Aktīvie lietotāji: 382 Šodien ievadītie novērojumi: 56 Kopējais novērojumu skaits: 2179273
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā noteikt ziedaugus?
Pievienots 2017-06-19 10:12:20

Sākoties vasarai, arvien vairāk sanāk redzēt mazāk zināmus augus, kuriem var būt vēlme noteikt sugu, taču šis laiks ir piesātināts arī tiem, kas sugas varētu noteikt, tāpēc ir labi, ja kādu daļu izdodas noteikt katram pašam.
Zemāk ieteikumi, kādā secībā ko varētu mēģināt darīt, lai vismaz vieglāk atšķiramās sugas varētu noteikt pats, izmantojot arī dziedava.lv iespējas.

Pirmkārt, protams, jāsāk ar paša auga fotografēšanu - jācenšas nofotografēt ne tikai ziedu vai augli (ja iespējams, vēlams iegūt gan zieda, gan augļa fotogrāfijas), bet arī lapas; gan tās, kas pie kātiņa, gan tās, kas pie zemes, jo nereti šo lapu izskati atšķiras. Nereti svarīgi ievērot ne tikai to, kāda ir lapas forma, bet arī kāda ir tās mala (zobaina, gluda utml.), virsma (gluda, ar matiņiem utml.), gan no augšpuses, gan apakšpuses. Ziedu vēlams nofotografēt gan no augšas, gan no sāna.

Lai sāktu sugas meklēšanu, būtu labi nojaust, kādai dzimtai augs pieder, jo tas būtiski sašaurinātu meklējumu loku. Dziedava.lv šobrīd pieejams pārskats 92 dzimtām, iekļaujot gan savvaļas augus, gan dārzbēgļus, gan sugas, kas sastopamas tikai dārzos (zem dzimtas nosaukuma ir apzīmējums, kas rāda, vai dziedava.lv pārstāvētās sugas ir vai nav savvaļā, vai ir abējādas).


Attēlā redzami apzīmējumi savvaļas sugām (zālīte), tikai dārzā augošām (sētiņa) un dažādām (vaļēja sētiņa).

Zemāk rakstā ieskats 13 plašākajās dzimtās; pēc tā - ieteikumi tālākai meklēšanai.

Kurvjziežu dzimta - raksturīgi kāta galā zieds, kam visas ziedlapas (ziedu vainaglapas) apmēram vienādas, vienādu izmēru un krāsu, sakārtotas "kurvītī". Parasti vainaglapu daudz un tās vienkrāsainas, visbiežāk dzeltenas, bet var būt arī citās krāsās. Augļi nereti ir pūkaini vai spuraini, jo to sēkliņām parasti galā ir "pūka", lai vieglāk izplatītos. Tipiski kurvjzieži - pienene, usne.


Kurvjziežu dzimta, no kreisās: dzeltenā ilzīte Anthemis tinctoria, Tatārijas salāts Lactuca tatarica, lēdzerkste Cirsium oleraceum, kā arī māllēpe Tussilago farfara augļu stadijā.

Graudzāļu un grīšļu dzimtas sugas noteikt iesācējiem droši vien nebūs aktuāli, bet, kam būs aktuāli, tie pratīs dzimtas atpazīt. Abām dzimtām raksturīgas vārpiņas un, lielākoties, garas šauras lapas. Grīšļiem stublājs nereti trīsšķautņains, kā arī nodalīti sievišķie un vīrišķie ziedi, savukārt graudzālēm parasti apaļš stublājs un ziedi divdzimumu.
Sk. arī grīšļu noteicēju (pie sugu noteicējiem Dabasdatos).


No kreisās, graudzāļu dzimta: ziedoša pļavas lapsaste Alopecurus pratensis, parastā sekstaine Cynosurus cristatus augļu stadijā; grīšļu dzimta: Hosta grīslis Carex hostiana - galā brūnā ir vīrišķā vārpiņa, zemāk 2 sievišķās vārpiņas; sugas noteikšanai nereti izmanto apakšējās vārpiņas seglapas garumu un izskatu, tā arī foto redzama.

Neļķu dzimtas savvaļas augiem parasti 5, retāk 4 vienādas, regulāri izvietotas zieda vainaglapas, bet jāņem vērā, ka dažas vainaglapas mēdz būt tik dziļi šķeltas, ka viena izskatās kā divas. Ziedu krāsa biežāk balta, retāk sarkanvioleta. Lapas salīdzinoši šauras un īsas, bieži pa divi pretējas. Tipiski pārstāvji - virzas, dzirkstelīte.


Neļķu dzimta, no kreisās: dzirkstelīte Dianthus deltoides, pūkainā radzene Cerastium tomentosum (vainaglapas šķeltas), pļavas spulgnaglene Lychnis flos-cuculi (vainaglapas dziļi šķeltas), tīruma radzene Cerastium arvense (lapas ir pa divi pretējas).

Lūpziežu dzimtas augu ziedi, savukārt, bieži ir ar savdabīgām, savstarpēji atšķirīgām vainaglapām; zieds izskatās kā izstiepta mutīte ar lūpiņām. Ziedu krāsa visbiežāk violetīga - no gaišas, gandrīz baltas, līdz košai; no zilas līdz sarkanai, nereti ar kādu zīmējumu. Lapas uz stublāja pa divi, pretējas, nereti ovālveidīgas ar spicāku galu. Tipiski pārstāvji - panātres, mētras.


Lūpziežu dzimta, no kreisās: baltā panātre Lamium album, purva sārmene Stachys palustris, tīruma mētra Mentha arvensis.

Čemurziežu dzimtas augu ziedi izkārtoti čemurā - sīki, parasti balti, retāk dzelteni vai citādas krāsas ziediņi relatīvi garos kātiņos, kas apakšā savienoti kopā. Pēc ziedkopām grūti atšķirami, parasti jāskatās lapas. Lapas nereti saliktas no vairākām mazām lapiņām, parasti vairāk vai mazāk izrobotas. Pēc lapu salikuma, formas, robojuma sugas arī vislabāk atšķiramas. Tipiski pārstāvji - latvānis, gārsa, suņburkšķis.


Čemurziežu dzimta, no kreisās: klinšu noraga Pimpinella saxifraga, kalnu briežsakne Libanotis montana, indīgais velnarutks Cicuta virosa, ķimeņlapu selīne Selinum carvifolia.

Krustziežu dzimtas augu raksturīga pazīme - ziedu vainaglapas ir krustām jeb četras; ja vainaglapas dziļi šķeltas, tad var izskatīties arī kā 8. Ziedu vienam augam daudz, to krāsa parasti balta vai dzeltena, reizēm rozīga vai violeta. Auglīši - pākstis, reizēm nelielas un plakanas, citreiz izstieptas šauras un garas. Lapas dažādiem augiem dažādas, ir gan veselas ar gandrīz gludām vai, citiem augiem, izteikti robotām malām, gan saliktas no vairākām lapiņām. Ja pēc zieda grūti sugu noteikt, lapas un augļi var labi palīdzēt. Pārstāvji - ķērsas, paķērsas, mēnesenes.


Krustziežu dzimta, no kreisās: šķēpenes Cakile maritima subsp. baltica, rūgtās ķērsas Cardamine amara un tīruma pērkones Raphanus raphanistrum ziedi, kā arī parastās pērkonenes Erysimum cheiranthoides un tīruma nauduļa Thlaspi arvense auglīši.

Gundegu dzimta pēc ziediem no citām dzimtām grūti atšķirama, tās augi ļoti atšķirīgi gan pēc ziedu skaita (no viena līdz daudziem), gan ziedu formas un vainaglapu skaita. Visbiežāk, īpaši savvaļas sugām, ziedi dzelteni vai balti, bet var būt arī zili, violeti. Auglīši nereti apaļīgi, salikti no vairākām pākstīm vai sēkliņām. Daļai augu lielākā līdzība ir lapās, kuru ārējā robeža nereti apaļīga, bet pašas lapas var būt gan veselas un apaļas, gan saliktas no vairākām mazākām lapām, kas var būt gan gludas, gan izteikti robotām lapu malām. Tipiski dzimtas pārstāvji - gundegas, saulkrēsliņi, vizbuļi.


Gundegu dzimta, no kreisās: Eiropas saulpurenes Trollius europaeus zieds un negatavs auglītis, ozolīšu saulkrēsliņa Thalictrum aquilegifolium ziedi un lapas; pēdējā attēlā dažādi vizbuļi un zilās vizbulītes lapas.

Liliju dzimtas raksturīgākā pazīme ir nelielie apaļie auglīši - pogaļas vai ogas. Ziedi daudzveidīgi, nereti krāšņi, dažādām sugām dažādās krāsās (balti, dzelteni, oranži, sarkani, zili, violeti) un formās. Lapas dažādas, bet nereti izstieptas, palielas, ovālas ar spicu galu. Dzimtas pārstāvji: mugurenes, sīpoli, divlapu žagatiņa.


Liliju dzimta, no kreisās: daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, laksis Allium ursinum (ziedi un augļi), maijpuķīte Convallaria majalis ar auglīšiem, maurloks Allium schoenoprasum.

Rožu dzimtas augi vairāk atpazīstami pēc sarkanajiem augļiem - avenes, zemenes utml. Ziedi savvaļas sugām visbiežāk dzelteni, retāk balti, dažreiz sarkani, ar 5, retāk 4 vainaglapām. Lapas dažādas, bet nereti izteiktām zobainām malām. Dzimtas pārstāvji: retēji, vīgriezes, bitenes.


Rožu dzimta, no kreisās: maura retējs Argentina anserina, lācene Rubus chamaemorus.

Cūknātru dzimtas augiem ziedi nereti ļoti īpatnējas formas, dažādu krāsu, nereti raibi. Parasti ziedu daudz, bet var būt arī pa vienam. Līdzīgākie ir augļi - pogaļas. Lapas veselas, izstieptas. Pārstāvji - nārbuļi, veronikas, deviņvīrspēki.


Cūknātru dzimta, no kreisās: birztalas nārbulis Melampyrum nemorosum, birztalas veronika Veronica chamaedrys, parastais sārtžibulītis Odontites vulgaris un garlapu veronikas Veronica longifolia auglīši.

Orhideju dzimta varētu būt viena no vieglāk atšķiramām ar krāšņajām dzegužpirkstītēm un dzegužpuķēm, bet dzimtā ietilpst arī mazāk uzkrītoša skata augi ar vairākiem vai daudziem baltiem vai bāli dzelteniem nelieliem ziediem. Lapas veselas. 
Sk. arī dzegužpirkstīšu un dzegužpuķu noteicēju (pie sugu noteicējiem Dabasdatos) un rakstu mazāk zināmas savvaļas orhidejas.


Orhideju dzimta, no kreisās: bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris, trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida, vienguma hermīnija Herminium monorchis.

Tauriņziežu dzimtas augu ziedi pārsvarā divu veidu - vai nu apaļā vai izstieptā galviņā sakārtoti līdzīgi zināmajiem āboliņiem, vai atsevišķi palielāki, nereti krāšņi ziedi, līdzīgi puķuzirnīšiem. Krāsas dažādas - sarkani, balti, dzelteni, violeti ziedi, varbūt dažādas krāsas kopā, reizēm ar nelielu rakstiņu. Lapas nereti saliktas no vairākām garenām lapiņām. Pārstāvji: vīķi, dedestiņas, lucernas.


Tauriņziežu dzimta, no kreisās: zeltainais āboliņš Trifolium aureum, vanagu vīķis Vicia cracca.

Ja šķiet, ka meklējamais augs nepieder nevienai no biežākajām dzimtām, tad ziedaugu dzimtu pārskatā var pārskatīt pārējo dzimtu titulbildes. Tā kā citās dzimtās augu nav tik daudz, tad lielāka varbūtība, ka dzimtas titulbilde līdzināsies arī meklējamam augam, ja tas būs šajā dzimtā.

Kad dzimta izvēlēta (jāklikšķina uz dzimtas nosaukuma), tad var apskatīt, vai dzimtai pieejams tikai "Pārskats" vai arī "Pilnais pārskats". Otrais būs gadījumos, ja daļa līdzīgu dzimtas augu "Pārskatā" ir apvienoti zem vienas titulbildes; pilnajā pārskatā skatāmas arī līdzīgās sugas. Pēc izvēles var salīdzināt pārskata vai pilnā pārskata titulbildes, vai izvēlēties kādu sadaļu, teiksim, ģints līmenī, ja tāda ir. Ir arī links uz latvijasdaba.lv attiecīgās dzimtas sugu pārskatu un var tālāk meklēt arī tur.

 

Vēl būtiski pieminēt, ka, izvēlnes rindās klikšķinot uz pārskatiem, ja klikšķina uz latviskā nosaukuma, pārskats būs sakārtots alfabētiski pēc ģinšu + sugu latviskajiem nosaukumiem, bet, klikšķinot uz angliskajiem "overview", iegūs pārskatu, kas sakārtots alfabētiski pēc latīniskajiem nosaukumiem.


Apvilktas vietas, kur var izvēlēties pilno pārskatu vai, teiksim, tikai attiecīgās sadaļas augu ziedu fotogrāfijas.

Jebkurā augu sadaļā ir iespēja tematiskajos pārskatos salīdzināt šai sadaļai visas pieejamās atsevišķi ziedu, lapu, augļu vai pumpuru fotogrāfijas, kas nu konkrētā gadījumā ir nofotografēts.


Naktssveču dzimtas ziedi. Titulbildes kreisajā pusē augšā (kā pie lielās raganzālītes) redzamais sarkanais kvadrātiņš nozīmē, ka suga Latvijā ierakstīta Sarkanajā grāmatā; zaļš kvadrātiņš - ka suga Latvijā īpaši aizsargājama.

Būtiski atzīmēt:

  • ne visiem augiem jau ir izcilas titulbildes visām daļām un stadijām, tāpēc var gadīties, ka vajadzīgais nav attēla centrālais objekts, tomēr tur to var atrast. Kad būs labāka titulbilde, tā tiks nomainīta;
  • augļu titulbildē augļi var būt no tikko aizmetušamies līdz jau izbirušiem, kāda nu bilde bijusi, bet kas var palīdzēt noteikšanā;
  • piezemes lapas un lapas uz stumbra, pie zieda - ne visas būs titulbildē, vairāk foto jāskatās pie attiecīgās sugas foto.


Ziemciešu dzimtas augļi.

Kad atrasts augs ar līdzīgākajām pazīmēm, var apskatīt konkrētā auga lapu, klikšķinot uz auga sugas nosaukuma. Iespējams, lapā ir arī plašāks sugas apraksts vai salīdzinājums ar līdzīgākajām sugām, kā arī savvaļas sugām ir links uz latvijasdaba.lv attiecīgās sugas aprakstu.

Ja augu šādi atrast neizdodas, bet ir gana daudz laika, tad pacietīgākie var iet uz sadaļas "ziedaugi, sīkkrūmi" sākumlapu un tur klikšķināt uz "ziedi", "lapas" vtml. (kas nu ir pašam nofotografēts un ko grib salīdzināt) tematisko pārskatu, un iet cauri visām ziedu (lapu vtml.) fotogrāfijām un meklēt līdzīgāko.
Atrodot līdzīgu, bet ne gluži īsto, var skatīt, kāda šim atrastajam dzimta, un tālāk skatīt atkal konkrēto dzimtu. Noskaidrot foto redzamā auga dzimtu utml. var, ja uz atrastās fotogrāfijas uzklikšķina - apakšā ar visiem linkiem būs redzami nosaukumi foto redzamajiem augiem un to dzimtām.

Ātrāks variants, kā atrast, no kuras sadaļas sākt meklējumus, ja, teiksim, ir nobildēts zieds, ir meklētājā ievadīt vārda sākumu (t.i., bez galotnes) krāsai, kādā ir zieds, un vārdu "zied" (piem., zil zied).
Tā var atlasīt lapas, kuru aprakstā minēti šie vārdi, kā arī fotogrāfijas, kurās redzamo sugu aprakstos šie vārdi ir. Rezultāti gan var būt mazliet jāuzgaida un var iekļaut arī daudz it kā lieka, bet var palaimēties salīdzinoši ātri atrast vismaz ko līdzīgu, no kā turpināt meklējumus.


Atrastās lapas var noderēt, ja augs tikai piemirsies, tad piedāvātie nosaukumi palīdz to atcerēties.
Ja grib redzēt visas atrastās atbilstošās lapas, var būt jāklikšķina uz
*** Citas, arī atbilstošas lapas Atvērt
jo sākumā, lai nebūtu gari, piedāvājumā tiek parādītas tikai dažas iespējami atbilstošākās lapas.

Lai veicas noteikšanā! Ja kaut kas dziedava.lv lapās nestrādā vai nav skaidrs, var droši jautāt. Suga arī labāk iespiežas atmiņā, ja izdevies noteikt pašam vai vismaz ir caurskatītas kādas versijas un radušās hipotēzes. Ja novērojumu un foto pievieno arī dabasdati.lv un nav skaidrs, vai suga pašam noteikta pareizi, vēlams komentāros pierakstīt savas hipotēzes un pārdomas, kā arī biotopu, kādā augs atrasts.

Teksts un foto: Julita Kluša, dziedava.lv

2017-06-17

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Tetrao urogallus - 2025-06-09 dekants
Lullula arborea - 2025-06-09 apogs apogs
Crex crex - 2025-06-09 Lemmus
Parus major - 2025-06-09 Ornitologs
Hippolais icterina - 2025-06-09 Ornitologs
Motacilla alba - 2025-06-09 aer
Charadrius dubius - 2025-06-09 aer
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 09.jūnijs, 08:45

Erickiņš


Bekuvecis 09.jūnijs, 08:04

Vetšteina vītene (Marasmius wettsteinii). Nav sugu sarakstā. Derētu ieviest, pie reizes arī ļoti līdzīgo Bujāra vīteni (Marasmius bulliardii). Abas bieži sastopamas.


Bekuvecis 09.jūnijs, 07:39

Tad būs īstā. Gadījumi, kad tīģeru sīkstene aug nevis uz pavasarī applūstošām kritalām vai tml., bet uz relatīvi sausākiem celmiem va stumbeņiem, Latvijā ir reģistrēti ļoti maz. Šis, pēc atmiņas, varētu būt kāds ceturtais.


pustumsa 08.jūnijs, 23:30

Varbūt tūkstoškājis?


Ziemelmeita 08.jūnijs, 22:10

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 08.jūnijs, 21:38

Paldies,Uģi!


mufunja 08.jūnijs, 20:19

Jā. Šeit tagad ir ļoti mitrs. Un vieta ir zema un mitra.


nekovārnis 08.jūnijs, 20:10

Dzeltenais vairodziņš, segspārnu stiprinājuma vietā, pārdalīts uz pusēm - Monochamus sutor.


W 08.jūnijs, 19:54

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.jūnijs, 18:54

Šis drīzāk Anastrangalia sanguinolenta tāviņš. E.pubescens biku par agru.


nekovārnis 08.jūnijs, 18:38

Viens no naktstauriņiem, kas lido dienā :)


IlzeP 08.jūnijs, 18:28

Anša dotajā sugu sarakstā ir ar šādu latvisko nosaukumu.


Bekuvecis 08.jūnijs, 18:11

Pēc izskata - 100% tīģeru sīkstenes. Taču tām augšanai vajag stipri izmirkušu koksni. Vai šis liepas celms kapos tāds bija?


IlzeP 08.jūnijs, 16:25

Izskatās pēc sprīžmeša. Parastais madaru vai tml., bet jāpagaida ekspertu viedoklis.


IlzeP 08.jūnijs, 16:19

Ir solīts, ka pārmigrēsies arī labojumi!


erts 08.jūnijs, 15:48

Krievijas ilzīte tādas nav sarakstā.


zemesbite 08.jūnijs, 12:53

Paldies, Marek!


marsancija 07.jūnijs, 22:36

Padies Uģim par sugu noteikšanu!


Ance.p 07.jūnijs, 22:18

Vai šis ir kāds no sprīžmešiem? Vai arī pūcīte? Naktstauriņu jomā neesmu gudra, taču vēlos iepazīt :)


Amanda 07.jūnijs, 21:45

Dzērve


Amanda 07.jūnijs, 21:44

Krīkļi


Amanda 07.jūnijs, 21:43

Dzērve


ekologs 07.jūnijs, 20:53

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


Eggy 07.jūnijs, 20:50

Paldies!


Kiwi 07.jūnijs, 20:50

Paldies, Mārtiņ, par sugas noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:47

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:44

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


zemesbite 07.jūnijs, 20:42

Paldies, Uģi!


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 20:04

Piepe tā nav - vismaz bildēs poras nav saredzamas. Varbūt ogļmelnā grubulene Kretzschmaria deusta? Vismaz to "piedāvā" MI.


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:56

Bet vai Dabasdatos vairs ir jēga labot vecos novērojumus? Tie jau aiztransportēti uz jauno Dabasdati.ornitho. Droši vien jālabo tur?


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:52

Bumbuļu kātiņpiepe


Igors 07.jūnijs, 19:37

Domāju, ka šis putns ir Saxicola rubicola. http://www.putni.lv/txt/saxid/saxid.htmэ


Edgars Smislovs 07.jūnijs, 19:15

Tas pats tēviņš abos kolāžā saliktajos attēlos, saskatāmi tie paši gaišie plankumi uz galvas un vairākas identiskas sānu svītras.


IlzeP 07.jūnijs, 17:22

Paldies, Uģi!


inita_h 07.jūnijs, 16:30

Paldies!


W 07.jūnijs, 16:07

Artur, paldies!


ekologs 07.jūnijs, 15:48

Smecernieks (Cionus scrophulariae).


ekologs 07.jūnijs, 15:41

Smecernieks (Chlorophanus viridis).


ekologs 07.jūnijs, 15:38

Sprakšķis (Ampedus elegantulus).


ekologs 07.jūnijs, 15:36

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 07.jūnijs, 15:35

Vairogblakts (Carpocoris fuscispinus).


ekologs 07.jūnijs, 15:31

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


ekologs 07.jūnijs, 15:28

Ragainā cikāde (Centrotus cornutus).


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:49

Paldies,par sugas noteikšanu.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:45

Pievienoju mikroskopijas bildes. Izskatās,ka ir tīkliņš, bet nevaru saprast,kurai atbilst sporu izmēri, ja pareizi nomērīju. Kātiņš 2 mm, vālīte 7 mm.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 13:17

Paldies par labojumiem,Uģi!


ekologs 06.jūnijs, 23:12

Manuprāt, Smecernieks (Cionus scrophulariae).


VitaS 06.jūnijs, 22:26

Kļūda datumā?


zemesbite 06.jūnijs, 22:12

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūnijs, 22:00

Interesantas mazas sporas. Būs jāpapēta vēl.


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 20:06

Rīt paskatīšos, šovakar jāsaliek novērojumiem bildes no kameras.


dziedava 06.jūnijs, 20:02

Jā, interesanti! Varbūt būs tīklotas sporas (t.i., adatiņas, no kuru punktiem virsmā veidojas tīkliņš)


Ziemelmeita 06.jūnijs, 19:45

Trešā un ceturtā bilde šodien, t.i. pēc 3 dienām. Izaugusi kāda no šokolādītēm. Rīt paskatīšos mikroskopā sporas.


ekologs 06.jūnijs, 19:04

Manuprāt, lapkoku tinējsmecernieks (Byctiscus betulae) :)


zemesbite 06.jūnijs, 19:00

Paldies, Marek!


dziedava 06.jūnijs, 18:59

Tā kā paraugs nav saglabāts telpiski, tad diemžēl nevar pateikt, vai iekšējās struktūras atbilstu baltajam ragansviestam. Skats mazliet mulsinošs un sporas ir ar tumšāku kārpu grupām. Tā kā ar tādām sporām ir vēl paraugi, tad tiks atlikts pie tiem, vrb ar laiku sapratīšu, vai tāds arī var būt baltais ragansviests, vai tas ir pavisam kas cits


Edgars Smislovs 06.jūnijs, 16:29

Vēlams pievienot aprakstu kas īsti ir redzēts dabā? Pēc šī foto manuprāt īsti neatbilst bišudzenim, bet iespējams ka telefona bildē putns ir pamatīgi izkropļots. Iespējams ir vēl bildes? Neatkarīgi no kvalitātes.


marsancija 06.jūnijs, 15:48

Meža tulpe


marsancija 06.jūnijs, 15:40

Paldies, Amanda, ka pamanīji! Iepriekš noteicējā pētīju zvirbuļnieku un kaut kā automātiski aizgāja :)


Lemmus 06.jūnijs, 15:09

Paldies,Julita!


Eggy 06.jūnijs, 11:08

Paldies par manas mistērijas atrisināšanu! Tagad varēšu mierīgāk gulēt, ja zinu,kas katru nakti aiz loga dzied. :)


IlzeP 06.jūnijs, 11:04

Šāds gļuks vēl nebija dzirdēts, paldies par ziņu!


dziedava 06.jūnijs, 10:10

Paldies :)


guta7 06.jūnijs, 09:49

Paldies par labojumu manai neuzmanības kļūdai!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 09:45

Paldies, Mārtiņ, par labojumiem!


Diāna 06.jūnijs, 09:19

Jā, protams, ka parastā, tur kāds pārpratums gadījies, Maruta


spiigana 06.jūnijs, 08:22

Man aplikācijā gandrīz katru reizi ir jāatjauno sugu datu bāzi, citādi dati nevadās. Tieku līdz sugai un, kad gribu apstiprināt, atlec atpakaļ karte un jāsāk no jauna. Un katru reizi pēc atjaunināšanas verot vaļā, atkal stāv rakstīts, ka atjaunota 15.05. Nezinu, varbūt man tikai tāds gļuks...


adata 06.jūnijs, 07:54

Julita, šim nomainīju kritalas sugu no apses uz egli.


adata 06.jūnijs, 07:45

Labi, rakstīšu komentāru, kad mainīšu kritalas sugu, jāmēģina jau sākumā pēc iespējas precīzāk. Šajā gadījumā gļotsēne pati "palīdzēja" . Es arī savukārt domāju, ka jūs redzat autora izmaiņas...


CerambyX 05.jūnijs, 21:54

Forši!


dziedava 05.jūnijs, 21:39

Pēc krāsām arī stabili varētu iedomāties F.rufa, bet kopskats, stingrais gludais apvalks tam galīgi neatbilst.


dziedava 05.jūnijs, 21:36

Interesanti ar šo dzelteno gludo. Gludajiem vispār nevajadzētu būt tik dzelteniem, un sporas sanāca 6,5-7 mkm. Nu formāli sporām jābūt 7-9 mkm, tātad der, bet nu virs 7 mkm tur nerādās, un šī jau ir atkārtota mikroskopija. Pēc dzeltenuma dikti gribējās laevis, bet nu nesanāk.


dziedava 05.jūnijs, 21:17

Nu nez vai.. Tādi brīnumi līdz šim nav redzēti. Tavas sporas gan ir diezgan miglainas un salīdzināt grūti. Paraugu saglabāšu, varbūt kādreiz uznāks kāda apskaidrība :)


IlzeP 05.jūnijs, 20:12

Man noteikšanā nav nekādu nopelnu, uzticējos Raivo.


VijaS 05.jūnijs, 19:52

Hm, interesanti - stāvot uzblīdušas..?


VijaS 05.jūnijs, 19:49

Jā, tā sanāk.


dziedava 05.jūnijs, 19:49

Paldies, skaidrs. Tās piezīmes vajag likt Dabasdatos, lai citi arī var izlasīt. :)) Pēc apvalka es tagad rūsgano neminētu, bet atceros, ka savulaik mēs par to domājām, vai tā var būt. Šoreiz manas šaubas un izbrīns bija par treknām kārpām. Pēc kārpu vienmērīguma teiktu, ka F.leviderma, bet tam nav tik treknas kārpas redzētas. Tavā mikroskopijā tādu pat nav, normālas levidermas kārpas.


VijaS 05.jūnijs, 19:44

Mikroskopija gan priekš tām bālganajām iekšām ir šausmīgi dzeltena..


dziedava 05.jūnijs, 19:44

Vija, šoreiz kļūda minējumā. Tātad ar šādiem pēc foto vajag uzmanīties.


VijaS 05.jūnijs, 19:35

Kas vairs tik senus notikumus atceras... Piezīmēs rakstīts "pēc krāsas rūsganais ragansviests, pēc perīdija varbūt arī gludais, jau padrupis. Iekšas bālganas" - laikam starp šiem arī nevarēju izlemt, jo sporu izmēri derētu abiem. Un neatceros, kāpēc atdevu Tev, tas pat nav atzīmēts..


dziedava 05.jūnijs, 16:21

P.S. Paraugs ir pie manis un esmu arī mikroskopējusi :), bet mani interesē Tavi foto salīdzināšanai (paraugs tomēr vecs) un Tavs viedoklis par redzēto.


dziedava 05.jūnijs, 16:19

Te es redzu pierakstus par mikroskopiju, bet nav to foto un nav rezumē. Kāpēc? Priecātos, ja pieliktu foto un šaubas, kas traucēja noteikt sugu.


dziedava 05.jūnijs, 15:40

Mikroskopēju. Šobrīd pēc mikroskopijas iet uz "pagaidu" grupu, jo ir pāris pazīmes, kas nav raksturīgas tipiskam baltajam ragansviestam. Bet vrb netipiskam ir. :D Turpināšu pētīt šo grupu un tad ceru secināt līdz galam.


dziedava 05.jūnijs, 12:35

Jā, norādītām koku sugām būtu labi būt iespējami pareizām, jo es tos datus izmantoju :). Slikti, ka Dabasdatos nav redzams, ka tāds parametrs ir mainīts no autora puses. Ja kādreiz kādiem "veciem" datiem gadās ko tādu mainīt, labi būtu uzrakstīt komentārā, lai to var ņemt vērā.


Amanda 05.jūnijs, 07:29

Dzeguze


CerambyX 05.jūnijs, 03:47

Galvenais dziedātājs ierakstā ir krūmu ķauķis - tiem tiešām ir raksturīgi tā tumsā dziedāt.


marsancija 05.jūnijs, 00:59

Ceru, ka pareizi noteikta? Foto caur automašīnas logu, nav diezko skaidri.


marsancija 05.jūnijs, 00:27

Paldies Raivo un Ilzei par ķērpju sugām!


marsancija 05.jūnijs, 00:22

Paldies Valdai par kļūdas labojumu :)!


Eggy 04.jūnijs, 23:32

Vai audio fails ir pievienojies? Šonakt atkal ap 23:00 sāka dziedāt, tikai šoreiz Meža Pūce viena vai vairākas izdomāja pievienoties. :)


adata 04.jūnijs, 21:33

Tad man jānomaina kritalas suga arī "tīģerītim", kas pērn tur novērota.


adata 04.jūnijs, 21:31

Piedošanu, nomainīju laicīgi (no apses) uz pareizo, lai nejauc galvu.


Ivars Leimanis 04.jūnijs, 20:38

Lūdzu labot uz parasto sētaspiepi.


Ziemelmeita 04.jūnijs, 19:10

Paldies,Artur!


ekologs 04.jūnijs, 19:04

Gonioctena quinquepunctata


dziedava 04.jūnijs, 18:44

Ja ņem vērā grupēšanos no daudziem sīkiem augļķermeņiem, tad īsti nekam neatbilst. Ph.confertum vajag stipri lielākas sporas, Ph.virescens sākumā ir dzeltens, F.gyrosa nesastāv no "bumbiņām", bet izlocītiem augļķermeņiem, un sporas arī 7-11 mkm īsti te nav. Vēl izskatāms Ph.obscurum, kam sporas atbilst, bet sākumstadija aizdomīga un D=0,4-0,8 arī te gluži nav. Visbeidzot paliek pārslainā cukurīte, kam sporas stipri par mazu. Sākotnējā versija bija baltais ragansviests, kam tipiski eksemplāri sporas nav ar tumšākām grupām, bet tas jāpēta, vai tomēr nevar būt. Vai tie var izskatīties kā no daudziem augļķermeņiem veidoti - vēl jāpēta.


dziedava 04.jūnijs, 16:59

Šis burvīgais eks. būs mikroskopēts. Tumšāku kārpu grupu sporām nav :)


dziedava 04.jūnijs, 16:31

Ahā, tad suga skaidra. :) Sākumā piezīmēs, šķiet, bija apse, kas nelikās ticami šai sugai.


adata 04.jūnijs, 16:20

Julita, droši, ka egle. Priedes tur neaug. Ilgi pētīju kāda suga varētu būt, jo tajā uzkalniņā aug palielas apses. Līdz atradu sānā zara vietu, palauzu koksni - smaržoja pēc sveķiem! Tas baļķa gals apzāģēts ar zāģi, droši vien pārvilkts no lejas, kur bijusi cirsma ar eglēm.


inita_h 04.jūnijs, 15:26

Paldies!


BI 04.jūnijs, 15:16

Gredzenots: 22.06.2011. Babītes ezerā. Šogad no 26.03. - 02.04. redzēts kanālā, Novērotas kanālā arī 2019., 2022., 2023.


ekologs 04.jūnijs, 14:33

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 04.jūnijs, 13:33

Skrejvabole (Carabus granulatus).


dziedava 04.jūnijs, 12:58

Sporas ir ne tikai ar tumšāku kārpu grupām, bet arī ar gaišu joslu pāri. Iespējams, tā tomēr kāda cita, vēl nezināma suga. Tādas sporas, iesk. izmēru, ir Physarum orbis, bet tā atkal uz dzīviem kokiem un lapkokiem, arī neatbilst. Katrā ziņā šis novērojums jāatceras, ja kas par tēmu gadās.


dziedava 04.jūnijs, 12:19

Droši, ka apse?


dziedava 04.jūnijs, 10:47

Paldies, Marita, par pētījumu! Izskatās, ka tuvākā laikā ķeršos pie šīs ģints ievākto paraugu rūpīgākas pētīšanas. Domājams, ka ragansviesti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē nav lāga sapētīti, tāpēc ir bardaks noteikšanā. Variē gan sporu izmēri, gan sporu virsmas raksts (vai kārpas vienmērīgi izvietotas, vai ar tumšākām grupām). Vajag vismaz pašiem priekš sevis "savējās" sašķirot.


dziedava 04.jūnijs, 10:44

Marita, jebkurā gadījumā tas ir kopdarbs - eksperts bez atraduma arī neko nevar noteikt. Es par šo sugu zināju jau sen, tai pat bija jau latviskais nosaukums (jo Eiropā atrasta), tikai nebiju papētījusi, kur tieši zināma. Nosakot citus gļotpūpēžus, allaž "uzdūros" uz šī un nodomāju - ehh, ja būtu tāds posmains, tad gan uzreiz viss būtu skaidrs, bet kā nav, tā nav! ;)


Eggy 04.jūnijs, 08:34

Labi, šonakt to izdarīšu :)


ekologs 04.jūnijs, 07:37

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 04.jūnijs, 07:18

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


CerambyX 04.jūnijs, 00:48

Neatminos ķivuli naktī dzirdējis. Varbūt var ierakstīt dziesmu - tad kļūs skaidrāks :) Vakarā/nakts sākumā, piemēram, visādi ķauķi var dziedāt (krūmu, purva, ceru u.c.), kas var izklausīties visai 'ļurinoši' un skanīgi (kaut, protams, savādāki kā ķivuļa dziesma).


Eggy 03.jūnijs, 23:30

Vai Ķivulis ir nakts dziedātājs? Jau trešo nakti pie loga dzied brīnišķīgas dziesmiņas.


Eggy 03.jūnijs, 23:16

Paldies!


Amanda 03.jūnijs, 23:01

Akmeņčakstīte


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:17

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:16

Paldies,Aiga,laikam būs gan.


megemege 03.jūnijs, 22:10

Vai nav sila cīrulis?


IlzeP 03.jūnijs, 20:40

Turpinot par kļūdu aplikācijā - tā esot novērsta, tādēļ aicinu no rītdienas atjaunināt sugu datu bāzi aplikācijās. Tad dzēstajām sugām vairs nevajadzētu būt sarakstā.


VitaS 03.jūnijs, 20:33

Eiropas septiņstarīte. Piezīmēs suga pareizi, bet pie nosaukuma kļūda


IlzeP 03.jūnijs, 14:26

Nezinu gan, vai šādu atsevišķu taksonu vajag (tad jau daudzām sugām vajadzētu), tāpat daļa pievienos vienkārši zem sugas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajā portālā varēs meklēt pēc vārda piezīmēs.


Berts 03.jūnijs, 13:22

Paldies Uģis!


spiigana 03.jūnijs, 12:31

Paldies, Julita! Jā, aplikācijā man tādu opciju piedāvāja, bet, tā kā nesapratu, kas zem tā domāts, ieliku tomēr pie "parastās" bitenes. Un laikam labi, ka tā :) .


dziedava 03.jūnijs, 10:47

Laikam mutācija, īsti nezinu, bet Dabasdatos šai formai bija atsevišķs taksons Geum rivale fo. monstrosum, kas tagad rādījās izdzēsts. Ilze! Es atjaunoju šo taksonu, jo acīmredzot joprojām Dabasdatu aplikācijā visi dzēstie taksoni rādās (šim taksonam bija ziņojums) un joprojām uzkrājas novērojumi, kas ir zem dzēstiem taksoniem un pēc ziņošanas nav pieejami (jo taksons "dzēsts"). Turklāt man nav skaidrs, kāpēc šis taksons vispār tika dzēsts, un kā tagad atlasīt šādus ziņojumus, ja šāda taksona nebūs :/


Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts