Aktīvie lietotāji: 148 Šodien ievadītie novērojumi: 1549 Kopējais novērojumu skaits: 1828508
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā noķert vairāk kukaiņu?
Pievienots 2021-02-13 16:06:57

[jeb stāsts par kukaiņu pētniecības rīkiem, kas ir vērtīgi palīgi sugu medībās].

Tie kas portālu Dabasdati.lv lieto regulāri iespējams būs pamanījuši, ka ir atsevišķi dabas vērotāji, kas ir īpaši ražīgi tieši kukaiņu novērojumu ziņotāji. Un ne tikai novērojumu skaitliskā ziņā, bet ir arī visai liela ziņoto sugu daudzveidība. Protams, rodas loģisks jautājums - kā viņiem tas izdodas? Vai es arī tā varu? Šis raksts būs neliels ieskats atbildē uz pirmo jautājumu. Atbilde būs daļēja, jo kāpēc kāds redz un atrod vairāk dažādu kukaiņu sugu ir lielā mērā arī atkarīgs, piemēram, no vērotāja pieredzes un zināšanām, kas pamatā tomēr atnāk tikai ar laiku jeb pat tādā optimistiskākajā scenārijā kādi pāris gadi dabā ir nepieciešami, lai saprastu ap ko lietas grozās un kā tos kukaiņus labāk atrast (pieredzējušu kolēģu padomi, protams, var palīdzēt - tāpēc par kukaiņu meklēšanas niansēm teorētiski arī varētu būt kāds cits raksts). Taču atbildēts taps jautājuma daļa par varbūt daudziem mazāk zināmu kukaiņu meklēšanas aspektu - dažādiem rīkiem, kuri ir aktīvu kukaiņu pētnieku ekipējumā un ar kuru palīdzību var ieraudzīt daudz vairāk kukaiņu kā vienkārši staigājot apkārt un vērojot dabu ar acīm (kas gan arī ir ļoti nozīmīga kukaiņu vērošanas metode). Lai arī šobrīd varētu likties dīvains šī raksta tapšanas brīdis (aiz loga ārā dziļi sniegi un ziema), tomēr visiem labi ir zināms teiciens, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Tad nu ziema ir īstais brīdis, lai varbūt gaidāmajai sezonai sagatavotos ar jauniem rīkiem savā arsenālā, ko lietot "cīņā" ar neiedomājamo kukaiņu daudzveidību. Zemāk tad ieskats dažos populārākajos rīkos - kādi ir to plusi, mīnusi un kādas varbūt ir alternatīvas ko līdzvērtīgu izgatavot no mājās pieejamajiem resursiem, jo kā jau ierasts šādas gana specifiskas lietas pērkot rūpnieciski ražotas var būt relatīvi dārgas. Šeit pieminētās metodes ir pieskaitāmas pie dzīvķeramām un ir visnotaļ humānas (ja ir cilvēki, kam šis aspekts varētu būt būtisks) - tātad kopumā gana piemērotas lietošanā praktiski jebkura vecuma un dzimuma pētniekam (atšķirībā varbūt no dažādām lamatām, kas vairāk būtu piemērotas lietošanā speciālistiem-entomologiem). Tad nu sākam!

Rīks Nr.1 - "Tauriņu ķeramais" jeb entomoloģiskais tīkliņš.

Noteikti viens no prototipiskākajiem un labāk zināmajiem entomologu darba rīkiem. Ne bez pamata - tik tiešām katra sevi cienoša entomologa (šī vārda zinātniskajā izpratnē - tātad cilvēka kas pēta kukaiņus padziļināti) inventārā parasti ir vismaz viena veida entomoloģiskais tīkliņš ja ne pat vairāki. Man gribētos teikt, ka arī kukaiņpētniekiem amatieriem, kas gada siltajā periodā pavada daudz laika dabā, šis rīks var būt ļoti nozīmīgs palīgs sugu medībās. Te gan jāpaskaidro nedaudz plašāk šī inventāra praktiskais pielietojums, jo daudziem varbūt ir radies tāds stereotipisks iespaids, ka tas noder tikai tauriņu vai citu lidojošu kukaiņu notveršanai lidojumā. Jā, nenoliedzami tas ir viens no pielietojumiem, taču jāsaka, ka spēja virtuozi gaisā iesmelt ļoti strauji un reizēm haotiski lidojošu kukaini nāk ar laiku jeb pēc tam kad acs-roku koordinācija un muskuļi piešaujas pie šī uzdevuma. Līdz tam brāķa procents var būt visai liels, kas ir īpaši "škrobīgi", ja ir pamanīts kaut kas ārkārtīgi interesants, bet it kā precīzi mērķētais tīkliņa vēziens trāpa tukšumā. Bieži vien tā arī paliek vienīgā iespēja, jo daudzi kukaiņi, sajutuši apdraudējumu, parasti strauji nozūd tālēs zilajās un vien labvēlīgos apstākļos (žiglas kājas noder) var paveikties tikt pie atkārtota mēģinājuma. Iespējams palīdz, ja rīka operatoram ir kāda iepriekšēja pieredze, piemēram, ar tenisu vai badmintonu, jo kustības zināmā mērā līdzīgas. Starp citu tīkliņi pēc savas uzbūves ir dažādi - lidojošu kukaiņu ķeršanai vispiemērotākie būs svarā viegli ar lielāku diametru (piemēram 40-50cm), taču tie būs mazāk piemēroti "pļaušanai", kas iespējams pat ir biežākais tīkliņa izmantošanas veids.

Neliels video klips Youtube platformā (links te vai klikšķinot uz attēla) - piemērs kā izskatās "pļaušana" ar entomoloģisko tīkliņu

Kas tad ir šī "pļaušana"? Video augstāk ir tāds relatīvi labs tā piemērs (tiesa varbūt ne perfekts. Atzīme tā uz 8.2/10). Tātad pļaušana ir tīkliņa aktīva vēzēšana caur lakstaugu stāvu ar mērķi iebirdināt tīkliņā šajā augājā sēdošos kukaiņus. Tas jādara ne ļoti agresīvi jeb tā, lai augi paliek savā vietā - netiek nopļauti kā ar izkapti (augi, kam ir ļoti vārgs stublājs, piemēram, nātres gan šā vai tā mēdz iekrist tīkliņā), jo tā arī var pārāk satraumēt dzīvās radības, kas "iepļautos" kopā ar augu kumšķiem, bet arī ne pārāk vārgi, lai kukainis nepaspēj nobirt/aizlidot garām tīkliņam. Šī metode lieliski atklāj cik patiesībā daudz mums apkārt ir kukaiņu, jo parasti ar kādiem 10-15 vēzieniem pilnībā pietiek, lai tīkliņā uzkrātos vairāki desmiti un pat vairāk dažādu kukaiņu - vaboles, blaktis, divpsārņi, plēvspārņi, cikādes un visa kā daudz cita. Lielākoties sugas, ko tāpat vien sēžot un hipnotizējot zālienu, ir grūti pamanīt (ir gan arī ļoti acīgi vērotāji kam tas ir pa spēkam). Protams, šai metodei ir arī savi mīnusi - kas g.k. attiecas uz kukaiņu fotografēšanu (kas ir būtisks aspekts Dabasdati.lv kontekstā), jo kukaiņi tīkliņā ir iztraucēti un pēc vēzienu beigām tie lielākoties cenšas pēc iespējas ātrāk pamest tīkliņu. Lidojošie ceļas vertikāli gaisā, rāpojošie steidzīgi rāpo uz augšu pa tīkliņa malām un mēģina izmukt pa atveri utml. Tas nozīmē, ka būs kukaiņu grupas, kur tīkliņš nebūs īpaši piemērots rīks, ja mērķis ir g.k. fotoattēlu iegūšana. Piemēram, dažādas bites un citus plēvspārņus noteikti vieglāk ir nofotografēt kad šie kukaiņi, piemēram, barojas uz ziediem nevis pēc to iekļūšanas tīkliņā. Taču, piemēram, dažādas vaboles var būt relatīvi mierīgas un ērti nofotografējamas arī pēc nokļūšanas tīkliņā. Vienmēr arī pastāv iespēja izcelt kukaini no tīkliņa tā dabiskajā vidē un cerēt, ka tas mazliet nomierināsies (ne vienmēr gan nostrādā). Viena nianse, kas jāņem vērā - ar tīkliņu var darboties principā tikai sausā laikā, jo, ja zāle ir slapja (pēc lietus vai rīta rasā), tad arī visi kukaiņi būs samirkuši, kopā salipuši un nekāds labs rezultāts nebūs gaidāms. Vēl neliels mīnuss varētu būt, ka absolūti precīzi var netapt zināms no kāda auga katrs kukainis ir tīkliņā nonācis - līdz ar to, ja kādos gadījumos sugu noteikšanā ir ļoti svarīgs barības augs, tad tas šī informācija var izpalikt (pretēji, ja kukaini nofotografē/novēro sēžam uz konkrēta auga sugas lapas). Trešais mīnuss varētu būt praktiski neiespējami ko līdzvērtīgu izveidot mājas apstākļos - tātad tas ir rīks, ko tomēr ir jāpasūta kādā veikalā interneta plašumos. Ja kāds atvēzējas uz šādu soli, tad droši drīkst vaicāt pēc padomiem, bet tā vispārināti: meklējot internetā, butterfly net būs vieglāki, ne tik robusti = vairāk piemēroti lidojošu objektu ķeršanai, bet sweep net būs smagāki, robustāku rāmi un izturīgāku tīkla audumu = piemērotāki pļaušanai. Variācijas par tēmu atkarīgas no kāta stiprinājuma veida, vai tīkliņš ir salokāms (labs variants, lai ieliktu mugursomā - taču nedaudz zaudēs izturībā. Pats gan izmantoju tikai tādus) utml. nianses.

Rīks Nr.2 - Kukaiņu dauzāmais paladziņš

Jāsaka, ka šis rīks ilgu laiku kaut kā mūsu kukaiņu pētnieku aprindās bijis nepelnīti piemirsts un maz izmantos (vismaz savās jaunības dienās neatminos redzējis nevienu Latvijas kukaiņpētnieku to lietojam. Ja nu varbūt viņi to darīja slepus, nevienam nerādot). Nezinu precīzi kāds varētu būt latviskais nosaukums, bet nu esmu pieradis to dēvēt par kukaiņu dauzāmo paladziņu (angliski - beating sheet vai clap net). Attēlos domāju labi nolasās šī rīka praktiskais pielietojums - novietojam to zem kāda koka zara un tad, pāris reizes uzsitot pa šo zaru ar kādu koku vai citādi to pakratot, mēģinām nobirdināt uz tā sēdošos kukaiņus. Tie nobirs gan tāpēc, ka tiks fiziski nokratīti, gan tāpēc ka tāds ir daudzu kukaiņu aizsardzības mehānisms briesmu brīžos - atlaist kājas un krist zemē. Arī te var būt visai daudz pārsteigumu, ka uz viena koka zara patiesībā sēž tik daudz dažādu kukaiņu (un ne tikai - arī zirnekļi, protams, u.c. bezmugurkaulnieki)! Līdzīgi kā tīkliņa gadījumā, arī šīs metodes mīnuss varētu būt tas, ka kukaiņi var justies apdraudēti un pēc nokļūšanas uz paladziņa var tomēr censties maksimāli ātri aizrāpot vai aizlidot. Ja tīkliņa gadījumā ir vismaz auduma cilindrs, kas pat pašus veiklākos lidoņus uz dažām sekundēm aiztur kamēr tie atrod izeju brīvībā, tad te uz paladziņa tos nekas neaiztur - tāpēc šī metode būs vairāk piemērota ne īpaši aktīvi lidojošu kukaiņu, piemēram, vaboļu meklēšanai. Tiesa karstā laikā, kad kukaiņi ir uzsiluši, arī vaboles var visai veikli censties celties spārnos, tāpēc ir samērā svarīgi uzreiz pārlaist aci pār balto laukumu un identificēt interesantākos objektus un pievērst uzmanību vispirms tiem. Tieši vaboļu meklēšanā šis rīks ir diezgan neatsverams palīgs, jo daudzas sugas, kas dzīvo uz koku lapām, tievākiem dzīviem vai nokaltušiem zariņiem utml. vietās tā vienkārši ar acīm vērojot arī var būt grūti ieraudzīt (īpaši tās sugas, kas ir maskējošās krāsās). Šī rīka pozitīvā iezīme ir tā, ka šo gan relatīvi vienkārši var uzmeistarot arī mājas apstākļos pašu spēkiem, gan var izmantot alternatīvu risinājumu kāda gaiša lietussarga fonā (kā attēlā augstāk).

Pašgatavotais dauzāmā paladziņa variants ar izmantotiem telts šķērsloka posmiem. 

Pats pirmo gājienu tieši sāku ar rozā lietussargu rokās (diemžēl tas izkrita no somas sānu kabatas kādā no Siguldas gravām... atvainojos par nejaušu dabas piesārņošanu), bet drīz pēc tam arī uzmeistaroju savu pirmo dauzāmo paladziņu no veca balta palaga un četriem telts šķērsloku rezerves posmiem. Bet var, protams, izmantot jebkādus citus tehnoloģiskos risinājumus kas vien ienāk prātā. Var mēģināt realizēt arī absolūti minimālu variantu - izmantojot vienkāršu baltu paladziņu, ko noklāj uz zemes zem kāda koka zara, ko tad papurina. Taču ja attālums no zara līdz zemei būs gana liels (vairāk par 1,5-2m, piemēram), tad tas var nebūt ļoti efektīvi, jo daļa lidojošo kukaiņu kritiena brīdī mēdz atvērt spārnus un aizlidot sāņus (tāpēc dauzāmais paladziņš tiek turēts relatīvi tuvu pašam zaram - lai samazinātu šo kukaiņa kritiena distanci). Uz zemiem zariem tas var strādāt gana labi, vienīgi ja lakstaugu stāvs ir jau stipri sazēlis, tad izklāt paladziņu relatīvi līdzenā stāvoklī ir liels izaicinājums..

Rīks Nr.3 - Sijājamais siets

Trešais rīks, kas personīgi man pēdējos gados ir izrādījies ļoti noderīgs ir sijājamais siets. Tam var būt dažādas modifikācijas, bet galvenā rīka sastāvdaļa ir siets ar relatīvi lielu acu diametru (parasti 0,5-1cm) kuru pamatā izmanto lapu/skuju nobiru slāņa sijāšanai. Rupjais materiāls paliek virspusē, bet smalkākā frakcija (tajā skaitā - visi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Atskaitot varbūt kādas ļoti lielas skrejvaboles) birst tālāk. Pēc tam šo izsijāto smalkāko frakciju var vai nu uzreiz dabā izbērt uz balta paladziņa vai ari iebērt kādā traukā un nest pētīt mājās, jo dabā uzreiz pilnīgi visus kustoņus uz paladziņa nekad nebūs iespējams pamanīt. Atkarībā no rīka konstrukcijas, smalkā frakcija var uzkrāties, piemēram, auduma maisā ar atsienamu galu, kas ļauj varbūt ērtāk izsijāt lielāku daudzumu nobiru slāņa materiāla, bet var darboties arī ar pliku sietu, ja tāds ir pieejams.

Patiesībā lapu nobiru slānī dzīvojošās radības var pētīt arī bez sijāšanas - uzberot kādas pāris pērno lapu saujas uz tā paša baltā paladziņa vai iebērt tās kādā lielākā traukā ar gaišu dibenu. Vienkārši lielās, rupjās frakcijas atdalīšana nedaudz vieglāk palīdz saskatīt sīkās radības. Tas varbūt ir īpaši svarīgi agrākā pavasarī un vēlā rudenī, kad kukaiņi vai nu vēl nav iesiluši vai jau pamazām dodas ziemot un nav tik aktīvi - biežāk paliek mazkustīgi starp gružiem un līdz ar to ir grūtāk pamanāmi. Vasarā un citos siltajos gada mēnešos kukaiņi šajā lapu nobiru slānī var būt ļoti aktīvi un, jau dažas sekundes pēc materiāla nobēršanas uz paladziņa, būs vērojami ātrā tempā jožam uz visām debess pusēm. Kopumā jāsaka, ka pavasara un rudens puse ir visproduktīvākais brīdis šai metodei, jo lapu nobiru slānī pārziemo ļoti daudz dažādu radību, kas, piemēram, vasarā būs sastopamas citur - augstāk virs zemes. Tātad pavasarī, kamēr kukaiņi vēl nav pametušas šīs ziemošanas vietas, vai rudenī kad, jau ir salīduši tajās, ir iespēja nelielā laukumā sazīmēt salīdzinoši lielu sugu daudzveidību - tajā skaitā arī visādus negaidītus pārsteigumus. Kopumā gan šī metode ir vairāk piemērota tieši augsnes virskārtu un nobiru slāni apdzīvojošo bezmugurkaulnieku pētīšanai. Pamatā tās ir dažādas skrejvaboles, īsspārņi, zemesblaktis, zirnekļi, daudzkāji un citi. 

Rīks Nr.4 - Ūdens tīkliņš

Ja ir interese par ūdens kukaiņiem, tad visi trīs iepriekšējie rīki vairumā gadījumu nebūs īpaši labi palīgi to pētīšanā. Varētu likties, ka var taču mēģināt izmantot entomoloģisko tīkliņu arī ūdenskukaiņu zvejošanai, bet parasti tā audums nav tam īpaši piemērots - ar pārāk smalkām acīm, kas ūdenī rada pārāk lielu pretestību un tas parasti ir pārāk samirkstošs, kas apgrūtina materiāla izpēti pēc tā izķeksēšanas no ūdens. Kā arī ja to samērcē, tad par tā izmantošanu sauszemes kukaiņu medībām var uz kādu brīdi aizmirst. Tāpēc ja ir nopietnāka interese par ūdenskukaiņiem, tad tam piemērots rīks būs daudz efektīvāks. Dabasdati.lv kontekstā par specializētiem ūdens faunas pētniecības tīkliņiem varbūt nerunāsim (bet ja ir interese, tad dažādi to piemēri ir meklējot pond dipping vai aquatic net), jo vien retajam varbūt būs tāds nepieciešams ikdienā. Taču tām pāris-dažām reizēm gadā, kad tomēr ir vēlme papētīt zemūdens faunu, var gana labi izlīdzēties ar kādiem alternatīviem rīkiem, kas varbūt jau kādam mājās ir pieejami. Viens no tiem varētu būt kādi akvārijiem paredzēti lielāka izmēra tīkliņi vai arī varbūt pat makšķernieku vajadzībām ražotie zivju uztveršanas tīkliņi. Tiem mīnuss varētu būt, ka ir lielas tīkla acis (pat līdz 1cm vai vairāk), kas nozīmē ka principā sīkāki kukaiņi caur šīm acīm tiek cauri. Taču tajā pašā laikā dažādi ūdenskukaiņi (arī izmērā sīkie) bieži vien slēpjas piekrastes zemūdens augājā un ja izdodas izķeksēt, piemēram, kādu mieturaļģu vai citu līdzīgi formāta augu kušķi (raglapes, piemēram), tad noteikti kādi kukaiņi būs ieķērušies arī starp augu lapām. Ja to uzreiz ieliek kādā plastmasas traukā ar ūdeni, tad tur vajadzētu izpeldēt veselam lērumam dažādu radību. Taču vēl alternatīvs home-made risinājums būtu izmantot kādu virtuves sietveida caurduri (kā šajā attēlā), ko var tā kārtīgi pieskočot kāda slotas kāta galā un būs ļoti labs ūdenskukaiņu zvejojamais rīks. Ja nu vien ne pārāk portatīvs un būtu vairāk risinājums piemājas ūdenstilpju pētīšanai - kaut gan var, protams, darboties arī bez kāta turot šo sietiņu vienkārši rokās. Kopumā lielākā ūdenskukaiņu daudzveidība parasti arī ir ūdenstilpes piekrastes augāja zonā tāpēc principā ar šāda rakstura pētniecību var tīri labi nodarboties arī stāvot krastā. Garāks kāts var vienkārši noderēt, ja gribas to darīt nemērcējot kājas.

Rīks Nr.5 - Gaisma

Pēdējais, ko vēlos pieminēt ir kukaiņu gaismošana, kas varbūt nav gluži "rīks" kā tāds, bet vairāk vienkārši kukaiņu pētīšanas un/vai pievilināšanas metode, taču tā var būt pat ļoti efektīva (un arī efektīga). Atšķirībā no iepriekšējiem rīkiem, te pluss ir tāds, ka pašam principā nekas daudz nav jādara - jāuzstāda tikai gaismas avots, ekrāns un jāgaida kas salidos. Te gan ir varbūt pāris momenti, kas ir jāņem vērā, lai rezultāts būtu labāks. Pirmkārt gaismas avots - iesākumā, protams, var izlīdzēties ar jebkuru gaismas ķermeni, kas varbūt mājās ir brīvi pieejams, bet ideālā variantā spuldzei tomēr būtu jābūt kādai jaudīgai klasiskā tipa spuldzei, kas gaismu izstaro vienmērīgi uz visām pusēm (prožektori vai lampas ar virzītu gaismas kūli īsti labi nederēs, arī vairums LED gaismu nebūs ļoti efektīvas) ar vismaz kādu 150W jaudu (ir Ok pieredze arī ar 250W spuldzēm). Ir, protams, specializētas naktstauriņu spuldzes, taču tās mēdz būt sarežģītākas lietošanā (nav pievienojamas pa taisno pie strāvas, var izstarot UV gaismu, kas nav pārāk veselīgi acīm, ja pie tās uzturas pastāvīgi utml.), tāpēc gana labi var izmantot arī celtniecības veikalos nopērkamās mixed light specializētās lielizmēra spuldzes (šķiet lietotas pilsētas laternu apgaismojumos vai tamlīdzīgi) - piemēram, Osram HWL vai līdzīgu modeli. Jāņem vērā, ka jaudīgas spuldzes stipri uzkarst un tās vajadzētu vairīties lietot lietainā laikā, jo pastāv risks, ka tā var pat uzsprāgt (pagaidām, cītīgi šo ievērojot - pašam viss ir bijis bez problēmām, bet ir tomēr dzirdēti kolēģu stāsti), kas, protams, nav sevišķi vēlams, ja tuvumā pie lampas ir citi vērotāji. No tā var izvairīties, ja lampu novieto zem kāda jumtiņa vai citas nojumes, jo neliels lietus pats par sevi nav tauriņiem šķērslis - tie turpina lidot arī lietus laikā.

Daži piemēri ar palaga un spuldzes novietojumu. Tas lielā mērā būs atkarīgs no elektrības pieslēguma iespējām, taču ja pagarinātāja sasniedzamības robežās nav daudz labu variantu (piemēram, ja pie māja sienas gaisma var spīdēt logos un naktī traucēt), tad var eksperimentēt ar dažādiem citādiem risinājumiem kur piekārt spuldzi un palagu.

Otrkārt, balts palags vai kāds cits gaišs fons pret ko šī lampa ir vērsta ir ļoti vēlams, jo uz tā vienkārši būs daudz ērtāk aplūkot salidojušās radības. Principā ar šīm divām lietām pilnībā pietiek, lai sāktu vērot kukaiņus pie palaga. Protams, lielākais uzsvars šai metodei būs uz naktstauriņiem, kas sastāda lielāko daļu kukaiņu biomasas pie palaga, taču uz gaismu lido arī vaboles, blaktis, cikādes, dažādi plēvspārņi un citi naktī aktīvie kukaiņi. Vislabākie rezultāti būs siltās, mākoņainās naktīs bez vēja - piemēram, vasarā jebkura nakts, kas ir tuvu +20 grādiem (gadā tādu parasti nav ļoti daudz) ir vērtējama kā izcila gaismošanas nakts, kad vienā naktī pie lampas var salidot pat 200 un vairāk naktstauriņu sugas.

Labu gaismošanas nakšu piemēri - kukaiņu skaits un daudzveidība arī Latvijā var būt visai iespaidīga. 

Vasarā, ja gaisa temperatūra naktī ir ap +10 vai pat zemāk, to var uzskatīt par sliktu nakti, kad kukaiņu aktivitāte var būt pat ļoti zema. Agrā pavasarī un vēlā rudenī, protams, situācija nedaudz atšķirīga - tur pilnībā pietiek varbūt pat ar +5 (ja +10 tad tā ir ļoti laba nakts). Tas savā ziņā arī ir gaismošanas priekšrocība - sezona ir no agra pavasara (pirmās agra pavasara sugas var parādīties pat februāra beigās/marta sākuma, ja sniegs ir nokusis un temperatūra turas plusos) līdz pat novembra beigām. Katrā no šiem periodiem būs arī savs sugu komplekts - kas lido agri pavasarī to neredzēs rudens beigās un otrādi (atskaitot ziemojošās sugas). Daudzas naktī aktīvās sugas arī ir migrējošas - īpaši izteikts tas ir ļoti siltajās naktīs vasaras otrajā pusē/rudens sākumā, kad pie palaga var atlidot pilnīgi neprognozējami brīnumi. Šis aspekts principā arī nodrošina ka, pat ilgstoša, regulāra gaismošana vienā un tajā pašā vietā (piemēram, savā dārzā) tik un tā ik gadu atnesīs jaunus un jaunus pārsteigumus. Jāpiezīmē, ka kukaiņu fotografēšana pie palaga patiesībā ir nedaudz sarežģītāka kā varētu likties (spoža spuldze - gaismai taču jābūt daudz!) un nereti tomēr bez zibspuldzes vai kāda kabatas lukturīša izmantošanas papildus piegaismošanai neiztikt. Kopumā es gribētu teikt, ka šī metode varētu būt tāda visdraudzīgākā plašākam sabiedrības lokam, jo to var darīt arī nesteidzīgi vakarējot pastarpināti citiem vakara/nakts darbiem, ģimenes un/vai draugu lokā (kad tas būs atkal ļauts) un citādi. Ārzemēs ar to savos piemājas dārzos nodarbojas tūkstošiem cilvēku un nebūtu slikti, ja arī Latvijā būtu vismaz kādi daži desmiti entuziastu, kas kaut vai savā piemājas dārzā šad un tad pagaismotu kukaiņus. Tas varētu sniegt ļoti vērtīgus datus par naktī aktīvo kukaiņu izplatību Latvijā, ko citādām metodēm ir grūti iegūt.

Tāds lūk īss ieskats. Protams, ir daudzas praktiskas nianses ko te tā grūti aprakstīt un ko varbūt katrs pats šos rīkus biežāk lietojot piešaujas darīt kaut kādā savā manierē. Piemēram, tas īpaši varētu attiekties uz kukaiņu fotografēšanu, ja tiek lietots kāda no šīm metodēm - katram var būt kaut kāda sava pieeja kā to ērtāk darīt (atkarīgs arī no izmantotajiem foto rīkiem) un varbūt būs situācijas, kad kāds no rīkiem varbūt vispār šķitīs nederīgs kukaiņu fotografēšanai (entomoloģiskais tīkliņš varētu būt sarežģītākais rīks šajā kontekstā). Īpaši, ja ir vēlme iegūt ne tikai dokumentālus foto sugas noteikšanai vai ziņošanai Dabasdati.lv, bet foto, kur kukainis, piemēram, ir redzams vairāk savā dabiskajā vidē. Tāpat gribu piezīmēt, ka šie rīki nebūt nav obligāti nepieciešami, lai vērotu kukaiņus. Tik un tā acis un uzmanīga apkārtnes vērošana ir un paliek viens no galvenajiem ja ne pats galvenais rīks kukaiņu vērotāja rīcībā, kas nereti ļauj pat pamanīt un atrast lietas, ko nevar izmantojot visas iepriekšējās metodes kopā ņemot. Līdz ar to vairumā gadījumu ar to pilnībā pietiek tādai ne pārāk intensīvai kukaiņu vērošanai. Taču, ja sugu medības kļūst azartiskākas, tad kāda inventāra izmantošana noteikti var palīdzēt atklāt jaunus apvāršņus. Tā teikt, ja mans mērķis šogad atkal būtu ieraudzīt 400 blakšu sugas vienā gadā, tad, neizmantojot nevienu no šiem rīkiem, tas vienkārši nebūtu iespējams. Šis viss arī ir vairāk no manas pieredzes skatot - citi kolēģi ir laipni aicināti dalīties savā pieredzē. 

Ne sešas (vai astoņas) kājas vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Entomoloģijas biedrība

13-02-2021

Izmantoti attēli no grāmatām: 
Козлов М., Нинбург Е. 1971. Ваша коллекция. Москва. 162 lpp.
Reitter E. 1908. Die Kafer des Deutschen Reiches. I Band. Stuttgart. 248 lpp.
Koch M. 1991. Schmetterlinge. Neumann Verlag. 792.lpp.

Pēdējie novērojumi
Aves sp. - 2024-03-28 angel
Strix aluco - 2024-03-28 ElinaD
Anthus trivialis - 2024-03-28 AZandovs
- 2024-03-28 jelena.m
Troglodytes troglodytes - 2024-03-28 Rekmanis
Poecile palustris - 2024-03-28 Rekmanis
Spinus spinus - 2024-03-28 Rekmanis
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts