Gludenā čūska - 2012. gada dzīvnieks
Latvijas Dabas muzejs par 2012. gada dzīvnieku ir izvēlējies gludeno čūsku (Coronella austriaca), kas ir Latvijā reti sastopams zalkšu dzimtas rāpulis. Gludenā čūska garumā parasti nepārsniedz 50 cm (maksimālais garums 80 cm). Pamatkrāsa ir pelēkbrūna, jauniem īpatņiem un čūskām, kas tikko nomainījušas ādu, krāsojumā dominē pelēkie toņi.
Gludenā čūska Bažu purvā Slīteres nacionālajā parkā. Foto: Uģis Piterāns
Gludenai čūskai zvīņas ir pilnīgi gludas, bez zvīņas virspusē gareniski izstiepta ķīlīša, tādēļ uz tausti tā ir gludena (no kurienes arī cēlies nosaukums), atšķirībā no zalkša un odzes, kas uz tausti ir nedaudz raupji. Gludas zvīņas ir arī bezkāju ķirzakai – glodenei, taču tai gan ķermeņa virspusē, gan vēderpusē zvīņas ir identiskas, bet gludenai čūskai vēderpusē ir šķērsām izstiepti vairodziņi. Glodenei, kā jau ķirzakai, ir arī kustīgi acu plakstiņi (atšķirībā no čūskām), un tā spēj atmest asti.
Gludenās čūskas zīmējums parasti ir diezgan neizteiksmīgs – ķermeņa virspusē ir 2-4 tumšāku plankumu rindas, kas vecākiem īpatņiem saplūst tumšākās joslās. Galvas sānos ir tumša svītra, kas šķērso aci. Atšķirībā no odzes, acs zīlīte ir apaļa (odzei – vertikāla).
Gludenā čūska Ķemeru nacionālajā parkā. Foto: Larisa Nikolajeva
Parasti apdzīvo sausākas vietas ar skraju, zemu koku stāvu. Sastopama arī augsto purvu nomalēs – uz senajām kāpām un cilvēka nosusinātās vietās. Retos gadījumos arī tuvumā esošo ciemu nomalēs.
Barībā izmanto pārsvarā citus rāpuļus, it īpaši pļavas ķirzakas (Zootoca vivipara) un glodenes (Anguis fragilis). Medījumu satver ar asajiem, uz aizmuguri noliektajiem zobiem, iekožoties tā priekšgalā, pēc tam aptinas tam vairākas reizes apkārt un nožņaudz. Norij veselu.
Gludenā čūska pārojas aprīļa beigās un maijā. Augusta beigās vai septembra sākumā piedzimst 4–7 mazuļi. Gludenā čūska ir oldzīvdzemdētāja – olām ir plāns, caurspīdīgs apvalks, kas pārplīst īsi pēc to izdēšanas un mazuļi uzreiz uzsāk aktīvu dzīvesveidu. Vairojas reizi 2 gados, un tās populācija katrā konkrētā vietā parasti nepārsniedz dažus desmitu pieaugušu īpatņu. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem; ziemošanas periods sākas septembra beigās vai oktobra sākumā.
Latvijā gludenā čūska atrodas uz areāla ziemeļu robežas, un līdz šim droši zināmās sugas atradnes bija Kurzemes piekrastes joslā starp Slīteres un Ķemeru nacionālajiem parkiem. Pagājušajā gadā ornitoloģe Ieva Mārdega gludeno čūsku atrada Īpaši aizsargājamo ainavu apvidū „Adaži” (novērojums tika publicēts portālā http://dabasdati.lv/lv/observation/77e9990us3rm4uo28gs3su9416/) un šis ir pirmais droši zināmais novērojums Daugavas labajā krastā kopš 20.gs 30-tajiem gadiem, kad suga bija sastopama mūsdienu Trīsciemā (Ķīšezera Z krasts) un Garciemā. Abās pēdējās vietās pašlaik izzudusi urbanizācijas rezultātā. Ādažos sugai piemēroti biotopi ir sastopami lielās platībās, tādēļ varētu gaidīt, ka šeit ir nozīmīga sugas populācija.
Gludenās čūskas dzīvesvietas Īpaši aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”. Foto: Andris Čeirāns
Pagājušajā gadā uzsākta gludenās čūskas izpēte Ķemeru nacionālajā parkā, LIFE+ projekta „Latvijas reto rāpuļu un abinieku aizsardzība” ietvaros, kas turpināsies arī šogad. Tiek izstrādāti arī biotopu apsaimniekošanas pasākumi, jo sugai mūsu klimata apstākļos ir piemērota tikai noteikta veģetācijas sukcesijas stadija.
Gludenā čūska ir iespējama arī ārpus pašlaik zināmā sugas areāla Latvijā, tās dzīvesveids ir slēpts, uzturas pārsvarā zemsedzē, populācijas ir nelielas, un suga ir grūti konstatējama pat čūsku speciāli meklējot. Gludeno čūsku bieži jauc ar brūnas krāsas odzēm un glodenēm, tādēļ publicējot savu šīs sugas novērojumu portālā http://dabasdati.lv, aicinu VIENMĒR pievienot tam klāt fotoattēlu.
Ziņu sagatavoja: Andris Čeirāns
Dabasdati.lv forums
Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!
Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām.