Aktīvie lietotāji: 388 Šodien ievadītie novērojumi: 159 Kopējais novērojumu skaits: 2185098
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā noķert vairāk kukaiņu?
Pievienots 2021-02-13 16:06:57

[jeb stāsts par kukaiņu pētniecības rīkiem, kas ir vērtīgi palīgi sugu medībās].

Tie kas portālu Dabasdati.lv lieto regulāri iespējams būs pamanījuši, ka ir atsevišķi dabas vērotāji, kas ir īpaši ražīgi tieši kukaiņu novērojumu ziņotāji. Un ne tikai novērojumu skaitliskā ziņā, bet ir arī visai liela ziņoto sugu daudzveidība. Protams, rodas loģisks jautājums - kā viņiem tas izdodas? Vai es arī tā varu? Šis raksts būs neliels ieskats atbildē uz pirmo jautājumu. Atbilde būs daļēja, jo kāpēc kāds redz un atrod vairāk dažādu kukaiņu sugu ir lielā mērā arī atkarīgs, piemēram, no vērotāja pieredzes un zināšanām, kas pamatā tomēr atnāk tikai ar laiku jeb pat tādā optimistiskākajā scenārijā kādi pāris gadi dabā ir nepieciešami, lai saprastu ap ko lietas grozās un kā tos kukaiņus labāk atrast (pieredzējušu kolēģu padomi, protams, var palīdzēt - tāpēc par kukaiņu meklēšanas niansēm teorētiski arī varētu būt kāds cits raksts). Taču atbildēts taps jautājuma daļa par varbūt daudziem mazāk zināmu kukaiņu meklēšanas aspektu - dažādiem rīkiem, kuri ir aktīvu kukaiņu pētnieku ekipējumā un ar kuru palīdzību var ieraudzīt daudz vairāk kukaiņu kā vienkārši staigājot apkārt un vērojot dabu ar acīm (kas gan arī ir ļoti nozīmīga kukaiņu vērošanas metode). Lai arī šobrīd varētu likties dīvains šī raksta tapšanas brīdis (aiz loga ārā dziļi sniegi un ziema), tomēr visiem labi ir zināms teiciens, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Tad nu ziema ir īstais brīdis, lai varbūt gaidāmajai sezonai sagatavotos ar jauniem rīkiem savā arsenālā, ko lietot "cīņā" ar neiedomājamo kukaiņu daudzveidību. Zemāk tad ieskats dažos populārākajos rīkos - kādi ir to plusi, mīnusi un kādas varbūt ir alternatīvas ko līdzvērtīgu izgatavot no mājās pieejamajiem resursiem, jo kā jau ierasts šādas gana specifiskas lietas pērkot rūpnieciski ražotas var būt relatīvi dārgas. Šeit pieminētās metodes ir pieskaitāmas pie dzīvķeramām un ir visnotaļ humānas (ja ir cilvēki, kam šis aspekts varētu būt būtisks) - tātad kopumā gana piemērotas lietošanā praktiski jebkura vecuma un dzimuma pētniekam (atšķirībā varbūt no dažādām lamatām, kas vairāk būtu piemērotas lietošanā speciālistiem-entomologiem). Tad nu sākam!

Rīks Nr.1 - "Tauriņu ķeramais" jeb entomoloģiskais tīkliņš.

Noteikti viens no prototipiskākajiem un labāk zināmajiem entomologu darba rīkiem. Ne bez pamata - tik tiešām katra sevi cienoša entomologa (šī vārda zinātniskajā izpratnē - tātad cilvēka kas pēta kukaiņus padziļināti) inventārā parasti ir vismaz viena veida entomoloģiskais tīkliņš ja ne pat vairāki. Man gribētos teikt, ka arī kukaiņpētniekiem amatieriem, kas gada siltajā periodā pavada daudz laika dabā, šis rīks var būt ļoti nozīmīgs palīgs sugu medībās. Te gan jāpaskaidro nedaudz plašāk šī inventāra praktiskais pielietojums, jo daudziem varbūt ir radies tāds stereotipisks iespaids, ka tas noder tikai tauriņu vai citu lidojošu kukaiņu notveršanai lidojumā. Jā, nenoliedzami tas ir viens no pielietojumiem, taču jāsaka, ka spēja virtuozi gaisā iesmelt ļoti strauji un reizēm haotiski lidojošu kukaini nāk ar laiku jeb pēc tam kad acs-roku koordinācija un muskuļi piešaujas pie šī uzdevuma. Līdz tam brāķa procents var būt visai liels, kas ir īpaši "škrobīgi", ja ir pamanīts kaut kas ārkārtīgi interesants, bet it kā precīzi mērķētais tīkliņa vēziens trāpa tukšumā. Bieži vien tā arī paliek vienīgā iespēja, jo daudzi kukaiņi, sajutuši apdraudējumu, parasti strauji nozūd tālēs zilajās un vien labvēlīgos apstākļos (žiglas kājas noder) var paveikties tikt pie atkārtota mēģinājuma. Iespējams palīdz, ja rīka operatoram ir kāda iepriekšēja pieredze, piemēram, ar tenisu vai badmintonu, jo kustības zināmā mērā līdzīgas. Starp citu tīkliņi pēc savas uzbūves ir dažādi - lidojošu kukaiņu ķeršanai vispiemērotākie būs svarā viegli ar lielāku diametru (piemēram 40-50cm), taču tie būs mazāk piemēroti "pļaušanai", kas iespējams pat ir biežākais tīkliņa izmantošanas veids.

Neliels video klips Youtube platformā (links te vai klikšķinot uz attēla) - piemērs kā izskatās "pļaušana" ar entomoloģisko tīkliņu

Kas tad ir šī "pļaušana"? Video augstāk ir tāds relatīvi labs tā piemērs (tiesa varbūt ne perfekts. Atzīme tā uz 8.2/10). Tātad pļaušana ir tīkliņa aktīva vēzēšana caur lakstaugu stāvu ar mērķi iebirdināt tīkliņā šajā augājā sēdošos kukaiņus. Tas jādara ne ļoti agresīvi jeb tā, lai augi paliek savā vietā - netiek nopļauti kā ar izkapti (augi, kam ir ļoti vārgs stublājs, piemēram, nātres gan šā vai tā mēdz iekrist tīkliņā), jo tā arī var pārāk satraumēt dzīvās radības, kas "iepļautos" kopā ar augu kumšķiem, bet arī ne pārāk vārgi, lai kukainis nepaspēj nobirt/aizlidot garām tīkliņam. Šī metode lieliski atklāj cik patiesībā daudz mums apkārt ir kukaiņu, jo parasti ar kādiem 10-15 vēzieniem pilnībā pietiek, lai tīkliņā uzkrātos vairāki desmiti un pat vairāk dažādu kukaiņu - vaboles, blaktis, divpsārņi, plēvspārņi, cikādes un visa kā daudz cita. Lielākoties sugas, ko tāpat vien sēžot un hipnotizējot zālienu, ir grūti pamanīt (ir gan arī ļoti acīgi vērotāji kam tas ir pa spēkam). Protams, šai metodei ir arī savi mīnusi - kas g.k. attiecas uz kukaiņu fotografēšanu (kas ir būtisks aspekts Dabasdati.lv kontekstā), jo kukaiņi tīkliņā ir iztraucēti un pēc vēzienu beigām tie lielākoties cenšas pēc iespējas ātrāk pamest tīkliņu. Lidojošie ceļas vertikāli gaisā, rāpojošie steidzīgi rāpo uz augšu pa tīkliņa malām un mēģina izmukt pa atveri utml. Tas nozīmē, ka būs kukaiņu grupas, kur tīkliņš nebūs īpaši piemērots rīks, ja mērķis ir g.k. fotoattēlu iegūšana. Piemēram, dažādas bites un citus plēvspārņus noteikti vieglāk ir nofotografēt kad šie kukaiņi, piemēram, barojas uz ziediem nevis pēc to iekļūšanas tīkliņā. Taču, piemēram, dažādas vaboles var būt relatīvi mierīgas un ērti nofotografējamas arī pēc nokļūšanas tīkliņā. Vienmēr arī pastāv iespēja izcelt kukaini no tīkliņa tā dabiskajā vidē un cerēt, ka tas mazliet nomierināsies (ne vienmēr gan nostrādā). Viena nianse, kas jāņem vērā - ar tīkliņu var darboties principā tikai sausā laikā, jo, ja zāle ir slapja (pēc lietus vai rīta rasā), tad arī visi kukaiņi būs samirkuši, kopā salipuši un nekāds labs rezultāts nebūs gaidāms. Vēl neliels mīnuss varētu būt, ka absolūti precīzi var netapt zināms no kāda auga katrs kukainis ir tīkliņā nonācis - līdz ar to, ja kādos gadījumos sugu noteikšanā ir ļoti svarīgs barības augs, tad tas šī informācija var izpalikt (pretēji, ja kukaini nofotografē/novēro sēžam uz konkrēta auga sugas lapas). Trešais mīnuss varētu būt praktiski neiespējami ko līdzvērtīgu izveidot mājas apstākļos - tātad tas ir rīks, ko tomēr ir jāpasūta kādā veikalā interneta plašumos. Ja kāds atvēzējas uz šādu soli, tad droši drīkst vaicāt pēc padomiem, bet tā vispārināti: meklējot internetā, butterfly net būs vieglāki, ne tik robusti = vairāk piemēroti lidojošu objektu ķeršanai, bet sweep net būs smagāki, robustāku rāmi un izturīgāku tīkla audumu = piemērotāki pļaušanai. Variācijas par tēmu atkarīgas no kāta stiprinājuma veida, vai tīkliņš ir salokāms (labs variants, lai ieliktu mugursomā - taču nedaudz zaudēs izturībā. Pats gan izmantoju tikai tādus) utml. nianses.

Rīks Nr.2 - Kukaiņu dauzāmais paladziņš

Jāsaka, ka šis rīks ilgu laiku kaut kā mūsu kukaiņu pētnieku aprindās bijis nepelnīti piemirsts un maz izmantos (vismaz savās jaunības dienās neatminos redzējis nevienu Latvijas kukaiņpētnieku to lietojam. Ja nu varbūt viņi to darīja slepus, nevienam nerādot). Nezinu precīzi kāds varētu būt latviskais nosaukums, bet nu esmu pieradis to dēvēt par kukaiņu dauzāmo paladziņu (angliski - beating sheet vai clap net). Attēlos domāju labi nolasās šī rīka praktiskais pielietojums - novietojam to zem kāda koka zara un tad, pāris reizes uzsitot pa šo zaru ar kādu koku vai citādi to pakratot, mēģinām nobirdināt uz tā sēdošos kukaiņus. Tie nobirs gan tāpēc, ka tiks fiziski nokratīti, gan tāpēc ka tāds ir daudzu kukaiņu aizsardzības mehānisms briesmu brīžos - atlaist kājas un krist zemē. Arī te var būt visai daudz pārsteigumu, ka uz viena koka zara patiesībā sēž tik daudz dažādu kukaiņu (un ne tikai - arī zirnekļi, protams, u.c. bezmugurkaulnieki)! Līdzīgi kā tīkliņa gadījumā, arī šīs metodes mīnuss varētu būt tas, ka kukaiņi var justies apdraudēti un pēc nokļūšanas uz paladziņa var tomēr censties maksimāli ātri aizrāpot vai aizlidot. Ja tīkliņa gadījumā ir vismaz auduma cilindrs, kas pat pašus veiklākos lidoņus uz dažām sekundēm aiztur kamēr tie atrod izeju brīvībā, tad te uz paladziņa tos nekas neaiztur - tāpēc šī metode būs vairāk piemērota ne īpaši aktīvi lidojošu kukaiņu, piemēram, vaboļu meklēšanai. Tiesa karstā laikā, kad kukaiņi ir uzsiluši, arī vaboles var visai veikli censties celties spārnos, tāpēc ir samērā svarīgi uzreiz pārlaist aci pār balto laukumu un identificēt interesantākos objektus un pievērst uzmanību vispirms tiem. Tieši vaboļu meklēšanā šis rīks ir diezgan neatsverams palīgs, jo daudzas sugas, kas dzīvo uz koku lapām, tievākiem dzīviem vai nokaltušiem zariņiem utml. vietās tā vienkārši ar acīm vērojot arī var būt grūti ieraudzīt (īpaši tās sugas, kas ir maskējošās krāsās). Šī rīka pozitīvā iezīme ir tā, ka šo gan relatīvi vienkārši var uzmeistarot arī mājas apstākļos pašu spēkiem, gan var izmantot alternatīvu risinājumu kāda gaiša lietussarga fonā (kā attēlā augstāk).

Pašgatavotais dauzāmā paladziņa variants ar izmantotiem telts šķērsloka posmiem. 

Pats pirmo gājienu tieši sāku ar rozā lietussargu rokās (diemžēl tas izkrita no somas sānu kabatas kādā no Siguldas gravām... atvainojos par nejaušu dabas piesārņošanu), bet drīz pēc tam arī uzmeistaroju savu pirmo dauzāmo paladziņu no veca balta palaga un četriem telts šķērsloku rezerves posmiem. Bet var, protams, izmantot jebkādus citus tehnoloģiskos risinājumus kas vien ienāk prātā. Var mēģināt realizēt arī absolūti minimālu variantu - izmantojot vienkāršu baltu paladziņu, ko noklāj uz zemes zem kāda koka zara, ko tad papurina. Taču ja attālums no zara līdz zemei būs gana liels (vairāk par 1,5-2m, piemēram), tad tas var nebūt ļoti efektīvi, jo daļa lidojošo kukaiņu kritiena brīdī mēdz atvērt spārnus un aizlidot sāņus (tāpēc dauzāmais paladziņš tiek turēts relatīvi tuvu pašam zaram - lai samazinātu šo kukaiņa kritiena distanci). Uz zemiem zariem tas var strādāt gana labi, vienīgi ja lakstaugu stāvs ir jau stipri sazēlis, tad izklāt paladziņu relatīvi līdzenā stāvoklī ir liels izaicinājums..

Rīks Nr.3 - Sijājamais siets

Trešais rīks, kas personīgi man pēdējos gados ir izrādījies ļoti noderīgs ir sijājamais siets. Tam var būt dažādas modifikācijas, bet galvenā rīka sastāvdaļa ir siets ar relatīvi lielu acu diametru (parasti 0,5-1cm) kuru pamatā izmanto lapu/skuju nobiru slāņa sijāšanai. Rupjais materiāls paliek virspusē, bet smalkākā frakcija (tajā skaitā - visi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Atskaitot varbūt kādas ļoti lielas skrejvaboles) birst tālāk. Pēc tam šo izsijāto smalkāko frakciju var vai nu uzreiz dabā izbērt uz balta paladziņa vai ari iebērt kādā traukā un nest pētīt mājās, jo dabā uzreiz pilnīgi visus kustoņus uz paladziņa nekad nebūs iespējams pamanīt. Atkarībā no rīka konstrukcijas, smalkā frakcija var uzkrāties, piemēram, auduma maisā ar atsienamu galu, kas ļauj varbūt ērtāk izsijāt lielāku daudzumu nobiru slāņa materiāla, bet var darboties arī ar pliku sietu, ja tāds ir pieejams.

Patiesībā lapu nobiru slānī dzīvojošās radības var pētīt arī bez sijāšanas - uzberot kādas pāris pērno lapu saujas uz tā paša baltā paladziņa vai iebērt tās kādā lielākā traukā ar gaišu dibenu. Vienkārši lielās, rupjās frakcijas atdalīšana nedaudz vieglāk palīdz saskatīt sīkās radības. Tas varbūt ir īpaši svarīgi agrākā pavasarī un vēlā rudenī, kad kukaiņi vai nu vēl nav iesiluši vai jau pamazām dodas ziemot un nav tik aktīvi - biežāk paliek mazkustīgi starp gružiem un līdz ar to ir grūtāk pamanāmi. Vasarā un citos siltajos gada mēnešos kukaiņi šajā lapu nobiru slānī var būt ļoti aktīvi un, jau dažas sekundes pēc materiāla nobēršanas uz paladziņa, būs vērojami ātrā tempā jožam uz visām debess pusēm. Kopumā jāsaka, ka pavasara un rudens puse ir visproduktīvākais brīdis šai metodei, jo lapu nobiru slānī pārziemo ļoti daudz dažādu radību, kas, piemēram, vasarā būs sastopamas citur - augstāk virs zemes. Tātad pavasarī, kamēr kukaiņi vēl nav pametušas šīs ziemošanas vietas, vai rudenī kad, jau ir salīduši tajās, ir iespēja nelielā laukumā sazīmēt salīdzinoši lielu sugu daudzveidību - tajā skaitā arī visādus negaidītus pārsteigumus. Kopumā gan šī metode ir vairāk piemērota tieši augsnes virskārtu un nobiru slāni apdzīvojošo bezmugurkaulnieku pētīšanai. Pamatā tās ir dažādas skrejvaboles, īsspārņi, zemesblaktis, zirnekļi, daudzkāji un citi. 

Rīks Nr.4 - Ūdens tīkliņš

Ja ir interese par ūdens kukaiņiem, tad visi trīs iepriekšējie rīki vairumā gadījumu nebūs īpaši labi palīgi to pētīšanā. Varētu likties, ka var taču mēģināt izmantot entomoloģisko tīkliņu arī ūdenskukaiņu zvejošanai, bet parasti tā audums nav tam īpaši piemērots - ar pārāk smalkām acīm, kas ūdenī rada pārāk lielu pretestību un tas parasti ir pārāk samirkstošs, kas apgrūtina materiāla izpēti pēc tā izķeksēšanas no ūdens. Kā arī ja to samērcē, tad par tā izmantošanu sauszemes kukaiņu medībām var uz kādu brīdi aizmirst. Tāpēc ja ir nopietnāka interese par ūdenskukaiņiem, tad tam piemērots rīks būs daudz efektīvāks. Dabasdati.lv kontekstā par specializētiem ūdens faunas pētniecības tīkliņiem varbūt nerunāsim (bet ja ir interese, tad dažādi to piemēri ir meklējot pond dipping vai aquatic net), jo vien retajam varbūt būs tāds nepieciešams ikdienā. Taču tām pāris-dažām reizēm gadā, kad tomēr ir vēlme papētīt zemūdens faunu, var gana labi izlīdzēties ar kādiem alternatīviem rīkiem, kas varbūt jau kādam mājās ir pieejami. Viens no tiem varētu būt kādi akvārijiem paredzēti lielāka izmēra tīkliņi vai arī varbūt pat makšķernieku vajadzībām ražotie zivju uztveršanas tīkliņi. Tiem mīnuss varētu būt, ka ir lielas tīkla acis (pat līdz 1cm vai vairāk), kas nozīmē ka principā sīkāki kukaiņi caur šīm acīm tiek cauri. Taču tajā pašā laikā dažādi ūdenskukaiņi (arī izmērā sīkie) bieži vien slēpjas piekrastes zemūdens augājā un ja izdodas izķeksēt, piemēram, kādu mieturaļģu vai citu līdzīgi formāta augu kušķi (raglapes, piemēram), tad noteikti kādi kukaiņi būs ieķērušies arī starp augu lapām. Ja to uzreiz ieliek kādā plastmasas traukā ar ūdeni, tad tur vajadzētu izpeldēt veselam lērumam dažādu radību. Taču vēl alternatīvs home-made risinājums būtu izmantot kādu virtuves sietveida caurduri (kā šajā attēlā), ko var tā kārtīgi pieskočot kāda slotas kāta galā un būs ļoti labs ūdenskukaiņu zvejojamais rīks. Ja nu vien ne pārāk portatīvs un būtu vairāk risinājums piemājas ūdenstilpju pētīšanai - kaut gan var, protams, darboties arī bez kāta turot šo sietiņu vienkārši rokās. Kopumā lielākā ūdenskukaiņu daudzveidība parasti arī ir ūdenstilpes piekrastes augāja zonā tāpēc principā ar šāda rakstura pētniecību var tīri labi nodarboties arī stāvot krastā. Garāks kāts var vienkārši noderēt, ja gribas to darīt nemērcējot kājas.

Rīks Nr.5 - Gaisma

Pēdējais, ko vēlos pieminēt ir kukaiņu gaismošana, kas varbūt nav gluži "rīks" kā tāds, bet vairāk vienkārši kukaiņu pētīšanas un/vai pievilināšanas metode, taču tā var būt pat ļoti efektīva (un arī efektīga). Atšķirībā no iepriekšējiem rīkiem, te pluss ir tāds, ka pašam principā nekas daudz nav jādara - jāuzstāda tikai gaismas avots, ekrāns un jāgaida kas salidos. Te gan ir varbūt pāris momenti, kas ir jāņem vērā, lai rezultāts būtu labāks. Pirmkārt gaismas avots - iesākumā, protams, var izlīdzēties ar jebkuru gaismas ķermeni, kas varbūt mājās ir brīvi pieejams, bet ideālā variantā spuldzei tomēr būtu jābūt kādai jaudīgai klasiskā tipa spuldzei, kas gaismu izstaro vienmērīgi uz visām pusēm (prožektori vai lampas ar virzītu gaismas kūli īsti labi nederēs, arī vairums LED gaismu nebūs ļoti efektīvas) ar vismaz kādu 150W jaudu (ir Ok pieredze arī ar 250W spuldzēm). Ir, protams, specializētas naktstauriņu spuldzes, taču tās mēdz būt sarežģītākas lietošanā (nav pievienojamas pa taisno pie strāvas, var izstarot UV gaismu, kas nav pārāk veselīgi acīm, ja pie tās uzturas pastāvīgi utml.), tāpēc gana labi var izmantot arī celtniecības veikalos nopērkamās mixed light specializētās lielizmēra spuldzes (šķiet lietotas pilsētas laternu apgaismojumos vai tamlīdzīgi) - piemēram, Osram HWL vai līdzīgu modeli. Jāņem vērā, ka jaudīgas spuldzes stipri uzkarst un tās vajadzētu vairīties lietot lietainā laikā, jo pastāv risks, ka tā var pat uzsprāgt (pagaidām, cītīgi šo ievērojot - pašam viss ir bijis bez problēmām, bet ir tomēr dzirdēti kolēģu stāsti), kas, protams, nav sevišķi vēlams, ja tuvumā pie lampas ir citi vērotāji. No tā var izvairīties, ja lampu novieto zem kāda jumtiņa vai citas nojumes, jo neliels lietus pats par sevi nav tauriņiem šķērslis - tie turpina lidot arī lietus laikā.

Daži piemēri ar palaga un spuldzes novietojumu. Tas lielā mērā būs atkarīgs no elektrības pieslēguma iespējām, taču ja pagarinātāja sasniedzamības robežās nav daudz labu variantu (piemēram, ja pie māja sienas gaisma var spīdēt logos un naktī traucēt), tad var eksperimentēt ar dažādiem citādiem risinājumiem kur piekārt spuldzi un palagu.

Otrkārt, balts palags vai kāds cits gaišs fons pret ko šī lampa ir vērsta ir ļoti vēlams, jo uz tā vienkārši būs daudz ērtāk aplūkot salidojušās radības. Principā ar šīm divām lietām pilnībā pietiek, lai sāktu vērot kukaiņus pie palaga. Protams, lielākais uzsvars šai metodei būs uz naktstauriņiem, kas sastāda lielāko daļu kukaiņu biomasas pie palaga, taču uz gaismu lido arī vaboles, blaktis, cikādes, dažādi plēvspārņi un citi naktī aktīvie kukaiņi. Vislabākie rezultāti būs siltās, mākoņainās naktīs bez vēja - piemēram, vasarā jebkura nakts, kas ir tuvu +20 grādiem (gadā tādu parasti nav ļoti daudz) ir vērtējama kā izcila gaismošanas nakts, kad vienā naktī pie lampas var salidot pat 200 un vairāk naktstauriņu sugas.

Labu gaismošanas nakšu piemēri - kukaiņu skaits un daudzveidība arī Latvijā var būt visai iespaidīga. 

Vasarā, ja gaisa temperatūra naktī ir ap +10 vai pat zemāk, to var uzskatīt par sliktu nakti, kad kukaiņu aktivitāte var būt pat ļoti zema. Agrā pavasarī un vēlā rudenī, protams, situācija nedaudz atšķirīga - tur pilnībā pietiek varbūt pat ar +5 (ja +10 tad tā ir ļoti laba nakts). Tas savā ziņā arī ir gaismošanas priekšrocība - sezona ir no agra pavasara (pirmās agra pavasara sugas var parādīties pat februāra beigās/marta sākuma, ja sniegs ir nokusis un temperatūra turas plusos) līdz pat novembra beigām. Katrā no šiem periodiem būs arī savs sugu komplekts - kas lido agri pavasarī to neredzēs rudens beigās un otrādi (atskaitot ziemojošās sugas). Daudzas naktī aktīvās sugas arī ir migrējošas - īpaši izteikts tas ir ļoti siltajās naktīs vasaras otrajā pusē/rudens sākumā, kad pie palaga var atlidot pilnīgi neprognozējami brīnumi. Šis aspekts principā arī nodrošina ka, pat ilgstoša, regulāra gaismošana vienā un tajā pašā vietā (piemēram, savā dārzā) tik un tā ik gadu atnesīs jaunus un jaunus pārsteigumus. Jāpiezīmē, ka kukaiņu fotografēšana pie palaga patiesībā ir nedaudz sarežģītāka kā varētu likties (spoža spuldze - gaismai taču jābūt daudz!) un nereti tomēr bez zibspuldzes vai kāda kabatas lukturīša izmantošanas papildus piegaismošanai neiztikt. Kopumā es gribētu teikt, ka šī metode varētu būt tāda visdraudzīgākā plašākam sabiedrības lokam, jo to var darīt arī nesteidzīgi vakarējot pastarpināti citiem vakara/nakts darbiem, ģimenes un/vai draugu lokā (kad tas būs atkal ļauts) un citādi. Ārzemēs ar to savos piemājas dārzos nodarbojas tūkstošiem cilvēku un nebūtu slikti, ja arī Latvijā būtu vismaz kādi daži desmiti entuziastu, kas kaut vai savā piemājas dārzā šad un tad pagaismotu kukaiņus. Tas varētu sniegt ļoti vērtīgus datus par naktī aktīvo kukaiņu izplatību Latvijā, ko citādām metodēm ir grūti iegūt.

Tāds lūk īss ieskats. Protams, ir daudzas praktiskas nianses ko te tā grūti aprakstīt un ko varbūt katrs pats šos rīkus biežāk lietojot piešaujas darīt kaut kādā savā manierē. Piemēram, tas īpaši varētu attiekties uz kukaiņu fotografēšanu, ja tiek lietots kāda no šīm metodēm - katram var būt kaut kāda sava pieeja kā to ērtāk darīt (atkarīgs arī no izmantotajiem foto rīkiem) un varbūt būs situācijas, kad kāds no rīkiem varbūt vispār šķitīs nederīgs kukaiņu fotografēšanai (entomoloģiskais tīkliņš varētu būt sarežģītākais rīks šajā kontekstā). Īpaši, ja ir vēlme iegūt ne tikai dokumentālus foto sugas noteikšanai vai ziņošanai Dabasdati.lv, bet foto, kur kukainis, piemēram, ir redzams vairāk savā dabiskajā vidē. Tāpat gribu piezīmēt, ka šie rīki nebūt nav obligāti nepieciešami, lai vērotu kukaiņus. Tik un tā acis un uzmanīga apkārtnes vērošana ir un paliek viens no galvenajiem ja ne pats galvenais rīks kukaiņu vērotāja rīcībā, kas nereti ļauj pat pamanīt un atrast lietas, ko nevar izmantojot visas iepriekšējās metodes kopā ņemot. Līdz ar to vairumā gadījumu ar to pilnībā pietiek tādai ne pārāk intensīvai kukaiņu vērošanai. Taču, ja sugu medības kļūst azartiskākas, tad kāda inventāra izmantošana noteikti var palīdzēt atklāt jaunus apvāršņus. Tā teikt, ja mans mērķis šogad atkal būtu ieraudzīt 400 blakšu sugas vienā gadā, tad, neizmantojot nevienu no šiem rīkiem, tas vienkārši nebūtu iespējams. Šis viss arī ir vairāk no manas pieredzes skatot - citi kolēģi ir laipni aicināti dalīties savā pieredzē. 

Ne sešas (vai astoņas) kājas vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Entomoloģijas biedrība

13-02-2021

Izmantoti attēli no grāmatām: 
Козлов М., Нинбург Е. 1971. Ваша коллекция. Москва. 162 lpp.
Reitter E. 1908. Die Kafer des Deutschen Reiches. I Band. Stuttgart. 248 lpp.
Koch M. 1991. Schmetterlinge. Neumann Verlag. 792.lpp.

Pēdējie novērojumi
Acrocephalus palustris - 2025-06-16 kirsisnelsons
Acrocephalus palustris - 2025-06-16 kirsisnelsons
Lyrurus tetrix - 2025-06-17 Andris.D
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
- 2025-06-17 mufunja
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Liepzieds 17.jūnijs, 10:14

Kad un kā no šāda būtu ievācamas sporas? Vai kā šādu tālāk uzglabāt? Varbūt pa vasaru patrāpīsies vēl kāds interesantāks paraugs, tad varētu nogādāt kādam zinošam mikroskopētājam.


nekovārnis 17.jūnijs, 10:13

O, būs jābrauc uz Botāniko dārzu fotografēt divas man trūkstošas sugas - šīs un Molorchus umbellatarum. Pasaki lūdzu lai neizklīst :D


nekovārnis 17.jūnijs, 09:40

Pagrūti to spārnu zīmējumu saskatīt, bet no tā ko var teiktu ka Merodon equestris :)


dziedava 17.jūnijs, 09:34

Nākamā dienā galviņas palikušas pelēkas, tādas ir arī 17. jūnija rītā (t.i. 2 dienas pēc ievākšanas)


nekovārnis 17.jūnijs, 09:27

Manuprāt M.galloprovincialis. Šī tak priede, vai nē?


Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


mufunja 17.jūnijs, 06:45

Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


IevaM 13.jūnijs, 17:30

Paldies!


dziedava 13.jūnijs, 17:22

Būtu jāvēro, kas izaugs :)


dziedava 13.jūnijs, 15:19

Ja sīka un rozīga, tad S.hyperopta


čūskis 13.jūnijs, 13:08

Paldies, zaļā krupja klātbūtnei šajā apvidū gan īpašu iebildumu nav.


čūskis 13.jūnijs, 12:57

Šo konkrēto novērojumu dzēst gan nevajadzētu, bet jāatceras, ka tas ir pārbaudāms. Karjera vai grantsbedru klātbūtne smilšu krupim nav obligāta, jo šogad vasaras pirmajā pusē lauksaimniecības zemēs daudzviet ir lāmas, no kurām potenciālais smilšu krupis var dziedāt.


dziedava 13.jūnijs, 12:15

Tieši P.confertum turpat netālu atrasts arī 2024. gadā :)


mufunja 13.jūnijs, 11:41

Paldies, Julita. Kādu iemeslu dēļ man radās šaubas. Man ir maza pieredze ar Physarum :)


Liepzieds 13.jūnijs, 10:31

Sapratu, paldies par apskaidrošanu! :)


dziedava 13.jūnijs, 10:24

Ja ievāc šādu, tad jātur uz mitrām salvetēm un jāuzmana, lai neizžūst, kamēr nobriest tumšs, sākumā kļūst gandrīz melns, tālāk, nobriestot un izžūstot sporām - brūns - pēdējā posmā mitrumu var samazināt, jo sporām jābūt sausām. Katrā ziņā galvenais nodrošināt, lai nobriest, jo šādā stadijā vēl nav sporu.


Liepzieds 13.jūnijs, 10:08

Vai ievākt šādā stadijā būtu par agru?


IlzeP 13.jūnijs, 09:35

Darīts!


dziedava 13.jūnijs, 09:29

Šādas būtu jāvēro līdz nobriest, tad jāievāc un jāmikroskopē, jo uz nobirām un augiem un dzeltenas var būt kādas interesantas, reti noteiktas sugas.


dziedava 13.jūnijs, 09:01

Un šim konkrētajam būtu ļoti vērtīgi, ja varētu pavērot, vai tiešām kļūst rūsgans beigās :)


dziedava 13.jūnijs, 08:58

Zinātniskajā nosaukumā ir "cf.", kas ~nozīmē "līdzīgs". Varietāšu aprakstiem zinātnē nav pievērsta liela uzmanība, parasti rūpīgi apraksta tikai sugas. Ragansviesti Fuligo septica ietver dažādas ar aci viegli novērojamas atšķirīgas krāsas, tāpēc man tomēr tos gribētos sadalīt, turklāt es pat neesmu droša, ka nav arī atšķirīgas sugas, kam vēl nav pētīts DNS. Lasot varietāšu aprakstus, tur nav īstas skaidrības jebšu nav īstas atbilstības ar to, ko esam mēs novērojuši. Pavasaros tipiski kā pirmie krāsainie ragansviesti sāk augt tādi koši dzelteni, parasti bez baltas pakājes, bet ar laiku tiem veidojas rūsgani pleķi un ar laiku viss paliek rūsgans. Šādu it kā ļoti skaidru un bieži dabā novērtu ragansviesta aprakstu es nekur zinātniskos rakstos un grāmatās neesmu atradusi. Fuligo septica var. rufa tiek aprakstīts kā sarkans, oranžarkans, rūsgans no ārpuses un ar rūsganu kapilīciju iekšpusē. No tā apraksta pat netop skaidrs, vai mūsējie tajā iekļaujas, jo tādu skaidri saprotamu rūsganu kapilīciju iekšpusē es neesmu redzējusi. Bet šīs ārējās izmaiņas ir novērotas daudzkārtīgi. Tāpēc ieviesu to "cf." un oficiāli publicētajā mūsu gļotsēņu sarakstā īsi mēģināju aprakstīt, ko es ar šo taksonu domāju. Attiecīgi to, vai tas, teiksim, pasaulē ir bieži vai reti sastopamas, es nezinu neko, jo tā formulēts taksons nekur ārpus Latvijas nav. Man plānos tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt tos Fulgo septica vākumus, kas man ir. Baltos ragansviestus (kas arī skaitās tā pati suga Fuligo septica) jau sāku pēttīt, bet krāsainie vairākums vēl gaida rindā. Gribas visus tā priekš sevis vismaz skaidri sadalīt kkādās skaidri nodalāmās "daļās". Sporas arī visiem nav gluži vienādas, kaut zinātnē aprakstītjiem F.septica sporu apraksts ir kopīgs, neatkarīgi no varietātes. Tāpēc jāpēta pašiem, vai tām sporu atšķirībām ir vai nav nozīmes taksonu izdalīšanā.


Ivars Leimanis 12.jūnijs, 22:50

Lūdzu pievienot sugu sarakstā jauno sugu (sveķainā samtpiepe Ischnoderma resinosum), un, laikam, derētu izcelt pie interesantākiem novērojumiem. :)


adata 12.jūnijs, 22:24

Paldies, Julita! Pabieži sastopams, bet man tāds pirmoreiz.


mufunja 12.jūnijs, 21:48

Paldies Edgars.


dziedava 12.jūnijs, 21:46

Pie pakājes manāmas rūsganas iezīmes


Ziemelmeita 12.jūnijs, 20:08

Paldies,Marek!


Mežirbe777 12.jūnijs, 19:54

Pievienojos, statistikas neielādēšanās ir nozīmīga problēma.


adata 12.jūnijs, 19:42

Man arī ilgstoši nerāda statistiku savā profilā, tik ilgi, ka jau pieradu...


MoreOrLess 12.jūnijs, 18:10

Suga līdz ar kokvardēm konstatēta naktsputnu uzskaišu laikā; iespējams, ka īpašumā ir kādas grantsbedres vai kaut kas tamlīdzīgs. Vietu tuvāk apsekot neespējami, jo teritorijas īpašnieks nepretīmnākošs (ne tā, ka tomēr varētu mēģināt ko sarunāt, bet patiešām). Esmu droša, ka suga noteikta pareizi. Katrā ziņā, princips paliek princips, tā ka acīmredzot vērts novērojumu dzēst.


Bekuvecis 12.jūnijs, 17:45

Sārtā skaistgalve (Calocybe carnea). Nav sugu sarakstā.


adata 12.jūnijs, 17:04

Paldies Edgaram par putniem!


Mežirbe777 12.jūnijs, 16:49

Suga tika noteikta kā Nesolechia oxyspora (Tul.) A. Massal. (Det. Ave Suija) Nav DD sugu sarakstā. Atšķirībā no vairuma lihenofīlo sēņu, kurām ir viens konkrēts saimniek-ķērpis, šī nav specifiski izvēlīga suga.


dziedava 12.jūnijs, 16:46

Pēc daudzveidīgās neizskatās, tā ir arī vēlāka rudens suga. Izskatās, ka te ir jauni augļķermeņi? Vai tie nebija vertikāli izstiepti? Ja apaļi, tad te vajadzētu nobriest un mikroskopēt.


dziedava 12.jūnijs, 16:40

Un vai šim foto būs? Gļotsēnēm vienmēr vajag pievienot foto, jo noteikšana ne tikai nav vienkārša, bet sugas zinātnē tiek arī dalītas jaunās sugās vai varietātēs, un ja nav foto, tad neko ar to nevar iesākt.


dziedava 12.jūnijs, 16:37

Es nebūtu tik drosmīga apgalvot, ka šis ir baltais ragansviests :)). Šis ir balts plazmodijs, un tas arī ir viss, ko te droši var pateikt. Vajadzētu vērot, par ko attīstās. Nu varbūt arī sanāk baltais ragansviests, bet no šī foto to vēl nevar droši pateikt.


Edgars Smislovs 12.jūnijs, 14:04

Nomainīta suga, sajaukti nosaukumi ziņojot.


Amanda 12.jūnijs, 13:21

Peļu klijāns


Ziemelmeita 12.jūnijs, 13:21

Paldies, nomainīju uz kuitalu.


IlzeP 12.jūnijs, 13:19

Domāju, ka jā.


čūskis 12.jūnijs, 13:02

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


ekologs 12.jūnijs, 12:12


Rendija 12.jūnijs, 11:58

Pievienots.


Ziemelmeita 12.jūnijs, 11:36

Paldies, Ilze! Īstenībā toreiz braucu kuitalas klausīties (pēc Tava stāsta, ka kuitalas purvā var dzirdēt). Klausījos gan lietuvaini, gan kuitalu putni.lv., šķiet līdzīgi. Jāmaina uz kuitalu?


mufunja 12.jūnijs, 11:11

Julita, es nevaru precīzi izmērīt granulas, +-1um. Galvas platums 0,4 mm.


adata 12.jūnijs, 09:44

Neiedomājami interesants! Nekad nezinātu, ka smilšu krupis nērš tā!


IlzeP 12.jūnijs, 09:33

To, kas savā profilā?


IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Komentārs no Agra Celmiņa, balstoties uz ierakstu analīzi: "Manā vērtējumā abos ierakstos kuitala. Salīdzināju ar saviem un xeno-canto paraugiem. Savukārt balsu programma Chirpity 14. maija ierakstu sadalīja 7 fragmentos (tikai kuitala līdz maks 98%). 17. maija ierakstam - 73% par kuitalu bez dalījuma fragmentos."


megemege 12.jūnijs, 08:26

Sveiki! Turpinu pievienot bildes kā šī gļotsēne izmainījusies 15 stundu laikā no recekļa līdz stobriņiem.


zane_ernstreite 12.jūnijs, 08:10

Paldies, kungi, es arī uz vijolīšu purvraibeni skatījos, bet - protams - nošaubījos un izvēlējos parastāko versiju.


Vīksna 11.jūnijs, 23:09

Paldies ! Pie grāvja pavasarī viņu tiešām bija pavairāk.


Vīksna 11.jūnijs, 22:56

Paldies !


ekologs 11.jūnijs, 22:15

Kaut vai, ja ieskatās, tad kāja vēl ir iekšā.


ekologs 11.jūnijs, 22:13

Jā, foto ir jauna spāre, nožūst. Citas tik līda ārā. Vienīgi šo eksemplāru piefiksēju. Šim eksemplāram nevarēja viennozīmīgi saprast, jo tas eksuvijs neizskatās tāds "uzplēsts".


nekovārnis 11.jūnijs, 22:06

Šajā foto jau droši vien nupat izkūņojusies spāre un tās kāpura čaula - eksuvijs.


W 11.jūnijs, 22:05

Uģi, paldies!


ekologs 11.jūnijs, 22:03

Jā, neveiksmīga bilde pie datu ievades. Piereģistrēju 3 imago, bet ne kāpuru.


nekovārnis 11.jūnijs, 22:02

Mulsina, ka M.violaceus kāpuriem arī var būt dzeltenā forma https://johnwalters.co.uk/research/oil-beetles.php


kristyk 11.jūnijs, 21:51

Jums tur bildē 2 spāres Imago un nepieaudzis īpatnis.


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Piekrītu Marekam :)


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Jā, it kā tādi slaidi un oranži skaitās Meloe proscarabaeus kāpuri (violaceus melni/tumši, brevicollis laikam strupāki un arī ne tik dzelteni/oranži).


nekovārnis 11.jūnijs, 21:46

Tā kā pusaugu bērzu vērpēja kāpurs.


ekologs 11.jūnijs, 21:45

Jā, varētu būt:)


VijaS 11.jūnijs, 21:43

Izdzēsu.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:42

Varbūt eļļasvabole?


ekologs 11.jūnijs, 21:38

Jautājums par sugu statistiku. Ilgstoši nerāda.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:31

Man tā kā pēc mazā vijolīšu purvraibeņa izskatās. Reti gan tos esmu redzējis - pieredze maza.


Amanda 11.jūnijs, 19:15

Bildē vidējais dzenis


Ance.p 11.jūnijs, 18:05

Šis ir māņkoksngrauzis.


W 11.jūnijs, 18:01

Marek, paldies!


mufunja 11.jūnijs, 16:17

Es ļoti ceru, ka viņu neapēdīs.)


Amanda 11.jūnijs, 16:16

Mazais ērglis


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:31

Paldies,Uģi,par labojumiem!


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:10

Paldies,Julita!


Lasmas 11.jūnijs, 15:10

Muzeja tornī - pieejams apmeklētājiem


dziedava 11.jūnijs, 14:40

Jā.


dziedava 11.jūnijs, 14:39

Virsmas struktūra man izskatās ne tāda, kā gļotpūpēdim. Derētu, kad nobriedīs, mikroskopēt.


Eggy 11.jūnijs, 14:28

Paldies! :)


dziedava 11.jūnijs, 12:54

Var atstāt, mums arī pa kādam aug, neko sliktu nedara :))


Ziemelmeita 11.jūnijs, 12:17

Paldies,Edgar! Vińa bija tik gliemežu un lietus sabojāta, ka šis ir vienīgais skatāmais rakurss.


Eggy 11.jūnijs, 11:08

Super, paldies! Šo pļavā var atstāt un nekāds ļaunums no tā nebūs? T.I. vai tas ir vēlams augs?


dziedava 11.jūnijs, 11:05

Tā kā 2023. gadā izdalītas vēl vairākas sugas, atlikšu šo vēlākiem rūpīgākiem pētījumiem.


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:59

Vienīgajā bildē izskatās nevis pēc parastās, bet pēc riktīgas melnās (Leccinum melaneum).


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:56

Noteikti ne purpurbrūnā. Kāda no 'compactae' grupas.


Ansis 11.jūnijs, 10:48

Tas ir latvānis - mūsu vietējā suga; tā sula neizraisa apdegumus


dziedava 11.jūnijs, 10:34

Šīm interesants rakstiņš uz galvas, varbūt ir kāda retāka suga, ko bez mikroskopēšanas nenoteiks.


dziedava 11.jūnijs, 10:31

Šīm brīnišķīgi galviņas foto sanākuši! :) Bet vispār tamlīdzīgajām vajadzētu norādīt garumu. Ja līdz 1 mm, tad pēc ārējā izskata ir vēl līdzīgas sugas. T.botrytis parasti ir lielākas par 1 mm. (Šīs gan jau noteiktas pareizi, es priekšdienām)


dziedava 11.jūnijs, 09:13

Ja oranžās nav pa tēmu, tad bildes, kur ir tikai tās, jādzēš ārā, lai nejauc galvu.


guta7 11.jūnijs, 08:08

Paldies, Uģi, par komentāriem un labojumiem! Noderīgi, lai mācītos.


KM 11.jūnijs, 01:34

Šo atradu dīķī, pēc formas atgādināja kaut kādu vēžveidīgo, taču, apskatot tuvāk, vairāk līdzinās kaut kam no augu izcelsmes.


Vīksna 11.jūnijs, 01:04

Paldies ! Ja lietus, tad varēšu turpināt likt.


KM 11.jūnijs, 00:59

Kāpurs uz maijpuķītēm


Vīksna 11.jūnijs, 00:52

Paldies ! Kautko saputroju, laikam pārkaplējos. Minēts, ka tagad Elejā zeltvēdera mūķene atrasta, un pirmo reizi Zemgalē 2021. g. Bet pašai bildēts 2014 g. un 2016. g. likts Dabas datos. Tāpat kā Rundāles parka vadītāja stāstīja, ka bukšu zāļsvilnis vēl nav Latvijā, lai gan no 2021 g.jau ziņojumi.


CerambyX 11.jūnijs, 00:24

Rakstu grūti saprast, pēc spārnu formas drīzāk cita suga (Scopula floslactata varbūt)


Ziemelmeita 10.jūnijs, 23:47

Paldies,Uģi!


VijaS 10.jūnijs, 23:30

Nez vai, jo tumšās jēlas bija paralēli oranžajām, domāju, ka abas vienkārši auga pamīšus.Paraugam jābūt pie Tevis, visus 2020. gada vākumus atdevu Tev pirmajā porcijā. Mani jau arī tās tumšās interesēja, bet paraugā arī, visticamāk, ir viss kopā.


Eggy 10.jūnijs, 23:25

Paldies! Tieši šeit, no Dabas datu komentāriem iemācījos,ka pēdu kailgliemežiem ir svarīgi aplūkot. Kaut arī žēl tā traucēt un velt uz muguras. :)


megemege 10.jūnijs, 23:15

Tā ir tā pati vieta, tas pats koks, kur atrasta , iespējams, papagaiļu pumpurīte Physarum psittacinum. :) Rīt no rīta vēl uzņemšu bildi un tad vakarā, lai manītu kā veidojās...


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:52

Paldies,Inese un Ilze!


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:51

Paldies,Mārtiņ!


Martins 10.jūnijs, 22:47

Re, tepat jūnija novērojumos ir arī laba ilustrācija milzu kailgliemeža mantijas krāsojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/ca0e5ad05698fff38833327ab54a1993/


Martins 10.jūnijs, 22:46

Lielākie ir Cochlodina laminata, bet mazākie - cita, pēc bildes nenosakāma suga.


Martins 10.jūnijs, 22:44

Labi dokumentēts. Virspuse tāda nepārliecinoša, bet gliemeža pēda - ar skaidri izteiktu gaišo joslu pa vidu - droša pazīme.


Martins 10.jūnijs, 22:41

Šiem Cepaea vīngliemežiem būtu labi arī bilde, kur redzama čaulas ieeja (apgāžam gliemezi, ar zariņu pabakstam, lai šis ievelkas mājā un bildējam) - noteikšanai vjag redzēt vai 'čaulas ieejas malas ir gaišas vai tumšas. (Kaut arī šī ģints vispār ir diezgan mainīga.)


Martins 10.jūnijs, 22:35

Piedod, Raimond, bet tas ir VIŅŠ... :(


Cardinal 10.jūnijs, 22:34

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Martins 10.jūnijs, 22:33

Nebūs L.maximus, jo milzu kailgliemezim mantija (gliemeža "kakla" daļa - attēlā apakšēja daļā) būtu gaiši pelēka ar labi saskatāmiem tumšākiem plankumiem, svītām, kamēr šeit - vienkrāsaina. Pēc biotopa/atrašanas vietas gan sugas nedrīkt noteikt, taču vieta reizēm var palīdzēt pareizajam virzienam un šajā gadījumā - tas ir meža masīvā, bet L.maximus ir tāds "mājdzīvnieks" - pilsētās, ciemos... Savukārt tumšais kailgliemezis vairāk mežos, taču var būt arī ciemu parkos un tml. vietās.


dziedava 10.jūnijs, 21:51

Lai kas tas nebūtu, T.botrytis tas nav, jo tas jau arī neplīst pa apli. Izskrollēju visus lielās grupas T./botrytis un nekā līdzīga nebija. Žēl, ka Edvīnam aizmirsu iedot :/


CerambyX 10.jūnijs, 21:40

Nez kas par barības augu? Ja cūknātre, tad drīzāk cūknātru mūks (Shargacucullia scrophulariae)


dziedava 10.jūnijs, 21:28

Jāvēro, bet varētu būt jaunas sprodzītes Arcyria sp.


IlzeP 10.jūnijs, 20:45

Visticamāk, lielā zīlīte, tādēļ nomainu uz to.


dziedava 10.jūnijs, 19:13

Trīs nākamās 10 dienas vēlāk: 10-Jun-2025 plkst. 17:15. Ļoti tumša, gandrīz melna, ievācu.


W 10.jūnijs, 18:59

Paldies, Artur!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts