Aktīvie lietotāji: 34 Šodien ievadītie novērojumi: 11 Kopējais novērojumu skaits: 1013625
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā noķert vairāk kukaiņu?
Pievienots 2021-02-13 16:06:57

[jeb stāsts par kukaiņu pētniecības rīkiem, kas ir vērtīgi palīgi sugu medībās].

Tie kas portālu Dabasdati.lv lieto regulāri iespējams būs pamanījuši, ka ir atsevišķi dabas vērotāji, kas ir īpaši ražīgi tieši kukaiņu novērojumu ziņotāji. Un ne tikai novērojumu skaitliskā ziņā, bet ir arī visai liela ziņoto sugu daudzveidība. Protams, rodas loģisks jautājums - kā viņiem tas izdodas? Vai es arī tā varu? Šis raksts būs neliels ieskats atbildē uz pirmo jautājumu. Atbilde būs daļēja, jo kāpēc kāds redz un atrod vairāk dažādu kukaiņu sugu ir lielā mērā arī atkarīgs, piemēram, no vērotāja pieredzes un zināšanām, kas pamatā tomēr atnāk tikai ar laiku jeb pat tādā optimistiskākajā scenārijā kādi pāris gadi dabā ir nepieciešami, lai saprastu ap ko lietas grozās un kā tos kukaiņus labāk atrast (pieredzējušu kolēģu padomi, protams, var palīdzēt - tāpēc par kukaiņu meklēšanas niansēm teorētiski arī varētu būt kāds cits raksts). Taču atbildēts taps jautājuma daļa par varbūt daudziem mazāk zināmu kukaiņu meklēšanas aspektu - dažādiem rīkiem, kuri ir aktīvu kukaiņu pētnieku ekipējumā un ar kuru palīdzību var ieraudzīt daudz vairāk kukaiņu kā vienkārši staigājot apkārt un vērojot dabu ar acīm (kas gan arī ir ļoti nozīmīga kukaiņu vērošanas metode). Lai arī šobrīd varētu likties dīvains šī raksta tapšanas brīdis (aiz loga ārā dziļi sniegi un ziema), tomēr visiem labi ir zināms teiciens, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Tad nu ziema ir īstais brīdis, lai varbūt gaidāmajai sezonai sagatavotos ar jauniem rīkiem savā arsenālā, ko lietot "cīņā" ar neiedomājamo kukaiņu daudzveidību. Zemāk tad ieskats dažos populārākajos rīkos - kādi ir to plusi, mīnusi un kādas varbūt ir alternatīvas ko līdzvērtīgu izgatavot no mājās pieejamajiem resursiem, jo kā jau ierasts šādas gana specifiskas lietas pērkot rūpnieciski ražotas var būt relatīvi dārgas. Šeit pieminētās metodes ir pieskaitāmas pie dzīvķeramām un ir visnotaļ humānas (ja ir cilvēki, kam šis aspekts varētu būt būtisks) - tātad kopumā gana piemērotas lietošanā praktiski jebkura vecuma un dzimuma pētniekam (atšķirībā varbūt no dažādām lamatām, kas vairāk būtu piemērotas lietošanā speciālistiem-entomologiem). Tad nu sākam!

Rīks Nr.1 - "Tauriņu ķeramais" jeb entomoloģiskais tīkliņš.

Noteikti viens no prototipiskākajiem un labāk zināmajiem entomologu darba rīkiem. Ne bez pamata - tik tiešām katra sevi cienoša entomologa (šī vārda zinātniskajā izpratnē - tātad cilvēka kas pēta kukaiņus padziļināti) inventārā parasti ir vismaz viena veida entomoloģiskais tīkliņš ja ne pat vairāki. Man gribētos teikt, ka arī kukaiņpētniekiem amatieriem, kas gada siltajā periodā pavada daudz laika dabā, šis rīks var būt ļoti nozīmīgs palīgs sugu medībās. Te gan jāpaskaidro nedaudz plašāk šī inventāra praktiskais pielietojums, jo daudziem varbūt ir radies tāds stereotipisks iespaids, ka tas noder tikai tauriņu vai citu lidojošu kukaiņu notveršanai lidojumā. Jā, nenoliedzami tas ir viens no pielietojumiem, taču jāsaka, ka spēja virtuozi gaisā iesmelt ļoti strauji un reizēm haotiski lidojošu kukaini nāk ar laiku jeb pēc tam kad acs-roku koordinācija un muskuļi piešaujas pie šī uzdevuma. Līdz tam brāķa procents var būt visai liels, kas ir īpaši "škrobīgi", ja ir pamanīts kaut kas ārkārtīgi interesants, bet it kā precīzi mērķētais tīkliņa vēziens trāpa tukšumā. Bieži vien tā arī paliek vienīgā iespēja, jo daudzi kukaiņi, sajutuši apdraudējumu, parasti strauji nozūd tālēs zilajās un vien labvēlīgos apstākļos (žiglas kājas noder) var paveikties tikt pie atkārtota mēģinājuma. Iespējams palīdz, ja rīka operatoram ir kāda iepriekšēja pieredze, piemēram, ar tenisu vai badmintonu, jo kustības zināmā mērā līdzīgas. Starp citu tīkliņi pēc savas uzbūves ir dažādi - lidojošu kukaiņu ķeršanai vispiemērotākie būs svarā viegli ar lielāku diametru (piemēram 40-50cm), taču tie būs mazāk piemēroti "pļaušanai", kas iespējams pat ir biežākais tīkliņa izmantošanas veids.

Neliels video klips Youtube platformā (links te vai klikšķinot uz attēla) - piemērs kā izskatās "pļaušana" ar entomoloģisko tīkliņu

Kas tad ir šī "pļaušana"? Video augstāk ir tāds relatīvi labs tā piemērs (tiesa varbūt ne perfekts. Atzīme tā uz 8.2/10). Tātad pļaušana ir tīkliņa aktīva vēzēšana caur lakstaugu stāvu ar mērķi iebirdināt tīkliņā šajā augājā sēdošos kukaiņus. Tas jādara ne ļoti agresīvi jeb tā, lai augi paliek savā vietā - netiek nopļauti kā ar izkapti (augi, kam ir ļoti vārgs stublājs, piemēram, nātres gan šā vai tā mēdz iekrist tīkliņā), jo tā arī var pārāk satraumēt dzīvās radības, kas "iepļautos" kopā ar augu kumšķiem, bet arī ne pārāk vārgi, lai kukainis nepaspēj nobirt/aizlidot garām tīkliņam. Šī metode lieliski atklāj cik patiesībā daudz mums apkārt ir kukaiņu, jo parasti ar kādiem 10-15 vēzieniem pilnībā pietiek, lai tīkliņā uzkrātos vairāki desmiti un pat vairāk dažādu kukaiņu - vaboles, blaktis, divpsārņi, plēvspārņi, cikādes un visa kā daudz cita. Lielākoties sugas, ko tāpat vien sēžot un hipnotizējot zālienu, ir grūti pamanīt (ir gan arī ļoti acīgi vērotāji kam tas ir pa spēkam). Protams, šai metodei ir arī savi mīnusi - kas g.k. attiecas uz kukaiņu fotografēšanu (kas ir būtisks aspekts Dabasdati.lv kontekstā), jo kukaiņi tīkliņā ir iztraucēti un pēc vēzienu beigām tie lielākoties cenšas pēc iespējas ātrāk pamest tīkliņu. Lidojošie ceļas vertikāli gaisā, rāpojošie steidzīgi rāpo uz augšu pa tīkliņa malām un mēģina izmukt pa atveri utml. Tas nozīmē, ka būs kukaiņu grupas, kur tīkliņš nebūs īpaši piemērots rīks, ja mērķis ir g.k. fotoattēlu iegūšana. Piemēram, dažādas bites un citus plēvspārņus noteikti vieglāk ir nofotografēt kad šie kukaiņi, piemēram, barojas uz ziediem nevis pēc to iekļūšanas tīkliņā. Taču, piemēram, dažādas vaboles var būt relatīvi mierīgas un ērti nofotografējamas arī pēc nokļūšanas tīkliņā. Vienmēr arī pastāv iespēja izcelt kukaini no tīkliņa tā dabiskajā vidē un cerēt, ka tas mazliet nomierināsies (ne vienmēr gan nostrādā). Viena nianse, kas jāņem vērā - ar tīkliņu var darboties principā tikai sausā laikā, jo, ja zāle ir slapja (pēc lietus vai rīta rasā), tad arī visi kukaiņi būs samirkuši, kopā salipuši un nekāds labs rezultāts nebūs gaidāms. Vēl neliels mīnuss varētu būt, ka absolūti precīzi var netapt zināms no kāda auga katrs kukainis ir tīkliņā nonācis - līdz ar to, ja kādos gadījumos sugu noteikšanā ir ļoti svarīgs barības augs, tad tas šī informācija var izpalikt (pretēji, ja kukaini nofotografē/novēro sēžam uz konkrēta auga sugas lapas). Trešais mīnuss varētu būt praktiski neiespējami ko līdzvērtīgu izveidot mājas apstākļos - tātad tas ir rīks, ko tomēr ir jāpasūta kādā veikalā interneta plašumos. Ja kāds atvēzējas uz šādu soli, tad droši drīkst vaicāt pēc padomiem, bet tā vispārināti: meklējot internetā, butterfly net būs vieglāki, ne tik robusti = vairāk piemēroti lidojošu objektu ķeršanai, bet sweep net būs smagāki, robustāku rāmi un izturīgāku tīkla audumu = piemērotāki pļaušanai. Variācijas par tēmu atkarīgas no kāta stiprinājuma veida, vai tīkliņš ir salokāms (labs variants, lai ieliktu mugursomā - taču nedaudz zaudēs izturībā. Pats gan izmantoju tikai tādus) utml. nianses.

