Aktīvie lietotāji: 370 Šodien ievadītie novērojumi: 136 Kopējais novērojumu skaits: 2185075
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mārdega divos krastos
Pievienots 2023-12-30 09:32:06

Nenovērtējama dārgumu krātuve – tā dabasdatus novērtē dabas aizsardzības ekperte Ieva Mārdega. Viņas ieziņoto 21823 novērojumu skaitā lielākā daļa (18881 novērojums) ir putni. Sākusi ar Rīgas Zoodārza putnu kopšanu, Ieva turpināja tos iepazīt Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektos, atlantu datus vācot (Ieva ir arī grāmatas "Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017" līdzautore), tad Ādažu poligonā kā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas eksperte.

Vienas putnu sugas – zaļās vārnas Coracias garrulus pētīšanai Latvijā Ieva Mārdega ilgus gadus pievērsās īpaši. Šī suga esot īsts dinozaurs, kurš nespēj pielāgoties vides pārmaiņām, tāpēc varot drīz izzust – kā tas jau ir noticis Zviedrijā, kur Ieva dzīvo (Ēlandes salā) un kuras dabu ekspertē pašlaik. Taču tieši Latvijas daba ir tas, kā viņai Zviedrijā pietrūkst...


Ieva Mārdega ar
zaļās vārnas Coracias garrulus jauno putnu. Foto: Håkan Örtman

Tu pašlaik dzīvo Zviedrijā. Kāda ir tava aktuālā saistība ar dabasdatiem?

Pārāk lielas saistības man īsti nav, jo no Zviedrijas neko dabasdatos ziņot nevaru. Protams, regulāri skatos, ko citi dabasadatos ir ieziņojuši, kādas interesantas sugas – galvenokārt mani interesē putni, bet arī viss pārējais. Dažreiz arī kādu komentāru ierakstu, kādu sugu izlaboju vai papildinu, ja nezināma ieziņota.

Ko tu Zviedrijā dari? Kaut ko saistībā ar dabu?

Jā, līdzīgi kā Latvijā, arī šeit es strādāju par dabas ekspertu. Jau Latvijā diezgan daudz strādāju ne tikai ar putniem, bet arī ar biotopiem, tā arī te.

Kā dabas eksperta darbs un Ēlandes salas vide atšķiras no Latvijas?

Ir lietas, kas ir līdzīgas, un ir arī lietas, kas ir ļoti atšķirīgas. Ēlande vispār ir specifiska vieta, ļoti atšķirīga no pārējās Zviedrijas. Pirmkārt, Ēlandes salas dabu ļoti ietekmē jūra. Otrkārt, Ēlande ir no kaļķakmens, līdz ar to augu valsts te ir ārkārtīgi saistīta ar kaļķainu augsni un kaļķakmeni. Šeit ir ļoti daudz orhideju, un ir arī daži specifiski biotopi, kādu mums Latvijā gandrīz nav vai nav vispār. Ļoti interesantas gan augu, gan putnu ziņā ir jūras piekrastes pļavas. Visekskluzīvākais Ēlandē ir lielais alvars – tāds biotops, kur kaļķakmens ir tuvu zemes virsai un un to klāj ļoti neliela augsnes kārtiņa. Alvari faktiski sastopami tikai Ēlandē, Gotlandē un mazliet Igaunijas salās.

Vai zviedru attieksme pret savām dabas vērtībām ir atšķirīga no mūsējās?

Varētu teikt, ka tā ir līdzīga, tikai Zviedrijā ir daudz vairāk cilvēku, kurus interesē daba. Ne profesionālā līmenī – profesionāļu ir līdzīgi daudz visās valstīs -, bet tādi cilvēki, kuru ikdiena nav saistīta ar dabas pētniecību vai aizsardzību. Zviedrijā ļoti liels procents ir tādu, kas vienkārši iet dabā. Protams, arī Latvijā tādu kļūst arvien vairāk.

Kāds bija tavs ceļš līdz dabas aizsardzības profesionālei?

Daba mani ir interesējusi, kopš sevi atceros, tātad jau bērnudārza laikā. Tolaik mani dabā interesēja viss, lielākoties visi, kas kustas, tātad dzīvnieki. Tā kā mani vecāki zināja, ka mani interesē daba, pēc otrās klases man tika rasta iespēja vasarā vienu mēnesi palīdzēt darbos Rīgas Zoodārzā. Toreiz viena no manām priekšniecēm bija Elīna Gulbe.

Aha, Kolinsa tulkotāja.

Tieši tā. Bērni drīkstēja būt par palīgiem Zoodārzā tikai pie putniem, pie zīdītāju, rāpuļu un abinieku kopšanas mūs nelaida. Līdz ar to man radās iespēja iepazīt visus Rīgas Zoodārza putnus.

Tā es gadus sešu katru vasaru pastrādāju Zoodārzā. Tas nostiprināja manu interesi par dabu. Līdz ar to pēc vidusskolas beigšanas nebija daudz jādomā, ko gribu studēt – bija skaidrs, ka tā būs bioloģija. Iestājos Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 2000. gadā to beidzu.

2024. gadā aprit 30 gadu, kopš esi Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) biedre.

Kad sāku studēt, iestājos LOB. Pašā sākumā nebiju pārāk iesaistīta biedrības darbā, tikai mazos brīvprātīgos darbiņos – kaut ko padarīt biedrībā uz vietas ar datu bāzēm vai papīriem. Tad sāku vairāk braukt līdzi ekskursijās un līdzdarboties putnu atlanta datu vākšanā Ķemeru Nacionālajā parkā. 1999. gadā toreizējais LOB vadītājs Māris Strazds man piedāvāja strādāt biedrībā reģionālo grupu projektā. Tas LOB bija jauns projekts sadarbībā ar Zviedrijas Ornitoloģijas biedrību, un Māris, acīmredzot, bija pieņēmis, ka es varētu būt labs kandidāts, jo mazliet zināju zviedru valodu.

