Aktīvie lietotāji: 57 Šodien ievadītie novērojumi: 83 Kopējais novērojumu skaits: 1249179
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laime pie gļotainajiem citplanētiešiem
Pievienots 2021-11-09 12:42:23

Robežu esmu novilcis diezgan stingri: putni mani interesē visur pasaulē, gļotsēnes tikai Cēsu pilsētā, - savas pašreizējās dabas novērojumu prioritātes atklāj filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Sandis Laime. Pēc 2012. gadā aizstāvētās doktora disertācijas par raganu priekšstatu vēsturisko attīstību Latvijā sācis ziņot dabasdatos.lv par putniem, šobrīd Sandis te vairāk zināms kā viens no aktīvākajiem gļotsēņu novērotājiem, nepārprotams līderis Cēsu novadā. Filologa aizraušanās ar gļotsēnēm kļūst saprotamāka, ja ņem vērā viņa filoloģisko pētījumu lauciņu, kura neatņemama sastāvdaļa ir "raganu spļaudekļi". Taču Sandis Laime pats stāsta, ka tas ir tikai viens no iemesliem, kas viņu pievērsis šai Latvijā vēl nesen maz pētītajai grupai, kuras pētniecību tagad Dabasdatu entuziasti ir pacēluši jaunā līmenī.


Sandis Laime kā Cēsu rajona putnu vērošanas sacensību uzvarētājs
Cekulzīlītes kausa ieguvējs 2018. gadā. Foto: Mārtiņš Platacis

Kā tu, filologs būdams, nonāci pie gļotsēnēm?

Varētu teikt, ka gļotsēnes man ir pēdējā nopietnākā aizraušanās Dabasdatos. Mana "Dabasdatu ēra" sākās ar putniem, ar 2012. gada 14. aprīlī ieziņoto dižknābi, un interese par putniem arī nekur nav pazudusi, bet Dabasdatos ir tā interesantā lieta, ka, ja tu portālā pavadi ilgāku laiku, tad ievēro arī pārējos ziņojumus – vispirms pamani pie interesantajiem novērojumiem kādas citas sugu grupas, tad Dabasdatos parādās arī raksti, akciju uzsaukumi. Kā jau kārtīgam cēsiniekam mans mērķis vienmēr, arī putnojot, ir bijis gādāt, lai Cēsis nav baltais plankums Dabasdatu atlases kartē – šī, manuprāt, ir viena no dabiski daudzveidīgākajām Latvijas pilsētām. Tā nu sāku ziņot putnus – sākumā ziņoju visu, ko redzu, un paralēli mācījos tos pazīt. Pēc tam nāca tauriņi, vairākus gadus bija dienastauriņu akcijas, tad es kārtīgi izķemmēju šo sugu grupu, tad kādu brīdi spāres, pēc tam redzēju, ka sēnes tiek turētas cieņā. Kaut kam vairāk pievērsties motivē arī tas, ka Dabasdatos noteiktām sugu grupām ir speciālisti, kas nosaka nenoteiktos novērojumus. Tā es, pa putniem staigājot, ziņoju arī par ieraudzītām sēnēm – visu, kas man izskatījās pēc sēnēm, bildēju un liku Dabasdatos, un ik pa brīdim Julita Kluša iekomentēja: "Tā nav sēne, tā ir gļotsēne." Kad tādi komentāri atkārtojās, ielāgoju, ka ir arī tādas gļotsēnes. Sākumā bija grūti ar atpazīšanu, un kādus gadus trīs, četrus uz gļotsēnēm pārāk nepavilkos, bija citas lietas, ko ziņot. Tikmēr Dabasdatos gļotsēņu lieta uzņēma arvien lielākus apgriezienus, un vienu rudeni pirms gadiem trim nodomāju: droši vien no Cēsīm gļotsēņu datu ir maz, pameklēšu arī tās. Nospraudu mērķi – atrast Cēsīs 100 gļotsēņu sugas, no kurām šobrīd esmu atradis jau apmāram 90, kas ir apmēram puse no zināmajām Latvijas sugām. Līdzīgi ar putniem – savulaik nosapraudu mērķi Cēsu pilsētā atrast 200 putnu sugas. Tagad, pēc deviņiem gadiem, ir 198.

Ar ko gļotsēnes kā meklējama grupa ir interesantas?

Ar to, ka katram ir iespēja atrast kaut ko jaunu. Gļotsēnes ir ļoti maz pētītas. Ja Latvijā nebūtu dažas reizes iebraukusi speciāliste no Lietuvas Gražina Adamonīte, tad mums Latvijā būtu pavisam trūcīgi ar sugām. Pirms "Dabasdatu ēras". Tagad Julita Kluša gļotsēņu meklēšanas procesā ir uzņēmusies diriģenta lomu, ļoti aktīvi un ar mikroskopiem darbojas Inguna Riževa, Marita Krūze, pēdējā laikā Vija Sīmansone... Kas var būt interesantāks par ieiešanu pilnīgi nezināmā laukā, kur vari atrast Latvijā neatrastas sugas? Profesionāli esmu raganu mednieku mednieks, brīvajā laikā – sugu mednieks, izsakoties Dabasdatu "kukaiņu guru" Uģa Piterāna vārdiem. Jebkurā sugu grupā gribas Cēsu pilsētas teritorijā izspiest tik daudz sugu, cik iespējams atrast. Joprojām esmu bez automašīnas, tāpēc neesmu pārāk mobils, bet Cēsis esmu izložņājis krustu šķērsu. Dabasdatu skola tajā visā ir pamatīga.

Kāpēc gļotsēnes senāk ir tik maz pētītas?

Pirmie gļotsēņu pētījumi Latvijā ir veikti jau 19.gadsimtā, bet, ja jau mēs tik daudz jaunu sugu varam atrast, tie acīmredzot ir bijuši kā blakusprodukts citiem pētījumiem. Droši vien dabaszinātnēs pastāv tā pati problēma, kas humanitārajās – finansējuma trūkums, līdz ar to zinātnieku deficīts ļoti daudzās nozarēs. Tā ir sistēmiska problēma Latvijas zinātnē kopumā – mums ir daudzas fundamentālas lietas, kurās pētniecība nenotiek.

Vai pētnieku mazai interesei par gļotsēnēm nav sakars arī ar pētāmā objekta lielumu un izskatu?

Piemēram, tādas košas grupas kā tauriņi un vaboles Latvijā ir pētītas diezgan cītīgi. Protams, dažas gļotsēņu sugas var ieraudzīt tikai mikroskopā, skatoties paraugā lielākus eksemplārus. Bet daudzas ir arī pietiekami lielas, lai būtu pamanāmas ar neapbruņotu aci, turklāt atsevišķās attīstības stadijās gļotsēnes var būt ļoti košas. Gļotsēņu dzīves cikls ir interesants, sākumā gļotsēne var būt tāds rāpojošs puņķis, kurš "izdomā", kurā vietā viņš gribētu apstāties un uzbaroties tiktāl, ka var izveidoties augļķermeņi. Gļotsēnēm ir dažādas krāsu stadijas, un dažās stadijās tās ir pamanāmas jau pa gabalu. Bet interesantāk ir atrast mikroskopiskās gļotsēnes. Nevarētu teikt, ka es daudz tādas esmu atradis, bet reizēm, paņemot lielāku gļotsēni, lai paliktu zem mikroskopa un izpētītu, kas tur īsti ir, uz parauga atrodas arī sīkās sugas. Mani gļotsēņu lieta ir ieinteresējusi arī no mana profesionālā skatupunkta. Esmu folklorists, pēdējā laikā saku – dēmonologs (smaida) un raganu mednieku mednieks, šobrīd mani interesē raganu medību periods Latvijā. Visi zina Salemas raganas, viņu vajāšana notika Amerikā, bet arī Latvijā gandrīz divus gadsimtus ir noticis tas pats. Raganu tēmā ir populārs priekštatu kopums par raganu mēsliem (arī raganu sūdiem, spļaudekļiem, vēmekļiem), un no šiem tekstiem ir nojaušams, ka domātas ir gļotsēnes vai kaut kas tamlīdzīgs. Veselai gļotsēņu ģintij oficiālais nosaukums ir ragansviests.


Sīkā kribrārija Cribraria microcarpa
līdz šim divas vienīgās sugas atradnes ziņotas Cēsīs.
Abas atrastas, mikroskopējot lielāku gļotsēņu paraugus.
Foto: Sandis Laime

Tātad pievēršanos gļotsēnēm veicināja tava folklorista interese par raganām?

Sākumā tas bija viens no faktoriem, bet pārsvarā laikam jau mutuļošana par gļotsēnēm Dabasdatos. Vienā brīdī tas savilkās kopā ar tautas priekšstatiem, gribējās raganu sviestu redzēt un saprast, kas tas ir. Kādreiz zemnieku ēkas bija guļbūves, tātad būvētas no nozāģētiem kokiem, kas pamazām pūst, un tā ir pateicīga vide gļotsēnēm, sevišķi raganu sviestiem, kas arī mežā aug uz visādiem stumbeņiem. Ja uz mājas pakša pa dienu vai divām tāds uzmetas, tad ir skaidrs – uzvēmusi ragana! Senākā pagātnē tika arī meklēta konkrēta persona, kas to ir izdarījusi, jo, ja jau ir raganas vēmeklis, tad jābūt arī pašai raganai. Tātad ne pie kā vainīgās gļotsēnes varēja lokālās kopienās izraisīt strīdus, aizdomas un vardarbību. Ir vesela buķete maģijas paņēmienu, kā ar ragansviestiem un vēmekļiem tika galā. Tas reizēm iekļāva raganas piekaušanu, tātad var teikt, ka gļotsēņu dēļ nevainīgi cilvēki ir piedzīvojuši fizisku vardarbību.

Līdz pat sadedzināšanai uz sārta?

To es raganu prāvu protokolos neesmu atradis, bet gļotsēnes tautas izpratnē varēja būt pierādījums tam, kura sieviete ir ragana. Atlika tikai sasaistīt ragansviesta parādīšanos ar konkrētu personu.

Kā tad no raganas spļaudekļa var tikt līdz pašai raganai?

Pirmā lieta tādos meklējumos un aizdomās, kā vienmēr, ir tā, ka kādam iet labāk nekā man. Tajos laikos faktiski visi dzīvoja ļoti nabadzīgi, bet kādam varbūt saimniekošana veicās nedaudz labāk. Šodien, kad aizdomas par zagšanu parasti krīt uz nabagākajiem, var šķist paradoksāli, bet tajos laikos aizdomas biežāk krita uz tiem, kam bija vairāk nekā tev. "Kāpēc man iet tik slikti? Tāpēc, ka tam citam iet labāk, tātad tas visu labumu nosūc sev." Tā, varētu teikt, ir vienkāršota raganas definīcija. Tā kā tas, kuram gāja labāk, turpat vien tuvumā dzīvoja, tad, ja tu uz savas mājas sienas atradi raganu vēmekļus, tev jau bija samērā skaidrs, kurš to ir uzvēmis. Vai kā Indijā, kur es arī esmu pētījis raganu apsūdzības mūsdienās un cilvēku vajāšanu un nogalināšanu – tur viņi iet pie konsultantiem, burvjiem. Izstāsta savu bēdu, un konsultants pasaka: ej mājās, paskaties uz dienvidiem – kas pirmais tajā virzienā dzīvo, tas tevi apragano. Tad parasti sākas vajāšanas.


Lauka pētījumā pie bodo cilts burvjiem Asamas štatā Indijā. Foto no Sanda Laimes personīgā arhīva.

Latvijā arī bija tādi burvji, kuriem bija vara noteikt, kura varētu būt ragana?

Jā – jo dziļāk pagātnē, jo lielāka bija viņu autoritāte.

Tas nozīmē, ka raganas tika meklētas jau aizmūžos?

Katrā ziņā jau 14. gadsimtā Livonijas likumdošanā bija normas, ka nedrīkst nodarboties ar buršanu, par to var sodīt. Buršanu gan bija grūti pierādīt, vajadzēja pieķert buroties. Mums nav tādu datu, ka šis likums kādreiz būtu piemērots. Eiropas centrālajā daļā, Alpos, 15. gadsimta beigās sākās tā sauktais raganu trakums – raganu medības. Latvijā diezgan masveidīgas raganu medības sākās 16. gadsimta vidū. Pēdējo raganu Latvijas teritorijā sadedzināja 1720. gadā, bet vēl arī 19. gadsimtā tiesas saņēma sūdzības par apburšanu.

Folklorā gļotsēnes parādās?

Jā. Tās gan varēja būt ne tikai gļotsēnes. Piemēram, putu cikādes rada putu mākoni ap sevi. Tautas tradīcijā ir vairāki apzīmējumi dīvainajām substancēm: raganu sviests, raganu vēmekļi, raganu spļaudekļi, raganu mēsli un tā tālāk. To izpētot detalizētāk, varētu kādas kopsakarības atrast, piemēram, raganu spļaudekļi vairāk izklausās pēc putu cikāžu putām. Ko tik ar šīm "raganu substancēm" nedarīja, kad atrada! Parasti ņēma to gļotsēni, putas vai jebko citu, ko uzskatīja par raganu vēmekļiem, izcēla vārtus, palika "vēmekļus" apakšā zem mieta un berza. Citreiz ielika pudelē un iekāra skurstenī, lai ragana mokās, vēl citreiz lika ratu rumbā un slīcināja. Bija vēl sarežģītākas instrukcijas, piemēram, Jāņu dienā jāiet uz mežu, jānogriež pīlādzis, tas atmuguriski jāpārvelk mājās, trejdeviņas reizes ar pīlādža žagaru jāsit pa to gļotsēni, tad vainīgā ragana pēc šīm procedūrām atskries, jo no tām viņa cieš drausmīgas mokas.

Vārdu sakot, senāk latvieši pret gļotsēnēm izturējās nopietni.

Nopietni, destruktīvi, ar aizdomām un bailēm. Runa ir par raganu sviestu ģints Fuligo sugām, tās var būt plaukstas lielumā un diezgan košas. Dzeltenā ir parastais raganu sviests Fuligo septica. Ja tāda čupa tev uzmetas uz mājas stūra, skaidrs, ka tas ir aizdomīgi, tas nevar būt nekas tīrs (smaida).

Kā gļotsēnes meklē? Pārsvarā četrrāpus?

Jā, jo ļoti bieži tās atrodamas uz vecām kritalām. Starp citu, arī uz zaķkāpostiem – pamanīju Dabasdatos tādus interesantus gļotsēņu atradumus, nolēmu paskatīties, kas uz Cēsu zaķkāpostiem notiek, kādus divdesmit metrus stundas laikā izrāpoju un atradu veselas trīs sugas! Vēl turklāt uz egles miziņas izrādījās Latvijā jauna suga dzeltenā badhāmija Badhamia nitens. Starp citu, cik gļotsēņu sugām ir latviski nosaukumi? Julita tajā lietā ir metusies iekšā ar tādu azartu, ka katrai sugai vajag latvisku nosaukumu! Dabasdatu formāts to zināmā mērā mudina. Bet svešas izcelsmes vārdu ienākšana valodā ir neizbēgama.

Vai tagad tu gļotsēnes labi atšķir no citiem organismiem?

Lielāko daļu atšķiru, bet vienmēr jau ir, kur augt. Gļotsēņu aktīvāko meklētāju komentāros Dabasdatos jau tas reizēm parādās: "Stāvēju pie sūnas un domāju, vai tā ir putna pļeka vai tomēr gļotsēne?" Tas ir gandrīz vai ticējums: ja apskatīsi visas putnu pļekas sūnās, tad, iespējams, atradīsi Latvijai jaunu gļotsēņu sugu.

Cik daudz Latvijai jaunu gļotsēņu sugu tu esi atradis?

Pavisam nesen vienu atradu! Daudz nav, bet dažas ir atrastas. Pēdējā laikā gan laika meklēšanai paliek mazāk, jo savā institūtā esmu profesionāli pārņēmis digitālā arhīva garamantas.lv vadību. Var teikt, ka tie ir humanitāro zinātņu Dabasdati, tikai sistēma ir daudz sarežģītāka. Man sanāk duāla situācija: esmu vadītājs resursam, kas grib piesaistīt citu cilvēku laiku, un tajā pašā laikā pats zināmu laiku veltu Dabasdatiem.


Dzeltenā badhāmija Badhamia nitens 14.10.2021. Bērzaines mežā Cēsīs
jauna suga Cēsīm un Latvijai.
Foto: Sandis Laime

Kam pievērsies agrāk – dabai vai folklorai?

Pirms dzīvās dabas man bija "veco kaulu" stadija – biju savācis diezgan plašu fosiliju kolekciju. To esmu uzdāvinājis Latvijas Dabas muzejam. Tai skaitā bruņuzivis.

No Lodes?

Arī. Vidusskolas laikā pēc stundām braucu ar riteni uz Lodi un skrubināju. Tobrīd Latvijas devona iežos tika atrasta un aprakstīta jauna celekantu suga. Bet pats pirmsākums man bija, kad, iedvesmojies no Gunta Eniņa rakstiem, sāku braukāt un ložņāt pa alām. Sāku pētīt klinšu zīmes, tās man vēlāk bija pirmā lielā zinātniskā tēma. Tad alu folklora, par ko man ir 2009. gadā izdota diezgan bieza grāmata Svētā pazeme. Alu folklora. Tā manas humanitārās intereses ar dabas interesēm diezgan labi sadzīvoja.

Tad jau tev vajadzēja arī sikspārņiem pievērsties.

(Smejas) Tā tēma, kā mēs zinām no iepriekšējās intervijas, Latvijā ir labi pārstāvēta. Turklāt ziemā pa alām es ložņāju retāk. Tad man beidzās veco kaulu periods. Sapratis, ka manā privātajā kolekcijā ir pārāk daudz vērtīgu atradumu, lai tos vienkārši glabātu mājās, uzdāvināju kolekciju Dabas muzejam. Pievērsos savai disertācijai, aizstāvēju un tikai pēc tam sapratu, ko kolēģi sauc par pēcaizstāvēšanas depresiju: tu vairākus gadus esi dzīvojis vienam mērķim, doktora darbam, aizstāvēšana ir zināma kulminācija, un nākamajā dienā ir tukšums, kas var izvērsties depresijā. Tagad atskatoties redzu, ka pirmos divus mēnešus pēc aizstāvēšanas esmu sācis likt Dabasdatos putnus, man pilnīgi jaunu tēmu.

Līdz tam putnus nemaz nepamanīji?

Kaut ko jau nobildēju, ar Gunti Eniņu braukājot pa dižkokiem, biju aizaugušā pļavā pat Urālpūci nobildējis ar visiem mazuļiem. Tagad zinu, ka man paveicās, jo urālene varēja arī skaustā ieķerties.

Tobrīd tu zināji, ka tā ir Urālpūce?

Nē. Vienkārši smuka pūce... Nuja, tātad man bija iestājies pēcaizstāvēšanas tukšums, kaut kur internetā pamanīju Selgas Bērziņas bilžu galeriju un nodomāju: johaidī, cik interesanti putni izskatās tuvplānā! Pirmais man acīs iekrita dižknābis. Pastaigājoties pa Cēsīm, ieraudzīju: tas taču tas pats, kas Selgas Bērziņas galerijā! Ja jau arī Cēsīs tāds ir, tad atradums jāieziņo Dabasdatos! Nākamais milzīgais atklājums man bija Collins putnu noteicējs. Tad jau varēju pats pētīt bildes un noteikt putnus. Sāku arī braukāt pa pasauli putnus skatīties, kad te palika par šauru. Kā es saku: mani interesē Cēsu saraksts un pasaules saraksts. Pēdējā laikā pasaules sarakstu neesmu papildinājis, bet kāda ceturtā daļa pasaules putnu sugu tajā man ir, tuvojas trešdaļai.


Jaunākā Cēsu pilsētas sarakstam pievienotā putnu suga (nr. 198) - parastais šņibītis Calidris alpina.
Uzturējās pie Lauciņu karjera ezera no 15.-16.09.2021.
Foto: Sandis Laime

Tagad daudzas sugas tiek sadalītas vairākās.

Jā, tiek šķeltas. Tās, ko jau esmu noteicis, var likt tādos portālos, kur sistemātiku atjaunina automātiski, pašam nav jāseko līdzi.

Tu pa pasauli brauc speciāli vērot putnus?

Visādi sanāk. Piemēram, raganu tēmas Indijas lauka pētījumu laikā redzu arī putnus. Kā saka Kaspars Funts, putni ir visur. Bet braucu arī speciāli, pirms pandēmijas paspēju uztaisīt divu mēnešu tūri no Panamas līdz Ugunszemei. Dienvidamerikā putnu sugu ir ļoti daudz, būs jau jābrauc vēl. Mans pēdējā laika atklājums ir eBird, to pārsvarā izmantoju, plānojot ārzemju braucienus, lai zinātu, kuras sugas kurā vietā varētu meklēt. Latvija tur ar datiem ir pārstāvēta diezgan švaki. Tur viss balstās uz tā sauktajiem pilnajiem sarakstiem. Tās var būt kaut vai piecas minūtes – izej uz balkona un saziņo visu, ko tajā laikā redzi un dzirdi. Tie jau ir zinātniski izmantojami dati. Ceru, ka ar laiku arī Latvijas profils eBird izskatīsies labāk.

Vai gļotsēņu pētniecībā mēs tagad neesam Eiropas avangardā?

Tā gan ne! Bijām visai Eiropai pakaļā. To labāk varētu pastāstīt Julita Kluša, man šķiet, tagad Latvijā varētu būt zem 200 gļotsēņu sugām. Mēs esam amatieri, būtu jādomā, kā Dabasdatu novērojumus tālāk ievadīt zinātniski. Zinātnē to, kas nav publicēts, par datiem neuzskata, it sevišķi ārzemnieki. Šobrīd daudzi Dabasdatos fiksētie atradumi nav publicēti, līdz ar to ārvalstu gļotsēņu pētniekiem tie nav zināmi. Protams, jautājums, vai filologs varētu publicēt rakstu par gļotsēņu atradumiem Latvijā, ir sarežģīts – ja kāds no ārpuses mēģina kaut ko publicēt manā zinātnes laukā, man tas labākajā gadījumā izraisa smīnu. Mani interesē gļotsēņu sugas, bet par to ekoloģiju es neko daudz nezinu.

Vai tu vari vienkāršāk, nekā Vikipēdijā aprakstīts, pateikt, kas ir gļotsēnes?

Ja es varētu... Tas izklausīsies diletantiski, bet, cik esmu sapratis, tas ir ļoti īpatnējs organismu veids, kam maz sakara ar sēnēm. Pirmkārt jau pārvietošanās plazmodija stadijā, kad gļotsēne var norāpot pat centimetru dienā... (Smejas) Nu, es tās saucu par citplanētiešiem! Dzīvo organismu uz Zemes taču ir tik daudz un tik ļoti dažādi. Paldies Dabasdatiem, caur tiem esmu sapratis, ka daba tiešām ir ļoti daudzveidīga. Kāpēc uz kādām citām planētām gudrākajiem organismiem būtu noteikti jāizveidojas proporcijās gandrīz kā cilvēkiem, kā citplanētiešus parasti attēlo? Tie varētu būt arī kā gļotsēnes – tādam citplanētietim es noticētu vairāk!

Egīls Zirnis

2021-11-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Sitta europaea - 2021-12-06 Aigars
Poecile palustris - 2021-12-06 Aigars
Dendrocopos major - 2021-12-06 Aigars
Corvus frugilegus - 2021-12-06 Matrus
Passer montanus - 2021-12-06 Aigars
Parus major - 2021-12-06 Aigars
Aves sp. - 2021-12-06 pustumsa
Nezināms
@ Dabas Meitene
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
silaziedi 06.decembris, 02:03

Arī dažādas zīlītes.


felsi 05.decembris, 23:03

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 05.decembris, 22:26

Es laikam šajā gadījumā vēl pāris reizes mikroskopētu sporas - lielā klājumā no dažādiem augļķermeņiem, lai var saprast kopīgo tendenci, vai dominē virzienā uz lielāka par 9 mkm vai tomēr uz mazāka. Pēc pieredzes 1 augļķermenis nav statistika, un viens mēģinājums var neatspoguļot tendenci. Var gadīties kāds neattīstījies vai dīvaini attīstījies augļķermenis, tāpēc jāņem no dažādiem. Jo sporu izmēri tomēr tipiski abām sugām atšķiras, un to tendenci vajadzētu saprast. Ar dažu sporu pamērīšanu vienam augļķermenim, ja ir divas hipotēzes un mēģinājums pārliecinoši neiekļaujas nevienā no tām, nepietiek.


dziedava 05.decembris, 19:45

Tā laikam sanāk :)


felsi 05.decembris, 18:39

Pievienoju mikroskopiju.


Matrus 05.decembris, 18:17

Paldies par gulbju kontrolēm, abi pēdējo reizi novēroti turpat 222 dienas atpakaļ (14.04.2021.)


Lasmas 05.decembris, 17:05

https://photos.app.goo.gl/iA49oDi52AcGiiLS8


Lasmas 05.decembris, 17:03

https://photos.app.goo.gl/SWxcM9iKU5uaQF8t8


Lasmas 05.decembris, 17:02

https://photos.app.goo.gl/veA6ZfJvWsFkpXTe9


Lemmus 05.decembris, 14:02

Uj, kļūdījos - šī ir atradne uz sūnas, nevis kāposta. :))


Lemmus 05.decembris, 14:01

Apsveicu! Retumu pilns kāposts. :)


Laimeslācis 05.decembris, 13:26

Paldies, Uģi, par visām!


Steeler 04.decembris, 23:15

... gan jau dzeltenā stērste ;)


visvaldis.s 04.decembris, 19:43

Arī man šodien purva zīlīšu uzlidojums.


Aleksejs 04.decembris, 18:02

Ilze, bija diezgan daudz. Saskaitīju 10, tad vairs neskaitiju. Bija arī viena zilzīlīte un dažās lielās.


IlzeP 04.decembris, 16:39

Tiešām 20-30? Gan jau bija bariņā ar citām zīlīšu sugām.


dziedava 04.decembris, 16:00

Interesanti! :) Es vispirms nokasīju, tad uzpilināju ūdeni un kādas pāris minūtes atļāvu pašķīst turpat uz stikliņa, pirms sākt "izsmērēt". Ja pārāk neizsmērē, tad lielākas cerības redzēt tās somiņas smukā pušķītī.


Irbe 04.decembris, 15:51

Purva?


Irbe 04.decembris, 15:49

Purva zīlīte


Lasmas 04.decembris, 14:24

https://photos.app.goo.gl/9T3sjvcNe5MzaoYf7


sandis 04.decembris, 13:03

Marek, paldies par atgādinājumu! Nākošnedēļ pielikšu bildi - tagad neesmu mājās.


nekovārnis 04.decembris, 13:00

Ceturtajā (priekšpēdējā) foto Stictoleptura maculicornis. Pārējie diemžēl paliek kā Anastrangalia sp.


nekovārnis 04.decembris, 12:50

Diemžēl te un vēl vienā līdzīgā novērojumā tālāk par nenoteiktu koksngrauzi netiks. Vai nu Pseudovadonia livida vai Stictoleptura maculicornis - lai atšķirtu labi jāredz ūsas.


nekovārnis 04.decembris, 12:45

Sandi, kā ar šo koksngrauzi?


nekovārnis 04.decembris, 12:02

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 04.decembris, 08:47

Paldies !


VijaS 03.decembris, 23:45

Tā sēne bija tik ļoti sarāvusies un sakaltusi, ka, pat ja arī izdotos kaut ko nokasīt, vienkārši nespēju iedomāties, kā tādas cietas daļiņas varētu izsmērēt pa stikliņu. Turklāt sausā veidā es no apakšpuses, visticamāk, nokasītu koksnes daļiņas - kalstot sēnes ieritinājās tā, ka gandrīz atgādina bumbiņas, un koksnes kārtiņa sanāk ne vairs sēnes apakšpusē, bet praktiski visapkārt. Tad nu radās doma gabalu nolauzt un iemest ūdenī uz pāris stundām :). Tādu izmirkušu noteikti bija vieglāk smalcināt, pēdējā piegājienā vienkārši ar pinceti no vidus izkniebu kriksīti, uzliku uz stikliņa, ar adatu sašķaidīju gandrīz putrā, biezāko masu noņēmu no stikliņa nost - un biju pārsteigta par to, cik labi redzamas sporas pēc tik brutālas apstrādes.


dziedava 03.decembris, 23:02

Kāpēc antilopju? :)


felsi 03.decembris, 22:31

Paldies Julita! Pati biju pārsteigta, tā kā bija augstu uz koka, foto maldinošs, gaidīju citu kaut ko, bet nu sanāca tā.


dziedava 03.decembris, 22:23

Nu Tu jau esi eksperts! Es šo sugu vēl ne reizi neesmu mikroskopējusi, man nākas ticēt Tev uz vārda ;)


Gaidis Grandāns 03.decembris, 17:58

Šie lielie ķīri noteikti nav šķīlušies Cēsu pils parka dīķī. Visticamāk putni no zināmas kolonijas Bērzkroga apkārtnē.


felsi 03.decembris, 17:32

Pievienoju mikroskopiju, izrādās ir kārtīgs resns kātiņš:), tā kā biju jau baltkāta fizāru mikroskopējusi, nebij tik grūti saprast:)


Gaidis Grandāns 03.decembris, 13:30

Novērojumam aplama atrašanās vieta. Pēc apraksta, reālā novērojuma vieta atrodas aptuveni 5 km attālumā uz ZR no ziņojuma vietas.


IevaM 03.decembris, 12:11

Kā noteikta suga? Kur tieši barojās? Varbūt ir bilde?


felsi 02.decembris, 23:44

Julita, tas šogad, iepriekš bija tik krāterveida:)


Gaidis Grandāns 02.decembris, 23:41

Tikpat labi arī jebkuri citi plēsīgie putni.


Mimi Serada 02.decembris, 22:51

Paldies, Valda!


Vīksna 02.decembris, 22:13

Kompasa salātam - Lactuca serriola tāda lapu apakšpuse.


dziedava 02.decembris, 20:40

Skatoties bilžu galeriju, padomāju, ka vidējais foto ir kāda čūskas āda :)). Neparasts foto!


dziedava 02.decembris, 19:33

Interesanti, ka Tev visas sanāk ar tīkliņu. Man, kad pētīju, tāds bija tik reti.. Varbūt nemācēju vēl sporas skatīt, nez


Vīksna 02.decembris, 18:38

Paldies !


nekovārnis 02.decembris, 18:31

Varbūt Sphaeroderma sp.


forelljjanka 02.decembris, 17:29

Gan jau ,ka melnā dzilna.;)


felsi 02.decembris, 11:25

Varētu būt maldinošā, plīst nekārtīgi.


Vīksna 02.decembris, 10:28

Paldies !


dziedava 02.decembris, 09:21

Oho, paldies Ansi, interesanti, to nezināju! Būs šitā interesantā ričija arī jāatrod :)


Ansis 02.decembris, 09:01

Ričijām sporu vācelītes veidojas pašā sūnas laponī; pirmajā foto, auga vecākajā daļā, divi tumšākie punkti norāda vietas, kur atrodas sporogoni ar nobriedušām sporām, tie ir arī tuvāk galotnei, bet līdz sporu nobriešani nebūs pamanāmi.


CerambyX 02.decembris, 00:38

Šitāda krāsojuma interesantas, varbūt Saldula c-album, pēc foto gan tā sarežģītāk noteikt.


dziedava 01.decembris, 23:33

Ar sporogoniem? Kas tur ir sporogons?


dziedava 01.decembris, 23:25

Nu ļoti daiļi izdevies! :))) Būs nu Tev roka ietrenēta arī askusēnēm. Neviens jau neteica, ka ar viņām ir vienkārši. Man ir bijuši arī vairāku dienu daudzkārtīgi mēģinājumi, kad tomēr pie sporām tā arī netieku. Varbūt arī tāpēc, ka par gļotsēnēm man jau ir skaidrs, kas ir nobriedusi, un kurai sporas vēl par agru gaidīt, bet sēnēm tādas pieredzes vēl nav, un varbūt sporas tiek gaidītas arī no sēņu zīdaiņiem.. Askusporas ir tās garenās, viņas kārtojas pa 8 gab. vienā askusomiņā. Askusomiņas varbūt labāk var redzēt manā novērojumā - tādas kā garās zeķes 20 mkm platumā. Askusomiņu garums un platums arī ir pie raksturīgajiem izmēriem, ko vērts pamērīt. Šai sēnei bija ap 400 mkm garas somiņas. Askusporām var nebūt un var būt iekšā pilieni - šīm sēnēm tipiski 2 pilieni. Askusporu izmēri Tev perfekti atbilst Pachyella peltata vajadzīgajiem izmēriem! Es savējo sēni nemērcēju, kasīju sausu. Ar izmērcētu ir vieglāk? Nav jau man arī lielas pieredzes..


Gaidis Grandāns 01.decembris, 22:31

Droši vien kļūda ar sugas nosaukumu...


VijaS 01.decembris, 22:23

Toreiz ievāktais, bet neieziņotais novērojums. Ar mikroskopiju - tā prasīja divus vakarus un kādus sešus mēģinājumus, kamēr atradu sporas. Rezultātā ļoti daudz abstraktās mākslas :). Sēnes gabaliņš pirms ķidāšanas tika izmērcēts. Nezinu, vai sporas ir tās eliptiskās, vai tomēr tās apaļās, bet samērīju eliptiskās; 1000x palielinājumā pārsvarā 27-29x12,6-13,9 mkm.


felsi 01.decembris, 22:08

99% ir!


dziedava 01.decembris, 21:12

Tas ir no Ingunas lauciņa, bet man šķiet, ka vajadzētu būt.


VitaS 01.decembris, 20:41

Krāšņblakts Corizus hyoscyami


sandis 01.decembris, 20:35

Paldies par šo pazīmi! Grūtākais manis minētajā gadījumā saprast ģinti - ja rastos nojausma par to, tad jau tālāk ar noteikšanu varbūt veiktos raitāk.


sandis 01.decembris, 20:33

Turam acis vaļā! Tagad gan neliela dīkstāve iestājusies - toties teorētiski vairāk laika mikroskopam :)


dziedava 01.decembris, 20:28

Starp citu, Paradiacheopsis pazīme ir tīklota kājiņas apakša - to nav grūti mikroskopā pārbaudīt, vismaz līdz ģintij tikt. Vismaz es tā uzķēru, ka tāda pazīme ģints aprakstā ir. Macbrideola tas nav minēts.


dziedava 01.decembris, 20:21

O, tas bij labi, to jau piemirsu! Man vnk viena trāpījās ar konkrētu hipotēzi, bet jāgaida rindā, jo nav labi raustīties pa sugu grupām. Tubifera grupā varētu būt vēl visādi atklājumi.


sandis 01.decembris, 20:20

Kaut ko no Macbrideola/Paradiacheopsis-veidīgajām atradu pirms Gambijas brauciena, bet līdz sugai mikroskopējot vēl neesmu nonācis. Katrā ziņā interesants paraugs, bet gļotsēnes diezgan sīkas - grūti iegūt jēdzīgas kapilīcija bildes utt., tāpēc pagaidām ar ID esmu iestrēdzis. Šajā konkrētajā gadījumā noteicu kā C. nigra, jo sporotēka pie pamantnes saplacināta, forma nedaudz pastiepta, ne apaļa.


andrisb 01.decembris, 20:17

Pievienojos apsveicējiem!


sandis 01.decembris, 20:13

Pavācu sūtīšanai Leontjevam - mēģināju atlasīt paraugus, kas izskatās dažādi. Pēc viņa pirmās apskates tās visas bija šūnainās. Pagaidām arī visas saziņotās ir likušās vairāk vai mazāk vienādas. Modrību, protams, nevajadzētu zaudēt :)


sandis 01.decembris, 20:04

Paldies, Julita, par norādi! Tas, ka tā nav gļotsēne, sapratu, apskatot mikroskopā.


Vīksna 01.decembris, 18:17

Paldies !


felsi 01.decembris, 17:38

Apsveikumi visām meitenēm!


roosaluristaja 01.decembris, 10:56

Sētaspiepes uz baltalkšņa nebūs.


dziedava 01.decembris, 10:23

Mums vēl jāatrod Latvijā zināmā Macbrideola cornea. Ja garumā līdz 1-2mm, tad ar šādām uzmanīgi.


dziedava 01.decembris, 10:20

Tev visas šūnainās izskatās vienādas? Tu tās mēdz kādu pavākt? Man šogad bija tādas uz robežas, ar hipotēzi uz citām jaunām sugām, bet līdz noteikšanai šogad, iespējams, netikšu, tāpēc pagaidām tikai hipotētiski - pieņemu, ka mums varētu būt dažādas līdzīgas sugas.


dziedava 01.decembris, 10:17

Pirmā doma, vai tas nav ķērpis, kāds no Micarea sp., sk.: https://fungi.myspecies.info/file-colorboxed/12466


dziedava 01.decembris, 08:52

Vija, jums ar Evitu kkā draudzīgi būs jāsadala jaunās sugas atklājēja gods ;D. Atrašana atšķiras par dienām, pirmo atradi Tu, bet pirmo noteicu Evitas, Tavējā man kkā nepadevās, jo nobijos no dīvainajām kolumellām, kas pēc Edvīna vārdiem šai sugai tādas var būt, bet es pirms tam to nekur nevarēju atrast. Turklāt tā kā viens novērojums papildina otro, tad arī vieglāk pieņemt gala lēmumu, tāpēc negribētos vienu vai otru nosaukt par "pirmāku". Otrs jautājums par latvisko nosaukumu - notabile ir "ievērojamā, uzkrītošā". Mana hipotēze ir "daudzveidīgā", jo tas ir tas "uzkrītošais" šīs sugas raksturojumā - tur ir gan apaļi, gan saspiesti eksemplāri, gan atsevišķi, gan cieši saauguši kopā, gan ar bedrīti augšpusē - kaut kā atgādina daudzveidīgo trihiju, tikai ar kātiņu un fizāra. Bet par nosaukuma galaversiju vēl var diskutēt, ja ir labāki varianti.


dziedava 01.decembris, 08:43

Mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3017013088558529/


dziedava 01.decembris, 08:42

Diskusija par novērojumu: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3016398235286681/


felsi 01.decembris, 06:38

Padies Julita!


nekovārnis 01.decembris, 01:13

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 30.novembris, 22:15

Paldies, Laima! :)


Laimeslācis 30.novembris, 22:11

Paldies, Marek! Tas arī bija viss mans koksngraužu krājums. Vairāk nav :(


VijaS 30.novembris, 19:20

Paldies, Valda!


dziedava 30.novembris, 17:13

Mikroskopēju. Pagaidām nav ne jausmas, kas tas ir. Fizāras (&co) no foto vien noteikt tomēr pārāk riskanti. Īpaši bez pamatīgas pieredzes.


felsi 30.novembris, 11:06

Vakarā pielikšu foto mērījumiem, ir mazāki, kāds skatu leņķis man bijis vai nebijis:)


Vīksna 30.novembris, 10:32

Paldies !


Vīksna 30.novembris, 10:30

Apsveicu !


dziedava 29.novembris, 23:41

Jums ar Viju ļoti līdzīgi foto, pat tonis sporām gandrīz precīzi tāds. Varbūt tas lielākais diametrs kādam pa pusei plazmodiokarpam? Jo sugas aprakstā d=0,5-0,8 mm.


dziedava 29.novembris, 22:33

Uz mizas? Kā mērīts diametrs? Vai tas ir atplīsušai galviņai? Vajadzētu zināt diametru tādām, kas vēl turas ciet, nav atvērušās. Nebūtu mazāks?


Ziemelmeita 29.novembris, 21:26

Paldies Uldi,ir Peniophora rufa,pazīstu vińu,bet nezin kapēc esmu kłūdījusies pievienojot.


felsi 29.novembris, 20:52

Galviņas 0,8-1,1 mm. Kātiņa paraudziņos nav, bet foto brīvajā dabā, varētu būt rudimentārs.


MoreOrLess 29.novembris, 18:45

Jā, šķiet, ka tas ir viņš!


meža_meita 29.novembris, 17:52

Paldies, Julita! Pēc komentāriem spriežu, kā kādreiz bija :D :D :D


Ivetta 29.novembris, 17:52

Paldies, Uldi!


dziedava 29.novembris, 17:51

Man šķiet, ka nē. Būs kāda cita jauna suga vai gīnts :D. Paraudziņš ir?


meža_meita 29.novembris, 17:48

Julita, vai nav līdzīga Pachyella peltata? :)


forelljjanka 29.novembris, 17:46

Viņa(vai drīzāk viņš)tur ziemo jau gadus 5-us vai pat vairāk.;)


gunitak 29.novembris, 17:27

Paldies, Uldi.


dekants 29.novembris, 13:08

Paldies. Kļūda sugā.


Matrus 29.novembris, 13:07

Pēc uzvedības atgādināja meža pīli, bet mazliet lielāks putns…


Gaidis Grandāns 29.novembris, 13:06

Domājams, ka kļūdains novērojuma datums. 11.04.2021. būtu sugas agrākais novērojums pavasarī.


roosaluristaja 29.novembris, 11:31

Vai nav drīzāk Peniophora rufa?


roosaluristaja 29.novembris, 11:18

Pseudomerulius aureus nekad nebūs uz lapkokiem. Parasti uz priedēm


Vīksna 29.novembris, 10:34

Paldies !


felsi 29.novembris, 10:34

Sapratu, tur bija smuki lielas sporas arī!:)


felsi 29.novembris, 10:33

Drīzumā atkal kādu preperēšu:)


roosaluristaja 29.novembris, 10:09

Droši, ka ezera? Man jau šķiet, ka Pelophylax sp.


dziedava 28.novembris, 23:37

Uhū, kkāds tīkls tur tomēr ir saskatāms - tās var gadīties arī topošās sporas. Tu mani saintriģē paskatīt, kas man tur oranžs bija ievākts, ko domāju esam vīnogķekaru sklerociju, bet tā ar neesmu vairs skatījusies.


dziedava 28.novembris, 23:31

Mērot vairāk vajag skatīt kopskatu plašākā laukā, kur daudz sporu - lielākā, mazākā, tipiskie izmēri. Paņemot atsevišķu grupiņu, ieskats ir ļoti fragmentārs. Bet nu gan jau noteikts pareizi, arī pēc mazās grupiņas 0,2 mkm ir par labu B.capsulifera ;)


felsi 28.novembris, 23:29

Paldies Julita! Nu redz, ar laiku šis tas top skaidrs:)


felsi 28.novembris, 23:28

14.11. paliku, sporu nebija, pieliku foto.


felsi 28.novembris, 23:26

Pamēriju, tas pats, pieliku bildi.


dziedava 28.novembris, 23:09

O, jā, te forša sākumstadija! To būs jāpaņem Dziedavai :)


dziedava 28.novembris, 23:08

Varētu kādu krikumu pabāzt zem mikroskopa - ko nez saka


dziedava 28.novembris, 23:06

Piedod, pasteidzos, bet ir balta! :) Laba mikroskopija! Atkārtoti nepamērīji sporas? Jo tās bija uz robežas.


felsi 28.novembris, 22:48

Un izlaboju to otro, kas atrasta jau 2017. gada novembrī, apskatīju, līdzīga, un plazmodijs ir dzeltens.:)


felsi 28.novembris, 22:37

Tas vientuļais, kas tālāk pa labi no bariņa, un vēl 2 krikumiņi uz mizas, kas nav šeit bildē.


felsi 28.novembris, 22:35

Paldies Julita! Kamēr veicu atkārtotu mikroskopiju no jaunajiem atradumiem, Tu jau mani apsteidzi!


gunitak 28.novembris, 21:16

Paldies!


Arnis2 28.novembris, 21:11

Var piekrist, Jāni, bet tas variants likās pārāk labs :)) Vēl nav gadījies šos redzēt.


dziedava 28.novembris, 20:45

Kas domāts ar “ radies klāt augļķermenis”?


dziedava 28.novembris, 20:39

Pēc šobrīdējās izpratnes tas sanāk rūsganais, jo rūsganie plankumi


dziedava 28.novembris, 20:16

Pēc esošās info un foto man sanāk šitā. Drīkst apstrīdēt, ja sporas pārmērot sanāk B.dubia intervālā un ar garām adatiņām ārpusē + apvalciņš izradās zaigojošs (ko te neredzu). Un es par 90% domāju, ka 2018. gadā ir tā pati suga.


forelljjanka 28.novembris, 20:02

Tad jau baltacis līdzīgāks(iztrūkst tikai baltais laukums pakaļgalā,kāju krāsa(?)(kājas baltacim vai tik nav līdzīgas kā brūnkaklim),nu un izmērs pa lielu) ,Edgara versija,manuprāt ,vistuvāk īstenībai.;)


dziedava 28.novembris, 19:49

Interesanti, ka mana plaissporu fizāra bija uz lielas apses kritalas ar mizu - līdzīgi.


bišudzenis 28.novembris, 19:10

To lai koriģē tie, kas zin :).


VijaS 28.novembris, 18:40

Praktiski jā, uz mizas. tikai tā miza jau arī tāda daļēji nolupusi, pārsvarā palicis melnais šķiedrainais apakšslānis, kas vēl turklāt saaudzis ar sūnām un sēnēm. Šī apse bija nokaltusi jau pagājušajā gadā, un pagājušoruden stumbrs lielā laukumā bija noaudzis ar pelēkajām dūmainēm. Piegāju pārbaudīt, vai šogad arī ir, un pie saknēm pamanīju gaišpelēkās "bumbiņas".


felsi 28.novembris, 17:45

Pievienoju foto kāda 28.11, man liekas, ka vēl radies klāt augļķermenis, varbūt šī ir sēne?


felsi 28.novembris, 17:42

27.11 veiksmīgi izdevās atrast uz tā paša bērza badhāmijas 4 perēklīšus. Acumērs ap 1 mm ir izturējis kritiku. Ļoti trausls apvalciņš, mazākais pieskāriens un izput!


dziedava 28.novembris, 16:47

Paldies!


LailaG 28.novembris, 15:50

Paldies,Marek


MoreOrLess 28.novembris, 15:48

Jā, Oersted ir dāņu botāniķa uzvārds (Anders Sandøe Ørsted), un to latvisko kā Ersteds.


IlzeP 28.novembris, 14:45

Vai Oersteds nevarētu būt Ersteds? Ja vārds cēlies no latīņu/grieķu? Varbūt kāds zina?


dziedava 28.novembris, 11:50

Diemžēl ar hemitrihijām es darbojos pašā sākumā, kad vēl nemācēju lietot 1000x, bet apskatīju franču noteicēju - biju palaidusi garām atšķirību, ka H.clavata ap sporu jābūt gredzenam, kas nav H.calyculata, kam robežas izplūdušas. Tātad pēc grāmatas H.clavata sporas ir 7,5-9(10) mkm PLUS 1-2 mkm gredzenam. Tātad ar gredzenu kopā d sanāktu 8,5-11(12) mkm, kas atbilst tam, ko es rakstīju pati savā noteicējā - tipiski jābūt tām kā minimums 8-8,5mkm sporām. Pēc foto te arī īsti nevar saprast - ir izteikts gredzens vai nav. Bet nu jebkurā gadījumā, joprojām man šķiet, ka mums te kkādi vidējie varianti. Bet būtu kkad ar 1000x jāpaeksperimentē, meklējot izteiktos gredzenus vai neskaidrās robežas - tas nav darīts. Varbūt varētu kādus secinājumus izdarīt, ņemto vērā arī pārējo komplektu (kājiņu, atlocīto maliņu utt)


dziedava 28.novembris, 10:40

Tas, ka 3 valstis, man īsti nebiedē, turklāt divas Eiropā. Sliktākais, ka nav foto, ar ko salīdzināt. Nav kam pajautāt. Jādara, kā Edvīns mācīja - jālasa oriģinālapraksts, tur pat ir arī attēli! Tev padodas pa punktiem pārbaudīt aprakstus - izlasi šo: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Diderma&por=gensi&numr=3011&tipo=Rtax&seepdf=si


Gaidis Grandāns 28.novembris, 10:32

Ticams, ka Kūduma apkārtnē ligzdojošā pāra putns. Zinot apstākļus, korektāk būtu "N".


dziedava 28.novembris, 10:27

Skatot sporas 1000x palielinājumā svarīgākais ir ar visādām fokusēšanām max "izķert" iespējamās īpatnības - baltas joslas, malas, tumšākas grupas, rievas; saprast raksta formu - kārpas vai adatiņas, pilns vai nepilns tīkliņš. Tās lietas, ko 400x palielinājumā īsti nevar saskatīt. "Vienkārši" fotografējot ne vienmēr viss atklājas, tāpēc par to īpaši jāpiedomā, citādi var palaist garām. Te laimīgā kārtā joslas bija saskatāmas :)


sandis 28.novembris, 10:10

Tās sūnās saaugušās klājeniskās didermas nav mans lauciņš - nekādas pieredzes ar tām, tāpēc tas D. circumdissiliens tikai sākuma punkts ID meklējumos. Pēc atslēgas diezgan ātri pie šīs sugas nokļuvu, pieņemot, ka perīdijs plīst pa apļveida līniju pie pamatnes. Bildēs it kā daudz tādu gadījumu var redzēt, lai gan ir arī tādas, kur perīdijs / nolobās neregulārāk, kas jau būtu cits virziens atslēgā. Pieņemot, ka tomēr ir tā plīšana pie pamatnes, iekrita acīs nākamā pazīme - "kolumella - plakans, skaidri izteikts sabiezinājums pie pamatnes oranžā vai sarkanbrūnā krāsā", kas ļoti precīzi atbilst bildēs redzamajam. Tavās bildēs, kā pati raksti, kolumella ir balta - bet šeit kolumellas košā krāsa pat atslēgā ir norādīta. D. circumdissiliens sporām pēc noteicēja jābūt 7,5-10,5 um, manā gadījumā 8-10 um (lielākoties ~9 um), Tavām - 10-11 um (šķiet nedaudz par lielu par max. izmēru galā). Laikam jau vajadzētu izskatīt visas didermu sugas un mēģināt saprast, kurām vēl ir kolumellas ar šādu raksturojumu - un pēc izslēgšanas metodes atmest tos variantus, kas neiekļaujas kādos no parametriem.


nekovārnis 28.novembris, 09:52

Izskatās, ka kāda mīkstspārņa (vabole) kāpurs.


dziedava 28.novembris, 09:30

Vija, pēc foto nevar īsti saprast - auga uz mizas?


VijaS 28.novembris, 09:08

Paldies, Julita! Tās joslas tiešām palaidu garām...


dziedava 28.novembris, 00:28

Gribēju jau atlikt uz rītu, bet nevaru nociesties - neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai nebūtu! Vija, Tu palaidi garām pašu galveno - skaidri saskatāmas baltas joslas pāri sporām, kamēr pašas sporas tumšas. Baltie graudiņi ar pavedieniem = kapilīcijs ar kaļķa sabiezinājumiem mezglos (gan jau pati zini, bet ja nu kādam noder).


felsi 28.novembris, 00:00

Jā, tā līdzība ar kollodermu ir, bet šī matēta. Apsveicu!


dziedava 27.novembris, 23:42

Vija, katram gadījumam gribēju Edvīna viedokli, bet viņa atbilde bija, ka izskatās pēc F.septica, tikai sporu izmērs neatbilst, tāpēc ID nevar noteikt. Laikam tad pagaidām šis būtu jāatstāj tomēr kā nenoteikts. F.septica grupai klāt vēl neesmu ķērusies. Varbūt, kad to sākšu ķidāt, pašai radīsies lielāka skaidrība.


dziedava 27.novembris, 23:37

Pievienoju kā pēdējo foto, kur var redzēt plakanu kolumellu "trauciņā": https://dabasdati.lv/lv/observation/288474d62b8e7ca95edfa010b4262da0/ Tiesa, tā izskatās balta, nevis kā atmiņā, brūngana - droši vien atmiņa pielāgojās Taviem attēliem. Bet arī tādas diezgan regulāras malas, kāpēc arī aizdomājos par D.circumdissiliens.


VijaS 27.novembris, 23:19

Vēl šis tas no mikroskopijas. Apaļīgo augļķermeņu diametrs pārsvarā 0,7-0,8mm; garenie - līdz 1,47mm, bet biežāk 1-1,2mm. Virsējā garoziņa plaisā neregulāri; tur, kur izdevās saskatīt bez sporām - ar tādiem kā sabiezinājumiem. Sporu masa izskatās brūni melna, ar tādiem kā baltiem "graudiniem". Vienam paraudziņa stūrim izpūtu sporas, tur tos baltos "graudiņus", kas savienojas ar smalkiem baltiem pavedieniem kopējā struktūrā, var labāk redzēt. Sporas 1000x palielinājumā kakao brūnas, vienmērīgi smalki kārpainas, diametrs lielākoties 10,4 - 11,5 mkm, dažas ap 15mkm, un viena milzene - 19,8mkm. It kā augļķermeņi izskatās sēdoši, bet zem mikroskopa viens sāniskā skatā atgādina beciņu ar ieliektu apakšu - tam kātiņš bija 0,3mm. Mēģinājumi ar pinceti kaut ko nodalīt no substrāta un apskatīt apakšu pagaidām neveiksmīgi, tāpēc par augļķermeņu formu galvot nevaru.


VijaS 27.novembris, 22:46

Nē, tuvplāna nav gan - to tumšāko pleķīti patiesībā pamanīju tikai pēc tam, uz datora ekrāna. Nu bet gan jau vēl nebūs nekur pazudis. :)


sandis 27.novembris, 22:41

Mjāā, D. circumdissiliens laikam tiešām reta - neko labu tas neliecina :) Viena interneta bilde ar sugas aprakstu ir Vogēzu kalnu gļotsēņu lapā: http://www.myxosdesvosges.org/index.php?lang=&fiche=54 Tur teikts, ka Vogēzu kalnos šai sugai zināmas vismaz 5 atradnes - visas uz sūnām un vismaz ārēji izskatās līdzīgas manējām (līdzīgākas nekā tās, kas franču noteicējā).


VijaS 27.novembris, 22:37

Edvīns arī domā, ka šīs ir A. atra, ar pelējumu. Plus vēl viņš tur saskatīja kaut ko zaļu, kas varētu būt "an anamorph of some kind, maybe a Trichioderma" - pat nezinu, kas tieši ar to domāts.


dziedava 27.novembris, 22:35

Ieliku bumbuļkātu kā otro vārdu. Viens tāds precedents jau ir - Oersteda (maltāsgaļas) arcīrija.


dziedava 27.novembris, 22:23

Ļoti interesanta hipotēze! Manējā bija pieticīgāka - Diderma spumarioides. Tavējā ir reģistrēta tikai 3 valstīs, tātad prasītos kāda profa apstiprinājums, bet Norvēģijā tāda nav konstatēta.. Foto es redzu tikai franču noteicējā, googlē neatrodu. Tādas plakanas kolumellas ar bļodiņu atliekām es novēroju arī savai, ko noteicu kā Diderma spumarioides, tikai attiecīgie foto nav pielikti. Tagad neesmu pie datora, vēlāk ielikšu, lai var salīdzināt.


sandis 27.novembris, 22:00

Forši, paldies - ārēji tiešām izskatās līdzīgas! Pēc dziedavas info spriežot - šai sugai patīk GNP mitrās gravas :)


sandis 27.novembris, 21:52

OK, par šo niansi nebiju aizdomājies :) Tādā gadījumā - de Barī klastoderma. Lai gan konkrētais pētnieks bija vācietis, uzvārds diezgan nepārprotami ir cēlies no franču valodas, līdz ar to tā latviskošanā jāizmanto franču valodas īpašvārdu atveides normas. "de" paliek tāds pats; uzvārdā līdzskaņi b un r nemainās, "a" paliek kā "a", savukārt "y" vārda beigās atveidojams kā "ī".


dziedava 27.novembris, 21:22

Paskaties uz šo foto: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=26434 Tā čupošanās man šķiet ļoti raksturīga šai sugai, Tavos foto līdzīgi. Ņemot vērā, ka suga Latvijā ir jau fiksēta (noteicis Edvīns no paraudziņa), tad domāju, ka var noteikt arī pēc foto vien, īpaši ņemot vērā specifiskos augšanas apstākļus, kas minēti pat noteicējā.


dziedava 27.novembris, 21:06

Sandi, bumbuļkāta būtu pat ļoti labs nosaukums :), tik nezinu, kādas īsti ir tiesības latviskojot - ja suga ir par godu kādam cilvēkam - vai to drīkst ignorēt? Ansis reiz man par šo aizrādīja..


sandis 27.novembris, 20:47

Apsveicu ar atradumu! Šo gribētos atrast vēlreiz un apskatīt zem mikroskopa. Par latvisko nosaukumu runājot - vai nevarētu izdomāt kaut ko latviskāku par to "debariju"? Piemēram, bumbuļkāta klastoderma vai taml.? Katrā gadījumā - šai sugai ir ļoti raksturīga pazīme, kuru varētu izmantot latviskā nosaukuma meklējumos.


sandis 27.novembris, 20:39

Julita - par atradni runājot, tā bija ne tikai pie strauta, bet pašā strautā, precīzāk, uz kritalas, kas ar vienu galu stutējās strautā. Tur arī šie eksemplāri auga - kritalas apakšpusē, tiešām mitrā vietā. Atceros, jo bija grūti bildēt. Ļeontjevam aizsūtīju citus paraugus, ne šos - kaut kad pirms gada painteresējos, kā viņam sokas ar noteikšanu. Tad viņš atbildēja, ka kovida dēļ esot aizbraucis no Vācijas atpakaļ uz Ukrainu, tāpēc paraugi pagaidām neesot detalizētāk skatīti. Tā kā šie pieder pie maniem senākajiem vākumiem, paraugu "uz ātro" nevaru atrast. Šim sugas apstiprināšanai būtu jāveic mikroskopēšana vai arī pietiek ar Tavu un Edvīna viedokli par sugas ID pēc makro pazīmēm un biotopa?


sandis 27.novembris, 20:18

Julita - pārskatīju vēlreiz mikroskopa foto. Ar hipotallusu ir tā - ja uz sūnas kaut kur ir atsevišķs augļķermenis, tam hipotallusu nemana, bet tajās vietās, kur augļķermeņi ir blīvi saauguši, tie visi ir uz tāda kā kopīga balta paklāja (sk. 5. un 13. att.). Tas būtu interpretējams kā hipotalluss? Par dubulto perīdiju - to saskatīt man nekad nav nācies viegli. Divās bildēs it kā redzams tas dubultais perīdijs ir redzams - papildus ārējam, krokainajam, kaļķainajam apvalkam 14. un 15. attēlā, šķiet, iekšpusē redzams arī plānāks, membrānveidīgs apvalks. Vēl viena interesanta pazīme, kam tikai tagad pievērsu uzmanību - perīdijs plīst pa apļveida līniju pie augļķermeņa pamatnes (12., 13. att.). Savukārt 6. attēlā var redzēt eksemplārus jau pavisam vēlā stadijā - perīdijs ir nokritis, sporas izsējušās, pāri palikušas tikai perīdija apakšējās daļas kā bļodiņas, kuras aizpilda plakana, rūsgana kolumella. Pēdējās pazīmes raksturīgas Diderma circumdissiliens, un arī pārējie parametri (augļķermeņu izmēri, ārējais izskats, sporu izmēri, kolumellas forma un krāsa, biotops - sūnas) nav pretrunā šai sugai.


IlzeP 27.novembris, 19:07

Mainu statusu uz "N". Pazīmi "RM" izmanto tikai mazuļiem, kas vēl nevar būt aizlidojuši tālu prom no savas šķilšanās vietas.


meža_meita 27.novembris, 19:06

Roland-uz smilšainas augsnes. Paldies par info!


sandis 27.novembris, 18:26

Mjāā, šis mikroskopa rindas galā - Cēsu paraugiem priekšroka :)


lichen_Ro 27.novembris, 18:17

Uz kā auga? Latvijā gandrīz visas šīs ģints sugas ir samērā retas.. Un kļūst ar vien retākas (klimats)..Latvijā S.condensatum ir ĪA...Būs jāpamēģina izvērtēt vēl kādu no šīs ģints sugām pēc IUCN...


Filips Bobinskis 27.novembris, 18:14

Iespējams


lichen_Ro 27.novembris, 18:14

C. trichialis ;)


dziedava 27.novembris, 17:57

Katrā ziņā hipotēze ir Penicillium vulpinum. Var palūkot, vai varētu būt.


Filips Bobinskis 27.novembris, 17:44

Es drīzāk teiktu, ka šie veidojumi bija zaļganā nokrāsā. Katrā ziņā krāsa bija mazdrusciņ izteiktāka nekā šajos neasajos foto redzams. Auga tie uz trūdošā zara esoša kaut kāda veca recekļa, iespējams, vecas sēnes.


FoxPaws 27.novembris, 17:43

Paldies! Brūno čaksti ziņoju jau atsevišķi, šeit ieliku arī bildes, kur abi putni kopā, jo brīnījos, ka abi putni tik cieši kopā. Pamatīgas kopmītnes žagaru kaudzē.


IevaM 27.novembris, 17:36

Brūnā čakste un tītiņš


dziedava 27.novembris, 17:09

Izrādās, ka Diderma sauteri var būt tik līdzīga (izžuvušai) Colloderma oculatum, ka pat Edvīns nespēja pieņemt lēmumu. Nebūtu es viņam izteikusi Collodermas versiju, būtu mums jauna suga Baltijā :D https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/2982372648689240/


Gaidis Grandāns 27.novembris, 17:00

Vai šo novērojumu tomēr nebūtu labāk interpretēt kā neligzdotāju?


Gaidis Grandāns 27.novembris, 16:58

Vai ir kādas novērojuma detaļas, kas varētu apstiprināt iespējamu purva piekūna ligzdošanu. Varbūt tomēr neligzdotājs?


dziedava 27.novembris, 16:27

Par sevi varu pateikt, ka smilšainu atmatu ķērpjus baigi neesmu pētījusi :D. Tas arī varētu būt arī vispārīgāks iemesls, kāpēc DD nav - nav jau ES biotops, kur katru centimetru nopēta :)


meža_meita 27.novembris, 16:14

Paldies, Julita! Pati šādu 1x tik esmu redzējusi. Ja būtu baigi bieži, DD būtu kaut viens šīs sugas novērojums. Lai vai kā tur ir, man pašai priekš sevis prieks :)


Arnis2 27.novembris, 16:13

Paldies, dabā mani mulsināja. Likās, ka brūnkakļa variants būs vistuvākais.


Edgars Smislovs 27.novembris, 16:11

Kaut kas no meža pīles hibrīdiem ar mājas pīlēm?


Mežirbe777 27.novembris, 15:55

Pievienoti pāris mikrofoto


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:52

Vai patiešām var pieļaut iespēju, ka lielie ķīri ligzdojoši šajā dīķī?


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:49

Šo novērojumu būtu mainīt uz "nenoteiktu sugu".


Gaidis Grandāns 27.novembris, 15:34

Vai ir kādas novērojuma detaļas? Tomēr reta suga GNP un reti redzama. Paldies.


dziedava 27.novembris, 14:42

Info no 2015. gadā izdotā taksonu saraksta.


meža_meita 27.novembris, 14:27

Julita, jūtos gana pārliecināta (nu, ja ir kāda ļoooti stipri līdzīga suga, tad labojiet mani) . Attēlā redzu sugai raksturīgu laponi (krāsa, pacēlums, apakšpuses krāsa). Apotēciji šeit praktiski nav saskatāmi, tomēr tiem nav obligāti jābūt apaļiem. Tas brūnums, kas tur figurē ir lapoņa apakšpuse.


Alvis Āboliņš 27.novembris, 14:20

Šo bija jau Ruta atradusi.


meža_meita 27.novembris, 14:13

Julita - no kurienes tāda info? Padalies! :)


meža_meita 27.novembris, 14:04

Skaisti, saudzējiet! Ļoti interesants substrāts! Suga parasti sastopama uz veciem platlapju kokiem (ilglaicīgās vietās arī jauniem kokiem). Šogad atradu kausveida pleirostiktu uz veca ābeles zara, kas šķita ļoti netipiski. Tomēr šis novērojums parāda, ka tā nav nejaušība un suga ir plastiskāka, nekā sākotnēji šķitis. :)


dziedava 27.novembris, 14:00

Renāt, tiešām pleirostikta? Apotēciji nešķiet apaļi


dziedava 27.novembris, 13:58

Ja Stereocaulon tomentosum, tad uz smilšainas augsnes tas skaitās bieži. Es gan tādu ģinti nezināju, paldies! :)


dziedava 27.novembris, 13:26

Vai tās varētu būt ar mazliet zilganām galviņām un apaugušas ap kaut ko sūdam līdzīgu?


dziedava 27.novembris, 12:30

Man izskatās ir gan izmaiņas! Tas eksemplārs, kas 4. foto tuvplānā, 7. foto izskatās jau tumšs :) Tuvplāna tam nav?


ivars 27.novembris, 12:12

Rubenis.


nekovārnis 27.novembris, 03:29

Paldies par skaidrojumu!


Tasty_Y 27.novembris, 03:12

Tas ir vel viens nepieaugušais gliemezis no Clausiliidae dzimtas (vārpstiņgliemeži). Potenciāli var būt viena no 2-3 sugām. Vārpstiņgliemežus vienmēr ir grūti identificēt, un gandrīz neiespējams, ja nav izveidojusies čaulas ieeja, lupa utt. C. laminata ir izņēmums. Šo var nosaukt tikai Clausiliidae sp. Ja jums paveiksies atrast pieaugušo eksemplāru, tad būs vieglāk.


nekovārnis 27.novembris, 02:53

Paldies, Georgij, par C.laminata! :) Un kas šis varētu būt? Jau vasarā ieliku, tik bez foto.


Tasty_Y 27.novembris, 02:35

Tā ir nepieauguša Cochlodina laminata.


felsi 26.novembris, 23:29

To gan es nepateikšu:(


dziedava 26.novembris, 22:23

Varbūt šāda neskaitās plīšana pa apli?


nekovārnis 26.novembris, 21:41

Dmitrij, par šo ,Ropalopus clavipes, gribētos kādu nelielu komentāru. Pirmais sugas ziņojums dabasdatos tomēr. Lietuvas pusē diezgan novērojumu šai sugai, Sēlijas pusē varētu būt vairāk novērojumu - gribētos saprast kā un uz kā meklēt.


nekovārnis 26.novembris, 21:34

Forši, apsveicu ar jauno sugu! :)


dziedava 26.novembris, 20:52

Turklāt bija jau sajūta, ka īsti nav, bet diemžēl izkāpt no iedomātajām ģintīm tajā brīdī nemācēju.


dziedava 26.novembris, 20:45

Cik tomēr svarīga pieredze! Pateicoties Līgas Jēkas atrastajai Physarum contextum, pārskatīju esošos šīs sugas novērojumus un biju pārsteigta, kā var būt, ka didermu esmu noteikusi par fizāru :D. Bet ļoti labi atceros, ka noteikšanas brīdī mani varianti bija tikai Fuligo un Physarum - un zināmā mērā var attaisnoties - uz to laiku nevienu Diderma spumarioides nebiju noteikusi, šī sanāk senākā atradne 21. gs. ;)


IlzeP 26.novembris, 20:40

Paldies!


Vīksna 26.novembris, 20:30

Paldies !


anthicus 26.novembris, 20:18

Atkārtoti pievienoju attēlu


Tasty_Y 26.novembris, 20:13

Droši vien trochulus hispidus. Iespējams perforatella rubiginosa vai vel kaut kas. Parasti vēlamas vairākas fotogrāfijas tajā skaita no apakšas lai teikt 100%.


FoxPaws 26.novembris, 19:19

Paldies! Šoreiz nebija fotoaparāts līdzi, kā nu sanāca ar telefonu. Tuvāk negribējās nākt un traucēt. Pamēģināšu citu dienu aiziet ar fotoaparātu un pievilkt tuvāk, ja zosis vēl būs tur.


felsi 26.novembris, 19:19

Pārskatīju vēl 4 eksemplārus, kas plīst pa apli, sporas ar pilnu tīkliņu, tāpēc balstīšos uz mikroskopiju. Varbūt makroskopiskai noteikšanai, ne tikai plīst pa apli, bet būtisks arī galviņas izmērs. Dotajām trihijām galviņas 1mm lielas.


CerambyX 26.novembris, 18:03

Ja nekas nav mainījies (tā absolūti precīzi pēc foto saskaitīt nevar), tad tur šobrīd uzturas 3 baltpieres zosu jaunie putnu un 1 sējas zoss. Ar tiem sārtajiem knābjiem ir baltpieres zosu jaunie putni.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts