Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu.
Parastā ķimene Carum carvi. Foto: Agnese Priede
Parastā ķimene Carum carvi ir suga ar plašu izplatības areālu – sastopama gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Eiropā parastā ķimene savvaļā sastopama gandrīz visur, izņemot Vidusjūras reģionu. Ķimene gan senāk, gan mūsdienās plaši kultivēta, kas sekmējis tās plašu izplatīšanos. Tā aug savvaļā arī Latvijā.
Parastā ķimene ir divgadīgs, retāk daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs – suņburkšķu, latvāņu un burkānu radiniece. Tai ir sulīga, balta "burkānveidīga" sakne, divkārt līdz trīskārt plūksnainas lapas, augs sasniedz 30–80 cm augstumu. Baltie ziedi sakārtoti 4–8 cm diametru lielos čemuros, zied no jūnija līdz augustam. Ķimenes augļi ir līdz 4 mm gari skaldaugļi, kas tuvplānā atgādina saliekušos "pīrādziņus". Raksturīgā smarža un garša piemīt visam augam. Lai arī ķimenes izplatīšanos kopš seniem laikiem sekmējusi cilvēka darbība, tā ieņēmusi savu nišu dabā, un mūsdienu Eiropā tiek uzskatīta par mēreni mitrām, neiekultivētām pļavām raksturīgu sugu. Ķimene ir nektāraugs, kas piesaista apputeksnētājus.
Literatūrā atrodamas ziņas, ka parastā ķimene Latvijā ir ļoti bieži sastopama suga. Bet vai tā joprojām ir? Pēdējā gadu desmitā novērots, ka šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk sastopams. Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu klēpi, kas iepriekšējos gadu desmitos būtu šķitis pašsaprotami.
Parastā ķimene Carum carvi. Foto: Laura Grīnberga
Visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku iemeslu dēļ. Izzūd sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju platības. Tās turpina samazināties un to stāvoklis pasliktināties gan neapsaimniekošanas, gan nepareizas apsaimniekošanas dēļ. Dabiskie zālāji tiek uzarti, apmežoti, apbūvēti, atņemot dzīves telpu ne tikai retiem, aizsargājamiem, bet arī līdz šim par parastiem uzskatītiem pļavu augiem. Visticamāk, būtisks faktors ir arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās saknes. Mežacūku skaits Latvijā pirms Āfrikas cūku mēra izplatības sākuma 2014. gadā bija ļoti liels, šie dzīvnieki būtiski ietekmējuši zālājus un tur sastopamos augus.
2021. gadā Latvijas Botāniķu biedrība meklēs atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Aicinām ziņot par parastās ķimenes atradnēm portālā Dabasdati.lv vai rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com.
Latvijas Botāniķu biedrība
2021-01-04