Rīks Nr.2 - Kukaiņu dauzāmais paladziņš

Jāsaka, ka šis rīks ilgu laiku kaut kā mūsu kukaiņu pētnieku aprindās bijis nepelnīti piemirsts un maz izmantos (vismaz savās jaunības dienās neatminos redzējis nevienu Latvijas kukaiņpētnieku to lietojam. Ja nu varbūt viņi to darīja slepus, nevienam nerādot). Nezinu precīzi kāds varētu būt latviskais nosaukums, bet nu esmu pieradis to dēvēt par kukaiņu dauzāmo paladziņu (angliski - beating sheet vai clap net). Attēlos domāju labi nolasās šī rīka praktiskais pielietojums - novietojam to zem kāda koka zara un tad, pāris reizes uzsitot pa šo zaru ar kādu koku vai citādi to pakratot, mēģinām nobirdināt uz tā sēdošos kukaiņus. Tie nobirs gan tāpēc, ka tiks fiziski nokratīti, gan tāpēc ka tāds ir daudzu kukaiņu aizsardzības mehānisms briesmu brīžos - atlaist kājas un krist zemē. Arī te var būt visai daudz pārsteigumu, ka uz viena koka zara patiesībā sēž tik daudz dažādu kukaiņu (un ne tikai - arī zirnekļi, protams, u.c. bezmugurkaulnieki)! Līdzīgi kā tīkliņa gadījumā, arī šīs metodes mīnuss varētu būt tas, ka kukaiņi var justies apdraudēti un pēc nokļūšanas uz paladziņa var tomēr censties maksimāli ātri aizrāpot vai aizlidot. Ja tīkliņa gadījumā ir vismaz auduma cilindrs, kas pat pašus veiklākos lidoņus uz dažām sekundēm aiztur kamēr tie atrod izeju brīvībā, tad te uz paladziņa tos nekas neaiztur - tāpēc šī metode būs vairāk piemērota ne īpaši aktīvi lidojošu kukaiņu, piemēram, vaboļu meklēšanai. Tiesa karstā laikā, kad kukaiņi ir uzsiluši, arī vaboles var visai veikli censties celties spārnos, tāpēc ir samērā svarīgi uzreiz pārlaist aci pār balto laukumu un identificēt interesantākos objektus un pievērst uzmanību vispirms tiem. Tieši vaboļu meklēšanā šis rīks ir diezgan neatsverams palīgs, jo daudzas sugas, kas dzīvo uz koku lapām, tievākiem dzīviem vai nokaltušiem zariņiem utml. vietās tā vienkārši ar acīm vērojot arī var būt grūti ieraudzīt (īpaši tās sugas, kas ir maskējošās krāsās). Šī rīka pozitīvā iezīme ir tā, ka šo gan relatīvi vienkārši var uzmeistarot arī mājas apstākļos pašu spēkiem, gan var izmantot alternatīvu risinājumu kāda gaiša lietussarga fonā (kā attēlā augstāk).

Pašgatavotais dauzāmā paladziņa variants ar izmantotiem telts šķērsloka posmiem. 

Pats pirmo gājienu tieši sāku ar rozā lietussargu rokās (diemžēl tas izkrita no somas sānu kabatas kādā no Siguldas gravām... atvainojos par nejaušu dabas piesārņošanu), bet drīz pēc tam arī uzmeistaroju savu pirmo dauzāmo paladziņu no veca balta palaga un četriem telts šķērsloku rezerves posmiem. Bet var, protams, izmantot jebkādus citus tehnoloģiskos risinājumus kas vien ienāk prātā. Var mēģināt realizēt arī absolūti minimālu variantu - izmantojot vienkāršu baltu paladziņu, ko noklāj uz zemes zem kāda koka zara, ko tad papurina. Taču ja attālums no zara līdz zemei būs gana liels (vairāk par 1,5-2m, piemēram), tad tas var nebūt ļoti efektīvi, jo daļa lidojošo kukaiņu kritiena brīdī mēdz atvērt spārnus un aizlidot sāņus (tāpēc dauzāmais paladziņš tiek turēts relatīvi tuvu pašam zaram - lai samazinātu šo kukaiņa kritiena distanci). Uz zemiem zariem tas var strādāt gana labi, vienīgi ja lakstaugu stāvs ir jau stipri sazēlis, tad izklāt paladziņu relatīvi līdzenā stāvoklī ir liels izaicinājums..

Rīks Nr.3 - Sijājamais siets

Trešais rīks, kas personīgi man pēdējos gados ir izrādījies ļoti noderīgs ir sijājamais siets. Tam var būt dažādas modifikācijas, bet galvenā rīka sastāvdaļa ir siets ar relatīvi lielu acu diametru (parasti 0,5-1cm) kuru pamatā izmanto lapu/skuju nobiru slāņa sijāšanai. Rupjais materiāls paliek virspusē, bet smalkākā frakcija (tajā skaitā - visi kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki. Atskaitot varbūt kādas ļoti lielas skrejvaboles) birst tālāk. Pēc tam šo izsijāto smalkāko frakciju var vai nu uzreiz dabā izbērt uz balta paladziņa vai ari iebērt kādā traukā un nest pētīt mājās, jo dabā uzreiz pilnīgi visus kustoņus uz paladziņa nekad nebūs iespējams pamanīt. Atkarībā no rīka konstrukcijas, smalkā frakcija var uzkrāties, piemēram, auduma maisā ar atsienamu galu, kas ļauj varbūt ērtāk izsijāt lielāku daudzumu nobiru slāņa materiāla, bet var darboties arī ar pliku sietu, ja tāds ir pieejams.

Patiesībā lapu nobiru slānī dzīvojošās radības var pētīt arī bez sijāšanas - uzberot kādas pāris pērno lapu saujas uz tā paša baltā paladziņa vai iebērt tās kādā lielākā traukā ar gaišu dibenu. Vienkārši lielās, rupjās frakcijas atdalīšana nedaudz vieglāk palīdz saskatīt sīkās radības. Tas varbūt ir īpaši svarīgi agrākā pavasarī un vēlā rudenī, kad kukaiņi vai nu vēl nav iesiluši vai jau pamazām dodas ziemot un nav tik aktīvi - biežāk paliek mazkustīgi starp gružiem un līdz ar to ir grūtāk pamanāmi. Vasarā un citos siltajos gada mēnešos kukaiņi šajā lapu nobiru slānī var būt ļoti aktīvi un, jau dažas sekundes pēc materiāla nobēršanas uz paladziņa, būs vērojami ātrā tempā jožam uz visām debess pusēm. Kopumā jāsaka, ka pavasara un rudens puse ir visproduktīvākais brīdis šai metodei, jo lapu nobiru slānī pārziemo ļoti daudz dažādu radību, kas, piemēram, vasarā būs sastopamas citur - augstāk virs zemes. Tātad pavasarī, kamēr kukaiņi vēl nav pametušas šīs ziemošanas vietas, vai rudenī kad, jau ir salīduši tajās, ir iespēja nelielā laukumā sazīmēt salīdzinoši lielu sugu daudzveidību - tajā skaitā arī visādus negaidītus pārsteigumus. Kopumā gan šī metode ir vairāk piemērota tieši augsnes virskārtu un nobiru slāni apdzīvojošo bezmugurkaulnieku pētīšanai. Pamatā tās ir dažādas skrejvaboles, īsspārņi, zemesblaktis, zirnekļi, daudzkāji un citi. 

Rīks Nr.4 - Ūdens tīkliņš

Ja ir interese par ūdens kukaiņiem, tad visi trīs iepriekšējie rīki vairumā gadījumu nebūs īpaši labi palīgi to pētīšanā. Varētu likties, ka var taču mēģināt izmantot entomoloģisko tīkliņu arī ūdenskukaiņu zvejošanai, bet parasti tā audums nav tam īpaši piemērots - ar pārāk smalkām acīm, kas ūdenī rada pārāk lielu pretestību un tas parasti ir pārāk samirkstošs, kas apgrūtina materiāla izpēti pēc tā izķeksēšanas no ūdens. Kā arī ja to samērcē, tad par tā izmantošanu sauszemes kukaiņu medībām var uz kādu brīdi aizmirst. Tāpēc ja ir nopietnāka interese par ūdenskukaiņiem, tad tam piemērots rīks būs daudz efektīvāks. Dabasdati.lv kontekstā par specializētiem ūdens faunas pētniecības tīkliņiem varbūt nerunāsim (bet ja ir interese, tad dažādi to piemēri ir meklējot pond dipping vai aquatic net), jo vien retajam varbūt būs tāds nepieciešams ikdienā. Taču tām pāris-dažām reizēm gadā, kad tomēr ir vēlme papētīt zemūdens faunu, var gana labi izlīdzēties ar kādiem alternatīviem rīkiem, kas varbūt jau kādam mājās ir pieejami. Viens no tiem varētu būt kādi akvārijiem paredzēti lielāka izmēra tīkliņi vai arī varbūt pat makšķernieku vajadzībām ražotie zivju uztveršanas tīkliņi. Tiem mīnuss varētu būt, ka ir lielas tīkla acis (pat līdz 1cm vai vairāk), kas nozīmē ka principā sīkāki kukaiņi caur šīm acīm tiek cauri. Taču tajā pašā laikā dažādi ūdenskukaiņi (arī izmērā sīkie) bieži vien slēpjas piekrastes zemūdens augājā un ja izdodas izķeksēt, piemēram, kādu mieturaļģu vai citu līdzīgi formāta augu kušķi (raglapes, piemēram), tad noteikti kādi kukaiņi būs ieķērušies arī starp augu lapām. Ja to uzreiz ieliek kādā plastmasas traukā ar ūdeni, tad tur vajadzētu izpeldēt veselam lērumam dažādu radību. Taču vēl alternatīvs home-made risinājums būtu izmantot kādu virtuves sietveida caurduri (kā šajā attēlā), ko var tā kārtīgi pieskočot kāda slotas kāta galā un būs ļoti labs ūdenskukaiņu zvejojamais rīks. Ja nu vien ne pārāk portatīvs un būtu vairāk risinājums piemājas ūdenstilpju pētīšanai - kaut gan var, protams, darboties arī bez kāta turot šo sietiņu vienkārši rokās. Kopumā lielākā ūdenskukaiņu daudzveidība parasti arī ir ūdenstilpes piekrastes augāja zonā tāpēc principā ar šāda rakstura pētniecību var tīri labi nodarboties arī stāvot krastā. Garāks kāts var vienkārši noderēt, ja gribas to darīt nemērcējot kājas.

Rīks Nr.5 - Gaisma

Pēdējais, ko vēlos pieminēt ir kukaiņu gaismošana, kas varbūt nav gluži "rīks" kā tāds, bet vairāk vienkārši kukaiņu pētīšanas un/vai pievilināšanas metode, taču tā var būt pat ļoti efektīva (un arī efektīga). Atšķirībā no iepriekšējiem rīkiem, te pluss ir tāds, ka pašam principā nekas daudz nav jādara - jāuzstāda tikai gaismas avots, ekrāns un jāgaida kas salidos. Te gan ir varbūt pāris momenti, kas ir jāņem vērā, lai rezultāts būtu labāks. Pirmkārt gaismas avots - iesākumā, protams, var izlīdzēties ar jebkuru gaismas ķermeni, kas varbūt mājās ir brīvi pieejams, bet ideālā variantā spuldzei tomēr būtu jābūt kādai jaudīgai klasiskā tipa spuldzei, kas gaismu izstaro vienmērīgi uz visām pusēm (prožektori vai lampas ar virzītu gaismas kūli īsti labi nederēs, arī vairums LED gaismu nebūs ļoti efektīvas) ar vismaz kādu 150W jaudu (ir Ok pieredze arī ar 250W spuldzēm). Ir, protams, specializētas naktstauriņu spuldzes, taču tās mēdz būt sarežģītākas lietošanā (nav pievienojamas pa taisno pie strāvas, var izstarot UV gaismu, kas nav pārāk veselīgi acīm, ja pie tās uzturas pastāvīgi utml.), tāpēc gana labi var izmantot arī celtniecības veikalos nopērkamās mixed light specializētās lielizmēra spuldzes (šķiet lietotas pilsētas laternu apgaismojumos vai tamlīdzīgi) - piemēram, Osram HWL vai līdzīgu modeli. Jāņem vērā, ka jaudīgas spuldzes stipri uzkarst un tās vajadzētu vairīties lietot lietainā laikā, jo pastāv risks, ka tā var pat uzsprāgt (pagaidām, cītīgi šo ievērojot - pašam viss ir bijis bez problēmām, bet ir tomēr dzirdēti kolēģu stāsti), kas, protams, nav sevišķi vēlams, ja tuvumā pie lampas ir citi vērotāji. No tā var izvairīties, ja lampu novieto zem kāda jumtiņa vai citas nojumes, jo neliels lietus pats par sevi nav tauriņiem šķērslis - tie turpina lidot arī lietus laikā.

Daži piemēri ar palaga un spuldzes novietojumu. Tas lielā mērā būs atkarīgs no elektrības pieslēguma iespējām, taču ja pagarinātāja sasniedzamības robežās nav daudz labu variantu (piemēram, ja pie māja sienas gaisma var spīdēt logos un naktī traucēt), tad var eksperimentēt ar dažādiem citādiem risinājumiem kur piekārt spuldzi un palagu.

Otrkārt, balts palags vai kāds cits gaišs fons pret ko šī lampa ir vērsta ir ļoti vēlams, jo uz tā vienkārši būs daudz ērtāk aplūkot salidojušās radības. Principā ar šīm divām lietām pilnībā pietiek, lai sāktu vērot kukaiņus pie palaga. Protams, lielākais uzsvars šai metodei būs uz naktstauriņiem, kas sastāda lielāko daļu kukaiņu biomasas pie palaga, taču uz gaismu lido arī vaboles, blaktis, cikādes, dažādi plēvspārņi un citi naktī aktīvie kukaiņi. Vislabākie rezultāti būs siltās, mākoņainās naktīs bez vēja - piemēram, vasarā jebkura nakts, kas ir tuvu +20 grādiem (gadā tādu parasti nav ļoti daudz) ir vērtējama kā izcila gaismošanas nakts, kad vienā naktī pie lampas var salidot pat 200 un vairāk naktstauriņu sugas.

Labu gaismošanas nakšu piemēri - kukaiņu skaits un daudzveidība arī Latvijā var būt visai iespaidīga. 

Vasarā, ja gaisa temperatūra naktī ir ap +10 vai pat zemāk, to var uzskatīt par sliktu nakti, kad kukaiņu aktivitāte var būt pat ļoti zema. Agrā pavasarī un vēlā rudenī, protams, situācija nedaudz atšķirīga - tur pilnībā pietiek varbūt pat ar +5 (ja +10 tad tā ir ļoti laba nakts). Tas savā ziņā arī ir gaismošanas priekšrocība - sezona ir no agra pavasara (pirmās agra pavasara sugas var parādīties pat februāra beigās/marta sākuma, ja sniegs ir nokusis un temperatūra turas plusos) līdz pat novembra beigām. Katrā no šiem periodiem būs arī savs sugu komplekts - kas lido agri pavasarī to neredzēs rudens beigās un otrādi (atskaitot ziemojošās sugas). Daudzas naktī aktīvās sugas arī ir migrējošas - īpaši izteikts tas ir ļoti siltajās naktīs vasaras otrajā pusē/rudens sākumā, kad pie palaga var atlidot pilnīgi neprognozējami brīnumi. Šis aspekts principā arī nodrošina ka, pat ilgstoša, regulāra gaismošana vienā un tajā pašā vietā (piemēram, savā dārzā) tik un tā ik gadu atnesīs jaunus un jaunus pārsteigumus. Jāpiezīmē, ka kukaiņu fotografēšana pie palaga patiesībā ir nedaudz sarežģītāka kā varētu likties (spoža spuldze - gaismai taču jābūt daudz!) un nereti tomēr bez zibspuldzes vai kāda kabatas lukturīša izmantošanas papildus piegaismošanai neiztikt. Kopumā es gribētu teikt, ka šī metode varētu būt tāda visdraudzīgākā plašākam sabiedrības lokam, jo to var darīt arī nesteidzīgi vakarējot pastarpināti citiem vakara/nakts darbiem, ģimenes un/vai draugu lokā (kad tas būs atkal ļauts) un citādi. Ārzemēs ar to savos piemājas dārzos nodarbojas tūkstošiem cilvēku un nebūtu slikti, ja arī Latvijā būtu vismaz kādi daži desmiti entuziastu, kas kaut vai savā piemājas dārzā šad un tad pagaismotu kukaiņus. Tas varētu sniegt ļoti vērtīgus datus par naktī aktīvo kukaiņu izplatību Latvijā, ko citādām metodēm ir grūti iegūt.

Tāds lūk īss ieskats. Protams, ir daudzas praktiskas nianses ko te tā grūti aprakstīt un ko varbūt katrs pats šos rīkus biežāk lietojot piešaujas darīt kaut kādā savā manierē. Piemēram, tas īpaši varētu attiekties uz kukaiņu fotografēšanu, ja tiek lietots kāda no šīm metodēm - katram var būt kaut kāda sava pieeja kā to ērtāk darīt (atkarīgs arī no izmantotajiem foto rīkiem) un varbūt būs situācijas, kad kāds no rīkiem varbūt vispār šķitīs nederīgs kukaiņu fotografēšanai (entomoloģiskais tīkliņš varētu būt sarežģītākais rīks šajā kontekstā). Īpaši, ja ir vēlme iegūt ne tikai dokumentālus foto sugas noteikšanai vai ziņošanai Dabasdati.lv, bet foto, kur kukainis, piemēram, ir redzams vairāk savā dabiskajā vidē. Tāpat gribu piezīmēt, ka šie rīki nebūt nav obligāti nepieciešami, lai vērotu kukaiņus. Tik un tā acis un uzmanīga apkārtnes vērošana ir un paliek viens no galvenajiem ja ne pats galvenais rīks kukaiņu vērotāja rīcībā, kas nereti ļauj pat pamanīt un atrast lietas, ko nevar izmantojot visas iepriekšējās metodes kopā ņemot. Līdz ar to vairumā gadījumu ar to pilnībā pietiek tādai ne pārāk intensīvai kukaiņu vērošanai. Taču, ja sugu medības kļūst azartiskākas, tad kāda inventāra izmantošana noteikti var palīdzēt atklāt jaunus apvāršņus. Tā teikt, ja mans mērķis šogad atkal būtu ieraudzīt 400 blakšu sugas vienā gadā, tad, neizmantojot nevienu no šiem rīkiem, tas vienkārši nebūtu iespējams. Šis viss arī ir vairāk no manas pieredzes skatot - citi kolēģi ir laipni aicināti dalīties savā pieredzē. 

Ne sešas (vai astoņas) kājas vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Entomoloģijas biedrība

13-02-2021

Izmantoti attēli no grāmatām: 
Козлов М., Нинбург Е. 1971. Ваша коллекция. Москва. 162 lpp.
Reitter E. 1908. Die Kafer des Deutschen Reiches. I Band. Stuttgart. 248 lpp.
Koch M. 1991. Schmetterlinge. Neumann Verlag. 792.lpp.

Pēdējie novērojumi
Chloris chloris - 2021-02-25 elinazalite
Cygnus olor - 2021-02-24 Viktorija Arehova
Anas platyrhynchos - 2021-02-24 Viktorija Arehova
Columba livia domestica - 2021-02-24 Viktorija Arehova
Cyanistes caeruleus - 2021-02-25 ZAA
Erithacus rubecula - 2021-02-25 ZAA
Passer montanus - 2021-02-25 ZAA
Nezināms
@ Mo
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 25.februāris, 00:03

Varbūt Calathus fuscipes


nekovārnis 24.februāris, 23:09

Kāds melnulis - iespējams Opatrum riparium vai Opatrum sabulosum.


Laimeslācis 24.februāris, 22:45

Pieliku mikroskopiju bildes. Baigi daudz sanāca, jo vēl mācos/ taustos un nezināju, kas šīm gļotsēnēm ir būtiskās pazīmes un kam vairāk jāpievērš uzmanība.


felsi 24.februāris, 22:31

Pievienoju mikoskopiju. Sporas 12,2-13,1 mkm. Elatera (atgādina plakantārpus) 5,7-5,8 mkm.


Kristers K 24.februāris, 22:20

Izcili, apsveicu, tā tik turpināt!


Farnirs 24.februāris, 21:37

Tas nav Cepaea hortensis , tas ir Caucasotachea vindobonensis. Interesants novērojums, līdz šim domāju, ka šī suga ir tikai vienā citā vietā.


forelljjanka 24.februāris, 19:07

DDatu lietotāji var nezināt,bet ir vienas profesijas pārstāvi,kuriem to punktu vajadzētu noskaitīt no galvas katru dienu mežmalā,tie ir dastotāji.LVM vēl kaut cik to ievēro,privātajos mežos 99% gadījumu,to ignorē!!!


dziedava 24.februāris, 18:48

Bet gļotsēnes jau arī neizput, paliek kātiņš un, ja ir, var palikt kātiņa pagarinājums - kolumella, kas var būt arī kā lode, puslode utml.


meža_meita 24.februāris, 18:44

Julita - tiešām izputējušas. Diezin vai visas mehāniski noberzās. Šis, kas attēlā neauga blakus komatrihijai.


felsi 24.februāris, 17:47

Tā jau ir pļava!


Rainy 24.februāris, 15:37

Spīļaste


IevaLeite 24.februāris, 14:48

Paldies!


IevaM 24.februāris, 10:55

Lielais nātru raibenis


IevaM 24.februāris, 10:55

Zalktis


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:30

Vēl gribu vērst uzmanību uz faktu, ko varbūt visi DD lietotāji nezin - jebkura, arī neapdzīvota, lielā ligzda (diametrs lielāks par 50 cm), kas atrodas mežā, ir aizsargāta ar MK noteikumiem. Respektīvi, kokus, kuros atrodas šādas ligzdas, nedrīkst nocirst. Tas pats attiecas arī uz kokiem, kuros ir dobumi ar skrejas diametru lielāku par 10 cm. Šeit minētie MK noteikumi (skat. 5. punktu): https://likumi.lv/ta/id/253758-dabas-aizsardzibas-noteikumi-meza-apsaimniekosana


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:25

Jā, piekrītu, ka ir beidzot pienācis laiks šo iekļaut atlanta instrukcijā, citādi šobrīd tā ir tikai tāda folklora. Vēl arī paturam prātā bezdelīgu un čurkstu ligzdas. Es nezinu, cik ilgi šīs ligzdas saglabājas, bet noteikti vēl kādu laiku pēc ligzdošanas sezonas.


Sintija Martinsone 24.februāris, 09:11

Es arī atceros šādu diskusiju, ko piemin Uldis. Toreiz tiešām tika nolemts, ka atlanta vajadzībām konkrētajā brīdī tukšām, bet dabā esošām ligzdām, pieņemot, ka ligzda tikusi būvēta atlanta periodā, lieto pazīmi G. Pie tam toreiz bija runa ne tikai par lielajām plēšu ligzdām, bet arī, piemēram, par vārnu ligzdām. Noteikti būtu jābūt iespējai lielās neapdzīvotās ligzdas ziņot DD. Piekrītu Uldim, ka varbūt pazīme G nav 100% korekta, bet tas ir labākais variants, ko šādiem gadījumiem izmantot.


IlzeP 24.februāris, 09:10

Šķiet, ka 2013. gada diskusijās nepiedalījos, bet tas nav būtiski - vairums DD lietotāju tāpat šo diskusiju rezultātu nezinātu, ja tas nav Dabasdatos publicēts. Ja ir izlemts, ka lielās ligzdas, netakarīgi no to būvēšanas gada, ziņo ar pazīmi "G", tam būtu jābūt skaidri aprakstītam atlanta instrukcijā (https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2020/08/LLPA3-datu-ievaksanas-un-zinosanas-metodika-atbildes-uz-jautajumiem.pdf).


roosaluristaja 24.februāris, 08:46

Nu, protams. Par lielajām ligzdām es arī domāju


Matrus 24.februāris, 08:32

Tas vairāk ir attiecināms uz lielajām ligzdām (plēšputni, stārķi, gārņi), kuras kokā var noturēties vairākus gadus, bet uz mazajām, visbiežāk ziņotājām ārpus ligzdošanas sezonā (dziedātājstrazds un somzīlīte), lietotas ligzdas (LL) status domāts iepriekšējai ligzdošanas sezonai, jo gada laikā šādas ligzdas izjūk vai nokrīt. Teorētiski būrīšos atrastas ligzdas atliekas/olu čaumalas vēl ir diskutējams jautājums attiecībā uz konkrēto ligzdošanas gadu (ja nav būris tīrīts zināmajā laikā)…


dziedava 23.februāris, 22:56

Šis bija blakus tai gļotsēnei, ko man sūtīji?


dziedava 23.februāris, 22:55

Renāt, droši zini, ka izputējušas? Varbūt nepamanīji? Cita starpā arī Tavā gļotsēnes paraudziņā, man šķiet, bija šāds ķērpis.. Tā kā koncentrējos uz neredzamajām gļotsēnēm, tad šo pat nenobildēju.. Bet varu mēģināt atrast, nobildēt, varbūt


meža_meita 23.februāris, 22:46

Julita, man te jāpapildina... Šo sākotnēji ievācu ar pārliecību, ka tas ir ķērpis. Ievākts stāvēja gaismā uz galda. Pirms nosūtīšanas Rolandam, pamanīju, ka ķērpja nav - visas galviņas izputējušas, kas nozīmē, ka šī visticamāk bija gļotsēne. Gāju ārā pēc jauna parauga, taču arī tur vairs nebija galviņu (izputējušas vai mehāniski noberzušās, nezinu) Priekš nosūtīšanas Rolandam ievācu kaut ko līdzīgu, kas tuvumā auga...


roosaluristaja 23.februāris, 22:08

Bet es vēlreiz gribu paskaidrot, kā radās, šī situācija ar LL un G. Iepriekšējā Eiropas atlanta sākumā DD (forumā bija izveidota speciāla sadaļa) notika ļoti karstas diskusijas par dažādu pazīmju lietošanu. Tas bija 2013. gads. Tu, Ilze, iespējams, tur nepiedalījies. Diskusijās piedalījās daudzi vadoši speciālisti, kas DD ziņo reti, piemēram, Māris Strazds. Šo diskusiju laikā tika pieņemts kompromiss,, ka, atrodot lielo ligzdu, kurā nav nekādu pazīmju konkrētajā gadā, bet, kurā putns varētu būt ligzdojis kādā citā šī atlanta gadā, varētu lietot pazīmi "G". Stingri skatot aprakstus, protams, tas neatbilst, bet šāda ligzda neiietu zudībā un būtu novērojums, ka putns, iespejams, tur ligzdojis. Protams, jābūt pārliecībai, par kuru sugu ir runa. Piemēram, atrasta zivjērgļa ligzda. Nav nekādu pazīmju, ka viņš tur ligzdojis konkrētajā gadā. Bet ligzda izskatās visai svaiga, nesen būvēta. Tādā gadījumā varētu lietot "G", kaut arī fiziski nav redzēts putns, kurš tur kaut ko nes.


roosaluristaja 23.februāris, 21:59

Tādā gadījumā, atrodot lietotu ligzdu, kurā nav nekādu apdzīvotības pazīmju konkrētajā gadā, šo ligzdu vispār nevar ziņot DD.


IlzeP 23.februāris, 21:25

Manuprāt, LL (tāpat kā G) attiecas uz konkrēto gadu, nevis konkrēto atlantu (5 gadiem). Bet, ko lietot iepriekšējo gadu ligzdām Dabasdatos - nezinu.


roosaluristaja 23.februāris, 21:09

Kā jau vēlreiz minēju, te ir svarīgi, kam šos datus lietos. Ja tie ir kaut kādi abstrakti dati, tad, protams, var lietot LL, bet, ja tos lietos atlantam, kura darbības laiks parasti ir 5 sezonas, tad LL nav korekti, jo ļoti reti mēs varam pierādīt, ka ligzda noteikti bija lietpota kādā no šīm 5 sezonām. LL ir pierādītas ligzdošas pazīme kā nekā


roosaluristaja 23.februāris, 21:06

Šajā gadījumā nav svarīgi, vai putni nes ligzdas materiālu. Vienkārši, ja nav nekādu pierādījumu, ka atrastā ligzda ir bijusi lietota konkrētā ligzdojošo putnu atlanta laika ( LL nav abstrakts LL, bet LL tieši atlanta darbības laikā), tad mēs lietojam G, jo nav citas pazīmes, ko lietot. Tas nenozīmē, ka bija jābūt putnam, kas nes ligzdas materiālu. Mēs lietojam šo pazīmi, jo citas ir vēl nekorektākas


IevaM 23.februāris, 21:04

Es līdz šim domāju, ka G var attiekties arī uz iepriekšējo gadu - uz ligzdām, par kuram nav pārliecības, ka atbilst LL


IlzeP 23.februāris, 21:03

Uldi, bet "G" jau arī attiecas uz konkrēto gadu - vai tad vairs nē?


Igors 23.februāris, 20:40

Pēc manas pieredzes un ilggadēja novērojumus ligzdošos vistu vanagu ģimenes, februāri putni NEKAD nenes ligzdu materiālu. Februāri tēviņš tikai apmeklē vecas ligzdas un jā mātītei tas patīk/nepatīk, martā sakumā sak celt jauno ligzdu vai labot veco. 


roosaluristaja 23.februāris, 20:10

Par šito bija diskusija iepriekšējā Eiropas atlanta laikā un, kā pareizi Imants minēja, ja atrasta ligzda (sevišķi lielā ligzda), tad nav nekādas garantijas, ka tā bijusi apodzīvota atlanta periodā, tāpēc tika pieņemts lietot "G". Tāpat, ja lielajā ligzdā ir divi putni, bet nav drošu pierādījumi, ka viņi tur ligzdo, jo var jau tāpat tusēt, par ko liecina daudzie novērojumi no kamerām, tad nevis AL, bet P vai V


IlzeP 23.februāris, 20:05

Imant, vai tiešām? Vai "G" nelieto tikai ligzdām, kurās vēl nav ligzdots? LOB lapā teikts: "G – novērots putns, kas gatavo ligzdu (piem., ar ligzdas materiālu knābī) vai kaļ dobumu, vai atrasta šajā gadā uzbūvēta, bet nelietota ligzda."


Matrus 23.februāris, 19:58

Pieaugušais un viens mazulis ir poļu morfas (Cygnus olor immutabilis)!


Vīksna 23.februāris, 19:41

Šeit kā eži barojas no kaķu traukiem pie mājas.


Vīksna 23.februāris, 19:39

Šeit ezis ar jauno.


Vīksna 23.februāris, 19:31

Tikai kā ezis jau ielikts Dabas datos šeit. Pa suņa, kaķu traukiem regulāri barojās, vēlāk arī mazie eži.Un, kur tauriņus gaismoju, vēl tauriņus pa zemi ķerstīja.


IlzeP 23.februāris, 18:29

Domāju, ka, ja liek atlanta ligzdošanas pazīmi, skaita pārus. Es noteiktu rakstītu 1 (pāris). Ligzdojošo putnu uzskaišu dati jau arī tepat krājas.


roosaluristaja 23.februāris, 18:13

To 2020.gada 26.janvāra nocvērojumu Jūs, Valda, varētu ieziņot dabasdatos. Tas būtu absolūtais Latvijas rekords. Pagāšgad gan īstas ziemas nebija, bet tomēr.


roosaluristaja 23.februāris, 18:09

Tas ir bišku strīdīgs jautājums. Es, piemēram, ja redzēts pārošanās process, pie skaita lieku "2". Dabasdatu datu bāzēs manuprāt tam gan nav izķirošanas nozīmes. Citādi ir ligzdojošo putnu uzskaitēs, kur minēts, ka novērota pāra gadījumā jāraksta "1", jo šos datus izmanto kvantitatīvām analīzēm


mazais_ezis 23.februāris, 17:45

Pazīme "Lietota Ligzda" šajā gadījumā arī īsti nebūtu korekta, jo Meža kapos ir 5 ligzdas, bet Vistu vanags nav ligzdojis kopā 2014. gada. Korekti būtu G - gatavo ligzdu.


Sintija Martinsone 23.februāris, 17:39

Es arī putniem, kas pārojas (tiešām, diviem), rakstu skaitu viens. Jo tas ir skaits, nevis īpatņi. Ligzdošanas pazīmēm skaitu norādam pāros.


mazais_ezis 23.februāris, 17:31

Ja redzēts 1 īpatnis to nevarētu saukt par Pārošanos, bet par citu izdarību, ja redzēts TAS.. :D Bet ticamākais ka putns vienkārši dziedāja pie ligzdas. :)


Sintija Martinsone 23.februāris, 17:13

Man arī būt prieks redzēt dzilnu barotavā :). Interesanti, ka pirms 12 gadiem manā barotavā varēja vielaikus novērot gan pelēko dzilnu, gan vidējo dzeni: https://dabasdati.lv/lv/observation/6a74f04767dd8bd85bd6cae95cf4bf66/ Šogad barotava turpat, barība tā pati, bet neviena paša dzeņa. Pa pagalmu laidelējas, bet uz barotavu nenāk.


Rainy 23.februāris, 15:48

Atvainojos - nav pareizais datums


Vīksna 23.februāris, 15:44

2020 g. man pašai 26. janvārī un 8 februārī ezis dārzā bildēts,( skraidīja vēl biežāk) un 4 februārī sniegpulkstenītes, lakači ziedēja. Bet citas bildes maz Ainaram Z. un no 2014 un 2015 g.


Vīksna 23.februāris, 15:31

Man arī stūrī izskatās kā sniegpulkstenītes un zāle pārāk gara. 2020. g. tā varēja būt, diez vai šogad.


AAvj 23.februāris, 15:20

Kaut kas nav ar datumu - šodien Valkā nav sniega un zied baltās puķītes?


roosaluristaja 23.februāris, 15:06

Tumšajai sejai un agrajai pamošanai no miega vajadzētu norādīt uz šo sugu


zemesbite 23.februāris, 13:44

Uldi, tie paši vien būs - te bildē jaunie, mazie pūpēži ir ļoti līdzīgi: http://www.asergeev.com/pictures/archives/2017/2123/jpeg/21b.jpg


ER 23.februāris, 13:27

Lielais ķīris ar dzeltenu plastmasas gredzenu T2LW gredzenots kā jauns putns (šķīlies tajā pašā gadā) 25.10.2018. Polijas vidienē, Varšavas Z daļā, 547 km attālumā no atrašanas vietas 22.02.2021. Turpat Jūrmalā redzēts arī 14.01.2020. un 16.01.2020.


roosaluristaja 23.februāris, 11:46

Droši vien tumšā pīle


dziedava 23.februāris, 11:09

Jā, mani arī ieinteresēja - līdz rudenim gan ilgi jāgaida :D. Man arī vairāk pēc pūpēža izskatās, kaut gan piekrītu arī Initai, - cepurīšu sēnes arī mēdz izspēlēt pilnīgi neticamas izskata maiņas, sākot no pūpēžveidīgām.


roosaluristaja 23.februāris, 11:01

Bet neko līdzīgu melnajiem man neizdevās atrast


roosaluristaja 23.februāris, 10:58

Pameklēju šodien vēl internetā attēlus par jauniem pūpēžu augļķermeņiem. Tie lielākie baltie varbūt varētu būt jauni Lycoperdon perlatum. Te ir kaut kas līdzīgs, http://www.asergeev.com/pictures/archives/compress/2013/1247/16.htm


Vīksna 23.februāris, 10:39

Paldies !


Matrus 23.februāris, 08:15

Divas nedēļas abi tusēja Dārziņu attekā...)


zemesbite 23.februāris, 00:01

Tā pieliktā bilde fotografēta 2 gadus agrāk. Pieliku tāpēc, ka tajā var redzēt, ka tās nav lapiņsēnes. Atliek gaidīt rudeni un izpētīt sīkāk. :)


roosaluristaja 22.februāris, 23:05

Tur visticamāk jau kādas pāris paaudzes ir nomainījušās, jo, cik es saprotu no sēnēm, diez vai viena sēne var augt divus mēnešus. Arī pēc jaunpieliktā attēla man nešķiet, ka tie ir pūpēži. Vismaz es tādus nepazīstu. Kas tas var būt, nezinu. Es padodos.


zemesbite 22.februāris, 22:17

Tomēr tas ir kaut kas pūpēžveidīgs, tikai ļoti kārpains. Pieliku bildi no 2018.gada 27.septembra tajā pašā vietā.


felsi 22.februāris, 22:03

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 10,8-11,5 mkm, elatera 5,3 mkm.


Ilze Ķuze 22.februāris, 21:59

Paldies, Ivar!


felsi 22.februāris, 21:58

Apsveicu Jūs abas!


zemesbite 22.februāris, 21:45

Paldies, Laima un Edgar! :)


dziedava 22.februāris, 21:40

Edvīns FB apstiprināja, ka Comatricha elegans! :)


Bekuvecis 22.februāris, 20:58

Desmitniekā, Laima! Ir kamoleņu mietene.


IevaLeite 22.februāris, 20:55

Paldies Ruslan! Nebiju bijusi tur pāris gadus un nu vērtīgs atradums


felsi 22.februāris, 20:37

Garums 6-7 mm, kātiņš līdz 0,8-0,9 mm. Sporas 7,8-7,9 mkm. Man ideja par S. herbatica.


Laimeslācis 22.februāris, 20:28

Man šīs smukās izskatās pēc kamoleņu mietenēm, jo oranžās puslocenes aug vēlu rudenī, ziemā un agrā pavasarī un tām ir pūkaina virsiņa. Šīm (attēlā) arī lapiņas nedaudz viļņainas kā kamoleņu mietenēm un izkatās, ka substrāts ir skujkoks. Bet tā tikai tāda mana versija ;) 'Vienkārši iekrita acī' :)


Vīksna 22.februāris, 20:05

Paldies !


Martins 22.februāris, 19:49

Ļoti labi, Laima!


Inita 22.februāris, 19:39

Tas pats! Ja raksta no atmiņas, tad reizēm tā gadās!


IlzeP 22.februāris, 18:43

Putnus labāk skatīt fotoattēlos www.putni.lv. Piemēram, apodziņš: http://www.putni.lv/glapas.htm


Matrus 22.februāris, 18:34

Paldies par gulbja kontroli! Dzimis 2015. gadā, apgredzenots un kontrolēts Daugavā pie Ķengaraga no 01.03. līdz 12.05.2016. Vēlāk, 1747 dienas nebija kontroļu...)


roosaluristaja 22.februāris, 17:38

Mums iepriekš datu bāzē ar Bolbitius titubans bija zaļdzeltenā mēslene. Zaļdzeltenā un dzeltenā ir viens un tas pats?


Māris 22.februāris, 17:03

Sakarā ar lielajiem aukstumiem Alūksnes pusē pēdējo 2 nedēļu laikā sēžu mājās, jo nevar mežus taksēt un piebaroju putnus. No janvāra vidus izbaroju 25 kg saulespuķu sēkliņu. Vakar sāku otru maisu. Visvairāk ir zaļžubīšu(vismaz 50 gab). Šodien uzzināju no dzeņveidīgo kataloga, ka manu barotavu pagalmā 3-5 reizes dienā apmeklē pelēkā dzilnu mātīte.


anchupaans 22.februāris, 16:50

Paldies! varbūt, ka apodziņš. Vadījos pēc zīmējuma latvijasdaba.lv


forelljjanka 22.februāris, 16:32

Apskaties apodziņu : http://www.putni.lv/glapas.htm ,apodziņi ziemā sastopami arī tiem netipiskos biotopos,t.sk.viensētās lauku ainavā.


anchupaans 22.februāris, 16:27

žēl, ka neuzspēju nobildēt, bet ap20 cm augsts pūčveidigais, galva ar liniju "nodalīta" , ķermenis pelēkraibs, izpētīja piemājas. putnubūri. var jau būt, ka kļūdos...


Inita 22.februāris, 16:24

Nav pūpēdis! Kaut kas ļoti jauns, visdrīzāk kāda cepurīšu sēne, bet te var tikai minēt!


marsons 22.februāris, 15:49

Paldies par informāciju. Paraugu toreiz neievācu, bet gan jau vēl atradīsies tajā pašā vietā.


roosaluristaja 22.februāris, 15:38

Tas vispār ir pūpēdis? Manuprāt nevienam no Latvijas pūpēžiem neatbilst


roosaluristaja 22.februāris, 15:34

Mājas apogs ar "V" tas, protams, ir spēcīgi. Pēdējoreiz kaut kas tāds reāli bija pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā.


IlzeP 22.februāris, 14:38

Vai nevarētu būt domāta meža pūce?


Inita 22.februāris, 14:34

Vēl tikai apgūstu pievienošanu. Turpinu ar savām sēnēm, nezinu tik ar ko sākt - retākās, smukākās, jaunākās, tuvākās...


Karmena 22.februāris, 14:18

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


alisija220alisija0alise 22.februāris, 13:42

Paldies par labojumu!


Zigurds Krievans 22.februāris, 13:22

Paldies, paklausīšos. nesanāca aizdomāties, ka tas ir zeltgalvītis:)


DaceK 22.februāris, 13:06

Šī ligzda skaistā vietā, labprāt apskatīšu arī maijā.


dziedava 22.februāris, 12:05

Apsveicu ar pirmo novērojumu DD, un vēl retu! :))


ER 22.februāris, 11:53

Vistu vanags ar melnu plastmasas gredzenu A42 iezīmēts 23.05.2014. Rīgā, Bolderājā, kā mazulis ligzdā. Metāla gredzenu (Latvia Riga DT2658) attēlā gan neredzu.


Matrus 22.februāris, 11:19

Paugurknābja gulbis, Kaunas 5A901 (tēviņš, dzimis 2016. gadā vai agrāk), apgredzenots 23.04.2018. Širvenos ezerā (Biržu rajons), 56 12 18 / 24 44 02 (Elmaras Duderis). Viena kontrole Biržos 17.09.2019., bet otrā kontrole - Bauskā 15.02.2021., pēc 1029 dienām, attālums - 40 km.


Edgars Smislovs 22.februāris, 11:02

Xeno canto šis variants nosaukts kā subsong. https://www.xeno-canto.org/species/Regulus-regulus


Zigurds Krievans 22.februāris, 10:15

Paldies.


Irbe Krima 22.februāris, 10:10

Paldies, tā arī izdarīšu.


Gaidis Grandāns 22.februāris, 08:27

Jaunais laucis


Wiesturs 22.februāris, 00:18

Augšējā attēlā ir nepārprotami divi garausainie sikspārņi(=brūnie garausaiņi). Tas būtu viens novērojums. Otrā attēlā ir divas sugas. Tumšākais, kā jau Uldis raksta, ir ziemeļu sikspārnis, bet gaišākais pēc manām domām ir ūdeņu naktssikspārnis. Krāsa, t.sk. deguna krāsa (rozīga), ausu forma, lielums - viss atbilst. Tā kā reāli tie sanāk 3 sugu atsevišķi novērojumi vienā pagrabā, kurus būtu labi šādi sadalīt, lai katra suga parādās atsevišķi. Pēdējā suga šajā gadījumā vismaz man kā sikspārņu pētniekam, kas nodarbojas ar ziemojošajiem sikspārņiem, ir interesants novērojums - pati suga nav reta, tā ir viena no biežākajām Latvijā, bet piemāju pagrabos ūdeņu naktssikspārņi ziemo ļoti retos gadījumos (šobrīd LV zināmi ne vairāk kā 10 šādi novērojumi).


Laimeslācis 21.februāris, 22:54

Kāda no purvspārēm - balta seja. Šīs grūti noteikt


ekologs 21.februāris, 22:44

Laikam kaut kas saspaidījās saistībā ar "Slēpjama atradnes vieta". Droši var atslepenot. Paldies!


felsi 21.februāris, 20:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 5,6-6,2-6,7 mkm.


mazais_ezis 21.februāris, 20:40

Kas to pūci apēda tā ir tikai spekulācija, jā bet jā vistu vanags ausainā pūces medī. Pats esmu redzējis ausainās pūces spalvas vanaga ligzdā 2020. gadā Rīgā Kleistos. Piemēram, vienā pētījumā Vācijā, Dienvidbavārijas reģionā Ausainā pūce sastāda 5% no Vistu vanaga barības.


pustumsa 21.februāris, 20:21

Ai. Nenomainīju sugu. Paldies


pustumsa 21.februāris, 20:20

Kaimiņi


pustumsa 21.februāris, 20:19

Jauki!


roosaluristaja 21.februāris, 20:19

Skaidrs. Apakšējā attēlā tumšākais noteikti ir ziemeļu sikspārnis. Visi pārējie manuprāt ir brūnie garauši, bet viņi tur ir tik sīki, ka labāk, lai paskatās cilvēks, kas ir zinošāks par pagrabos ziemojošiem sikspārņiem


mazais_ezis 21.februāris, 20:12

Jūs dzīvojat netālajā "Skanstenieku" mājās? Maijā to ligzdu vajadzētu nokontrolēt.


Irbe Krima 21.februāris, 20:11

Nē, vienā pagrabā, bet katra bilde citā vietā


Ilze Ķuze 21.februāris, 19:55

Es uzrakstīšu ziņu Rolandam, nosūtīšu labākus foto, labprāt tad arī paraugu, ja vien ņems pretī :)


Ivars L. 21.februāris, 19:47

Vispār arī apotēciju malas tādas pabiezas - varbūt ir ar' G.ulmi. Tas būtu ļoti forši! Labāk lai komentē Rolands (ielikšu pagaidām pie interesantajiem - lielāka cerība, ka pamanīs).


nekovārnis 21.februāris, 19:44

Atradu mapēs vēl vienu māņzirnekļa O.hanseni kandidātu. Šim tās pazīmes pat labāk redzamas, jo pirmajam tiku klāt tikai no vienas puses. Bet labi - nomainīšu arī to uz sp. līdz vasaras beigām, kad mēģināšu iegūt labākus argumentus par labu šai sugai foto vai citā veidā:)


Ilze Ķuze 21.februāris, 19:07

Mani samulsināja ķērpju noteicējā (Īpaši aizsargājamās un reti sastopmās ķērpju sugas Latvijā) rakstītais: “galvenā atšķiršanas pazīme dabā no līdzīgām sugām (piemēram, Lecanora spp.) ir tieši aļģe: paskrāpējot laponi, tas kļūst dzeltens. Satur Trentepohlia aļģi.”


Ivars L. 21.februāris, 18:55

Tā vajadzētu būt, jo fotobionts ir Trebouxia ģints aļģe, kas ir zaļaļģe.


Vīksna 21.februāris, 18:36

Paldies !


Ilze Ķuze 21.februāris, 17:49

Paldies, Ivar! Tad arī lekanoras paliek dzeltenas, paskrāpējot?


Ilze Ķuze 21.februāris, 17:48

Paldies, Edgar!


IevaM 21.februāris, 17:35

Trīs


pētniece 21.februāris, 17:24

Attēlā redzami vismaz divi, ja ne trīs ūdensstrazdi


nekovārnis 21.februāris, 17:14

Paldies! Nekādas asiņu pēdas vai paša putna atliekas, izņemot šīs dažas spalvas, apkārtnē nemanīju. Tad jau droši vien kaut kur aizstiepta vai norīta vesela. Kaut kā biju iedomājies ausaino pūci lielāku pēc izmēra, bet nu skatos vistu vanags tomēr krietni lielāks (par ūpi nemaz nerunājot) :)


felsi 21.februāris, 17:11

Paldies Julita!


roosaluristaja 21.februāris, 17:02

Droši vien. Ūpji tajā pusē dzīvo. Ausainās pūces viņiem garšo


forelljjanka 21.februāris, 17:01

Paliek ziemot samērā reti,kā redzi, viegli neklājas.Spalvas izskatās izplūktas ,ne nograuztas,tātad nomedījis šo -putns.Samērā ticami,ka vistu vanags.Pāris gadus atpakaļ man uz laukiem meža pūci nomedīja.


nekovārnis 21.februāris, 16:29

OOu, paldies!:) Gaidīju kādu medni vai tml. Kas tad šai noticies? Trāpījusi kam lielākam par barību?


Ilona_rasa 21.februāris, 15:49

Paldies par info, Ruslan!


roosaluristaja 21.februāris, 12:58

Jeb tā ir viena vieta? Tad viens ir ziemeļu, otrs garausis


roosaluristaja 21.februāris, 12:56

Pirmajā attēlā divi brūnie garauši, otrajā viens ir ziemeļu sikspārnis, otrs laikam garausis


zemesbite 21.februāris, 12:24

Paldies, Uģi! :)


zemesbite 21.februāris, 12:23

Paldies, Julita! :)


Matrus 21.februāris, 10:24

Paldies par gulbju kontrolēm! Tas ir pāris, abi pēdējo reizi novēroti netālu – Lielupē pie Vārnukroga pirms 317 dienām (08.04.2020.). Tēviņš EM309 (13,5 gadi vai vairāk) un mātīte EP215 (11,5 gadi vai vairāk) kontrolēti pa visu Rīgu – Ķengaragā, Dārziņos, Velnezerā, Dambjapurva ezerā, Juglas ezerā Brekšos, Ķīšezerā, Buļļupē… Ceļotāji!


Matrus 21.februāris, 10:12

Tas ir Baltkrievijs gredzens, kurš turpat kontrolēts pirms nedēļas; informāciju jau nosūtīju Baltkrievijas Gredzenošanas centram, gaidām info...)


Matrus 21.februāris, 10:00

Nosūtīšu šo leišu gulbja kontroli uz Lietuvas Gredzenošanas centru!


Matrus 21.februāris, 09:58

Gulbja kontroli Lapmežciemā atzīmēju! Gulbji no Lapmežciema piekrastes no rīta lido baroties uz Jūrmalu (Kauguriem), bet vakarpusē atpakaļ.


dziedava 21.februāris, 00:09

Izskatās, ka granulas ietilpst 2-4mkm kategorijā, un vajadzētu būt C.piriformis. Tīkliņš varētu būt ar 3veida acīm. C.vulgaris granulas būtu 1-1,5(2)mkm.


dziedava 20.februāris, 23:58

Šo ģinti esmu papētījusi - šūnu metatrihijām nav raksturīgas spīdīgi melnas galviņas, kātiņi arī te izskatās gari. Šajā gadījumā daudzās galviņas nav izšķirošs faktors, tās var būt daudzas abām sugām.


dziedava 20.februāris, 23:39

O! Šo es ļoti gribēju redzēt! Ļoti svarīgs garums tiem mazajiem bumbulīšiem - 1-2 mkm vai 2-4 mkm.


felsi 20.februāris, 23:26

Paldies!


felsi 20.februāris, 23:25

Paldies, vismaz kāda atbilst!


felsi 20.februāris, 23:24

Gļotsēnes garums kā uzrakstīts, man parasti sporas lielākas nekā rakstīts( gaidu kalibrēšanu). Fuscu vēl neesmu mikroskopējusi, nav ar ko salīdzināt(:.Sporām drīzāk ir tīkliņš.


felsi 20.februāris, 23:13

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 6,1-6,2-6,5 mkm.


dziedava 20.februāris, 22:55

Te nav šaubu, gan raksturīgs izskats, gan smukās sporas, kas atšķiras no citām trihijām, gan pat izmēri visi der :)


dziedava 20.februāris, 22:44

Sporas arī atbilst. Labs novērojums! :)


dziedava 20.februāris, 22:42

Vai visi izmēri ticami? 10mm ātri atfiltrē visus mazos variantus, t.sk. S. herbatica, kas varētu augt uz sūnām (5-7mm gara). Pēc izskata ļoti izskatās S.fusca, bet te ir svarīgi saprast, vai sporām ir kārpas vai tīkliņš, ko vislabāk Tu vari pati, saprotot, kā Tavā mikroskopā izskatās kārpas, kā tīkliņš, salīdzinot zināmām sugām. Jo man izskatās savādāk. Tev ir ļoti dzeltens viss un neesmu sapratusi, kāpēc. S.fusca būtu jābūt tīkliņam un 10. foto tā izskatās. Bet! Fusca vālītes ārējam tīkliņam jābūt ar brīviem galiem, kā skujiņas saspraustas, bet Tev redzams glīts tīkliņš, viss savienots. Tāpēc šobrīd mulstu. Bet tā kā Tev izmēri mēdz būt kļūdaini, tad vispirms vajadzētu saprast, vai te ir pareizi - pašas gļotsēnes garumi no - līdz un sporu. Sporas pēc izmēra kā te rakstīts, S.fusca atbilstu, bet vēl vairākām arī.


pustumsa 20.februāris, 22:42

gredzeni bija uz abām kājām


pustumsa 20.februāris, 21:39

Nōsūtīju foto epastā. arī Jānim Ķuzem.


tatia 20.februāris, 21:10

Ok, man likās, ka abi. Jo pēc skaita bija tik pat daudz, pārējie pieauguši putni gulēja, negribēju traucēt.


pustumsa 20.februāris, 21:00

EK245 20.02.2021 Lapmežciemā


felsi 20.februāris, 20:50

Gļotsēnes garums līdz 10 mm, kātiņš 4-5 mm. Sporas 6,7-6,9 mkm. Ir smalks acu tīkliņš. Varbūt bālā šokolādes gļotsēne?


Matrus 20.februāris, 20:45

Super, paldies!


felsi 20.februāris, 20:33

Paldies Uģi!


tatia 20.februāris, 20:22

Pievienoju otrā gulbja gredzena bildi. 20.02.2021. abi gredzenoti putni turpat.


nekovārnis 20.februāris, 19:25

Voldemār, artfakta māņzirnekļu noteicējs piedāvā diezgan plašu pazīmju klāstu, no makropazīmēm līdz pat pedipalpām un ğenitālijām. Līdz šim mēğinot noteikt sugas un sākot ar vienkāršākajām pazīmēm, atsijāšana līdz vienīgajai sugai notikusi vēl pirms vajadzības pēc binokulāra. Šo konkrēto biju jau noteicis vasarā, bet toreiz nejutos drošs un atstāju vēlākam laikam. Vakar vēl divreiz izgāju tam noteicējam. Atkal šī pati suga. Rītvakar, kad būšu pie grāmatām un kārtīga datora paskatīšos vēlreiz:) Ja ir interese varu vasaras beigās piegādāt kādus O.hanseni un O.tridens kandidātus Tev vai Dabas muzejam, vai abiem :)


Vīksna 20.februāris, 18:56

Paldies !


Kukainis 20.februāris, 17:25

Vēl papildinu: tas attiecas tikai uz pakaļkājām.


Kukainis 20.februāris, 17:24

Sphaeroceridae sp. - trūdmuša. Dzimtas pārstāvji labi atpazīstami pēc palielinātā pēdas pirmā posma. Citām mušām tādas pazīmes nav.


Kukainis 20.februāris, 17:19

Māņzirnekļu noteikšanai tomēr nepieciešams stereomikroskops, jo jāskatās smalkas detaļas uz pedipalpām, ap acīm u.c. Un galvenais, jāizpreparē tēviņu ģenitālijas. Pēdējās ir drošu sugu noteikšanas pazīme. Man līdz šim ir pieredze tikai ar O. tridens. Jāteic, ka sugas ārējais izskats var būt mainīgs. Neizslēdzu, ka O. hanseni arī pie mums ir.


Vīksna 20.februāris, 16:59

Paldies !


Laimeslācis 20.februāris, 16:48

Paldies, Uģi, par bitēm!


tatia 20.februāris, 13:14

Man arī radās tādas aizdomas, kad apskatījos datorā bildi.


felsi 19.februāris, 22:31

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 6,5-7,0 mkm.


J.J 19.februāris, 22:06

Bēdīgs skats :(( Jelgavā viena sudrabkaija bez pēdas jau kādus 3 gadus draudzējas ar mani - apmeklēja barotavu lodžijā (arī vasarā). Iespējams, ka pēda pazaudēta šādā pat veidā. Kāja ir sadzijusi, putns ļoti aktīvs. Iespējams, ka ligzdo uz kādas mājas jumta. Novembrī-decembrī vēl novēroju. Droši vien, ka tagad Getliņos barojas. Gan jau drīz būs klāt!


Rallus 19.februāris, 21:53

ar tādu acs svītru pie gaišās galvas un pagariem spārniem - nebija bikšainais?


CerambyX 19.februāris, 21:34

Aizvakar (17.feb) ar gar muzeju logu aiztraucās līdzīga formāta mājas strazdu bars - tā ka kaut kāds 'standarta' maršruts uz kādu nakšņošanas vietu izskatās.


Matrus 19.februāris, 21:15

Varbūt tie, kuri lido baroties uz Rumbulas izgāztuvi?


felsi 19.februāris, 20:37

Pievienoju mikroskopiju. Sporas10,1-9,1-10,7 mkm. Elatera 7,8 mkm.


VijaS 19.februāris, 18:48

Paldies, Ivar!


VijaS 19.februāris, 18:47

Paldies, Julita! Tātad mans domu gājiens bija pareizs, samulsināja tikai tie mazie izmēri:)


dziedava 19.februāris, 18:17

Tādos garos kātiņos karājas tikai šī viena suga :), turklāt sēnes viņai labi garšo.


dziedava 19.februāris, 18:16

Tās jāpēta tuvplānā :)


dziedava 19.februāris, 18:14

Jā! :)


felsi 19.februāris, 18:09

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 14,3-14,5 mkm. Ir dažas ap 15-16 mkm.


VijaS 19.februāris, 17:53

Plakanā skrāpīte?


forelljjanka 19.februāris, 17:43

Manuprāt ieziņošanas gļuks no telefona,viens novērojums 3x.Bet tā,sarkanā klija tajā reģionā,es teiktu-parasta suga.Grobiņas izgāztuve-ziemā,ligzdošanas periodā 4-5 pāri noteikti,ja ne vairāk.


Vīksna 19.februāris, 17:25

3 putnu brīnumi - retumi bez bildēm.


benifayo 19.februāris, 16:23

18/02/2021 Also seen in Priekuli. Feeding on dead carrion.


dbroka 19.februāris, 15:52

Mātīte


Rocky 19.februāris, 14:40

Paldies!


Matrus 19.februāris, 14:23

Makšķerauklas iedarbība... invalīds


Irbe 19.februāris, 12:39

:( Statuss - Slims vai ievainots


Irbe 19.februāris, 12:34

Dižraibais M, skatīt te: https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


Irbe 19.februāris, 12:25

Manuprāt baltmugur M, te skatīt: https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


felsi 19.februāris, 08:26

Sporas biškuci lielākas, gaidu kalbrēšanu! Kaut kā nomulsu, tāpēc atstāju kā nezināmas.:)


LailaG 19.februāris, 00:41

Paldies,Uģi,par labojumu.Liels prieks zināt,ka retas sugas var sastapt.


CerambyX 19.februāris, 00:39

Vai nu tomēr lielā čakste :) Akmeņčakstītei vēl akurāt kādu mēnesi par agru - tās varbūt vēl tik uzsākušas atceļu no Āfrikas.


dziedava 18.februāris, 23:18

Sporu izmērs ticams?? Es teiktu, krāterformas - sporas izcili nobildētas, bet pilnu tīkliņu nemana. T.decipiens ir pilns vai daļējs tīkliņš, bet T.crateriformis tikai tādi tīkliņa fragmenti var būt. Es te sauktu par fragmentiem


felsi 18.februāris, 22:42

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 14,7-15,1 mkm. Elatera 8,1 mkm.


zemesbite 18.februāris, 22:20

Šie jau neļaujās fotografēties, tik vien kā ieraugi un vairs nav ...:)


zemesbite 18.februāris, 22:18

Paldies, Julita! :)


nekovārnis 18.februāris, 22:15

Interesanti,ka šim koksngrauzim pagājušogad nebija neviens pieaugušās vaboles ziņojums. Šogad domāju jāliek pie interesantajiem.


CerambyX 18.februāris, 22:11

Baltās joslas vēdera pušķītim būs vītolu stiklspārņa pazīme - labi ziņojumi :) Dabasdatos maz stiklspārņu novērojumu


dziedava 18.februāris, 22:07

Visdrīzāk vecs baltais.


dziedava 18.februāris, 22:03

Aktīvākajā sezonā nebūšu iedziļinājusies - ļoti tumša un garu kātiņu. Visdrīzāk T.botrytis


dziedava 18.februāris, 22:00

Paldies, Ansi!


zemesbite 18.februāris, 21:44

Sarkangredzena stiklspārnis?


mazais_ezis 18.februāris, 21:34

Vistu vanags nebija ar gredzenu ap kāju?


SA Travel 18.februāris, 21:21

Pēc bildes izskatas, ka ir iespējams salasīt, tas ir Latvijas putns gredzens sākas ar H. Ja varat atsūtīt bildes oriģinālu, varu mēģināt. aleksejs.saripins@gmail.com


SA Travel 18.februāris, 21:17

Vai gredzeni bija uz abām kājam? Ja nē, tad tas ir Latvijas putns. Zils ar melnu ir Latvijas krāsas. Šajā topikā var apskatīt informāciju par jūras ērgļu gredzeniem: https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.php?p=200782#p200782


zemesbite 18.februāris, 21:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 18.februāris, 20:30

Diemžēl nedaudz par tālu tas dzenis bijis, lai varētu arī kāpuru precīzi noteikt. Bet droši vien ka kāds koksngrauža kāpurs - ja apse, tad tur kandidātu samērā daudz dažādu :)


pustumsa 18.februāris, 20:28

Uh!!


pustumsa 18.februāris, 20:26

Es biju domājusi kāpuru kā nezināmu


felsi 18.februāris, 20:02

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 13,1-12,7-13,8 mkm. Elateras 7,3-8,4 mkm.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts