Aktīvie lietotāji: 217 Šodien ievadītie novērojumi: 431 Kopējais novērojumu skaits: 2310175
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies
Pievienots 2021-09-20 13:35:15

Melnie stārķi Siguldas novadā

Spriedze un bažas par melno stārķu veiksmīgu ligzdošanu šogad brieda jau visas sezonas laikā un kulmināciju sasniedza augusta vidū, kad uz siltajām zemēm devās Grāfiene. Viņa pēdējo reizi baroja bērnus 12. augusta pēcpusdienā (video). Ja augusta sākumā jaunie putni tika baroti vidēji 3-4 reizes dienā, tad, sākot ar 13. augustu, tās vairs bija tikai 1-2 reizes. Apkopojumu par augusta barošanas reizēm ir izveidojusi Simoninna un to var redzēt šeit.


Skaistie un lielie Grāfienes un Grāfa bērni 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jaunie putni vadīja savas dienas ligzdā, gaidot tēti ar ēdienu, trenēja savus skaistos spārnus (video), pētīja lielo vecāku zaru pie ligzdas un iemēģināja palēcienus. 15. augustā gar ligzdu nolidoja vistu vanags un jaunuļi aktīvi rūca un aizstāvējās.


Grāfiene pēdējo dienu ligzdā 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

LDF konsultējās ar ornitologu Māri Strazdu, un, lai gan M. Strazds iespēju, ka šie jaunie putni izdzīvos pirmajā dzīves gadā, vērtēja kā ļoti zemu, tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 m no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. Tā 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, un ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, ko novietoja barotavas vidū. Barotavas izveidošanā un uzturēšanā lielu atbalstu sniedza Aleksejs Šaripins.


Pirmais drosminieks aizlido 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

20. augustā savā pirmajā lidojumā devās viens no cāļiem (video), tas lidinājās apkārt, satraucot ligzdā palikušos, līdz vēl viens izdomāja ieprovēt lidošanas māku. Drīz gan abi atgriezās atpakaļ ligzdā. Nākošajā dienā jau notika aktīva ielidošana un izlidošana, un 22. augustā jau bija mirklis, kad ligzda bija tukša. Šajā dienā pēc 43 stundu ilgas prombūtnes atlidoja Grāfs un ligzdā pabaroja tur uz vietas esošo cāli un vēl vienu, kurš paspēja atlidot un arī tikt pie brokastīm (video). Šī bija pēdējā nakts, kad visi trīs nakšņoja ligzdā, jo 23. augustā divi cāļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti (video). Trešais cālis pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.


Grāfa pēdējā barošana, ligzdā nu jau vairs tikai viens cālis 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, tādēļ bija iespējams sekot barotavā notiekošajam. Ja pirmajās dienās pēc barotavas iekārtošanas to bija atradis tikai zivju gārnis, tad 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā Aleksejs rakstīja, ka, kamēr viņš mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas), ar bļaušanu, viens aiz otra, pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.


Jaunais melnais stārķis barotavā 25.08.2021. Foto: Aleksejs Šaripins

Mazo ērgļu kamera eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad ļoti ilgi varēja vērot, kā attīstās jau lidojošs jaunais putns un kā pieaug tā lidotprasme, jo visu augustu Pērle ļoti daudz uzturējās ligzdā vai tās apkārtnē. Bieži viņa ligzdā vai kaut kur netālu mežā gaidīja, kad vecāki lidos uz ligzdu ar medījumu (video).


Pērle brokasto 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar apmēram 20. augustu Pērle aizvien vairāk laika pavadīja kaut kur ārpus ligzdas un kameras dzirdamības un redzamības, bet bija arī dienas, kad viņa diezgan daudz laiskojās ligzdā un skaļi paziņoja, ka atkal ir izsalkusi. Vecāki nesa galvenokārt grauzējus, kas Pērlei ļoti labi gāja pie sirds, diezgan bieži arī bija pa kādai vardei un pavisam reti kāds putnēns. Tiklīdz vecāki viņai bija nodevuši medījumu, viņa tos nešpetni izdzina no ligzdas un sargāja savas pusdienas (video), vai, ja vecāki ieradās, kamēr viņa ēda, tie varēja izjust uz savas ādas Pērles dusmas par traucējumu (video).


Pērle ļoti ilgi labprāt uzturējās ligzdā. 31.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī (video), bet arī nākošajā dienā vēl bija dzirdama kaut kur netālu klaigājam. Savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas (video). Andris vēl bija viens pats atlidojis atvadīties no ligzdas 16. septembrī.


Abi vecāki atvadās no ligzdas 11.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Paldies visiem iesaistītajiem Dabasdatu forumiešiem, kas kopā ir izveidojuši skaistu sezonas kopsavilkuma video.

Mazo ērgļu kamera bērzā

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu. Galvenokārt viņi labiekārtoja ligzdu nesa jaunus zarus un arī iemēģināja ligzdas ērtumu (video). 19. augustā Uldis ielidoja ligzdā ar peli knābī un sauca Lailu pusdienās (video).


Abi ligzdas saimnieki ligzdā 19.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

23., 30. augustā un 15. septembrī ligzdā saimniekoja vāvere, savukārt mazais ērglis pēdējo reizi ligzdā tika manīts 9. septembrī (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze augusta sākumā vēl ik pa laikam bija redzama ligzdā, taču Volts gan pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā.


Fāze uz ligzdu atnes nelielu velēnas gabaliņu 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Fāze 8. augustā vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Nākošajā dienā viņa vēl atnesa uz ligzdu nelielu velēnu kumšķi un pēdējo reizi tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augusta vakarā.

Vistu vanagi Rīgā

Līdz 13. augustam ligzdā ik pa laikam bija redzami divi no šīgada jaunajiem vistu vanagiem – ar gredzeniem H94 un H95.


H94 un H95 ligzdā 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 30. augstā ligzdā viens aiz otra ielidoja pieaudzis vistu vanags, kam gredzenu nebija iespējams nolasīt, un jaunais putns ar gredzenu L51. Ornitologs Imants Jakovļevs skaidro, ka nepieaugušais vistu vanags ar gredzenu L51 gredzenots 28.05.2021. ligzdā Doles salā un, visticamāk, ir tēviņš, savukārt pieaugušais putns arī ir tēviņš, iespējams, ligzdas saimnieks Haris (gredzens arī kreisajā kājā kā Harim).


Pieaugušais vistu vanags zarā un jaunais putns ar gredzenu L51 ligzdā 30.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. septembrī ligzdā ielidoja divi pieauguši vistu vanagi, bet diemžēl gredzenus nolasīt neizdevās, un tāpēc nevar apgalvot, vai tie ir ligzdas saimnieki, kas nu jau ieguvuši pieaugušo putnu apspalvojumu, vai svešinieki.

Melnās klijas Kurzemē

Šķiet, ka Pūkai Goldas un Greja jaunākajam cālim likās, ka tiešraides kameras vērotāji pārāk daudz var iepazīties ar viņas ģimenes privāto dzīvi, un 7. augustā viņa knibinājās ap kameras aizsargmateriālu tik ilgi, kamēr to atplēsa. Gandrīz visu atlikušo ligzdošanas sezonu redzams bija tikai kreisajā ligzdas malā notiekošais.


Pūka īsi pirms kameras aizkara regulēšanas 07.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās Golda, kas pēdējo reizi ligzdā tika manīta 10. augustā piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt Grejs turpināja visus trīs bērnus apgādāt ar medījumu. Lai arī ēdiena šajā ligzdā nekad nav trūcis, dažkārt jaunatne strīdējās, kurš pirmais ēdīs vecāku nesto kārumu (video). Izrādījās, ka vistemperamentīgākais cālis šajā ģimenē ir tieši jaunākais. Tā Pūka regulāri agresīvi dzina no ligzdas ārā abus pārējos radiniekus un vistrakāk uzbruka tieši Rudei (video).


Pūka uzbrūk Rudei 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

22. augustā Rude knibinājās ap kameras aizsargmateriālu un to pavilka nost no kameras objektīva (video). Tā gan bija pēdējā diena, kad viņa pati tika redzēta ligzdā. Nākošajā dienā Grejs atnesa abiem palikušajiem bērniem brokastis, un arī viņi devās tālajā ceļā. Paldies bobby no Dabasdatu foruma par visas sezonas atskata video.

Zivjērgļi Kurzemē

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā redzēti 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Toties augustā ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Tā 10. augustā ligzdā ielaidās zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 (gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018., apmēram 6 km no webkameras ligzdas, tēviņš), kurš sargāja ligzdu no vēl viena zivjērgļa. Savukārt 16. augustā un 3. septembrī bija dzirdama zivjērgļa balss.


Zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 ligzdā 10.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Šo kameru augustā būtu bijis jāpārsauc par vāveru kameru. Visticamāk, vāvere savu migu bija ierīkojusi kaut kur zivjērgļu ligzdas apakšā, jo gan pieaugušās vāveres, gan mazuļi ligzdā bija redzami ļoti bieži (video). Viņu ikdienu 19. augustā iztraucēja meža cauna, kas atnāca pārbaudīt ligzdā notiekošo (video). Nākošajā dienā vēl bija redzama vāveru mamma ar trīs mazuļiem, taču izskatās, ka tā bija nolēmusi ģimeni pārcelt uz kādu drošāku vietu.


Kaimiņiene vāvere ar trim mazuļiem 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā interesantāko ciemiņu no putnu saimes jāmin niedru lijas jauno putnu, kas ligzdu apmeklēja 16. augustā.

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Pēdējā mēneša laikā K kungs turpināja pieskatīt teritoriju un ik pa laikam atlidoja arī uz ligzdu. Pašlaik K kungs ir viegli atpazīstams lidojumā pēc roba kreisajā spārnā; tas gan būs līdz mirklim, kad ataugs jauna lidspalva.


K kungs un Milda piekārto ligzdu 13.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Milda K kungam ligzdā pievienojās tikai dažas reizes – 13. un 25. augustā, kā arī 8. un 18. septembrī. Visas četras vizītes nebija garas, abi pagrozījās ligzdā, pārcilāja un pārkārtoja kādu zaru un drīz vien jau devās prom (video).

31. augustā un 1. septembrī ligzdā bija ielidojis negredzenots nepieaudzis jūras ērglis. Precīzi pateikt, vai abas dienas bija atlidojis viens un tas putns, gan nebija iespējams. 17. septembrī ligzdā ar čiekuru knābī arī ieradās nepieaudzis jūras ērglis (video).

Ligzdā ierasti viesojās daudz dažādi mazputniņi, īpaši aktīvi pēdējā laikā bija sīļi un dižraibie dzeņi (video), kā arī vāveres. Bieži rītos netālu no ligzdas bija dzirdama meža pūce un apodziņš, savukārt no dienas plēsīgajiem putniem ligzdas tuvumā tika manīts zivjērglis un peļu klijāns.

Jūras ērgļi Slīterē

Salīdzinot ar Durbes ligzdas saimniekiem, kas pēdējā mēneša laikā abi kopā bija redzami vien dažas reizes, Slīters ar Silvu, sākot ar 22. augustu, savā ligzdā Slīterē atrādījās gandrīz katru dienu (video). Viņi turpināja celtniecības darbus un 28. augustā ligzdu pušķoja arī ar svaigu priedes zaru, ko nākošajās dienās ik pa laikam pārkārtoja citā vietā. Ligzda gan ir uzkrāmēta tik augsta, ka jūras ērgļu galvas bieži nav redzamas. Izskatās, ka 11. septembrī Slīters pats bija nolēmis pacelt kameru augstāk un ilgi knibinājās ap to (video).


Slīters un Silva pušķo ligzdu ar svaigu priedes zaru 28.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Divas reizes augustā ligzdā bija ielidojis šosezon jau redzētais ciemiņš – bezdelīgu piekūns. Savukārt cits ciemiņš – pavisam jauns negredzenots jūras ērglis – 1. un 2. septembrī traucēja ligzdas saimniekus ar savu klātbūtni. Slīters ar Silvu aktīvi aizstāvēja ligzdu no nelūgtā viesa.


Nepieaudzis jūras ērglis ielaidies ligzdā 02.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Pēdējā mēneša laikā bez jau ierastajām zivju sugām, kas parasti grozās kameras tuvumā, vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī (video), bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī (video).


Ūdrs pie zemūdens kameras 12.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar 5. septembri pie kameras ik pa laikam piečāpoja signālvēzis un 7. septembrī varēja redzēt divus vēžus saķeramies kopā (video), bet straume tos abus aiznesa prom no kameras redzamības zonas.


Signālvēzis 07.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-09-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Anthocharis cardamines - 2026-04-18 Ziemelmeita
Anser sp. - 2026-04-18 aer
Phylloscopus collybita - 2026-04-18 aer
Pyrrhula pyrrhula - 2026-04-18 aer
Poecile montanus - 2026-04-18 aer
Upupa epops - 2026-04-18 aer
Columba palumbus - 2026-04-18 aer
Nezināms
Ignotus
@ Siona
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts