Aktīvie lietotāji: 239 Šodien ievadītie novērojumi: 424 Kopējais novērojumu skaits: 2153505
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ķeram svešos Latvijas dabā!
Pievienots 2023-05-17 13:42:36

Lai veicinātu cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informētu par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē www.invazivs.lv, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LatViaNature sāk kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Kampaņa tiks atklāta 19. maijā ar filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrādi un invazīvo sugu ekspertu diskusiju Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē. Kampaņas laikā ikvienam būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā Vecdaugavā.

"Ar informatīvo kampaņu pievērsīsim uzmanību "svešajiem Latvijas dabā" – bīstamajām invazīvajām augu un dzīvnieku sugām, kas apdraud mūsu dabas daudzveidību. Tāpat aicināsim cilvēkus par invazīvajām sugām ziņot Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv jeb Invazīvo sugu pārvaldniekā. Pievērsīsim uzmanību ne tikai latvānim, par kuru visiem skaidrs, ka tā ir invazīva suga, bet arī nu jau plaši izplatītajam Spānijas kailgliemezim un lupīnai. Vienlaikus parādīsim, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību, un tikai sadarbībā ar iedzīvotājiem varam tās ierobežot," saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs.

Kā ziņot par invazīvajām sugām vietnē www.invazivs.lv?

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt "svešo" izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā DAP, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.

"Invazīvo sugu detektīvi" Latgalē

Kampaņas sākumā notiks filmas "Invazīvo sugu detektīvi" pirmizrāde Latgales vēstniecībā "Gors". Pirmizrādes vieta nav nejauša – filmas darbība risinās Latgalē, kur invazīvo sugu izplatība ir īpaši strauja. Apkopojot Invazīvo sugu pārvaldnieka datus, noskaidrots, ka Latgalē visbiežāk ziņotās invazīvās augu sugas ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, ošlapu kļava, puķu sprigane, daudzlapu lupīna un adatainais dzeloņgurķis. Filmas sižets: divas meitenes ierodas ciemos pie vecvecākiem, lai pavadītu brīvdienas gleznainajā zilo ezeru zemē. Sastopoties ar prāvām Sosnovska latvāņa audzēm, atpūtnieces nolemj tos un citus bīstamos augus izpētīt. Pirmizrāde notiks piektdien, 19. maijā, plkst. 14.00 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Pils ielā 4. Ieeja bez maksas.

Pirms filmas būs invazīvo sugu ekspertu diskusija, kurā piedalīsies DAP ģenerāldirektora p.i. Andris Širovs, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Saeimas deputāts, dabas eksperts Andrejs Svilāns, LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska, Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Astra Garkāje.

Lielā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talka

Kampaņā ikvienam būs iespēja praktiski pielikt savu roku invazīvo sugu iznīdēšanā un apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, kopā ar dabas ekspertiem piedaloties lielajā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" talkā 15. jūnijā plkst. 10.00 dabas liegumā "Vecdaugava". Tur gandrīz septiņu hektāru plašā teritorijā izplatījušās puķu spriganes un krokainās rozes. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā “Vecdaugava” (ej.uz/Talka_Keram_svesos_Latvijas_daba).

UZZIŅAI

Invazīvās sugas Latvijas dabā

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 % svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai nodarīt ekonomisku kaitējumu, radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet, atsevišķas sugas, arī kaitējumu cilvēka veselībai. Latvijā invazīvie augi un dzīvnieki kļūst par aizvien lielāku problēmu, jo ievērojami ietekmē dabas daudzveidību.

Pētījums: zemes īpašnieku zināšanas ir pieticīgas

Lai izzinātu Latvijas zemju īpašnieku vai apsaimniekotāju zināšanas un pieredzi par invazīvajām augu sugām, LatViaNature ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju ("Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā"), kurā piedalījās respondenti no dažādiem reģioniem, un aptaujas anketas respondentu un to apsaimniekoto īpašumu sadalījums bija reprezentatīvs visai Latvijai.

Kopumā jāsecina, ka invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses. Tas nepieciešams, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu no svešzemju sugu invāzijas.

Aptauja liecina – 79 % respondentu piekrīt, ka invazīvie augi ir kā nezāles, kas jāierobežo, un 75 % uzskata, ka tā ir būtiska problēma Latvijā, kas rada ekonomiskus zaudējumus. Respondentu vairākums nepiekrīt, ka invazīvo augu sugas palielina dabas daudzveidību, izdaiļo ainavu vai var būt saimnieciski izdevīgas.

Aptauja atklāja arī to, ka 52 % respondentu apsekojuši savus īpašumus, lai noskaidrotu invazīvo augu sugu sastopamību, bet 28 % nav pievērsuši tam uzmanību. 49 % respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā.

63 % respondentu atzina, ka viņu īpašumā ir kāda no invazīvo augu sugām. Visbiežāk sastopamie invazīvie augi apsaimniekotajā īpašumā ir Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.

Visbeidzot, aptauja parāda, ka respondentu zināšanas par invazīvajām augu sugām ir viduvējas, tāpēc vēlams, lai visi īpašumu apsaimniekotāji Latvijā vēl vairāk tiktu informēti par šo problēmu un ieguldītu resursus tās risināšanā.

Kā Latvijā nonāk invazīvie augi un dzīvnieki?

Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos – cilvēku apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā. Daudzi augi Latvijā ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izkonkurē vietējās sugas.

Gan augi, gan dzīvnieki pie mums var ieceļot arī nejauši – kuģu tilpnēs, pasta sūtījumos, podotajos stādos vai citādi. Maldīgi uzskatīt, ka svešzemnieki vairo Latvijas dabas daudzveidību, gluži otrādi – tie izkonkurē vietējos augus un dzīvniekus, veicina izmaiņas augsnē un vidē, iznīcina barības bāzi un nereti kļūst par nopietnu problēmu cilvēkiem.

Lielākā daļa šo svešzemju augu tika ievesti Latvijā 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvānis kā lopbarības augs, puķu sprigane un Kanādas zeltslotiņa kā daiļdārza augi.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19 IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un VRAA finansiālu atbalstu.

Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

 

Plašāka informācija:
Anda Zakenfelde
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Komunikācijas vadītāja
E-pasts: anda.zakenfelde@daba.gov.lv

latvianature.lv

 

 

Pēdējie novērojumi
- 2025-05-09 mufunja
Clanga pomarina - 2025-05-09 Aigars
Melanelixia sp. - 2025-05-09 Rendija
Carex arenaria - 2025-05-09 Ziemelmeita
Bucephala clangula - 2025-05-09 Ziemelmeita
Lecanora carpinea - 2025-05-09 Rendija
Fomitopsis betulina (syn. Piptoporus betulinus) - 2025-05-09 mufunja
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


IlzeP 09.maijs, 10:15

Vai šis ir tests?


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


kamene 28.aprīlis, 10:27

Paldies, Julita. Piekrītu - aļģe.


nekovārnis 28.aprīlis, 09:25

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.aprīlis, 08:52

Paldies ! Cita tomēr !


Irbe 28.aprīlis, 00:15

Niedru lija


Ziemelmeita 27.aprīlis, 22:24

Paldies,Marek!


Osis 27.aprīlis, 21:47

Baltā cielava


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:43

Šodien atkal redzēju Pupuķu pāri (mātīte un tēviņs barojās dārzā un kaitināja manu kaķi) pie mājas Šalku ielā 15, Rīgā, kuri daudzgadīgi ligzdo pie Šalku ielas 21, Rīgā.(Jaunciems)


Zigurds Krievans 27.aprīlis, 21:27

Nezinu, 100% pārliecības nav, nezinu kā viņai vajadzētu dzīvajā izskatīties. varbūt albīns jūraskrauklis :) Ieliku novērojumu, ja nu kāds nobrauks garām, un sanāks labāk redzēt.


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:25

Šodien (27,04,2025) pŪCES MĀJA apdzīvota


Fuatra 27.aprīlis, 21:22

Sulla?


Ziemelmeita 27.aprīlis, 20:12

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


zane_ernstreite 27.aprīlis, 19:45

Paldies, Edgar, tā bija man otra versija - kaut kā nepratu līdz galam noteikt...


Edgars Smislovs 27.aprīlis, 19:38

Vajadzētu būt ka kopā ir 3, katra ziņota atsevišķi.


pustumsa 27.aprīlis, 19:00

Paldies


Martins 27.aprīlis, 18:45

Ņemot vērā piezīmēs ietverto jautājumu / papildinot Andra atbildi - krupju ikri nav "kamolos", bet ir lentēs vai virtenēs. No varžu ikriem labi atšķirami.


Igors 27.aprīlis, 17:41

Ļoti agrs novērojums pavasarī!


Quetzalcoatl 27.aprīlis, 08:40

Mana meita Gabriela to ir atradusi


Aolins 27.aprīlis, 00:06

https://youtu.be/8S38Qo9qS2M?si=ANo_k7x3ZsxiH60c


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Julita!


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Lilita, par sugas noteikšanu!


čūskis 26.aprīlis, 17:51

Nuja, kapēc ne - ja nav par vēlu.


Amanda 26.aprīlis, 17:13

Sāmsalas dižpīle


dziedava 26.aprīlis, 11:23

Ehh, Ivar, ja galvā vienlaikus ir gļotsēnes, sūnas, dižkoki, "ahh, cik skaistii!!" un "kā pārāk neatpalikt", tad ne tikai zilgano somenīti var aizmirst ;)


dziedava 26.aprīlis, 09:43

Man izskatās, ka tā drīzāk ir Trentepohlia aļģe. Sugās neorientējos.


Vīksna 25.aprīlis, 12:21

Paldies !


VitaP. 25.aprīlis, 11:48

Tā man likās, ka šī taču aizsargājama.


ivars 25.aprīlis, 10:39

Varbūt, jā.


dziedava 25.aprīlis, 10:00

O, paldies, Ivar! :)


ekologs 25.aprīlis, 09:58

Vairāk jau pēc niedru lijas.


ekologs 25.aprīlis, 09:55

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


CerambyX 25.aprīlis, 09:53

Vai arī niedru lija?


ivars 25.aprīlis, 09:30

Vistu vanags laikam.


ivars 25.aprīlis, 09:28

Mazais ērglis.


IlzeP 25.aprīlis, 07:50

Tātad kopā 4 purva pūces (katra ir cita)?


IlzeP 25.aprīlis, 07:29

Dublikāts šim? https://dabasdati.lv/lv/observation/a86d6226312ea56cd04b3f2cbbb2d7e3/ (Tikai laiks par dažām minūtēm atšķiras - kurš dzēšams?)


Ivars Leimanis 25.aprīlis, 00:14

Julit, "kkāda zilgana somenīte" ... :)) Vai Tu trak's? To tač' nevar aizmirst, ja ļoti gribās 'dzīvajā ēterā' pašam skatīt dīvainās debeszilās eļļas lodītes.


Amanda 24.aprīlis, 22:42

Varbūt melnais mežastrazds


megemege 24.aprīlis, 20:56

Tas atrasts uz meža ceļa, kas pieiet pie pļavas. Bija peļķe, tagad izžuva. Vai ir vērts pārnest līdz ūdenim?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts