Aktīvie lietotāji: 152 Kopējais novērojumu skaits: 2315927
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mārdega divos krastos
Pievienots 2023-12-30 09:32:06

Nenovērtējama dārgumu krātuve – tā dabasdatus novērtē dabas aizsardzības ekperte Ieva Mārdega. Viņas ieziņoto 21823 novērojumu skaitā lielākā daļa (18881 novērojums) ir putni. Sākusi ar Rīgas Zoodārza putnu kopšanu, Ieva turpināja tos iepazīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektos, atlantu datus vācot (Ieva ir arī grāmatas "Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017" līdzautore), tad Ādažu poligonā kā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas eksperte.

Vienas putnu sugas – zaļās vārnas Coracias garrulus pētīšanai Latvijā Ieva Mārdega ilgus gadus pievērsās īpaši. Šī suga esot īsts dinozaurs, kurš nespēj pielāgoties vides pārmaiņām, tāpēc varot drīz izzust – kā tas jau ir noticis Zviedrijā, kur Ieva dzīvo (Ēlandes salā) un kuras dabu ekspertē pašlaik. Taču tieši Latvijas daba ir tas, kā viņai Zviedrijā pietrūkst...


Ieva Mārdega ar
zaļās vārnas Coracias garrulus jauno putnu. Foto: Håkan Örtman

Tu pašlaik dzīvo Zviedrijā. Kāda ir tava aktuālā saistība ar dabasdatiem?

Pārāk lielas saistības man īsti nav, jo no Zviedrijas neko dabasdatos ziņot nevaru. Protams, regulāri skatos, ko citi dabasadatos ir ieziņojuši, kādas interesantas sugas – galvenokārt mani interesē putni, bet arī viss pārējais. Dažreiz arī kādu komentāru ierakstu, kādu sugu izlaboju vai papildinu, ja nezināma ieziņota.

Ko tu Zviedrijā dari? Kaut ko saistībā ar dabu?

Jā, līdzīgi kā Latvijā, arī šeit es strādāju par dabas ekspertu. Jau Latvijā diezgan daudz strādāju ne tikai ar putniem, bet arī ar biotopiem, tā arī te.

Kā dabas eksperta darbs un Ēlandes salas vide atšķiras no Latvijas?

Ir lietas, kas ir līdzīgas, un ir arī lietas, kas ir ļoti atšķirīgas. Ēlande vispār ir specifiska vieta, ļoti atšķirīga no pārējās Zviedrijas. Pirmkārt, Ēlandes salas dabu ļoti ietekmē jūra. Otrkārt, Ēlande ir no kaļķakmens, līdz ar to augu valsts te ir ārkārtīgi saistīta ar kaļķainu augsni un kaļķakmeni. Šeit ir ļoti daudz orhideju, un ir arī daži specifiski biotopi, kādu mums Latvijā gandrīz nav vai nav vispār. Ļoti interesantas gan augu, gan putnu ziņā ir jūras piekrastes pļavas. Visekskluzīvākais Ēlandē ir lielais alvars – tāds biotops, kur kaļķakmens ir tuvu zemes virsai un un to klāj ļoti neliela augsnes kārtiņa. Alvari faktiski sastopami tikai Ēlandē, Gotlandē un mazliet Igaunijas salās.

Vai zviedru attieksme pret savām dabas vērtībām ir atšķirīga no mūsējās?

Varētu teikt, ka tā ir līdzīga, tikai Zviedrijā ir daudz vairāk cilvēku, kurus interesē daba. Ne profesionālā līmenī – profesionāļu ir līdzīgi daudz visās valstīs -, bet tādi cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar dabas pētniecību vai aizsardzību. Zviedrijā ļoti liels procents ir tādu, kas vienkārši iet dabā. Protams, arī Latvijā tādu kļūst arvien vairāk.

Kāds bija tavs ceļš līdz dabas aizsardzības profesionālei?

Daba mani ir interesējusi, kopš sevi atceros, tātad jau bērnudārza laikā. Tolaik mani dabā interesēja viss, lielākoties visi, kas kustas, tātad dzīvnieki. Tā kā mani vecāki zināja, ka mani interesē daba, pēc otrās klases man tika rasta iespēja vasarā vienu mēnesi palīdzēt darbos Rīgas Zoodārzā. Toreiz viena no manām priekšniecēm bija Elīna Gulbe.

Aha, Kolinsa tulkotāja.

Tieši tā. Bērni drīkstēja būt par palīgiem Zoodārzā tikai pie putniem, pie zīdītāju, rāpuļu un abinieku kopšanas mūs nelaida. Līdz ar to man radās iespēja iepazīt visus Rīgas Zoodārza putnus.

Tā es gadus sešu katru vasaru pastrādāju Zoodārzā. Tas nostiprināja manu interesi par dabu. Līdz ar to pēc vidusskolas beigšanas nebija daudz jādomā, ko gribu studēt – bija skaidrs, ka tā būs bioloģija. Iestājos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 2000. gadā to beidzu.

2024. gadā aprit 30 gadu, kopš esi Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedre.

Kad sāku studēt, iestājos LOB. Pašā sākumā nebiju pārāk iesaistīta biedrības darbā, tikai mazos brīvprātīgos darbiņos – kaut ko padarīt biedrībā uz vietas ar datu bāzēm vai papīriem. Tad sāku vairāk braukt līdzi ekskursijās un līdzdarboties putnu atlanta datu vākšanā Ķemeru Nacionālajā parkā. 1999. gadā toreizējais LOB vadītājs Māris Strazds man piedāvāja strādāt biedrībā reģionālo grupu projektā. Tas LOB bija jauns projekts sadarbībā ar Zviedrijas Ornitoloģijas biedrību, un Māris, acīmredzot, bija pieņēmis, ka es varētu būt labs kandidāts, jo mazliet zināju zviedru valodu.

Kāpēc tu tad mācījies zviedru valodu? Putnu dēļ?

Nē. Zviedru valodu iemācījos 1995. gadā, kad nepilnu gadu biju Zviedrijā (trenējos orientēšanās sportā).

Kādas tev tagad ir attiecības ar putnu vērošanu? Dari to tikai profesionālos nolūkos vai savam priekam arī?

Gan tā, gan tā. Sākotnēji tas bija vairāk profesionāli, saistībā ar reģionālo grupu projektu, kurā aicinājām apvienoties cilvēkus, kas dzīvo tālāk no Rīgas. LOB biedri dzīvo visos Latvijas novados, visur ir cilvēki, kurus interesē putni, un viņiem ir interesanti kādreiz sanākt kopā un pavērot putnus kopīgi, aizbraukt uz kādu labu vērošanas vietu. Es tajā laikā iemācījos labi noteikt putnus. Arī līdz tam jau pratu, bet ne tik lielā mērā. Sākumā šīs ekskursijas vadīja zviedru kolēģi, bet pēc tam man jau pašai vajadzēja to darīt, tas man bija liels izaicinājums.

Īpašu uzmanību tu esi pievērsusi vienai viegli nosakāmai sugai – zaļajai vārnai. Cik labi spēj noteikt "mazos pelēkos putniņus"?

Jo ilgāk putnus vēro, jo prasmes uzlabojas. Nu jau gadus desmit mani putnu vērošanas draugi ir komanda "Himantopus himantopus": Andris Klepers, Ilze Bojāre, Mareks Kilups, Mārcis Tīrums un citi. Kopīgi braucam putnos, gan piedaloties dažādās sacensībās, gan vienkārši tāpat savam priekam.

Putnu vērošanā tev svarīgākais ir process vai arī rezultāts? Savu sugu sarakstu taisi?

Man ir saraksts, jā. Šobrīd gan man aktīvāks ir Ēlandes un pārējās Zviedrijas putnu saraksts, bet, kad dzīvoju Latvijā, man bija gan gada saraksti, gan mūža saraksts, tajā ir 283 sugas.

Zviedrijā droši vien esi redzējusi tādas putnu sugas, kādas Latvijā nav novērotas.

Esmu gan. Zviedrija ir krietni lielāka par Latviju, tai ir arī ziemeļi, tundra. Ziemeļos ir daudz tādu sugu, kas Latvijā ir vai nu ļoti reti maldu viesi vai arī nav redzēti nemaz. Savukārt Ēlandē, tā kā šeit ir ārkārtīgi daudz putnu vērotāju, tiek pamanīti ļoti daudzi no tiem putniem, kuri te piestāj. Ja kāds atrod kādu retumu, ir iespēja aizbraukt to apskatīt, protams, ja tas vēl nav aizlidojis. Piemēram, vasaras beigās tepat netālu no manas dzīves vietas bija mazais piekūns Falco naumanni, dienvidu suga, kas līdz mūsu platuma grādiem nonāk reti. Esmu to redzējusi Spānijā, bet redzēt mazo piekūnu Ēlandē – tas ir kaut kas īpašs.

Kādi novērojumi tev rada lielāku prieku – īpaši reta suga vai kaut kas cits?

Tas ir dažādi. Mēs kopā ar Edmundu Račinski vairāk nekā 20 gadus pētījām zaļās vārnas: katru gadu meklējām ligzdas, uzlabojām būrus, gredzenojām mazuļus, skatījāmies pieaugušo putnu gredzenus un tā tālāk. Saistībā ar zaļo vārnu gandrīz jebkura šo putnu vērošana, jaunas ligzdas atrašana sagādāja lielu prieku un gandarījumu.


Zaļā vārna Coracias garrulus ligzdā būrī. Foto: Ieva Mārdega

Otra lieta, kas rada lielu emocionālu pārdzīvojumu, ir suga, kuru ieraugi pirmoreiz dzīvē un turklāt esi to atradis pats, nevis braucis skatīties kādu cita atrastu sugu. Man tādas pašas atrastas sugas ir bijušas vairākas, divas varu nosaukt uzreiz.

Viens gadījums bija aprīlī, kad gāju savu maršrutu dienas ligzdojošo putnu uzskaitē. Mans maršruts ir uz ziemeļiem no Ādažu poligona, daļēji Dzelves-Kroņa purvā, divi posmi ir klajajā purvā. Vienu no tiem posmiem ejot, dzirdu jocīgu balsi, sajūta, ka īsti tādu balsi nepazīstu. Paskatos – pavisam netālu no manis priedītes galotnē sēž apkakles strazds Turdus torquatus! Pirmoreiz dzīvē ieraudzīts un turklāt pašas atrasts.

Otrs tāds saviļņojošs novērojums bija svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Es 15 gadus strādāju kā dabas aizsardzības speciāliste Latvijas militārajos poligonos. Ādažu poligons bija viena no manām darba vietām, tajā biju diezgan bieži. Vienā ziemas pēcpusdienā, kad jau krēsloja, braucu ar mašīnu cauri poligonam. Tam pa vidu tek Puskas upe, pie tās kā orientieris auga liela egle, kas tolaik vēl nebija nokaltusi, augstākais koks tajā klajumā. Braucu un ieraugu, ka eglē kaut kas sēž. Jau pa gabalu bija diezgan skaidrs, ka tai jābūt svītrainajai pūcei – tai ir ļoti raksturīgs siluets. Apstājos, skatījos binoklī – jā, ir!


Svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai Ādažu poligons joprojām ir putniem labvēlīga vieta?

Ādažu poligons ir ārkārtīgi interesanta vieta no dabas viedokļa! Ne tikai putni – visi dabas objekti. Tie biotopi, kas izveidojušies un tiek tādi uzturēti militāro mācību rezultātā, ir ļoti īpaši.


Virsājs Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Tieši Ādažu poligonā strādājot, es vairāk ieinteresējos arī par citām sugu grupām: vaskulārajiem augiem, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, sāku mācīties jaunas sugas. Te dabasdati ir nenovērtējama dārgumu krātuve! Ir cilvēki, kas ļoti labi pazīst augstākos augus, citi labi pazīst sūnas, vēl citi kukaiņus… Viņi visi liek savas bildes, nosaka citu ziņotās sugas, un tā ir lieliska iespēja mācīties. Es par daudzām sugu grupām no galvas nezinu, kuras sugas ir retas, kur tās meklējamas. Dabasdatos atrodamā informācija ļauj to mācīties.


Lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana uz apdeguša koka Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai atceries, kā sāki ziņot dabasdatos?

Īsti nē. Atceros, ka mana pirmā ziņotā suga bija mednis Ādažu poligonā. Sākumā nebija tik lielas saprašanas, cik šie ziņojumi ir svarīgi un būtiski ne tikai man, bet arī citiem. Pamazām, galvenokārt saistībā ar dalību putnu izplatības atlantu veidošanā, sapratne veidojās.

Pirmajos gados mums vēl nebija mobilās aplikācijas, tad ziņošana bija tāda, ka dabā pieraksti visu blociņā un tad brauc mājās, sēdies pie datora un ziņo. Tas prasīja daudz laika. Kopš ir mobilā lietotne, ziņot ir daudz ērtāk. Mēs nemaz īsti nenovērtējam, cik tā mūsu mobilā lietotne ir laba. Piemēram, Zviedrijā tādas nav, un man te tās ļoti pietrūkst! Te gan ir iespēja ziņot viņu dabasdatu analogā uzreiz caur speciālu mājaslapu, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā ar mūsu dabasdatu aplikāciju. Kopš aplikācija parādījās, ziņojumu skaits dabasdatos ir daudz, daudz lielāks – arī no manis.


Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon (Latvijā nesen  2013. gadā   atklāta suga) Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Šā gadsimta sākumā, organizējot "atlanta nometnes" LOB biedriem un citiem interesentiem, tev, kā pati esi rakstījusi, pirmo reizi bija iespēja apmeklēt medņu riestus Kurzemē, un kopš tā laika mednis tev ir ļoti īpaša suga, ko vienmēr ir prieks sastapt. Rakstīji arī, ka "atlantu kartes rāda neskaidru medņa nākotni, tādēļ tik svarīgi turpināt aizsargāt to riestus un Latvijas mežus". Ko nozīmē medņa "neskaidra nākotne" Latvijā?

Mednim Latvijā neklājas pārāk labi. Lai arī jau daudzus gadus medni Latvijā vairs nemedī, dati nerāda īpaši labu stāvokli – medņu skaits samazinās. Medņa Kurzemes populācija ir atrauta no pārējās Latvijas. Pa vidu, Zemgalē, medņu īsti nav, un Kurzemes ziemeļos un rietumos mītošie medņi ir ģenētiski norobežoti, kas, protams, nevienai sugai īsti labi nav, ja tā ir mazā platībā – tad tā ir jūtīgāka pret negatīvajiem faktoriem, kas var ierobežot skaitu.


Ieva un drošs, riestojošs medņu Tetrao urogallus gailis. Foto: Anete Auziņa

Kuri varētu būt šie faktori?

Ticami, ka mūsu mežu apsaimniekošana. Protams, ir medņi, kuriem ir paveicies – to riestiem un dzīvotnēm ir mikroliegumi, lielisks aizsardzības veids. Tā kā medņu mikroliegumu platība ir diezgan liela, šis pasargātais meža masīvs, protams, nodrošina dzīvotni ne tikai mednim, bet arī citām sugām. Tas ir ļoti vērtīgi, bet ne jau visiem medņu riestiem ir mikroliegumi. Tur, kur mikroliegumu nav, mežs sasniedz ciršanas vecumu un, visticamāk, tiek nocirsts, tātad medņa dzīves vieta tiek izpostīta.

2000. gadā tu sāki palīdzēt Edmundam Račinskim zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmā un to darīji vairāk nekā 20 gadus. Tātad pieredzēji, kā sarūk zaļo vārnu izplatība Latvijā.

Jā, vēl 2000. gadu sākumā redzēju zaļās vārnas gan Kurzemē, gan Ziemeļgaujā, taču nu jau cerības šo sugu ieraudzīt ir vairs tikai Pierīgā šaurā joslā: Ādažu poligons, Garkalne, Silakrogs. Iesaistījusies zaļo vārnu izpētes programmā, drīz vien nevarēju iedomāties savu pavasari un vasaru bez zaļās vārnas. Te, Zviedrijā, man tās ļoti pietrūkst.

Vai Ēlandes salā ir zaļās vārnas?

Nē, Zviedrijā zaļo vārnu sen vairs nav.

Es arī no savas 50./60.gadu mijas bērnības atceros redzējis zaļās vārnas, pārāk košs putns, lai tādu aizmirstu. Kādi ir zaļās vārnas izplatības un skaita sarukuma iemesli Latvijā?

Grūti jau pateikt, kas ir bijis tas kritiskais iemesls, bet no tā, ko šobrīd zinām, šķiet, ka tas ir vairāku iemeslu kopums. Diemžēl ir sakritušas vairākas lietas. Edmunds Račinskis vienā savā rakstā minēja, ka zaļā vārna ir kā dinozaurs, tā diemžēl nepielāgojas pārmaiņām, nav kā pelēkā vārna, kas izdzīvos jebkuros apstākļos. Ja izzūd zaļajai vārnai piemērotā vide un barība, zaļā vārna tur vairs izdzīvot nevar, arī barības ziņā tā ir konservatīva.

Kas bija zaļās vārnas vide Latvijā? Ganības?

Labu aprakstu un pētījumu par zaļo vārnu Latvijā pirms simt gadiem ir maz, par daudz ko ir tikai jāpieņem, ka tā varēja būt bijis: ka galvenais zaļās vārnas biotops bija lauku ainava, ganības, nelielās piemājas saimniecības ar ganību dzīvniekiem, kas "nodrošināja" mēslus, un tajos bija mēslu vaboles, ko zaļās vārnas ēd. Tāpat bija mežu puduri ar vecākiem dobumainiem kokiem, kuros ligzdot. Padomju laikā viss mainījās: kolektivizācija, kolhozu saimniecība un mazo saimniecību likvidēšana plus insekticīdi, kas nogalināja kukaiņus, zaļo vārnu barības objektus.

Sajūta, ka arī klimata pārmaiņas kaut kādā mērā ir ietekmējušas zaļo vārnu. Vismaz attiecībā uz mūsu mazo Latvijas populāciju ir bijis tā, ka jūnija otrajā pusē, ap Jāņiem, kad zaļajām vārnām šķiļas mazuļi, uznāk vēss un lietains laiks, un tad var arī visi mazuļi aiziet bojā – zaļā vārna nevar atrast barību, jo lielie kukaiņi paslēpušies, nelido un nerāpo, un, otrkārt, mazuļi ir mazi un pliki, vienam no putniem tie visu laiku ir jāsilda, bet pieaugušais putns, ja tam ir jāmeklē barība, lai pats izdzīvotu, lido to meklēt un nepaliek pie mazuļiem.

Kā zaļajai vārnai klājas citur areālā?

Citur situācija nav tik traģiska, ir pat vietas, kur zaļo vārnu skaits ir stabils vai pat palielinās, piemēram, Dienvideiropā, Balkānu valstīs, Rumānijā, Ungārijā. Tur ir siltāks, vairāk barības, tur zaļā vārna jūtas labāk. Latvija jau vienmēr ir bijusi tās areāla ziemeļu robeža.

Kādu tu paredzi zaļās vārnas nākotni Latvijā? Vai tā ir kaut cik cerīga?

Tā nerādās pārāk cerīga, ņemot vērā, ka ir palikuši tikai padsmit zaļo vārnu pāri... Galīgi nav cerīga. Tomēr, pateicoties Latvijas Ornitoloģijas biedrības un pēdējos gados arī Aizsardzības ministrijas pūlēm, zaļo vārnu Latvijā vēl neesam pazaudējuši. Kamēr mēs rūpēsimies, lai ir būri, kur zaļajām vārnām ligzdot, un lai ir tādi būri, kas ir aizsargāti no caunu postījumiem, vēl kādu brīdi zaļās vārnas Latvijā, iespējams, būs.

Tagad uz Latviju putnos tu vēl atbrauc?

Latvijā biju novembrī un ar draugiem devāmies divu dienu putnu vērošanas braucienā uz Kolku, tas bija lieliski. Sasnidzis tad vēl nebija. Kā būs 2024. gadā? Vēl nezinu, kā būs ar darbiem šeit, Zviedrijā, bet mēģināšu atbraukt maijā uz "Torņu cīņām".

Kura ir bijusi tava iecienītākā putnu vērošanas vieta Latvijā?

Kamēr es vēl strādāju aizsardzības nozarē, būtu teikusi: Ādažu poligons. Citas iecienītas vietas? Grūti pateikt, bet laikam jau man Kurzemes jūras piekraste visvairāk patīk – piemēram, Kolka un Oviši pavasara migrācijas laikā.

Kāda tev no Zviedrijas izskatās dabas aizsardzības situācija Latvijā? Vai tajā kaut kas tevi uztrauc?

Daudz kas mani uztrauc. Bet var teikt, ka man ļoti pietrūkst Latvijas dabas. Te Ēlandē arī ir ļoti interesanta daba, un, tā kā man darba dēļ iznāk daudz braukāt pa visu Dienvidzviedriju, protams, redzu daudz ko no dabas, bet… Latvijā ir skaistāk!


Ieva pie milzīgas, sūnām apaugušas kritalas Rudbāržos. Foto: Anete Auziņa

Vai tad Dienvidzviedrija nav tikpat skaista kā Latvija?

Man šķiet, ir tā, ka dabas aizsardzības vietas Zviedrijā – dabas liegumi, dabas parki – protams, ir ļoti skaisti, jo tajos daba ir. Bet tās ir tikai tādas mazas saliņas. Viss pārējais ir intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība. Pēdējā te ir daudz intensīvāka nekā Latvijā. Man ir ļoti skumji un mani ļoti uztrauc, ka Latvijas mežsaimniecība diemžēl dara to pašu kļūdu un iet tai pašā virzienā – uz dabas iznīcināšanu mežos.

Mēs ar kolēģiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, visi, kam rūp Latvijas daba, mēģinām kaut ko darīt, un nav jau viss tik bezcerīgi, bet arī lielam optimismam nav pamata. Visiem būtu ļoti svarīgi saprast to vienkāršo lietu, ka mežs nav burkānu lauks – mežs ir ārkārtīgi kompleksa ekoloģiska sistēma, kura diemžēl tiek iznīcināta, ja mežu uztver kā burkānu lauku. Tad ilgtermiņā visiem ir slikti, arī koksnes ieguvei nekā laba nav. Jo mēs zinām, kādas problēmas ir stādītām tīraudzēm, kurām uzbrūk kaitēkļi, kuras posta vējš un citi dabas apstākļi. Ja arvien vairāk cilvēku sapratīs, cik svarīgi ir uztvert mežu kā vienotu ekosistēmu, kurā vērtība ir ne tikai viena izmēra un vecuma taisni, glīti koki, bet arī visas pārējās sastāvdaļas, kurām ir jābūt veselīgā ekosistēmā, un ka tieši tas var nodrošināt to, ka meži mums būs ilgi un veselīgi, tad mēs varam neatkārtot zviedru kļūdas.

Protams, pie pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem kaut kāds mežs Latvijā būs vienmēr. Koksne visiem ir vajadzīga, es pati šobrīd sēžu pie koka galda un dzīvoju koka mājā. Bet saimniekot var arī gudri. Līdz tam būtu jānonāk.

Egīls Zirnis

2023-12-29

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Regulus regulus - 2026-05-03 vigulis
Troglodytes troglodytes - 2026-05-03 vigulis
Erithacus rubecula - 2026-05-03 vigulis
Erithacus rubecula - 2026-05-03 vigulis
Spinus spinus - 2026-05-03 vigulis
Fringilla coelebs - 2026-05-03 vigulis
Fringilla coelebs - 2026-05-03 vigulis
Nezināms
Ignotus
@ meža_meita
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 27.aprīlis, 00:04

Diemžēl nenobrieda. Izmests nav, atgriezīšos no ceļojuma vēl papētīšu, varbūt tomēr kādu bumbiņu var atrast daudz maz skatāmu.


guta7 26.aprīlis, 20:23

Julita, paldies par ieguldījumu gļotsēņu noteikšanā!


adata 26.aprīlis, 19:25

Skaidrs...


dziedava 26.aprīlis, 19:13

Kopš es pievērsu uzmanību augšanas laikiem, ļoti daudz kas paliek vieglāk, jo daudz kam laiki nepārklājas, plus vēl kādas pazīmes.


dziedava 26.aprīlis, 19:12

Apkaklīte te nav tik svarīga, te pietiek ar to, ka redz perīdija paliekas uz galviņas un paskatās, kāds mēnesis :). Jūlijā tās aug uz urrā, un lampītes tad neaug


adata 26.aprīlis, 19:05

Paldies, Julita, un to perīdija apkaklīti uz kātiņa var saskatīt tikai mikroskopā? Ar lupu laikam nē.


dziedava 26.aprīlis, 18:02

Šis bija otrs atliktais [un aizmirstais] paraugs. Hipotēze apstiprināta :)


dziedava 26.aprīlis, 17:53

Šis laikam tāds starpposms, ko es no foto pagaidām neizšķiršos noteikt. Drīzāk H.calyculata


dziedava 26.aprīlis, 17:50

Nu tātad apkakles palampītei mēdz būt tik gara kājiņa :)


dziedava 26.aprīlis, 17:44

Ahā, interesanti, ka es šo un vēl vienu jau biju nolikusi sev blakus šodien mikroskopēt, bet aizmirsu ;)))


adata 26.aprīlis, 17:37

Julita, šai ir aizsūtīts paraugs.


dziedava 26.aprīlis, 16:40

Jo tad šī būtu jauna suga Latvijai


dziedava 26.aprīlis, 16:04

Hmm, šī īpatnēja. Izskatās pēc kocītes, bet tai nevajadzētu būt perīdija paliekām. Garkājas lampīte jūlijā neaug, arī kājiņa par tievu. Jūlijā aug apkakles palampīte, bet tai šķiet nemēdz būt tik gara kājiņa.


dziedava 26.aprīlis, 15:48

?


mufunja 26.aprīlis, 15:20

Es paskatīšos


mufunja 26.aprīlis, 15:06

Varbūt man ir daļa no parauga, man jāaplūko:)


dziedava 26.aprīlis, 14:47

Tā arī netika apskatīta?


dziedava 26.aprīlis, 14:38

Šīs tā arī palika nemikroskopētas?


dziedava 26.aprīlis, 14:01

Ja tas paraugs vēl saglabājies, tad man to vajadzētu dabūt drošai sugas apstiprināšanai. Sīkajai lākturītei ir daudz vairāk mezglu, bet spradzeņu lākturītei mezgli platāki.


dziedava 26.aprīlis, 12:56

Droši kocītes, nevis cilindrītes? Foto saprast nevar


dziedava 26.aprīlis, 12:52

Foto gan vajadzēja


dziedava 26.aprīlis, 12:50

Varbūt Comatricha laxa. Ja būtu labāki foto, varbūt varētu droši pateikt.


dziedava 26.aprīlis, 12:13

Foto :(


dziedava 26.aprīlis, 12:05

Ja garums vismaz 2 mm, tad C.nigra


dziedava 26.aprīlis, 11:43

Nav pat foto :(


VijaS 25.aprīlis, 19:39

Paldies, Julita, par visiem labojumiem! :)


dziedava 25.aprīlis, 18:29

Skaitās sugu grupa. Varbūt kādreiz sadalīs un varēs pārskatīt, jo kapilīcijs ar kārpām nav tipisks.


adata 25.aprīlis, 18:24

Paldies, Julita, par šo - tā arī es domāju, un par visām citām līdz šim noteiktajām!


dziedava 25.aprīlis, 17:39

P.ovisporum tas tiešām nebija, tur nu Edvīnam bija taisnība. Jā, kvalitatīva mikroskopija ir svarīga.


dziedava 25.aprīlis, 15:17

Pēc mikroskopijas arī nešaubīga olīšu aplocīte :)


dziedava 25.aprīlis, 13:49

Vai nav pārāk izstieptas priekš denudata


dziedava 25.aprīlis, 13:38

sardelīšu būtu izlocītas, bet te garas un paralēlas vālītes


dziedava 25.aprīlis, 11:47

Neesmu droša, ka 2. foto ir tā pati suga. Ja nu traumēta


KURSA1 25.aprīlis, 11:12

Kaimiņi apzāģēja koku un ligzda palika tik uz viena zara. Atlidoja stārķi un ligzda apgāzās. Tagad tiek veidota jauna. Vai ir kāda instance kas šādas apzāģēšanas liedz?


CerambyX 25.aprīlis, 10:59

19. un 20. aprīli novērots arī Zviedrijā (19. datumā pie Stokholmas kau tkur) - nez vai baigi varēs salīdzināt pēc foto vai ir tas pats putns, bet ļoti iespējams? Datumi atbilstu. It kā tas pats putns esot Zviedrijā redzēts arī pagājušogad, jo nu vismaz šogad 20. aprīlī redzēts tajā pašā ezerā, kur 2025. gadā (tāpat cik saprotu 2025. gadā tas paspēja izceļoties arī pa Somiju un Norvēģiju, laikam arī Poliju).


dziedava 25.aprīlis, 10:58

Ķeizariskā vai sardelīšu sprodzīte, neizslēdzot iespēju, ka ar tik staipīgu kapilīciju ir kāda vēl neaprakstīta suga


Vīksna 25.aprīlis, 10:57

Ozolu vērpējsprīžmetis, Biston strataria.


dziedava 25.aprīlis, 09:45

Uz to pusi ir, bet augļķermeņi dikti izlocīti. Drīzāk teiktu, ka no vēl neaprakstīto sugu grupas


dziedava 25.aprīlis, 09:41

Jā, tikai nebiju pamanījusi


Rallus 24.aprīlis, 23:33

Vai var, lūdzu, par šo novērojumu ko vairāk uzrakstīt? Tomēr ļoti iespaidīgi izcelt ko tādu, kur iepriekšējais novērojums bijis tik 19.gs.


V.Grigorjevs 24.aprīlis, 15:55

lb. kāja tomēr drīzāk izskatās pēc "zils virs melna" (+krāsas nodilums), tad LV.


V.Grigorjevs 23.aprīlis, 23:43

cik saprotu pēc krāsu shēmas, gredzenots Igaunijā, dzimis 2010 g.? (abas kājas zils virs alumīnija (?))


dziedava 23.aprīlis, 22:14

Ja uz beigta koka, tad ticamākā laikam ir B.affinis var. microspora, lai gan tā aug uz mizas. Bet varbūt tieši apakšā gļotsēnēm ir kādi mizas fragmentiņi?


adata 23.aprīlis, 21:14

Julita, nē, šīs nebija.


dziedava 23.aprīlis, 21:08

Šīs nevarētu būt sūtītas?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:55

Paldies,Uģi!


dziedava 23.aprīlis, 20:50

It kā varētu būt C.oregana, bet granulām jābūt 2-3,5 mkm. Te granulas nav mērītas, bet, salīdzinot ar sporām, šķiet, ka ir mazākas, tomēr grūti pateikt.


dziedava 23.aprīlis, 20:20

Es arī uz to ceru. Un grāmata būs viens solis tajā virzienā. :) Gatavojot grāmatu, pati daudz ko jaunu ievēroju.


mufunja 23.aprīlis, 20:12

Paldies, Julita, par tik lielisku darbu. Varbūt kādreiz es iemācīšos atpazīt pat visvienkāršākos bez mikroskopa :)


mufunja 23.aprīlis, 18:46

Es neatceros :(


mufunja 23.aprīlis, 18:44

Julita, sauss alksnis.


dziedava 23.aprīlis, 16:02

Šim paraugs man nav sūtīts?


mufunja 23.aprīlis, 15:54

Atradīšu paraugu un uztaisīšu.


mufunja 23.aprīlis, 15:51

Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(


dziedava 23.aprīlis, 14:50

Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.


dziedava 23.aprīlis, 14:02

Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga


dziedava 23.aprīlis, 13:19

Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.


dziedava 23.aprīlis, 13:07

Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.


dziedava 23.aprīlis, 11:14

Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)


dziedava 23.aprīlis, 09:50

Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871


Eggy 23.aprīlis, 08:57

Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.


dziedava 23.aprīlis, 07:57

Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.


mufunja 23.aprīlis, 07:41

Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.


mufunja 23.aprīlis, 07:31

Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.


adata 23.aprīlis, 07:25

Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.


mufunja 23.aprīlis, 07:23

Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(


IlzeP 23.aprīlis, 07:01

Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.


dziedava 22.aprīlis, 20:44

Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.


dziedava 22.aprīlis, 20:26

Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.


dziedava 22.aprīlis, 17:11

Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.


mufunja 22.aprīlis, 16:15

Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(


dziedava 22.aprīlis, 15:55

Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.


dziedava 22.aprīlis, 14:31

Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.


mufunja 22.aprīlis, 14:29

Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.


dziedava 22.aprīlis, 14:23

Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.


dziedava 22.aprīlis, 13:59

Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.


mufunja 22.aprīlis, 13:33

Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.


dziedava 22.aprīlis, 13:17

Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.


dziedava 22.aprīlis, 13:13

Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.


dziedava 22.aprīlis, 13:00

Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.


dziedava 22.aprīlis, 10:50

Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?


W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts