Aktīvie lietotāji: 134 Šodien ievadītie novērojumi: 429 Kopējais novērojumu skaits: 1482915
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Karmenas Rozes tauriņmīlestība
Pievienots 2022-09-30 20:05:43

Dabas novērojumu portālam Dabasdati.lv iesūtīto novērojumu skaita ziņā Karmena Roze nav pati bagātākā, taču viņas fotogrāfijas, lielākoties tauriņi, ir tik kvalitatīvas, ka uzreiz paliek atmiņā. Arī viņas pagājušogad iznākusī fotogrāmata "Latvijas daba tuvplānā" jau ir izpirkta – kam tās nav, tie Karmenas tauriņus un citas dabas fotogrāfijas var redzēt Dabasdatos, kā arī viņas feisbuklapā, dažas rotās arī 2023. gada kalendāru "Latvijas dzīvnieki" (izdevniecība "Latvijas Mediji"). Galvenais ir prieks par dabas skaistumu, - savu fotogājienu mērķi atklāj Karmena, piebilstot, ka tā viņa arī atdod parādu pašai sev par to, ko jaunos gados, dabā būdama, palaidusi garām.


Karmena Roze. Foto: Evita Puzāne

Kas jūs bijāt – pilsētas vai lauku bērns?

Bērnībā manas mājas bija meža malā, un, kad pārnācu no skolas, pirmais darbs bija aizskriet uz mežu un paskatīties, kas tur notiek. Vēlāk esmu dzīvojusi gan pilsētā, gan laukos, bet tas, kā es tagad ieraugu dabu, ir atsevišķs stāsts.

Kas šajā ziņā ir mainījies samērā ar bērnības izjūtām?

Bērnībā man patika gan meža smaržas, gan lapas rudenī, zināju, kāda sēnīte katrā vietā aug, - bet es neredzēju kukaiņus! Tie man ir atklājums tikai tagad, mūža otrajā pusē. Daba man ir patikusi vienmēr, bet senāk nebija iespējas tajā tik ļoti iedziļināties. Varu izstāstīt vienu gadījumu par to, kā daba mani bērnībā ir valdzinājusi. Bērnudārzu tajos laikos tikpat kā nebija. Mamma, iedama uz darbu, mani atstāja mājās vienu un pieteica, ka durvis slēgt vaļā nedrīkst un arī kāpt pa logu laukā ne, - man jādzīvojas pa māju un jāgaida, kamēr mamma atbrauc. Šodien par tādu rīcību droši vien šausminātos…

Šodien par to droši atņemtu vecāku tiesības, bet senāk mazi bērni bieži vien tika pa dienu atstāti vieni mājās, kamēr vecāki darbā.

Tas gadījums notika pieneņu ziedēšanas laikā. Mani pienenes tik ļoti vilināja, ka es mammu nepaklausīju. Lai redzētu, vai es tiešām klausu, mamma bija pie loga piespraudusi avīzi. Bet es tomēr izkāpu ārā pa logu, iegāju pieneņu pļavā un sajūsmā par pienenēm biju tā aizrāvusies, ka nepamanīju autobusa nākšanu. Pēdējā brīdī ielēcu pa logu iekšā, bet sava grēka pēdas labi noslēpt man neizdevās, mamma mani pieķēra. Viss galu galā beidzās labi, ar mammas pamācībām, ka tā tomēr nevajag darīt. Bet tas valdzinājums manī no bērna dienām ir saglabājies līdz pat šodienai, sajūsma par dabas skaistumu nav izdzēšama. Tagad esmu ārkārtīgi laimīga un priecīga, ka mūža otrajā pusē man ir dota iespēja ieraudzīt to, ko neredzēju bērnībā.

Vai jaunībā jūs jau fotografējāt?

Jā, ar fotoaparātu FED, pati iemācījos, bet par dabas fotografēšanu man tad ne domas nebija, fotografēju draugus mūzikas skolā un citur. Tolaik tās bija melnbaltās bildes. Tagad ir citi laiki, pieejama cita tehnika, spoguļkameras...

Mani vienmēr ir ārkārtīgi valdzinājušas rasas lāses, zirnekļtīkli. Tiku domājusi: kaut varētu šo ātri gaistošo skaistumu saglabāt fotogrāfijā! Lai to izdarītu, bija vajadzīga tehnika un zināšanas. Nolēmu, ka gribu tomēr rasu nofotografēt, un 2017. gadā izgāju pirmā un otrā līmeņa fotokursus pie Ronalda Šulca, kā arī iegādājos makroobjektīvu. Jau kursu laikā man bija skaidrs, ka negribu fotografēt cilvēkus, gribu fiksēt dabas skaistumu, bet īsts apvērsums manā domāšanā notika pēc vienas neklātienes tikšanās. Reiz ieraudzīju uz lapas sēžam tādu tauriņu, kādu es nekad nebiju redzējusi, un nofotografēju. Laimīgā kārtā man tas izdevās, tauriņš neaizlidoja. Gribēdama noskaidrot, kas tas par tauriņu, meklēju internetā un tur uzdūros Sintijas Elfertes tauriņu lapai.

Tas iespaids, kādu Elfertes lapa uz mani atstāja, nav vārdos izsakāms! Man tas bija šoks labā nozīmē, milzīgs pārsteigums: kā tad tā, es taču tik ilgi esmu nodzīvojusi šajā pasaulē, tik bieži esmu bijusi dabā – mežos un pļavās, visur kur, bet kur bija manas acis, ka es neko tādu neredzēju, ka man nebija ne jausmas, cik skaisti un cik dažādi ir arī it kā necili tauriņi?

Divas dienas aizgrābta skatījos to lapu un tad nolēmu: viss, citas iespējas man vairs nebūs, esmu tikai viesis šajā zemē, ja to nepazīstu, tāpēc man ir jāiet un jāpiepazīstas ar to it kā neredzamo daļu, kas tepat blakām ir. Gribu viņus pati satikt un nofotografēt. Jo viena lieta ir skatīties fotogrāfijas internetā, cita lieta – personiskais piedzīvojums, kad satiec tauriņu reālos apstākļos, reālās gaismās. Tas prieks, kad viņu beidzot atrodi, tas satraukums – izdosies vai neizdosies viņu nofotografēt? Vai pietiks meistarības, lai viņu nofotografētu un neaizbaidītu? Jo tauriņu fotografēšanā ir jārīkojas ļoti ātri un reizē ļoti uzmanīgi. Tās iemaņas var apgūt tikai praksē. Ja vienreiz kaut kas izdodas, nākamajā jau zini, kā varētu mēģināt.

Tā nu kopš 2017. gada, tātad piecus gadus pavasaros, vasarās un rudeņos tauriņus un citus kukaiņus fotografēju faktiski diendienā. Tas ir grūti, bet aizraujoši un bezgala skaisti.


Ceļteku pļavrabenis Melitaea didyma. Foto: Karmena Roze

Kur jūs ņemat laiku, lai katru dienu būtu dabā?

Laimīgā kārtā tad, kad manī notika šis apvērusms domāšanā, biju jau tuvu pensijas vecumam. Aizgāju no darba (paldies manai ģimenei, kas mani atbalstīja) un devos priekšlaicīgā pensijā, sapratusi, ka cilvēks nekad nevar zināt, cik ilgi vēl viņam būs spēka un enerģijas. Nolēmu, ka jāvelta laiks tam, ko gribu darīt visvairāk, lai nebūtu tā, ka pēdējā brīdī jāsauc: paga, paga, es taču neredzēju to, ko gribēju ieraudzīt… Tagad, cik vien varu, esmu dabā, jo laika tas tiešām prasa ļoti daudz – pirmkārt, lai kukaini atrastu, otrkārt, lai to nofotografētu. Man nav tik svarīgs atrasto kukaiņu daudzums, cik fotogrāfiju kvalitāte – lai to, kuru esmu atradusi, varu nofotografēt tā, ka ir redzams, cik viņš patiesībā ir skaists.

Kā jūs izvēlaties savus kukaiņu meklēšanas maršrutus?

Dzīvoju Jūrmalā, vispirms apsekoju sev tuvāko teritoriju, tuvākās mežmalas. Tad ar velosipēdu aizbraucu līdz Bigauņciemam, Lapmežciemam, uz Ķemeru purvu, Sloku, Kauguriem… Protams, tur var atrast tikai tās sugas, kuras mīt šajos biotopos. Ja gribu atrast tādu sugu, kas te nav sastopama, man ir jādodas tālākā ekspedīcijā. Toreiz, kad sajūsminājos par Elfertes tauriņu lapu, domāju: kā tas ir iespējams – simt tauriņu sugas atrast, vai es arī to varētu? Jāpamēģina.

Tuvāk atrodamos esmu sameklējusi un nofotografējusi, lai gan sākumā man vēl nebija tādu iemaņu, lai katra bilde izdotos kvalitatīva. Par citām sugām bija skaidrs, ka tās jābrauc meklēt tur, kur tās varētu būt, un tā nu katru vasaru es dodos arī kādā tālākā izbraucienā. Tajos gadās visādi piedzīvojumi. Piemēram, par brūnvālīšu zilenīti Maculinea teleius bija zināms, ka tas ir sastapts Vītiņu pļavās pie Liepājas. Dodos uz Liepāju, apmetos viesnīcā, apzinoties, ka vienā dienā savu meklējamo objektu varu arī nesastapt. Jā, visu pirmo dienu pavadu Vītiņu pļavās, dabā būt ir brīnišķīgi, ir arī brūnvālītes, bet brūnvālīšu zilenīša nav… Turklāt vējš pūš tik stipri, ka viss līgojas. Staigāju, meklēju un domāju: vai tiešām būs jādodas uz mājām bez tā zilenīša? Kad nu ilgi tā biju staigājusi, sāku ar savu meklējamo tauriņu runāt (smaida): "Taurenīt, vai tu vispār zini, ka es esmu atbraukusi? Es divus gadus vai pat ilgāk par tevi domāju, nu esmu te un gribu tevi satikt. Vai tiešām man būs jābrauc mājās, tevi nesatikušai? Vai tiešām tu nevarētu parādīties? Esi tik laipns, parādies!"


Brūnvālīšu zilenītis
Maculinea teleius. Foto: Karmena Roze

Kā jūs domājat, kas notika? Viņš parādījās! Nevaru ne izstāstīt, cik laimīga biju, kad viņu ieraudzīju pēc divu dienu meklēšanas! Taču vējš pūta ārprātīgi stipri, un pļava kā stepe… Tomēr saņēmos un, lai gan brūnvālīšu zilenītis vējā šūpojās un līgojās kopā ar augu, uz kura bija nosēdies, man izdevās viņu kvalitatīvi nofotografēt.

Cik tuvu esat līdz mērķim nofotografēt simt tauriņu sugas?

Tagad esmu tikusi līdz 84 sugām. Vēl palikušas 16 sugas, visas grūti atrodamas, tālu meklējamas. Tas, ka tauriņš kādā vietā ir sastopams, vēl nenozīmē, ka viņš parādīsies, kad tu tur būsi.

Daža laba zilenīšu suga Latvijā ir sastopama tikai uz mūsu austrumu robežām, kur tagad ārkārtas situācija…

Esmu jau bijusi ekspedīcijā arī tur. Grebļa kalnā meklēju esparsetu zilenīti Polyommatus damon. Esparsetes atradu, esparsetu zilenīti ne. Toties tur nofotografēju vainadzīšu zilenīti Plebeius argyrognomon, kas arī citur Latvijā ir reti sastopams. Ilgi gāja, kamēr sapratu, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, jo viņš ir līdzīgs mazajam viršu zilenītim Plebeius argus. Tomēr izpētīju viņa punktiņus un citas pazīmes un tiku skaidrībā, ka tas ir vainadzīšu zilenītis, tad bija lieli prieki.

Toreiz turpat Daugavpils rajonā atradu lielo silsamteni un ceļteku pļavraibeni, arī par tiem bija prieks, jo Jūrmalā viņu nav. Lielais silsamtenis ir brūni pelēks un ārkārtīgi labi saplūst ar vidi – tik labi, ka ir gandrīz neiespējami viņu nofotografēt. Skrienot viņam pakaļ, pagāja pāris stundas, bet viņš tik nosēžas sūnās, ar kurām gandrīz saplūst. Karstums 28 grādi, man likās, ka drīz paģībšu, bet viņš kā nesēžas, tā nesēžas tādā vietā, kurā būtu labi nobildējams. Sāku lūgties: "Draudziņ, vai tu nevarētu nosēsties kādā normālā vietā? Es otrreiz nevarēšu tik tālu atbraukt, man nebūs iespējas tevi vēlreiz bildēt…" Un kā jūs domājat? Viņš apsēdās uz zariņa, kam aiz muguras smiltis, tās dod viendabīgu gaišu fonu, uz kura lielais silsamtenis labi izceļas, es tupus rāpus pielīdu pie viņa un nofotografēju.


Lielais silsamtenis Hipparchia alcyone
. Foto: Karmena Roze

Var likties – tauriņš, kas nu tur liels? Bet man viņi visi ir brīnišķīgi. Tā ir sava veida mīlestība: cik viņi ir skaisti, cik apbrīnojami!

Tātad tieši tauriņi ir jūsu dabas fotogrāfijas ekspedīciju galvenais mērķis?

Jā, un tas mērķis man ir joprojām. Protams, tā veiksmīga īstenošanās ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Šovasar varēju sarakstu papildināt tikai ar vienu sugu, gaiļbiksīšu sīkraibeni Hamearis lucina, jo vasara bija nežēlīgi karsta, un, lai cik esmu drosmīga, tomēr apzinos, ka garos zābakos un jakā tas būtu drusku par traku.


Gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina. Foto: Karmena Roze

Jūsu mērķis ir tieši Latvijas dienas tauriņi?

Jā, tā es būtu gribējusi – viņus visus satikt un kvalitatīvi nofotografēt. Ne vienmēr tas izdodas. Protams, tauriņus meklējot, atrodu arī citus…

Augus, putnus, sēnes…

Tos mazāk – vairāk citus kukaiņus. Kad tu caur kameras aci ieraugi to mazo kukainīti, kas citādi gandrīz nav saredzams, tas ir īsts brīnums: cik viņš ir skaists! Lai cik maziņš būtu kukainis, katram ir savs dizains, savs materiāls, tie ir dzīvi mākslas darbi. Kaut vai blaktis, kas daudziem bieži vien izsauc negatīvas emocijas. Vajag paskatīties uz to fantastisko dizainu – brīnumskaisti kukaiņi! Es, viņus pētot, jūtos kā apburta, katrs kukainis man ir atklājums. Piemēram, ragainā cikāde, ko agrāk nebiju redzējusi, kukainis apmēram kabaču sēkliņas lielumā. Pirmajā brīdī šķiet – necils pelēks kukainītis. Bet paskaties rūpīgāk, kādi viņam ir ragi, kādas acis! To dabas doto skaistumu un interesantumu nevar ieraudzīt vienkārši tāpat.


Ragainā cikāde Centrotus cornutus. Foto: Karmena Roze

Tas ir bezgala aizraujoši, tāpēc es viņus fotografēju, mācos pazīt. Mareka Ieviņa dabas lapa mani iedvesmo, tajā varu apskatīties, kādus kukaiņus es visvairāk gribētu satikt. Man ir sarakstiņš, kurā reģionā var meklēt tos tauriņus, kas mani interesē, tos tad meklēju mērķtiecīgi, bet pārējos kukaiņus atrodu, vienkārši baudot dabu. Jau pati atrašanās dabā ir brīnišķīga, man patīk tur būt vienai un saplūst ar to.

Uzreiz jau daba nemaz neatklājas. Paiet pirmās desmit minūtes, šķiet – neviena te nav, esmu viena pati, nevienas dzīvas būtnes. Bet pēc kāda laika jau sāk likties, ka daba mani pieņem, kaut kas sāk parādīties, un tad es tā aizraujos, ka var zust laika izjūta, kamēr beigās atjēdzos, ka jābrauc mājās.

Kurus citus dabas fotogrāfus jūs izceltu?

Vairāki ir ļoti labi. Putnus fotografēt mani iedvesmoja Viktors Ivanovs. Skatoties Ivanova fotogrāfijas, jūtu, ka viņam ir ļoti liela mīlestība pret putniem, ka fotogrāfs, bildējot šo putnu, ir bijis sajūsmināts. Skatoties viņa fotogrāfijas, sāku domāt, ka varētu arī kādu putniņu nofotografēt – tie arī ir kustīgi, tiem arī ir grūti piekļūt. Bet vispār putni nav mans lauciņš, tos vairāk fotografēju ziemā.


Zilzīlīte Parus caeruleus. Foto: Karmena Roze

Vai jums negadās tā, ka ieraugāt skaistu taurenīti, bet fotoaparāta nav līdzi?

Nē, man pat sēņojot kamera ir līdzi, lai gan tā ir papildu stiepšana. Nekad nevar zināt, vai neieraudzīšu kādu interesantu kukaini vai kāpuriņu. Nesen sēņojot pirmoreiz mūžā nofotografēju ērci, kas rāpoja man pa roku. Ērce gan man neizraisa pozitīvas emocijas.

Pagājušogad iznāca jūsu grāmata Latvijas daba tuvplānā, kas jau izpirkta.

Patiesībā ideja kaut ko tādu izveidot radās pēkšņi, kad "pieteicās" mana mazmeitiņa. Sapratu, ka varētu izveidot kaut ko viņai. Bet tad arī citi cilvēki sāka izrādīt interesi par šādu grāmatu.


Karmenas Rozes fotogrāmata

Kur ņemat informāciju par tauriņiem?

Man ir arī grāmatas, bet Elfertes lapā viņi ir brīnišķīgi apskatāmi. Es viņus esmu iemācījusies no galvas tik labi, ka, nekad agrāk dabā neredzējusi, atpazīstu. Grūtības ir tikai ar tiem brūnajiem tauriņiem – visi brūni un melniem punktiņiem.

Visvairāk man patīk mazie taurenīši – zilenīši, astainīši… Par tiem priecāties un tos fotografēt varu vēl un vēl. Aveņu astainītim ir strīpainas zeķītes… Liekas, Radītājs ir spēlējies, dodams vienam kukainītim brokāta žaketīti, kas saules gaismā mirdz un vizuļo, citam atlasa spārniņus, vēl citam zemnieka vadmaliņu… Dažam nosaukumā ir vārds "parasts", bet man neviens no viņiem nav parasts, ikviens ir unikāls un ārkārtīgi interesants. Man nav zinātnisku mērķu, tauriņu fotografēšana man ir ļoti personiska pasaules atklāšana – tā ieraudzīšana, ko agrāk neesmu redzējusi, lai gan bērnībā un arī jaunības gados ļoti daudz biju dabā. Tagad man ir atbilde uz jautājumu, kāpēc tad es neredzēju: nevar ieraudzīt, ja speciāli nemeklē. Daba lieliski māk sevi noslēpt no cilvēka acīm. Fotografējot tā ir ieraugāma. Turklāt paša fotografētu kukaini tu neaizmirsti un nākamajā reizē jau pazīsti.

Kuru tauriņu jūs visvairāk gribētu nofotografēt, bet viņš nedodas rokā?

Tieši tā – nedodas rokā. Tu viņu redzi gan, bet netiec līdz bildēšanai. Esmu nofotografējusi pat ķērsu balteni Anthocharis cardamines, kurš lido kā raķete un kā nesēžas, tā nesēžas. Bet esmu sapratusi un sev saku: ja tas tauriņš nedodas un nedodas rokā, tad šodien man nav lemts, nav jāturpina skriet viņam pakaļ, bet jāgaida tā diena, kad tas notiks, lai gan tā diena var būt arī nākamajā gadā. Skaisti zili spārniņi ar melniem rakstiem ir lielajam mārsilu zilenītim Maculinea arion. Tas skaistums ir redzams tad, kad viņš spārnus atver, bet man tāds brīdis nebija gadījies. Šogad atkal biju viņu atradusi, skraidīju viņam pakaļ pa mežu, bet viņš apsēdies kā never, tā never spārnus vaļā, viņam nav noskaņojuma… Neko darīt, reizēm ar tauriņiem labu pozēšanu nevar sarunāt.

Egīls Zirnis

2022-09-30

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Corvus monedula - 2022-09-18 Laimeslācis
Parus major - 2022-12-03 Langa
Cygnus olor - 2022-12-02 Langa
Pica pica - 2022-12-03 Langa
Pica pica - 2022-12-03 Langa
Picoides tridactylus - 2022-12-03 Langa
Accipiter nisus - 2022-12-03 Langa
Nezināms
Ignotus
@ meža_meita
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 03.decembris, 21:37

Skaidrs, paldies, tātad no 700.


Laimeslācis 03.decembris, 20:46

Ā- sapratu! Jā šīm tādus nesaskatu. Šīm kolumela dalās ļoti līdzīgi kā C.ellae ( zari sadaloties veido tādu kā pusloku/kausu). Tādu līdzību manas acis saskata.


dziedava 03.decembris, 20:29

Nē, skat., piem: https://dabasdati.lv/lv/image/f5d2e601bac5ddd55d4fea9924d108d5/683103/ Spora labajā pusē. Tai gandrīz apakšā, mazliet pa labi, tajā riņķī ir gaišāks posms. Apakšējai sporai tāds posms ir pa labi.


Laimeslācis 03.decembris, 20:19

Pieliku vēl vienu bildi. Attēla centrā dažām sporām redzams tāds kā gredzens - vai tā varētu izskatīties tā gaišā josla ap sporu?


Vīksna 03.decembris, 19:48

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 19:47

Skaits vismaz 700 tur lidinājās, tā aptuveni pēc bildētā skaitīju, un ne viss bildē ietilpa.


dziedava 03.decembris, 19:33

Nja, sporas nu tā, pa augšējo robežu, jābūt 7-10(11) mkm. Bet kā vakar rakstīju, Edvīns teic, ka C.nigra ir ļoti daudzveidīga, tik skrupulozi nav jāskatās. C.nigrai sporām raksturīga arī dīgšanas pora - apkārtējā riņķītī gaišāka josla. Tāda netika manīta? Ja nevar 1000x palielinājumu, tad gan grūtāk to saprast. Bet nu kādi vēl varianti ar garu kolumellu. C.ellae pēc franču noteicēja ir līdz 1mm, pēc vācu - līdz 1,6(2) mm, tad šī derētu. Sporas 7-11(12)mkm. Šai raksturīgs gandrīz pilns ārējais tīkliņš (pa lodes virsmu).


IlzeP 03.decembris, 19:04

Gan www.putni.lv ir bildes ar vasaras un ziemas tērpiem, gan, piemēram, nesen iznākušajā Eiropas putnu noteicējā.


Laimeslācis 03.decembris, 18:53

Nomērīju sporas - viena 9,56 mkm pārējās virs 10 mkm, - no 10,15 līdz 10,76 mkm. Sanāk ka par lielu priekš C.nigra? Pieliku bildes.


Alarion 03.decembris, 18:53

Paldies, Ilze! Ar kaiju atpazīšanu man iet grūti pagaidām. Gan jau ir lielais ķīris - punktiņš bija. Tagad zināšu, ka lielajiem ķīriem arī ir ziemas 'tērpi', citādi nekādi nevarēju identificēt, skatoties attēlos, kur tikai vasaras. :)


IlzeP 03.decembris, 18:22

Pie skaita rādās 1-700. Vai mainīt uz 700-700 vai arī uz kādu skaita diapazonu?


Laimeslācis 03.decembris, 17:55

Tikko pieliku bildi - augļķermeni ar izmēriem.


dziedava 03.decembris, 17:53

Hmm, te tomēr ir gara taisna kolumella, pie apakšas nedalās, kā tai bildē likās. Pašā augša sadalās, tas jau ir kas cits. Tad jau drīzāk būs C.nigra. Nu sporas var paskatīt, bet ja ir tāda gara kolumella, tad jābūt C.nigra


Laimeslācis 03.decembris, 17:38

Paldies, Julita!


Irbe 03.decembris, 17:24

Brūnspārnu ķauķis


Laimeslācis 03.decembris, 17:23

Jā , kolumela tiešām dalās. Pieliku divas bildītes. Paskatīšos sporas.


Laimeslācis 03.decembris, 16:15

Paldies, Julita!


Kiwi 03.decembris, 15:42

Paldies, Margarita un Uldi, par sugas noteikšanu!


dziedava 03.decembris, 15:24

Un vēl ir variants, ka paraudziņā kopā ir dažādas sugas. Izdevās atrast arī vienu tādu vālīti, kurai stiprinājuma vietas kapilīcijam ar kolumellu neizdevās atrast, tā arī tāda pusizjukusi, haotiska. Tā ka varbūt arī, ka abas sugas, tāpēc pagaidām lai nosaukums paliek kā ir.


dziedava 03.decembris, 15:10

Šī mani ļoti samulsināja. Pēc Neuberta tik garas (pat virs 5 mm) var būt tikai 3 sugas - C.alta, C.fragilis un C.nigra. C.fragilis atkrīt, jo tam tipiski kātiņš puse garuma (te daudz garāks) un sporas mazākas un citādāk izskatās. Paliek C.alta un C.nigra. Kārpainas sporas 8-10 mkm der abām sugām. Garuma / galviņas proporcijas arī. Bet C.alta kapilīcijs tipiski viegli atdalās no kolumellas. Mājās esošajos eksemplāros kapilīcijs ir skaidri redzami daudzās vietās savienots ar kolumellu. Tiesa, daļēji jau ir atplīsis un gar kātiņu tikai driskas. Bet tas ir nobriedušā sporu stadijā, kad C.alta jau būtu kā mākonim nogājušam no kolumellas nost. Atradu mājās C.alta paraudziņu. Tam ir tāds haotisks paskats, nav tādu glītu bumbiņu un nav tādu daudzu stiprinājumu pie kolumellas. Būs vien šis C.nigra. Bet tas sākotnēji tipiskais paskats ar iežmaugtajiem vēderiem ir riktīgi mulsinošs..


Irbe 03.decembris, 14:37

Šī būs purva zīlīte


Irbe 03.decembris, 14:34

Mazā gaura?


dziedava 03.decembris, 14:29

Mikroskopēju. Diemžēl paraudziņš tā arī nenobrieda. Mikroskopijā sporas netipiski gaišas, bez skaidra raksta (t.i., nenobriedušas), pēc izmēra 9-10 mkm, kas derētu. Kapilīcijs un kolumella bija atrodami, savstarpēji nesaistīti, kas varētu būt C.alta atbilstoši. Ņemot vērā makro parametrus, domāju, ka suga noteikta pareizi.


dziedava 03.decembris, 13:52

Forma ir kā C.nigra, bet ļoti maza, līdz 2mm un mani uzmanīgu dara 2. foto 3. no labās puses, kam caurspīdīga galviņa - izskatās, ka tur kolumella sadalījusies dakšā - divos zaros, katrs uz savu pusi (C.nigra kolumella ir vienā zarā, taisna). Ja tā - tad daudz ticamāks variants ir C.elegans, kas ir tieši tik maza un kam kolumella dalās galviņā pie apakšas. Ja paraudziņš joprojām ir, tad šo pazīmi derētu pārbaudīt. :)


IlzeP 03.decembris, 13:43

Vai arī kajaks, tiešām nevaru pēc bildēm pateikt.


IlzeP 03.decembris, 13:42

Zivju kaijai Latvijā ir viens novērojums 1974. gadā. Bildes ļoti miglainas, visdrīzāk varētu būt lielais ķīris (laikam jau ir melns punkts uz vaiga?).


roosaluristaja 03.decembris, 13:09

Baltais tādā vietā nevarētu būt


dziedava 03.decembris, 12:03

Šis izrādījās interesants eksemplārs. Pēc skata līdzīgs melnajai komatrihijai, tikai mazāks un ar lielākām sporām nekā vajadzētu būt, par ko Edvīns teica, ka tas vēl esot ok priekš C.nigra. Bet sporas tam ar tādiem lieliem "caurumiem" (dīgšanas poras), kādas C.nigra gan nav raksturīgas. Tādas ir tipiskas Comatricha rigidireta, kam gandrīz atbilst arī pārējie parametri (mazs izmērs, lielākas sporas), ka es jau domāju, ka būs jauna suga, bet tai esot raksturīga augšana uz koka mizas. Bet te, šķiet, uz plikas koksnes. Tad nu šobrīd paliekam pie neparastas C.nigra, bet kas zina, varbūt vēlāk izdalīs kādu jaunu sugu, kas šai labāk derēs :)


Alarion 03.decembris, 10:24

Vai varbūt cita kaija? Mazāka nekā lielās (jaunie sudrabkaijas putni?).


Gradin 03.decembris, 07:43

Paldies par izsmeļošo atbildi.


CerambyX 03.decembris, 01:55

Pie vainas ir no senākiem laikiem (kad ziemas bija aukstākas utt.) saglabājies 'automātiskais filtrs' - daļai 'reto ziemotāju' robeždatums ir 1. decembris. Protams, mūsdienās baltais gārnis droši vien ziemā vairs nav interesants nevienā gadījumā (ja vien nav kādi 382 gārņi vienkopus), bet automātiskais filtrs šādām izmaiņā nespēj izsekot attiecīgi.... Būs droši vien jāpacieš Ardea alba uzlidojums interesantāko novērojumu tabulā nākamajos mēnešos. P.S. bet nu kaut ko centos sabakstīt, ka ziemā varbūt, lai atzīmē interesantus sākot no 10 putniem vienkopus. Cerams, ka DD.lv nesalauzu. Ja kādam ir argumenti, tad var reducēt uz nez - 5 puntiem. Bet nu 1 Ardea alba ziemā laikam tiešām nav vairs nekas interesants. Esam fleksibli un pielāgojamies. (ja vien tehnoloģijas to atļauj).


Gradin 03.decembris, 01:18

Ar ko baltais gārnis īpašs, ka ir interesants novērojums?


Laimeslācis 02.decembris, 21:31

Fotografēju, jo domāju, ka tās ir gļotsēņu kājiņu pamatnes, tikai izlūzušas. Papētīšu...


Gaidis Grandāns 02.decembris, 17:57

Laiks agrāks (ap plkst. 9:30), bet vieta un datums pareizi - pārlidoja virs dārza.


Alvis Āboliņš 02.decembris, 17:49

Vai pareizs laiks, varbūt vieta?


roosaluristaja 02.decembris, 11:53

Principā var būt, bet es pēc šī attēla neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka tā ir


artis113 02.decembris, 11:26

Vai šī varētu būt diplomitoporus flavescens? Aug uz nokaltušas priedes.


dziedava 01.decembris, 23:44

6stūri varētu būt arī izjukuši tik izpūrušai gļotsēnei. Te interesants raksts: https://forum.toadstool.ru/topic/5657-tubifera-applanata/


dziedava 01.decembris, 23:38

Bet nu no trubiņām sastāv?


VijaS 01.decembris, 23:33

Taisnība, pārsteidzos. Pirmā doma, ieraugot krāsu, vispār bija par vecu pūkaino mīkstpiepi, ja tomēr nē, tad no gļotsēnēm tuvākās asociācijas bija ar aveņgļotsēnēm. Mīkstpiepi sporas neapstiprināja. No aveņgļotsēnēm sporu izmērus varētu pievilkt parastajai pie apakšējām robežām, tā likās ticamāka. Precīzāka atbilstība būtu T. corymbosa, bet tā atrodama Centrālamerikas tropiskajos mežos. Vēl viena suga, kam sporu izmērs būtu atbilstošāks - T. applanata. Tai raksturīgās pazīmes - trubiņas cieši kopā, sešstūrainas kā šūna (izskatās ne pārāk), un ar plakanām virsmām, nevis kaut kādiem galiem (arī īsti nevar novērtēt, jo pārāk sairušas), par laškrāsas toni jaunībā nemaz nerunājot. Tādējādi secinājums - diez vai aveņgļotsēne, bet jādomā, kam vēl ir tādas mazas, neizteiksmīgi tīklotas, gaišas sporas.


dziedava 01.decembris, 22:07

Sporas ar dalījumiem (septate) ir sēnēm un ķērpjiem. Kādiem piemēram uz sitiena nevaru atcerēties. Bet gļotsēnēm tādas noteikti nav. Vēl mani ieintersēja 9. attēlā - tur "galviņas" ir apakšā - varbūt tās ir kādas sēnes? Pēc gļotsēnes apakšas īsti neizskatās. Bet vajadz;etu labāku skatu :)


Laimeslācis 01.decembris, 21:39

Biju neizpratnē ieraugot šāda sporas. Es pirmo reizi uz šitādas gļotsēnes uzķēros. Paldies, Julita par apskaidrību! Mācīšos! :)


dziedava 01.decembris, 21:35

3mm varētu būt tipiski melnajai komatrihijai Comatricha nigra, tai kolumella ir gara, bet 5.att. ir sajūta, ka zem galviņas jau ir sadalīšanās kapilīcija diegos. Ja tā nav C. nigra, tad bez labiem iekšu foto retu sugu nekā nepierādīsi :(


dziedava 01.decembris, 21:32

Sporu izmēru, tātad, vajadzētu tiem "pīrādziņiem", bet tas varētu maz ko ietekmēt, jo izmēri vairākām līdzīgajām sugām ir līdzīgi.


dziedava 01.decembris, 21:31

Es ar šādām tieši šobrīd darbojos. Un secinājums nr. 1 - nekad nemikroskopēt sēņu salipinātos eksemplārus! ;D Viens no svarīgākajiem parametriem ir kolumella un kapilīcijs galviņas iekšienē. To vislabāk var skatīt sporu stadijā, kad izbirušas sporas un palicis tikai kapilīcija tīkliņš, vai kad sporas izpūš. Tādi sēņu nomocīti eksemplāri ir bezcers, tur kolumellu un kapilīcija struktūru visticamāk neredzēt ne tāpat, ne zem stikliņa. Šajā mikroskopijā brūnie kapilīcija diegi ir redzami tīri labi, bet svarīgākais ir kolumella - vai tā sadalās kapilīcija diegos tūlīt ka'tiņa galā, vai kolumella ir līdz pusei vai līdz 2/3 galviņas. Un to te neredzēt.


Laimeslācis 01.decembris, 21:06

Būs jāpamēģina


Laimeslācis 01.decembris, 21:01

Tad sanāk, ka tā ir kaut kāda sēne kas ir pārņēmusi gļotsēni un tās ''pēdiņas'' un ''ķēdītes'' pieder sēnei?


dziedava 01.decembris, 21:00

Vai tās "pielapes" ir mēģināts mikroskopēt? Izskatās pēc kādiem kukaiņa spārniem vtml...


dziedava 01.decembris, 20:55

Gļotsēnes sporas nav daudzdaļīgās, bet tās neizteiksmīgās ar punktiņiem (kārpām), kuras sēnes dēļ ir traumētas un nav apaļas, bet kā pīrādziņi saplacinātas


dziedava 01.decembris, 20:52

Kāpēc domā, ka ar tik mazām sporām ir parastā aveņgļotsēne? Tai jau vajag vairāk - 6-7,5 mkm.


dziedava 01.decembris, 18:30

Ticamākais šķiet C.elegans


dziedava 01.decembris, 18:04

Ticamāka par C.nigra varētu būt C.elegans, jo augumā salīdzinoši maza


dziedava 01.decembris, 17:59

Ņemot vērā mazo izmēru un zemo kolumellas dalīšanos, daudz ticamāka ir C.elegans versija. Bet cik droši, vēl jāpadomā.


VijaS 01.decembris, 16:37

Paldies, Uldi! Jā, pēc tam arī pati sašaubījos.


Kiwi 01.decembris, 16:08

Ilze, šķērsgriezuma foto laikam nebūs, bet Diāna Meiere Mikologu grupā FB vēlreiz apstiprināja, ka noteikta pareizi. Varbūt sazinieties ar Diānu.


roosaluristaja 01.decembris, 15:04

Augļķermeņa ārmalas izskats vairāk norāda uz apmalpiepi


Vīksna 01.decembris, 15:04

Paldies !


Kiwi 01.decembris, 14:56

Man diemžēl nav foto, jo brīdī, kad Diāna nogrieza gabaliņu, nebiju blakus. Uzjautāju Mikologu grupā, varbūt kādam atradīsies foto.


Ilze Ķuze 01.decembris, 14:00

Vai ir šķērsgriezuma foto? Uz egles kritalas?


artis113 01.decembris, 13:45

Uz priedes stumbra


roosaluristaja 01.decembris, 13:40

Sniegs bišku traucē izvērtēt attēlu, bet tās divas, kas fotografētas tuvplānā, izskatās pēc Fomes fomentarius nevis Phellinus


VijaS 01.decembris, 11:54

Kāpēc gan ne :D


dziedava 01.decembris, 11:51

Varbūt kāds krustojums ar T.scabra? Kur teikts, ka tādi nevar būt? Āriņas no scabras, iekšiņas no varias ;)). Nu skats tiešām netipisks


Kiwi 01.decembris, 09:13

Ilze, neesmu eksperte, nepateikšu kura, bet Diāna Meiere noteica uz vietas un arī FB grupā pēc tam noteica kā melnsvītras cietpiepi.


Vīksna 30.novembris, 21:32

Paldies !


adata 30.novembris, 20:29

Pieskatīšu gan, pašai interesanti, kas tur vēl nāks ārā. Baļķis diezgan pajauns, trešo vasaru guļ. Bez šīm uz tā ieziņotas jau dažas lapiņsēnes un piepe, kas gan vēl jāvēro. Tā, ka barības bāze laba.


Vīksna 30.novembris, 19:18

Apses tur bija vairāk, ar kādu egli.


Vīksna 30.novembris, 19:13

Paldies !


roosaluristaja 30.novembris, 17:07

Ja apses kritala, varētu būt Ceriporiopsis aneirina


Ilze Ķuze 30.novembris, 16:18

Renāte, nu jā - tāda ar bija doma :))


meža_meita 30.novembris, 12:45

Ilze, laiks iemēģināt trinokulāru.:)))))))))


VijaS 29.novembris, 23:00

Jebkurā gadījumā, šādu kritalu ir vērts "pieskatīt" un ik pa brīdim apsekot, jo ir ļoti liela iespējamība atrast vēl kaut ko. Ja kritala ir atbilstošā sadalīšanās pakāpē un sākusi kalpot kā barības bāze, to bieži vien izmanto dažādas sugas. un katrai sugai tomēr ir sava sezonalitāte - citas raksturīgas vasarai, citas rudens pusei, tāpēc dažādos laikos arī sugu komplekts būs atšķirīgs. Un ar laiku, substrātam arvien vairāk sadaloties un mainot savu sastāvu, visticamāk, tās pirmās sugas pazudīs, bet to vietā parādīsies citas, kam barības apstākļi būs piemērotāki. No savas neilgās pieredzes varu teikt, ka ir gadījies atrast vienu sugu uz tā paša koka divus gadus pēc kārtas, bet tāpat ir arī pietiekami daudz tādu gļotsēņu, kas ir gaidītas un regulāri meklētas, bet tā arī atkārtoti nav atrastas. Ir fantastiski, ja ir iespēja apsekot samērā bieži, jo sevišķi karstajā laikā augošās sugas bieži vien pāris dienu laikā ir ne tikai nobriedušas, bet arī izsējušas sporas un praktiski pazudušas. Un bieži vien gliemeži un visādas mazas vabolītes tādas pusjēlas gļotsēnes noēd tik ātri, ka tās nepaspēj pat nobriest. Rudenī augošajām sugām vairāk raksturīga lēnāka attīstība, tās var novērot ilgāk. Šis konkrētais attēls pēc oranžīgā toņa, plus vēl sezona - pavēls rudens - vedina uz domām par kādu no trihijām, un tās mēdz būt diezgan ilgmūžīgas. Man ir viens novērojums no pagājušā rudens ar trihijām, kuras ļoti ilgi nenobrieda līdz kārtīgai sporu stadijai, ziemu pārlaida zem sniega, pavasarī beidzot sāka putēt sporas, pa vasaru garāmejot es arī viņām ik pa laikam "uzmetu aci", ka vēl nav galīgi sabirzušas, un tukšos kausiņus visnotaļ atpazīstamā paskatā redzēju vēl pirms pāris nedēļām, tātad pēc vairāk nekā gada. Tāpēc nav izslēgts, ka šīs, ja paspēja nobriest, vēl joprojām tur ir. :)


adata 29.novembris, 21:36

Paldies, Vija, tiešām daudz kas. Bet, ja arī tā viena būtu gļotsēne, es to nākamgad varu turpat sastapt, jeb tā jau būs izzudusi? Kā ir ar tām gļotsēnēm?


felsi 29.novembris, 20:58

Apsveikumi! Ideāla mikroskopija!


felsi 29.novembris, 20:56

Apsveikumi un aplausi!


felsi 29.novembris, 20:55

Apsveicu atradēju un noteicēju! Superīgs atradums arhīvos:)


Arnis2 29.novembris, 19:19

Novērotājam jau šaubu nav, Ruslan. :))


Vīksna 29.novembris, 18:42

Apsveicu visus ar jaunajām sugām !


Laimeslācis 29.novembris, 18:38

Apsveicu! :)


Laimeslācis 29.novembris, 18:36

Apsveicu! :)


Laimeslācis 29.novembris, 18:35

Apsveicu! :)


dziedava 29.novembris, 16:40

Man tikai pietrūkst biotopa apraksta. Atceries? ;D


Ilze Ķuze 29.novembris, 16:25

Drīzāk egļu sakņupiepe


dziedava 29.novembris, 16:17

Paldies, Evita! :) Ievākta, protams, kā parastākā suga, ja negribētu mikroskopiski apstiprināt, tā arī neuzzinātu.


Lemmus 29.novembris, 16:11

Apsveicu!! Skaista! :)


Lemmus 29.novembris, 16:10

Apsveicu!! Un kas par smuku kritalu! :)


dziedava 29.novembris, 16:06

Nosaukumu var droši pārdomāt ;)


Lemmus 29.novembris, 16:03

Ļoti negaidīti! Milzīgs paldies par noteikšanu un nosaukuma došanu,Julita! :)


dziedava 29.novembris, 15:49

Še vēl zinātnieki strīdās, vai Comatricha rubens vai Collaria rubens (vienā grāmatā tā, otrā šitā), attiecīgi, vai komatrihija vai lampīte, turklāt mēs Latvijā vēl neesam izdalījuši atsevišķi Collaria, kur līdz šim vienīgā LV suga Collaria arcyrionema (apkakles lampīte) agrāk bijusi Lamproderma arcyrionema, tāpēc latvisko atstājām kā lampīti. Collaria izdalīt ir sava veida loģika - visām tām sugām no perīdija paliek apakšpusē kausiņš vai apkaklīte. Bet tad Collaria vajag atsevišķu latvisko nosaukumu, kas ar to saistīts, un apkaklītes apkaklenīte :D īsti vairs nederētu Collaria arcyrionema nosaukšanai. Man atkal lampītes saistās ar spīdīgajām, zaigojošajām galviņām, un tādas ir gan Lamproderma, gan Collaria arcyrionema. Savukārt Collaria rubens tāda nav, tāpēc līdzīgāka ir komatrihijām. Vārdsakot, te ir vieta domāt un jaukt galvu :D. Kā redzams, arī zinātnieki īsti līdz galam par visu nav vienojušies, jo sugu staigāšana pa šīm ģintīm šurpu turpu ir ievērojama.


dziedava 29.novembris, 12:51

Vairāk te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/902339854267836/


dziedava 29.novembris, 12:43

Lasīju vairāk nekā 4 aprakstos, sanāk, bet ne mazāk kā ar noteikšanu mocījos arī ar latvisko nosaukumu. Tā kā zinātnieki paši netiek īsti skaidrībā, kāda ģints, kāda suga, tad arī latīniskais sugas vārds gandrīz var teikt ka novecojis. Subcaespitosa radies no ciņveidīgi paplatināta kātiņa, kas pirmajā sugas aprakstā, toreiz vēl kā Comatricha subcaespitosa, labi redzams arī attēlā. Vēlākajos sugas aprakstos un, attiecīgi, zīmējumos tas "cinis" vairs nav tik izteikts, un nav nekas tāds ļoti īpaši raksturīgs tieši šai sugai. Bet labāks latviskais nosaukums ar nenāca prāta. Tad vajadzētu iesaistīt ~9 mikrometru kārpainas sporas, mazu izmēru un gandrīz tīkliņu apkārt. Jeb vienā vārdā nepateiksi.


MoreOrLess 29.novembris, 11:03

Būs mazais svilpis.


grieze 29.novembris, 09:43

Sylvia communis


dziedava 29.novembris, 00:13

Ne paraudziņu domāju, bet foto, vrb Tev foto ir lielāks :). Ko domāji ar 2. teikumu, nesapratu, bet laikam nav svarīgi ;)


Lemmus 28.novembris, 22:58

Tur tas trakums, ka paraudziņa nav. :D Bet es Tev ticu, pati šo sugu pēc bildēm (jo šis man ir pirmais sugas novērojums dzīvē) atšķīru tikai plazmodija stadijā.


Laimeslācis 28.novembris, 22:47

Nē, diemžēl nav. :


dziedava 28.novembris, 21:43

Ja Tev ir lielākā izmērā nekā te redzams, vari atsūtīt papētīt, vai neesmu pārsteigusies :)


dziedava 28.novembris, 21:42

Tipisks paskats :D. Protams, nav garantijas, bet pirmā doma bija - kāpēc nav noteikta. Var, protams, būt jauna suga LV un pasaulei, bet to nu no foto nenoteiks. Šis būtu ticamākais variants.


Lemmus 28.novembris, 21:35

Oho, paldies! Bet kā izdevās noteikt?


Matrus 28.novembris, 21:01

Ja novērotajam nav pārliecības par norādītas sugas pareizu noteikšanu, tad labāk šādus novērojumus pārkvalificēt uz “nenoteiktu putnu”.


raigars 28.novembris, 19:27

Ja pēc profu domām neiespējama vieta un laiks - sakiet!


Rallus 28.novembris, 18:53

Uģi, pateicīgs par sugu precizējumiem!


Igors 28.novembris, 17:35

Nu pēc taviem skaistajiem komentāriem, kā es varētu nepiekrist Andri!


andreim 28.novembris, 16:52

Yes, Rattus norvegicus.


andreim 28.novembris, 16:51

Yes, Rattus norvegicus.


andreim 28.novembris, 16:51

Seems Apodemus


andreim 28.novembris, 16:40

Yes, young Rattus norvegicus


dekants 28.novembris, 15:11

Igor, paldies par precīzu vietas norādīšanu!


Laimeslācis 28.novembris, 13:33

Paldies, Renāte!


dziedava 28.novembris, 13:23

Paldies, Uldi, brīnos, ka šajā sniegotajā laikā cilvēki gļotsēnes atrod teju pat vairāk nekā šogad vasarā.


roosaluristaja 28.novembris, 13:04

Sēne šī nav. Varētu būt kāda gļotsēne drīzāk


meža_meita 28.novembris, 12:28

Ļoti skaisti, bet jā, jāmikroskopē.


asaris 28.novembris, 12:01

Izlēca pie nezināmajiem. Var nomainīt vismaz uz pūpēdis (nenoteikts).


Kiwi 28.novembris, 09:11

Paldies, Edgar!


dziedava 28.novembris, 00:23

Tur būtu jāskata sporas 1000x palielinājumā, vai sporas negrupējas, kāds sporām raksts - vai ir kārpas vai garākas adatiņas, un vai tās (kārpas) veido tumšākas grupas, kā arī - kāds sporu izmērs. Ja to var, tad jau varēs tikt galā. :) Vēl noderētu augļķermeņu izmēri un labāk saskatāmas "iekšas" zem ārējā apvalka.


dziedava 28.novembris, 00:17

Vou, tur jau izskatās pēc metālkaluma ;)


CerambyX 27.novembris, 23:59

Šim nav vēl kāds foto?


VijaS 27.novembris, 23:28

Tā vien liekas, ka attīstība bijusi traucēta arī pirms pelējuma uzmešanās. Paraudziņš sakalta un pārvērtās diezgan cietā pinkulī, nevis sporu pulverī, kā parasti tas notiek.


guta7 27.novembris, 22:55

Paldies par labojumu.


guta7 27.novembris, 22:54

Ir paraudziņš. Rīt paskatīšos mikroskopā, kas būs sanācis.


Edgars Smislovs 27.novembris, 19:06

Iespējams šeit arī neprecīzi ieziņots?


Aleksejs 27.novembris, 18:24

Paldies! Apmēram tā arī iedomajos.


Edgars Smislovs 27.novembris, 17:47

Cekulpīles, mazās gauras tēviņš un fonā gaigalas mātīte.


Lietuviete 27.novembris, 17:38

Paldies par sugas noteikšanu, Uldi!


Lietuviete 27.novembris, 17:37

Paldies, Uldi!


Kiwi 27.novembris, 17:24

Paldies, Edgar, par labojumu!


Kiwi 27.novembris, 17:19

Paldies, Uldi par palīdzību sugu noteikšanā!


felsi 27.novembris, 17:06

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 27.novembris, 15:23

Skatoties uz sarkanīgo pakāji, varbūt klaipu badhāmija. Tai Latvijā droši noteiktas tikai dažas atradnes.


dziedava 27.novembris, 15:22

Šai arī ir paraudziņš? :) Tā ir no interesantajām, varbūt badhāmija


dziedava 27.novembris, 15:21

Tad varēs drošāk pateikt :), jo pagaidām minējums, nezinot mērogu.


guta7 27.novembris, 15:03

Paldies par noteikšanu, paņēmu paraudziņu mikroskopēšanai.


guta7 27.novembris, 14:04

Paldies par padomu, centīšos vairāk pievērst uzmanību detaļām un labāk nofotografēt.


meža_meita 27.novembris, 13:12

Pārāk tāls foto,lai noteiktu sugu.


Matrus 27.novembris, 13:02

Paldies par gulbju kontrolēm! EP355 ir vietējais ligzdotājs, bet EP231 (11 gadi, tēviņš) šogad ligzdoja Piķurgas uzplūdinājumā Ulbrokā.


felsi 27.novembris, 12:38

Pievienoju mikroskopiju.


roosaluristaja 27.novembris, 10:54

3 sārtgalvīši novembra beigās Mārupē? Neizklausās īpaši ticami.


felsi 27.novembris, 10:50

Kukainis noteikti nav, pēc taustes gumijveida.


dziedava 26.novembris, 21:48

Vai nav kādas kukaiņu darbības pēdas? Es nezinu, kas tas ir. Varbūt arī sasalusi neattīstījusies sēne. Kāpēc Tev likās sēne?


felsi 26.novembris, 21:17

Kas tad tas ir?


dziedava 26.novembris, 21:13

Domā, ka tā ir sēne? Vismaz mikroskopijā neko sēnīgu meredzēju..


felsi 26.novembris, 20:50

Pievienoju savu 1. sēņu mikroskopiju.


felsi 26.novembris, 19:14

Pievienoju mikroskopiju.


Igors 26.novembris, 18:08

https://dabasdati.lv/lv/observation/o6d4ufhom36p34e0jlhrld4eu6/


Igors 26.novembris, 18:05

Pilnībā piekrītu Uģim un tas nav pirmais vai otrais gadījums https://dabasdati.lv/lv/observation/oi154o1icf5oq2of4c3ek6f1s3/


zane_ernstreite 26.novembris, 17:48

Cik smieklīgi! Pati noteicu kā platknābja un pati nepareizi izlaboju par šaurknābja! Paldies, Uģi!


dziedava 26.novembris, 14:37

Ja uz gariem melniem kātiņiem, tad varētu būt komatrihija.


VijaS 26.novembris, 12:46

Norvēģu gļotsēņologs Edvīns Johannesens atzīst, ka tā tomēr nav P. ovisporum, turklāt kaut kas, visticamāk, nogājis greizi attīstībā. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3297218923871276


IlzeP 26.novembris, 09:45

Varbūt tie veidojumi bija uz lapas, pirms tā iekrita ūdenī?


adata 26.novembris, 08:45

Bet, kas tas par radījumu ar "taustekļiem", dzīvo tādā kā gliemežnīcā?


Firesoul-LV 26.novembris, 01:14

Interesanti... laikam atklāti jāsaka, ka es pat nezināju ka starp paraugiem bijusi arī trihija. Tāpēc nē, neesmu iepriekš to ieziņojusi un bildes no mans puses laikam arī nebūs.


CerambyX 25.novembris, 23:07

Pēc vizuālām pazīmēm jau man šķiet visai tipisks homeyeri - cik nu var tādu dabā, neturot rokās, vispār tipisku dabūt. Vienīgi jautājums kāds vispār šai 'pasugai' statuss? Ir kāds lasījis jaunākās atziņas? Atminos, ka kaut kad senāk lasīju, ka ģenētiski tā baigi no excubitor nemaz neatšķiras vai atšķiras ļoti minimāli (būtu jāpameklē tas raksts) no kā palikusi prātā atziņa, ka nav baigi jēga iespringt, jo ar laiku šo pasugu iespējams tāpat 'nokancelēs' jeb vienkārši sapludinās kopā ar excubitor. Bet nu to tad lasīju tajos laikos, kad vēl aktīvi skatījos putnus. Mūsdienās varbūt ir jauni pētījumi un jaunas atziņas un homeyeri uzskata tomēr kā valīdu pasugu? Ceru uz kādu zinošāku cilvēku komentāriem :)


Vīksna 25.novembris, 22:56

Paldies !


Alvis Āboliņš 25.novembris, 22:34

Izrādās, nebiju pievienojis. Tagad būs.


dziedava 25.novembris, 21:50

Līva, liels padies par aprakstu! :) Par noteikto daudzveidīgo trihiju - neviens no tiem minētajiem diviem novērojumiem pēc foto nekādi neatbilst iedotajam paraudziņam, tāpēc arī jautāju - vai ir vēl kāds cits novērojums, kuru nevaru atrast, vai jādara, kā Vija jau uzrakstīja.


VijaS 25.novembris, 20:56

Respektīvi, ir atdots paraudziņš ar daudzveidīgo trihiju, bet vai tam paraudziņam ir arī savs novērojums? Ja nav novērojuma, bet ir saglabājušās bildes, tad var ieziņot, nu jau kā zināmu sugu.


Firesoul-LV 25.novembris, 20:44

Diezgan novēloti atbildu, bet liels paldies par visu! Šīs lampītes auga uz lapu koka baļķa (iespējams, apse) jauktu koku mežā. Tas atrodas padsmit metru šaurā meža joslā starp izcirtumu (kur pagājušogad vēl bija sausas egles) un mežmalu. Tās, kas uz kātiņiem, auga baļķa iedobītē, kur kāds bija izplūkājis koksnes skaidas. Sēdošās auga vietās, kur bija nolobīta miza - galvenokārt rievā starp koksni un mizu. Īsti nesapratu jautājumu par to nenoteikto gļotsēni... man Dabasdatos ir tikai 2 neidentificētie gļotsēņu novērojumi - iepriekšējais šīs pašas lampītes ziņojums (links piezīmēs) un šie sveķi :D https://dabasdati.lv/lv/observation/adua4sonurphqt6alsvdug8h45/


MJz 25.novembris, 20:24

Adminiem - kāpēc vispār netiek likvidēta iespēja atzīmēt poligonus, ja tas ir bezjēdzīgi?


Vīksna 25.novembris, 16:35

Paldies !


roosaluristaja 25.novembris, 16:30

Varētu būt Postia stiptica


Matrus 25.novembris, 14:51

Andri, diemžēl konkrētajā gadījumā tas ir bezjēdzīgs “kārtējais” aicinājums, tur progresa nebūs (jau gadiem ilgi tiek aicināts nelikt poligonus)… Attiecībā uz sugu – pēc šādas fotogrāfijas nevar droši apstiprināt ragaino dūkuri, visticamāk cekuldūkuri (ja suga nav noteikta skatoties teleskopā).


dziedava 25.novembris, 13:28

Teikšu, kā ir. Man sanāk Lamproderma elasticum, kas pasaulē zināma 2 valstīs, drošu foto googlē nav. Norvēģijā arī nav. Ja nepatīk, tad tuvākais ir tas pats, kas Līvai Mankus - Lamproderma nigrescens. Bet tas bumbuls galā un arī kapilīcija izskats vairāk atbilst pirmajai. Kad būs laiks, papētīšu vēl. Būtisks ir tas bumbuls kolumellas galā - ja nu arī pēti. Vrb man tikai izliekas ;)


dziedava 25.novembris, 11:54

Interesanti, ka augļķemenis viscaur klāts ar plānu plēvīti, ko varētu noturēt par perīdiju, ja tādam nebūtu jāpazūd. Bet varbūt šoreiz vnk nav pazudis? Priekš sēnes pietrūka sēnei raksturīgu pazīmju, - plēvīte bija tīri kā plēvīte, nekas vairāk.


dziedava 25.novembris, 11:52

Vispirms secināju, ka ja vispār tas kkas ir, tad C.vulgaris, bet tad attapu, ka C.vulgaris attīstības sākumā ir zilganpelēks, kas te nekādi nav. Principā vienīgais pieejamais variants ir C.rufa, bet tai sporas esot 7-8,5 mkm. Tādā izmērā te, protams, arī bija, bet bija arī stipri mazākas, pat pa kādai 5 mkm. Nezinu, vai tā var būt nepilnīgas attīstības dēļ. Jo parasti tā dēļ ir daudz lielākas (kas te arī bij novērojams).


ivars 25.novembris, 10:37

Bildes ir, kādas ir, bet man tie visi pēc cekuldūķuriem izskatās.


dekants 25.novembris, 10:29

Igor, paldies par Taviem novērojumiem. Aicinu visiem novērojumiem atlikt precīzu punktu, kur putns atradies, jo tad novērojumam ir lielāka pievienotā vērtība. Šeit pēc bildēm un piezīmēm, nojaušams, ka putni bija tālu jūrā, taču kartē vieta norādīta, ka putni novēroti it kā sauszemē. Šāds novērojums dažādām analīzēm automātiski nošķirotos nost kā neizmantojams. Novērojumus ar pieciem stūriem (jebkuru lielāku poligonu vai līniju) neuzskata par precīziem un datu atlasē parasti parasti neiekļauj, uzskatot, ka tie nav precīzi. Arī visiem citiem aicinu pāriet tikai uz punktveida novērojumiem. Paldies!


VijaS 24.novembris, 23:12

Šoreiz pie kapilīcija tikt bija salīdzinoši vienkārši, sporas izputēja ļoti viegli. Pašas sporas diezgan palielas, salīdzinoši pamaz to, kam redzama gaišā mala. Kārpas vienmērīgas, bet es neteiktu, ka ļoti smalkas.


felsi 24.novembris, 22:43

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 24.novembris, 22:18

Tas, ka sporas tādas pašas, tas no vienas puses labi, ja var uzskatīt, ka dabā ir nobriedis. Bet, ja arī dabā nav pilnībā nobriedis... Kā lai zina?


edzhus 24.novembris, 21:57

Paldies!


roosaluristaja 24.novembris, 21:52

Jā, es arī domāju, ka pelēkais


VijaS 24.novembris, 21:36

Izdabūju kapilīciju no šodien ievāktā paraudziņa. Bet sporas vēl joprojām nevienmērīgi, rupji adatainas. Sporām izmēri arī šoreiz mazliet lielāki, uz adatiņu rēķina.


ekologs 24.novembris, 20:24

Spriežot pēc nāsim, Pelēkais ronis


VijaS 24.novembris, 18:45

Tā vieta - jā. Un arī skrajš - atkal viena veca izcirtuma malā.


dziedava 24.novembris, 18:41

Tas bija sauss mežs?


VijaS 24.novembris, 18:38

Paldies, Uldi!


Sarmīte 24.novembris, 18:31

Tā arī man ir,ka pēdējo reizi redzēju trīs gadus atpakaļ.


guta7 24.novembris, 18:27

Paldies par komentāru. Zinu, ka bija atšķirība, kas saistīta ar substrātu, uz kura aug, tikai sajaucu kura ir kura.


Langa 24.novembris, 17:10

Parets putns kļuva. Trešais gads man nav sastopams.


VijaS 24.novembris, 16:00

Tā, kas redzama pēdējā bildē (ar nogrieztu stūrīti), saglabājusies vēl no pagājušā rudens https://dabasdati.lv/lv/observation/54d29fa91a39b95b9702351fbca0b6d0/


VijaS 24.novembris, 15:20

Es savukārt secināju, ka sezona cauri, neko citu neatradu, un šīs jau arī nav tā pirmā svaiguma.:)


VijaS 24.novembris, 15:17

Paldies, Uģi!


dziedava 24.novembris, 13:01

Es savā naivumā biju domājusi, ka nu beidzot viss, sezona beigusies, var mierīgi sēdēt mājās. ;)


roosaluristaja 24.novembris, 08:09

Nē, tieši pretēji. Pēc pašreiz spēkā esošās sistemātikas uz skujkokiem aug Phaeotremella foliacea (parazitē uz Stereum sanguinolentum), bet uz lapkokiem Phaeotremella frondosa (parazitē uz citiem Stereum). DD datu bāzē joprojām ir saglabāta versija par vienu sugu Tremella foliacea. Sēņu sistemātikā viss mainās straujāk kā sieviešu volejbolā. Visam operatīvi izsekot līdzi nav viegli.


dziedava 24.novembris, 00:30

Interesants augs..


dziedava 24.novembris, 00:27

Varētu būt arī spicā aveņgļotsēne, ja galiņi spici ka noasināts zīmulis, bet neesmu droša, vai šajā stadijā to jau var pateikt.


dziedava 24.novembris, 00:23

Labs atradums!


guta7 23.novembris, 21:49

Paldies par komentāru. Kaut kā neiedomājos, kaut gan nav problēmu ar mikroskopēšanu. Nāksies piestrādāt nopietnāk.


dziedava 23.novembris, 21:46

Šī nav parastākā, būtu bijis jāmikroskopē noteikšanai.


Laimeslācis 23.novembris, 21:27

Paldies, Marek!


Langa 23.novembris, 21:17

Šodien ledus uz kājām nav. Putns aktīvi barojās un pārvietojās. Izskatās pēc pilnīgi veselas un it kā ziemot še sapulcējās. Lūk tikai vēl ziema nav iestājusies. Tejiene var viss aizsalt un līdz barībai būs neaizkulties.


VijaS 23.novembris, 20:34

Te izskatās, ka ir daudz kas. :) Tie oranžie uz koksnes - oranžā galertene. Sārtie bumbulīši uz mizas - visticamāk, lapkoku sarkankārpainība. Nu bet tie iesārtie veidojumi mizas plaisās, kas man izskatās paškidri (žēl, protams, ka nav pārbaudīta konsistence, vai tā tiešam ir), varētu pat būt kāda tikko veidoties sākusi gļotsēne.


felsi 23.novembris, 20:10

Pievienoju mikroskopiju.


pustumsa 23.novembris, 19:54

Vai viņai viss labi, ka tik ilgi ir šeit un vienā vietā? Kāds minēja ledus gabaliņus uz kājām.... Ko sakiet, ornitologi?


felsi 23.novembris, 19:18

Pievienoju mikroskopiju.


andreim 23.novembris, 16:11

Yes, if it was a rat-sized animal, then it is the water vole (the valid name now is Arvicola amphibius).


dziedava 23.novembris, 16:07

Vēlreiz šo izgāju cauri. Nu nesanāk te P.ovisporum. Principā aiziet uz B.macrocarpa/B.panicea (fizāras vispār nesanāk, ja sporas ar kārpu grupām, plus pārējais). Lai būtu B.macrocarpa, jābūt izteiktām adatiņām (nav). Bet B.panicea atbilst viss, izņemot pakāji, kas droši nav sarkana (ir balta). Sporas salīdzināju ar senākām B.panicea - perfekta atbilstība. Bet nu nav sarkana pakāje. No vienas puses jāsūta Edvīnam, no otras var pa priekšu ielikt FB. Varbūt pakājei var būt izņēmumi?


dziedava 23.novembris, 15:43

Paldies, Laima!


a.b 23.novembris, 15:26

Thank You.


dziedava 23.novembris, 15:07

Vēl un vēlreiz visu izmalu cauri, tur principā 2 varianti - P.vernum, par ko nav skaidrs, vai Latvijā vispār var būt, un P.ovisporum, kam atbilst viss, izņemot adatiņas (aprakstā minētas kārpas un iepriekšējos mikroskopējumos arī ir kārpainas), nu un kapilīcijs grūti atrodams, bet nu te viens foto ir, kas pretrunā nav. P.vernum ir svarīgs arī granulu izmērs, kas minēts 2-3 mkm. 2mkm te droši ir, varbūt arī uz 3 mkm kāda aizvelk, bet izskatās, ka ir arī mazākas - uz 1mkm. Nezinu, cik tas ir būtiski. P.ovisporum gandrīz identisks kopskata foto ir te: https://www.gbif.org/occurrence/3004797365 (līdzīgi plazmodiokarpi). Vārdsakot, ja ne adatiņas, tad P.ovisporum (balto līniju iespējams saskatīt visur, kur vien vēlas, arī šīm sporām ;)). Vija, ja Tev ir iekšā, vari likt FB un pārjautāt (tad iedošu vēl foto ar granulām), bet nu no manas puses nekas cits nesanāk. Varbūt tā attīstība bijusi traucēta, jo gan kapilīcijs nav izteiksmīgs, gan sporas mēdz būt dīvainas. Varbūt tad arī adatiņas var saveidoties, kur jābūt kārpām (nezinu, nav pieredzes).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts