Aktīvie lietotāji: 260 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 2289280
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona 2021. gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs noslēgusies
Pievienots 2021-09-20 13:35:15

Melnie stārķi Siguldas novadā

Spriedze un bažas par melno stārķu veiksmīgu ligzdošanu šogad brieda jau visas sezonas laikā un kulmināciju sasniedza augusta vidū, kad uz siltajām zemēm devās Grāfiene. Viņa pēdējo reizi baroja bērnus 12. augusta pēcpusdienā (video). Ja augusta sākumā jaunie putni tika baroti vidēji 3-4 reizes dienā, tad, sākot ar 13. augustu, tās vairs bija tikai 1-2 reizes. Apkopojumu par augusta barošanas reizēm ir izveidojusi Simoninna un to var redzēt šeit.


Skaistie un lielie Grāfienes un Grāfa bērni 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jaunie putni vadīja savas dienas ligzdā, gaidot tēti ar ēdienu, trenēja savus skaistos spārnus (video), pētīja lielo vecāku zaru pie ligzdas un iemēģināja palēcienus. 15. augustā gar ligzdu nolidoja vistu vanags un jaunuļi aktīvi rūca un aizstāvējās.


Grāfiene pēdējo dienu ligzdā 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

LDF konsultējās ar ornitologu Māri Strazdu, un, lai gan M. Strazds iespēju, ka šie jaunie putni izdzīvos pirmajā dzīves gadā, vērtēja kā ļoti zemu, tika pieņemts lēmums mēģināt palīdzēt šiem stārķiem un ierīkot barotavu apmēram 200 m no ligzdas. Cilvēku atsaucība bija liela, un daudzi bija gatavi palīdzēt šīs idejas īstenošanā. Tā 15. augustā tika izveidota barotava, paplašinot un attīrot nelielu grāvja posmu, un ielaistas pirmās zivis. Zivju krājumi pēc tam tika papildināti. Lai piesaistītu Grāfa un pēc tam arī jauno putnu uzmanību, Baiba Kļaviņa izgatavoja mākslīgu melnā stārķa līdzinieku, ko novietoja barotavas vidū. Barotavas izveidošanā un uzturēšanā lielu atbalstu sniedza Aleksejs Šaripins.


Pirmais drosminieks aizlido 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

20. augustā savā pirmajā lidojumā devās viens no cāļiem (video), tas lidinājās apkārt, satraucot ligzdā palikušos, līdz vēl viens izdomāja ieprovēt lidošanas māku. Drīz gan abi atgriezās atpakaļ ligzdā. Nākošajā dienā jau notika aktīva ielidošana un izlidošana, un 22. augustā jau bija mirklis, kad ligzda bija tukša. Šajā dienā pēc 43 stundu ilgas prombūtnes atlidoja Grāfs un ligzdā pabaroja tur uz vietas esošo cāli un vēl vienu, kurš paspēja atlidot un arī tikt pie brokastīm (video). Šī bija pēdējā nakts, kad visi trīs nakšņoja ligzdā, jo 23. augustā divi cāļi aizlidoja un ligzdā vairs netika manīti (video). Trešais cālis pēdējo reizi redzēts ligzdā 24. augustā.


Grāfa pēdējā barošana, ligzdā nu jau vairs tikai viens cālis 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Aleksejs Šaripins pie barotavas ierīkoja foto slazdu, tādēļ bija iespējams sekot barotavā notiekošajam. Ja pirmajās dienās pēc barotavas iekārtošanas to bija atradis tikai zivju gārnis, tad 25. augustā tur tika redzēts arī viens no jaunajiem melnajiem stārķiem. Savukārt 27. augustā Aleksejs rakstīja, ka, kamēr viņš mainījis foto slazdam akumulatoru un atmiņas karti, pāri grāvim (kādus 200 m no barotavas), ar bļaušanu, viens aiz otra, pārlidojuši divi melnā stārķa cāļi (visticamāk, no tiešraides ligzdas) un nozuduši mežā.


Jaunais melnais stārķis barotavā 25.08.2021. Foto: Aleksejs Šaripins

Mazo ērgļu kamera eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad ļoti ilgi varēja vērot, kā attīstās jau lidojošs jaunais putns un kā pieaug tā lidotprasme, jo visu augustu Pērle ļoti daudz uzturējās ligzdā vai tās apkārtnē. Bieži viņa ligzdā vai kaut kur netālu mežā gaidīja, kad vecāki lidos uz ligzdu ar medījumu (video).


Pērle brokasto 12.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar apmēram 20. augustu Pērle aizvien vairāk laika pavadīja kaut kur ārpus ligzdas un kameras dzirdamības un redzamības, bet bija arī dienas, kad viņa diezgan daudz laiskojās ligzdā un skaļi paziņoja, ka atkal ir izsalkusi. Vecāki nesa galvenokārt grauzējus, kas Pērlei ļoti labi gāja pie sirds, diezgan bieži arī bija pa kādai vardei un pavisam reti kāds putnēns. Tiklīdz vecāki viņai bija nodevuši medījumu, viņa tos nešpetni izdzina no ligzdas un sargāja savas pusdienas (video), vai, ja vecāki ieradās, kamēr viņa ēda, tie varēja izjust uz savas ādas Pērles dusmas par traucējumu (video).


Pērle ļoti ilgi labprāt uzturējās ligzdā. 31.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pērle pēdējo reizi ligzdā bija redzama 6. septembrī (video), bet arī nākošajā dienā vēl bija dzirdama kaut kur netālu klaigājam. Savukārt abi vecāki divas dienas, 11. un 12. septembrī, aktīvi sakopa un labiekārtoja ligzdu, kā arī apliecināja viens otram savas simpātijas (video). Andris vēl bija viens pats atlidojis atvadīties no ligzdas 16. septembrī.


Abi vecāki atvadās no ligzdas 11.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Paldies visiem iesaistītajiem Dabasdatu forumiešiem, kas kopā ir izveidojuši skaistu sezonas kopsavilkuma video.

Mazo ērgļu kamera bērzā

Trīs dienas augusta vidū, no 18. līdz 20. augustam, abi ligzdas saimnieki aktīvi apmeklēja ligzdu. Galvenokārt viņi labiekārtoja ligzdu nesa jaunus zarus un arī iemēģināja ligzdas ērtumu (video). 19. augustā Uldis ielidoja ligzdā ar peli knābī un sauca Lailu pusdienās (video).


Abi ligzdas saimnieki ligzdā 19.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

23., 30. augustā un 15. septembrī ligzdā saimniekoja vāvere, savukārt mazais ērglis pēdējo reizi ligzdā tika manīts 9. septembrī (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze augusta sākumā vēl ik pa laikam bija redzama ligzdā, taču Volts gan pēdējo reizi ligzdu apmeklēja 29. jūlijā.


Fāze uz ligzdu atnes nelielu velēnas gabaliņu 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Fāze 8. augustā vakarā atlidoja uz ligzdu un ar nelieliem palēcieniem dejoja atvadu deju pirms migrācijas. Nākošajā dienā viņa vēl atnesa uz ligzdu nelielu velēnu kumšķi un pēdējo reizi tiešraides kameras skatītājiem atrādījās 12. augusta vakarā.

Vistu vanagi Rīgā

Līdz 13. augustam ligzdā ik pa laikam bija redzami divi no šīgada jaunajiem vistu vanagiem – ar gredzeniem H94 un H95.


H94 un H95 ligzdā 09.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 30. augstā ligzdā viens aiz otra ielidoja pieaudzis vistu vanags, kam gredzenu nebija iespējams nolasīt, un jaunais putns ar gredzenu L51. Ornitologs Imants Jakovļevs skaidro, ka nepieaugušais vistu vanags ar gredzenu L51 gredzenots 28.05.2021. ligzdā Doles salā un, visticamāk, ir tēviņš, savukārt pieaugušais putns arī ir tēviņš, iespējams, ligzdas saimnieks Haris (gredzens arī kreisajā kājā kā Harim).


Pieaugušais vistu vanags zarā un jaunais putns ar gredzenu L51 ligzdā 30.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. septembrī ligzdā ielidoja divi pieauguši vistu vanagi, bet diemžēl gredzenus nolasīt neizdevās, un tāpēc nevar apgalvot, vai tie ir ligzdas saimnieki, kas nu jau ieguvuši pieaugušo putnu apspalvojumu, vai svešinieki.

Melnās klijas Kurzemē

Šķiet, ka Pūkai Goldas un Greja jaunākajam cālim likās, ka tiešraides kameras vērotāji pārāk daudz var iepazīties ar viņas ģimenes privāto dzīvi, un 7. augustā viņa knibinājās ap kameras aizsargmateriālu tik ilgi, kamēr to atplēsa. Gandrīz visu atlikušo ligzdošanas sezonu redzams bija tikai kreisajā ligzdas malā notiekošais.


Pūka īsi pirms kameras aizkara regulēšanas 07.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmā no kliju ģimenes uz siltajām zemēm devās Golda, kas pēdējo reizi ligzdā tika manīta 10. augustā piecas dienas vēlāk nekā pirms gada, savukārt Grejs turpināja visus trīs bērnus apgādāt ar medījumu. Lai arī ēdiena šajā ligzdā nekad nav trūcis, dažkārt jaunatne strīdējās, kurš pirmais ēdīs vecāku nesto kārumu (video). Izrādījās, ka vistemperamentīgākais cālis šajā ģimenē ir tieši jaunākais. Tā Pūka regulāri agresīvi dzina no ligzdas ārā abus pārējos radiniekus un vistrakāk uzbruka tieši Rudei (video).


Pūka uzbrūk Rudei 22.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

22. augustā Rude knibinājās ap kameras aizsargmateriālu un to pavilka nost no kameras objektīva (video). Tā gan bija pēdējā diena, kad viņa pati tika redzēta ligzdā. Nākošajā dienā Grejs atnesa abiem palikušajiem bērniem brokastis, un arī viņi devās tālajā ceļā. Paldies bobby no Dabasdatu foruma par visas sezonas atskata video.

Zivjērgļi Kurzemē

Abi ligzdas saimnieki kopā pēdējo reizi ligzdā redzēti 30. jūlijā (Teo viens pats priecēja skatītājus vēl 3. augustā). Toties augustā ligzdu apmeklēja un netālu no tās bija dzirdami citi zivjērgļi. Tā 10. augustā ligzdā ielaidās zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 (gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018., apmēram 6 km no webkameras ligzdas, tēviņš), kurš sargāja ligzdu no vēl viena zivjērgļa. Savukārt 16. augustā un 3. septembrī bija dzirdama zivjērgļa balss.


Zivjērglis ar sarkanu gredzenu G52 ligzdā 10.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Šo kameru augustā būtu bijis jāpārsauc par vāveru kameru. Visticamāk, vāvere savu migu bija ierīkojusi kaut kur zivjērgļu ligzdas apakšā, jo gan pieaugušās vāveres, gan mazuļi ligzdā bija redzami ļoti bieži (video). Viņu ikdienu 19. augustā iztraucēja meža cauna, kas atnāca pārbaudīt ligzdā notiekošo (video). Nākošajā dienā vēl bija redzama vāveru mamma ar trīs mazuļiem, taču izskatās, ka tā bija nolēmusi ģimeni pārcelt uz kādu drošāku vietu.


Kaimiņiene vāvere ar trim mazuļiem 20.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kā interesantāko ciemiņu no putnu saimes jāmin niedru lijas jauno putnu, kas ligzdu apmeklēja 16. augustā.

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Pēdējā mēneša laikā K kungs turpināja pieskatīt teritoriju un ik pa laikam atlidoja arī uz ligzdu. Pašlaik K kungs ir viegli atpazīstams lidojumā pēc roba kreisajā spārnā; tas gan būs līdz mirklim, kad ataugs jauna lidspalva.


K kungs un Milda piekārto ligzdu 13.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Milda K kungam ligzdā pievienojās tikai dažas reizes – 13. un 25. augustā, kā arī 8. un 18. septembrī. Visas četras vizītes nebija garas, abi pagrozījās ligzdā, pārcilāja un pārkārtoja kādu zaru un drīz vien jau devās prom (video).

31. augustā un 1. septembrī ligzdā bija ielidojis negredzenots nepieaudzis jūras ērglis. Precīzi pateikt, vai abas dienas bija atlidojis viens un tas putns, gan nebija iespējams. 17. septembrī ligzdā ar čiekuru knābī arī ieradās nepieaudzis jūras ērglis (video).

Ligzdā ierasti viesojās daudz dažādi mazputniņi, īpaši aktīvi pēdējā laikā bija sīļi un dižraibie dzeņi (video), kā arī vāveres. Bieži rītos netālu no ligzdas bija dzirdama meža pūce un apodziņš, savukārt no dienas plēsīgajiem putniem ligzdas tuvumā tika manīts zivjērglis un peļu klijāns.

Jūras ērgļi Slīterē

Salīdzinot ar Durbes ligzdas saimniekiem, kas pēdējā mēneša laikā abi kopā bija redzami vien dažas reizes, Slīters ar Silvu, sākot ar 22. augustu, savā ligzdā Slīterē atrādījās gandrīz katru dienu (video). Viņi turpināja celtniecības darbus un 28. augustā ligzdu pušķoja arī ar svaigu priedes zaru, ko nākošajās dienās ik pa laikam pārkārtoja citā vietā. Ligzda gan ir uzkrāmēta tik augsta, ka jūras ērgļu galvas bieži nav redzamas. Izskatās, ka 11. septembrī Slīters pats bija nolēmis pacelt kameru augstāk un ilgi knibinājās ap to (video).


Slīters un Silva pušķo ligzdu ar svaigu priedes zaru 28.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Divas reizes augustā ligzdā bija ielidojis šosezon jau redzētais ciemiņš – bezdelīgu piekūns. Savukārt cits ciemiņš – pavisam jauns negredzenots jūras ērglis – 1. un 2. septembrī traucēja ligzdas saimniekus ar savu klātbūtni. Slīters ar Silvu aktīvi aizstāvēja ligzdu no nelūgtā viesa.


Nepieaudzis jūras ērglis ielaidies ligzdā 02.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Pēdējā mēneša laikā bez jau ierastajām zivju sugām, kas parasti grozās kameras tuvumā, vairākkārt bija redzami arī signālvēži un ūdrs. Pirmo reizi ūdru medījam varēja redzēt 1. septembrī (video), bet pēc tam arī 8., 10. un 12. septembrī (video).


Ūdrs pie zemūdens kameras 12.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Sākot ar 5. septembri pie kameras ik pa laikam piečāpoja signālvēzis un 7. septembrī varēja redzēt divus vēžus saķeramies kopā (video), bet straume tos abus aiznesa prom no kameras redzamības zonas.


Signālvēzis 07.09.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-09-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Diplopoda sp. - 2026-03-09 Vīksna
Blaniulus sp. - 2026-03-09 Vīksna
Brachycera - 2026-03-10 Vīksna
Collembola sp. - 2026-03-10 Vīksna
Polydesmus complanatus - 2026-03-10 Vīksna
Coleoptera sp. - 2026-03-10 Vīksna
Cryptophagidae sp. - 2026-03-09 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


dziedava 07.marts, 09:57

Marina, vai paraugs ir saglabājies? Paviršā skatā tiešām atgādina Didymium crustaceum, sporu izmērs arī gandrīz pieņemams (paliels gan), taču vispirms uzmanību piesaistīja ārējais izskatas, kas likās drusku atšķirīgs, un tad ievēroju, ka sporām ir izteiktas tumšāku kārpu grupas (!). Izskatīju pieejamos sugas aprakstus, un nekur nefigurē, ka sporas varētu būt ar tumšāku kārpu grupām. Kapilīciju var redzēt maz, bet tas izskatās caurspīdīgs, kamēr Didymium crustaceum kapilīcijam jābūt dzeltenbrūnam. Jābūt kādai citai sugai! Pagaidām noteicējos neko par tēmu neizdevās atrast, bet paraugu noteikti vajag!


BI 06.marts, 22:16

Riņķis ir, izlasīt nekā.


angel 06.marts, 22:08

Nacionālo ziņu varonis! https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/06.03.2026-agrak-neka-citus-gadus-latvija-atgriezusies-melnie-starki.


VijaS 06.marts, 19:57

Julita, mikroskopiju pievienoju.


ekologs 06.marts, 19:39

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


ekologs 06.marts, 19:35

Šis būs dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica).


dziedava 06.marts, 19:19

Laikam tik vienkārši nebūs..


ekologs 06.marts, 18:19

Šī būs kāda no Poduromorpha kārtas. Iespējams Anurida granaria.


ekologs 06.marts, 16:11

Iespējaims kāda no Trechus sp.


V.Grigorjevs 06.marts, 14:09

Tad divreiz patīkamāk )) A.Erta bildēs šeit, arī bija redzēta ne vienu reizi.


IlzeP 06.marts, 13:45

Apbrīnojams putns! Un ar tādām novirzēm no normālas sugas uzvedības var tik ilgi izdzīvot...


zemesbite 06.marts, 10:29

Jācer, ka tā vieta nebūs pārāk mainījusies


dziedava 06.marts, 10:27

Būtu interesanti :). Uz augsnes jau bieži gļotsēnes neatrod


zemesbite 06.marts, 10:22

Pēc kāda laika toreiz aizbraucu, bet vairs neizdevās atrast, jāmēģina šogad :)


dziedava 06.marts, 10:08

Šobrīd drīzāk balsotu par ragansviestu, tiem arī visticamāk var būt vairāk sugu, nekā aprakstīts.


dziedava 06.marts, 10:01

Pēc augšanas uz sfagniem vasarā, un plazmodija izskata tai vajadzētu būt jaunās Sarkanās grāmatas sugai, sfagnu kūlītei. Tas sanāktu senākais novērojums Latvijā. Žēl, ka netika ievākts un pārbaudīts; suga Latvijā tika atklāta gadu vēlāk - 2021. gadā.


dziedava 06.marts, 09:54

Šis tomēr izskatās ne ar pārslām, bet tādiem kā tārpiņiem, kūlīte vai ragansviests būtu ticamāk, bet droši no plazmodija pateikt nevar


dziedava 06.marts, 09:50

No balta plazmodija ir riskanti noteikt līdz sugai


dziedava 06.marts, 09:44

Pieliec, lūdzu, mikroskopijas foto, lai varu pārliecināties par noteikšanas pareizību. Jo izšķīdušas ārpuses foto nav gluži pierādījums.


dziedava 06.marts, 09:12

Kāds nenovērtēts jaukums! Varbūt lapu vai augu vālenīte, kas atšķiras ar sporu rakstu, bet nu jau vairs to nenoteiks..


Vīksna 06.marts, 09:11

Paldies !


dziedava 06.marts, 08:57

Ar baltu plazmodiju uz augiem var būt arī pumpurīšu dzimtas gļotsēnes, ko agrāk nezinājām.


StarFlare 05.marts, 19:15

Šogad atgriezies rekord agri, parasti bija ap padsmitajiem datumiem. Agrākais novērojums līdz šim bija 10.marts.


valters 05.marts, 18:08

Melnais Sātāns ir klāt!!!


dziedava 05.marts, 16:55

Noteikta jau 2023. gadā, bet nebija laika pašai apskatīt, pārmikroskopēt (iepriekš nebija iespējams to izdarīt kvalitatīvi) un izdomāt, ko ar to iesākt. Lai arī Edvīns noteica līdz varietātei, kas gan nav formāli aprakstīta, nolēmu ieziņot kā sugu plašā nozīmē. Varbūt kādreiz to sadalīs, un tad varbūt varēs drošāk saprast, kā saukt. Turklāt šāda suga (plašā nozīmē) ļaus arī Ornitho vidē ziņot sugai līdzīgās, ja droši nebūs zināms, kas tā ir. Pamatsuga Didymium dubium skaitās pēcsniedzīte (nivicolous), tāpēc šaurā nozīmē to par tādu saukt nebūtu korekti (oktobrī nevar būt pēcsniedzītes).


Siona 05.marts, 16:16

Paldies! :)


Kukainis 05.marts, 15:56

Ir, ir īstā suga. LEB epasta komentāros paskaties.


IlzeP 05.marts, 13:43

Pēc GBIF sanāk, ka Sintijai taisnība (https://www.gbif.org/species/2078243)


Mežirbe777 05.marts, 10:39

Vērīgiem ļaudīm sezona ir mūžīga :)


CerambyX 05.marts, 09:57

Plagiognathus arbustorum laikam ne, varbūt kāds Psallus (aethiops, piemēram)


Amanda 05.marts, 08:09

Ziemeļu gulbis


ekologs 05.marts, 07:23

Manuprāt, leiciska meža pīle.


dziedava 05.marts, 05:30

Mēs te pārrunājām, vai sezona jau beigusies, bet tad laikam jau vēl ne :)


Siona 04.marts, 20:20

Nu jā..Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms, bet vai nav tā, ka tomēr H. betulae ir "pareizāks"? https://www.eu-nomen.eu/portal/taxon.php?GUID=urn:lsid:faunaeur.org:taxname:55314


nekovārnis 04.marts, 20:08

Ak jā, kļūdījos, biežā suga ir Euceraphis betulae uz kuru mani novirzīja visi Cerataphis betulae meklējumi. Padomāju, ka tā ir Euceraphis betulae sinonīms, bet izrādās, ka Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms :)


nekovārnis 04.marts, 20:00

Mazliet esmu apjucis ar šīm laputīm. Hormaphis betulae, līdzīgas tam, kas redzams šajā foto, dzīvo Tālajos austrumos - Japāna, Ķīna,... Neatrodu informāciju par to atrašanu Eiropā. Savukārt Cerataphis betulae ir plaši izplatīta Eiropā, bet neatrodu neko līdzīgu tam, kas redzams šajā foto. Kā tur īsti ir? :)


ekologs 04.marts, 18:13

Izskatās pēc sarkanbrūnā lācīša (Phragmatobia fuliginosa).


dziedava 04.marts, 16:06

Paldies, Iveta! :) Pievienoju mikroskopēšanas piezīmes.


adata 04.marts, 14:48

Julita, šo es atdalīju, bildes pievienoju. Varbūt kādu komentāru no jūsu puses, lai nepazūd kas pa kam, jo iepriekšējais palika pie tā otra novērojuma.


IlzeP 04.marts, 14:24

Pievienoju sugu sarakstam


Kukainis 04.marts, 13:24

Jauna suga Latvijai. Sintijai taisnība. Dabasdatos nevaru izmainīt sugas nosaukumu. To var tikai administrators.


adata 04.marts, 07:29

Pagaidām nav. Zem kupenām es tāpat neatrastu, ir interese pašai, mēģināšu tikt, ja nebūs pārplūdusi upe. Kritalas bija diezgan augstu virs tās pašā krastā. Ja ievākšu, noteikti uzrakstīšu.


dziedava 03.marts, 13:52

Iveta, būtu labi šo novērojumu sadalīt divos, es uz e-pastu nosūtīšu dažus mikro-foto. Jo man ieinteresēja substrāts un es papētīju, vai nav kāda sīkāka suga. Atradās sīkas bumbiņas, par kurām paliku nesaprotot, vai tās ir neattīstījušās mizaines bez kapilīcija (bet sporas izcilas!), vai tomēr kāda cita, potenciāli jauna suga Latvijā - mizaine vai kriksīte. Man ar tādām nav pieredzes un tur ir nesen izdalītas vairākas sugas, kuras vēl īsti neesmu sapratusi. Mikroskopēju vairākkārt, bet kapilīciju neatradu, un tas ir svarīgs noteikšanā (ja nav kapilīcija, tā ir kriksīšu pazīme, bet arī kārpainajai mizainei reizēm neesot kapilīcija :/ ). Sporas ļoti līdzīgas kārpainajai mizainei, bet tieši tādas ir daudzām sugām un nav rādītājs. Bet perīdija mikroskopija, manuprāt, atšķiras no kārpainās mizaines - gaišāks un ar izteiktu maliņu, mikroskopijā izskatās kā bumbiņa ar maliņu. Bet kā jau teicu - nav pieredzes, noteikt nevaru, bet sugu atdalīt vajadzētu. Sākumā var ielikt šo pašu 1. foto, kas der abiem novērojumiem, un tad klāt tos, ko nosūtīšu. Kā saukt, īsti nezinu, bet kā vnk nenoteiktu gļotsēni ar negribas - pazudīs. Tā kā varbūt var izrādīties kā parasta kārpainā mizaine, tad labāk likt kā mizaine (nenoteikta).


dziedava 03.marts, 13:37

Vai paraugs tika ievākts?


dziedava 02.marts, 19:36

Izskatās, ka pa virsu pelējums, tāpēc neko saprast nevar. Sporas arī attiecīgi traumētas un grūti saprotamas. Ja pašai būtu paraugs, saprastu labāk. Bet vai varētu noteikt - nezinu. Jautājums, cik daudz iekšu sēne ir apēdusi. Nevar saprast, vai mikroskopijā redzamie baltie pavedieni ir gļotsēnei vai sēnei.


nekovārnis 02.marts, 10:19

Paldies, Valda! :)


Vīksna 02.marts, 10:04

Paldies !


Vīksna 02.marts, 00:36

Paldies !


angel 01.marts, 23:34

Super! Krauķi gan laikam bieži negadās!


Vīksna 01.marts, 23:11

Paldies !


CerambyX 01.marts, 22:59

Tomoxia bucephala vairodziņš raksturīgi šķērsenisks, ~ taisnsstūrveida


CerambyX 01.marts, 22:58

Gaišās joslas uz taustekļi 1. posmiem vāji izteiktas - it kā tad varētu būt ruficornis


Vīksna 01.marts, 22:56

Paldies !


Siona 01.marts, 22:17

Nevarētu būt Hormaphis betulae vai kaut kas tamlīdzīgs?


Vīksna 01.marts, 20:30

Cirtainā kroklapīte, Plicaturopsis crispa.


Vīksna 01.marts, 20:08

Paldies !


nekovārnis 01.marts, 19:37

Iespējams Neoascia sp.


Siona 01.marts, 18:28

Ō, jā, pavisam noteikti! Liels paldies! :))


Vīksna 01.marts, 14:55

Varbūt sēne Illosporiopsis christiansenii.


zane_ernstreite 01.marts, 11:26

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.marts, 10:35

Paldies, Edgar!


dziedava 01.marts, 09:55

Pēc kā var pateikt, ka hibrīdā?


Vīksna 01.marts, 08:08

Paldies !


Vīksna 01.marts, 07:52

Paldies !


CerambyX 28.februāris, 22:31

jaculator garš dējeklis.


nekovārnis 28.februāris, 22:24

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.februāris, 20:36

Sarkanbrūnais lācītis, Phragmatobia fuliginosa.


Siona 28.februāris, 19:48

Varbūt Lachnum virgineum?


megemege 28.februāris, 12:42

Paldies, Edgar!


Lemmus 27.februāris, 20:00

Cik interesanti, paldies!:)


vertiginidae 27.februāris, 17:50

Manuprāt, Oxyloma sp. Vai kāds varētu komentēt?


dziedava 27.februāris, 14:51

Tikko taisīju Diderma deplanatum kolāžu - nu 1:1 ar tiem paraugiem, kas mums ir :). Brīnītos, ja mikroskopijā izrādītos tomēr, ka nav.


ekologs 27.februāris, 14:47

Pirmais posmkājis pie plusiem :) Nu ne jau Pardosa hortensis?


mufunja 27.februāris, 12:32

Piekrītu. Pirmo reizi, kad to atradu, tas arī bija mitrā vietā.


dziedava 27.februāris, 12:19

Paldies! Izskatās, ka šī suga labprātāk aug mitrās vietās, tad te arī tas apstiprinās :)


mufunja 27.februāris, 11:57

Man šķiet, ka tur ir mitrs. Tas ir tieši blakus upei. Es to atradu, kad makšķerēju.:) :)


kamene 27.februāris, 11:50

Paldies, Julita!


dziedava 27.februāris, 11:37

Paldies! :)


dziedava 27.februāris, 11:36

Super, lielisks atradums! Tas sanāk klajš lauks? Tur nav mitrs?


mufunja 27.februāris, 11:20

Manuprāt, tā ir priede, ļoti vecs celms.


mufunja 27.februāris, 11:18

Paldies, Julita. ir viss :)


dziedava 27.februāris, 08:41

Laikam egles kritala?


dziedava 27.februāris, 06:38

Šis arī tāds aizdomīgs. Un septembra beigas..


dziedava 27.februāris, 06:29

Grūti bez mikroskopēšanas pateikt, bet ja pakāje būtu mazliet rozīga, es teiktu, ka drīzāk F.licentii, jo septembris, plika koksne un dzeltenais tonis ne uz zaļgano, bet brūngano toni.


dziedava 27.februāris, 06:22

No šādiem foto, protams, droši noteikt nevar, bet augšanas laiks, vertikālā virsma plus iekšas tādas "pūkainas" tipiski izskatījās F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:19

Varbūt ir vēl kāds foto? Vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:17

Pēc augšanas laika, substrāta un pleķainības vairāk velk uz F.licentii. Ja ir vēl kāds foto, tuvāk (redzēt pakājes toni), citā rakursā, varētu pievienot


dziedava 27.februāris, 06:12

2. foto pakāje izskatās viegli rozīga, pats augļķermenis arī tāds nav tīri dzeltens, mazliet brūngani pleķi. Plus augšanas laiks septembrī uz plikas koksnes (ne sūnām) - viss liecina, ka drīzāk vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:03

Foto saskatāms, ka izveidojušās sīkas bumbiņas kā grubulīši. Ragansviestiem tā neveidojas. Ja nav kaut kas nezināms superrets, tad ticamākā versija skujkoku mežā uz sūnām ir zaļganās pumpurītes plazmodijs ar jaunu augļķermeņu aizmetņiem


dziedava 26.februāris, 18:06

Šai sugai galvenā pazīme ir kapilīcija gals ar bumbulīti un galā mazu smailīti Te es galu īsti neredzu. Ir tāds?


dziedava 26.februāris, 16:29

Kāda koka suga varētu būt kritala?


Vīksna 26.februāris, 15:37

Paldies !


Zigurds Krievans 26.februāris, 11:23

Paldies, izskatās ka varētu būt! Vajadzēs vēl vasarā pārbaudīt:)


roosaluristaja 26.februāris, 09:24

Droši vien priežu cietpiepe. Uz priedēm nav daudz šāda tipa piepju. 100 punkti pēc šādiem attēliem, protams, nevar pateikt


CerambyX 25.februāris, 23:12

Taustekļi melni - tad drīzāk Bembidion illigeri


CerambyX 25.februāris, 23:05

Tā kā naktssvece.


Zigurds Krievans 25.februāris, 22:49

Varbūt var noteikt kas par augu tas ir? Būtu noderīgi zināt :) Izskatās ka zvirbuļveidīgajiem sēklas patīk, citās vietās kur sniega daudz, daudz pēdu apkārt un izbirdnināti.


ArnitaP 25.februāris, 17:54

Vai tā ir samtainā ziemene?


Vīksna 25.februāris, 10:13

Paldies !


Vīksna 25.februāris, 09:31

Bildē sēne ne raibenis.


vertiginidae 24.februāris, 20:51

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus)?


Ilze Ķuze 24.februāris, 20:25

Paraudziņš gan vairs nav.


ekologs 24.februāris, 17:54

Kaut kas no bruņērcēm (Oribatida sp.).


Vīksna 24.februāris, 17:48

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts