Sākoties vasarai, arvien vairāk sanāk redzēt mazāk zināmus augus, kuriem var būt vēlme noteikt sugu, taču šis laiks ir piesātināts arī tiem, kas sugas varētu noteikt, tāpēc ir labi, ja kādu daļu izdodas noteikt katram pašam.
Zemāk ieteikumi, kādā secībā ko varētu mēģināt darīt, lai vismaz vieglāk atšķiramās sugas varētu noteikt pats, izmantojot arī dziedava.lv iespējas.

Pirmkārt, protams, jāsāk ar paša auga fotografēšanu - jācenšas nofotografēt ne tikai ziedu vai augli (ja iespējams, vēlams iegūt gan zieda, gan augļa fotogrāfijas), bet arī lapas; gan tās, kas pie kātiņa, gan tās, kas pie zemes, jo nereti šo lapu izskati atšķiras. Nereti svarīgi ievērot ne tikai to, kāda ir lapas forma, bet arī kāda ir tās mala (zobaina, gluda utml.), virsma (gluda, ar matiņiem utml.), gan no augšpuses, gan apakšpuses. Ziedu vēlams nofotografēt gan no augšas, gan no sāna.

Lai sāktu sugas meklēšanu, būtu labi nojaust, kādai dzimtai augs pieder, jo tas būtiski sašaurinātu meklējumu loku. Dziedava.lv šobrīd pieejams pārskats 92 dzimtām, iekļaujot gan savvaļas augus, gan dārzbēgļus, gan sugas, kas sastopamas tikai dārzos (zem dzimtas nosaukuma ir apzīmējums, kas rāda, vai dziedava.lv pārstāvētās sugas ir vai nav savvaļā, vai ir abējādas).

Attēlā redzami apzīmējumi savvaļas sugām (zālīte), tikai dārzā augošām (sētiņa) un dažādām (vaļēja sētiņa).

Zemāk rakstā ieskats 13 plašākajās dzimtās; pēc tā - ieteikumi tālākai meklēšanai.

Kurvjziežu dzimta - raksturīgi kāta galā zieds, kam visas ziedlapas (ziedu vainaglapas) apmēram vienādas, vienādu izmēru un krāsu, sakārtotas "kurvītī". Parasti vainaglapu daudz un tās vienkrāsainas, visbiežāk dzeltenas, bet var būt arī citās krāsās. Augļi nereti ir pūkaini vai spuraini, jo to sēkliņām parasti galā ir "pūka", lai vieglāk izplatītos. Tipiski kurvjzieži - pienene, usne.

Kurvjziežu dzimta, no kreisās: dzeltenā ilzīte Anthemis tinctoria, Tatārijas salāts Lactuca tatarica, lēdzerkste Cirsium oleraceum, kā arī māllēpe Tussilago farfara augļu stadijā.

Graudzāļu un grīšļu dzimtas sugas noteikt iesācējiem droši vien nebūs aktuāli, bet, kam būs aktuāli, tie pratīs dzimtas atpazīt. Abām dzimtām raksturīgas vārpiņas un, lielākoties, garas šauras lapas. Grīšļiem stublājs nereti trīsšķautņains, kā arī nodalīti sievišķie un vīrišķie ziedi, savukārt graudzālēm parasti apaļš stublājs un ziedi divdzimumu.
Sk. arī grīšļu noteicēju (pie sugu noteicējiem Dabasdatos).

No kreisās, graudzāļu dzimta: ziedoša pļavas lapsaste Alopecurus pratensis, parastā sekstaine Cynosurus cristatus augļu stadijā; grīšļu dzimta: Hosta grīslis Carex hostiana - galā brūnā ir vīrišķā vārpiņa, zemāk 2 sievišķās vārpiņas; sugas noteikšanai nereti izmanto apakšējās vārpiņas seglapas garumu un izskatu, tā arī foto redzama.

Neļķu dzimtas savvaļas augiem parasti 5, retāk 4 vienādas, regulāri izvietotas zieda vainaglapas, bet jāņem vērā, ka dažas vainaglapas mēdz būt tik dziļi šķeltas, ka viena izskatās kā divas. Ziedu krāsa biežāk balta, retāk sarkanvioleta. Lapas salīdzinoši šauras un īsas, bieži pa divi pretējas. Tipiski pārstāvji - virzas, dzirkstelīte.

Neļķu dzimta, no kreisās: dzirkstelīte Dianthus deltoides, pūkainā radzene Cerastium tomentosum (vainaglapas šķeltas), pļavas spulgnaglene Lychnis flos-cuculi (vainaglapas dziļi šķeltas), tīruma radzene Cerastium arvense (lapas ir pa divi pretējas).

Lūpziežu dzimtas augu ziedi, savukārt, bieži ir ar savdabīgām, savstarpēji atšķirīgām vainaglapām; zieds izskatās kā izstiepta mutīte ar lūpiņām. Ziedu krāsa visbiežāk violetīga - no gaišas, gandrīz baltas, līdz košai; no zilas līdz sarkanai, nereti ar kādu zīmējumu. Lapas uz stublāja pa divi, pretējas, nereti ovālveidīgas ar spicāku galu. Tipiski pārstāvji - panātres, mētras.

Lūpziežu dzimta, no kreisās: baltā panātre Lamium album, purva sārmene Stachys palustris, tīruma mētra Mentha arvensis.

Čemurziežu dzimtas augu ziedi izkārtoti čemurā - sīki, parasti balti, retāk dzelteni vai citādas krāsas ziediņi relatīvi garos kātiņos, kas apakšā savienoti kopā. Pēc ziedkopām grūti atšķirami, parasti jāskatās lapas. Lapas nereti saliktas no vairākām mazām lapiņām, parasti vairāk vai mazāk izrobotas. Pēc lapu salikuma, formas, robojuma sugas arī vislabāk atšķiramas. Tipiski pārstāvji - latvānis, gārsa, suņburkšķis.

Čemurziežu dzimta, no kreisās: klinšu noraga Pimpinella saxifraga, kalnu briežsakne Libanotis montana, indīgais velnarutks Cicuta virosa, ķimeņlapu selīne Selinum carvifolia.

Krustziežu dzimtas augu raksturīga pazīme - ziedu vainaglapas ir krustām jeb četras; ja vainaglapas dziļi šķeltas, tad var izskatīties arī kā 8. Ziedu vienam augam daudz, to krāsa parasti balta vai dzeltena, reizēm rozīga vai violeta. Auglīši - pākstis, reizēm nelielas un plakanas, citreiz izstieptas šauras un garas. Lapas dažādiem augiem dažādas, ir gan veselas ar gandrīz gludām vai, citiem augiem, izteikti robotām malām, gan saliktas no vairākām lapiņām. Ja pēc zieda grūti sugu noteikt, lapas un augļi var labi palīdzēt. Pārstāvji - ķērsas, paķērsas, mēnesenes.

Krustziežu dzimta, no kreisās: šķēpenes Cakile maritima subsp. baltica, rūgtās ķērsas Cardamine amara un tīruma pērkones Raphanus raphanistrum ziedi, kā arī parastās pērkonenes Erysimum cheiranthoides un tīruma nauduļa Thlaspi arvense auglīši.

Gundegu dzimta pēc ziediem no citām dzimtām grūti atšķirama, tās augi ļoti atšķirīgi gan pēc ziedu skaita (no viena līdz daudziem), gan ziedu formas un vainaglapu skaita. Visbiežāk, īpaši savvaļas sugām, ziedi dzelteni vai balti, bet var būt arī zili, violeti. Auglīši nereti apaļīgi, salikti no vairākām pākstīm vai sēkliņām. Daļai augu lielākā līdzība ir lapās, kuru ārējā robeža nereti apaļīga, bet pašas lapas var būt gan veselas un apaļas, gan saliktas no vairākām mazākām lapām, kas var būt gan gludas, gan izteikti robotām lapu malām. Tipiski dzimtas pārstāvji - gundegas, saulkrēsliņi, vizbuļi.

Gundegu dzimta, no kreisās: Eiropas saulpurenes Trollius europaeus zieds un negatavs auglītis, ozolīšu saulkrēsliņa Thalictrum aquilegifolium ziedi un lapas; pēdējā attēlā dažādi vizbuļi un zilās vizbulītes lapas.

Liliju dzimtas raksturīgākā pazīme ir nelielie apaļie auglīši - pogaļas vai ogas. Ziedi daudzveidīgi, nereti krāšņi, dažādām sugām dažādās krāsās (balti, dzelteni, oranži, sarkani, zili, violeti) un formās. Lapas dažādas, bet nereti izstieptas, palielas, ovālas ar spicu galu. Dzimtas pārstāvji: mugurenes, sīpoli, divlapu žagatiņa.

Liliju dzimta, no kreisās: daudzziedu mugurene Polygonatum multiflorum, laksis Allium ursinum (ziedi un augļi), maijpuķīte Convallaria majalis ar auglīšiem, maurloks Allium schoenoprasum.

Rožu dzimtas augi vairāk atpazīstami pēc sarkanajiem augļiem - avenes, zemenes utml. Ziedi savvaļas sugām visbiežāk dzelteni, retāk balti, dažreiz sarkani, ar 5, retāk 4 vainaglapām. Lapas dažādas, bet nereti izteiktām zobainām malām. Dzimtas pārstāvji: retēji, vīgriezes, bitenes.

Rožu dzimta, no kreisās: maura retējs Argentina anserina, lācene Rubus chamaemorus.

Cūknātru dzimtas augiem ziedi nereti ļoti īpatnējas formas, dažādu krāsu, nereti raibi. Parasti ziedu daudz, bet var būt arī pa vienam. Līdzīgākie ir augļi - pogaļas. Lapas veselas, izstieptas. Pārstāvji - nārbuļi, veronikas, deviņvīrspēki.

Cūknātru dzimta, no kreisās: birztalas nārbulis Melampyrum nemorosum, birztalas veronika Veronica chamaedrys, parastais sārtžibulītis Odontites vulgaris un garlapu veronikas Veronica longifolia auglīši.

Orhideju dzimta varētu būt viena no vieglāk atšķiramām ar krāšņajām dzegužpirkstītēm un dzegužpuķēm, bet dzimtā ietilpst arī mazāk uzkrītoša skata augi ar vairākiem vai daudziem baltiem vai bāli dzelteniem nelieliem ziediem. Lapas veselas. 
Sk. arī dzegužpirkstīšu un dzegužpuķu noteicēju (pie sugu noteicējiem Dabasdatos) un rakstu mazāk zināmas savvaļas orhidejas.

Orhideju dzimta, no kreisās: bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris, trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida, vienguma hermīnija Herminium monorchis.

Tauriņziežu dzimtas augu ziedi pārsvarā divu veidu - vai nu apaļā vai izstieptā galviņā sakārtoti līdzīgi zināmajiem āboliņiem, vai atsevišķi palielāki, nereti krāšņi ziedi, līdzīgi puķuzirnīšiem. Krāsas dažādas - sarkani, balti, dzelteni, violeti ziedi, varbūt dažādas krāsas kopā, reizēm ar nelielu rakstiņu. Lapas nereti saliktas no vairākām garenām lapiņām. Pārstāvji: vīķi, dedestiņas, lucernas.

Tauriņziežu dzimta, no kreisās: zeltainais āboliņš Trifolium aureum, vanagu vīķis Vicia cracca.

Ja šķiet, ka meklējamais augs nepieder nevienai no biežākajām dzimtām, tad ziedaugu dzimtu pārskatā var pārskatīt pārējo dzimtu titulbildes. Tā kā citās dzimtās augu nav tik daudz, tad lielāka varbūtība, ka dzimtas titulbilde līdzināsies arī meklējamam augam, ja tas būs šajā dzimtā.

Kad dzimta izvēlēta (jāklikšķina uz dzimtas nosaukuma), tad var apskatīt, vai dzimtai pieejams tikai "Pārskats" vai arī "Pilnais pārskats". Otrais būs gadījumos, ja daļa līdzīgu dzimtas augu "Pārskatā" ir apvienoti zem vienas titulbildes; pilnajā pārskatā skatāmas arī līdzīgās sugas. Pēc izvēles var salīdzināt pārskata vai pilnā pārskata titulbildes, vai izvēlēties kādu sadaļu, teiksim, ģints līmenī, ja tāda ir. Ir arī links uz latvijasdaba.lv attiecīgās dzimtas sugu pārskatu un var tālāk meklēt arī tur.

Vēl būtiski pieminēt, ka, izvēlnes rindās klikšķinot uz pārskatiem, ja klikšķina uz latviskā nosaukuma, pārskats būs sakārtots alfabētiski pēc ģinšu + sugu latviskajiem nosaukumiem, bet, klikšķinot uz angliskajiem "overview", iegūs pārskatu, kas sakārtots alfabētiski pēc latīniskajiem nosaukumiem.

Apvilktas vietas, kur var izvēlēties pilno pārskatu vai, teiksim, tikai attiecīgās sadaļas augu ziedu fotogrāfijas.

Jebkurā augu sadaļā ir iespēja tematiskajos pārskatos salīdzināt šai sadaļai visas pieejamās atsevišķi ziedu, lapu, augļu vai pumpuru fotogrāfijas, kas nu konkrētā gadījumā ir nofotografēts.

Naktssveču dzimtas ziedi. Titulbildes kreisajā pusē augšā (kā pie lielās raganzālītes) redzamais sarkanais kvadrātiņš nozīmē, ka suga Latvijā ierakstīta Sarkanajā grāmatā; zaļš kvadrātiņš - ka suga Latvijā īpaši aizsargājama.

Būtiski atzīmēt:

• ne visiem augiem jau ir izcilas titulbildes visām daļām un stadijām, tāpēc var gadīties, ka vajadzīgais nav attēla centrālais objekts, tomēr tur to var atrast. Kad būs labāka titulbilde, tā tiks nomainīta;
• augļu titulbildē augļi var būt no tikko aizmetušamies līdz jau izbirušiem, kāda nu bilde bijusi, bet kas var palīdzēt noteikšanā;
• piezemes lapas un lapas uz stumbra, pie zieda - ne visas būs titulbildē, vairāk foto jāskatās pie attiecīgās sugas foto.

Ziemciešu dzimtas augļi.

Kad atrasts augs ar līdzīgākajām pazīmēm, var apskatīt konkrētā auga lapu, klikšķinot uz auga sugas nosaukuma. Iespējams, lapā ir arī plašāks sugas apraksts vai salīdzinājums ar līdzīgākajām sugām, kā arī savvaļas sugām ir links uz latvijasdaba.lv attiecīgās sugas aprakstu.

Ja augu šādi atrast neizdodas, bet ir gana daudz laika, tad pacietīgākie var iet uz sadaļas "ziedaugi, sīkkrūmi" sākumlapu un tur klikšķināt uz "ziedi", "lapas" vtml. (kas nu ir pašam nofotografēts un ko grib salīdzināt) tematisko pārskatu, un iet cauri visām ziedu (lapu vtml.) fotogrāfijām un meklēt līdzīgāko.
Atrodot līdzīgu, bet ne gluži īsto, var skatīt, kāda šim atrastajam dzimta, un tālāk skatīt atkal konkrēto dzimtu. Noskaidrot foto redzamā auga dzimtu utml. var, ja uz atrastās fotogrāfijas uzklikšķina - apakšā ar visiem linkiem būs redzami nosaukumi foto redzamajiem augiem un to dzimtām.

Ātrāks variants, kā atrast, no kuras sadaļas sākt meklējumus, ja, teiksim, ir nobildēts zieds, ir meklētājā ievadīt vārda sākumu (t.i., bez galotnes) krāsai, kādā ir zieds, un vārdu "zied" (piem., zil zied).
Tā var atlasīt lapas, kuru aprakstā minēti šie vārdi, kā arī fotogrāfijas, kurās redzamo sugu aprakstos šie vārdi ir. Rezultāti gan var būt mazliet jāuzgaida un var iekļaut arī daudz it kā lieka, bet var palaimēties salīdzinoši ātri atrast vismaz ko līdzīgu, no kā turpināt meklējumus.

Atrastās lapas var noderēt, ja augs tikai piemirsies, tad piedāvātie nosaukumi palīdz to atcerēties.
Ja grib redzēt visas atrastās atbilstošās lapas, var būt jāklikšķina uz
*** Citas, arī atbilstošas lapas Atvērt
jo sākumā, lai nebūtu gari, piedāvājumā tiek parādītas tikai dažas iespējami atbilstošākās lapas.

Lai veicas noteikšanā! Ja kaut kas dziedava.lv lapās nestrādā vai nav skaidrs, var droši jautāt. Suga arī labāk iespiežas atmiņā, ja izdevies noteikt pašam vai vismaz ir caurskatītas kādas versijas un radušās hipotēzes. Ja novērojumu un foto pievieno arī dabasdati.lv un nav skaidrs, vai suga pašam noteikta pareizi, vēlams komentāros pierakstīt savas hipotēzes un pārdomas, kā arī biotopu, kādā augs atrasts.

Teksts un foto: Julita Kluša, dziedava.lv

2017-06-17

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros