Aktīvie lietotāji: 224 Šodien ievadītie novērojumi: 418 Kopējais novērojumu skaits: 1828980
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Karmenas Rozes tauriņmīlestība
Pievienots 2022-09-30 20:05:43

Dabas novērojumu portālam Dabasdati.lv iesūtīto novērojumu skaita ziņā Karmena Roze nav pati bagātākā, taču viņas fotogrāfijas, lielākoties tauriņi, ir tik kvalitatīvas, ka uzreiz paliek atmiņā. Arī viņas pagājušogad iznākusī fotogrāmata "Latvijas daba tuvplānā" jau ir izpirkta – kam tās nav, tie Karmenas tauriņus un citas dabas fotogrāfijas var redzēt Dabasdatos, kā arī viņas feisbuklapā, dažas rotās arī 2023. gada kalendāru "Latvijas dzīvnieki" (izdevniecība "Latvijas Mediji"). Galvenais ir prieks par dabas skaistumu, - savu fotogājienu mērķi atklāj Karmena, piebilstot, ka tā viņa arī atdod parādu pašai sev par to, ko jaunos gados, dabā būdama, palaidusi garām.


Karmena Roze. Foto: Evita Puzāne

Kas jūs bijāt – pilsētas vai lauku bērns?

Bērnībā manas mājas bija meža malā, un, kad pārnācu no skolas, pirmais darbs bija aizskriet uz mežu un paskatīties, kas tur notiek. Vēlāk esmu dzīvojusi gan pilsētā, gan laukos, bet tas, kā es tagad ieraugu dabu, ir atsevišķs stāsts.

Kas šajā ziņā ir mainījies samērā ar bērnības izjūtām?

Bērnībā man patika gan meža smaržas, gan lapas rudenī, zināju, kāda sēnīte katrā vietā aug, - bet es neredzēju kukaiņus! Tie man ir atklājums tikai tagad, mūža otrajā pusē. Daba man ir patikusi vienmēr, bet senāk nebija iespējas tajā tik ļoti iedziļināties. Varu izstāstīt vienu gadījumu par to, kā daba mani bērnībā ir valdzinājusi. Bērnudārzu tajos laikos tikpat kā nebija. Mamma, iedama uz darbu, mani atstāja mājās vienu un pieteica, ka durvis slēgt vaļā nedrīkst un arī kāpt pa logu laukā ne, - man jādzīvojas pa māju un jāgaida, kamēr mamma atbrauc. Šodien par tādu rīcību droši vien šausminātos…

Šodien par to droši atņemtu vecāku tiesības, bet senāk mazi bērni bieži vien tika pa dienu atstāti vieni mājās, kamēr vecāki darbā.

Tas gadījums notika pieneņu ziedēšanas laikā. Mani pienenes tik ļoti vilināja, ka es mammu nepaklausīju. Lai redzētu, vai es tiešām klausu, mamma bija pie loga piespraudusi avīzi. Bet es tomēr izkāpu ārā pa logu, iegāju pieneņu pļavā un sajūsmā par pienenēm biju tā aizrāvusies, ka nepamanīju autobusa nākšanu. Pēdējā brīdī ielēcu pa logu iekšā, bet sava grēka pēdas labi noslēpt man neizdevās, mamma mani pieķēra. Viss galu galā beidzās labi, ar mammas pamācībām, ka tā tomēr nevajag darīt. Bet tas valdzinājums manī no bērna dienām ir saglabājies līdz pat šodienai, sajūsma par dabas skaistumu nav izdzēšama. Tagad esmu ārkārtīgi laimīga un priecīga, ka mūža otrajā pusē man ir dota iespēja ieraudzīt to, ko neredzēju bērnībā.

Vai jaunībā jūs jau fotografējāt?

Jā, ar fotoaparātu FED, pati iemācījos, bet par dabas fotografēšanu man tad ne domas nebija, fotografēju draugus mūzikas skolā un citur. Tolaik tās bija melnbaltās bildes. Tagad ir citi laiki, pieejama cita tehnika, spoguļkameras...

Mani vienmēr ir ārkārtīgi valdzinājušas rasas lāses, zirnekļtīkli. Tiku domājusi: kaut varētu šo ātri gaistošo skaistumu saglabāt fotogrāfijā! Lai to izdarītu, bija vajadzīga tehnika un zināšanas. Nolēmu, ka gribu tomēr rasu nofotografēt, un 2017. gadā izgāju pirmā un otrā līmeņa fotokursus pie Ronalda Šulca, kā arī iegādājos makroobjektīvu. Jau kursu laikā man bija skaidrs, ka negribu fotografēt cilvēkus, gribu fiksēt dabas skaistumu, bet īsts apvērsums manā domāšanā notika pēc vienas neklātienes tikšanās. Reiz ieraudzīju uz lapas sēžam tādu tauriņu, kādu es nekad nebiju redzējusi, un nofotografēju. Laimīgā kārtā man tas izdevās, tauriņš neaizlidoja. Gribēdama noskaidrot, kas tas par tauriņu, meklēju internetā un tur uzdūros Sintijas Elfertes tauriņu lapai.

Tas iespaids, kādu Elfertes lapa uz mani atstāja, nav vārdos izsakāms! Man tas bija šoks labā nozīmē, milzīgs pārsteigums: kā tad tā, es taču tik ilgi esmu nodzīvojusi šajā pasaulē, tik bieži esmu bijusi dabā – mežos un pļavās, visur kur, bet kur bija manas acis, ka es neko tādu neredzēju, ka man nebija ne jausmas, cik skaisti un cik dažādi ir arī it kā necili tauriņi?

Divas dienas aizgrābta skatījos to lapu un tad nolēmu: viss, citas iespējas man vairs nebūs, esmu tikai viesis šajā zemē, ja to nepazīstu, tāpēc man ir jāiet un jāpiepazīstas ar to it kā neredzamo daļu, kas tepat blakām ir. Gribu viņus pati satikt un nofotografēt. Jo viena lieta ir skatīties fotogrāfijas internetā, cita lieta – personiskais piedzīvojums, kad satiec tauriņu reālos apstākļos, reālās gaismās. Tas prieks, kad viņu beidzot atrodi, tas satraukums – izdosies vai neizdosies viņu nofotografēt? Vai pietiks meistarības, lai viņu nofotografētu un neaizbaidītu? Jo tauriņu fotografēšanā ir jārīkojas ļoti ātri un reizē ļoti uzmanīgi. Tās iemaņas var apgūt tikai praksē. Ja vienreiz kaut kas izdodas, nākamajā jau zini, kā varētu mēģināt.

Tā nu kopš 2017. gada, tātad piecus gadus pavasaros, vasarās un rudeņos tauriņus un citus kukaiņus fotografēju faktiski diendienā. Tas ir grūti, bet aizraujoši un bezgala skaisti.


Ceļteku pļavrabenis Melitaea didyma. Foto: Karmena Roze

Kur jūs ņemat laiku, lai katru dienu būtu dabā?

Laimīgā kārtā tad, kad manī notika šis apvērusms domāšanā, biju jau tuvu pensijas vecumam. Aizgāju no darba (paldies manai ģimenei, kas mani atbalstīja) un devos priekšlaicīgā pensijā, sapratusi, ka cilvēks nekad nevar zināt, cik ilgi vēl viņam būs spēka un enerģijas. Nolēmu, ka jāvelta laiks tam, ko gribu darīt visvairāk, lai nebūtu tā, ka pēdējā brīdī jāsauc: paga, paga, es taču neredzēju to, ko gribēju ieraudzīt… Tagad, cik vien varu, esmu dabā, jo laika tas tiešām prasa ļoti daudz – pirmkārt, lai kukaini atrastu, otrkārt, lai to nofotografētu. Man nav tik svarīgs atrasto kukaiņu daudzums, cik fotogrāfiju kvalitāte – lai to, kuru esmu atradusi, varu nofotografēt tā, ka ir redzams, cik viņš patiesībā ir skaists.

Kā jūs izvēlaties savus kukaiņu meklēšanas maršrutus?

Dzīvoju Jūrmalā, vispirms apsekoju sev tuvāko teritoriju, tuvākās mežmalas. Tad ar velosipēdu aizbraucu līdz Bigauņciemam, Lapmežciemam, uz Ķemeru purvu, Sloku, Kauguriem… Protams, tur var atrast tikai tās sugas, kuras mīt šajos biotopos. Ja gribu atrast tādu sugu, kas te nav sastopama, man ir jādodas tālākā ekspedīcijā. Toreiz, kad sajūsminājos par Elfertes tauriņu lapu, domāju: kā tas ir iespējams – simt tauriņu sugas atrast, vai es arī to varētu? Jāpamēģina.

Tuvāk atrodamos esmu sameklējusi un nofotografējusi, lai gan sākumā man vēl nebija tādu iemaņu, lai katra bilde izdotos kvalitatīva. Par citām sugām bija skaidrs, ka tās jābrauc meklēt tur, kur tās varētu būt, un tā nu katru vasaru es dodos arī kādā tālākā izbraucienā. Tajos gadās visādi piedzīvojumi. Piemēram, par brūnvālīšu zilenīti Maculinea teleius bija zināms, ka tas ir sastapts Vītiņu pļavās pie Liepājas. Dodos uz Liepāju, apmetos viesnīcā, apzinoties, ka vienā dienā savu meklējamo objektu varu arī nesastapt. Jā, visu pirmo dienu pavadu Vītiņu pļavās, dabā būt ir brīnišķīgi, ir arī brūnvālītes, bet brūnvālīšu zilenīša nav… Turklāt vējš pūš tik stipri, ka viss līgojas. Staigāju, meklēju un domāju: vai tiešām būs jādodas uz mājām bez tā zilenīša? Kad nu ilgi tā biju staigājusi, sāku ar savu meklējamo tauriņu runāt (smaida): "Taurenīt, vai tu vispār zini, ka es esmu atbraukusi? Es divus gadus vai pat ilgāk par tevi domāju, nu esmu te un gribu tevi satikt. Vai tiešām man būs jābrauc mājās, tevi nesatikušai? Vai tiešām tu nevarētu parādīties? Esi tik laipns, parādies!"


Brūnvālīšu zilenītis
Maculinea teleius. Foto: Karmena Roze

Kā jūs domājat, kas notika? Viņš parādījās! Nevaru ne izstāstīt, cik laimīga biju, kad viņu ieraudzīju pēc divu dienu meklēšanas! Taču vējš pūta ārprātīgi stipri, un pļava kā stepe… Tomēr saņēmos un, lai gan brūnvālīšu zilenītis vējā šūpojās un līgojās kopā ar augu, uz kura bija nosēdies, man izdevās viņu kvalitatīvi nofotografēt.

Cik tuvu esat līdz mērķim nofotografēt simt tauriņu sugas?

Tagad esmu tikusi līdz 84 sugām. Vēl palikušas 16 sugas, visas grūti atrodamas, tālu meklējamas. Tas, ka tauriņš kādā vietā ir sastopams, vēl nenozīmē, ka viņš parādīsies, kad tu tur būsi.

Daža laba zilenīšu suga Latvijā ir sastopama tikai uz mūsu austrumu robežām, kur tagad ārkārtas situācija…

Esmu jau bijusi ekspedīcijā arī tur. Grebļa kalnā meklēju esparsetu zilenīti Polyommatus damon. Esparsetes atradu, esparsetu zilenīti ne. Toties tur nofotografēju vainadzīšu zilenīti Plebeius argyrognomon, kas arī citur Latvijā ir reti sastopams. Ilgi gāja, kamēr sapratu, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, jo viņš ir līdzīgs mazajam viršu zilenītim Plebeius argus. Tomēr izpētīju viņa punktiņus un citas pazīmes un tiku skaidrībā, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, tad bija lieli prieki.

Toreiz turpat Daugavpils rajonā atradu lielo silsamteni un ceļteku pļavraibeni, arī par tiem bija prieks, jo Jūrmalā viņu nav. Lielais silsamtenis ir brūni pelēks un ārkārtīgi labi saplūst ar vidi – tik labi, ka ir gandrīz neiespējami viņu nofotografēt. Skrienot viņam pakaļ, pagāja pāris stundas, bet viņš tik nosēžas sūnās, ar kurām gandrīz saplūst. Karstums 28 grādi, man likās, ka drīz paģībšu, bet viņš kā nesēžas, tā nesēžas tādā vietā, kurā būtu labi nobildējams. Sāku lūgties: "Draudziņ, vai tu nevarētu nosēsties kādā normālā vietā? Es otrreiz nevarēšu tik tālu atbraukt, man nebūs iespējas tevi vēlreiz bildēt…" Un kā jūs domājat? Viņš apsēdās uz zariņa, kam aiz muguras smiltis, tās dod viendabīgu gaišu fonu, uz kura lielais silsamtenis labi izceļas, es tupus rāpus pielīdu pie viņa un nofotografēju.


Lielais silsamtenis Hipparchia alcyone
. Foto: Karmena Roze

Var likties – tauriņš, kas nu tur liels? Bet man viņi visi ir brīnišķīgi. Tā ir sava veida mīlestība: cik viņi ir skaisti, cik apbrīnojami!

Tātad tieši tauriņi ir jūsu dabas fotogrāfijas ekspedīciju galvenais mērķis?

Jā, un tas mērķis man ir joprojām. Protams, tā veiksmīga īstenošanās ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Šovasar varēju sarakstu papildināt tikai ar vienu sugu, gaiļbiksīšu sīkraibeni Hamearis lucina, jo vasara bija nežēlīgi karsta, un, lai cik esmu drosmīga, tomēr apzinos, ka garos zābakos un jakā tas būtu drusku par traku.


Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: Karmena Roze

Jūsu mērķis ir tieši Latvijas dienas tauriņi?

Jā, tā es būtu gribējusi – viņus visus satikt un kvalitatīvi nofotografēt. Ne vienmēr tas izdodas. Protams, tauriņus meklējot, atrodu arī citus…

Augus, putnus, sēnes…

Tos mazāk – vairāk citus kukaiņus. Kad tu caur kameras aci ieraugi to mazo kukainīti, kas citādi gandrīz nav saredzams, tas ir īsts brīnums: cik viņš ir skaists! Lai cik maziņš būtu kukainis, katram ir savs dizains, savs materiāls, tie ir dzīvi mākslas darbi. Kaut vai blaktis, kas daudziem bieži vien izsauc negatīvas emocijas. Vajag paskatīties uz to fantastisko dizainu – brīnumskaisti kukaiņi! Es, viņus pētot, jūtos kā apburta, katrs kukainis man ir atklājums. Piemēram, ragainā cikāde, ko agrāk nebiju redzējusi, kukainis apmēram kabaču sēkliņas lielumā. Pirmajā brīdī šķiet – necils pelēks kukainītis. Bet paskaties rūpīgāk, kādi viņam ir ragi, kādas acis! To dabas doto skaistumu un interesantumu nevar ieraudzīt vienkārši tāpat.


Ragainā cikāde Centrotus cornutus. Foto: Karmena Roze

Tas ir bezgala aizraujoši, tāpēc es viņus fotografēju, mācos pazīt. Mareka Ieviņa dabas lapa mani iedvesmo, tajā varu apskatīties, kādus kukaiņus es visvairāk gribētu satikt. Man ir sarakstiņš, kurā reģionā var meklēt tos tauriņus, kas mani interesē, tos tad meklēju mērķtiecīgi, bet pārējos kukaiņus atrodu, vienkārši baudot dabu. Jau pati atrašanās dabā ir brīnišķīga, man patīk tur būt vienai un saplūst ar to.

Uzreiz jau daba nemaz neatklājas. Paiet pirmās desmit minūtes, šķiet – neviena te nav, esmu viena pati, nevienas dzīvas būtnes. Bet pēc kāda laika jau sāk likties, ka daba mani pieņem, kaut kas sāk parādīties, un tad es tā aizraujos, ka var zust laika izjūta, kamēr beigās atjēdzos, ka jābrauc mājās.

Kurus citus dabas fotogrāfus jūs izceltu?

Vairāki ir ļoti labi. Putnus fotografēt mani iedvesmoja Viktors Ivanovs. Skatoties Ivanova fotogrāfijas, jūtu, ka viņam ir ļoti liela mīlestība pret putniem, ka fotogrāfs, bildējot šo putnu, ir bijis sajūsmināts. Skatoties viņa fotogrāfijas, sāku domāt, ka varētu arī kādu putniņu nofotografēt – tie arī ir kustīgi, tiem arī ir grūti piekļūt. Bet vispār putni nav mans lauciņš, tos vairāk fotografēju ziemā.


Zilzīlīte Parus caeruleus. Foto: Karmena Roze

Vai jums negadās tā, ka ieraugāt skaistu taurenīti, bet fotoaparāta nav līdzi?

Nē, man pat sēņojot kamera ir līdzi, lai gan tā ir papildu stiepšana. Nekad nevar zināt, vai neieraudzīšu kādu interesantu kukaini vai kāpuriņu. Nesen sēņojot pirmoreiz mūžā nofotografēju ērci, kas rāpoja man pa roku. Ērce gan man neizraisa pozitīvas emocijas.

Pagājušogad iznāca jūsu grāmata Latvijas daba tuvplānā, kas jau izpirkta.

Patiesībā ideja kaut ko tādu izveidot radās pēkšņi, kad "pieteicās" mana mazmeitiņa. Sapratu, ka varētu izveidot kaut ko viņai. Bet tad arī citi cilvēki sāka izrādīt interesi par šādu grāmatu.


Karmenas Rozes fotogrāmata

Kur ņemat informāciju par tauriņiem?

Man ir arī grāmatas, bet Elfertes lapā viņi ir brīnišķīgi apskatāmi. Es viņus esmu iemācījusies no galvas tik labi, ka, nekad agrāk dabā neredzējusi, atpazīstu. Grūtības ir tikai ar tiem brūnajiem tauriņiem – visi brūni un melniem punktiņiem.

Visvairāk man patīk mazie taurenīši – zilenīši, astainīši… Par tiem priecāties un tos fotografēt varu vēl un vēl. Aveņu astainītim ir strīpainas zeķītes… Liekas, Radītājs ir spēlējies, dodams vienam kukainītim brokāta žaketīti, kas saules gaismā mirdz un vizuļo, citam atlasa spārniņus, vēl citam zemnieka vadmaliņu… Dažam nosaukumā ir vārds "parasts", bet man neviens no viņiem nav parasts, ikviens ir unikāls un ārkārtīgi interesants. Man nav zinātnisku mērķu, tauriņu fotografēšana man ir ļoti personiska pasaules atklāšana – tā ieraudzīšana, ko agrāk neesmu redzējusi, lai gan bērnībā un arī jaunības gados ļoti daudz biju dabā. Tagad man ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tad es neredzēju: nevar ieraudzīt, ja speciāli nemeklē. Daba lieliski māk sevi noslēpt no cilvēka acīm. Fotografējot tā ir ieraugāma. Turklāt paša fotografētu kukaini tu neaizmirsti un nākamajā reizē jau pazīsti.

Kuru tauriņu jūs visvairāk gribētu nofotografēt, bet viņš nedodas rokā?

Tieši tā – nedodas rokā. Tu viņu redzi gan, bet netiec līdz bildēšanai. Esmu nofotografējusi pat ķērsu balteni Anthocharis cardamines, kurš lido kā raķete un kā nesēžas, tā nesēžas. Bet esmu sapratusi un sev saku: ja tas tauriņš nedodas un nedodas rokā, tad šodien man nav lemts, nav jāturpina skriet viņam pakaļ, bet jāgaida tā diena, kad tas notiks, lai gan tā diena var būt arī nākamajā gadā. Skaisti zili spārniņi ar melniem rakstiem ir lielajam mārsilu zilenītim Maculinea arion. Tas skaistums ir redzams tad, kad viņš spārnus atver, bet man tāds brīdis nebija gadījies. Šogad atkal biju viņu atradusi, skraidīju viņam pakaļ pa mežu, bet viņš apsēdies kā never, tā never spārnus vaļā, viņam nav noskaņojuma… Neko darīt, reizēm ar tauriņiem labu pozēšanu nevar sarunāt.

Egīls Zirnis

2022-09-30

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Chloris chloris - 2024-03-29 isolintu
Turdus philomelos - 2024-03-29 Durkts
Grus grus - 2024-03-29 Durkts
Corvus corax - 2024-03-29 gba3
Ciconia ciconia - 2024-03-29 Antarktīda
Fringilla coelebs - 2024-03-29 Acetons
Columba livia f. domestica - 2024-03-29 guta7
Nezināms
Ignotus
@ Matrus
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 29.marts, 12:32

"B" varētu, jā. Daudzām putnu sugām migrējošie putni dzied un viņus tāpat nav iespējams izfiltrēt no potenciāliem ligzdotājiem. Ja biotops ir piemērots sugas ligzdošanai, tad "B" ir O.K.


Kiwi 29.marts, 12:09

Paldies, Vija!


ekologs 29.marts, 11:38

Man kaut kā uz Kārklu raibeņa pusi velk :)


nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts