Aktīvie lietotāji: 393 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 2261987
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laime pie gļotainajiem citplanētiešiem
Pievienots 2021-11-09 12:42:23

Robežu esmu novilcis diezgan stingri: putni mani interesē visur pasaulē, gļotsēnes tikai Cēsu pilsētā, - savas pašreizējās dabas novērojumu prioritātes atklāj filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime. Pēc 2012. gadā aizstāvētās doktora disertācijas par raganu priekšstatu vēsturisko attīstību Latvijā sācis ziņot dabasdatos.lv par putniem, šobrīd Sandis te vairāk zināms kā viens no aktīvākajiem gļotsēņu novērotājiem, nepārprotams līderis Cēsu novadā. Filologa aizraušanās ar gļotsēnēm kļūst saprotamāka, ja ņem vērā viņa filoloģisko pētījumu lauciņu, kura neatņemama sastāvdaļa ir "raganu spļaudekļi". Taču Sandis Laime pats stāsta, ka tas ir tikai viens no iemesliem, kas viņu pievērsis šai Latvijā vēl nesen maz pētītajai grupai, kuras pētniecību tagad Dabasdatu entuziasti ir pacēluši jaunā līmenī.


Sandis Laime kā Cēsu rajona putnu vērošanas sacensību uzvarētājs
Cekulzīlītes kausa ieguvējs 2018. gadā. Foto: Mārtiņš Platacis

Kā tu, filologs būdams, nonāci pie gļotsēnēm?

Varētu teikt, ka gļotsēnes man ir pēdējā nopietnākā aizraušanās Dabasdatos. Mana "Dabasdatu ēra" sākās ar putniem, ar 2012. gada 14. aprīlī ieziņoto dižknābi, un interese par putniem arī nekur nav pazudusi, bet Dabasdatos ir tā interesantā lieta, ka, ja tu portālā pavadi ilgāku laiku, tad ievēro arī pārējos ziņojumus – vispirms pamani pie interesantajiem novērojumiem kādas citas sugu grupas, tad Dabasdatos parādās arī raksti, akciju uzsaukumi. Kā jau kārtīgam cēsiniekam mans mērķis vienmēr, arī putnojot, ir bijis gādāt, lai Cēsis nav baltais plankums Dabasdatu atlases kartē – šī, manuprāt, ir viena no dabiski daudzveidīgākajām Latvijas pilsētām. Tā nu sāku ziņot putnus – sākumā ziņoju visu, ko redzu, un paralēli mācījos tos pazīt. Pēc tam nāca tauriņi, vairākus gadus bija dienastauriņu akcijas, tad es kārtīgi izķemmēju šo sugu grupu, tad kādu brīdi spāres, pēc tam redzēju, ka sēnes tiek turētas cieņā. Kaut kam vairāk pievērsties motivē arī tas, ka Dabasdatos noteiktām sugu grupām ir speciālisti, kas nosaka nenoteiktos novērojumus. Tā es, pa putniem staigājot, ziņoju arī par ieraudzītām sēnēm – visu, kas man izskatījās pēc sēnēm, bildēju un liku Dabasdatos, un ik pa brīdim Julita Kluša iekomentēja: "Tā nav sēne, tā ir gļotsēne." Kad tādi komentāri atkārtojās, ielāgoju, ka ir arī tādas gļotsēnes. Sākumā bija grūti ar atpazīšanu, un kādus gadus trīs, četrus uz gļotsēnēm pārāk nepavilkos, bija citas lietas, ko ziņot. Tikmēr Dabasdatos gļotsēņu lieta uzņēma arvien lielākus apgriezienus, un vienu rudeni pirms gadiem trim nodomāju: droši vien no Cēsīm gļotsēņu datu ir maz, pameklēšu arī tās. Nospraudu mērķi – atrast Cēsīs 100 gļotsēņu sugas, no kurām šobrīd esmu atradis jau apmāram 90, kas ir apmēram puse no zināmajām Latvijas sugām. Līdzīgi ar putniem – savulaik nosapraudu mērķi Cēsu pilsētā atrast 200 putnu sugas. Tagad, pēc deviņiem gadiem, ir 198.

Ar ko gļotsēnes kā meklējama grupa ir interesantas?

Ar to, ka katram ir iespēja atrast kaut ko jaunu. Gļotsēnes ir ļoti maz pētītas. Ja Latvijā nebūtu dažas reizes iebraukusi speciāliste no Lietuvas Gražina Adamonīte, tad mums Latvijā būtu pavisam trūcīgi ar sugām. Pirms "Dabasdatu ēras". Tagad Julita Kluša gļotsēņu meklēšanas procesā ir uzņēmusies diriģenta lomu, ļoti aktīvi un ar mikroskopiem darbojas Inguna Riževa, Marita Krūze, pēdējā laikā Vija Sīmansone... Kas var būt interesantāks par ieiešanu pilnīgi nezināmā laukā, kur vari atrast Latvijā neatrastas sugas? Profesionāli esmu raganu mednieku mednieks, brīvajā laikā – sugu mednieks, izsakoties Dabasdatu "kukaiņu guru" Uģa Piterāna vārdiem. Jebkurā sugu grupā gribas Cēsu pilsētas teritorijā izspiest tik daudz sugu, cik iespējams atrast. Joprojām esmu bez automašīnas, tāpēc neesmu pārāk mobils, bet Cēsis esmu izložņājis krustu šķērsu. Dabasdatu skola tajā visā ir pamatīga.

Kāpēc gļotsēnes senāk ir tik maz pētītas?

Pirmie gļotsēņu pētījumi Latvijā ir veikti jau 19.gadsimtā, bet, ja jau mēs tik daudz jaunu sugu varam atrast, tie acīmredzot ir bijuši kā blakusprodukts citiem pētījumiem. Droši vien dabaszinātnēs pastāv tā pati problēma, kas humanitārajās – finansējuma trūkums, līdz ar to zinātnieku deficīts ļoti daudzās nozarēs. Tā ir sistēmiska problēma Latvijas zinātnē kopumā – mums ir daudzas fundamentālas lietas, kurās pētniecība nenotiek.

Vai pētnieku mazai interesei par gļotsēnēm nav sakars arī ar pētāmā objekta lielumu un izskatu?

Piemēram, tādas košas grupas kā tauriņi un vaboles Latvijā ir pētītas diezgan cītīgi. Protams, dažas gļotsēņu sugas var ieraudzīt tikai mikroskopā, skatoties paraugā lielākus eksemplārus. Bet daudzas ir arī pietiekami lielas, lai būtu pamanāmas ar neapbruņotu aci, turklāt atsevišķās attīstības stadijās gļotsēnes var būt ļoti košas. Gļotsēņu dzīves cikls ir interesants, sākumā gļotsēne var būt tāds rāpojošs puņķis, kurš "izdomā", kurā vietā viņš gribētu apstāties un uzbaroties tiktāl, ka var izveidoties augļķermeņi. Gļotsēnēm ir dažādas krāsu stadijas, un dažās stadijās tās ir pamanāmas jau pa gabalu. Bet interesantāk ir atrast mikroskopiskās gļotsēnes. Nevarētu teikt, ka es daudz tādas esmu atradis, bet reizēm, paņemot lielāku gļotsēni, lai paliktu zem mikroskopa un izpētītu, kas tur īsti ir, uz parauga atrodas arī sīkās sugas. Mani gļotsēņu lieta ir ieinteresējusi arī no mana profesionālā skatupunkta. Esmu folklorists, pēdējā laikā saku – dēmonologs (smaida) un raganu mednieku mednieks, šobrīd mani interesē raganu medību periods Latvijā. Visi zina Salemas raganas, viņu vajāšana notika Amerikā, bet arī Latvijā gandrīz divus gadsimtus ir noticis tas pats. Raganu tēmā ir populārs priekštatu kopums par raganu mēsliem (arī raganu sūdiem, spļaudekļiem, vēmekļiem), un no šiem tekstiem ir nojaušams, ka domātas ir gļotsēnes vai kaut kas tamlīdzīgs. Veselai gļotsēņu ģintij oficiālais nosaukums ir ragansviests.


Sīkā kribrārija Cribraria microcarpa
līdz šim divas vienīgās sugas atradnes ziņotas Cēsīs.
Abas atrastas, mikroskopējot lielāku gļotsēņu paraugus.
Foto: Sandis Laime

Tātad pievēršanos gļotsēnēm veicināja tava folklorista interese par raganām?

Sākumā tas bija viens no faktoriem, bet pārsvarā laikam jau mutuļošana par gļotsēnēm Dabasdatos. Vienā brīdī tas savilkās kopā ar tautas priekšstatiem, gribējās raganu sviestu redzēt un saprast, kas tas ir. Kādreiz zemnieku ēkas bija guļbūves, tātad būvētas no nozāģētiem kokiem, kas pamazām pūst, un tā ir pateicīga vide gļotsēnēm, sevišķi raganu sviestiem, kas arī mežā aug uz visādiem stumbeņiem. Ja uz mājas pakša pa dienu vai divām tāds uzmetas, tad ir skaidrs – uzvēmusi ragana! Senākā pagātnē tika arī meklēta konkrēta persona, kas to ir izdarījusi, jo, ja jau ir raganas vēmeklis, tad jābūt arī pašai raganai. Tātad ne pie kā vainīgās gļotsēnes varēja lokālās kopienās izraisīt strīdus, aizdomas un vardarbību. Ir vesela buķete maģijas paņēmienu, kā ar ragansviestiem un vēmekļiem tika galā. Tas reizēm iekļāva raganas piekaušanu, tātad var teikt, ka gļotsēņu dēļ nevainīgi cilvēki ir piedzīvojuši fizisku vardarbību.

Līdz pat sadedzināšanai uz sārta?

To es raganu prāvu protokolos neesmu atradis, bet gļotsēnes tautas izpratnē varēja būt pierādījums tam, kura sieviete ir ragana. Atlika tikai sasaistīt ragansviesta parādīšanos ar konkrētu personu.

Kā tad no raganas spļaudekļa var tikt līdz pašai raganai?

Pirmā lieta tādos meklējumos un aizdomās, kā vienmēr, ir tā, ka kādam iet labāk nekā man. Tajos laikos faktiski visi dzīvoja ļoti nabadzīgi, bet kādam varbūt saimniekošana veicās nedaudz labāk. Šodien, kad aizdomas par zagšanu parasti krīt uz nabagākajiem, var šķist paradoksāli, bet tajos laikos aizdomas biežāk krita uz tiem, kam bija vairāk nekā tev. "Kāpēc man iet tik slikti? Tāpēc, ka tam citam iet labāk, tātad tas visu labumu nosūc sev." Tā, varētu teikt, ir vienkāršota raganas definīcija. Tā kā tas, kuram gāja labāk, turpat vien tuvumā dzīvoja, tad, ja tu uz savas mājas sienas atradi raganu vēmekļus, tev jau bija samērā skaidrs, kurš to ir uzvēmis. Vai kā Indijā, kur es arī esmu pētījis raganu apsūdzības mūsdienās un cilvēku vajāšanu un nogalināšanu – tur viņi iet pie konsultantiem, burvjiem. Izstāsta savu bēdu, un konsultants pasaka: ej mājās, paskaties uz dienvidiem – kas pirmais tajā virzienā dzīvo, tas tevi apragano. Tad parasti sākas vajāšanas.


Lauka pētījumā pie bodo cilts burvjiem Asamas štatā Indijā. Foto no Sanda Laimes personīgā arhīva.

Latvijā arī bija tādi burvji, kuriem bija vara noteikt, kura varētu būt ragana?

Jā – jo dziļāk pagātnē, jo lielāka bija viņu autoritāte.

Tas nozīmē, ka raganas tika meklētas jau aizmūžos?

Katrā ziņā jau 14. gadsimtā Livonijas likumdošanā bija normas, ka nedrīkst nodarboties ar buršanu, par to var sodīt. Buršanu gan bija grūti pierādīt, vajadzēja pieķert buroties. Mums nav tādu datu, ka šis likums kādreiz būtu piemērots. Eiropas centrālajā daļā, Alpos, 15. gadsimta beigās sākās tā sauktais raganu trakums – raganu medības. Latvijā diezgan masveidīgas raganu medības sākās 16. gadsimta vidū. Pēdējo raganu Latvijas teritorijā sadedzināja 1720. gadā, bet vēl arī 19. gadsimtā tiesas saņēma sūdzības par apburšanu.

Folklorā gļotsēnes parādās?

Jā. Tās gan varēja būt ne tikai gļotsēnes. Piemēram, putu cikādes rada putu mākoni ap sevi. Tautas tradīcijā ir vairāki apzīmējumi dīvainajām substancēm: raganu sviests, raganu vēmekļi, raganu spļaudekļi, raganu mēsli un tā tālāk. To izpētot detalizētāk, varētu kādas kopsakarības atrast, piemēram, raganu spļaudekļi vairāk izklausās pēc putu cikāžu putām. Ko tik ar šīm "raganu substancēm" nedarīja, kad atrada! Parasti ņēma to gļotsēni, putas vai jebko citu, ko uzskatīja par raganu vēmekļiem, izcēla vārtus, palika "vēmekļus" apakšā zem mieta un berza. Citreiz ielika pudelē un iekāra skurstenī, lai ragana mokās, vēl citreiz lika ratu rumbā un slīcināja. Bija vēl sarežģītākas instrukcijas, piemēram, Jāņu dienā jāiet uz mežu, jānogriež pīlādzis, tas atmuguriski jāpārvelk mājās, trejdeviņas reizes ar pīlādža žagaru jāsit pa to gļotsēni, tad vainīgā ragana pēc šīm procedūrām atskries, jo no tām viņa cieš drausmīgas mokas.

Vārdu sakot, senāk latvieši pret gļotsēnēm izturējās nopietni.

Nopietni, destruktīvi, ar aizdomām un bailēm. Runa ir par raganu sviestu ģints Fuligo sugām, tās var būt plaukstas lielumā un diezgan košas. Dzeltenā ir parastais raganu sviests Fuligo septica. Ja tāda čupa tev uzmetas uz mājas stūra, skaidrs, ka tas ir aizdomīgi, tas nevar būt nekas tīrs (smaida).

Kā gļotsēnes meklē? Pārsvarā četrrāpus?

Jā, jo ļoti bieži tās atrodamas uz vecām kritalām. Starp citu, arī uz zaķkāpostiem – pamanīju Dabasdatos tādus interesantus gļotsēņu atradumus, nolēmu paskatīties, kas uz Cēsu zaķkāpostiem notiek, kādus divdesmit metrus stundas laikā izrāpoju un atradu veselas trīs sugas! Vēl turklāt uz egles miziņas izrādījās Latvijā jauna suga dzeltenā badhāmija Badhamia nitens. Starp citu, cik gļotsēņu sugām ir latviski nosaukumi? Julita tajā lietā ir metusies iekšā ar tādu azartu, ka katrai sugai vajag latvisku nosaukumu! Dabasdatu formāts to zināmā mērā mudina. Bet svešas izcelsmes vārdu ienākšana valodā ir neizbēgama.

Vai tagad tu gļotsēnes labi atšķir no citiem organismiem?

Lielāko daļu atšķiru, bet vienmēr jau ir, kur augt. Gļotsēņu aktīvāko meklētāju komentāros Dabasdatos jau tas reizēm parādās: "Stāvēju pie sūnas un domāju, vai tā ir putna pļeka vai tomēr gļotsēne?" Tas ir gandrīz vai ticējums: ja apskatīsi visas putnu pļekas sūnās, tad, iespējams, atradīsi Latvijai jaunu gļotsēņu sugu.

Cik daudz Latvijai jaunu gļotsēņu sugu tu esi atradis?

Pavisam nesen vienu atradu! Daudz nav, bet dažas ir atrastas. Pēdējā laikā gan laika meklēšanai paliek mazāk, jo savā institūtā esmu profesionāli pārņēmis digitālā arhīva garamantas.lv vadību. Var teikt, ka tie ir humanitāro zinātņu Dabasdati, tikai sistēma ir daudz sarežģītāka. Man sanāk duāla situācija: esmu vadītājs resursam, kas grib piesaistīt citu cilvēku laiku, un tajā pašā laikā pats zināmu laiku veltu Dabasdatiem.


Dzeltenā badhāmija Badhamia nitens 14.10.2021. Bērzaines mežā Cēsīs
jauna suga Cēsīm un Latvijai.
Foto: Sandis Laime

Kam pievērsies agrāk – dabai vai folklorai?

Pirms dzīvās dabas man bija "veco kaulu" stadija – biju savācis diezgan plašu fosiliju kolekciju. To esmu uzdāvinājis Latvijas Dabas muzejam. Tai skaitā bruņuzivis.

No Lodes?

Arī. Vidusskolas laikā pēc stundām braucu ar riteni uz Lodi un skrubināju. Tobrīd Latvijas devona iežos tika atrasta un aprakstīta jauna celekantu suga. Bet pats pirmsākums man bija, kad, iedvesmojies no Gunta Eniņa rakstiem, sāku braukāt un ložņāt pa alām. Sāku pētīt klinšu zīmes, tās man vēlāk bija pirmā lielā zinātniskā tēma. Tad alu folklora, par ko man ir 2009. gadā izdota diezgan bieza grāmata Svētā pazeme. Alu folklora. Tā manas humanitārās intereses ar dabas interesēm diezgan labi sadzīvoja.

Tad jau tev vajadzēja arī sikspārņiem pievērsties.

(Smejas) Tā tēma, kā mēs zinām no iepriekšējās intervijas, Latvijā ir labi pārstāvēta. Turklāt ziemā pa alām es ložņāju retāk. Tad man beidzās veco kaulu periods. Sapratis, ka manā privātajā kolekcijā ir pārāk daudz vērtīgu atradumu, lai tos vienkārši glabātu mājās, uzdāvināju kolekciju Dabas muzejam. Pievērsos savai disertācijai, aizstāvēju un tikai pēc tam sapratu, ko kolēģi sauc par pēcaizstāvēšanas depresiju: tu vairākus gadus esi dzīvojis vienam mērķim, doktora darbam, aizstāvēšana ir zināma kulminācija, un nākamajā dienā ir tukšums, kas var izvērsties depresijā. Tagad atskatoties redzu, ka pirmos divus mēnešus pēc aizstāvēšanas esmu sācis likt Dabasdatos putnus, man pilnīgi jaunu tēmu.

Līdz tam putnus nemaz nepamanīji?

Kaut ko jau nobildēju, ar Gunti Eniņu braukājot pa dižkokiem, biju aizaugušā pļavā pat Urālpūci nobildējis ar visiem mazuļiem. Tagad zinu, ka man paveicās, jo urālene varēja arī skaustā ieķerties.

Tobrīd tu zināji, ka tā ir Urālpūce?

Nē. Vienkārši smuka pūce... Nuja, tātad man bija iestājies pēcaizstāvēšanas tukšums, kaut kur internetā pamanīju Selgas Bērziņas bilžu galeriju un nodomāju: johaidī, cik interesanti putni izskatās tuvplānā! Pirmais man acīs iekrita dižknābis. Pastaigājoties pa Cēsīm, ieraudzīju: tas taču tas pats, kas Selgas Bērziņas galerijā! Ja jau arī Cēsīs tāds ir, tad atradums jāieziņo Dabasdatos! Nākamais milzīgais atklājums man bija Collins putnu noteicējs. Tad jau varēju pats pētīt bildes un noteikt putnus. Sāku arī braukāt pa pasauli putnus skatīties, kad te palika par šauru. Kā es saku: mani interesē Cēsu saraksts un pasaules saraksts. Pēdējā laikā pasaules sarakstu neesmu papildinājis, bet kāda ceturtā daļa pasaules putnu sugu tajā man ir, tuvojas trešdaļai.


Jaunākā Cēsu pilsētas sarakstam pievienotā putnu suga (nr. 198) - parastais šņibītis Calidris alpina.
Uzturējās pie Lauciņu karjera ezera no 15.-16.09.2021.
Foto: Sandis Laime

Tagad daudzas sugas tiek sadalītas vairākās.

Jā, tiek šķeltas. Tās, ko jau esmu noteicis, var likt tādos portālos, kur sistemātiku atjaunina automātiski, pašam nav jāseko līdzi.

Tu pa pasauli brauc speciāli vērot putnus?

Visādi sanāk. Piemēram, raganu tēmas Indijas lauka pētījumu laikā redzu arī putnus. Kā saka Kaspars Funts, putni ir visur. Bet braucu arī speciāli, pirms pandēmijas paspēju uztaisīt divu mēnešu tūri no Panamas līdz Ugunszemei. Dienvidamerikā putnu sugu ir ļoti daudz, būs jau jābrauc vēl. Mans pēdējā laika atklājums ir eBird, to pārsvarā izmantoju, plānojot ārzemju braucienus, lai zinātu, kuras sugas kurā vietā varētu meklēt. Latvija tur ar datiem ir pārstāvēta diezgan švaki. Tur viss balstās uz tā sauktajiem pilnajiem sarakstiem. Tās var būt kaut vai piecas minūtes – izej uz balkona un saziņo visu, ko tajā laikā redzi un dzirdi. Tie jau ir zinātniski izmantojami dati. Ceru, ka ar laiku arī Latvijas profils eBird izskatīsies labāk.

Vai gļotsēņu pētniecībā mēs tagad neesam Eiropas avangardā?

Tā gan ne! Bijām visai Eiropai pakaļā. To labāk varētu pastāstīt Julita Kluša, man šķiet, tagad Latvijā varētu būt zem 200 gļotsēņu sugām. Mēs esam amatieri, būtu jādomā, kā Dabasdatu novērojumus tālāk ievadīt zinātniski. Zinātnē to, kas nav publicēts, par datiem neuzskata, it sevišķi ārzemnieki. Šobrīd daudzi Dabasdatos fiksētie atradumi nav publicēti, līdz ar to ārvalstu gļotsēņu pētniekiem tie nav zināmi. Protams, jautājums, vai filologs varētu publicēt rakstu par gļotsēņu atradumiem Latvijā, ir sarežģīts – ja kāds no ārpuses mēģina kaut ko publicēt manā zinātnes laukā, man tas labākajā gadījumā izraisa smīnu. Mani interesē gļotsēņu sugas, bet par to ekoloģiju es neko daudz nezinu.

Vai tu vari vienkāršāk, nekā Vikipēdijā aprakstīts, pateikt, kas ir gļotsēnes?

Ja es varētu... Tas izklausīsies diletantiski, bet, cik esmu sapratis, tas ir ļoti īpatnējs organismu veids, kam maz sakara ar sēnēm. Pirmkārt jau pārvietošanās plazmodija stadijā, kad gļotsēne var norāpot pat centimetru dienā... (Smejas) Nu, es tās saucu par citplanētiešiem! Dzīvo organismu uz Zemes taču ir tik daudz un tik ļoti dažādi. Paldies Dabasdatiem, caur tiem esmu sapratis, ka daba tiešām ir ļoti daudzveidīga. Kāpēc uz kādām citām planētām gudrākajiem organismiem būtu noteikti jāizveidojas proporcijās gandrīz kā cilvēkiem, kā citplanētiešus parasti attēlo? Tie varētu būt arī kā gļotsēnes – tādam citplanētietim es noticētu vairāk!

Egīls Zirnis

2021-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Cervus elaphus - 2025-11-17 Edgars Smislovs
Vulpes vulpes - 2025-11-16 Edgars Smislovs
Gloeophyllum trabeum - 2025-11-13 Ivars Leimanis
Tetrao urogallus - 2025-11-16 JānisZilvers
Nucifraga caryocatactes - 2025-11-16 JānisZilvers
Ascomycota sp. - 2025-11-13 Mežirbe777
Russula sp. - 2025-11-15 guta7
Nezināms
Ignotus
@ Fuatra
Pēdējie komentāri novērojumiem
FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Ziemelmeita 16.novembris, 08:31

Paldies,Renāte, par labojumu!


mufunja 15.novembris, 18:24

Piekrītu, Julita. Es nevarēšu visu pienācīgi izpētīt.


Divpēdis 15.novembris, 18:03

Paldies par noteikšanu, Artur!


ekologs 15.novembris, 17:31

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.


adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.


Richard 10.novembris, 19:28

On the beach


dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.


dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?


mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.


Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!


Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride


Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.


Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.


CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.


IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju


CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)


CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)


Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.


CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D


Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.


nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?


ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)


nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku


adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...


Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!


dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.


adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?


adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.


dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā


adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.


Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !


IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.


mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.


dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.


dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts