Aktīvie lietotāji: 95 Kopējais novērojumu skaits: 2229441
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā fotografēt kamenes?
Pievienots 2020-04-18 14:39:33

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu varētu atbildēt īsi: no augšas, no sāniem un no priekšas. Taču šī simpātisko plēvspārņu ģints ir pelnījusi nedaudz lielāku uzmanību un iedziļināšanos, tāpēc sniegsim arī nelielu ieskatu līdzšinējās zināšanās par kameņu sastopamību Latvijā un to noteikšanas problemātiku.

Pēdējās visaptverošās publikācijas par kameņu (Bombus) ģinti Latvijā tapušas 20. gs. 70. gados, tajās minētas 26 sugas. Kopš tā laika par vēl divām sugām ir publicēti dati, un vēl divas sugas pēc ievāktiem eksemplāriem noteicis britu entomologs, Nacionālā dabas muzeja pētnieks Pauls Viljamss (M. Kalniņa dati). Viena no V. Tumša 70. gadu publikācijās minētajām sugām (Bombus equestris) mūsdienu taksonomijā ir Bombus veteranus sinonīms, savukārt lietuviešu entomologa Vitauta Tamuša (autors grāmatai par Lietuvas kamenēm) noteikto sugu Bombus cryptarum atbilstoši jaunākajiem pētījumiem ieskaita Bombus lucorum agregācijā, jo pierādīts, ka tikai pēc ārējām pazīmēm, bez DNS analīzēm, šīs agregācijas sugas nav atšķiramas. Līdz ar to kopējais Latvijā zināmo kameņu sugu skaits ir 30 sugas, tomēr pēc ārējām morfoloģiskām pazīmēm var noteikt 29 sugas (kā vienu sugu skaitot Bombus lucorum agregāciju, kurā ir iespējamas 3 sugas).

Tā kā sugas neuzturas strikti valstu administratīvajās robežās, vienmēr var palūkoties uz kaimiņvalstu sugu sarakstiem, lai uzzinātu par iespēju Latvijā sastapt līdz šim nereģistrētas sugas. Apkopojot informāciju par Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas kameņu sarakstiem, kā teorētiski un praktiski iespējamas sugas var minēt Bombus ruderatus (sastopama Lietuvā sava areāla ziemeļu malā, taču, ņemot vērā mainīgā klimata tendences, ir pamats cerēt to sastapt arī Latvijas dienvidu daļā), Bombus consobrinus un Bombus sporadicus (abas sastopamas Skandināvijā; kā iespējamas, bet bez pārliecinošiem datiem, minētas Igaunijā) un Bombus serrisquama un Bombus subbaicalensis (kā ļoti reti sastopamas minētas Baltkrievijas Z daļā, kur ir to areāla izplatības rietumu robeža).

Kopējais ģints sugu skaits Latvijā nav liels, tāpēc varētu spriest, ka ieviest kārtību taksonomijā un iegūt plašāku informāciju par kamenēm Latvijā nebūtu grūti, ja vien visi mestos tās fotografēt tikpat cītīgi kā dienastauriņus, taču diemžēl nav tik vienkārši. Kamenes pēc krāsojuma var būt diezgan mainīgas – pirmkārt, ar variācijām vienas sugas ietvaros, un, otrkārt, arī to krāsojums var mainīties, kamenei nodilstot un izbalējot. Tādējādi droša noteikšana pēc fotogrāfijas vien kļūst neiespējama. Vairākiem sugu pāriem atšķiršana pēc ārējām pazīmēm faktiski nav iespējama (piemēram, Bombus lucorum un Bombus terrestris darba kamenēm un tēviņiem), tāpat arī detalizētākie noteicēji vispār nemēģina iedziļināties tēviņu atšķiršanas pazīmēs, jo tos visdrošāk atšķirt pēc ģenitāliju formas (taču absolūtais vairums Dabasdatu lietotāju diez vai nodarbosies ar kameņu ķeršanu un preparēšanu). Stabilas pazīmes atšķiršanai ir iespējamas starp apakšģintīm, taču tās redzamas tikai pamatīgā palielinājumā (iedobumu skaits un forma uz kamenes pieres, aizmugurējo kāju forma, actiņu novietojums attiecībā pret fasetacīm u.tml.). Līdz ar to jāsamierinās, ka visas kamenes pēc fotogrāfijām, pat ļoti labām, nebūs iespējams noteikt, taču var mēģināt fotografēt tā, lai vismaz būtu iespējams noteikt sugu gadījumos, kad pietiek ar krāsojumu un citām viegli novērojamām pazīmēm. Protams, centīgākie var lietot klasiskās pētniecības metodes – ievākt eksemplārus un pētīt mājas/laboratorijas apstākļos. (Kā dzīvnieki kamenes ir tikpat vienlīdzīgas kā odi, mušas, ērces, kuru nogalināšana vairumam cilvēku šķiet tikai loģiska. Ievākts, etiķetēts, labi saglabāts un pētniekiem pieejams eksemplārs var kalpot kā pētniecības objekts gadu desmitiem un pat vēl ilgāk.)

Tomēr atgriežoties pie fotografēšanas, pirmais, kas jāievēro fotografējot – maksimāli labi (fokusā, labā apgaismojumā) jābūt redzamam visa ķermeņa krāsojumam, sevišķu uzmanību pievēršot vēdera galam (kamenes sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, bet vairākos citās valstīs sastādītos noteicējos vēdera pēdējos posmus, kas parasti ir atšķirīgā krāsā, (maldinoši) dēvē par asti, un vairumā gadījumu tieši no vēdera gala krāsas sāk noteikšanu). Tas nozīmē fotografēt no augšas, ja kamenei spārni ir izplesti, vai arī no augšas-sāniem, ja spārni sakļauti un aizsedz vēdera priekšdaļas krāsojumu. Vairāku sugu noteikšanai svarīga tieši robeža starp balto vēdera galu un tumšāko vēdera priekšdaļu (ir vai nav dzeltenīgu matiņu joslas un kādas formas), tāpēc jo vairāk, tuvāk un dažādos rakursos kamene fotografēta, jo lielāka iespēja noteikšanai. Jebkurā gadījumā, foto jābūt redzamam visam kamenes ķermenim no galvas līdz vēdera galam.


Liela attāluma un slikta apgaismojuma dēļ nav nosakāma vēdera gala krāsa un nav saskatāms pārējā ķermeņa krāsojums, līdz ar to sugu nav iespējams droši identificēt (visdrīzāk Bombus pratorum forma bez dzeltenās svītras uz vēdera, bet vēdera gala oranžā krāsa bija pietiekami pārliecinoši novērojama tikai lidojumā, nevis foto).
Foto: Anete Pošiva-Bunkovska


Kamenes suga nav droši nosakāma, jo nav pilnībā redzams vēdera krāsojums (varētu būt Bombus humilis vai Bombus pascuorum – drīzāk Bombus humilis, jo krūšu krāsa vairāk brūna, nekā oranža, un caur spārniem redzama tumšāka svītra uz vēdera, bet vajadzētu redzēt skaidrāk un apskatīt arī citas pazīmes, piemēram, matiņu krāsu spārnu pamatnē). Foto: Mārtiņš Kalniņš

Fotografēt no sāniem un iespējami labā tuvinājumā svarīgi, lai apskatītu aizmugurējās kājas – pirmkārt, saprast kamenes dzimumu (karalienēm un darba kamenēm ir gludi, spīdīgi putekšņmaciņi un gari matiņi kāju sānos putekšņu savākšanai), otrkārt, lai nošķirtu "īstās" kamenes no parazītkamenēm (Psythirus apakšģints), kurām nav putekšņmaciņu un kājas visā garumā klātas ar īsiem matiņiem (ja nav redzamas kājas, parazītkameņu apakšģints atšķiras arī ar tumšākiem spārniem, taču šīs pazīmes novērtēšana ļoti atkarīga no foto uzņemšanas leņķa un apgaismojuma).

Tāpat arī skats uz kājām ir svarīgs vairāku līdzīgu sugu pāru nodalīšanā, kuras visdrošāk atšķirt pēc aizmugurējās kājas matiņu krāsas. No sāniem vēlams redzēt arī krūšu apmatojumu, jo vairākām sugām svarīga ir matiņu krāsa pie spārniem vai krūšu sānos. Visbeidzot, skats no priekšas parāda galvas formu (dažas līdzīga krāsojuma sugas atšķiras pēc galvas garuma un formas, savukārt parazītkamenēm ir raksturīga "kantaina" galvas forma) un sejas matiņu krāsojumu, kas ir sevišķi svarīgs vairāku sugu tēviņu atšķiršanā. Ja fototehnika atļauj un kamene ir gatava pozēt, var mēģināt iegūt ļoti pietuvinātu galvas fotogrāfiju cerībā saskatīt mikropazīmes, bet līdz šim Dabasdatu arhīvā nav izdevies redzēt fotogrāfiju, kur tās būtu saskatāmas.


Bombus bohemicus tuvplāns – labi redzama parazītkamenēm raksturīgā, ar īsiem matiņiem klātā aizmugurējā kāja. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Pavisam maz informācijas gan Latvijas, gan kaimiņvalstu publikācijās ir par kameņu ligzdošanu (igauņi par savām retajām sugām godīgi atzīst, ka neviens nav redzējis to ligzdas), tāpēc, ja redzat kameņu ligzdu, noteikti vajag to nofotografēt (kopā ar ligzdas iemītniekiem, protams), piezīmēs iekļaujot īsu informāciju par to, kādā biotopā/apkārtnē ligzda atrodas (piemēram, sausā mežmalā, dārzā, apbūves teritorijā u. tml.). Ligzdas vietu ir vērts nofotografēt arī no 3-5 m attāluma, attēlu papildinot ar norādi uz ligzdas atrašanās vietu. Kameņu ligzdas nosacīti var iedalīt divās grupās – virszemes ligzdas kūlā, sūnās, malkas grēdās, vecā akmens vatē, nereti arī ēkās un putnu būrīšos (augstu virs zemes) un līdzīgās vietās, un apakšzemes ligzdas kurmju un sīko grauzēju alās, vecos celmos u. tml. Virszemes ligzdas biežāk atrodas, pļaujot zāli vai pārkrāmējot kādas ilgi stāvējušas lietas, savukārt apakšzemes ligzdas biežāk ieraugāmas pēc ķīķa vai zīdītāju "apciemojumiem"”. Vēl kāds aspekts. Lai arī kamenes ir miermīlīgas – to ligzdu tuvumā var diezgan droši uzturēties –, tomēr, ja ligzda tiek sakustināta, kamenes izlido un uzbrūk (dzeļ) ļoti strauji, taču tikpat ātri arī nomierinās. No personīgās pieredzes var secināt, ka dzēliens ir tikpat sāpīgs kā medus bitei, taču sāpju ilgums mazāks un pietūkums izzūd ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka organisma reakcija uz kukaiņu dzēlieniem var būt ļoti atšķirīga ne vien starp dažādiem cilvēkiem, bet arī sezonas vai gadu gaitā!


Bombus lapidarius ligzda (turpat uzņemtu foto tuvplānos sugu iespējams noteikt pēc melnas krāsas matiņiem uz aizmugurējām kājām). Foto: Mārtiņš Kalniņš

Dabasdatu ziņojumi var būt nozīmīgs informācijas avots arī par kameņu izplatību, fenoloģiju un barošanās paradumiem, tāpēc noderīga informācija būs iegūstama no visiem novērojumiem ar fotogrāfijām. Kameņu novērojumu reģistrēšanai bez fotogrāfijas vai droši noteiktas sugas nav praktiskas nozīmes.


Fenoloģiski interesants novērojums – Bombus pascuorum 28. martā (igauņu noteicējā kā sugas izlidošanas laiks norādīts aprīļa vidus, tātad kamenes sastapšana liecina par agru pavasari vai atšķirībām to izlidošanas laikā starp Latviju un Igauniju). Foto: Anete Pošiva-Bunkovska

Kamēr vēl nav tapis Latvijas kameņu sugu noteicējs, kaut vai "melnajā variantā" (tiklīdz tāds būs, autori apsola dalīties ar visiem interesentiem), var iepazīties ar citu valstu resursiem:

Igaunijas kameņu noteicējs (apskatītas visas Latvijā sastopamās sugas, bet dažām ir tikai krāsu shēmas, bez apraksta);

Lielbritānijas kameņu noteicējs (gandrīz visas Latvijā sastopamās sugas, labi apraksti noteikšanai);

Lielbritānijas Nacionālā dabas muzeja resursi (detalizēti apraksti, noteikšanas atslēgas ar detalizētiem attēliem; gandrīz visas Latvijā sastopamās sugas);

Norvēģijas kamenes (liela daļa Latvijā sastopamo sugu; aprakstus var tulkot caur Google Translate);

Baltkrievijas kamenes (apraksti krieviski, lielākā daļa Latvijā sastopamo sugu).

 

Anete Pošiva-Bunkovska, Mārtiņš Kalniņš

2020-04-18

Pēdējie novērojumi
- 2025-08-30 zemesbite
Geastrum triplex - 2025-08-30 zemesbite
Hirundo rustica - 2025-09-02 angel
Laetiporus sulphureus - 2025-09-02 guta7
Tubifera sp. - 2025-09-02 guta7
Lepidoptera sp. - 2025-08-30 zemesbite
Stenurella melanura - 2025-08-30 zemesbite
Nezināms
Ignotus
@ IevaLeite
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ilze Ķuze 02.septembris, 21:41

Ja konsistence bija cieta, tad parastās apmalpiepes jauns augļķermenis.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:31

Lapkoku svečtursēne reizēm aug uz priežu stumbeņiem. Varbūt šī ir apdegusi saulē?


Mari 02.septembris, 20:59

Šim man vismaz pāris augļķermenīšu saglabājušies :))


dziedava 02.septembris, 20:56

Nu, Marita! Šis tak ar ir Kaut Kas! Būs jāskata, kas sanāk.


dziedava 02.septembris, 20:53

Marita, paldies! Šodien tiešām nebijusi diena, un es vēl gaidu ieziņotu vienu otro atradni :))


IlzeP 02.septembris, 20:47

Tad kolēmas tur nav?


IlzeP 02.septembris, 20:44

Arī šī laikam nav sugu sarakstā?


Mari 02.septembris, 20:40

Fantastisks birums šodien, apsveicu! Prieks! :)


dziedava 02.septembris, 20:13

Novērtēju "cīņu" par parauga izdzīvošanu! Šitas ir no grūtā gala, šīs pilienītes ir sīkas, un pēc tam vēl censties visu sabildēt, tāpēc prieks, ka no tā visa noteikt bija jau iespējams :). Nekas, kad nākamreiz tādu sīku ar rakstiņu atradīs, tad jau zinās, ka vajag ievākt paraugam Latvijas kolekcijai. :)


adata 02.septembris, 20:10

Apsveicu! Prieks par jums visām!


Ziemelmeita 02.septembris, 20:00

Paldies,Uģi!


Mari 02.septembris, 19:54

Nu skaisti, apsveicu! :)


Mari 02.septembris, 19:53

Oho, pārsteigums, paldies, Julita!! :) Diemžēl nekas pāri nepalika, arī šim pēdējam no 4 augļķermeņiem neizdevās tā īsti nobriedināt sporas, bet šis tika vistālāk, mikroskopēju, lai kaut ko saglābtu. Pārējie sažuva un viens neglābjami sapelēja.


meža_meita 02.septembris, 19:31

Sēnes skropstenes (oranžās) un zvīņainā peltīgera (ķērpis).


ekologs 02.septembris, 19:01

Jā, tas pirmais posms salīdzinoši īss arī. Ok. Marek, Uģi, paldies!


mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts