Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies

Pievienots 2021-09-20 13:35:15

Melnie stārķi Siguldas novadā

Spriedze un bažas par melno stārķu veiksmīgu ligzdošanu šogad brieda jau visas sezonas laikā un kulmināciju sasniedza augusta vidū, kad uz siltajām zemēm devās Grāfiene. Viņa pēdējo reizi baroja bērnus 12. augusta pēcpusdienā (video). Ja augusta sākumā jaunie putni tika baroti vidēji 3-4 reizes dienā, tad, sākot ar 13. augustu, tās vairs bija tikai 1-2 reizes. Apkopojumu par augusta barošanas reizēm ir izveidojusi Simoninna un to var redzēt šeit.

Skaistie un lielie Grāfienes un Grāfa bērni 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jaunie putni vadīja savas dienas ligzdā, gaidot tēti ar ēdienu, trenēja savus skaistos spārnus (video), pētīja lielo vecāku zaru pie ligzdas un iemēģināja palēcienus. 15. augustā gar ligzdu nolidoja vistu vanags un jaunuļi aktīvi rūca un aizstāvējās.

Grāfiene pēdējo dienu ligzdā 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

LDF konsultējās ar ornitologu Māri Strazdu, un, lai gan M. Strazds iespēju, ka šie jaunie putni izdzīvos pirmajā dzīves gadā, vērtēja kā ļoti zemu, tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 m no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. Tā 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, un ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, ko novietoja barotavas vidū. Barotavas izveidošanā un uzturēšanā lielu atbalstu sniedza Aleksejs Šaripins.

Pirmais drosminieks aizlido 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

20. augustā savā pirmajā lidojumā devās viens no cāļiem (video), tas lidinājās apkārt, satraucot ligzdā palikušos, līdz vēl viens izdomāja ieprovēt lidošanas māku. Drīz gan abi atgriezās atpakaļ ligzdā. Nākošajā dienā jau notika aktīva ielidošana un izlidošana, un 22. augustā jau bija mirklis, kad ligzda bija tukša. Šajā dienā pēc 43 stundu ilgas prombūtnes atlidoja Grāfs un ligzdā pabaroja tur uz vietas esošo cāli un vēl vienu, kurš paspēja atlidot un arī tikt pie brokastīm (video). Šī bija pēdējā nakts, kad visi trīs nakšņoja ligzdā, jo 23. augustā divi cāļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti (video). Trešais cālis pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.

Grāfa pēdējā barošana, ligzdā nu jau vairs tikai viens cālis 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, tādēļ bija iespējams sekot barotavā notiekošajam. Ja pirmajās dienās pēc barotavas iekārtošanas to bija atradis tikai zivju gārnis, tad 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā Aleksejs rakstīja, ka, kamēr viņš mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas), ar bļaušanu, viens aiz otra, pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.

Jaunais melnais stārķis barotavā 25.08.2021. Foto: Aleksejs Šaripins

Mazo ērgļu kamera eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad ļoti ilgi varēja vērot, kā attīstās jau lidojošs jaunais putns un kā pieaug tā lidotprasme, jo visu augustu Pērle ļoti daudz uzturējās ligzdā vai tās apkārtnē. Bieži viņa ligzdā vai kaut kur netālu mežā gaidīja, kad vecāki lidos uz ligzdu ar medījumu (video).

Pērle brokasto 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar apmēram 20. augustu Pērle aizvien vairāk laika pavadīja kaut kur ārpus ligzdas un kameras dzirdamības un redzamības, bet bija arī dienas, kad viņa diezgan daudz laiskojās ligzdā un skaļi paziņoja, ka atkal ir izsalkusi. Vecāki nesa galvenokārt grauzējus, kas Pērlei ļoti labi gāja pie sirds, diezgan bieži arī bija pa kādai vardei un pavisam reti kāds putnēns. Tiklīdz vecāki viņai bija nodevuši medījumu, viņa tos nešpetni izdzina no ligzdas un sargāja savas pusdienas (video), vai, ja vecāki ieradās, kamēr viņa ēda, tie varēja izjust uz savas ādas Pērles dusmas par traucējumu (video).

Pērle ļoti ilgi labprāt uzturējās ligzdā. 31.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī (video), bet arī nākošajā dienā vēl bija dzirdama kaut kur netālu klaigājam. Savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas (video). Andris vēl bija viens pats atlidojis atvadīties no ligzdas 16. septembrī.

Abi vecāki atvadās no ligzdas 11.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Paldies visiem iesaistītajiem Dabasdatu forumiešiem, kas kopā ir izveidojuši skaistu sezonas kopsavilkuma video.

Mazo ērgļu kamera bērzā

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu. Galvenokārt viņi labiekārtoja ligzdu – nesa jaunus zarus un arī iemēģināja ligzdas ērtumu (video). 19. augustā Uldis ielidoja ligzdā ar peli knābī un sauca Lailu pusdienās (video).

Abi ligzdas saimnieki ligzdā 19.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

23., 30. augustā un 15. septembrī ligzdā saimniekoja vāvere, savukārt mazais ērglis pēdējo reizi ligzdā tika manīts 9. septembrī (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze augusta sākumā vēl ik pa laikam bija redzama ligzdā, taču Volts gan pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā.

Fāze uz ligzdu atnes nelielu velēnas gabaliņu 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Fāze 8. augustā vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Nākošajā dienā viņa vēl atnesa uz ligzdu nelielu velēnu kumšķi un pēdējo reizi tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augusta vakarā.

Vistu vanagi Rīgā

Līdz 13. augustam ligzdā ik pa laikam bija redzami divi no šīgada jaunajiem vistu vanagiem – ar gredzeniem H94 un H95.

H94 un H95 ligzdā 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 30. augstā ligzdā viens aiz otra ielidoja pieaudzis vistu vanags, kam gredzenu nebija iespējams nolasīt, un jaunais putns ar gredzenu L51. Ornitologs Imants Jakovļevs skaidro, ka nepieaugušais vistu vanags ar gredzenu L51 gredzenots 28.05.2021. ligzdā Doles salā un, visticamāk, ir tēviņš, savukārt pieaugušais putns arī ir tēviņš, iespējams, ligzdas saimnieks Haris (gredzens arī kreisajā kājā kā Harim).

Pieaugušais vistu vanags zarā un jaunais putns ar gredzenu L51 ligzdā 30.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. septembrī ligzdā ielidoja divi pieauguši vistu vanagi, bet diemžēl gredzenus nolasīt neizdevās, un tāpēc nevar apgalvot, vai tie ir ligzdas saimnieki, kas nu jau ieguvuši pieaugušo putnu apspalvojumu, vai svešinieki.

Melnās klijas Kurzemē

Šķiet, ka Pūkai – Goldas un Greja jaunākajam cālim – likās, ka tiešraides kameras vērotāji pārāk daudz var iepazīties ar viņas ģimenes privāto dzīvi, un 7. augustā viņa knibinājās ap kameras aizsargmateriālu tik ilgi, kamēr to atplēsa. Gandrīz visu atlikušo ligzdošanas sezonu redzams bija tikai kreisajā ligzdas malā notiekošais.

Pūka īsi pirms kameras aizkara regulēšanas 07.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās Golda, kas pēdējo reizi ligzdā tika manīta 10. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt Grejs turpināja visus trīs bērnus apgādāt ar medījumu. Lai arī ēdiena šajā ligzdā nekad nav trūcis, dažkārt jaunatne strīdējās, kurš pirmais ēdīs vecāku nesto kārumu (video). Izrādījās, ka vistemperamentīgākais cālis šajā ģimenē ir tieši jaunākais. Tā Pūka regulāri agresīvi dzina no ligzdas ārā abus pārējos radiniekus un vistrakāk uzbruka tieši Rudei (video).

Pūka uzbrūk Rudei 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

22. augustā Rude knibinājās ap kameras aizsargmateriālu un to pavilka nost no kameras objektīva (video). Tā gan bija pēdējā diena, kad viņa pati tika redzēta ligzdā. Nākošajā dienā Grejs atnesa abiem palikušajiem bērniem brokastis, un arī viņi devās tālajā ceļā. Paldies bobby no Dabasdatu foruma par visas sezonas atskata video.

Zivjērgļi Kurzemē

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā redzēti 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Toties augustā ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Tā 10. augustā ligzdā ielaidās zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 (gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018., apmēram 6 km no webkameras ligzdas, tēviņš), kurš sargāja ligzdu no vēl viena zivjērgļa. Savukārt 16. augustā un 3. septembrī bija dzirdama zivjērgļa balss.

Zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 ligzdā 10.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Šo kameru augustā būtu bijis jāpārsauc par vāveru kameru. Visticamāk, vāvere savu migu bija ierīkojusi kaut kur zivjērgļu ligzdas apakšā, jo gan pieaugušās vāveres, gan mazuļi ligzdā bija redzami ļoti bieži (video). Viņu ikdienu 19. augustā iztraucēja meža cauna, kas atnāca pārbaudīt ligzdā notiekošo (video). Nākošajā dienā vēl bija redzama vāveru mamma ar trīs mazuļiem, taču izskatās, ka tā bija nolēmusi ģimeni pārcelt uz kādu drošāku vietu.

Kaimiņiene vāvere ar trim mazuļiem 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā interesantāko ciemiņu no putnu saimes jāmin niedru lijas jauno putnu, kas ligzdu apmeklēja 16. augustā.

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Pēdējā mēneša laikā K kungs turpināja pieskatīt teritoriju un ik pa laikam atlidoja arī uz ligzdu. Pašlaik K kungs ir viegli atpazīstams lidojumā pēc roba kreisajā spārnā; tas gan būs līdz mirklim, kad ataugs jauna lidspalva.

K kungs un Milda piekārto ligzdu 13.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Milda K kungam ligzdā pievienojās tikai dažas reizes – 13. un 25. augustā, kā arī 8. un 18. septembrī. Visas četras vizītes nebija garas, abi pagrozījās ligzdā, pārcilāja un pārkārtoja kādu zaru un drīz vien jau devās prom (video).

31. augustā un 1. septembrī ligzdā bija ielidojis negredzenots nepieaudzis jūras ērglis. Precīzi pateikt, vai abas dienas bija atlidojis viens un tas putns, gan nebija iespējams. 17. septembrī ligzdā ar čiekuru knābī arī ieradās nepieaudzis jūras ērglis (video).

Ligzdā ierasti viesojās daudz dažādi mazputniņi, īpaši aktīvi pēdējā laikā bija sīļi un dižraibie dzeņi (video), kā arī vāveres. Bieži rītos netālu no ligzdas bija dzirdama meža pūce un apodziņš, savukārt no dienas plēsīgajiem putniem ligzdas tuvumā tika manīts zivjērglis un peļu klijāns.

Jūras ērgļi Slīterē

Salīdzinot ar Durbes ligzdas saimniekiem, kas pēdējā mēneša laikā abi kopā bija redzami vien dažas reizes, Slīters ar Silvu, sākot ar 22. augustu, savā ligzdā Slīterē atrādījās gandrīz katru dienu (video). Viņi turpināja celtniecības darbus un 28. augustā ligzdu pušķoja arī ar svaigu priedes zaru, ko nākošajās dienās ik pa laikam pārkārtoja citā vietā. Ligzda gan ir uzkrāmēta tik augsta, ka jūras ērgļu galvas bieži nav redzamas. Izskatās, ka 11. septembrī Slīters pats bija nolēmis pacelt kameru augstāk un ilgi knibinājās ap to (video).

Slīters un Silva pušķo ligzdu ar svaigu priedes zaru 28.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Divas reizes augustā ligzdā bija ielidojis šosezon jau redzētais ciemiņš – bezdelīgu piekūns. Savukārt cits ciemiņš – pavisam jauns negredzenots jūras ērglis – 1. un 2. septembrī traucēja ligzdas saimniekus ar savu klātbūtni. Slīters ar Silvu aktīvi aizstāvēja ligzdu no nelūgtā viesa.

Nepieaudzis jūras ērglis ielaidies ligzdā 02.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Pēdējā mēneša laikā bez jau ierastajām zivju sugām, kas parasti grozās kameras tuvumā, vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī (video), bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī (video).

Ūdrs pie zemūdens kameras 12.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar 5. septembri pie kameras ik pa laikam piečāpoja signālvēzis un 7. septembrī varēja redzēt divus vēžus saķeramies kopā (video), bet straume tos abus aiznesa prom no kameras redzamības zonas.

Signālvēzis 07.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-09-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Spīdīgā pļavu blakts

Lygus pratensis - 2025-11-07 Vīksna

Zāģlapsene (nenoteikta)

Tenthredinidae sp. - 2025-10-31 Vīksna

Parastais matiņgliemezis

Trochulus hispidus - 2025-11-05 Vīksna

Plēvspārnis (nenoteikts)

Hymenoptera sp. - 2025-10-30 Vīksna

Knislis (nenoteikts)

Simuliidae sp. - 2025-10-30 Vīksna

Jātnieciņš (nenoteikts)

Ichneumonidae sp. - 2025-10-30 Vīksna

Jātnieciņš (nenoteikts)

Ichneumonidae sp. - 2025-10-30 Vīksna

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ dziedava

Pēdējie komentāri novērojumiem

dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).

Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).

dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.

adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.

Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.

dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.

dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?

Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.

dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.

dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?

dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?

dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.

mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.

Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!

dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem

adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!

Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)

dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))

dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?

Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.

Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis

Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi

adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.

IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.

adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!

dziedava 12.novembris, 14:38

IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?

Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...

meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.

IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".

Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.

IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.

Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.

Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.

dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.

mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)

dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.

mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.

mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?

adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.

dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.

adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.

Richard 10.novembris, 19:28

On the beach

dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.

dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?

mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.

Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!

Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride

Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.

Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.

CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.

CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)

Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.

IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju

CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)

CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)

Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.

CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D

Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.

nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?

ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)

nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)

CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku

adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...

Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!

dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.

adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?

adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.

dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā

adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.

Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !

IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!

CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.

mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.

dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.

dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)

adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.

Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda

dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)

dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.

Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.

Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.

dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?

dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.

Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.

dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.

dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).

dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?

LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).

Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.

megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!

ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)

mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)

dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.

mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)

dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?

dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)

mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)

mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.

dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]

dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))

dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))

Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D

Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.

dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.

Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.

Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…

dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..

dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas

dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?

dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.

Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...

Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(

dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.

dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)

dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.

dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.

dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.

dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu

dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?

dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.

dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.

dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju

dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)

megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?

CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.

Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!

Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.

Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.

kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.

ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).

Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)

nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)

AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.

VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)

Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).

Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.

Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)

dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...

ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.

IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.

megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!

Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)

Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!

megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!

Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?

Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns

VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!

CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.

dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.

ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).

ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.

ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).

Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)

dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..

dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)

Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)

adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!

dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina

dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.

dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.

dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.

dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.

dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)

dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)

meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus

Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.

Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.

adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.

adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.

adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.

adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?

Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)

dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.

Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!

dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D

VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.

VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".

dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.

Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.

dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?

dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav

dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063

dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.

Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !

CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)

adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!

adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.

dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D

meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D

Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!

adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.

dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens

meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)

guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)

Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!

dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.

roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu

Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)

Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !