Brūnais lācis Ursus arctos ir lielākais plēsējs, kas sastopams Latvijas teritorijā (1. attēls). Labas redzamības apstākļos lāci nevar sajaukt ne ar vienu citu dzīvnieku, pieauguša tēviņa ķermeņa garums var pārsniegt 200 cm un masa sasniegt pat 300 kg. Mātītes gan ķermeņa izmēra, gan svara ziņā ir nedaudz mazākas (Kampe-Pērsone 2017). Lācim ir masīvs ķermenis ar lielu galvu, īsu, resnu kaklu un garu purnu. Apmatojums ir garš un biezs, tā krāsa variē no pelēcīgi vai dzeltenīgi gaišbrūnas līdz tumšbrūnai, gandrīz melnai (Tauriņš 1982).
1. attēls. Pieaudzis brūnais lācis. Foto: Velga Vītola
Lai gan lācis ir sens Latvijas faunas pārstāvis, kas Latvijas teritorijā bija bieži sastopams līdz pat 19. gadsimta sākumam, tomēr 19. un 20. gadsimta mijā vietējās populācijas lāči tika pilnībā izmedīti, un šobrīd valstī ir sastopami 10-15 indivīdi, kas galvenokārt ir ieceļojuši no kaimiņvalstīm (Igaunijas, Krievijas). Lai gan nereti tiek novērotas lāču mātītes ar mazuļiem, pierādījumu par lāču vairošanos Latvijas teritorijā nav, redzētie mazuļi visticamāk dzimuši citur un kopā ar māti vēlāk ienākuši, meklējot drošāku teritoriju (Kampe-Pērsone 2017).
Brūnais lācis ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropas mērogā, kur tā aizsardzību nosaka Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEK "Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību". Šajā direktīvā lācis iekļauts II pielikumā (sugas aizsardzībai jānosaka ĪADT) un IV pielikumā (kopienā nozīmīgas sugas, kam vajadzīga aizsardzība).
Lai nodrošinātu lāču aizsardzību Latvijā, tam ir izstrādāts un aktualizēts sugas aizsardzības plāns, kura mērķis ir sekmēt lāču labvēlīga stāvokļa saglabāšanu Baltijas populācijā neierobežotā laikā un tā sasniegšanu Latvijas teritorijā, nenosakot minimālo vai maksimāli pieļaujamo lāču skaitu, taču nodrošinot sugas areāla atjaunošanos dabiskas izplatīšanās ceļā un pieļaujot sugas kā vienota un funkcionāla dzīvās dabas komponenta klātbūtni cilvēku apdzīvotā un apsaimniekotā ainavā, vienlaikus respektējot un veicinot sabiedrības dzīves kvalitāti un labklājību (Ozoliņš u.c. 2018). Līdz ar to lāču parādīšanās mūsu valstī var kļūt arvien biežāka, kā arī iespēja sastapt lāci vai tā darbības pēdas ir lielāka.
Sugas aizsardzības plāns paredz dažādas aktivitātes, kurās ietilpst regulārs lāču monitorings (dzīvnieku un to atstāto pēdu novērojumu standartizēta uzskaite). Monitorings veikts periodā no 2015. līdz 2017. gadam, kur informācija par lāču sastopamību iegūta gan no pētnieku veiktām uzskaitēm īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan nejaušiem gadījuma ziņojumiem aizsargājamās teritorijās un ārpus tām (LVMI "Silava" 2017). Saskaņā ar 2017. gada atskaiti tieši šajā gadā ir pieaudzis nejaušo novērojumu skaits ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Arī portālā Dabasdati.lv ziņotāju aktivitāte ir augusi 2017. gadā, kad 9 novērotāji ziņojuši 11 lāču pazīmju novērojumus (2. attēls), kamēr iepriekšējos gados maksimālais novērojumu skaits bija četri, bet visbiežāk tas bija viens novērojums gadā. Kopumā periodā no 2008. līdz 2018. gadam portālā reģistrēti 35 ziņojumi no 28 ziņotājiem, kā arī viens 1987. gada novērojums. Liela daļa novērojumu veikti Igaunijas un Krievijas pierobežas teritorijā un Latvijas austrumu daļā, bet nav bijis novērojumu Kurzemē (3. attēls). Salīdzinot ar citām organismu grupām, ziņojumu par lāču sastopamību ir maz, tomēr arī nejauši novērojumi ir svarīgi lāču populācijas stāvokļa novērtējumam, tai skaitā tās izplatības izmaiņām, tādēļ aicinām cilvēkus ziņot par lāci vai tā pēdām dabā.
2. attēls. Brūnā lāča un tā pazīmju dabā novērojumu (zils) un novērotāju (sarkans) skaits pa gadiem portālā Dabasdati.lv.
3. attēls. Brūnā lāča sastopamība Latvijā saskaņā ar ziņojumiem portālā Dabasdati.lv.
Lācis ir dzīvnieks, kas izvairās no sastapšanās ar cilvēku, tādēļ ziņotājiem svarīgi zināt, ka pašu dzīvnieku visticamāk dabā nesastapt, bet galvenās netiešās pazīmes lāču konstatēšanai dabā ir pēdu nospiedumi (4. attēls), ekskrementi un nagu skrāpējumi uz koku stumbriem. Saskaņā ar Krievijas zinātnieku pētījumiem, drošākā pazīme indivīdu atšķiršanai ir priekškājas pēdas nospieduma platums, kas ir cieši saistīts ar ķermeņa masu un pieaugušiem dzīvniekiem pārsniedz 13,5 cm (Ozoliņš u.c. 2018), tādēļ atrodot dabā lāča pēdu nospiedumus, būtu nepieciešams nofotografēt priekškājas pēdas nospiedumu ar klāt pieliktu mērlentu vai vēlāk izmērāmu objektu, piemēram, taisnu zariņu.
4. attēls. Brūnā lāča priekškājas (pa kreisi) un pakaļkājas (pa labi) pēdas nospiedums. Foto: Jānis Ozoliņš
Iepriekš minēts, ka ar pašu lāci dabā sastapties ir maza iespējamība, tomēr, ja tāds rets gadījums notiek, tad der zināt, ka Eiropas lāči normālos apstākļos cilvēkam nav drauds. Tie ar sevis aizstāvēšanu nesaistītās situācijās neuzbrūk, jo cilvēkus uztver kā potenciālu apdraudējumu, no kā jāizvairās. Arī lāču mātes ar mazuļiem parasti cilvēku atbaida ar rēcieniem un īsiem skrējieniem, nevis uzbrūk (Новиков 1956). Bīstams var būt ievainots lācis, bet ņemot vērā, ka Latvijā lāčus medīt nav atļauts, sastapt ievainotu lāci ir vēl mazāka iespēja (Ozoliņš u.c. 2018).
Ieteicamā rīcība cilvēkam, kas sastapies ar lāci, ir lēnām, mierīgām kustībām atkāpties un doties prom no vietas, lieki nekaitinot dzīvnieku. Ļoti iespējams, ka dzīvnieks jau iepriekš būs dzirdējis kādu tuvojamies un pats dosies prom, kā arī cilvēkam ieteicams turēt acis un ausis vaļā, lai savlaicīgi ieraudzītu vai dzirdētu dzīvnieku, neradot viens otram pārbīli, kā arī varētu izmantot izdevību ziņot par novērojumu.
Izmantotie informācijas avoti:
Kampe-Pērsone G. 2017. Latvijas zīdītāji. Rīga: Apgāds “Zvaigzne ABC”, 192 lpp.
Ozoliņš J., Lūkins M., Ornicāns A., Stepanova A., Žunna A., Done G., Pilāte D., Šuba J., Howlett S. J., Bagrade G. 2018. Brūnā lāča Ursus arctos sugas aizsardzības plāns.LVMI Silava, Salaspils, 59 lpp.
Tauriņš E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga: “Zinātne”, 256 lpp.
Новиков Г.А. 1956. Хищные млекопитающие фауны СССР. Москва, Ленинград: Изд. АН СССР, 293 с.
LVMI "Silava". 2017. Lāču monitorings. Atskaite par 2017. gadu.
Līga Mihailova
2018-12-28
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.