Kāpēc tu tad mācījies zviedru valodu? Putnu dēļ?

Nē. Zviedru valodu iemācījos 1995. gadā, kad nepilnu gadu biju Zviedrijā (trenējos orientēšanās sportā).

Kādas tev tagad ir attiecības ar putnu vērošanu? Dari to tikai profesionālos nolūkos vai savam priekam arī?

Gan tā, gan tā. Sākotnēji tas bija vairāk profesionāli, saistībā ar reģionālo grupu projektu, kurā aicinājām apvienoties cilvēkus, kas dzīvo tālāk no Rīgas. LOB biedri dzīvo visos Latvijas novados, visur ir cilvēki, kurus interesē putni, un viņiem ir interesanti kādreiz sanākt kopā un pavērot putnus kopīgi, aizbraukt uz kādu labu vērošanas vietu. Es tajā laikā iemācījos labi noteikt putnus. Arī līdz tam jau pratu, bet ne tik lielā mērā. Sākumā šīs ekskursijas vadīja zviedru kolēģi, bet pēc tam man jau pašai vajadzēja to darīt, tas man bija liels izaicinājums.

Īpašu uzmanību tu esi pievērsusi vienai viegli nosakāmai sugai – zaļajai vārnai. Cik labi spēj noteikt "mazos pelēkos putniņus"?

Jo ilgāk putnus vēro, jo prasmes uzlabojas. Nu jau gadus desmit mani putnu vērošanas draugi ir komanda "Himantopus himantopus": Andris Klepers, Ilze Bojāre, Mareks Kilups, Mārcis Tīrums un citi. Kopīgi braucam putnos, gan piedaloties dažādās sacensībās, gan vienkārši tāpat savam priekam.

Putnu vērošanā tev svarīgākais ir process vai arī rezultāts? Savu sugu sarakstu taisi?

Man ir saraksts, jā. Šobrīd gan man aktīvāks ir Ēlandes un pārējās Zviedrijas putnu saraksts, bet, kad dzīvoju Latvijā, man bija gan gada saraksti, gan mūža saraksts, tajā ir 283 sugas.

Zviedrijā droši vien esi redzējusi tādas putnu sugas, kādas Latvijā nav novērotas.

Esmu gan. Zviedrija ir krietni lielāka par Latviju, tai ir arī ziemeļi, tundra. Ziemeļos ir daudz tādu sugu, kas Latvijā ir vai nu ļoti reti maldu viesi vai arī nav redzēti nemaz. Savukārt Ēlandē, tā kā šeit ir ārkārtīgi daudz putnu vērotāju, tiek pamanīti ļoti daudzi no tiem putniem, kuri te piestāj. Ja kāds atrod kādu retumu, ir iespēja aizbraukt to apskatīt, protams, ja tas vēl nav aizlidojis. Piemēram, vasaras beigās tepat netālu no manas dzīves vietas bija mazais piekūns Falco naumanni, dienvidu suga, kas līdz mūsu platuma grādiem nonāk reti. Esmu to redzējusi Spānijā, bet redzēt mazo piekūnu Ēlandē – tas ir kaut kas īpašs.

Kādi novērojumi tev rada lielāku prieku – īpaši reta suga vai kaut kas cits?

Tas ir dažādi. Mēs kopā ar Edmundu Račinski vairāk nekā 20 gadus pētījām zaļās vārnas: katru gadu meklējām ligzdas, uzlabojām būrus, gredzenojām mazuļus, skatījāmies pieaugušo putnu gredzenus un tā tālāk. Saistībā ar zaļo vārnu gandrīz jebkura šo putnu vērošana, jaunas ligzdas atrašana sagādāja lielu prieku un gandarījumu.


Zaļā vārna Coracias garrulus ligzdā būrī. Foto: Ieva Mārdega

Otra lieta, kas rada lielu emocionālu pārdzīvojumu, ir suga, kuru ieraugi pirmoreiz dzīvē un turklāt esi to atradis pats, nevis braucis skatīties kādu cita atrastu sugu. Man tādas pašas atrastas sugas ir bijušas vairākas, divas varu nosaukt uzreiz.

Viens gadījums bija aprīlī, kad gāju savu maršrutu dienas ligzdojošo putnu uzskaitē. Mans maršruts ir uz ziemeļiem no Ādažu poligona, daļēji Dzelves-Kroņa purvā, divi posmi ir klajajā purvā. Vienu no tiem posmiem ejot, dzirdu jocīgu balsi, sajūta, ka īsti tādu balsi nepazīstu. Paskatos – pavisam netālu no manis priedītes galotnē sēž apkakles strazds Turdus torquatus! Pirmoreiz dzīvē ieraudzīts un turklāt pašas atrasts.

Otrs tāds saviļņojošs novērojums bija svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Es 15 gadus strādāju kā dabas aizsardzības speciāliste Latvijas militārajos poligonos. Ādažu poligons bija viena no manām darba vietām, tajā biju diezgan bieži. Vienā ziemas pēcpusdienā, kad jau krēsloja, braucu ar mašīnu cauri poligonam. Tam pa vidu tek Puskas upe, pie tās kā orientieris auga liela egle, kas tolaik vēl nebija nokaltusi, augstākais koks tajā klajumā. Braucu un ieraugu, ka eglē kaut kas sēž. Jau pa gabalu bija diezgan skaidrs, ka tai jābūt svītrainajai pūcei – tai ir ļoti raksturīgs siluets. Apstājos, skatījos binoklī – jā, ir!


Svītrainā pūce Surnia ulula Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai Ādažu poligons joprojām ir putniem labvēlīga vieta?

Ādažu poligons ir ārkārtīgi interesanta vieta no dabas viedokļa! Ne tikai putni – visi dabas objekti. Tie biotopi, kas izveidojušies un tiek tādi uzturēti militāro mācību rezultātā, ir ļoti īpaši.


Virsājs Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Tieši Ādažu poligonā strādājot, es vairāk ieinteresējos arī par citām sugu grupām: vaskulārajiem augiem, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, sāku mācīties jaunas sugas. Te dabasdati ir nenovērtējama dārgumu krātuve! Ir cilvēki, kas ļoti labi pazīst augstākos augus, citi labi pazīst sūnas, vēl citi kukaiņus… Viņi visi liek savas bildes, nosaka citu ziņotās sugas, un tā ir lieliska iespēja mācīties. Es par daudzām sugu grupām no galvas nezinu, kuras sugas ir retas, kur tās meklējamas. Dabasdatos atrodamā informācija ļauj to mācīties.


Lielās krāšņvaboles Chalcophora mariana uz apdeguša koka Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Vai atceries, kā sāki ziņot dabasdatos?

Īsti nē. Atceros, ka mana pirmā ziņotā suga bija mednis Ādažu poligonā. Sākumā nebija tik lielas saprašanas, cik šie ziņojumi ir svarīgi un būtiski ne tikai man, bet arī citiem. Pamazām, galvenokārt saistībā ar dalību putnu izplatības atlantu veidošanā, sapratne veidojās.

Pirmajos gados mums vēl nebija mobilās aplikācijas, tad ziņošana bija tāda, ka dabā pieraksti visu blociņā un tad brauc mājās, sēdies pie datora un ziņo. Tas prasīja daudz laika. Kopš ir mobilā lietotne, ziņot ir daudz ērtāk. Mēs nemaz īsti nenovērtējam, cik tā mūsu mobilā lietotne ir laba. Piemēram, Zviedrijā tādas nav, un man te tās ļoti pietrūkst! Te gan ir iespēja ziņot viņu dabasdatu analogā uzreiz caur speciālu mājaslapu, bet tas ir daudz sarežģītāk nekā ar mūsu dabasdatu aplikāciju. Kopš aplikācija parādījās, ziņojumu skaits dabasdatos ir daudz, daudz lielāks – arī no manis.


Drudzeņu zilenītis Maculinea alcon (Latvijā nesen  2013. gadā   atklāta suga) Ādažu poligonā. Foto: Ieva Mārdega

Šā gadsimta sākumā, organizējot "atlanta nometnes" LOB biedriem un citiem interesentiem, tev, kā pati esi rakstījusi, pirmo reizi bija iespēja apmeklēt medņu riestus Kurzemē, un kopš tā laika mednis tev ir ļoti īpaša suga, ko vienmēr ir prieks sastapt. Rakstīji arī, ka "atlantu kartes rāda neskaidru medņa nākotni, tādēļ tik svarīgi turpināt aizsargāt to riestus un Latvijas mežus". Ko nozīmē medņa "neskaidra nākotne" Latvijā?

Mednim Latvijā neklājas pārāk labi. Lai arī jau daudzus gadus medni Latvijā vairs nemedī, dati nerāda īpaši labu stāvokli – medņu skaits samazinās. Medņa Kurzemes populācija ir atrauta no pārējās Latvijas. Pa vidu, Zemgalē, medņu īsti nav, un Kurzemes ziemeļos un rietumos mītošie medņi ir ģenētiski norobežoti, kas, protams, nevienai sugai īsti labi nav, ja tā ir mazā platībā – tad tā ir jūtīgāka pret negatīvajiem faktoriem, kas var ierobežot skaitu.


Ieva un drošs, riestojošs medņu Tetrao urogallus gailis. Foto: Anete Auziņa

Kuri varētu būt šie faktori?

Ticami, ka mūsu mežu apsaimniekošana. Protams, ir medņi, kuriem ir paveicies – to riestiem un dzīvotnēm ir mikroliegumi, lielisks aizsardzības veids. Tā kā medņu mikroliegumu platība ir diezgan liela, šis pasargātais meža masīvs, protams, nodrošina dzīvotni ne tikai mednim, bet arī citām sugām. Tas ir ļoti vērtīgi, bet ne jau visiem medņu riestiem ir mikroliegumi. Tur, kur mikroliegumu nav, mežs sasniedz ciršanas vecumu un, visticamāk, tiek nocirsts, tātad medņa dzīves vieta tiek izpostīta.

2000. gadā tu sāki palīdzēt Edmundam Račinskim zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmā un to darīji vairāk nekā 20 gadus. Tātad pieredzēji, kā sarūk zaļo vārnu izplatība Latvijā.

Jā, vēl 2000. gadu sākumā redzēju zaļās vārnas gan Kurzemē, gan Ziemeļgaujā, taču nu jau cerības šo sugu ieraudzīt ir vairs tikai Pierīgā šaurā joslā: Ādažu poligons, Garkalne, Silakrogs. Iesaistījusies zaļo vārnu izpētes programmā, drīz vien nevarēju iedomāties savu pavasari un vasaru bez zaļās vārnas. Te, Zviedrijā, man tās ļoti pietrūkst.

Vai Ēlandes salā ir zaļās vārnas?

Nē, Zviedrijā zaļo vārnu sen vairs nav.

Es arī no savas 50./60.gadu mijas bērnības atceros redzējis zaļās vārnas, pārāk košs putns, lai tādu aizmirstu. Kādi ir zaļās vārnas izplatības un skaita sarukuma iemesli Latvijā?

Grūti jau pateikt, kas ir bijis tas kritiskais iemesls, bet no tā, ko šobrīd zinām, šķiet, ka tas ir vairāku iemeslu kopums. Diemžēl ir sakritušas vairākas lietas. Edmunds Račinskis vienā savā rakstā minēja, ka zaļā vārna ir kā dinozaurs, tā diemžēl nepielāgojas pārmaiņām, nav kā pelēkā vārna, kas izdzīvos jebkuros apstākļos. Ja izzūd zaļajai vārnai piemērotā vide un barība, zaļā vārna tur vairs izdzīvot nevar, arī barības ziņā tā ir konservatīva.

Kas bija zaļās vārnas vide Latvijā? Ganības?

Labu aprakstu un pētījumu par zaļo vārnu Latvijā pirms simt gadiem ir maz, par daudz ko ir tikai jāpieņem, ka tā varēja būt bijis: ka galvenais zaļās vārnas biotops bija lauku ainava, ganības, nelielās piemājas saimniecības ar ganību dzīvniekiem, kas "nodrošināja" mēslus, un tajos bija mēslu vaboles, ko zaļās vārnas ēd. Tāpat bija mežu puduri ar vecākiem dobumainiem kokiem, kuros ligzdot. Padomju laikā viss mainījās: kolektivizācija, kolhozu saimniecība un mazo saimniecību likvidēšana plus insekticīdi, kas nogalināja kukaiņus, zaļo vārnu barības objektus.

Sajūta, ka arī klimata pārmaiņas kaut kādā mērā ir ietekmējušas zaļo vārnu. Vismaz attiecībā uz mūsu mazo Latvijas populāciju ir bijis tā, ka jūnija otrajā pusē, ap Jāņiem, kad zaļajām vārnām šķiļas mazuļi, uznāk vēss un lietains laiks, un tad var arī visi mazuļi aiziet bojā – zaļā vārna nevar atrast barību, jo lielie kukaiņi paslēpušies, nelido un nerāpo, un, otrkārt, mazuļi ir mazi un pliki, vienam no putniem tie visu laiku ir jāsilda, bet pieaugušais putns, ja tam ir jāmeklē barība, lai pats izdzīvotu, lido to meklēt un nepaliek pie mazuļiem.

Kā zaļajai vārnai klājas citur areālā?

Citur situācija nav tik traģiska, ir pat vietas, kur zaļo vārnu skaits ir stabils vai pat palielinās, piemēram, Dienvideiropā, Balkānu valstīs, Rumānijā, Ungārijā. Tur ir siltāks, vairāk barības, tur zaļā vārna jūtas labāk. Latvija jau vienmēr ir bijusi tās areāla ziemeļu robeža.

Kādu tu paredzi zaļās vārnas nākotni Latvijā? Vai tā ir kaut cik cerīga?

Tā nerādās pārāk cerīga, ņemot vērā, ka ir palikuši tikai padsmit zaļo vārnu pāri... Galīgi nav cerīga. Tomēr, pateicoties Latvijas Ornitoloģijas biedrības un pēdējos gados arī Aizsardzības ministrijas pūlēm, zaļo vārnu Latvijā vēl neesam pazaudējuši. Kamēr mēs rūpēsimies, lai ir būri, kur zaļajām vārnām ligzdot, un lai ir tādi būri, kas ir aizsargāti no caunu postījumiem, vēl kādu brīdi zaļās vārnas Latvijā, iespējams, būs.

Tagad uz Latviju putnos tu vēl atbrauc?

Latvijā biju novembrī un ar draugiem devāmies divu dienu putnu vērošanas braucienā uz Kolku, tas bija lieliski. Sasnidzis tad vēl nebija. Kā būs 2024. gadā? Vēl nezinu, kā būs ar darbiem šeit, Zviedrijā, bet mēģināšu atbraukt maijā uz "Torņu cīņām".

Kura ir bijusi tava iecienītākā putnu vērošanas vieta Latvijā?

Kamēr es vēl strādāju aizsardzības nozarē, būtu teikusi: Ādažu poligons. Citas iecienītas vietas? Grūti pateikt, bet laikam jau man Kurzemes jūras piekraste visvairāk patīk – piemēram, Kolka un Oviši pavasara migrācijas laikā.

Kāda tev no Zviedrijas izskatās dabas aizsardzības situācija Latvijā? Vai tajā kaut kas tevi uztrauc?

Daudz kas mani uztrauc. Bet var teikt, ka man ļoti pietrūkst Latvijas dabas. Te Ēlandē arī ir ļoti interesanta daba, un, tā kā man darba dēļ iznāk daudz braukāt pa visu Dienvidzviedriju, protams, redzu daudz ko no dabas, bet… Latvijā ir skaistāk!


Ieva pie milzīgas, sūnām apaugušas kritalas Rudbāržos. Foto: Anete Auziņa

Vai tad Dienvidzviedrija nav tikpat skaista kā Latvija?

Man šķiet, ir tā, ka dabas aizsardzības vietas Zviedrijā – dabas liegumi, dabas parki – protams, ir ļoti skaisti, jo tajos daba ir. Bet tās ir tikai tādas mazas saliņas. Viss pārējais ir intensīva lauksaimniecība un mežsaimniecība. Pēdējā te ir daudz intensīvāka nekā Latvijā. Man ir ļoti skumji un mani ļoti uztrauc, ka Latvijas mežsaimniecība diemžēl dara to pašu kļūdu un iet tai pašā virzienā – uz dabas iznīcināšanu mežos.

Mēs ar kolēģiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, visi, kam rūp Latvijas daba, mēģinām kaut ko darīt, un nav jau viss tik bezcerīgi, bet arī lielam optimismam nav pamata. Visiem būtu ļoti svarīgi saprast to vienkāršo lietu, ka mežs nav burkānu lauks – mežs ir ārkārtīgi kompleksa ekoloģiska sistēma, kura diemžēl tiek iznīcināta, ja mežu uztver kā burkānu lauku. Tad ilgtermiņā visiem ir slikti, arī koksnes ieguvei nekā laba nav. Jo mēs zinām, kādas problēmas ir stādītām tīraudzēm, kurām uzbrūk kaitēkļi, kuras posta vējš un citi dabas apstākļi. Ja arvien vairāk cilvēku sapratīs, cik svarīgi ir uztvert mežu kā vienotu ekosistēmu, kurā vērtība ir ne tikai viena izmēra un vecuma taisni, glīti koki, bet arī visas pārējās sastāvdaļas, kurām ir jābūt veselīgā ekosistēmā, un ka tieši tas var nodrošināt to, ka meži mums būs ilgi un veselīgi, tad mēs varam neatkārtot zviedru kļūdas.

Protams, pie pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem kaut kāds mežs Latvijā būs vienmēr. Koksne visiem ir vajadzīga, es pati šobrīd sēžu pie koka galda un dzīvoju koka mājā. Bet saimniekot var arī gudri. Līdz tam būtu jānonāk.

Egīls Zirnis

2023-12-29

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
- 2025-06-17 mufunja
Salticidae sp. - 2025-06-17 Aigars
Lichenes - 2025-06-17 mufunja
Neottia cordata (syn. Listera cordata) - 2025-06-17 Puķu Ilze
Lichenes - 2025-06-17 mufunja
Gallinula chloropus - 2025-06-17 finesse
Passer montanus - 2025-06-17 finesse
Nezināms
Ignotus
@ VijaS
Pēdējie komentāri novērojumiem
Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


mufunja 17.jūnijs, 06:45

Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


IevaM 13.jūnijs, 17:30

Paldies!


dziedava 13.jūnijs, 17:22

Būtu jāvēro, kas izaugs :)


dziedava 13.jūnijs, 15:19

Ja sīka un rozīga, tad S.hyperopta


čūskis 13.jūnijs, 13:08

Paldies, zaļā krupja klātbūtnei šajā apvidū gan īpašu iebildumu nav.


čūskis 13.jūnijs, 12:57

Šo konkrēto novērojumu dzēst gan nevajadzētu, bet jāatceras, ka tas ir pārbaudāms. Karjera vai grantsbedru klātbūtne smilšu krupim nav obligāta, jo šogad vasaras pirmajā pusē lauksaimniecības zemēs daudzviet ir lāmas, no kurām potenciālais smilšu krupis var dziedāt.


dziedava 13.jūnijs, 12:15

Tieši P.confertum turpat netālu atrasts arī 2024. gadā :)


mufunja 13.jūnijs, 11:41

Paldies, Julita. Kādu iemeslu dēļ man radās šaubas. Man ir maza pieredze ar Physarum :)


Liepzieds 13.jūnijs, 10:31

Sapratu, paldies par apskaidrošanu! :)


dziedava 13.jūnijs, 10:24

Ja ievāc šādu, tad jātur uz mitrām salvetēm un jāuzmana, lai neizžūst, kamēr nobriest tumšs, sākumā kļūst gandrīz melns, tālāk, nobriestot un izžūstot sporām - brūns - pēdējā posmā mitrumu var samazināt, jo sporām jābūt sausām. Katrā ziņā galvenais nodrošināt, lai nobriest, jo šādā stadijā vēl nav sporu.


Liepzieds 13.jūnijs, 10:08

Vai ievākt šādā stadijā būtu par agru?


IlzeP 13.jūnijs, 09:35

Darīts!


dziedava 13.jūnijs, 09:29

Šādas būtu jāvēro līdz nobriest, tad jāievāc un jāmikroskopē, jo uz nobirām un augiem un dzeltenas var būt kādas interesantas, reti noteiktas sugas.


dziedava 13.jūnijs, 09:01

Un šim konkrētajam būtu ļoti vērtīgi, ja varētu pavērot, vai tiešām kļūst rūsgans beigās :)


dziedava 13.jūnijs, 08:58

Zinātniskajā nosaukumā ir "cf.", kas ~nozīmē "līdzīgs". Varietāšu aprakstiem zinātnē nav pievērsta liela uzmanība, parasti rūpīgi apraksta tikai sugas. Ragansviesti Fuligo septica ietver dažādas ar aci viegli novērojamas atšķirīgas krāsas, tāpēc man tomēr tos gribētos sadalīt, turklāt es pat neesmu droša, ka nav arī atšķirīgas sugas, kam vēl nav pētīts DNS. Lasot varietāšu aprakstus, tur nav īstas skaidrības jebšu nav īstas atbilstības ar to, ko esam mēs novērojuši. Pavasaros tipiski kā pirmie krāsainie ragansviesti sāk augt tādi koši dzelteni, parasti bez baltas pakājes, bet ar laiku tiem veidojas rūsgani pleķi un ar laiku viss paliek rūsgans. Šādu it kā ļoti skaidru un bieži dabā novērtu ragansviesta aprakstu es nekur zinātniskos rakstos un grāmatās neesmu atradusi. Fuligo septica var. rufa tiek aprakstīts kā sarkans, oranžarkans, rūsgans no ārpuses un ar rūsganu kapilīciju iekšpusē. No tā apraksta pat netop skaidrs, vai mūsējie tajā iekļaujas, jo tādu skaidri saprotamu rūsganu kapilīciju iekšpusē es neesmu redzējusi. Bet šīs ārējās izmaiņas ir novērotas daudzkārtīgi. Tāpēc ieviesu to "cf." un oficiāli publicētajā mūsu gļotsēņu sarakstā īsi mēģināju aprakstīt, ko es ar šo taksonu domāju. Attiecīgi to, vai tas, teiksim, pasaulē ir bieži vai reti sastopamas, es nezinu neko, jo tā formulēts taksons nekur ārpus Latvijas nav. Man plānos tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt tos Fulgo septica vākumus, kas man ir. Baltos ragansviestus (kas arī skaitās tā pati suga Fuligo septica) jau sāku pēttīt, bet krāsainie vairākums vēl gaida rindā. Gribas visus tā priekš sevis vismaz skaidri sadalīt kkādās skaidri nodalāmās "daļās". Sporas arī visiem nav gluži vienādas, kaut zinātnē aprakstītjiem F.septica sporu apraksts ir kopīgs, neatkarīgi no varietātes. Tāpēc jāpēta pašiem, vai tām sporu atšķirībām ir vai nav nozīmes taksonu izdalīšanā.


Ivars Leimanis 12.jūnijs, 22:50

Lūdzu pievienot sugu sarakstā jauno sugu (sveķainā samtpiepe Ischnoderma resinosum), un, laikam, derētu izcelt pie interesantākiem novērojumiem. :)


adata 12.jūnijs, 22:24

Paldies, Julita! Pabieži sastopams, bet man tāds pirmoreiz.


mufunja 12.jūnijs, 21:48

Paldies Edgars.


dziedava 12.jūnijs, 21:46

Pie pakājes manāmas rūsganas iezīmes


Ziemelmeita 12.jūnijs, 20:08

Paldies,Marek!


Mežirbe777 12.jūnijs, 19:54

Pievienojos, statistikas neielādēšanās ir nozīmīga problēma.


adata 12.jūnijs, 19:42

Man arī ilgstoši nerāda statistiku savā profilā, tik ilgi, ka jau pieradu...


MoreOrLess 12.jūnijs, 18:10

Suga līdz ar kokvardēm konstatēta naktsputnu uzskaišu laikā; iespējams, ka īpašumā ir kādas grantsbedres vai kaut kas tamlīdzīgs. Vietu tuvāk apsekot neespējami, jo teritorijas īpašnieks nepretīmnākošs (ne tā, ka tomēr varētu mēģināt ko sarunāt, bet patiešām). Esmu droša, ka suga noteikta pareizi. Katrā ziņā, princips paliek princips, tā ka acīmredzot vērts novērojumu dzēst.


Bekuvecis 12.jūnijs, 17:45

Sārtā skaistgalve (Calocybe carnea). Nav sugu sarakstā.


adata 12.jūnijs, 17:04

Paldies Edgaram par putniem!


Mežirbe777 12.jūnijs, 16:49

Suga tika noteikta kā Nesolechia oxyspora (Tul.) A. Massal. (Det. Ave Suija) Nav DD sugu sarakstā. Atšķirībā no vairuma lihenofīlo sēņu, kurām ir viens konkrēts saimniek-ķērpis, šī nav specifiski izvēlīga suga.


dziedava 12.jūnijs, 16:46

Pēc daudzveidīgās neizskatās, tā ir arī vēlāka rudens suga. Izskatās, ka te ir jauni augļķermeņi? Vai tie nebija vertikāli izstiepti? Ja apaļi, tad te vajadzētu nobriest un mikroskopēt.


dziedava 12.jūnijs, 16:40

Un vai šim foto būs? Gļotsēnēm vienmēr vajag pievienot foto, jo noteikšana ne tikai nav vienkārša, bet sugas zinātnē tiek arī dalītas jaunās sugās vai varietātēs, un ja nav foto, tad neko ar to nevar iesākt.


dziedava 12.jūnijs, 16:37

Es nebūtu tik drosmīga apgalvot, ka šis ir baltais ragansviests :)). Šis ir balts plazmodijs, un tas arī ir viss, ko te droši var pateikt. Vajadzētu vērot, par ko attīstās. Nu varbūt arī sanāk baltais ragansviests, bet no šī foto to vēl nevar droši pateikt.


Edgars Smislovs 12.jūnijs, 14:04

Nomainīta suga, sajaukti nosaukumi ziņojot.


Amanda 12.jūnijs, 13:21

Peļu klijāns


Ziemelmeita 12.jūnijs, 13:21

Paldies, nomainīju uz kuitalu.


IlzeP 12.jūnijs, 13:19

Domāju, ka jā.


čūskis 12.jūnijs, 13:02

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


ekologs 12.jūnijs, 12:12


Rendija 12.jūnijs, 11:58

Pievienots.


Ziemelmeita 12.jūnijs, 11:36

Paldies, Ilze! Īstenībā toreiz braucu kuitalas klausīties (pēc Tava stāsta, ka kuitalas purvā var dzirdēt). Klausījos gan lietuvaini, gan kuitalu putni.lv., šķiet līdzīgi. Jāmaina uz kuitalu?


mufunja 12.jūnijs, 11:11

Julita, es nevaru precīzi izmērīt granulas, +-1um. Galvas platums 0,4 mm.


adata 12.jūnijs, 09:44

Neiedomājami interesants! Nekad nezinātu, ka smilšu krupis nērš tā!


IlzeP 12.jūnijs, 09:33

To, kas savā profilā?


IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Komentārs no Agra Celmiņa, balstoties uz ierakstu analīzi: "Manā vērtējumā abos ierakstos kuitala. Salīdzināju ar saviem un xeno-canto paraugiem. Savukārt balsu programma Chirpity 14. maija ierakstu sadalīja 7 fragmentos (tikai kuitala līdz maks 98%). 17. maija ierakstam - 73% par kuitalu bez dalījuma fragmentos."


megemege 12.jūnijs, 08:26

Sveiki! Turpinu pievienot bildes kā šī gļotsēne izmainījusies 15 stundu laikā no recekļa līdz stobriņiem.


zane_ernstreite 12.jūnijs, 08:10

Paldies, kungi, es arī uz vijolīšu purvraibeni skatījos, bet - protams - nošaubījos un izvēlējos parastāko versiju.


Vīksna 11.jūnijs, 23:09

Paldies ! Pie grāvja pavasarī viņu tiešām bija pavairāk.


Vīksna 11.jūnijs, 22:56

Paldies !


ekologs 11.jūnijs, 22:15

Kaut vai, ja ieskatās, tad kāja vēl ir iekšā.


ekologs 11.jūnijs, 22:13

Jā, foto ir jauna spāre, nožūst. Citas tik līda ārā. Vienīgi šo eksemplāru piefiksēju. Šim eksemplāram nevarēja viennozīmīgi saprast, jo tas eksuvijs neizskatās tāds "uzplēsts".


nekovārnis 11.jūnijs, 22:06

Šajā foto jau droši vien nupat izkūņojusies spāre un tās kāpura čaula - eksuvijs.


W 11.jūnijs, 22:05

Uģi, paldies!


ekologs 11.jūnijs, 22:03

Jā, neveiksmīga bilde pie datu ievades. Piereģistrēju 3 imago, bet ne kāpuru.


nekovārnis 11.jūnijs, 22:02

Mulsina, ka M.violaceus kāpuriem arī var būt dzeltenā forma https://johnwalters.co.uk/research/oil-beetles.php


kristyk 11.jūnijs, 21:51

Jums tur bildē 2 spāres Imago un nepieaudzis īpatnis.


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Piekrītu Marekam :)


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Jā, it kā tādi slaidi un oranži skaitās Meloe proscarabaeus kāpuri (violaceus melni/tumši, brevicollis laikam strupāki un arī ne tik dzelteni/oranži).


nekovārnis 11.jūnijs, 21:46

Tā kā pusaugu bērzu vērpēja kāpurs.


ekologs 11.jūnijs, 21:45

Jā, varētu būt:)


VijaS 11.jūnijs, 21:43

Izdzēsu.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:42

Varbūt eļļasvabole?


ekologs 11.jūnijs, 21:38

Jautājums par sugu statistiku. Ilgstoši nerāda.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:31

Man tā kā pēc mazā vijolīšu purvraibeņa izskatās. Reti gan tos esmu redzējis - pieredze maza.


Amanda 11.jūnijs, 19:15

Bildē vidējais dzenis


Ance.p 11.jūnijs, 18:05

Šis ir māņkoksngrauzis.


W 11.jūnijs, 18:01

Marek, paldies!


mufunja 11.jūnijs, 16:17

Es ļoti ceru, ka viņu neapēdīs.)


Amanda 11.jūnijs, 16:16

Mazais ērglis


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:31

Paldies,Uģi,par labojumiem!


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:10

Paldies,Julita!


Lasmas 11.jūnijs, 15:10

Muzeja tornī - pieejams apmeklētājiem


dziedava 11.jūnijs, 14:40

Jā.


dziedava 11.jūnijs, 14:39

Virsmas struktūra man izskatās ne tāda, kā gļotpūpēdim. Derētu, kad nobriedīs, mikroskopēt.


Eggy 11.jūnijs, 14:28

Paldies! :)


dziedava 11.jūnijs, 12:54

Var atstāt, mums arī pa kādam aug, neko sliktu nedara :))


Ziemelmeita 11.jūnijs, 12:17

Paldies,Edgar! Vińa bija tik gliemežu un lietus sabojāta, ka šis ir vienīgais skatāmais rakurss.


Eggy 11.jūnijs, 11:08

Super, paldies! Šo pļavā var atstāt un nekāds ļaunums no tā nebūs? T.I. vai tas ir vēlams augs?


dziedava 11.jūnijs, 11:05

Tā kā 2023. gadā izdalītas vēl vairākas sugas, atlikšu šo vēlākiem rūpīgākiem pētījumiem.


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:59

Vienīgajā bildē izskatās nevis pēc parastās, bet pēc riktīgas melnās (Leccinum melaneum).


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:56

Noteikti ne purpurbrūnā. Kāda no 'compactae' grupas.


Ansis 11.jūnijs, 10:48

Tas ir latvānis - mūsu vietējā suga; tā sula neizraisa apdegumus


dziedava 11.jūnijs, 10:34

Šīm interesants rakstiņš uz galvas, varbūt ir kāda retāka suga, ko bez mikroskopēšanas nenoteiks.


dziedava 11.jūnijs, 10:31

Šīm brīnišķīgi galviņas foto sanākuši! :) Bet vispār tamlīdzīgajām vajadzētu norādīt garumu. Ja līdz 1 mm, tad pēc ārējā izskata ir vēl līdzīgas sugas. T.botrytis parasti ir lielākas par 1 mm. (Šīs gan jau noteiktas pareizi, es priekšdienām)


dziedava 11.jūnijs, 09:13

Ja oranžās nav pa tēmu, tad bildes, kur ir tikai tās, jādzēš ārā, lai nejauc galvu.


guta7 11.jūnijs, 08:08

Paldies, Uģi, par komentāriem un labojumiem! Noderīgi, lai mācītos.


KM 11.jūnijs, 01:34

Šo atradu dīķī, pēc formas atgādināja kaut kādu vēžveidīgo, taču, apskatot tuvāk, vairāk līdzinās kaut kam no augu izcelsmes.


Vīksna 11.jūnijs, 01:04

Paldies ! Ja lietus, tad varēšu turpināt likt.


KM 11.jūnijs, 00:59

Kāpurs uz maijpuķītēm


Vīksna 11.jūnijs, 00:52

Paldies ! Kautko saputroju, laikam pārkaplējos. Minēts, ka tagad Elejā zeltvēdera mūķene atrasta, un pirmo reizi Zemgalē 2021. g. Bet pašai bildēts 2014 g. un 2016. g. likts Dabas datos. Tāpat kā Rundāles parka vadītāja stāstīja, ka bukšu zāļsvilnis vēl nav Latvijā, lai gan no 2021 g.jau ziņojumi.


CerambyX 11.jūnijs, 00:24

Rakstu grūti saprast, pēc spārnu formas drīzāk cita suga (Scopula floslactata varbūt)


Ziemelmeita 10.jūnijs, 23:47

Paldies,Uģi!


VijaS 10.jūnijs, 23:30

Nez vai, jo tumšās jēlas bija paralēli oranžajām, domāju, ka abas vienkārši auga pamīšus.Paraugam jābūt pie Tevis, visus 2020. gada vākumus atdevu Tev pirmajā porcijā. Mani jau arī tās tumšās interesēja, bet paraugā arī, visticamāk, ir viss kopā.


Eggy 10.jūnijs, 23:25

Paldies! Tieši šeit, no Dabas datu komentāriem iemācījos,ka pēdu kailgliemežiem ir svarīgi aplūkot. Kaut arī žēl tā traucēt un velt uz muguras. :)


megemege 10.jūnijs, 23:15

Tā ir tā pati vieta, tas pats koks, kur atrasta , iespējams, papagaiļu pumpurīte Physarum psittacinum. :) Rīt no rīta vēl uzņemšu bildi un tad vakarā, lai manītu kā veidojās...


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:52

Paldies,Inese un Ilze!


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:51

Paldies,Mārtiņ!


Martins 10.jūnijs, 22:47

Re, tepat jūnija novērojumos ir arī laba ilustrācija milzu kailgliemeža mantijas krāsojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/ca0e5ad05698fff38833327ab54a1993/


Martins 10.jūnijs, 22:46

Lielākie ir Cochlodina laminata, bet mazākie - cita, pēc bildes nenosakāma suga.


Martins 10.jūnijs, 22:44

Labi dokumentēts. Virspuse tāda nepārliecinoša, bet gliemeža pēda - ar skaidri izteiktu gaišo joslu pa vidu - droša pazīme.


Martins 10.jūnijs, 22:41

Šiem Cepaea vīngliemežiem būtu labi arī bilde, kur redzama čaulas ieeja (apgāžam gliemezi, ar zariņu pabakstam, lai šis ievelkas mājā un bildējam) - noteikšanai vjag redzēt vai 'čaulas ieejas malas ir gaišas vai tumšas. (Kaut arī šī ģints vispār ir diezgan mainīga.)


Martins 10.jūnijs, 22:35

Piedod, Raimond, bet tas ir VIŅŠ... :(


Cardinal 10.jūnijs, 22:34

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Martins 10.jūnijs, 22:33

Nebūs L.maximus, jo milzu kailgliemezim mantija (gliemeža "kakla" daļa - attēlā apakšēja daļā) būtu gaiši pelēka ar labi saskatāmiem tumšākiem plankumiem, svītām, kamēr šeit - vienkrāsaina. Pēc biotopa/atrašanas vietas gan sugas nedrīkt noteikt, taču vieta reizēm var palīdzēt pareizajam virzienam un šajā gadījumā - tas ir meža masīvā, bet L.maximus ir tāds "mājdzīvnieks" - pilsētās, ciemos... Savukārt tumšais kailgliemezis vairāk mežos, taču var būt arī ciemu parkos un tml. vietās.


dziedava 10.jūnijs, 21:51

Lai kas tas nebūtu, T.botrytis tas nav, jo tas jau arī neplīst pa apli. Izskrollēju visus lielās grupas T./botrytis un nekā līdzīga nebija. Žēl, ka Edvīnam aizmirsu iedot :/


CerambyX 10.jūnijs, 21:40

Nez kas par barības augu? Ja cūknātre, tad drīzāk cūknātru mūks (Shargacucullia scrophulariae)


dziedava 10.jūnijs, 21:28

Jāvēro, bet varētu būt jaunas sprodzītes Arcyria sp.


IlzeP 10.jūnijs, 20:45

Visticamāk, lielā zīlīte, tādēļ nomainu uz to.


dziedava 10.jūnijs, 19:13

Trīs nākamās 10 dienas vēlāk: 10-Jun-2025 plkst. 17:15. Ļoti tumša, gandrīz melna, ievācu.


W 10.jūnijs, 18:59

Paldies, Artur!


dziedava 10.jūnijs, 18:56

Ticamāka ir T.ambigua, jo gaiša.


Igors 10.jūnijs, 18:54

https://dabasdati.lv/lv/observation/0g4mj025ncjj4honcl38h2oph0/


dziedava 10.jūnijs, 18:47

Sena mikroskopija! Te būtu bijis vēl jāpamēra, cik garš ir nosmailotais gals. Mani mulsina, ka galviņas raksts ir diezgan smalks, T/botrytis ir rupjāks. T.ambigua būtu jābūt gaišākai. Bet ir vēl Latvijā nenoteiktas sugas. Tā ka T.botrytis grupa ir, bet kura tieši - tur būtu vajadzīga rūpīgāka mikroskopija un mērīšana. Tas paraugs nez vēl ir saglabājies?


ekologs 10.jūnijs, 18:33

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


Amanda 10.jūnijs, 15:35

Šī ligzda pieder kādai zilītei, iespējams lielajai zīlītei vai zilzīlītei.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts