Aktīvie lietotāji: 287 Šodien ievadītie novērojumi: 306 Kopējais novērojumu skaits: 2226517
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mārdega divos krastos
Pievienots 2023-12-30 09:32:06

Nenovērtējama dārgumu krātuve – tā dabasdatus novērtē dabas aizsardzības ekperte Ieva Mārdega. Viņas ieziņoto 21823 novērojumu skaitā lielākā daļa (18881 novērojums) ir putni. Sākusi ar Rīgas Zoodārza putnu kopšanu, Ieva turpināja tos iepazīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektos, atlantu datus vācot (Ieva ir arī grāmatas "Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017" līdzautore), tad Ādažu poligonā kā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas eksperte.

Vienas putnu sugas – zaļās vārnas Coracias garrulus pētīšanai Latvijā Ieva Mārdega ilgus gadus pievērsās īpaši. Šī suga esot īsts dinozaurs, kurš nespēj pielāgoties vides pārmaiņām, tāpēc varot drīz izzust – kā tas jau ir noticis Zviedrijā, kur Ieva dzīvo (Ēlandes salā) un kuras dabu ekspertē pašlaik. Taču tieši Latvijas daba ir tas, kā viņai Zviedrijā pietrūkst...


Ieva Mārdega ar
zaļās vārnas Coracias garrulus jauno putnu. Foto: Håkan Örtman

Tu pašlaik dzīvo Zviedrijā. Kāda ir tava aktuālā saistība ar dabasdatiem?

Pārāk lielas saistības man īsti nav, jo no Zviedrijas neko dabasdatos ziņot nevaru. Protams, regulāri skatos, ko citi dabasadatos ir ieziņojuši, kādas interesantas sugas – galvenokārt mani interesē putni, bet arī viss pārējais. Dažreiz arī kādu komentāru ierakstu, kādu sugu izlaboju vai papildinu, ja nezināma ieziņota.

Ko tu Zviedrijā dari? Kaut ko saistībā ar dabu?

Jā, līdzīgi kā Latvijā, arī šeit es strādāju par dabas ekspertu. Jau Latvijā diezgan daudz strādāju ne tikai ar putniem, bet arī ar biotopiem, tā arī te.

Kā dabas eksperta darbs un Ēlandes salas vide atšķiras no Latvijas?

Ir lietas, kas ir līdzīgas, un ir arī lietas, kas ir ļoti atšķirīgas. Ēlande vispār ir specifiska vieta, ļoti atšķirīga no pārējās Zviedrijas. Pirmkārt, Ēlandes salas dabu ļoti ietekmē jūra. Otrkārt, Ēlande ir no kaļķakmens, līdz ar to augu valsts te ir ārkārtīgi saistīta ar kaļķainu augsni un kaļķakmeni. Šeit ir ļoti daudz orhideju, un ir arī daži specifiski biotopi, kādu mums Latvijā gandrīz nav vai nav vispār. Ļoti interesantas gan augu, gan putnu ziņā ir jūras piekrastes pļavas. Visekskluzīvākais Ēlandē ir lielais alvars – tāds biotops, kur kaļķakmens ir tuvu zemes virsai un un to klāj ļoti neliela augsnes kārtiņa. Alvari faktiski sastopami tikai Ēlandē, Gotlandē un mazliet Igaunijas salās.

Vai zviedru attieksme pret savām dabas vērtībām ir atšķirīga no mūsējās?

Varētu teikt, ka tā ir līdzīga, tikai Zviedrijā ir daudz vairāk cilvēku, kurus interesē daba. Ne profesionālā līmenī – profesionāļu ir līdzīgi daudz visās valstīs -, bet tādi cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar dabas pētniecību vai aizsardzību. Zviedrijā ļoti liels procents ir tādu, kas vienkārši iet dabā. Protams, arī Latvijā tādu kļūst arvien vairāk.

Kāds bija tavs ceļš līdz dabas aizsardzības profesionālei?

Daba mani ir interesējusi, kopš sevi atceros, tātad jau bērnudārza laikā. Tolaik mani dabā interesēja viss, lielākoties visi, kas kustas, tātad dzīvnieki. Tā kā mani vecāki zināja, ka mani interesē daba, pēc otrās klases man tika rasta iespēja vasarā vienu mēnesi palīdzēt darbos Rīgas Zoodārzā. Toreiz viena no manām priekšniecēm bija Elīna Gulbe.

Aha, Kolinsa tulkotāja.

Tieši tā. Bērni drīkstēja būt par palīgiem Zoodārzā tikai pie putniem, pie zīdītāju, rāpuļu un abinieku kopšanas mūs nelaida. Līdz ar to man radās iespēja iepazīt visus Rīgas Zoodārza putnus.

Tā es gadus sešu katru vasaru pastrādāju Zoodārzā. Tas nostiprināja manu interesi par dabu. Līdz ar to pēc vidusskolas beigšanas nebija daudz jādomā, ko gribu studēt – bija skaidrs, ka tā būs bioloģija. Iestājos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 2000. gadā to beidzu.

2024. gadā aprit 30 gadu, kopš esi Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedre.

Kad sāku studēt, iestājos LOB. Pašā sākumā nebiju pārāk iesaistīta biedrības darbā, tikai mazos brīvprātīgos darbiņos – kaut ko padarīt biedrībā uz vietas ar datu bāzēm vai papīriem. Tad sāku vairāk braukt līdzi ekskursijās un līdzdarboties putnu atlanta datu vākšanā Ķemeru Nacionālajā parkā. 1999. gadā toreizējais LOB vadītājs Māris Strazds man piedāvāja strādāt biedrībā reģionālo grupu projektā. Tas LOB bija jauns projekts sadarbībā ar Zviedrijas Ornitoloģijas biedrību, un Māris, acīmredzot, bija pieņēmis, ka es varētu būt labs kandidāts, jo mazliet zināju zviedru valodu.

Kāpēc tu tad mācījies zviedru valodu? Putnu dēļ?

Nē. Zviedru valodu iemācījos 1995. gadā, kad nepilnu gadu biju Zviedrijā (trenējos orientēšanās sportā).

Kādas tev tagad ir attiecības ar putnu vērošanu? Dari to tikai profesionālos nolūkos vai savam priekam arī?

Gan tā, gan tā. Sākotnēji tas bija vairāk profesionāli, saistībā ar reģionālo grupu projektu, kurā aicinājām apvienoties cilvēkus, kas dzīvo tālāk no Rīgas. LOB biedri dzīvo visos Latvijas novados, visur ir cilvēki, kurus interesē putni, un viņiem ir interesanti kādreiz sanākt kopā un pavērot putnus kopīgi, aizbraukt uz kādu labu vērošanas vietu. Es tajā laikā iemācījos labi noteikt putnus. Arī līdz tam jau pratu, bet ne tik lielā mērā. Sākumā šīs ekskursijas vadīja zviedru kolēģi, bet pēc tam man jau pašai vajadzēja to darīt, tas man bija liels izaicinājums.

Īpašu uzmanību tu esi pievērsusi vienai viegli nosakāmai sugai – zaļajai vārnai. Cik labi spēj noteikt "mazos pelēkos putniņus"?

Jo ilgāk putnus vēro, jo prasmes uzlabojas. Nu jau gadus desmit mani putnu vērošanas draugi ir komanda "Himantopus himantopus": Andris Klepers, Ilze Bojāre, Mareks Kilups, Mārcis Tīrums un citi. Kopīgi braucam putnos, gan piedaloties dažādās sacensībās, gan vienkārši tāpat savam priekam.

Putnu vērošanā tev svarīgākais ir process vai arī rezultāts? Savu sugu sarakstu taisi?

Man ir saraksts, jā. Šobrīd gan man aktīvāks ir Ēlandes un pārējās Zviedrijas putnu saraksts, bet, kad dzīvoju Latvijā, man bija gan gada saraksti, gan mūža saraksts, tajā ir 283 sugas.

Zviedrijā droši vien esi redzējusi tādas putnu sugas, kādas Latvijā nav novērotas.

Esmu gan. Zviedrija ir krietni lielāka par Latviju, tai ir arī ziemeļi, tundra. Ziemeļos ir daudz tādu sugu, kas Latvijā ir vai nu ļoti reti maldu viesi vai arī nav redzēti nemaz. Savukārt Ēlandē, tā kā šeit ir ārkārtīgi daudz putnu vērotāju, tiek pamanīti ļoti daudzi no tiem putniem, kuri te piestāj. Ja kāds atrod kādu retumu, ir iespēja aizbraukt to apskatīt, protams, ja tas vēl nav aizlidojis. Piemēram, vasaras beigās tepat netālu no manas dzīves vietas bija mazais piekūns Falco naumanni, dienvidu suga, kas līdz mūsu platuma grādiem nonāk reti. Esmu to redzējusi Spānijā, bet redzēt mazo piekūnu Ēlandē – tas ir kaut kas īpašs.

Kādi novērojumi tev rada lielāku prieku – īpaši reta suga vai kaut kas cits?

Tas ir dažādi. Mēs kopā ar Edmundu Račinski vairāk nekā 20 gadus pētījām zaļās vārnas: katru gadu meklējām ligzdas, uzlabojām būrus, gredzenojām mazuļus, skatījāmies pieaugušo putnu gredzenus un tā tālāk. Saistībā ar zaļo vārnu gandrīz jebkura šo putnu vērošana, jaunas ligzdas atrašana sagādāja lielu prieku un gandarījumu.


Zaļā vārna Coracias garrulus ligzdā būrī. Foto: Ieva Mārdega

Otra lieta, kas rada lielu emocionālu pārdzīvojumu, ir suga, kuru ieraugi pirmoreiz dzīvē un turklāt esi to atradis pats, nevis braucis skatīties kādu cita atrastu sugu. Man tādas pašas atrastas sugas ir bijušas vairākas, divas varu nosaukt uzreiz.

Viens gadījums bija aprīlī, kad gāju savu maršrutu dienas ligzdojošo putnu uzskaitē. Mans maršruts ir uz ziemeļiem no Ādažu poligona, daļēji Dzelves-Kroņa purvā, divi posmi ir klajajā purvā. Vienu no tiem posmiem ejot, dzirdu jocīgu balsi, sajūta, ka īsti tādu balsi nepazīstu. Paskatos – pavisam netālu no manis priedītes galotnē sēž apkakles strazds Turdus torquatus! Pirmoreiz dzīvē ieraudzīts un turklāt pašas atrasts.

Otrs tāds saviļņojošs novērojums bija svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Es 15 gadus strādāju kā dabas aizsardzības speciāliste Latvijas militārajos poligonos. Ādažu poligons bija viena no manām darba vietām, tajā biju diezgan bieži. Vienā ziemas pēcpusdienā, kad jau krēsloja, braucu ar mašīnu cauri poligonam. Tam pa vidu tek Puskas upe, pie tās kā orientieris auga liela egle, kas tolaik vēl nebija nokaltusi, augstākais koks tajā klajumā. Braucu un ieraugu, ka eglē kaut kas sēž. Jau pa gabalu bija diezgan skaidrs, ka tai jābūt svītrainajai pūcei – tai ir ļoti raksturīgs siluets. Apstājos, skatījos binoklī – jā, ir!


Svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai Ādažu poligons joprojām ir putniem labvēlīga vieta?

Ādažu poligons ir ārkārtīgi interesanta vieta no dabas viedokļa! Ne tikai putni – visi dabas objekti. Tie biotopi, kas izveidojušies un tiek tādi uzturēti militāro mācību rezultātā, ir ļoti īpaši.


Virsājs Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Tieši Ādažu poligonā strādājot, es vairāk ieinteresējos arī par citām sugu grupām: vaskulārajiem augiem, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, sāku mācīties jaunas sugas. Te dabasdati ir nenovērtējama dārgumu krātuve! Ir cilvēki, kas ļoti labi pazīst augstākos augus, citi labi pazīst sūnas, vēl citi kukaiņus… Viņi visi liek savas bildes, nosaka citu ziņotās sugas, un tā ir lieliska iespēja mācīties. Es par daudzām sugu grupām no galvas nezinu, kuras sugas ir retas, kur tās meklējamas. Dabasdatos atrodamā informācija ļauj to mācīties.


Lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana uz apdeguša koka Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai atceries, kā sāki ziņot dabasdatos?

Īsti nē. Atceros, ka mana pirmā ziņotā suga bija mednis Ādažu poligonā. Sākumā nebija tik lielas saprašanas, cik šie ziņojumi ir svarīgi un būtiski ne tikai man, bet arī citiem. Pamazām, galvenokārt saistībā ar dalību putnu izplatības atlantu veidošanā, sapratne veidojās.

Pirmajos gados mums vēl nebija mobilās aplikācijas, tad ziņošana bija tāda, ka dabā pieraksti visu blociņā un tad brauc mājās, sēdies pie datora un ziņo. Tas prasīja daudz laika. Kopš ir mobilā lietotne, ziņot ir daudz ērtāk. Mēs nemaz īsti nenovērtējam, cik tā mūsu mobilā lietotne ir laba. Piemēram, Zviedrijā tādas nav, un man te tās ļoti pietrūkst! Te gan ir iespēja ziņot viņu dabasdatu analogā uzreiz caur speciālu mājaslapu, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā ar mūsu dabasdatu aplikāciju. Kopš aplikācija parādījās, ziņojumu skaits dabasdatos ir daudz, daudz lielāks – arī no manis.


Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon (Latvijā nesen  2013. gadā   atklāta suga) Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Šā gadsimta sākumā, organizējot "atlanta nometnes" LOB biedriem un citiem interesentiem, tev, kā pati esi rakstījusi, pirmo reizi bija iespēja apmeklēt medņu riestus Kurzemē, un kopš tā laika mednis tev ir ļoti īpaša suga, ko vienmēr ir prieks sastapt. Rakstīji arī, ka "atlantu kartes rāda neskaidru medņa nākotni, tādēļ tik svarīgi turpināt aizsargāt to riestus un Latvijas mežus". Ko nozīmē medņa "neskaidra nākotne" Latvijā?

Mednim Latvijā neklājas pārāk labi. Lai arī jau daudzus gadus medni Latvijā vairs nemedī, dati nerāda īpaši labu stāvokli – medņu skaits samazinās. Medņa Kurzemes populācija ir atrauta no pārējās Latvijas. Pa vidu, Zemgalē, medņu īsti nav, un Kurzemes ziemeļos un rietumos mītošie medņi ir ģenētiski norobežoti, kas, protams, nevienai sugai īsti labi nav, ja tā ir mazā platībā – tad tā ir jūtīgāka pret negatīvajiem faktoriem, kas var ierobežot skaitu.


Ieva un drošs, riestojošs medņu Tetrao urogallus gailis. Foto: Anete Auziņa

Kuri varētu būt šie faktori?

Ticami, ka mūsu mežu apsaimniekošana. Protams, ir medņi, kuriem ir paveicies – to riestiem un dzīvotnēm ir mikroliegumi, lielisks aizsardzības veids. Tā kā medņu mikroliegumu platība ir diezgan liela, šis pasargātais meža masīvs, protams, nodrošina dzīvotni ne tikai mednim, bet arī citām sugām. Tas ir ļoti vērtīgi, bet ne jau visiem medņu riestiem ir mikroliegumi. Tur, kur mikroliegumu nav, mežs sasniedz ciršanas vecumu un, visticamāk, tiek nocirsts, tātad medņa dzīves vieta tiek izpostīta.

2000. gadā tu sāki palīdzēt Edmundam Račinskim zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmā un to darīji vairāk nekā 20 gadus. Tātad pieredzēji, kā sarūk zaļo vārnu izplatība Latvijā.

Jā, vēl 2000. gadu sākumā redzēju zaļās vārnas gan Kurzemē, gan Ziemeļgaujā, taču nu jau cerības šo sugu ieraudzīt ir vairs tikai Pierīgā šaurā joslā: Ādažu poligons, Garkalne, Silakrogs. Iesaistījusies zaļo vārnu izpētes programmā, drīz vien nevarēju iedomāties savu pavasari un vasaru bez zaļās vārnas. Te, Zviedrijā, man tās ļoti pietrūkst.

Vai Ēlandes salā ir zaļās vārnas?

Nē, Zviedrijā zaļo vārnu sen vairs nav.

Es arī no savas 50./60.gadu mijas bērnības atceros redzējis zaļās vārnas, pārāk košs putns, lai tādu aizmirstu. Kādi ir zaļās vārnas izplatības un skaita sarukuma iemesli Latvijā?

Grūti jau pateikt, kas ir bijis tas kritiskais iemesls, bet no tā, ko šobrīd zinām, šķiet, ka tas ir vairāku iemeslu kopums. Diemžēl ir sakritušas vairākas lietas. Edmunds Račinskis vienā savā rakstā minēja, ka zaļā vārna ir kā dinozaurs, tā diemžēl nepielāgojas pārmaiņām, nav kā pelēkā vārna, kas izdzīvos jebkuros apstākļos. Ja izzūd zaļajai vārnai piemērotā vide un barība, zaļā vārna tur vairs izdzīvot nevar, arī barības ziņā tā ir konservatīva.

Kas bija zaļās vārnas vide Latvijā? Ganības?

Labu aprakstu un pētījumu par zaļo vārnu Latvijā pirms simt gadiem ir maz, par daudz ko ir tikai jāpieņem, ka tā varēja būt bijis: ka galvenais zaļās vārnas biotops bija lauku ainava, ganības, nelielās piemājas saimniecības ar ganību dzīvniekiem, kas "nodrošināja" mēslus, un tajos bija mēslu vaboles, ko zaļās vārnas ēd. Tāpat bija mežu puduri ar vecākiem dobumainiem kokiem, kuros ligzdot. Padomju laikā viss mainījās: kolektivizācija, kolhozu saimniecība un mazo saimniecību likvidēšana plus insekticīdi, kas nogalināja kukaiņus, zaļo vārnu barības objektus.

Sajūta, ka arī klimata pārmaiņas kaut kādā mērā ir ietekmējušas zaļo vārnu. Vismaz attiecībā uz mūsu mazo Latvijas populāciju ir bijis tā, ka jūnija otrajā pusē, ap Jāņiem, kad zaļajām vārnām šķiļas mazuļi, uznāk vēss un lietains laiks, un tad var arī visi mazuļi aiziet bojā – zaļā vārna nevar atrast barību, jo lielie kukaiņi paslēpušies, nelido un nerāpo, un, otrkārt, mazuļi ir mazi un pliki, vienam no putniem tie visu laiku ir jāsilda, bet pieaugušais putns, ja tam ir jāmeklē barība, lai pats izdzīvotu, lido to meklēt un nepaliek pie mazuļiem.

Kā zaļajai vārnai klājas citur areālā?

Citur situācija nav tik traģiska, ir pat vietas, kur zaļo vārnu skaits ir stabils vai pat palielinās, piemēram, Dienvideiropā, Balkānu valstīs, Rumānijā, Ungārijā. Tur ir siltāks, vairāk barības, tur zaļā vārna jūtas labāk. Latvija jau vienmēr ir bijusi tās areāla ziemeļu robeža.

Kādu tu paredzi zaļās vārnas nākotni Latvijā? Vai tā ir kaut cik cerīga?

Tā nerādās pārāk cerīga, ņemot vērā, ka ir palikuši tikai padsmit zaļo vārnu pāri... Galīgi nav cerīga. Tomēr, pateicoties Latvijas Ornitoloģijas biedrības un pēdējos gados arī Aizsardzības ministrijas pūlēm, zaļo vārnu Latvijā vēl neesam pazaudējuši. Kamēr mēs rūpēsimies, lai ir būri, kur zaļajām vārnām ligzdot, un lai ir tādi būri, kas ir aizsargāti no caunu postījumiem, vēl kādu brīdi zaļās vārnas Latvijā, iespējams, būs.

Tagad uz Latviju putnos tu vēl atbrauc?

Latvijā biju novembrī un ar draugiem devāmies divu dienu putnu vērošanas braucienā uz Kolku, tas bija lieliski. Sasnidzis tad vēl nebija. Kā būs 2024. gadā? Vēl nezinu, kā būs ar darbiem šeit, Zviedrijā, bet mēģināšu atbraukt maijā uz "Torņu cīņām".

Kura ir bijusi tava iecienītākā putnu vērošanas vieta Latvijā?

Kamēr es vēl strādāju aizsardzības nozarē, būtu teikusi: Ādažu poligons. Citas iecienītas vietas? Grūti pateikt, bet laikam jau man Kurzemes jūras piekraste visvairāk patīk – piemēram, Kolka un Oviši pavasara migrācijas laikā.

Kāda tev no Zviedrijas izskatās dabas aizsardzības situācija Latvijā? Vai tajā kaut kas tevi uztrauc?

Daudz kas mani uztrauc. Bet var teikt, ka man ļoti pietrūkst Latvijas dabas. Te Ēlandē arī ir ļoti interesanta daba, un, tā kā man darba dēļ iznāk daudz braukāt pa visu Dienvidzviedriju, protams, redzu daudz ko no dabas, bet… Latvijā ir skaistāk!


Ieva pie milzīgas, sūnām apaugušas kritalas Rudbāržos. Foto: Anete Auziņa

Vai tad Dienvidzviedrija nav tikpat skaista kā Latvija?

Man šķiet, ir tā, ka dabas aizsardzības vietas Zviedrijā – dabas liegumi, dabas parki – protams, ir ļoti skaisti, jo tajos daba ir. Bet tās ir tikai tādas mazas saliņas. Viss pārējais ir intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība. Pēdējā te ir daudz intensīvāka nekā Latvijā. Man ir ļoti skumji un mani ļoti uztrauc, ka Latvijas mežsaimniecība diemžēl dara to pašu kļūdu un iet tai pašā virzienā – uz dabas iznīcināšanu mežos.

Mēs ar kolēģiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, visi, kam rūp Latvijas daba, mēģinām kaut ko darīt, un nav jau viss tik bezcerīgi, bet arī lielam optimismam nav pamata. Visiem būtu ļoti svarīgi saprast to vienkāršo lietu, ka mežs nav burkānu lauks – mežs ir ārkārtīgi kompleksa ekoloģiska sistēma, kura diemžēl tiek iznīcināta, ja mežu uztver kā burkānu lauku. Tad ilgtermiņā visiem ir slikti, arī koksnes ieguvei nekā laba nav. Jo mēs zinām, kādas problēmas ir stādītām tīraudzēm, kurām uzbrūk kaitēkļi, kuras posta vējš un citi dabas apstākļi. Ja arvien vairāk cilvēku sapratīs, cik svarīgi ir uztvert mežu kā vienotu ekosistēmu, kurā vērtība ir ne tikai viena izmēra un vecuma taisni, glīti koki, bet arī visas pārējās sastāvdaļas, kurām ir jābūt veselīgā ekosistēmā, un ka tieši tas var nodrošināt to, ka meži mums būs ilgi un veselīgi, tad mēs varam neatkārtot zviedru kļūdas.

Protams, pie pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem kaut kāds mežs Latvijā būs vienmēr. Koksne visiem ir vajadzīga, es pati šobrīd sēžu pie koka galda un dzīvoju koka mājā. Bet saimniekot var arī gudri. Līdz tam būtu jānonāk.

Egīls Zirnis

2023-12-29

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Columba palumbus - 2025-08-26 finesse
Sitta europaea - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Phylloscopus trochilus - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Phoenicurus phoenicurus - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Pica pica - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Buteo buteo - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Hirundo rustica - 2025-08-26 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ Fuatra
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Ziemelmeita 18.augusts, 23:28

Par B.hortorum domāju tapēc, ka vēdergala krāsojums ir tā kā svītrińās, ne viss kopā un aiz galvas dzeltenais krāsojums ir tā kā pusaplī ap melno. Salīdzinot ar internetā pieejamo informāciju, likās vislīdzīgākā


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:22

Šķiet, ka B.pratorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Te arī B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Lai arī B.lapidarius tēviņi var ar laiku saulē izbalēt, šis īpatnis vairāk atbildīs B.rupestris tēviņam :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:17

B.hortorum tēviņiem tiešām ir iespējams neliels dzeltenīgs krāsojums uz vēdera tergītiem pirms sākas balti matiņi, bet šis īpatnis mani vedina domāt uz kādu no parazītkamenēm. Mani ļoti ieinteresēja, ko jūs izmantojāt, kā galveno noteicošo īpašību, lai liktu punktu uz B.hortorum? Ievēroju arī, ka šim īpatnim ir izteikti īsi matiņi uz kājām, kas šķiet ļoti interesanti :)


Ziemelmeita 18.augusts, 23:12

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:07

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

B.rupestris


dziedava 18.augusts, 23:06

Piekrītu versijai :)). Forša suga! Un vēl ar visu plazmodiju! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

Šeit ja nemaldos te būs B.humilis - 1. un 3. attēlā, bet 2. attēlā būs B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

Šī noteikti būs parazītkamene, šķiet B.bohemicus :)


ekologs 18.augusts, 22:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:59

Skatoties uz ķermeņa formu un krāsojumu domas vairāk iet uz B.pratorum pusi :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:54

B.pascuorum


Ivetta 18.augusts, 22:34

Paldies, Uģi!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:27

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


ekologs 18.augusts, 22:24

Arī tā liekas :)


Ziemelmeita 18.augusts, 22:22

Paldies,Kārli!


Ziemelmeita 18.augusts, 22:21

Paldies,Artur! Vińa tik veikli aizskrēja, ka vairāk neko neizdevās redzēt.


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:21

Šķiet, ka B.soroeensis


ekologs 18.augusts, 22:20

Manuprāt, piepjvabole (Triplax russica).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:19

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:18

B.pascuorum


ekologs 18.augusts, 22:17

Manuprāt, Dytiscus dimidiatus, bet nu tur jāredz vēderpuse.


Ivars Leimanis 18.augusts, 21:41

Geocalyx graveolens bidēs nav redzama, bet tajos "salātos" ir saskatāma Crossocalyx attenuatus.


Osis 18.augusts, 21:32

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 18.augusts, 20:42

Paldies,Julita! Droši vien,tas,kas ne pa tēmu,ir no sūnas ticis kas klāt. Nesapratu,kas tas ir, tapēc pieliku bildi.


dziedava 18.augusts, 20:21

Te kapilīcijam vajag saskatīt, vai tam redzamajam tīkliņam ir āķīši vai nav, un sporām - vai tās ir ar kārpām vai ar tīkliņu. Šādā tuvinājumā diemžēl ne vienu, ne otru, nevar saskatīt. Bet ja ir liela (ap 1cm), tad pēc krāsas un kājiņas garuma spriežot, visticamāk, ka tumsnējā S.fusca :)


dziedava 18.augusts, 20:18

Tas 3. foto no apakšas nav pa tēmu. Sporām svarīgi saskatīt rakstiņu, 2. foto no apakšas datorprogrammā vajadzēja pagriezt tumšāku (lielāku Exposure), lai var saskatīt, ka tur kārpas ir arī ar tumšākām grupām. Bet ja es zinu, ka jābūt, tad saskatu. :) Jebkurā gadījumā, šaubu nav, noteikts pareizi :))


Ivars Leimanis 18.augusts, 20:09

Antrodia sinuosa


Ziemelmeita 18.augusts, 20:09

Šodien izbrīvēju brīdi mikroskopēšanai. Cerams,ka saskatīju visu,kas bija jāredz.


Siona 18.augusts, 19:43

Pievienoju arī sporu bildi! :)


meža_meita 18.augusts, 16:53

Es nākamajā braucienā apskatīšu. :)


Justs K 18.augusts, 16:28

Jā, te izskatās, ka telefonā punktu būšu neprecīzi atzīmējis, vajadzētu būt pļavā. Bet cik atceros, tad par sugu nebija nekādu šaubu pēc balss nosakot.


dziedava 18.augusts, 16:05

Cik žēl, ka Inguna šo nepiedzīvoja. Jā, vismaz tikdaudz, ka jauna suga Latvijā, es tolaik sapratu, bet līdz pareizajai sugai toreiz aizrakties nepratu :/. Klupšanas akmens bija nepareizi noteikta ģints. Zināmā mērā tas tikai nozīmē, ka pareizi vien ir, ka reorganoizē Trichia/Hemitrichia/Oligonema ģintis, jo īsti saprotams tas dalījums, acīmredzot, nebija.


dziedava 18.augusts, 16:01

Interesanta suga, atrasta un aprakstīta jau 19. gs. beigās, bet pasaulē apzināts pavisam maz atradņu. Cik man izdevās "savilkt galus", tad pēc 2011. gada neviena jauna atradne nav reģistrēta. Varbūt kko nezinu vai palaidu garām, bet jebkurā gadījumā suga reti noteikta, googlē foto līdz šim nebija vispār. Tomēr pēc mikroskopijām nosakāma salīdzinoši viegli - nav no grūtajām sugām, ja zina, ko skatīties. Un mums sanāk jau apzinātas (bet iepriekš nepareizi noteiktas) jau 3 atradnes - 2021., 2024. un 2025. gadā.


megemege 18.augusts, 15:04

Šim arī ir paraudziņš!


megemege 18.augusts, 14:42

Julita, man ir paraudziņš!


Ziemelmeita 18.augusts, 14:28

Paldies,Uģi, par labojumiem.


mufunja 18.augusts, 14:11

Paldies, Julita. Es saglabāju paraugu. Nosūtīšu to tev, kad būs iespēja.


čūskis 18.augusts, 13:20

Šim novērojumam noteikti vajadzētu foto - atradne tālu no citām zināmajām Latvijā, arī blakus esošajā Igaunijā sastopams tikai DA daļā, kas ir tālu no šī punkta. Iespājams sajaukts ar varžkrupi, kuram arī var būt izteikti tumši plankumi (šādi gadījumi ir zināmi).


dziedava 18.augusts, 11:15

Tās nav garenas izstieptas "bumbiņas"? Ir kājiņa? No tuvinātā foto to īsti nevar saprast


Mareks Kilups 18.augusts, 08:12

vai šeit varētu būt kas sajaukts? pļavu tilbītei mežs nebūs piemērots biotops. varbūt meža tilbīte?


CerambyX 18.augusts, 01:57

Punkts izskatās ir LVM mežos, tad bez mikrolieguma laikam cerība uz aizsardzību ir visai niecīga, bet vārpstiņgliemeži tur nepalīdzēs, diemžēl.


Rekmanis 18.augusts, 01:23

Paldies par informāciju. Vai jāievāc stereokaulona paraugs, lai noteiktu vai tas ir saxatile, subcoralloides vai dactylophyllum?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts