboliņš
Ciconia nigra - 2025-08-04 Alvis Āboliņš
Cerambycidae sp. - 2025-08-02 VitaS
Stenurella melanura - 2025-08-02 VitaS
Lycaena phlaeas - 2025-08-02 VitaS
Hymenoptera sp. - 2025-08-02 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ Vladimirs S
Pēdējie komentāri novērojumiem
VitaP. 04.augusts, 12:00

Labiņi, paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 10:51

Ineta, tā nebūs taksonomiski korekti: receklenes jeb Tremella ir bazīdijsēnes, bet Ascotremella - askusēnes. Askureceklene? Neizklausās īsti daiļskanīgi... Vēl jādomā!


kamene 04.augusts, 10:49

Paldies, Uģi!


kamene 04.augusts, 10:48

Paldies, Vija un Iveta!


guta7 04.augusts, 09:15

Man arī likās, ka ir kas cits, bet arī otrs foto ir ne visai, jo fotografēts pa gabalu un tumšos apstākļos. Tumšais zīmējums šķita atšķirīgs no četrjoslu koksngrauža.


guta7 04.augusts, 09:11

Paldies, Edgar, par skaidrojamu! Ļoti noderīgi!


nekovārnis 04.augusts, 08:27

Šis man vairāk pēc Rutpela maculata izskatās. Derētu kādu tuvāku foto, te īsti krāsas/toņus neredz.


Bekuvecis 04.augusts, 08:16

Šī ir neīstās bērzubekas gaišā forma. Sastopama daudz retāk neka parastā (tumšākā) un vairākumā aprakstu ignorēta. Ir novērota arī Latvijā, turklāt atkārtoti un vienā atradnē ar parastajām (sk. http://www.senes.lv/species/leccinum_pseudoscabrum.htm).


guta7 04.augusts, 07:50

Turpat auga arī neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum, taču šai pilnīgi cita krāsa. Leccinum pseudoscabrum nevarēju pietiekoši labi nofotografēt, jo bija ļoti tumšs.


guta7 04.augusts, 07:46

Paldies, Edgar, par labojumu!


Amanda 04.augusts, 07:14

Vidējais dzenis


Amanda 04.augusts, 07:12

Varbūt dārza ķauķis


VitaS 04.augusts, 01:08

Sīkziedu sprigane


marsancija 04.augusts, 00:48

Paldies, Julita, par komentāru! Es arī nebiju līdz galam pārliecināta, vai tā vispār ir gļotsēne, bet par sēni nosaukt šos veidojumu arī kaut kā nespēju :)


dziedava 04.augusts, 00:17

Tā ir sēne. Uz tausti gumijaina, neizšķīst, neizjūk taustot.


InŠu 03.augusts, 23:47

Dižskābaržu receklene


dziedava 03.augusts, 22:58

Paldies, Uģi!


CerambyX 03.augusts, 22:53

Man šķiet, ka attēlos nevar gluži saskatīt pietiekami daudz detaļu, lai precīzi noteiktu sugu (no divām biežākajām Chrysura sugām - hirsuta un radians ir visai līdzīgas). Noapaļots vēdera gals ir arī, piemēram, Pseudospinolia neglecta (bet jāredz tuvāk spārnu dzīslojums, lai atšķirtu no Chrysura).


Ziemelmeita 03.augusts, 22:34

Paldies,Julita! Paraugs ir, ceru ka nobriedīs līdz sporām, mēģināšu mikroskopēt.


dziedava 03.augusts, 22:13

Man gan šķiet, ka tai jābūt Brauna, bet vislabāk to būtu mikroskopiski pārbaudīt, jo tomēr pasaulē reta, grūti saprast, kā mums tā sogad superbieža


dziedava 03.augusts, 22:07

Fantastiski. Šogad jūlijā atklāju jaunu sugu Baltijā, un tagad viņa jau pa visu Latviju…


Ziemelmeita 03.augusts, 21:16

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā aizvērtā kastītē. Tumšas bumbińas ar dzeltenīgiem raibumińiem.


angel 03.augusts, 20:04

Paldies!


Amanda 03.augusts, 20:02

Cekulpīle


Amanda 03.augusts, 20:01

Brūnkakļi


Ziemelmeita 03.augusts, 19:17

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā slēgtā kastītē.


Kiwi 03.augusts, 18:10

Paldies, Marek!


Amanda 03.augusts, 17:24

Sloka


Amanda 03.augusts, 17:19

Lauku piekūns


roosaluristaja 03.augusts, 11:13

L.pseudoscabrum?


roosaluristaja 03.augusts, 11:00

Varbūt C.limonius


nekovārnis 03.augusts, 09:39

Jā, deviņplankumu.


Vīksna 03.augusts, 09:11

Paldies !


ekologs 03.augusts, 08:20

Paldies, Marek!


Mari 03.augusts, 08:00

Varbūt Deviņplankumu krāšņvabole?


Mari 03.augusts, 07:50

1. foto dabā, pārējie - no paraudziņa.


adata 03.augusts, 07:44

Šī visticamāk sēne, neatminos nosaukumu, bet saistīts ar taukaini.


nekovārnis 03.augusts, 07:38

Izskatās ka Stenurella melanura tēviņš


ekologs 02.augusts, 23:32

Manuprāt, Zirneklis (Hyptiotes paradoxus).


Kiwi 02.augusts, 17:19

Atvainojos, par sugu noteikšanu! :)


Kiwi 02.augusts, 17:19

Paldies, Uģi, par suhu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:18

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:16

Diemžēl foto nav, diezgan tuvu bija, binoklī pētīju, bet izskatot noteicējā tilbītes, paliku pie šīs. Izteikta gaišā svītra virs acs.


Bekuvecis 02.augusts, 14:00

Visdrīzāk trauslā vālene (Clavaria fragilis), bet bez garantijas.


Bekuvecis 02.augusts, 13:54

Abs. pārliecības gan nav: trūkst skaidrs apakšpuses foto.


Amanda 02.augusts, 11:27

Jūras ērgļi


Amanda 02.augusts, 11:27

Peļu klijāns


dziedava 02.augusts, 10:28

Vēl kaut kur minēta pazīme - viļņains kapilīcijs. To te nemāku novērtēt.


dziedava 02.augusts, 10:26

Palasīju Diderma cinereum aprakstus dažādos noteicējos. Apraksti arī dažādi :D Augļķermeņu izmērs minēts 0,3-0,5 mm / 0,3-0,7 mm / līdz 1 mm Sporas 8-11 mkm vai 9-11 mkm, parasti ar tumšāku kārpu grupēm, bet Neubertam - bez. Kapilīcijs parasti minēts tumšs, ar tumšu vidu un galos bāls. Bet Nannengas monogrāfijā ir iekļauts arī variants, ka viss kapilīcijs bāls. Vārdsakot, ir aizdomas, ka tā varētu būt sugu grupa, kurā katrs interpretē pa savam atbilstoši pieejamiem paraugiem. Pa visiem aprakstiem kopā ņemtiem mums arī sanāk D.cinereum :)


ekologs 02.augusts, 09:43

Platā airvabole tā nebūs. Platā airvabole, kā jau nosaukums liecina, ir izmēros iespaidīgāka, platāka un, priekškrūšu vairoga krāsojums ir savādāks. Manuprāt, tā ir Airvabole (Dytiscus dimidiatus), bet arī te ir jāredz vēderpuse.


Bekuvecis 02.augusts, 09:35

Griezumā nav X. bubalinus raksturīgo pazīmju.


Ansis 01.augusts, 22:57

Paldies, Julita!


guta7 01.augusts, 22:17

Paldies, Julita!


dziedava 01.augusts, 21:45

Drīzāk jau lākturītes. Bet uz lapkoka tās ir retāk (nav neiespējami)


guta7 01.augusts, 21:43

Paldies, Iveta, izlabošu!


adata 01.augusts, 21:33

Šis būs tumšais kailgliemezis. Mantija vienkrāsaina un pēdai gaiša svītra pa vidu.


a.b 01.augusts, 21:21

Paldies, izlabosim. Vismaz sugu uzminēju.


IlzeP 01.augusts, 20:47

Vajadzētu novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


dziedava 01.augusts, 20:45

Minējums. Ja ir ievākta, tad vajadzētu nobildēt nobriedušu, kādā krāsā galviņa un kāds rakstiņš uz tās.


dziedava 01.augusts, 20:40

Apelsīnu pumpurīte?


dziedava 01.augusts, 20:24

Physarum conglomeratum?


dziedava 01.augusts, 20:22

P.murinum vai P.globuliferum. Kājiņa izskatās drīzāk dzeltena, tāpēc drīzāk P.murinum, jo P.globuliferum kaļķis ir balts. Ja mikroskopijā kapilīcija mezgli ir dzeltenīgi, tad droši var mainīt uz P.murinum


ekologs 01.augusts, 20:18

Pelēkā dakšaste (Cerura vinula).


dziedava 01.augusts, 20:13

Minējums, bet galviņas izskatās plakanas, ar iespējamu ieliekumu augšpusē, vietām saaugušas, plus substrāts - D.clavus ir laba hipotēze


BI 01.augusts, 19:58

Ups! Bildē skaidri redzams DT6057 !!!


ekologs 01.augusts, 18:19

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


ekologs 01.augusts, 18:12

Priežu celmu rudais koksngrauzis (Arhopalus rusticus).


dziedava 01.augusts, 17:56

Kāpēc nebij nomainīta suga? Sporas šķiet palielas? Foto apskatīt nav, bet pēc apraksta ir ok un izskats, krāsa arī atbilst P.virescens


dziedava 01.augusts, 17:23

Ievākta un mikroskopēta nav?


dziedava 01.augusts, 13:10

Vismaz kāds mierinājums, ka dabā nepamanīji :D, jo es viņu tā arī neesmu redzējusi.


čūskis 01.augusts, 12:58

Te novērojuma punkts būs ieslīdējis ezerā...


dziedava 01.augusts, 10:40

Kas tas par koku, apse?


dziedava 01.augusts, 10:39

P.contextum/conglomeratum. Balsoju par P.contextum, jāskata sporu raksts un izmērs.


Mežirbe777 31.jūlijs, 20:58

Climacodon septentrionalis.


Ziemelmeita 31.jūlijs, 19:42

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 31.jūlijs, 17:13

Paldies, Voldemār!


dziedava 31.jūlijs, 13:20

P.S. Neatkarīgi no tā, vai suga Latvijā izrādīsies jau zināma, nekas "parasts" tas noteikti nav. Tas ir vai nu kas jauns, vai ļoti rets.


dziedava 31.jūlijs, 13:11

Mikroskopēju. Pagaidām pēc "parastākajiem" noteicējiem līdz sugai neizdodas noteikt. Līdzīgs novērojums kā Marinai: https://dabasdati.lv/lv/observation/0h91g6pil5mgmddpdp4h6kr6b7/ Šobrīd izskatīju Diderma cinereum un Diderma globosum, kas līdz galam nepārliecina, bet ir tuvākās versijas. Es vēl papētīšu pēc Nannengas monogrāfijas, bet tas nav vienkārši, un jāsalīdzina ar D.globosum paraugiem, kas mums jau ievākti (D.cinereum paraugu Latvijā diemžēl nav). To vēlāk. Ģints ir pareizā - olīte. Interesanta olīte :)


IlzeP 31.jūlijs, 10:15

Paldies jums abiem par ziņu. Vienmēr var rakstīt par problēmām uz dabasdati[et]ldf.lv. Ir sarežģīti, ja šādi un līdzīgi "gļuki" ir tikai dažiem. Man nav tā, kā jums, bet es, savukārt, nevaru atvērt novērojumus no sava profila. Pēdējos novērojumus viegli atvērt no jaunākajiem (lai pievienotu bildi, piemēram), citus jāmeklē caur novērojumu atlasi... Diemžēl šo jau mēnešiem nevar salabot. Un neesmu atklājusi, kas man ir tik specifisks, kas citiem nav...


mufunja 31.jūlijs, 08:43

Šogad tie noteikti aug masveidā:)


adata 31.jūlijs, 08:14

Jums tiešām tās gļotsēnes tur čupām aug! Ir jau tās visur, bet jāprot pamanīt!


adata 30.jūlijs, 22:25

Nezināju īsti kur pierakstīt administratoriem, bet man ir tāda pati problēma - piereģistrējoties never fotogaleriju, arī jau sen, tā ka izskatu nepiereģistrējusies, kas svarīgs, atzīmēju, tad piereģistrējusies meklēju. Grūti, ne atzīmēt, ne iekomentēt. Kaut kā jau tieku galā.


VijaS 30.jūlijs, 21:43

Paretam gadās arī uz priedēm.


megemege 30.jūlijs, 21:24

Šis bija uz kociņa. Ar pirkstu nobraucu, tomēr tas diezgan turējās. Otrā bildē var redzēt, kur esmu ar pirkstu noņēmusi balto "cukuru".


Ziemelmeita 30.jūlijs, 20:30

Paldies,Marek!


dziedava 30.jūlijs, 20:20

Tādā veidā augus apaugt mēdz pārslainā cukurīte. Reizēm no skata uzreiz grūti pateikt, kura no abām sugām.


nekovārnis 30.jūlijs, 20:05

Diemžēl fotogalerija man neveras vaļā - tā ka nemaz, un jau sen. Nākas iet caur novērojumu sarakstu un vērt pa vienam novērojumam vaļā :((


nekovārnis 30.jūlijs, 20:02

O, pirmajā bildē starp citu gaišais. Tagad tik pamanīju :)


nekovārnis 30.jūlijs, 20:01

Gaišais ir gaišāks :) Četrjoslu koksngrauzim kājas un ūsas viscaur melnas, tipiskam gaišjam celmgrauzim oranžas, tik ūsu pamatnes un daži pleķi uz pakaļkājām melni. Tāpat četrjoslu koksngrauzis masīvāks, lielāks. Gaišais celmgrauzis slaids, jo sevišķi segspārnu galos.


megemege 30.jūlijs, 19:20

Paldies, Marek! Pastāsti kāda šiem koksngraužņiem atšķirība gaišajam no četrjoslu?


adata 30.jūlijs, 12:02

Paldies, Artur!


adata 30.jūlijs, 12:01

Jā, mp3, vienmēr jau izdevās...


ekologs 30.jūlijs, 11:21

Manuprāt, Riteņzirneklis (Larinioides ixobolus). To vēl var sajaukt ar Plakano riteņzirnekli (Nuctenea umbratica).


ekologs 30.jūlijs, 11:03

Lielais apšu koksngrauzis (Saperda carcharias).


IlzeP 30.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar, par skaidrojumu!


IlzeP 30.jūlijs, 09:32

Vai fails ir mp3 formātā? Ja nav, ir pieejami online bezmaksas konverteri, jāmeklē "... to mp3".


Bekuvecis 29.jūlijs, 23:47

Pardon, par Bolbitius lacteus kā pienbalto samtmicīti te DabasDatos gan būšu pārskatījies. Bet vispār, atbilstoši galīgajam sarakstam (2024) Latvijā tiešām ir gan pienbaltā mēslene (Bolbitius lacteus), gan bālā samtmicīte, kas agrāk bija pienbaltā (Conocybe apala jeb C. albipes, bet agrāk - C. lacteus). Taču no tām astoņām, kas DD figurē kā Bolbitius lacteus, man dažas stipri izskatās pēc Conocybe apala. Bet, atvainojiet, laikam ap tām necīnīšos... Abi pēdējo dienu novērojumi, t.sk. šis, šķiet drošas Conocybe apala.


mufunja 29.jūlijs, 21:16

Paldies Vija :)


VijaS 29.jūlijs, 21:11

Ložņu saulenīte.


adata 29.jūlijs, 18:59

Pagaidām neizdodas pievienot audio failu.


megemege 29.jūlijs, 17:41

Paldies , Amanda! Tad sākotnēji domāju pareizi!


Amanda 29.jūlijs, 17:36

Peļu klijāns


IlzeP 29.jūlijs, 17:14

Tas initas saraksts, ko piesaucu, nav oficiālais, tas ir tas, ko kopīgi ar Initu gatavojām jaunajam portālam. Un tur ir gan pienbaltā mēslene Bolbitius lacteus, gan bālā samtmicīte Conocybe apala (syn. Conocybe albipes) ...


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:07

Trešā atradne Latvijā. Visas trīs - dziļi Kurzemē.


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:03

Izradās, šī pati suga figurē DabasDatos arī kā pienbaltā samtmicīte (Bolbitius lacteus). Kas vispār ir dīvaina kombinācija, jo Conocybe - samtmicīte , Bolbitius - mēslene... Būtu jāapvieno. Par pareizāko nosaukumu jāpieņem tas, kurš Initas dotajā sarakstā, - tāpēc ka skaitās oficiālais! :)


Eggy 29.jūlijs, 09:22

Skaidrs, paldies! :)


dziedava 29.jūlijs, 09:22

Laikam nav līdz galam nobriedis, bet lai noteiktu, labāk jāredz iekšējās struktūras (kapilīcijs).


IlzeP 29.jūlijs, 08:15

Kā redzams, mazuļi ligzdu jau ir pametuši, pie tam ligzda var būt bijusi citur.


CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts