Aktīvie lietotāji: 381 Šodien ievadītie novērojumi: 24 Kopējais novērojumu skaits: 2208027
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā fotografēt kamenes?
Pievienots 2020-04-18 14:39:33

Uz virsrakstā uzdoto jautājumu varētu atbildēt īsi: no augšas, no sāniem un no priekšas. Taču šī simpātisko plēvspārņu ģints ir pelnījusi nedaudz lielāku uzmanību un iedziļināšanos, tāpēc sniegsim arī nelielu ieskatu līdzšinējās zināšanās par kameņu sastopamību Latvijā un to noteikšanas problemātiku.

Pēdējās visaptverošās publikācijas par kameņu (Bombus) ģinti Latvijā tapušas 20. gs. 70. gados, tajās minētas 26 sugas. Kopš tā laika par vēl divām sugām ir publicēti dati, un vēl divas sugas pēc ievāktiem eksemplāriem noteicis britu entomologs, Nacionālā dabas muzeja pētnieks Pauls Viljamss (M. Kalniņa dati). Viena no V. Tumša 70. gadu publikācijās minētajām sugām (Bombus equestris) mūsdienu taksonomijā ir Bombus veteranus sinonīms, savukārt lietuviešu entomologa Vitauta Tamuša (autors grāmatai par Lietuvas kamenēm) noteikto sugu Bombus cryptarum atbilstoši jaunākajiem pētījumiem ieskaita Bombus lucorum agregācijā, jo pierādīts, ka tikai pēc ārējām pazīmēm, bez DNS analīzēm, šīs agregācijas sugas nav atšķiramas. Līdz ar to kopējais Latvijā zināmo kameņu sugu skaits ir 30 sugas, tomēr pēc ārējām morfoloģiskām pazīmēm var noteikt 29 sugas (kā vienu sugu skaitot Bombus lucorum agregāciju, kurā ir iespējamas 3 sugas).

Tā kā sugas neuzturas strikti valstu administratīvajās robežās, vienmēr var palūkoties uz kaimiņvalstu sugu sarakstiem, lai uzzinātu par iespēju Latvijā sastapt līdz šim nereģistrētas sugas. Apkopojot informāciju par Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas kameņu sarakstiem, kā teorētiski un praktiski iespējamas sugas var minēt Bombus ruderatus (sastopama Lietuvā sava areāla ziemeļu malā, taču, ņemot vērā mainīgā klimata tendences, ir pamats cerēt to sastapt arī Latvijas dienvidu daļā), Bombus consobrinus un Bombus sporadicus (abas sastopamas Skandināvijā; kā iespējamas, bet bez pārliecinošiem datiem, minētas Igaunijā) un Bombus serrisquama un Bombus subbaicalensis (kā ļoti reti sastopamas minētas Baltkrievijas Z daļā, kur ir to areāla izplatības rietumu robeža).

Kopējais ģints sugu skaits Latvijā nav liels, tāpēc varētu spriest, ka ieviest kārtību taksonomijā un iegūt plašāku informāciju par kamenēm Latvijā nebūtu grūti, ja vien visi mestos tās fotografēt tikpat cītīgi kā dienastauriņus, taču diemžēl nav tik vienkārši. Kamenes pēc krāsojuma var būt diezgan mainīgas – pirmkārt, ar variācijām vienas sugas ietvaros, un, otrkārt, arī to krāsojums var mainīties, kamenei nodilstot un izbalējot. Tādējādi droša noteikšana pēc fotogrāfijas vien kļūst neiespējama. Vairākiem sugu pāriem atšķiršana pēc ārējām pazīmēm faktiski nav iespējama (piemēram, Bombus lucorum un Bombus terrestris darba kamenēm un tēviņiem), tāpat arī detalizētākie noteicēji vispār nemēģina iedziļināties tēviņu atšķiršanas pazīmēs, jo tos visdrošāk atšķirt pēc ģenitāliju formas (taču absolūtais vairums Dabasdatu lietotāju diez vai nodarbosies ar kameņu ķeršanu un preparēšanu). Stabilas pazīmes atšķiršanai ir iespējamas starp apakšģintīm, taču tās redzamas tikai pamatīgā palielinājumā (iedobumu skaits un forma uz kamenes pieres, aizmugurējo kāju forma, actiņu novietojums attiecībā pret fasetacīm u.tml.). Līdz ar to jāsamierinās, ka visas kamenes pēc fotogrāfijām, pat ļoti labām, nebūs iespējams noteikt, taču var mēģināt fotografēt tā, lai vismaz būtu iespējams noteikt sugu gadījumos, kad pietiek ar krāsojumu un citām viegli novērojamām pazīmēm. Protams, centīgākie var lietot klasiskās pētniecības metodes – ievākt eksemplārus un pētīt mājas/laboratorijas apstākļos. (Kā dzīvnieki kamenes ir tikpat vienlīdzīgas kā odi, mušas, ērces, kuru nogalināšana vairumam cilvēku šķiet tikai loģiska. Ievākts, etiķetēts, labi saglabāts un pētniekiem pieejams eksemplārs var kalpot kā pētniecības objekts gadu desmitiem un pat vēl ilgāk.)

Tomēr atgriežoties pie fotografēšanas, pirmais, kas jāievēro fotografējot – maksimāli labi (fokusā, labā apgaismojumā) jābūt redzamam visa ķermeņa krāsojumam, sevišķu uzmanību pievēršot vēdera galam (kamenes sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, bet vairākos citās valstīs sastādītos noteicējos vēdera pēdējos posmus, kas parasti ir atšķirīgā krāsā, (maldinoši) dēvē par asti, un vairumā gadījumu tieši no vēdera gala krāsas sāk noteikšanu). Tas nozīmē fotografēt no augšas, ja kamenei spārni ir izplesti, vai arī no augšas-sāniem, ja spārni sakļauti un aizsedz vēdera priekšdaļas krāsojumu. Vairāku sugu noteikšanai svarīga tieši robeža starp balto vēdera galu un tumšāko vēdera priekšdaļu (ir vai nav dzeltenīgu matiņu joslas un kādas formas), tāpēc jo vairāk, tuvāk un dažādos rakursos kamene fotografēta, jo lielāka iespēja noteikšanai. Jebkurā gadījumā, foto jābūt redzamam visam kamenes ķermenim no galvas līdz vēdera galam.


Liela attāluma un slikta apgaismojuma dēļ nav nosakāma vēdera gala krāsa un nav saskatāms pārējā ķermeņa krāsojums, līdz ar to sugu nav iespējams droši identificēt (visdrīzāk Bombus pratorum forma bez dzeltenās svītras uz vēdera, bet vēdera gala oranžā krāsa bija pietiekami pārliecinoši novērojama tikai lidojumā, nevis foto).
Foto: Anete Pošiva-Bunkovska


Kamenes suga nav droši nosakāma, jo nav pilnībā redzams vēdera krāsojums (varētu būt Bombus humilis vai Bombus pascuorum – drīzāk Bombus humilis, jo krūšu krāsa vairāk brūna, nekā oranža, un caur spārniem redzama tumšāka svītra uz vēdera, bet vajadzētu redzēt skaidrāk un apskatīt arī citas pazīmes, piemēram, matiņu krāsu spārnu pamatnē). Foto: Mārtiņš Kalniņš

Fotografēt no sāniem un iespējami labā tuvinājumā svarīgi, lai apskatītu aizmugurējās kājas – pirmkārt, saprast kamenes dzimumu (karalienēm un darba kamenēm ir gludi, spīdīgi putekšņmaciņi un gari matiņi kāju sānos putekšņu savākšanai), otrkārt, lai nošķirtu "īstās" kamenes no parazītkamenēm (Psythirus apakšģints), kurām nav putekšņmaciņu un kājas visā garumā klātas ar īsiem matiņiem (ja nav redzamas kājas, parazītkameņu apakšģints atšķiras arī ar tumšākiem spārniem, taču šīs pazīmes novērtēšana ļoti atkarīga no foto uzņemšanas leņķa un apgaismojuma).

Tāpat arī skats uz kājām ir svarīgs vairāku līdzīgu sugu pāru nodalīšanā, kuras visdrošāk atšķirt pēc aizmugurējās kājas matiņu krāsas. No sāniem vēlams redzēt arī krūšu apmatojumu, jo vairākām sugām svarīga ir matiņu krāsa pie spārniem vai krūšu sānos. Visbeidzot, skats no priekšas parāda galvas formu (dažas līdzīga krāsojuma sugas atšķiras pēc galvas garuma un formas, savukārt parazītkamenēm ir raksturīga "kantaina" galvas forma) un sejas matiņu krāsojumu, kas ir sevišķi svarīgs vairāku sugu tēviņu atšķiršanā. Ja fototehnika atļauj un kamene ir gatava pozēt, var mēģināt iegūt ļoti pietuvinātu galvas fotogrāfiju cerībā saskatīt mikropazīmes, bet līdz šim Dabasdatu arhīvā nav izdevies redzēt fotogrāfiju, kur tās būtu saskatāmas.


Bombus bohemicus tuvplāns – labi redzama parazītkamenēm raksturīgā, ar īsiem matiņiem klātā aizmugurējā kāja. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Pavisam maz informācijas gan Latvijas, gan kaimiņvalstu publikācijās ir par kameņu ligzdošanu (igauņi par savām retajām sugām godīgi atzīst, ka neviens nav redzējis to ligzdas), tāpēc, ja redzat kameņu ligzdu, noteikti vajag to nofotografēt (kopā ar ligzdas iemītniekiem, protams), piezīmēs iekļaujot īsu informāciju par to, kādā biotopā/apkārtnē ligzda atrodas (piemēram, sausā mežmalā, dārzā, apbūves teritorijā u. tml.). Ligzdas vietu ir vērts nofotografēt arī no 3-5 m attāluma, attēlu papildinot ar norādi uz ligzdas atrašanās vietu. Kameņu ligzdas nosacīti var iedalīt divās grupās – virszemes ligzdas kūlā, sūnās, malkas grēdās, vecā akmens vatē, nereti arī ēkās un putnu būrīšos (augstu virs zemes) un līdzīgās vietās, un apakšzemes ligzdas kurmju un sīko grauzēju alās, vecos celmos u. tml. Virszemes ligzdas biežāk atrodas, pļaujot zāli vai pārkrāmējot kādas ilgi stāvējušas lietas, savukārt apakšzemes ligzdas biežāk ieraugāmas pēc ķīķa vai zīdītāju "apciemojumiem"”. Vēl kāds aspekts. Lai arī kamenes ir miermīlīgas – to ligzdu tuvumā var diezgan droši uzturēties –, tomēr, ja ligzda tiek sakustināta, kamenes izlido un uzbrūk (dzeļ) ļoti strauji, taču tikpat ātri arī nomierinās. No personīgās pieredzes var secināt, ka dzēliens ir tikpat sāpīgs kā medus bitei, taču sāpju ilgums mazāks un pietūkums izzūd ātrāk. Tomēr jāņem vērā, ka organisma reakcija uz kukaiņu dzēlieniem var būt ļoti atšķirīga ne vien starp dažādiem cilvēkiem, bet arī sezonas vai gadu gaitā!


Bombus lapidarius ligzda (turpat uzņemtu foto tuvplānos sugu iespējams noteikt pēc melnas krāsas matiņiem uz aizmugurējām kājām). Foto: Mārtiņš Kalniņš

Dabasdatu ziņojumi var būt nozīmīgs informācijas avots arī par kameņu izplatību, fenoloģiju un barošanās paradumiem, tāpēc noderīga informācija būs iegūstama no visiem novērojumiem ar fotogrāfijām. Kameņu novērojumu reģistrēšanai bez fotogrāfijas vai droši noteiktas sugas nav praktiskas nozīmes.


Fenoloģiski interesants novērojums – Bombus pascuorum 28. martā (igauņu noteicējā kā sugas izlidošanas laiks norādīts aprīļa vidus, tātad kamenes sastapšana liecina par agru pavasari vai atšķirībām to izlidošanas laikā starp Latviju un Igauniju). Foto: Anete Pošiva-Bunkovska

Kamēr vēl nav tapis Latvijas kameņu sugu noteicējs, kaut vai "melnajā variantā" (tiklīdz tāds būs, autori apsola dalīties ar visiem interesentiem), var iepazīties ar citu valstu resursiem:

Igaunijas kameņu noteicējs (apskatītas visas Latvijā sastopamās sugas, bet dažām ir tikai krāsu shēmas, bez apraksta);

Lielbritānijas kameņu noteicējs (gandrīz visas Latvijā sastopamās sugas, labi apraksti noteikšanai);

Lielbritānijas Nacionālā dabas muzeja resursi (detalizēti apraksti, noteikšanas atslēgas ar detalizētiem attēliem; gandrīz visas Latvijā sastopamās sugas);

Norvēģijas kamenes (liela daļa Latvijā sastopamo sugu; aprakstus var tulkot caur Google Translate);

Baltkrievijas kamenes (apraksti krieviski, lielākā daļa Latvijā sastopamo sugu).

 

Anete Pošiva-Bunkovska, Mārtiņš Kalniņš

2020-04-18

Pēdējie novērojumi
Limax maximus - 2025-07-20 Viktorian
Nymphalidae sp. - 2025-07-16 Amanda
Apatura iris - 2025-07-16 Amanda
Nymphalis xanthomelas - 2025-07-16 Amanda
Apus apus - 2025-07-16 Amanda
Saxicola rubetra - 2025-07-19 megemege
Ochlodes sylvanus - 2025-07-16 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


ekologs 19.jūlijs, 11:23

Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


ekologs 19.jūlijs, 11:17

Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


gunitak 19.jūlijs, 10:55

Kāļu baltenis


Mari 19.jūlijs, 10:42

Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


Justs K 19.jūlijs, 10:05

Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


Justs K 19.jūlijs, 09:54

Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts