Aktīvie lietotāji: 161 Šodien ievadītie novērojumi: 1417 Kopējais novērojumu skaits: 1828376
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laime pie gļotainajiem citplanētiešiem
Pievienots 2021-11-09 12:42:23

Robežu esmu novilcis diezgan stingri: putni mani interesē visur pasaulē, gļotsēnes tikai Cēsu pilsētā, - savas pašreizējās dabas novērojumu prioritātes atklāj filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime. Pēc 2012. gadā aizstāvētās doktora disertācijas par raganu priekšstatu vēsturisko attīstību Latvijā sācis ziņot dabasdatos.lv par putniem, šobrīd Sandis te vairāk zināms kā viens no aktīvākajiem gļotsēņu novērotājiem, nepārprotams līderis Cēsu novadā. Filologa aizraušanās ar gļotsēnēm kļūst saprotamāka, ja ņem vērā viņa filoloģisko pētījumu lauciņu, kura neatņemama sastāvdaļa ir "raganu spļaudekļi". Taču Sandis Laime pats stāsta, ka tas ir tikai viens no iemesliem, kas viņu pievērsis šai Latvijā vēl nesen maz pētītajai grupai, kuras pētniecību tagad Dabasdatu entuziasti ir pacēluši jaunā līmenī.


Sandis Laime kā Cēsu rajona putnu vērošanas sacensību uzvarētājs
Cekulzīlītes kausa ieguvējs 2018. gadā. Foto: Mārtiņš Platacis

Kā tu, filologs būdams, nonāci pie gļotsēnēm?

Varētu teikt, ka gļotsēnes man ir pēdējā nopietnākā aizraušanās Dabasdatos. Mana "Dabasdatu ēra" sākās ar putniem, ar 2012. gada 14. aprīlī ieziņoto dižknābi, un interese par putniem arī nekur nav pazudusi, bet Dabasdatos ir tā interesantā lieta, ka, ja tu portālā pavadi ilgāku laiku, tad ievēro arī pārējos ziņojumus – vispirms pamani pie interesantajiem novērojumiem kādas citas sugu grupas, tad Dabasdatos parādās arī raksti, akciju uzsaukumi. Kā jau kārtīgam cēsiniekam mans mērķis vienmēr, arī putnojot, ir bijis gādāt, lai Cēsis nav baltais plankums Dabasdatu atlases kartē – šī, manuprāt, ir viena no dabiski daudzveidīgākajām Latvijas pilsētām. Tā nu sāku ziņot putnus – sākumā ziņoju visu, ko redzu, un paralēli mācījos tos pazīt. Pēc tam nāca tauriņi, vairākus gadus bija dienastauriņu akcijas, tad es kārtīgi izķemmēju šo sugu grupu, tad kādu brīdi spāres, pēc tam redzēju, ka sēnes tiek turētas cieņā. Kaut kam vairāk pievērsties motivē arī tas, ka Dabasdatos noteiktām sugu grupām ir speciālisti, kas nosaka nenoteiktos novērojumus. Tā es, pa putniem staigājot, ziņoju arī par ieraudzītām sēnēm – visu, kas man izskatījās pēc sēnēm, bildēju un liku Dabasdatos, un ik pa brīdim Julita Kluša iekomentēja: "Tā nav sēne, tā ir gļotsēne." Kad tādi komentāri atkārtojās, ielāgoju, ka ir arī tādas gļotsēnes. Sākumā bija grūti ar atpazīšanu, un kādus gadus trīs, četrus uz gļotsēnēm pārāk nepavilkos, bija citas lietas, ko ziņot. Tikmēr Dabasdatos gļotsēņu lieta uzņēma arvien lielākus apgriezienus, un vienu rudeni pirms gadiem trim nodomāju: droši vien no Cēsīm gļotsēņu datu ir maz, pameklēšu arī tās. Nospraudu mērķi – atrast Cēsīs 100 gļotsēņu sugas, no kurām šobrīd esmu atradis jau apmāram 90, kas ir apmēram puse no zināmajām Latvijas sugām. Līdzīgi ar putniem – savulaik nosapraudu mērķi Cēsu pilsētā atrast 200 putnu sugas. Tagad, pēc deviņiem gadiem, ir 198.

Ar ko gļotsēnes kā meklējama grupa ir interesantas?

Ar to, ka katram ir iespēja atrast kaut ko jaunu. Gļotsēnes ir ļoti maz pētītas. Ja Latvijā nebūtu dažas reizes iebraukusi speciāliste no Lietuvas Gražina Adamonīte, tad mums Latvijā būtu pavisam trūcīgi ar sugām. Pirms "Dabasdatu ēras". Tagad Julita Kluša gļotsēņu meklēšanas procesā ir uzņēmusies diriģenta lomu, ļoti aktīvi un ar mikroskopiem darbojas Inguna Riževa, Marita Krūze, pēdējā laikā Vija Sīmansone... Kas var būt interesantāks par ieiešanu pilnīgi nezināmā laukā, kur vari atrast Latvijā neatrastas sugas? Profesionāli esmu raganu mednieku mednieks, brīvajā laikā – sugu mednieks, izsakoties Dabasdatu "kukaiņu guru" Uģa Piterāna vārdiem. Jebkurā sugu grupā gribas Cēsu pilsētas teritorijā izspiest tik daudz sugu, cik iespējams atrast. Joprojām esmu bez automašīnas, tāpēc neesmu pārāk mobils, bet Cēsis esmu izložņājis krustu šķērsu. Dabasdatu skola tajā visā ir pamatīga.

Kāpēc gļotsēnes senāk ir tik maz pētītas?

Pirmie gļotsēņu pētījumi Latvijā ir veikti jau 19.gadsimtā, bet, ja jau mēs tik daudz jaunu sugu varam atrast, tie acīmredzot ir bijuši kā blakusprodukts citiem pētījumiem. Droši vien dabaszinātnēs pastāv tā pati problēma, kas humanitārajās – finansējuma trūkums, līdz ar to zinātnieku deficīts ļoti daudzās nozarēs. Tā ir sistēmiska problēma Latvijas zinātnē kopumā – mums ir daudzas fundamentālas lietas, kurās pētniecība nenotiek.

Vai pētnieku mazai interesei par gļotsēnēm nav sakars arī ar pētāmā objekta lielumu un izskatu?

Piemēram, tādas košas grupas kā tauriņi un vaboles Latvijā ir pētītas diezgan cītīgi. Protams, dažas gļotsēņu sugas var ieraudzīt tikai mikroskopā, skatoties paraugā lielākus eksemplārus. Bet daudzas ir arī pietiekami lielas, lai būtu pamanāmas ar neapbruņotu aci, turklāt atsevišķās attīstības stadijās gļotsēnes var būt ļoti košas. Gļotsēņu dzīves cikls ir interesants, sākumā gļotsēne var būt tāds rāpojošs puņķis, kurš "izdomā", kurā vietā viņš gribētu apstāties un uzbaroties tiktāl, ka var izveidoties augļķermeņi. Gļotsēnēm ir dažādas krāsu stadijas, un dažās stadijās tās ir pamanāmas jau pa gabalu. Bet interesantāk ir atrast mikroskopiskās gļotsēnes. Nevarētu teikt, ka es daudz tādas esmu atradis, bet reizēm, paņemot lielāku gļotsēni, lai paliktu zem mikroskopa un izpētītu, kas tur īsti ir, uz parauga atrodas arī sīkās sugas. Mani gļotsēņu lieta ir ieinteresējusi arī no mana profesionālā skatupunkta. Esmu folklorists, pēdējā laikā saku – dēmonologs (smaida) un raganu mednieku mednieks, šobrīd mani interesē raganu medību periods Latvijā. Visi zina Salemas raganas, viņu vajāšana notika Amerikā, bet arī Latvijā gandrīz divus gadsimtus ir noticis tas pats. Raganu tēmā ir populārs priekštatu kopums par raganu mēsliem (arī raganu sūdiem, spļaudekļiem, vēmekļiem), un no šiem tekstiem ir nojaušams, ka domātas ir gļotsēnes vai kaut kas tamlīdzīgs. Veselai gļotsēņu ģintij oficiālais nosaukums ir ragansviests.


Sīkā kribrārija Cribraria microcarpa
līdz šim divas vienīgās sugas atradnes ziņotas Cēsīs.
Abas atrastas, mikroskopējot lielāku gļotsēņu paraugus.
Foto: Sandis Laime

Tātad pievēršanos gļotsēnēm veicināja tava folklorista interese par raganām?

Sākumā tas bija viens no faktoriem, bet pārsvarā laikam jau mutuļošana par gļotsēnēm Dabasdatos. Vienā brīdī tas savilkās kopā ar tautas priekšstatiem, gribējās raganu sviestu redzēt un saprast, kas tas ir. Kādreiz zemnieku ēkas bija guļbūves, tātad būvētas no nozāģētiem kokiem, kas pamazām pūst, un tā ir pateicīga vide gļotsēnēm, sevišķi raganu sviestiem, kas arī mežā aug uz visādiem stumbeņiem. Ja uz mājas pakša pa dienu vai divām tāds uzmetas, tad ir skaidrs – uzvēmusi ragana! Senākā pagātnē tika arī meklēta konkrēta persona, kas to ir izdarījusi, jo, ja jau ir raganas vēmeklis, tad jābūt arī pašai raganai. Tātad ne pie kā vainīgās gļotsēnes varēja lokālās kopienās izraisīt strīdus, aizdomas un vardarbību. Ir vesela buķete maģijas paņēmienu, kā ar ragansviestiem un vēmekļiem tika galā. Tas reizēm iekļāva raganas piekaušanu, tātad var teikt, ka gļotsēņu dēļ nevainīgi cilvēki ir piedzīvojuši fizisku vardarbību.

Līdz pat sadedzināšanai uz sārta?

To es raganu prāvu protokolos neesmu atradis, bet gļotsēnes tautas izpratnē varēja būt pierādījums tam, kura sieviete ir ragana. Atlika tikai sasaistīt ragansviesta parādīšanos ar konkrētu personu.

Kā tad no raganas spļaudekļa var tikt līdz pašai raganai?

Pirmā lieta tādos meklējumos un aizdomās, kā vienmēr, ir tā, ka kādam iet labāk nekā man. Tajos laikos faktiski visi dzīvoja ļoti nabadzīgi, bet kādam varbūt saimniekošana veicās nedaudz labāk. Šodien, kad aizdomas par zagšanu parasti krīt uz nabagākajiem, var šķist paradoksāli, bet tajos laikos aizdomas biežāk krita uz tiem, kam bija vairāk nekā tev. "Kāpēc man iet tik slikti? Tāpēc, ka tam citam iet labāk, tātad tas visu labumu nosūc sev." Tā, varētu teikt, ir vienkāršota raganas definīcija. Tā kā tas, kuram gāja labāk, turpat vien tuvumā dzīvoja, tad, ja tu uz savas mājas sienas atradi raganu vēmekļus, tev jau bija samērā skaidrs, kurš to ir uzvēmis. Vai kā Indijā, kur es arī esmu pētījis raganu apsūdzības mūsdienās un cilvēku vajāšanu un nogalināšanu – tur viņi iet pie konsultantiem, burvjiem. Izstāsta savu bēdu, un konsultants pasaka: ej mājās, paskaties uz dienvidiem – kas pirmais tajā virzienā dzīvo, tas tevi apragano. Tad parasti sākas vajāšanas.


Lauka pētījumā pie bodo cilts burvjiem Asamas štatā Indijā. Foto no Sanda Laimes personīgā arhīva.

Latvijā arī bija tādi burvji, kuriem bija vara noteikt, kura varētu būt ragana?

Jā – jo dziļāk pagātnē, jo lielāka bija viņu autoritāte.

Tas nozīmē, ka raganas tika meklētas jau aizmūžos?

Katrā ziņā jau 14. gadsimtā Livonijas likumdošanā bija normas, ka nedrīkst nodarboties ar buršanu, par to var sodīt. Buršanu gan bija grūti pierādīt, vajadzēja pieķert buroties. Mums nav tādu datu, ka šis likums kādreiz būtu piemērots. Eiropas centrālajā daļā, Alpos, 15. gadsimta beigās sākās tā sauktais raganu trakums – raganu medības. Latvijā diezgan masveidīgas raganu medības sākās 16. gadsimta vidū. Pēdējo raganu Latvijas teritorijā sadedzināja 1720. gadā, bet vēl arī 19. gadsimtā tiesas saņēma sūdzības par apburšanu.

Folklorā gļotsēnes parādās?

Jā. Tās gan varēja būt ne tikai gļotsēnes. Piemēram, putu cikādes rada putu mākoni ap sevi. Tautas tradīcijā ir vairāki apzīmējumi dīvainajām substancēm: raganu sviests, raganu vēmekļi, raganu spļaudekļi, raganu mēsli un tā tālāk. To izpētot detalizētāk, varētu kādas kopsakarības atrast, piemēram, raganu spļaudekļi vairāk izklausās pēc putu cikāžu putām. Ko tik ar šīm "raganu substancēm" nedarīja, kad atrada! Parasti ņēma to gļotsēni, putas vai jebko citu, ko uzskatīja par raganu vēmekļiem, izcēla vārtus, palika "vēmekļus" apakšā zem mieta un berza. Citreiz ielika pudelē un iekāra skurstenī, lai ragana mokās, vēl citreiz lika ratu rumbā un slīcināja. Bija vēl sarežģītākas instrukcijas, piemēram, Jāņu dienā jāiet uz mežu, jānogriež pīlādzis, tas atmuguriski jāpārvelk mājās, trejdeviņas reizes ar pīlādža žagaru jāsit pa to gļotsēni, tad vainīgā ragana pēc šīm procedūrām atskries, jo no tām viņa cieš drausmīgas mokas.

Vārdu sakot, senāk latvieši pret gļotsēnēm izturējās nopietni.

Nopietni, destruktīvi, ar aizdomām un bailēm. Runa ir par raganu sviestu ģints Fuligo sugām, tās var būt plaukstas lielumā un diezgan košas. Dzeltenā ir parastais raganu sviests Fuligo septica. Ja tāda čupa tev uzmetas uz mājas stūra, skaidrs, ka tas ir aizdomīgi, tas nevar būt nekas tīrs (smaida).

Kā gļotsēnes meklē? Pārsvarā četrrāpus?

Jā, jo ļoti bieži tās atrodamas uz vecām kritalām. Starp citu, arī uz zaķkāpostiem – pamanīju Dabasdatos tādus interesantus gļotsēņu atradumus, nolēmu paskatīties, kas uz Cēsu zaķkāpostiem notiek, kādus divdesmit metrus stundas laikā izrāpoju un atradu veselas trīs sugas! Vēl turklāt uz egles miziņas izrādījās Latvijā jauna suga dzeltenā badhāmija Badhamia nitens. Starp citu, cik gļotsēņu sugām ir latviski nosaukumi? Julita tajā lietā ir metusies iekšā ar tādu azartu, ka katrai sugai vajag latvisku nosaukumu! Dabasdatu formāts to zināmā mērā mudina. Bet svešas izcelsmes vārdu ienākšana valodā ir neizbēgama.

Vai tagad tu gļotsēnes labi atšķir no citiem organismiem?

Lielāko daļu atšķiru, bet vienmēr jau ir, kur augt. Gļotsēņu aktīvāko meklētāju komentāros Dabasdatos jau tas reizēm parādās: "Stāvēju pie sūnas un domāju, vai tā ir putna pļeka vai tomēr gļotsēne?" Tas ir gandrīz vai ticējums: ja apskatīsi visas putnu pļekas sūnās, tad, iespējams, atradīsi Latvijai jaunu gļotsēņu sugu.

Cik daudz Latvijai jaunu gļotsēņu sugu tu esi atradis?

Pavisam nesen vienu atradu! Daudz nav, bet dažas ir atrastas. Pēdējā laikā gan laika meklēšanai paliek mazāk, jo savā institūtā esmu profesionāli pārņēmis digitālā arhīva garamantas.lv vadību. Var teikt, ka tie ir humanitāro zinātņu Dabasdati, tikai sistēma ir daudz sarežģītāka. Man sanāk duāla situācija: esmu vadītājs resursam, kas grib piesaistīt citu cilvēku laiku, un tajā pašā laikā pats zināmu laiku veltu Dabasdatiem.


Dzeltenā badhāmija Badhamia nitens 14.10.2021. Bērzaines mežā Cēsīs
jauna suga Cēsīm un Latvijai.
Foto: Sandis Laime

Kam pievērsies agrāk – dabai vai folklorai?

Pirms dzīvās dabas man bija "veco kaulu" stadija – biju savācis diezgan plašu fosiliju kolekciju. To esmu uzdāvinājis Latvijas Dabas muzejam. Tai skaitā bruņuzivis.

No Lodes?

Arī. Vidusskolas laikā pēc stundām braucu ar riteni uz Lodi un skrubināju. Tobrīd Latvijas devona iežos tika atrasta un aprakstīta jauna celekantu suga. Bet pats pirmsākums man bija, kad, iedvesmojies no Gunta Eniņa rakstiem, sāku braukāt un ložņāt pa alām. Sāku pētīt klinšu zīmes, tās man vēlāk bija pirmā lielā zinātniskā tēma. Tad alu folklora, par ko man ir 2009. gadā izdota diezgan bieza grāmata Svētā pazeme. Alu folklora. Tā manas humanitārās intereses ar dabas interesēm diezgan labi sadzīvoja.

Tad jau tev vajadzēja arī sikspārņiem pievērsties.

(Smejas) Tā tēma, kā mēs zinām no iepriekšējās intervijas, Latvijā ir labi pārstāvēta. Turklāt ziemā pa alām es ložņāju retāk. Tad man beidzās veco kaulu periods. Sapratis, ka manā privātajā kolekcijā ir pārāk daudz vērtīgu atradumu, lai tos vienkārši glabātu mājās, uzdāvināju kolekciju Dabas muzejam. Pievērsos savai disertācijai, aizstāvēju un tikai pēc tam sapratu, ko kolēģi sauc par pēcaizstāvēšanas depresiju: tu vairākus gadus esi dzīvojis vienam mērķim, doktora darbam, aizstāvēšana ir zināma kulminācija, un nākamajā dienā ir tukšums, kas var izvērsties depresijā. Tagad atskatoties redzu, ka pirmos divus mēnešus pēc aizstāvēšanas esmu sācis likt Dabasdatos putnus, man pilnīgi jaunu tēmu.

Līdz tam putnus nemaz nepamanīji?

Kaut ko jau nobildēju, ar Gunti Eniņu braukājot pa dižkokiem, biju aizaugušā pļavā pat Urālpūci nobildējis ar visiem mazuļiem. Tagad zinu, ka man paveicās, jo urālene varēja arī skaustā ieķerties.

Tobrīd tu zināji, ka tā ir Urālpūce?

Nē. Vienkārši smuka pūce... Nuja, tātad man bija iestājies pēcaizstāvēšanas tukšums, kaut kur internetā pamanīju Selgas Bērziņas bilžu galeriju un nodomāju: johaidī, cik interesanti putni izskatās tuvplānā! Pirmais man acīs iekrita dižknābis. Pastaigājoties pa Cēsīm, ieraudzīju: tas taču tas pats, kas Selgas Bērziņas galerijā! Ja jau arī Cēsīs tāds ir, tad atradums jāieziņo Dabasdatos! Nākamais milzīgais atklājums man bija Collins putnu noteicējs. Tad jau varēju pats pētīt bildes un noteikt putnus. Sāku arī braukāt pa pasauli putnus skatīties, kad te palika par šauru. Kā es saku: mani interesē Cēsu saraksts un pasaules saraksts. Pēdējā laikā pasaules sarakstu neesmu papildinājis, bet kāda ceturtā daļa pasaules putnu sugu tajā man ir, tuvojas trešdaļai.


Jaunākā Cēsu pilsētas sarakstam pievienotā putnu suga (nr. 198) - parastais šņibītis Calidris alpina.
Uzturējās pie Lauciņu karjera ezera no 15.-16.09.2021.
Foto: Sandis Laime

Tagad daudzas sugas tiek sadalītas vairākās.

Jā, tiek šķeltas. Tās, ko jau esmu noteicis, var likt tādos portālos, kur sistemātiku atjaunina automātiski, pašam nav jāseko līdzi.

Tu pa pasauli brauc speciāli vērot putnus?

Visādi sanāk. Piemēram, raganu tēmas Indijas lauka pētījumu laikā redzu arī putnus. Kā saka Kaspars Funts, putni ir visur. Bet braucu arī speciāli, pirms pandēmijas paspēju uztaisīt divu mēnešu tūri no Panamas līdz Ugunszemei. Dienvidamerikā putnu sugu ir ļoti daudz, būs jau jābrauc vēl. Mans pēdējā laika atklājums ir eBird, to pārsvarā izmantoju, plānojot ārzemju braucienus, lai zinātu, kuras sugas kurā vietā varētu meklēt. Latvija tur ar datiem ir pārstāvēta diezgan švaki. Tur viss balstās uz tā sauktajiem pilnajiem sarakstiem. Tās var būt kaut vai piecas minūtes – izej uz balkona un saziņo visu, ko tajā laikā redzi un dzirdi. Tie jau ir zinātniski izmantojami dati. Ceru, ka ar laiku arī Latvijas profils eBird izskatīsies labāk.

Vai gļotsēņu pētniecībā mēs tagad neesam Eiropas avangardā?

Tā gan ne! Bijām visai Eiropai pakaļā. To labāk varētu pastāstīt Julita Kluša, man šķiet, tagad Latvijā varētu būt zem 200 gļotsēņu sugām. Mēs esam amatieri, būtu jādomā, kā Dabasdatu novērojumus tālāk ievadīt zinātniski. Zinātnē to, kas nav publicēts, par datiem neuzskata, it sevišķi ārzemnieki. Šobrīd daudzi Dabasdatos fiksētie atradumi nav publicēti, līdz ar to ārvalstu gļotsēņu pētniekiem tie nav zināmi. Protams, jautājums, vai filologs varētu publicēt rakstu par gļotsēņu atradumiem Latvijā, ir sarežģīts – ja kāds no ārpuses mēģina kaut ko publicēt manā zinātnes laukā, man tas labākajā gadījumā izraisa smīnu. Mani interesē gļotsēņu sugas, bet par to ekoloģiju es neko daudz nezinu.

Vai tu vari vienkāršāk, nekā Vikipēdijā aprakstīts, pateikt, kas ir gļotsēnes?

Ja es varētu... Tas izklausīsies diletantiski, bet, cik esmu sapratis, tas ir ļoti īpatnējs organismu veids, kam maz sakara ar sēnēm. Pirmkārt jau pārvietošanās plazmodija stadijā, kad gļotsēne var norāpot pat centimetru dienā... (Smejas) Nu, es tās saucu par citplanētiešiem! Dzīvo organismu uz Zemes taču ir tik daudz un tik ļoti dažādi. Paldies Dabasdatiem, caur tiem esmu sapratis, ka daba tiešām ir ļoti daudzveidīga. Kāpēc uz kādām citām planētām gudrākajiem organismiem būtu noteikti jāizveidojas proporcijās gandrīz kā cilvēkiem, kā citplanētiešus parasti attēlo? Tie varētu būt arī kā gļotsēnes – tādam citplanētietim es noticētu vairāk!

Egīls Zirnis

2021-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Anser erythropus - 2024-03-28 Edgars Smislovs
Tringa ochropus - 2024-03-28 Edgars Smislovs
Cygnus cygnus - 2024-03-28 Edgars Smislovs
Pica pica - 2024-03-28 Edgars Smislovs
Alcedo atthis - 2024-03-28 Edgars Smislovs
Cygnus cygnus - 2024-03-28 Lemmus
Emberiza citrinella - 2024-03-28 finesse
Nezināms
Ignotus
@ runagoze
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts