Aktīvie lietotāji: 22 Šodien ievadītie novērojumi: 3 Kopējais novērojumu skaits: 1234665
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies
Pievienots 2021-09-20 13:35:15

Melnie stārķi Siguldas novadā

Spriedze un bažas par melno stārķu veiksmīgu ligzdošanu šogad brieda jau visas sezonas laikā un kulmināciju sasniedza augusta vidū, kad uz siltajām zemēm devās Grāfiene. Viņa pēdējo reizi baroja bērnus 12. augusta pēcpusdienā (video). Ja augusta sākumā jaunie putni tika baroti vidēji 3-4 reizes dienā, tad, sākot ar 13. augustu, tās vairs bija tikai 1-2 reizes. Apkopojumu par augusta barošanas reizēm ir izveidojusi Simoninna un to var redzēt šeit.


Skaistie un lielie Grāfienes un Grāfa bērni 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jaunie putni vadīja savas dienas ligzdā, gaidot tēti ar ēdienu, trenēja savus skaistos spārnus (video), pētīja lielo vecāku zaru pie ligzdas un iemēģināja palēcienus. 15. augustā gar ligzdu nolidoja vistu vanags un jaunuļi aktīvi rūca un aizstāvējās.


Grāfiene pēdējo dienu ligzdā 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

LDF konsultējās ar ornitologu Māri Strazdu, un, lai gan M. Strazds iespēju, ka šie jaunie putni izdzīvos pirmajā dzīves gadā, vērtēja kā ļoti zemu, tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 m no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. Tā 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, un ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, ko novietoja barotavas vidū. Barotavas izveidošanā un uzturēšanā lielu atbalstu sniedza Aleksejs Šaripins.


Pirmais drosminieks aizlido 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

20. augustā savā pirmajā lidojumā devās viens no cāļiem (video), tas lidinājās apkārt, satraucot ligzdā palikušos, līdz vēl viens izdomāja ieprovēt lidošanas māku. Drīz gan abi atgriezās atpakaļ ligzdā. Nākošajā dienā jau notika aktīva ielidošana un izlidošana, un 22. augustā jau bija mirklis, kad ligzda bija tukša. Šajā dienā pēc 43 stundu ilgas prombūtnes atlidoja Grāfs un ligzdā pabaroja tur uz vietas esošo cāli un vēl vienu, kurš paspēja atlidot un arī tikt pie brokastīm (video). Šī bija pēdējā nakts, kad visi trīs nakšņoja ligzdā, jo 23. augustā divi cāļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti (video). Trešais cālis pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.


Grāfa pēdējā barošana, ligzdā nu jau vairs tikai viens cālis 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, tādēļ bija iespējams sekot barotavā notiekošajam. Ja pirmajās dienās pēc barotavas iekārtošanas to bija atradis tikai zivju gārnis, tad 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā Aleksejs rakstīja, ka, kamēr viņš mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas), ar bļaušanu, viens aiz otra, pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.


Jaunais melnais stārķis barotavā 25.08.2021. Foto: Aleksejs Šaripins

Mazo ērgļu kamera eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad ļoti ilgi varēja vērot, kā attīstās jau lidojošs jaunais putns un kā pieaug tā lidotprasme, jo visu augustu Pērle ļoti daudz uzturējās ligzdā vai tās apkārtnē. Bieži viņa ligzdā vai kaut kur netālu mežā gaidīja, kad vecāki lidos uz ligzdu ar medījumu (video).


Pērle brokasto 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar apmēram 20. augustu Pērle aizvien vairāk laika pavadīja kaut kur ārpus ligzdas un kameras dzirdamības un redzamības, bet bija arī dienas, kad viņa diezgan daudz laiskojās ligzdā un skaļi paziņoja, ka atkal ir izsalkusi. Vecāki nesa galvenokārt grauzējus, kas Pērlei ļoti labi gāja pie sirds, diezgan bieži arī bija pa kādai vardei un pavisam reti kāds putnēns. Tiklīdz vecāki viņai bija nodevuši medījumu, viņa tos nešpetni izdzina no ligzdas un sargāja savas pusdienas (video), vai, ja vecāki ieradās, kamēr viņa ēda, tie varēja izjust uz savas ādas Pērles dusmas par traucējumu (video).


Pērle ļoti ilgi labprāt uzturējās ligzdā. 31.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī (video), bet arī nākošajā dienā vēl bija dzirdama kaut kur netālu klaigājam. Savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas (video). Andris vēl bija viens pats atlidojis atvadīties no ligzdas 16. septembrī.


Abi vecāki atvadās no ligzdas 11.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Paldies visiem iesaistītajiem Dabasdatu forumiešiem, kas kopā ir izveidojuši skaistu sezonas kopsavilkuma video.

Mazo ērgļu kamera bērzā

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu. Galvenokārt viņi labiekārtoja ligzdu nesa jaunus zarus un arī iemēģināja ligzdas ērtumu (video). 19. augustā Uldis ielidoja ligzdā ar peli knābī un sauca Lailu pusdienās (video).


Abi ligzdas saimnieki ligzdā 19.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

23., 30. augustā un 15. septembrī ligzdā saimniekoja vāvere, savukārt mazais ērglis pēdējo reizi ligzdā tika manīts 9. septembrī (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze augusta sākumā vēl ik pa laikam bija redzama ligzdā, taču Volts gan pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā.


Fāze uz ligzdu atnes nelielu velēnas gabaliņu 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Fāze 8. augustā vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Nākošajā dienā viņa vēl atnesa uz ligzdu nelielu velēnu kumšķi un pēdējo reizi tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augusta vakarā.

Vistu vanagi Rīgā

Līdz 13. augustam ligzdā ik pa laikam bija redzami divi no šīgada jaunajiem vistu vanagiem – ar gredzeniem H94 un H95.


H94 un H95 ligzdā 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 30. augstā ligzdā viens aiz otra ielidoja pieaudzis vistu vanags, kam gredzenu nebija iespējams nolasīt, un jaunais putns ar gredzenu L51. Ornitologs Imants Jakovļevs skaidro, ka nepieaugušais vistu vanags ar gredzenu L51 gredzenots 28.05.2021. ligzdā Doles salā un, visticamāk, ir tēviņš, savukārt pieaugušais putns arī ir tēviņš, iespējams, ligzdas saimnieks Haris (gredzens arī kreisajā kājā kā Harim).


Pieaugušais vistu vanags zarā un jaunais putns ar gredzenu L51 ligzdā 30.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. septembrī ligzdā ielidoja divi pieauguši vistu vanagi, bet diemžēl gredzenus nolasīt neizdevās, un tāpēc nevar apgalvot, vai tie ir ligzdas saimnieki, kas nu jau ieguvuši pieaugušo putnu apspalvojumu, vai svešinieki.

Melnās klijas Kurzemē

Šķiet, ka Pūkai Goldas un Greja jaunākajam cālim likās, ka tiešraides kameras vērotāji pārāk daudz var iepazīties ar viņas ģimenes privāto dzīvi, un 7. augustā viņa knibinājās ap kameras aizsargmateriālu tik ilgi, kamēr to atplēsa. Gandrīz visu atlikušo ligzdošanas sezonu redzams bija tikai kreisajā ligzdas malā notiekošais.


Pūka īsi pirms kameras aizkara regulēšanas 07.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās Golda, kas pēdējo reizi ligzdā tika manīta 10. augustā piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt Grejs turpināja visus trīs bērnus apgādāt ar medījumu. Lai arī ēdiena šajā ligzdā nekad nav trūcis, dažkārt jaunatne strīdējās, kurš pirmais ēdīs vecāku nesto kārumu (video). Izrādījās, ka vistemperamentīgākais cālis šajā ģimenē ir tieši jaunākais. Tā Pūka regulāri agresīvi dzina no ligzdas ārā abus pārējos radiniekus un vistrakāk uzbruka tieši Rudei (video).


Pūka uzbrūk Rudei 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

22. augustā Rude knibinājās ap kameras aizsargmateriālu un to pavilka nost no kameras objektīva (video). Tā gan bija pēdējā diena, kad viņa pati tika redzēta ligzdā. Nākošajā dienā Grejs atnesa abiem palikušajiem bērniem brokastis, un arī viņi devās tālajā ceļā. Paldies bobby no Dabasdatu foruma par visas sezonas atskata video.

Zivjērgļi Kurzemē

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā redzēti 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Toties augustā ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Tā 10. augustā ligzdā ielaidās zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 (gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018., apmēram 6 km no webkameras ligzdas, tēviņš), kurš sargāja ligzdu no vēl viena zivjērgļa. Savukārt 16. augustā un 3. septembrī bija dzirdama zivjērgļa balss.


Zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 ligzdā 10.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Šo kameru augustā būtu bijis jāpārsauc par vāveru kameru. Visticamāk, vāvere savu migu bija ierīkojusi kaut kur zivjērgļu ligzdas apakšā, jo gan pieaugušās vāveres, gan mazuļi ligzdā bija redzami ļoti bieži (video). Viņu ikdienu 19. augustā iztraucēja meža cauna, kas atnāca pārbaudīt ligzdā notiekošo (video). Nākošajā dienā vēl bija redzama vāveru mamma ar trīs mazuļiem, taču izskatās, ka tā bija nolēmusi ģimeni pārcelt uz kādu drošāku vietu.


Kaimiņiene vāvere ar trim mazuļiem 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā interesantāko ciemiņu no putnu saimes jāmin niedru lijas jauno putnu, kas ligzdu apmeklēja 16. augustā.

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Pēdējā mēneša laikā K kungs turpināja pieskatīt teritoriju un ik pa laikam atlidoja arī uz ligzdu. Pašlaik K kungs ir viegli atpazīstams lidojumā pēc roba kreisajā spārnā; tas gan būs līdz mirklim, kad ataugs jauna lidspalva.


K kungs un Milda piekārto ligzdu 13.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Milda K kungam ligzdā pievienojās tikai dažas reizes – 13. un 25. augustā, kā arī 8. un 18. septembrī. Visas četras vizītes nebija garas, abi pagrozījās ligzdā, pārcilāja un pārkārtoja kādu zaru un drīz vien jau devās prom (video).

31. augustā un 1. septembrī ligzdā bija ielidojis negredzenots nepieaudzis jūras ērglis. Precīzi pateikt, vai abas dienas bija atlidojis viens un tas putns, gan nebija iespējams. 17. septembrī ligzdā ar čiekuru knābī arī ieradās nepieaudzis jūras ērglis (video).

Ligzdā ierasti viesojās daudz dažādi mazputniņi, īpaši aktīvi pēdējā laikā bija sīļi un dižraibie dzeņi (video), kā arī vāveres. Bieži rītos netālu no ligzdas bija dzirdama meža pūce un apodziņš, savukārt no dienas plēsīgajiem putniem ligzdas tuvumā tika manīts zivjērglis un peļu klijāns.

Jūras ērgļi Slīterē

Salīdzinot ar Durbes ligzdas saimniekiem, kas pēdējā mēneša laikā abi kopā bija redzami vien dažas reizes, Slīters ar Silvu, sākot ar 22. augustu, savā ligzdā Slīterē atrādījās gandrīz katru dienu (video). Viņi turpināja celtniecības darbus un 28. augustā ligzdu pušķoja arī ar svaigu priedes zaru, ko nākošajās dienās ik pa laikam pārkārtoja citā vietā. Ligzda gan ir uzkrāmēta tik augsta, ka jūras ērgļu galvas bieži nav redzamas. Izskatās, ka 11. septembrī Slīters pats bija nolēmis pacelt kameru augstāk un ilgi knibinājās ap to (video).


Slīters un Silva pušķo ligzdu ar svaigu priedes zaru 28.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Divas reizes augustā ligzdā bija ielidojis šosezon jau redzētais ciemiņš – bezdelīgu piekūns. Savukārt cits ciemiņš – pavisam jauns negredzenots jūras ērglis – 1. un 2. septembrī traucēja ligzdas saimniekus ar savu klātbūtni. Slīters ar Silvu aktīvi aizstāvēja ligzdu no nelūgtā viesa.


Nepieaudzis jūras ērglis ielaidies ligzdā 02.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Pēdējā mēneša laikā bez jau ierastajām zivju sugām, kas parasti grozās kameras tuvumā, vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī (video), bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī (video).


Ūdrs pie zemūdens kameras 12.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar 5. septembri pie kameras ik pa laikam piečāpoja signālvēzis un 7. septembrī varēja redzēt divus vēžus saķeramies kopā (video), bet straume tos abus aiznesa prom no kameras redzamības zonas.


Signālvēzis 07.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-09-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Fringilla coelebs - 2021-10-18 gints
Cygnus olor - 2021-10-18 Amanda
Turdus merula - 2021-10-18 Bounijs
Sturnus vulgaris - 2021-10-18 Bounijs
Turdus pilaris - 2021-10-18 Bounijs
Lycogala epidendrum - 2021-10-18 dziedava
Bucephala clangula - 2021-10-18 BioEliina
Nezināms
@ eksperts 3
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 18.oktobris, 06:52

Paldies :). Šī no tādām, kam Latvijā vajadzēja būt, apkārt ir.


Edgars Smislovs 17.oktobris, 23:43

Pievienoju bildes, noteikšanā pagaidām īsti neiedziļinājos.


VitaS 17.oktobris, 22:41

Kāda no Helophilus sp.


dziedava 17.oktobris, 22:25

Atradu senāku garu diskusiju pie Laimas novērojuma: https://dabasdati.lv/lv/observation/aabosln6hsolo7aehh3lb8nrb1/ Tur kapilīcijs izrādījās noteicošais..


dziedava 17.oktobris, 21:48

Substrāts izcils - kuram vēl ienācis prātā meklēt gļotsēnes uz kāpostiem?! :D)))


dziedava 17.oktobris, 21:24

Sen neredzēti sporogoni. :) Esmu par tiem iedomājusies, bet ievērojusi vairs neesmu.


forelljjanka 17.oktobris, 20:42

Kāpēc tieši gaišais?


forelljjanka 17.oktobris, 20:40

Lija ir noteikti,izskatās ,ka lauku.


dziedava 17.oktobris, 20:38

Saprotami :)


forelljjanka 17.oktobris, 20:35

Vairums baltpieres,arī dažas tundras sējas un viens baltvēderis.;)


felsi 17.oktobris, 20:27

Man tagad periods, ka, ja kaut kas savādāks, sugu nelieku:) Bet sajūtas par T. varia:)


felsi 17.oktobris, 20:25

Apsveikumi!


Ivars L. 17.oktobris, 20:21

Manuprāt tomēr uz blīgznas, nevis egles - ieliektā cietpiepe.


W 17.oktobris, 19:29

Paldies, Uldi!


mai 17.oktobris, 19:21

Ņemšu vērā :)


dziedava 17.oktobris, 19:15

Es domāju, ka pareizi noteikts, tāpēc priecājos. Nākamreiz, ja ir dažādas krāsas, labi būtu nobildēt un salikt kopā vienā novērojumā, tas var palīdzēt noteikt vai apstiprināt :)


mai 17.oktobris, 19:11

Paldies! Ceru, protams, ka neesmu smagi nokļūdījusies! Sākumā domāju, ka vilkpienaine, bet pabakstot ar kociņu sapratu, ka nebūs vis, jo ļoti cieta. Blakus bija tādas pašas, tikai rozīgas (diemžēl nenobildēju). Meklējot internetā, kas tā varētu būt, uzgāju šo sugu un bildes, kurās līdzīgi zem sēnes redzams balts pleķis un kas arī ir gludenas un pelēcīgā un rozīgā krāsā. Tāpēc atļāvos izdarīt, iespējams, pārgalvīgu minējumu.


Lemmus 17.oktobris, 19:11

Apsveicu!! :)


dziedava 17.oktobris, 18:42

Apsveicu ar reto atradumu, un pie viena - kā izdevās noteikt? :) Šī man sķiet no tādām, kam tik daudzveidīgs izskats, un var nebūt viegli saprast.


dziedava 17.oktobris, 18:36

Ir sajūta, ka nav T.varia?


Ilona_rasa 17.oktobris, 15:02

Paldies Uģim un Andrim!


dekants 17.oktobris, 13:18

Izteiktas divas svītras uz astes, gals balts un 'kapuce' - kontrasts starp galvu un krūtīm. Piekrītu, ka bikšainais.


CerambyX 17.oktobris, 11:39

Man bija tieši tāds pats jautājums! :D


Mareks Kilups 17.oktobris, 11:20

Edgar, vai ir bilde? igauņiem vakar islandica.


Ilona_rasa 17.oktobris, 10:16

Tā kā neparādīja virsasti, tad nolēmu, ka gaišs peļu klijāns.


sandis 17.oktobris, 00:10

Julita, P. flavicomum atkrita pēdējā. Par labu P. viride nosliecos kādu sīkāku pazīmju dēļ (šķiet, franču noteicējā bija rakstīts, ka P. flavicomum ir mazāk kaļķa sabiezinājumu sporotēkā u.tml.). Šobrīd nav pie rokas grāmatu, lai pārbaudītu vēlreiz aprakstus. Rīt / parīt papētīšu vēlreiz pazīmes un paraugus, jo kopumā bija iespaids, ka šajā paraugā gļotsēnes ir par kārtu sīkākas nekā citviet redzētās P. viride (norakstīju to uz tā rēķina, ka šīm jau teju noārdījušās sporotēkas). Palasīšu Neuberta tekstuālo daļu abām sugām, varbūt atrodas kādas noteikšanas nianses, ko varētu pārbaudīt. Arī par citiem paraugiem - skatīšu rīt vai parīt.


CerambyX 16.oktobris, 23:27

Manuprāt, bikšainais?


dziedava 16.oktobris, 20:45

Vērtīgi, paldies! :)


dziedava 16.oktobris, 20:44

Interesantas, bet bez mikroskopēšanas nezinu, vai varēs noteikt


Ziemelmeita 16.oktobris, 20:34

Pievienoju biotopa fotogrāfijas


dziedava 16.oktobris, 19:55

Nav gļotsēne. Pataustot būtu cieta


asaris 16.oktobris, 18:01

Kailā aplocene?


Irbe 16.oktobris, 15:27

Sīlis izteiksmīgs :)


dziedava 16.oktobris, 10:51

Šādām brūnām, šajā stadijā arī nav droši noteikt pat ģints līmenī. Var tikai minēt, vai Trichia decipiens/crateriformis vai Hemitrichia clavata/calyculata. Tādas, ja ir interese, var ievākt - ja uzreiz strauji neizkaltēs, visticamāk attīstīsies līdz galviņas plīšanai, kad varēs saskatīt, kāds sporu mākonis lien ārā - ar atsevišķiem diegveida pavedieniem (tad trihija) vai tāds kompakts apaļīgs mākonis, kur atsevišķus pavedienu galus neredz (tad hemitrihija).


dziedava 16.oktobris, 10:47

Ar šīm ir nedaudz riskanti noteikšanā, jo droši var pateikt, kad galviņa pārplīst - vai tā plīst pa regulāru apli, vai kā ziedlapas saplaisā. Pēc daudzajām galviņām un īsā, resnā kātiņa sliecos uz šūnu metatrihiju, bet par 100% tas nav.


dziedava 16.oktobris, 10:45

Izskatās pēc arcīrijas, kuras attīstība patraucēta, nez vai veiksmīgi attīstīsies līdz galam


dziedava 16.oktobris, 10:42

Fizāra?


gunitak 16.oktobris, 09:45

Arī 2 mazie gulbji.


dziedava 15.oktobris, 23:16

Smuki! :)


felsi 15.oktobris, 23:14

Apses kritala, daļa apstājusies savā attīstibā kāda faktora pēc (aukstums?), kaut kas uz kātiņa, jāpēta, nu tad jau fizdidbadhāmija:)


felsi 15.oktobris, 23:11

Pievienoju 3 foto (pēdējie) kāda ir dabā 05.10


dziedava 15.oktobris, 23:07

Mani pirmās bildes vilka uz didermām..


Ansis 15.oktobris, 22:57

Paldies, Baiba! Būs drukas kļūda. Sūnu nosaukumi ar dažiem izņēmumiem (cepurene, spārnene, dzīparene) tiešām tikuši veidoti īsāki. To gan nevar teikt par ziedaugiem, kuriem, kā šķiet, vairāk ir pagarinātas galotnes (diedzene, bultene, ligzdene, kreimene, mugurene, grāvene (Orchis militaris), purene, krauklene, vistene, dzeguzene utt.)


felsi 15.oktobris, 22:43

Mani velk intuitīvi uz badhāmijas pusi, bet...


Karmena 15.oktobris, 22:43

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


dziedava 15.oktobris, 22:43

Kāpēc atkrīt Physarum flavicomum?


Ivetta 15.oktobris, 22:30

Paldies, Marek!


dziedava 15.oktobris, 22:23

Pēc Neuberta D.montanum d=0,5-1,2mm, tā ka tas arī sakrīt. Kāpēc Tu pats D.montanum atmeti? Pēc atslēgas tas ir pirms pērļainās.


dziedava 15.oktobris, 21:56

Žēl, ka Tu nepieliec sporu foto. Un kapilīciju neizdevās apskatīt? Ir būtiska pretruna ar D. umbilicatum - tam perīdijs norādīts ar vienu apvalku, bet 3. attēlā skaidri var redzēt, ka baltajam ārējam iekšpusē atlobījies otrs, plānāks, ar dzeltenbrūnu iekšpusi. Man pēc atslēgas sanāk D.montanum. Augšējais diametrs gan ir par lielu, bet apakšējais iekļaujas, tā ka varbūt kāds izlēcējs, kam negadās. Katrā ziņā atslēgā norādīts sporu izmērs, ne diametrs, tāpēc tas svarīgāks. Kātiņš der. Un slāņu daudzums tomēr ir tāda raksturīga lieta, kas nez vai kādam ex. var izņēmuma kārtā pēkšņi uzrasties. Te foto samērā līdzīgi: http://www.myxomycetes.net/Species_galleries-D-L/section-1/Diderma_montanum/


Solweiga10 15.oktobris, 20:42

Paldies, Mareks Ieviņš!


Vīksna 15.oktobris, 19:27

Paldies !


IevaM 15.oktobris, 18:01

Paldies, Roland!


lichen_Ro 15.oktobris, 16:10

Sclerophora pallida


sandis 15.oktobris, 12:09

Cieši interesanti - tajā pēdējā bildē pat var saskatīt eksemplāru, kas, šķiet, ir sācis atvērties (pa labi no centra). Foršs novērojums, tiešām nebūtu iedomājies, ka kaut ko no Licea sp. var tik labi arī "ar aci" atrast.


dziedava 15.oktobris, 11:35

Pabārstīju sporas no lielākā un apkārtējiem bumbuļiem, bet visas vienādas, milzīgas, piejaukumā nekā citādāka nav. Paskata dēļ dabā tāda hipotēze pat prātā nenāca; aizdomājos vien mikroskopā redzot plākšņaino plaisājumu..


IlzeP 15.oktobris, 11:19

Cik tur tā darba :) Vienīgi atskabardzeņu ieviesējs tagad varbūt dusmosies...


CerambyX 15.oktobris, 11:13

Varbūt hibrīds :D


dziedava 15.oktobris, 11:13

Bet Tu samulsināji, es pati arī samulsu. Paņemšu mikroskopēt kko no lielākā bumbuļa :D


dziedava 15.oktobris, 11:12

Sandi, pieliku vēl vienu foto, kas ir max pietuvinājums tam, ko redzēju dabā. Laika fotosesijai nebija, tāpēc kvalitāte nu tā, bet te var redzēt, cik liela izmēru dažādība. Visi tie ir vienas sugas bumbuļi, vismaz pēc skata vienādi


dziedava 15.oktobris, 11:06

Jā, tie lielie bumbuļi bildē. Bet mazākie ir 0,2mm. Tāpēc esmu šokā. Pēc noteicēja lielākie var ar sasniegt 1,5mm, un tad ir arī labi samanāmi.


sandis 15.oktobris, 11:04

Tie taču nav tie lielie melnie bumbuļi bildē? Vismaz tā, ko es savulaik mikroskopēju (un dažas reizes vēlāk uz citiem paraugiem esmu redzējis), bija pamanāma tikai mikroskopā. 0,5 mm jau tomēr tāds izmērs, kas ir uz saredzamības robežas. Bet kopumā laba ziņa - ir taču vēl pietiekami daudz Licea ģints sugu, kas DD nav ziņotas. Ja var saskatīt ar aci, tad tik jāskatās :))


dziedava 15.oktobris, 10:18

Esmu šausmīgi vīlusies. Biju domājusi, ka licejas ir kaut kas tik sīks, nemanāms un vienskaitlīgs, ka to iespējams atrast tikai, skatoties ar mikroskopu, kā tas bija manā iepriekšējā licejas gadījumā. Kad ar grūtībām to vienu ex. var izķeksēt un nomikroskopēt. Bet šajā gadījumā tie simti eksemplāru bija tik masīvi noklājuši kritalas sānus, ka tos nevarēja nepamanīt, pat jau skrienot uz vilcienu, pie pēdējās kritalas, kam vien uzmetu aci pa gabalu.


sandis 15.oktobris, 09:10

Tomēr sanāk tā pati Diderma umbilicatum. Arī citos gadījumos tas brūnais kodols ir ciets, nesabakstāms.


kamene 15.oktobris, 09:03

Sugas latviskais nosaukums kaut kā interesanti pagarinājies. Vispār jau tā ir atskabardze, nevis atskabardzene.


dziedava 15.oktobris, 07:55

Dzeltens rakstiņš (tādas kā līnijas) uz galviņas neveidojas? Forma mulsinoša, bet ja galviņa vienkrāsaina, var izrādīties arī parasta suga. Ja ir interese noskaidrot, var atsūtīt paraudziņu mikroskopēšanai.


Martins 15.oktobris, 07:52

Vispirms par bildēm. Pēc mana lūguma šis ir bildēts pa slāņiem un līmēts kopā, taču rezultāts nav labākais, tādēļ lūdzu lai sabildē atkārtoti. Zinu, ka var labāk. Ja par pašu eksemplāru - tad spriežot pēc tā lietuviešu raksta - šis ir abām sugām kaut kur pa vidu. Kad dabūšu atpakaļ eksemplāru, jāpaskatās kāda pazīmes vēl var izmantot, bet līdz tam jāniskaidro uz kādu pazīmju pamata Dmitrijs un A.Mirošņikovs noteica.


Mežirbe777 15.oktobris, 07:39

Mājās mikroskopam max palielinājums tikai 40x . Detalīzēti iegūt un izmērīt nepieciešamo būtu apšaubāmi.


dziedava 15.oktobris, 07:25

Baigi labie .. nezinu kas :D


dziedava 15.oktobris, 07:08

Galviņas ir ļoti skaistas, bet gaišas, kas nozīmē, ka nav nobriedušas. Ja sanāk ievākt gaišus paraudziņus, tad tos vēlams kādu laiku paturēt mitrumā, lai nobriest (paralēli vērojot, lai nesāk pelēt). Diemžēl šajā paraudziņā neizdevās atrast nevienu sporu, līdz ar to suga man nav nosakāma. Kapilīcija fragmenti gan iezīmējas, varbūt līdz ar pieredzi, kaut kādas idejas rodas. Līdzīgs vakar ievākts paraudziņš šobrīd briest. Interesantākais šim atradumam ir mikro-foto, kādus nekad līdz šim nebiju redzējusi un nezinu, kas tur īsti redzams, un kāpēc tādi ir tieši šajā stadijā. Ņēmu 3 galviņas un visām bija šādi "raksti": https://dziedava.lv/dok/Physarum134_270921.jpg https://dziedava.lv/dok/Physarum132_270921.jpg


felsi 15.oktobris, 06:36

Paldies par sūnām!


Ansis 15.oktobris, 00:24

Foto labi redz ģintij raksturīgos, galā saliektos periantus - kuru forma atgādinot antīkajos laikos lietotos zirgu kažoku tīrāmos skrāpjus (radulas). Frullānijai periants ir ar četrām šķautnēm, galā stipri sašaurināts.


Karmena 15.oktobris, 00:15

Paldies par labojumu, Uldi!


Karmena 15.oktobris, 00:14

Paldies par sugas noteikšanu, Inita! Paldies par labojumu, Ilze!


sandis 14.oktobris, 22:54

Tad man vēl ir laiks tikt skaidrībā ar didermu (laikam nebūs umbilicatum, jo sporas par mazu). Atpūties :))


dziedava 14.oktobris, 22:39

Sandi, es Tavējās mikroskopētās, cerams, rīt izskatīšu. Šobrīd drausmīgi nāk miegs. Resp., nedomā, ka nesalieku interesantajos, jo neticu, bet tāpēc, ka gribu kārtīgi apskatīt. :)


ena 14.oktobris, 22:26

Skatīt vairāk: https://youtu.be/0lCr_dO8KmA


sandis 14.oktobris, 22:25

:))


sandis 14.oktobris, 22:24

Paliku vēlreiz zem mikroskopa - pievienoju detalizētāku aprakstu un foto. Hipotēze nemainījās - D. nigripes.


IlzeP 14.oktobris, 22:21

Pirksta iespiedums noder mērogam :)


CerambyX 14.oktobris, 22:03

O, paldies par foto! Kaut kā gan mazā izšķirtspējā gan ielādējušies (varbūt dēļ DD gļuka), maz ko var saskatīt - paralēli var nodublēt arī uz failiem.lv oriģinālā izšķirtspējā :) Bet nu esošā kadra salīdzinājums ar interneta attēliem: https://content0-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/gabrieli01.jpg Pagaidām nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka piekrītu noteikšanai ka šis ir T.gabrieli... :D Mārtiņ, kādas pašam domas, skatoties uz to eksemplāru savām acīm, par tām divām galvenajām pazīmēm - priekškrūšu vairoga punktējumu un rievu/iespiedumu uz pieres starp acīm?


Mareks Kilups 14.oktobris, 21:52

paldies par novērojuma aprakstu, Ritvar! Jūrmalciemā gaidījām putnu apmēram stundu diezgan lielā pulkā un ar optiku gatavībā, bet nesagaidījām, iespējams, lidojuma virziens saglabājās leņķī ar attālināšanos no krasta.


dziedava 14.oktobris, 21:46

O, ļoti labi, paldies! Ar šo novērojumu tāda lieta, ka parastās trihijas ir bez kātiņiem vai ar garākiem. Šīs tādas kā saplacinātas, ar īsākiem. Ir tādas sugas arī, bet nav pētītas, t.i., neesmu dzīvē redzējusi, nav pieredzes. Tāpēc varētu būt kas rets vai jauns, ja nav dīvainas parastās. No piezīmēm īsti nesapratu, vai ir iespējams pašam mikroskopēt (sporu un iekšā esošā kapilīcija foto)? Un izmērīt sporas?


Mežirbe777 14.oktobris, 21:05

Pievienoti pāris tuvplāna Mikro foto.


forelljjanka 14.oktobris, 20:55

http://www.putni.lv/piccan.htm ,šī,kura arī ir zaļa,vai šī- http://www.putni.lv/picvir.htm ,kura Latvijā ir ļoti reta.


Ivetta 14.oktobris, 20:46

Paldies, Inita!


sandis 14.oktobris, 20:31

Paldies, Inguna! Labi, ka piedūru pirkstu (to bildē diemžēl var redzēt) - tikai tad sapratu, ka tā ir gļotsēne, jo ļoti mīksta. Pa gabalu izskatījās pēc piepes.


Ilze Ķuze 14.oktobris, 19:30

Nu par izmēru vainagotajai zemeszvaigznei vispār atrodama arī šāda info ;) Synoptic description (based on Sunhede (1989) and studied specimens) — Exoperidium (15–)17–50(–90) mm diam in horizontal position, arched, with (3–)4–5(–6) not hygrometric rays. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4510276/


dziedava 14.oktobris, 19:20

Žēl gan :(


felsi 14.oktobris, 19:18

Wou! Apsveicu, tiešām milzene:)


Ivars L. 14.oktobris, 19:11

Varētu teikt - samērā reta. Kā 'interesantā' - vairs ne.


sandis 14.oktobris, 19:02

Šaubījos, vai tik vēlā stadijā vispār izdosies noteikt sugu (un, ja izdosies, šķita, ka būs kas interesantāks), bet pēc galvenajām pazīmēm (izmēri, dzeltenais kātiņš, dzeltenie kaļķu sabiezinājumi, sporu izmērs) gan pēc franču atslēgas, gan Neuberta diemžēl nekas cits kā P. viride nesanāca.


Sintija Balode 14.oktobris, 18:57

kātiņu nebija un arī paraudziņa nav, jo izkrita kaut kur Vjadas mežos :(


dziedava 14.oktobris, 18:49

Ja kātiņu nav, izskatās kas ļoti interesants! Bez mikroskopēšanas nenoteikšu


dziedava 14.oktobris, 18:48

Paldies, Ilze! Izmērs gan ir mazāks nekā aprakstā. Savulaik esmu zemeszvaigžņu noteikšanā tā sapinusies, ka vairs pat nemēģinu.


dziedava 14.oktobris, 18:43

Paldies! Šobrīd Cinereomyces lindbladii vairs neskaitās reta?


Mežirbe777 14.oktobris, 18:23

Pievienota attīstība no 14.10 18:15 . Dažas bumbiņas sākušas izsēt sporas.


Ilze Ķuze 14.oktobris, 12:36

Izskatās pēc vainagotās. Senes.lv: Sugas uzkrītošākās pazīmes: sīkie izmēri, ārējā apvalka sadalīšanās četrās (reti - piecās) daivās, turpretī citām zemeszvaigznēm - vairāk. http://www.senes.lv/species/geastrum_quadrifidum.htm


Ilze Ķuze 14.oktobris, 09:43

Jā, ir, Uldim taisnība.


roosaluristaja 14.oktobris, 09:40

Vai nebūs Cinereomyces lindbladii? Šo sugu tikai vienu reizi esmu redzējis. Varbūt nav


sandis 14.oktobris, 09:21

Ar adatu pabakstot to brūno kodolu (likās, ka tūlīt sabirs sporās), tas brūnais bumbulis izrādījās ciets, nekas nost nebira. Bet varbūt nakts mikroskopēšanas gļuks. Atvēršu vēl kādu.


sandis 14.oktobris, 09:11

Man arī. Paraugu todien paņēmu tām, kas vizuāli likās īskājainākas - mikroskopiski tomēr sanāca tās pašas garkājas.


sandis 14.oktobris, 09:09

Šo vēl mikroskopēšu. Comatricha sp. / Stemonitopsis sp.


sandis 14.oktobris, 09:00

Jp, vismaz 2/3 :)


sandis 14.oktobris, 08:58

Pielieku foto ar pārslaino sporotēku. Izskatot franču noteicēju, citi kandidāti man neatratradās (kaut ko esmu palaidis garām?).


dziedava 14.oktobris, 08:24

P.S. Te varētu būt vairāk japēta, ne tikai sporas


dziedava 14.oktobris, 08:23

Ļoti labi, ka ir paraugs! Vai pa šo laiku ir mainījies izskats?


dziedava 14.oktobris, 08:21

Lai droši noteiktu līdz sugai, vajadzētu paraudziņu


dziedava 14.oktobris, 08:20

Ja nav kātiņu, šī varētu būt kas ļoti interesants. Varbūt diderma. Vajadzētu paraudziņu..


IlzeP 14.oktobris, 08:10

Protams - pievienoju! Vakar nepaguvu uzreiz izpētīt, vai jau nav ar kādu sinonīmu.


dziedava 14.oktobris, 08:03

Pārslas vien jau nenozīmē tieši šo sugu. Izskatās pārāk interesanti, es skatītu rūpīgāk.


dziedava 14.oktobris, 08:02

Kātiņam droši vien domāta cita proporcija nekā rakstīts :)


dziedava 14.oktobris, 08:00

Tas sporu mākonis, kas lien laukā, tika papētīts? Ir droši T.decipiens nevis H.clavata? Šajos foto nevar saskatīt, kā ir.


dziedava 14.oktobris, 07:55

Interesanta hipotēze


dziedava 14.oktobris, 07:54

Izskatās garkājīgi


dziedava 14.oktobris, 07:51

Vismaz foto redzamā atvērtā ir redzams tumši brūnais sporu mākonis, vai par kādu citu atvērtu ir runa?


asaris 13.oktobris, 21:45

Vai būtu iespējams pievienot sugu sarakstam?


Sarmīte 13.oktobris, 21:29

Paldies!


dziedava 13.oktobris, 19:35

Mikrofoto te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/?multi_permalinks=2980512798875225¬if_id=1634105639196774


felsi 13.oktobris, 19:32

Paldies Inita!


pustumsa 13.oktobris, 18:54

Paldies


forelljjanka 13.oktobris, 18:45

Galva jau nu riktīgi purvīša,arī "pakaļgals"bez ,vai ar maziem raibumiem ,bet,kas zin...Varbūt ir arī tādi peregrīni.Izmērs jau arī,purvīša liela M pret mazu peregrīna fāteru!:DD


IlzeP 13.oktobris, 18:20

Paldies, Uģi, skaidrs!


Aidzinieks 13.oktobris, 17:41

Paldies!


CerambyX 13.oktobris, 17:28

Kāpuru ligzdas gan jau - arī ir laba metode kā šo sugu konstatēt. Augustā jau nedaudz sačervelējušās un nav tik smukas kā jūlijā, bet nu ideja jau tāda pati kā šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/5nej2ir8s14ieolpkna84kbov7/


CerambyX 13.oktobris, 17:23

Nav vēl kāds papildus kadrs? Virspuse jau uzreiz atrisinātu jautājumu. Nu un piezīmes par redzēto - cik liels putns bija, piemēram? Kā zivrbuļvanaga izmērā vai kā vistu vanaga izmērā? Tad citiem būtu vieglāk palīdzēt ar noteikšanu, jo nu man ar pirmais iespaids, ka tā kā purva, bet Ivara komentārs man stipri liek šaubīties vai attēlā redzamais nav nedaudz maldinošs (poza, rakurss un spārnu poza it kā liek putnam izsaktīties tādam kompaktam). Tas putna ķermenis nagos (zilzīlīte kaut kāda?) katrā ziņā liek domāt par lielāka izmēra putnu :D


ivars 13.oktobris, 16:57

Man pēc lielā izskatās.


forelljjanka 13.oktobris, 16:55

Izskatās ,ka purva.


Inita 13.oktobris, 16:37

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


Inita 13.oktobris, 16:37

Lapiņsēne (nenoteikta)


Inita 13.oktobris, 16:36

Gleznā tīmeklene Cortinarius triumphans


Inita 13.oktobris, 16:35

Kailā mietene Paxillus involutus


Inita 13.oktobris, 16:35

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt kāda no bārkstmalēm (Hebeloma)


Inita 13.oktobris, 16:34

Varbūt samtainā mietene Tapinella atrotomentosa


Inita 13.oktobris, 16:32

Laiņsēne nenosakāma. Jāredz arī apakša! Kātiņš? Lapiņas? Gredzens?


Inita 13.oktobris, 16:31

Varbūt kopaugošā vērdiņsēne Marasmiellus confluens


Inita 13.oktobris, 16:31

Tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:30

Kopaugošā vērdiņsēne Marasmiellus confluens


Inita 13.oktobris, 16:29

Piltuvene Clitocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:28

Bērzlape Russula sp.


Inita 13.oktobris, 16:27

Sārtā sēntiņa Mycena rosea


Inita 13.oktobris, 16:26

Sīkstenīte Lentinellus sp.


Inita 13.oktobris, 16:25

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt kāda no vērdiņsēnēm.


Inita 13.oktobris, 16:24

Sila pienaine Lactarius musteus


Inita 13.oktobris, 16:23

Tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:23

Vairoga saulsardzene Lepiota clypeolaria


Inita 13.oktobris, 16:22

Sārtā bērzlapene Laccaria laccata


Inita 13.oktobris, 16:15

Tīmeklene Cortinarius sp. Varbūt ir baltvioletā.


Inita 13.oktobris, 16:14

Bālā mušmire Amanita citrina


Inita 13.oktobris, 16:13

Sēdene Crepidotus sp.


Inita 13.oktobris, 16:13

Rumpucis Helvella sp.


Inita 13.oktobris, 16:12

Laikam veca celmene...


Inita 13.oktobris, 16:12

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


Inita 13.oktobris, 16:11

Anīsa piltuvene Clitocybe odora


Inita 13.oktobris, 16:10

Šķiedrgalvīte Inocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:10

Piltuvene Clitocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:09

celmene Armillaria sp.


Inita 13.oktobris, 16:08

Pienaine Lactarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:08

Pienaine Lactarius sp.


Inita 13.oktobris, 16:07

Lipīgā dzeltenpēdene Chroogomphus rutilus


Inita 13.oktobris, 16:07

Šķiedrgalvīte Inocybe sp.


Inita 13.oktobris, 16:06

Lapiņsēne (nenoteikta)


Inita 13.oktobris, 16:06

Maigā pienaine Lactarius mitissimus


Inita 13.oktobris, 16:05

Atmatene Agaricus sp.


Inita 13.oktobris, 16:05

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 16:04

Ametista bērzlapene Laccaria amethystina


Inita 13.oktobris, 16:03

Mēles dižvālene Clavariadelphus ligula


Inita 13.oktobris, 16:02

Peļastes čiekurene Baeospora myosura


Inita 13.oktobris, 16:02

Parastā piltuvene Infundibulicybe (Clitocybe) gibba


Inita 13.oktobris, 16:00

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 16:00

Vai tā varētu būt oša koksne? Ja ir , tad iespējams, ka koksnes piltuvene Ossicaulis lignatilis


Inita 13.oktobris, 15:57

Asins sēntiņa Mycena haematopus


Inita 13.oktobris, 15:57

atmatene Agaricus sp.


Inita 13.oktobris, 15:56

Sēntiņa Mycena sp.


Ziemelmeita 13.oktobris, 15:26

Paldies


IevaM 13.oktobris, 15:24

Paldies :)


roosaluristaja 13.oktobris, 14:35

Domāju, ka nekas cits nevar būt. Vismaz apakša pilnībā atbilst šai sugai. Starp citu gudrā grāmatā bija rakstīts, ka, lai arī reti, bet var būt arī uz skujkokiem


kamene 13.oktobris, 14:03

Sasmējos. Bēdas aizmirsušās, lai paliek tikai celms.


Inita 13.oktobris, 13:31

Kandola spīgulīte Psathyrella candolleana


Inita 13.oktobris, 13:29

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Inita 13.oktobris, 13:28

Dzeltensarkanā negailene Hygrophoropsis aurantiaca


Inita 13.oktobris, 13:28

Laikam kopaugošā vērdiņsēne Gymnopus confluens


Inita 13.oktobris, 13:25

Laikam parastā piltuvene Infundibulicybe gibba


Inita 13.oktobris, 13:22

Lapiņsēne (nenoteikta). Visdrīzāk kāda no svārstenēm (Panaeolus)


Inita 13.oktobris, 13:21

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:20

Šīs ir ļoti interesantas. Ir divas baltmieteņu sugas, kam jaunībā sārtas lapiņas. Jānosaka pēc sporām. Leucopaxillus rhodoleucus vai L. salmonicplor.


Inita 13.oktobris, 13:14

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:14

Turzene Tubaria sp.


Inita 13.oktobris, 13:13

Dzeltensarkanā negailene Hygrophoropsis aurantiaca


Inita 13.oktobris, 13:11

Krāšņā vistene Tricholomopsis decora


Inita 13.oktobris, 13:10

Lapiņsēne (nenoteikta). Varbūt liesmene vai turzene...


Inita 13.oktobris, 13:09

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 13.oktobris, 13:06

Parastā piltuvene Infundibulicybe gibba (Clitocybe gibba)


Inita 13.oktobris, 13:03

Laikam samtainā spīgulīte Lacrymaria lacrymabunda


Inita 13.oktobris, 13:02

Dižbara tintene Coprinellus disseminatus


Inita 13.oktobris, 13:01

Baltkāta apšubeka Leccinum albostipitatum


Inita 13.oktobris, 13:01

Ļoti veca. Varbūt riekstu sārtsporene...


Inita 13.oktobris, 13:00

Lapiņsēne (nenoteikta). Vai nu kāda sārtlapīte Entoloma (ja lapiņas sārtas vecākām), vai čemurpūkaine Lyophyllum (ja melnē)


Inita 13.oktobris, 12:58

Brūnā čemurpūkaine Lyophyllum decastes laikam


Inita 13.oktobris, 12:57

Buš kaut kāda sēntiņa Mycena sp. Tās arī mēdz augt uz čiekuriem.


Inita 13.oktobris, 12:54

celmene Armillaria sp.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts