Aktīvie lietotāji: 158 Šodien ievadītie novērojumi: 28 Kopējais novērojumu skaits: 2266693
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies
Pievienots 2021-09-20 13:35:15

Melnie stārķi Siguldas novadā

Spriedze un bažas par melno stārķu veiksmīgu ligzdošanu šogad brieda jau visas sezonas laikā un kulmināciju sasniedza augusta vidū, kad uz siltajām zemēm devās Grāfiene. Viņa pēdējo reizi baroja bērnus 12. augusta pēcpusdienā (video). Ja augusta sākumā jaunie putni tika baroti vidēji 3-4 reizes dienā, tad, sākot ar 13. augustu, tās vairs bija tikai 1-2 reizes. Apkopojumu par augusta barošanas reizēm ir izveidojusi Simoninna un to var redzēt šeit.


Skaistie un lielie Grāfienes un Grāfa bērni 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jaunie putni vadīja savas dienas ligzdā, gaidot tēti ar ēdienu, trenēja savus skaistos spārnus (video), pētīja lielo vecāku zaru pie ligzdas un iemēģināja palēcienus. 15. augustā gar ligzdu nolidoja vistu vanags un jaunuļi aktīvi rūca un aizstāvējās.


Grāfiene pēdējo dienu ligzdā 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

LDF konsultējās ar ornitologu Māri Strazdu, un, lai gan M. Strazds iespēju, ka šie jaunie putni izdzīvos pirmajā dzīves gadā, vērtēja kā ļoti zemu, tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 m no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. Tā 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, un ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, ko novietoja barotavas vidū. Barotavas izveidošanā un uzturēšanā lielu atbalstu sniedza Aleksejs Šaripins.


Pirmais drosminieks aizlido 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

20. augustā savā pirmajā lidojumā devās viens no cāļiem (video), tas lidinājās apkārt, satraucot ligzdā palikušos, līdz vēl viens izdomāja ieprovēt lidošanas māku. Drīz gan abi atgriezās atpakaļ ligzdā. Nākošajā dienā jau notika aktīva ielidošana un izlidošana, un 22. augustā jau bija mirklis, kad ligzda bija tukša. Šajā dienā pēc 43 stundu ilgas prombūtnes atlidoja Grāfs un ligzdā pabaroja tur uz vietas esošo cāli un vēl vienu, kurš paspēja atlidot un arī tikt pie brokastīm (video). Šī bija pēdējā nakts, kad visi trīs nakšņoja ligzdā, jo 23. augustā divi cāļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti (video). Trešais cālis pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.


Grāfa pēdējā barošana, ligzdā nu jau vairs tikai viens cālis 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, tādēļ bija iespējams sekot barotavā notiekošajam. Ja pirmajās dienās pēc barotavas iekārtošanas to bija atradis tikai zivju gārnis, tad 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā Aleksejs rakstīja, ka, kamēr viņš mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas), ar bļaušanu, viens aiz otra, pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.


Jaunais melnais stārķis barotavā 25.08.2021. Foto: Aleksejs Šaripins

Mazo ērgļu kamera eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad ļoti ilgi varēja vērot, kā attīstās jau lidojošs jaunais putns un kā pieaug tā lidotprasme, jo visu augustu Pērle ļoti daudz uzturējās ligzdā vai tās apkārtnē. Bieži viņa ligzdā vai kaut kur netālu mežā gaidīja, kad vecāki lidos uz ligzdu ar medījumu (video).


Pērle brokasto 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar apmēram 20. augustu Pērle aizvien vairāk laika pavadīja kaut kur ārpus ligzdas un kameras dzirdamības un redzamības, bet bija arī dienas, kad viņa diezgan daudz laiskojās ligzdā un skaļi paziņoja, ka atkal ir izsalkusi. Vecāki nesa galvenokārt grauzējus, kas Pērlei ļoti labi gāja pie sirds, diezgan bieži arī bija pa kādai vardei un pavisam reti kāds putnēns. Tiklīdz vecāki viņai bija nodevuši medījumu, viņa tos nešpetni izdzina no ligzdas un sargāja savas pusdienas (video), vai, ja vecāki ieradās, kamēr viņa ēda, tie varēja izjust uz savas ādas Pērles dusmas par traucējumu (video).


Pērle ļoti ilgi labprāt uzturējās ligzdā. 31.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī (video), bet arī nākošajā dienā vēl bija dzirdama kaut kur netālu klaigājam. Savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas (video). Andris vēl bija viens pats atlidojis atvadīties no ligzdas 16. septembrī.


Abi vecāki atvadās no ligzdas 11.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Paldies visiem iesaistītajiem Dabasdatu forumiešiem, kas kopā ir izveidojuši skaistu sezonas kopsavilkuma video.

Mazo ērgļu kamera bērzā

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu. Galvenokārt viņi labiekārtoja ligzdu nesa jaunus zarus un arī iemēģināja ligzdas ērtumu (video). 19. augustā Uldis ielidoja ligzdā ar peli knābī un sauca Lailu pusdienās (video).


Abi ligzdas saimnieki ligzdā 19.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

23., 30. augustā un 15. septembrī ligzdā saimniekoja vāvere, savukārt mazais ērglis pēdējo reizi ligzdā tika manīts 9. septembrī (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze augusta sākumā vēl ik pa laikam bija redzama ligzdā, taču Volts gan pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā.


Fāze uz ligzdu atnes nelielu velēnas gabaliņu 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Fāze 8. augustā vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Nākošajā dienā viņa vēl atnesa uz ligzdu nelielu velēnu kumšķi un pēdējo reizi tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augusta vakarā.

Vistu vanagi Rīgā

Līdz 13. augustam ligzdā ik pa laikam bija redzami divi no šīgada jaunajiem vistu vanagiem – ar gredzeniem H94 un H95.


H94 un H95 ligzdā 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 30. augstā ligzdā viens aiz otra ielidoja pieaudzis vistu vanags, kam gredzenu nebija iespējams nolasīt, un jaunais putns ar gredzenu L51. Ornitologs Imants Jakovļevs skaidro, ka nepieaugušais vistu vanags ar gredzenu L51 gredzenots 28.05.2021. ligzdā Doles salā un, visticamāk, ir tēviņš, savukārt pieaugušais putns arī ir tēviņš, iespējams, ligzdas saimnieks Haris (gredzens arī kreisajā kājā kā Harim).


Pieaugušais vistu vanags zarā un jaunais putns ar gredzenu L51 ligzdā 30.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. septembrī ligzdā ielidoja divi pieauguši vistu vanagi, bet diemžēl gredzenus nolasīt neizdevās, un tāpēc nevar apgalvot, vai tie ir ligzdas saimnieki, kas nu jau ieguvuši pieaugušo putnu apspalvojumu, vai svešinieki.

Melnās klijas Kurzemē

Šķiet, ka Pūkai Goldas un Greja jaunākajam cālim likās, ka tiešraides kameras vērotāji pārāk daudz var iepazīties ar viņas ģimenes privāto dzīvi, un 7. augustā viņa knibinājās ap kameras aizsargmateriālu tik ilgi, kamēr to atplēsa. Gandrīz visu atlikušo ligzdošanas sezonu redzams bija tikai kreisajā ligzdas malā notiekošais.


Pūka īsi pirms kameras aizkara regulēšanas 07.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās Golda, kas pēdējo reizi ligzdā tika manīta 10. augustā piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt Grejs turpināja visus trīs bērnus apgādāt ar medījumu. Lai arī ēdiena šajā ligzdā nekad nav trūcis, dažkārt jaunatne strīdējās, kurš pirmais ēdīs vecāku nesto kārumu (video). Izrādījās, ka vistemperamentīgākais cālis šajā ģimenē ir tieši jaunākais. Tā Pūka regulāri agresīvi dzina no ligzdas ārā abus pārējos radiniekus un vistrakāk uzbruka tieši Rudei (video).


Pūka uzbrūk Rudei 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

22. augustā Rude knibinājās ap kameras aizsargmateriālu un to pavilka nost no kameras objektīva (video). Tā gan bija pēdējā diena, kad viņa pati tika redzēta ligzdā. Nākošajā dienā Grejs atnesa abiem palikušajiem bērniem brokastis, un arī viņi devās tālajā ceļā. Paldies bobby no Dabasdatu foruma par visas sezonas atskata video.

Zivjērgļi Kurzemē

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā redzēti 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Toties augustā ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Tā 10. augustā ligzdā ielaidās zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 (gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018., apmēram 6 km no webkameras ligzdas, tēviņš), kurš sargāja ligzdu no vēl viena zivjērgļa. Savukārt 16. augustā un 3. septembrī bija dzirdama zivjērgļa balss.


Zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 ligzdā 10.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Šo kameru augustā būtu bijis jāpārsauc par vāveru kameru. Visticamāk, vāvere savu migu bija ierīkojusi kaut kur zivjērgļu ligzdas apakšā, jo gan pieaugušās vāveres, gan mazuļi ligzdā bija redzami ļoti bieži (video). Viņu ikdienu 19. augustā iztraucēja meža cauna, kas atnāca pārbaudīt ligzdā notiekošo (video). Nākošajā dienā vēl bija redzama vāveru mamma ar trīs mazuļiem, taču izskatās, ka tā bija nolēmusi ģimeni pārcelt uz kādu drošāku vietu.


Kaimiņiene vāvere ar trim mazuļiem 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā interesantāko ciemiņu no putnu saimes jāmin niedru lijas jauno putnu, kas ligzdu apmeklēja 16. augustā.

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Pēdējā mēneša laikā K kungs turpināja pieskatīt teritoriju un ik pa laikam atlidoja arī uz ligzdu. Pašlaik K kungs ir viegli atpazīstams lidojumā pēc roba kreisajā spārnā; tas gan būs līdz mirklim, kad ataugs jauna lidspalva.


K kungs un Milda piekārto ligzdu 13.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Milda K kungam ligzdā pievienojās tikai dažas reizes – 13. un 25. augustā, kā arī 8. un 18. septembrī. Visas četras vizītes nebija garas, abi pagrozījās ligzdā, pārcilāja un pārkārtoja kādu zaru un drīz vien jau devās prom (video).

31. augustā un 1. septembrī ligzdā bija ielidojis negredzenots nepieaudzis jūras ērglis. Precīzi pateikt, vai abas dienas bija atlidojis viens un tas putns, gan nebija iespējams. 17. septembrī ligzdā ar čiekuru knābī arī ieradās nepieaudzis jūras ērglis (video).

Ligzdā ierasti viesojās daudz dažādi mazputniņi, īpaši aktīvi pēdējā laikā bija sīļi un dižraibie dzeņi (video), kā arī vāveres. Bieži rītos netālu no ligzdas bija dzirdama meža pūce un apodziņš, savukārt no dienas plēsīgajiem putniem ligzdas tuvumā tika manīts zivjērglis un peļu klijāns.

Jūras ērgļi Slīterē

Salīdzinot ar Durbes ligzdas saimniekiem, kas pēdējā mēneša laikā abi kopā bija redzami vien dažas reizes, Slīters ar Silvu, sākot ar 22. augustu, savā ligzdā Slīterē atrādījās gandrīz katru dienu (video). Viņi turpināja celtniecības darbus un 28. augustā ligzdu pušķoja arī ar svaigu priedes zaru, ko nākošajās dienās ik pa laikam pārkārtoja citā vietā. Ligzda gan ir uzkrāmēta tik augsta, ka jūras ērgļu galvas bieži nav redzamas. Izskatās, ka 11. septembrī Slīters pats bija nolēmis pacelt kameru augstāk un ilgi knibinājās ap to (video).


Slīters un Silva pušķo ligzdu ar svaigu priedes zaru 28.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Divas reizes augustā ligzdā bija ielidojis šosezon jau redzētais ciemiņš – bezdelīgu piekūns. Savukārt cits ciemiņš – pavisam jauns negredzenots jūras ērglis – 1. un 2. septembrī traucēja ligzdas saimniekus ar savu klātbūtni. Slīters ar Silvu aktīvi aizstāvēja ligzdu no nelūgtā viesa.


Nepieaudzis jūras ērglis ielaidies ligzdā 02.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Pēdējā mēneša laikā bez jau ierastajām zivju sugām, kas parasti grozās kameras tuvumā, vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī (video), bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī (video).


Ūdrs pie zemūdens kameras 12.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar 5. septembri pie kameras ik pa laikam piečāpoja signālvēzis un 7. septembrī varēja redzēt divus vēžus saķeramies kopā (video), bet straume tos abus aiznesa prom no kameras redzamības zonas.


Signālvēzis 07.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-09-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Troglodytes troglodytes - 2025-12-01 Matrus
Pinus sylvestris - 2025-12-01 ER
Fulica atra - 2025-12-01 Ilona_rasa
Anser albifrons - 2025-12-01 Ilona_rasa
Pinus sylvestris - 2025-12-01 ER
Cygnus olor - 2025-12-01 Ilona_rasa
Tachybaptus ruficollis - 2025-12-01 Matrus
Nezināms
Ignotus
@ Vuks
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 01.decembris, 12:43

Paldies, Agnese :)


dziedava 01.decembris, 12:40

Interesanti, ka no ārpuses paraugā viss ir koši dzeltens, bet mikroskopijā nekā dzeltena nav - viss oranži rūsgans. Iespējams, šī suga tiešām reaģē ar ūdeni, mainot krāsu. Vai tā ir rufa vai tomēr flava - to vēl līdz galam neesmu izpētījusi. Pēc "veciem" kritērijiem te būtu rufa.


dziedava 01.decembris, 09:07

Te arī izskatās lielas granulas. Grūti pateikt, vai nav arī tumšākas grupas kārpām. pašas sporas tumšākas nekā tipiskās vienmērīgi kārpainās.


dziedava 01.decembris, 09:06

Uzkrītoši lielas granulas


dziedava 01.decembris, 08:33

Gludajam sporas ir tumšākas un brūnākas, baltajam - gaišas un rozīgākas. Te arī var redzēt brūnu perīdiju 3. foto un dzeltenīgas iekšas 4. foto


AgneseČamane 30.novembris, 23:23

Nav skaidrs kāpēc foto nepievienoju jau pašā sākumā, tagad tie ir augšuplādēti.


adata 30.novembris, 18:28

Gluži nē, vienkārši agrāk nepaskatījos, biju piemirsusi. Eju cauri visiem saviem novērojumiem.


dziedava 30.novembris, 18:09

Sanāk, lai nobriestu līdz pārsliņām, mēnesis vajadzīgs!


adata 30.novembris, 17:33

Viss kā vajag! Pārcilāju paraugus, ir pārsliņas pa virsu. Pēdējais att. 30.nov.


meža_meita 30.novembris, 17:30

Grūti saprast, iespējams jauna vienādgalotņu ramalīna. :)


nekovārnis 30.novembris, 17:30

Uģi, kas ar šo Stenostolu?


nekovārnis 30.novembris, 17:28

Šim novērojumam derētu kāds foto vai papildus informācija.


nekovārnis 30.novembris, 12:08

Visdrīzāk droši vien Opilio canestrinii, bet varbūt arī Nelima gothica vai cits.


IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


slowcamp 25.novembris, 19:42

Paldies !


dziedava 25.novembris, 18:35

Uz smalkām orhidejām varbūt aug vēl retākas sugas :)). Jābruņojas ar biezu maku (un lupu) un jādodas meklējumos :D


Mari 25.novembris, 18:31

Tā sanāk :D Traki būtu, ja šīs uz smalkām orhidejām augtu :))


ekologs 25.novembris, 18:15

Jā, sākumā liku kā jūras ērgli, bet vēlāk kaut kā likās, ka velk uz mazo. Paldies, Igor! :)


dziedava 25.novembris, 18:09

Es tikko domāju, ka sezona beidzot jāslēdz, bet izrādās, ka sezona jāpārvieto uz veikaliem :DD


Igors 25.novembris, 18:09

Jūras ērglis


dziedava 25.novembris, 18:07

Juh, nu super! :D Hiacinšu tirgotājiem tagad bizness ies no rokas! :))


Mari 25.novembris, 18:02

Idvesmojoties no Marinas atklājumiem, ka hiacinšu puķpodos var atrast gļotsēnes, pārlūkoju Ogres Maxima veikalā pārdošanai izliktās hiacintes, un tiešām- vismaz divos podiņos varēja saskatīt sīkas baltas bumbiņas. :)


ER 25.novembris, 16:54

Varbūt Leptoporus mollis?


Grislis 25.novembris, 12:09

Zaļā sīkpaparde gan ir ļoti apšaubāma - tā aug uz dolomītu un citu kaļķiežu atsegumiem, te redzams, ka uz satrupējušas koksnes. Diemžēl augu pilnība nevar redzēt, dažreiz tik vēlā rudenī tie izskatās netipiski... Šobrīd pēc foto nevaru noteikt.. Ko saka Ansis?


mufunja 25.novembris, 09:48

Paldies, Julita. Varbūt kādreiz mēs uzzināsim patiesību:):)


dziedava 25.novembris, 09:16

Paldies, tas bija tuvu zemei? Interesē, jo šī suga ir tipiska parastu kritalu suga, nesaistīta ar dzīviem kokiem vai to atmirušām daļām.


Rekmanis 25.novembris, 09:01

Ir mirusi koksne, jo zars bija dalēji atdalījies.


dziedava 25.novembris, 08:37

Interesanti, ka uz dzīva koka, bet foto izskatās trupoša koksne. Kur tieši uz koka tas bija?


dziedava 25.novembris, 08:34

Liels paldies Marina par visiem paraugiem! Mikroskopēju lampīti, rezultāti apmēram tādi paši - izteiktu adatiņu nav, sporas par lielu. Tad atcerējos Maritas novērojumu, kur arī sporas bija drusku par lielu un Maritai bija ideja par tīkloto lampīti (Lamproderma arcyrioides), kas ir pēcsniedzīte, un kas tāpēc neder. Principā šajā sugu grupā zinātnē ir neskaidrības. Vācu noteicējā Lamproderma arcyrioides (sporas 8-11 mkm) tiek aprakstīta kā ne-pēcsniedzīte, un Lamproderma arcyrioides var. leucofilum - tāda pati, bet ar pilnībā gaišu kapilīciju (=L.violaceum). L.violaceum/nigrescens tur nav. 2011. gadā franču noteicējā atsevišķi ir Lamproderma arcyrioides (kā pēcsniedzīte un ar sporu izmēriem 9-11,5 mkm) un kā atsevišķas sugas arī Lamproderma nigrescens un L.violaceum (syn. Lamproderma arcyrioides var. leucofilum), kas nav pēcsniedzītes (ar vienādiem sporu izmēriem 8-10 mkm, un tikai atšķirīgu kapilīcija krāsu). Edvīns Johannesens ir pētījis šo tēmu un piekrīt franču versijai, ka pēcsniedzītes ir atsevišķi, bet par sporu izmēriem nekur analizēts netiek. Ja salīdzina vācu noteicēja Lamproderma arcyrioides var. leucofilum (sporas 8-11 mkm) un franču noteicēja L.violaceum (8-10 mkm), tad tiem jābūt sinonīmiem (par ko neviens nestrīdas), bet sporu izmēri atšķiras. Iespējams, franči sporu intervālus baigi nav pētījuši, jo abas sugas saliktas kā viena izmēra, kas varbūt nemaz nav tiesa. Līdz ar to "patiesos" L.violaceum sporu izmērus mēs varbūt nemaz nezinām (nav nopietni pētīts). Otra lieta, kas šajā novērojumā mulsināja, bija īsa kājiņa un mazs kopējais garums (līdz 1 mm). Jo L.violaceum aprakstā ir runa par 2/3 (no visa garuma) garām kājām (un kopējais garums līdz 1,8 mm), kamēr L.muscorum aprakstā - par 1/2 garām kājām (ar kopējo garumu līdz 1 mm). Tāpēc man ir doma vēlāk izkrāmēt visus paraugus, kas man par šo tēmu ir, un vizuāli salīdzināt, vai ir redzamas kādas "uzkrītošas" atšķirības. Citu kandidātu sugai šim novērojumam nav. Bet vēl jau var būt, ka šī ir zinātnē neaprakstīta suga. :D


zemesbite 24.novembris, 20:32

Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 24.novembris, 15:08

Ilze, šie tomēr ir Leptoporus mollis klājeniski augļķermeņi ...


Ziemelmeita 24.novembris, 12:01

Paldies,Uģi!


IlzeP 24.novembris, 11:39

Nepareizs datums? Pārfotografēts ekrāns?


Ziemelmeita 24.novembris, 09:02

Paldies, Uldi!


dziedava 24.novembris, 07:57

Interesanti! Viens variants - Physarum leucophaeum, bet drošai noteikšanai vajadzīga mikroskopija


Ivars Leimanis 24.novembris, 00:24

Mirdzošā karotene?


CerambyX 23.novembris, 19:11

Kaut kāda kļūda, diez vai 23. novembrī tas varētu būt bijis mazais ērglis


dziedava 23.novembris, 18:09

Šis ir ļooti interesanti! Foto nav vēl nobriedušas. Vai ir vēlāk redzētas/ievāktas? Jo Ventspilī šogad bija daudz Badhamia foliicola novērojumu, bet ne nu gluži novembrī un teju pludmalē(?). Būtu ļoti interesanti precīzi noskaidrot, kas tas ir.


dziedava 23.novembris, 07:13

P.S. Bet lai nākotnē varētu noteikt, kura tieši suga tā ir, vajag mikroskopēt arī kausiņu, jo Iryna Yatsiuk, kas tās sugas revidē, kausiņa rakstam pievērš lielu uzmanību.


dziedava 23.novembris, 07:10

Godīgi sakot, izmēram nepievērsu nekādu uzmanību. Pelēcīgas, ar mazu kausiņu, nav daudz variantu. Lodveidīgā neder kausiņa dēļ. Apaļīgā nav kapilīcija, krāsas un jo nav apaļīga dēļ. Bet pelēcīgā sprodzīte ir sugu grupa, kas tiks sadalīta daudzās sugās, tā ka tur var būt visvisādas sugas iekšā šobrīd - lielas, mazas, tievas, resnas.. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī varētu būt jauna suga sugu grupas iekšienē, bet to mēs šobrīd nepateiksim. Apskatījos, vai atbilst kapilīcijs - kapilīcijs atbilda perfekti. Citām sugām, kas vēl nav noteiktas, vismaz franču noteicējā ir citādāks kapilīcijs.


Mari 22.novembris, 22:30

Paldies, Julita! Nezināju, ka šīs mēdz būt tik sīkas. :)


Mari 22.novembris, 19:50

Sporas 7-8 mkm, augļķermeņa garums 0,75 mm, platums 0.25mm.


Vīksna 22.novembris, 19:09

Paldies !


Vīksna 22.novembris, 19:07

Paldies !


nekovārnis 22.novembris, 15:14

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 22.novembris, 12:24

Želejas flēbija normāli uz lapkokiem. Šeit drīzāk Skeletocutis amorpha. Bet nu īsti nevar saprast


Edgars Smislovs 21.novembris, 22:40

Paldies!


BI 21.novembris, 21:36

Gredzenots 09.01.2025 Dohren, Germany kā pieaugusi mātīte


nekovārnis 21.novembris, 15:59

Par pirmo neesmu drošs, bet divos apakšējos foto izskatās ka A.reyi.


nekovārnis 21.novembris, 15:52

Foto? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:45

Vai foto būs? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:39

Jā, ļoti iespējams ka G.pallida. Pagaidām gan pašam pietrūkst informācijas un zināšanu par citām līdzīgām sugām Latvijā. Tā teikt - lai novērojums neietu zudumā ieliku vēlākam laikam :)


Vladimirs S 21.novembris, 12:00

Krāsu gredzens: 0Y90 Gredzenošanas datums: 31.07.2021 Vecums: pull Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia. Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko Krāsu gredzens: 3Y04 Gredzenošanas datums: 20.08.2024 Vecums: 1y+ Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko


Vladimirs S 21.novembris, 11:54

Gredzenošanas datums: 01.11.2012 Gredzenošanas vieta: Kronvalda parks, Rīga. Gredzenotājs: E.un V. Smislovi


Vladimirs S 21.novembris, 11:49

Gredzenošanas datums: 13.04.2025 Gredzenošanas vieta: Ventės ragas, Šilutės r.,Lithuania. Gredzenotājs: Vytautas Jusys.


Lemmus 21.novembris, 10:55

Super, paldies!


ekologs 20.novembris, 22:01

Šis, manuprāt, Gonioctena pallida :)


ekologs 20.novembris, 21:58

Limonius minutus?


mufunja 20.novembris, 18:27

Atradu, nosūtīšu :)


dziedava 20.novembris, 15:42

Šajā gadījumā svarīgi bija izdalīt sugu, lai nepaliek starp nenoteiktām, jo skaidrs, ka tā atšķiras no līdz šim Latvijā zināmajām. Lai saprastu, kura no zinātnē aprakstītajām tā varētu būt, veltīju vairākas dienas, bet visām ir kaut kas, lai nevarētu teikt, ka par 100% atbilst. Problēmas sagādā arī fakts, ka tās "citas" sugas pasaulē lielākoties ir relatīvi nesen aprakstītas un maz zināmas, bez kvalitatīviem attēliem, vai to ir nepietiekami, lai saprastu detaļas. D.squamulosum sugu grupa ir savstarpēji ļoti līdzīga, bet atsevišķas pazīmes atšķiras būtiski. Pilnīgi ticams, ka Slīteres suga nav starp zinātnē aprakstītām, tāpēc centos atrast vismaz līdzīgāko.


dziedava 20.novembris, 09:14

Sazinājos ar A.Kuntu. Jā, viņš nepiekrīt pastāvošajai sistemātikai, es visu esmu sapratusi pareizi. Lai arī lielākajās datubāzēs O.wrightii nefigurē, kādam taču ir jāsāk ieviest loģiskās izmaiņas, tāpēc DD nomainīju nosaukumus atbilstoši A.Kunta dalījumam. Atklāts paliek jautājums, kā labāk priekš pāriešanas uz Ornitho, jo pasaulē ar Ophiotheca chrysosperma tipiski saprot to, kas ir O.wrightii. Ja mūsu veidoto datubāzi izmantos arī citas valstis, tad jābūt kkā saprotamam, kas ar ko domāts, tāpēc es šim Ophiotheca chrysosperma iekavās pieliku (corticolous) - tātad uz dzīvu koku mizas.


dziedava 20.novembris, 09:05

Marina, vai šai paraugs ir saglabājies? Man laikam nav ticis dots?


adata 20.novembris, 08:14

Jā, ir piefiksēts, vakarā uzrakstīšu piezīmēs. Paraugs arī sagatavots.


nekovārnis 19.novembris, 16:08

Paldies, Valda! :)


Vīksna 19.novembris, 14:58

Parastā zeltene, Lysimachia vulgaris.


dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


dziedava 18.novembris, 11:35

Jā, varētu būt ticami


Mari 18.novembris, 11:12

Šķiet, ka varētu būt Pelēkbaltā pumpurīte?


mufunja 17.novembris, 21:34

Paldies, Julita. Es to nebūtu varējis izdarīt.


nekovārnis 17.novembris, 19:33

Paldies, Valda! :)


Vīksna 17.novembris, 19:28

Čemurainais puķumeldrs, Butomus umbellatus.


Vīksna 17.novembris, 19:26

Smaržīgā kalme, Acorus calamus.


adata 17.novembris, 18:22

Šīs abas sugas šādā stadijā ir vienādi koši oranžas. Lai precīzi pateiktu, kura ir kura, jāmikroskopē.


Mari 17.novembris, 18:20

Paldies, Iveta! :) ... Īpaši par cepumu :D :D


adata 17.novembris, 18:19

Kādreiz es visas atzīmēju kā "koksnes", bet nav tik vienkārši. Tagad tik daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, ka bez mikroskopēšanas nekā.


adata 17.novembris, 17:53

Apsveicu! Nu, tur ir jābūt ķērienam tādus krikumus pamanīt un pēc tam noteikt! Cik maz vajag, lai palaistu garām... Vispār patīk skatīt Maritas gļotsēnes, tā pamatīgi izpētītas. Saprotami, viens novērojums - no sākuma līdz galam! Apbrīna un cepums par to!


Mari 17.novembris, 15:45

Jā, laikam gan, visticamāk, ka Cerylon sp. Paldies, Marek!


nekovārnis 17.novembris, 15:33

Varbūt kāda mizasvabole Cerylon sp.


dziedava 17.novembris, 15:31

Es atkal apbrīnoju, kādus retumus Tev izdodas atrast. :)) Es uz to pusi aizbraucu - nikā nau :D


Mari 17.novembris, 15:30

Jauki, paldies! :)


dziedava 17.novembris, 15:28

Tur bija skaists perīdijs, brīnišķīgs kapilīcijs un perfektas sporas - nekādu problēmu :D. Problēma ir ar sistemātiku un attēliem, ar ko salīdzināt. Bet nu šī vismaz atbilst nosaukumam "spīdīgā" :).


Mari 17.novembris, 15:25

Varbūt kāda no Teredidae?


dziedava 17.novembris, 15:25

Mikroskopēju. Atbilst tipiskai Perichaena corticalis.


Mari 17.novembris, 15:18

Apbrīnoju Tevi, Julita! No tās mazās kripatas izdevās tikt līdz sugai!!! Super!


dziedava 17.novembris, 13:13

Lasu Nannengu. Viņa apraksta kaut ko jau mūsu eksemplāriem līdzīgāku (ar mazām galviņām), piebilstot, ka materiāla ir tik maz, ka priekš tipa parauga, sugas izdalīšanai, nepietiek. Varbūt tur arī ir problēma, ka tādi sīki un gadās tik mazā skaitā, ka īsti nekā nav, no kā aprakstīt sugu. Te jau arī - divi eksemplāri, abi mikroskopēti. Paraugam nekā nepaliek, ja vien nesaglabā stikliņu. Bet jaunas sugas aprakstam jau ar to nepietiek.


dziedava 17.novembris, 12:27

Mikroskopēju, visu ko jaunu uzzināju. :D 2023. gada oktobrī publicēts raksts, kurā Paradiacheopsis rigida tipa eksemplārs (un tam līdzīgie) tiek pārlikti uz Comatricha ģinti - tagad kā Comatricha rigida. Un aprakstīta suga, vadoties no tipa eksemplāra, piebilstot, ka daudzviet šī suga ir pārprasta un nepareizi saprasta. Piemēram, franču noteicējā (ko es un daudzi citi izmanto) esošie Paradiacheopsis rigida attēli neatbilstot tipa eksemplāram (kas tagad kā Comatricha rigida), jo kājiņa ir daudz garāka un arī kapilīcijs citāds. Bet netiek uzrakstīts, kam atbilst - acīmredzot, - nekam. :D Jāteic, ka gan mans 2021. gada eksemplārs, gan šis ir ar maziņām galviņām un proporcionāli ļoti garām kājām, kas neatbilst tikko aprakstītajam Comatricha rigida. Latvijā man ir vēl viens 2022. gada novērojums, kas Comatricha rigida aprakstam atbilst jau labāk - galviņa lielāka un kājiņa īsāka, un kapilīcijs tiešām stingrāks. Tā ka es pat teiktu, ka mums Latvijā zem "Paradiacheopsis rigida" ir divas sugas, no kurām viena ir aprakstīta un otra nē..


FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Ziemelmeita 16.novembris, 08:31

Paldies,Renāte, par labojumu!


mufunja 15.novembris, 18:24

Piekrītu, Julita. Es nevarēšu visu pienācīgi izpētīt.


Divpēdis 15.novembris, 18:03

Paldies par noteikšanu, Artur!


ekologs 15.novembris, 17:31

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts