Ir mainīti vairāki, t.sk. dažu parastāko gļotsēņu, zinātniskie nosaukumi. Zinātnieki pēdējos 2–3 mēnešos ir čakli pastrādājuši – publicēti 3(!) nopietni pētījumi par gļotsēņu filoģenēzi un taksonomiskajām izmaiņām.
Zemāk tikai par to sugu izmaiņām, kas Latvijā jau ir atklātas.
* Maldinošā trihija Trichia decipiens -> Hemitrichia decipiens
Ir jau gan tiesa, ka zināmā stadijā nebija iespējams pateikt, vai tā būs ~Trichia decipiens vai ~Hemitrichia clavata, līdz ar to nevarēja noteikt sugu pat ģints līmenī. Tagad varēs nosliekties vismaz uz ģinti.
Bet! T. crateriformis savu atrašanos iekš trihijām nav mainījusi! Pētījumā gan nekur tā nav minēta – varbūt nav pētīta, vai no autoru viedokļa uzskatīta tikai par varietāti, un to kādi citi pārliks kādā no nākamiem pētījumiem (vai atcels jau veiktās izmaiņas). Un līdz ar šīm izmaiņām vairs nav spēkā pazīme, kas tika izmantota – ja sporu stadijā redzami brīvi kapilīcija pavedienu gali, tad trihija, bet, ja pavedieni gari, gali grūti atrodami – tad hemitrihija.
Man radās ķecerīga doma – varbūt varam latviskot nosaukumu neatkarīgi no ģints, t.i., tā, lai to varētu saglabāt cauri visām ģints izmaiņām, piemēram – maldinošā pilienīte? Un tad pašreizējo krāterveida trihiju T. crateriformis varētu nosaukt par krāterveida pilienīti. Līdz ar to abas teju dvīņumāsas vismaz latviešu nosaukumos netiktu šķirtas katra savā ģimenē.
* Gailošā trihija Trichia lutescens -> Hemitrichia lutescens (gailošā hemitrihija). Latvijā pagaidām skar tikai divus novērojumus – Sandim Laimem un Ingunai Riževai.
* Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (medainā oligonēma)
* Nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (nolīdzinātā oligonēma)
Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (pa kreisi; foto: Julita Kluša), nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (augšā; foto: Vija Sīmansone) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (apakšā; foto: Julita Kluša)
2020. gadā Andris Baroniņš atklāja jaunu ģinti Latvijā – oligonēmas. Līdz šim gadam šajā ģintī bija zināmas tikai 3 atradnes vienai sugai (O. flavidum). Tātad izcili retumi. Savulaik par ģints raksturīgāko pazīmi pieņēma gludus kapilīcija pavedienus.
Pa kreisi augšā – Oligonema flavidum sporas kopā ar gludo kapilīcija pavedienu; pa labi, sākot no augšas – T. persimilis un T. favoginea (kas tagad pārtaps par oligonēmām) sporas; pa kreisi apakšā – trihiju kapilīcija pavediens ar vijumiem, kas agrāk tās atšķīra no oligonēmām, bet tagad netiek ņemts vērā. Pa labi apakšā – Hemitrichia serpula sporas, kas arī līdzīgas. Foto: Julita Kluša
Tagad izpētīts, ka par oligonēmu galveno pazīmi tomēr esot jāņem vērā sporu raksts, kas ir kā pilnīgs vai nepilnīgs tīkliņš ar retām acīm. Bet līdz ar šīm izmaiņām sanāk, ka ģints Latvijā ir plaši sastopama ar gandrīz 300 atradnēm! Un kad tā Latvijā skaitās atklāta – paliek vēl jautājums.
Par Trichia favoginea patiesībā dabā reizēm ir bijušas šaubas, vai tā nav Oligonema flavidum – abām ir gareni, vertikāli izstiepti augļķermeņi, tikai O. flavidum sīkāki. Tā ka zināma līdzība ģintīm arī ārēji ir.
Bet ja Trichia persimilis (ar pareizajām sporām) pārceļ pie Oligonema, bet T. scabra (kam sporām ir citādāks, smalks tīkliņš) atstāj pie trihijām, tas tikai nozīmēs, ka dabā nevarēs vairs pat līdz ģintij noteikt, jo abas šīs sugas dabā "uz aci" praktiski neatšķiramas.
Bet, ja jau autori pieķērušies sporu rakstam, tad viņi ievēro arī, ka mums labi zināmā režģa hemitrihija Hemitrichia serpula arī ir ar oligonēmām līdzīgām sporām, taču ārēji ļoti atšķirīga, tāpēc iesaka piedomāt pie senos laikos piešķirtā nosaukuma Hyporhamma reticulatum. Bet tā kā ir arī pāris citas neskaidras sugas, gala spriedums tām visām vēl nav pasludināts.
* Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis
Burtiski pirms pāris dienām Laima Birziņa atklāja jaunu sugu Latvijā, un nu jau tās nosaukums izrādās novecojis.
Tiesa, tie, kas skatījās šo novērojumu, minēja, ka nebūtu iedomājušies tādu sugu meklēt pie mizainēm (jo zināmās ir kā plakani vai puslodes augļķermeņi, nevis tādi plazmodiokarpi, kas atgādina tārpus).
Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis (Foto: Laima Birziņa). Mazajos attēlos – līdz šim Latvijā zināmās mizaines, no kreisās – kārpainā mizaine Perichaena corticalis (Foto: Julita Kluša) un plakanā mizaine Perichaena depressa (foto: Inguna Riževa)
Zinātniskais nosaukums "Gulielmina" veltīts izcilai britu zinātniecei, gļotsēņu pētniecei Gulielma Lister (1860–1949), taču tautas nosaukumam tas man šķiet grūti izrunājams, tāpēc izvirzu priekšlikumu pieņemt vienkāršāku latvisku nosaukumu.
Jaunā ģints zinātnieku pētījumā sevī šobrīd ietver trīs sugas, kas pārstāv bijušās mizaines ar izstieptiem augļķermeņiem (plazmodiokarpus), tāpēc mans priekšlikums latviskajam ģints nosaukumam – garmizaine.
Par Latvijā atklāto sugu Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis turklāt esot šaubas, vai tā sevī neietver vairākas sugas, tā ka pastāv varbūtība, ka nosaukums būs jāmaina vēlreiz.
Šīs piecas sugu izmaiņas jau ir ieviestas plašākajā gļotsēņu sugu datubāzē: https://eumycetozoa.com/.
Taču ir vēl izmaiņas, kas tiks ieviestas tuvākajā laikā:
* Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea -> Didymium mucilago (pārslainā didīmija)
Te jāsaka, ka mēs esam bijuši tālredzīgi slinki, Mucilago ģintij ar vienu sugu pat neesam izdomājuši ģints nosaukumu. Un nu arī nevajadzēs! Jo vienīgo ģints pārstāvi izlēma pievienot didīmijām. Cilvēki gan to parasti jauc ar balto ragansviestu, bet nevar noliegt, ka Mucilago crustacea ar didīmijām ir zināma līdzība, īpaši mikroskopiski. Pēc pētījumiem Mucilago crustacea sanākot māsas taksons (syster taxon) ar D. crustaceum. Par šo izmaiņu es pat, var teikt, priecājos.
Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea-> Didymium mucilago un drumstalu didīmija Didymium crustaceum (mazajā attēlā); foto: Julita Kluša
* Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum
Vēsturiski iekļauta iekš Lepidoderma pārslainās virsmas dēļ, kaut no citām tās ģints sugām atšķīrās ar izteiktu kātiņu. Tagad noskaidrots, ka pārslaina virsma var arī nebūt, ja ir zems pH, un visādi citādi tā drīzāk pieskaitāma didermām.
Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum (foto: Julita Kluša) un mazajā attēlā kalnu diderma Diderma montanum (foto: Sandis Laime).
Te es mazliet pārteidzos, jo ilgu laiku latviskais nosaukums bija tīģerkrāsas gļotsēne un tikai nesen pieliku to pārslainīti, no kuras nu man nemaz negribētos šķirties. Varbūt atstāt, saglabājot latviskajā nosaukumā vēsturisko iedalījumu?
Protams, varētu rasties problēmas, ja Latvijā atklātu kādas sugas Lepidoderma ģintī (pagaidām nevienas citas nav, turklāt pati Lepidoderma tiek pārformēta par citu ģinti – Polyschismium). Bet tad arī nebūtu problēmu tīģerkrāsas pārslainīti uzreiz pārsaukt par tīģerkrāsas didermu vai arī Lepidoderma, precīzāk, Polyschismium izdomāt citu ģints latviskojumu.
Šīs septiņas izmaiņas, kas skar Latvijas sugas, jau ir pieņemtas, bet zinātnieki vēl pārdomā arī par citām izmaiņām, kuras nav vēl pieņemtas pārāk mazā datu kopuma dēļ (tātad jāturpina pētījumi).
* Pētot arcīriju ģinti, tika secināts, ka daļa tur esošo sugu tai ģintī īsti neiekļaujas – piemēram, rūsainā arcīrija A. ferruginea, smalkā arcīrija A. insignis un Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, tāpēc radusies doma tās izdalīt atsevišķi (es teiktu, – neprātīga doma, jo arcīrijas jau tā ir grūti atšķiramas). Tiesa, rakstā minētajā arcīriju dalījumā sensu stricto (šaurā nozīmē) un sensu lato (plašā nozīmē) nekur nebija minētas A. major, A. minuta, A. helvetica, nezinu, varbūt nav pētītas? Netiek uzskatītas par atsevišķām sugām? Nav arī īsti skaidrs, vai A. imperialis šo autoru skatījumā nav H. imperialis.
Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, smalkā arcīrija A. insignis, rūsainā arcīrija A. ferruginea – arcīrijas, kuras no arcīrijām ir doma mest ārā. Foto: Julita Kluša un Evita Oļehnoviča
* Pētot didīmiju ģinti, radusies hipotēze, ka zvīņainā didīmija Didymium squamulosum patiesībā varētu būt sugu komplekss.
Zvīņainā didīmija Didymium squamulosum – gan sēdošas plakanas puslodes, gan ar mazām kājiņām, gan plazmodiokarpi (apakšējā attēlā); foto: Julita Kluša un Inguna Riževa
Te ir tas gadījums, kad es ar abām rokām par šīs ģints pētījumiem! Jo ir jau vairāki paraudziņi, kuriem es šaubos par sugas nosaukumu, jo tie ir savstarpēji manām acīm visai atšķirīgi (gan ārēji, gan iekšēji), bet nekas cits kā D. squamulosum arī it kā nesanāk.
* Par skaisto baltkājas diaheju Diachea leucopodia arī esot pārdomas, ka tā varētu būt vairāku sugu komplekss. Pagaidām mēs neveiksmīgi esam meklējuši tikai tai jau esošās zināmās līdzīgās sugas (ar nevis izstieptām, bet apaļīgām galviņām), bet par pašu baltkājas diaheju it kā šaubas nav bijušas. Par tās atšķiršanu dabā, ja sadalīs vairākās sugās, gan ir bažas.
Baltkājas diaheja Diachea leucopodia, foto: Julita Kluša
* Arī sūnu didīmija Didymium melanospermum varētu būt patiesībā sugu grupa. Šobrīd it kā viegli mikroskopiski atdalām sūnu didīmiju no mazās didīmijas, kas citādi ir ļoti līdzīgas, bet atšķiras sporu raksts. Grūti iedomāties, kādas pazīmes būs jāpēta, lai noteiktu sadalītas sūnu didīmijas sugas.
* Un arī apaļblīvā diderma Diderma globosum varētu tikt dalīta sugās. Apaļblīvā diderma Latvijā droši pierādīta tikai pavisam nesen, 2022. gadā, pateicoties Līgas Jēkas atradumam, un joprojām ir tikai šī viena droši noteiktā atradne, līdz ar to diskutēt par to, vai suga dalāma vairākās sugās – grūti.
Jāņem vērā, ka šajā rakstā pieminu tikai tās sugas, kas Latvijā atrastas, – patiesais veikto un plānojamo izmaiņu skaits ir lielāks. Jau pieņemtās sugu maiņas skatāmas te: http://www.myx.dk/wrom/logs/202302.html.
Par laimi, lielākā daļa no tām uz mums neattiecas.
Julita Kluša
2023-02-10