Aktīvie lietotāji: 303 Šodien ievadītie novērojumi: 218 Kopējais novērojumu skaits: 2196567
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Karmenas Rozes tauriņmīlestība
Pievienots 2022-09-30 20:05:43

Dabas novērojumu portālam Dabasdati.lv iesūtīto novērojumu skaita ziņā Karmena Roze nav pati bagātākā, taču viņas fotogrāfijas, lielākoties tauriņi, ir tik kvalitatīvas, ka uzreiz paliek atmiņā. Arī viņas pagājušogad iznākusī fotogrāmata "Latvijas daba tuvplānā" jau ir izpirkta – kam tās nav, tie Karmenas tauriņus un citas dabas fotogrāfijas var redzēt Dabasdatos, kā arī viņas feisbuklapā, dažas rotās arī 2023. gada kalendāru "Latvijas dzīvnieki" (izdevniecība "Latvijas Mediji"). Galvenais ir prieks par dabas skaistumu, - savu fotogājienu mērķi atklāj Karmena, piebilstot, ka tā viņa arī atdod parādu pašai sev par to, ko jaunos gados, dabā būdama, palaidusi garām.


Karmena Roze. Foto: Evita Puzāne

Kas jūs bijāt – pilsētas vai lauku bērns?

Bērnībā manas mājas bija meža malā, un, kad pārnācu no skolas, pirmais darbs bija aizskriet uz mežu un paskatīties, kas tur notiek. Vēlāk esmu dzīvojusi gan pilsētā, gan laukos, bet tas, kā es tagad ieraugu dabu, ir atsevišķs stāsts.

Kas šajā ziņā ir mainījies samērā ar bērnības izjūtām?

Bērnībā man patika gan meža smaržas, gan lapas rudenī, zināju, kāda sēnīte katrā vietā aug, - bet es neredzēju kukaiņus! Tie man ir atklājums tikai tagad, mūža otrajā pusē. Daba man ir patikusi vienmēr, bet senāk nebija iespējas tajā tik ļoti iedziļināties. Varu izstāstīt vienu gadījumu par to, kā daba mani bērnībā ir valdzinājusi. Bērnudārzu tajos laikos tikpat kā nebija. Mamma, iedama uz darbu, mani atstāja mājās vienu un pieteica, ka durvis slēgt vaļā nedrīkst un arī kāpt pa logu laukā ne, - man jādzīvojas pa māju un jāgaida, kamēr mamma atbrauc. Šodien par tādu rīcību droši vien šausminātos…

Šodien par to droši atņemtu vecāku tiesības, bet senāk mazi bērni bieži vien tika pa dienu atstāti vieni mājās, kamēr vecāki darbā.

Tas gadījums notika pieneņu ziedēšanas laikā. Mani pienenes tik ļoti vilināja, ka es mammu nepaklausīju. Lai redzētu, vai es tiešām klausu, mamma bija pie loga piespraudusi avīzi. Bet es tomēr izkāpu ārā pa logu, iegāju pieneņu pļavā un sajūsmā par pienenēm biju tā aizrāvusies, ka nepamanīju autobusa nākšanu. Pēdējā brīdī ielēcu pa logu iekšā, bet sava grēka pēdas labi noslēpt man neizdevās, mamma mani pieķēra. Viss galu galā beidzās labi, ar mammas pamācībām, ka tā tomēr nevajag darīt. Bet tas valdzinājums manī no bērna dienām ir saglabājies līdz pat šodienai, sajūsma par dabas skaistumu nav izdzēšama. Tagad esmu ārkārtīgi laimīga un priecīga, ka mūža otrajā pusē man ir dota iespēja ieraudzīt to, ko neredzēju bērnībā.

Vai jaunībā jūs jau fotografējāt?

Jā, ar fotoaparātu FED, pati iemācījos, bet par dabas fotografēšanu man tad ne domas nebija, fotografēju draugus mūzikas skolā un citur. Tolaik tās bija melnbaltās bildes. Tagad ir citi laiki, pieejama cita tehnika, spoguļkameras...

Mani vienmēr ir ārkārtīgi valdzinājušas rasas lāses, zirnekļtīkli. Tiku domājusi: kaut varētu šo ātri gaistošo skaistumu saglabāt fotogrāfijā! Lai to izdarītu, bija vajadzīga tehnika un zināšanas. Nolēmu, ka gribu tomēr rasu nofotografēt, un 2017. gadā izgāju pirmā un otrā līmeņa fotokursus pie Ronalda Šulca, kā arī iegādājos makroobjektīvu. Jau kursu laikā man bija skaidrs, ka negribu fotografēt cilvēkus, gribu fiksēt dabas skaistumu, bet īsts apvērsums manā domāšanā notika pēc vienas neklātienes tikšanās. Reiz ieraudzīju uz lapas sēžam tādu tauriņu, kādu es nekad nebiju redzējusi, un nofotografēju. Laimīgā kārtā man tas izdevās, tauriņš neaizlidoja. Gribēdama noskaidrot, kas tas par tauriņu, meklēju internetā un tur uzdūros Sintijas Elfertes tauriņu lapai.

Tas iespaids, kādu Elfertes lapa uz mani atstāja, nav vārdos izsakāms! Man tas bija šoks labā nozīmē, milzīgs pārsteigums: kā tad tā, es taču tik ilgi esmu nodzīvojusi šajā pasaulē, tik bieži esmu bijusi dabā – mežos un pļavās, visur kur, bet kur bija manas acis, ka es neko tādu neredzēju, ka man nebija ne jausmas, cik skaisti un cik dažādi ir arī it kā necili tauriņi?

Divas dienas aizgrābta skatījos to lapu un tad nolēmu: viss, citas iespējas man vairs nebūs, esmu tikai viesis šajā zemē, ja to nepazīstu, tāpēc man ir jāiet un jāpiepazīstas ar to it kā neredzamo daļu, kas tepat blakām ir. Gribu viņus pati satikt un nofotografēt. Jo viena lieta ir skatīties fotogrāfijas internetā, cita lieta – personiskais piedzīvojums, kad satiec tauriņu reālos apstākļos, reālās gaismās. Tas prieks, kad viņu beidzot atrodi, tas satraukums – izdosies vai neizdosies viņu nofotografēt? Vai pietiks meistarības, lai viņu nofotografētu un neaizbaidītu? Jo tauriņu fotografēšanā ir jārīkojas ļoti ātri un reizē ļoti uzmanīgi. Tās iemaņas var apgūt tikai praksē. Ja vienreiz kaut kas izdodas, nākamajā jau zini, kā varētu mēģināt.

Tā nu kopš 2017. gada, tātad piecus gadus pavasaros, vasarās un rudeņos tauriņus un citus kukaiņus fotografēju faktiski diendienā. Tas ir grūti, bet aizraujoši un bezgala skaisti.


Ceļteku pļavrabenis Melitaea didyma. Foto: Karmena Roze

Kur jūs ņemat laiku, lai katru dienu būtu dabā?

Laimīgā kārtā tad, kad manī notika šis apvērusms domāšanā, biju jau tuvu pensijas vecumam. Aizgāju no darba (paldies manai ģimenei, kas mani atbalstīja) un devos priekšlaicīgā pensijā, sapratusi, ka cilvēks nekad nevar zināt, cik ilgi vēl viņam būs spēka un enerģijas. Nolēmu, ka jāvelta laiks tam, ko gribu darīt visvairāk, lai nebūtu tā, ka pēdējā brīdī jāsauc: paga, paga, es taču neredzēju to, ko gribēju ieraudzīt… Tagad, cik vien varu, esmu dabā, jo laika tas tiešām prasa ļoti daudz – pirmkārt, lai kukaini atrastu, otrkārt, lai to nofotografētu. Man nav tik svarīgs atrasto kukaiņu daudzums, cik fotogrāfiju kvalitāte – lai to, kuru esmu atradusi, varu nofotografēt tā, ka ir redzams, cik viņš patiesībā ir skaists.

Kā jūs izvēlaties savus kukaiņu meklēšanas maršrutus?

Dzīvoju Jūrmalā, vispirms apsekoju sev tuvāko teritoriju, tuvākās mežmalas. Tad ar velosipēdu aizbraucu līdz Bigauņciemam, Lapmežciemam, uz Ķemeru purvu, Sloku, Kauguriem… Protams, tur var atrast tikai tās sugas, kuras mīt šajos biotopos. Ja gribu atrast tādu sugu, kas te nav sastopama, man ir jādodas tālākā ekspedīcijā. Toreiz, kad sajūsminājos par Elfertes tauriņu lapu, domāju: kā tas ir iespējams – simt tauriņu sugas atrast, vai es arī to varētu? Jāpamēģina.

Tuvāk atrodamos esmu sameklējusi un nofotografējusi, lai gan sākumā man vēl nebija tādu iemaņu, lai katra bilde izdotos kvalitatīva. Par citām sugām bija skaidrs, ka tās jābrauc meklēt tur, kur tās varētu būt, un tā nu katru vasaru es dodos arī kādā tālākā izbraucienā. Tajos gadās visādi piedzīvojumi. Piemēram, par brūnvālīšu zilenīti Maculinea teleius bija zināms, ka tas ir sastapts Vītiņu pļavās pie Liepājas. Dodos uz Liepāju, apmetos viesnīcā, apzinoties, ka vienā dienā savu meklējamo objektu varu arī nesastapt. Jā, visu pirmo dienu pavadu Vītiņu pļavās, dabā būt ir brīnišķīgi, ir arī brūnvālītes, bet brūnvālīšu zilenīša nav… Turklāt vējš pūš tik stipri, ka viss līgojas. Staigāju, meklēju un domāju: vai tiešām būs jādodas uz mājām bez tā zilenīša? Kad nu ilgi tā biju staigājusi, sāku ar savu meklējamo tauriņu runāt (smaida): "Taurenīt, vai tu vispār zini, ka es esmu atbraukusi? Es divus gadus vai pat ilgāk par tevi domāju, nu esmu te un gribu tevi satikt. Vai tiešām man būs jābrauc mājās, tevi nesatikušai? Vai tiešām tu nevarētu parādīties? Esi tik laipns, parādies!"


Brūnvālīšu zilenītis
Maculinea teleius. Foto: Karmena Roze

Kā jūs domājat, kas notika? Viņš parādījās! Nevaru ne izstāstīt, cik laimīga biju, kad viņu ieraudzīju pēc divu dienu meklēšanas! Taču vējš pūta ārprātīgi stipri, un pļava kā stepe… Tomēr saņēmos un, lai gan brūnvālīšu zilenītis vējā šūpojās un līgojās kopā ar augu, uz kura bija nosēdies, man izdevās viņu kvalitatīvi nofotografēt.

Cik tuvu esat līdz mērķim nofotografēt simt tauriņu sugas?

Tagad esmu tikusi līdz 84 sugām. Vēl palikušas 16 sugas, visas grūti atrodamas, tālu meklējamas. Tas, ka tauriņš kādā vietā ir sastopams, vēl nenozīmē, ka viņš parādīsies, kad tu tur būsi.

Daža laba zilenīšu suga Latvijā ir sastopama tikai uz mūsu austrumu robežām, kur tagad ārkārtas situācija…

Esmu jau bijusi ekspedīcijā arī tur. Grebļa kalnā meklēju esparsetu zilenīti Polyommatus damon. Esparsetes atradu, esparsetu zilenīti ne. Toties tur nofotografēju vainadzīšu zilenīti Plebeius argyrognomon, kas arī citur Latvijā ir reti sastopams. Ilgi gāja, kamēr sapratu, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, jo viņš ir līdzīgs mazajam viršu zilenītim Plebeius argus. Tomēr izpētīju viņa punktiņus un citas pazīmes un tiku skaidrībā, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, tad bija lieli prieki.

Toreiz turpat Daugavpils rajonā atradu lielo silsamteni un ceļteku pļavraibeni, arī par tiem bija prieks, jo Jūrmalā viņu nav. Lielais silsamtenis ir brūni pelēks un ārkārtīgi labi saplūst ar vidi – tik labi, ka ir gandrīz neiespējami viņu nofotografēt. Skrienot viņam pakaļ, pagāja pāris stundas, bet viņš tik nosēžas sūnās, ar kurām gandrīz saplūst. Karstums 28 grādi, man likās, ka drīz paģībšu, bet viņš kā nesēžas, tā nesēžas tādā vietā, kurā būtu labi nobildējams. Sāku lūgties: "Draudziņ, vai tu nevarētu nosēsties kādā normālā vietā? Es otrreiz nevarēšu tik tālu atbraukt, man nebūs iespējas tevi vēlreiz bildēt…" Un kā jūs domājat? Viņš apsēdās uz zariņa, kam aiz muguras smiltis, tās dod viendabīgu gaišu fonu, uz kura lielais silsamtenis labi izceļas, es tupus rāpus pielīdu pie viņa un nofotografēju.


Lielais silsamtenis Hipparchia alcyone
. Foto: Karmena Roze

Var likties – tauriņš, kas nu tur liels? Bet man viņi visi ir brīnišķīgi. Tā ir sava veida mīlestība: cik viņi ir skaisti, cik apbrīnojami!

Tātad tieši tauriņi ir jūsu dabas fotogrāfijas ekspedīciju galvenais mērķis?

Jā, un tas mērķis man ir joprojām. Protams, tā veiksmīga īstenošanās ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Šovasar varēju sarakstu papildināt tikai ar vienu sugu, gaiļbiksīšu sīkraibeni Hamearis lucina, jo vasara bija nežēlīgi karsta, un, lai cik esmu drosmīga, tomēr apzinos, ka garos zābakos un jakā tas būtu drusku par traku.


Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: Karmena Roze

Jūsu mērķis ir tieši Latvijas dienas tauriņi?

Jā, tā es būtu gribējusi – viņus visus satikt un kvalitatīvi nofotografēt. Ne vienmēr tas izdodas. Protams, tauriņus meklējot, atrodu arī citus…

Augus, putnus, sēnes…

Tos mazāk – vairāk citus kukaiņus. Kad tu caur kameras aci ieraugi to mazo kukainīti, kas citādi gandrīz nav saredzams, tas ir īsts brīnums: cik viņš ir skaists! Lai cik maziņš būtu kukainis, katram ir savs dizains, savs materiāls, tie ir dzīvi mākslas darbi. Kaut vai blaktis, kas daudziem bieži vien izsauc negatīvas emocijas. Vajag paskatīties uz to fantastisko dizainu – brīnumskaisti kukaiņi! Es, viņus pētot, jūtos kā apburta, katrs kukainis man ir atklājums. Piemēram, ragainā cikāde, ko agrāk nebiju redzējusi, kukainis apmēram kabaču sēkliņas lielumā. Pirmajā brīdī šķiet – necils pelēks kukainītis. Bet paskaties rūpīgāk, kādi viņam ir ragi, kādas acis! To dabas doto skaistumu un interesantumu nevar ieraudzīt vienkārši tāpat.


Ragainā cikāde Centrotus cornutus. Foto: Karmena Roze

Tas ir bezgala aizraujoši, tāpēc es viņus fotografēju, mācos pazīt. Mareka Ieviņa dabas lapa mani iedvesmo, tajā varu apskatīties, kādus kukaiņus es visvairāk gribētu satikt. Man ir sarakstiņš, kurā reģionā var meklēt tos tauriņus, kas mani interesē, tos tad meklēju mērķtiecīgi, bet pārējos kukaiņus atrodu, vienkārši baudot dabu. Jau pati atrašanās dabā ir brīnišķīga, man patīk tur būt vienai un saplūst ar to.

Uzreiz jau daba nemaz neatklājas. Paiet pirmās desmit minūtes, šķiet – neviena te nav, esmu viena pati, nevienas dzīvas būtnes. Bet pēc kāda laika jau sāk likties, ka daba mani pieņem, kaut kas sāk parādīties, un tad es tā aizraujos, ka var zust laika izjūta, kamēr beigās atjēdzos, ka jābrauc mājās.

Kurus citus dabas fotogrāfus jūs izceltu?

Vairāki ir ļoti labi. Putnus fotografēt mani iedvesmoja Viktors Ivanovs. Skatoties Ivanova fotogrāfijas, jūtu, ka viņam ir ļoti liela mīlestība pret putniem, ka fotogrāfs, bildējot šo putnu, ir bijis sajūsmināts. Skatoties viņa fotogrāfijas, sāku domāt, ka varētu arī kādu putniņu nofotografēt – tie arī ir kustīgi, tiem arī ir grūti piekļūt. Bet vispār putni nav mans lauciņš, tos vairāk fotografēju ziemā.


Zilzīlīte Parus caeruleus. Foto: Karmena Roze

Vai jums negadās tā, ka ieraugāt skaistu taurenīti, bet fotoaparāta nav līdzi?

Nē, man pat sēņojot kamera ir līdzi, lai gan tā ir papildu stiepšana. Nekad nevar zināt, vai neieraudzīšu kādu interesantu kukaini vai kāpuriņu. Nesen sēņojot pirmoreiz mūžā nofotografēju ērci, kas rāpoja man pa roku. Ērce gan man neizraisa pozitīvas emocijas.

Pagājušogad iznāca jūsu grāmata Latvijas daba tuvplānā, kas jau izpirkta.

Patiesībā ideja kaut ko tādu izveidot radās pēkšņi, kad "pieteicās" mana mazmeitiņa. Sapratu, ka varētu izveidot kaut ko viņai. Bet tad arī citi cilvēki sāka izrādīt interesi par šādu grāmatu.


Karmenas Rozes fotogrāmata

Kur ņemat informāciju par tauriņiem?

Man ir arī grāmatas, bet Elfertes lapā viņi ir brīnišķīgi apskatāmi. Es viņus esmu iemācījusies no galvas tik labi, ka, nekad agrāk dabā neredzējusi, atpazīstu. Grūtības ir tikai ar tiem brūnajiem tauriņiem – visi brūni un melniem punktiņiem.

Visvairāk man patīk mazie taurenīši – zilenīši, astainīši… Par tiem priecāties un tos fotografēt varu vēl un vēl. Aveņu astainītim ir strīpainas zeķītes… Liekas, Radītājs ir spēlējies, dodams vienam kukainītim brokāta žaketīti, kas saules gaismā mirdz un vizuļo, citam atlasa spārniņus, vēl citam zemnieka vadmaliņu… Dažam nosaukumā ir vārds "parasts", bet man neviens no viņiem nav parasts, ikviens ir unikāls un ārkārtīgi interesants. Man nav zinātnisku mērķu, tauriņu fotografēšana man ir ļoti personiska pasaules atklāšana – tā ieraudzīšana, ko agrāk neesmu redzējusi, lai gan bērnībā un arī jaunības gados ļoti daudz biju dabā. Tagad man ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tad es neredzēju: nevar ieraudzīt, ja speciāli nemeklē. Daba lieliski māk sevi noslēpt no cilvēka acīm. Fotografējot tā ir ieraugāma. Turklāt paša fotografētu kukaini tu neaizmirsti un nākamajā reizē jau pazīsti.

Kuru tauriņu jūs visvairāk gribētu nofotografēt, bet viņš nedodas rokā?

Tieši tā – nedodas rokā. Tu viņu redzi gan, bet netiec līdz bildēšanai. Esmu nofotografējusi pat ķērsu balteni Anthocharis cardamines, kurš lido kā raķete un kā nesēžas, tā nesēžas. Bet esmu sapratusi un sev saku: ja tas tauriņš nedodas un nedodas rokā, tad šodien man nav lemts, nav jāturpina skriet viņam pakaļ, bet jāgaida tā diena, kad tas notiks, lai gan tā diena var būt arī nākamajā gadā. Skaisti zili spārniņi ar melniem rakstiem ir lielajam mārsilu zilenītim Maculinea arion. Tas skaistums ir redzams tad, kad viņš spārnus atver, bet man tāds brīdis nebija gadījies. Šogad atkal biju viņu atradusi, skraidīju viņam pakaļ pa mežu, bet viņš apsēdies kā never, tā never spārnus vaļā, viņam nav noskaņojuma… Neko darīt, reizēm ar tauriņiem labu pozēšanu nevar sarunāt.

Egīls Zirnis

2022-09-30

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Lepus europaeus - 2025-07-02 MoreOrLess
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Coturnix coturnix - 2025-07-02 Gobi
Nezināms
Ignotus
@ VijaS
Pēdējie komentāri novērojumiem
Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


adata 01.jūlijs, 22:05

Skaista! Nedomāju, ka var būt tik koša! Gluži kā oranžā aveņgļotsēne, ko redz jau pa gabalu!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:43

Noteikti Bombus campestris mātīte


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:41

Uģi, šī tomēr šķiet bija B.rupestris. Par to liecina matiņu biezums uz ķermeņa un to forma, īpaši sarkanīgie matiņi vēdera galā.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:29

Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:27

Bombus hypnorum


ekologs 25.jūnijs, 06:38

Paldies, Uģi!


Kiwi 25.jūnijs, 05:49

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:48

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:44

Paldies, Ance un Ilze, par sugas noteikšanu!


CerambyX 25.jūnijs, 02:06

gandreņu vai tumšbrūnais


CerambyX 25.jūnijs, 02:03

Man tomēr izskatās, ka ir metāliski zilā tonī :)


CerambyX 25.jūnijs, 01:42

Domāju, ka pārāk svaigs priekš agrā samteņa.


asaris 24.jūnijs, 23:05

Mēles dižvālene, Clavariadelphus ligula


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts