Aktīvie lietotāji: 286 Šodien ievadītie novērojumi: 552 Kopējais novērojumu skaits: 2199163
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēņu nosaukumu maiņa
Pievienots 2023-02-10 18:59:49

Ir mainīti vairāki, t.sk. dažu parastāko gļotsēņu, zinātniskie nosaukumi. Zinātnieki pēdējos 23 mēnešos ir čakli pastrādājuši publicēti 3(!) nopietni pētījumi par gļotsēņu filoģenēzi un taksonomiskajām izmaiņām.

Zemāk tikai par to sugu izmaiņām, kas Latvijā jau ir atklātas.

* Maldinošā trihija Trichia decipiens -> Hemitrichia decipiens

Ir jau gan tiesa, ka zināmā stadijā nebija iespējams pateikt, vai tā būs ~Trichia decipiens vai ~Hemitrichia clavata, līdz ar to nevarēja noteikt sugu pat ģints līmenī. Tagad varēs nosliekties vismaz uz ģinti.

Bet! T. crateriformis savu atrašanos iekš trihijām nav mainījusi! Pētījumā gan nekur tā nav minēta varbūt nav pētīta, vai no autoru viedokļa uzskatīta tikai par varietāti, un to kādi citi pārliks kādā no nākamiem pētījumiem (vai atcels jau veiktās izmaiņas). Un līdz ar šīm izmaiņām vairs nav spēkā pazīme, kas tika izmantota ja sporu stadijā redzami brīvi kapilīcija pavedienu gali, tad trihija, bet, ja pavedieni gari, gali grūti atrodami tad hemitrihija.

Man radās ķecerīga doma varbūt varam latviskot nosaukumu neatkarīgi no ģints, t.i., tā, lai to varētu saglabāt cauri visām ģints izmaiņām, piemēram maldinošā pilienīte? Un tad pašreizējo krāterveida trihiju T. crateriformis varētu nosaukt par krāterveida pilienīti. Līdz ar to abas teju dvīņumāsas vismaz latviešu nosaukumos netiktu šķirtas katra savā ģimenē.

* Gailošā trihija Trichia lutescens -> Hemitrichia lutescens (gailošā hemitrihija). Latvijā pagaidām skar tikai divus novērojumus Sandim Laimem un Ingunai Riževai.

* Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (medainā oligonēma)

* Nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (nolīdzinātā oligonēma)


Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (pa kreisi; foto: Julita Kluša), nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (augšā; foto: Vija Sīmansone) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (apakšā; foto: Julita Kluša)

2020. gadā Andris Baroniņš atklāja jaunu ģinti Latvijā oligonēmas. Līdz šim gadam šajā ģintī bija zināmas tikai 3 atradnes vienai sugai (O. flavidum). Tātad izcili retumi. Savulaik par ģints raksturīgāko pazīmi pieņēma gludus kapilīcija pavedienus.


Pa kreisi augšā
Oligonema flavidum sporas kopā ar gludo kapilīcija pavedienu; pa labi, sākot no augšas T. persimilis un T. favoginea (kas tagad pārtaps par oligonēmām) sporas; pa kreisi apakšā trihiju kapilīcija pavediens ar vijumiem, kas agrāk tās atšķīra no oligonēmām, bet tagad netiek ņemts vērā. Pa labi apakšā Hemitrichia serpula sporas, kas arī līdzīgas. Foto: Julita Kluša

Tagad izpētīts, ka par oligonēmu galveno pazīmi tomēr esot jāņem vērā sporu raksts, kas ir kā pilnīgs vai nepilnīgs tīkliņš ar retām acīm. Bet līdz ar šīm izmaiņām sanāk, ka ģints Latvijā ir plaši sastopama ar gandrīz 300 atradnēm! Un kad tā Latvijā skaitās atklāta paliek vēl jautājums.

Par Trichia favoginea patiesībā dabā reizēm ir bijušas šaubas, vai tā nav Oligonema flavidum abām ir gareni, vertikāli izstiepti augļķermeņi, tikai O. flavidum sīkāki. Tā ka zināma līdzība ģintīm arī ārēji ir.

Bet ja Trichia persimilis (ar pareizajām sporām) pārceļ pie Oligonema, bet T. scabra (kam sporām ir citādāks, smalks tīkliņš) atstāj pie trihijām, tas tikai nozīmēs, ka dabā nevarēs vairs pat līdz ģintij noteikt, jo abas šīs sugas dabā "uz aci" praktiski neatšķiramas.

Bet, ja jau autori pieķērušies sporu rakstam, tad viņi ievēro arī, ka mums labi zināmā režģa hemitrihija Hemitrichia serpula arī ir ar oligonēmām līdzīgām sporām, taču ārēji ļoti atšķirīga, tāpēc iesaka piedomāt pie senos laikos piešķirtā nosaukuma Hyporhamma reticulatum. Bet tā kā ir arī pāris citas neskaidras sugas, gala spriedums tām visām vēl nav pasludināts.

* Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis

Burtiski pirms pāris dienām Laima Birziņa atklāja jaunu sugu Latvijā, un nu jau tās nosaukums izrādās novecojis.

Tiesa, tie, kas skatījās šo novērojumu, minēja, ka nebūtu iedomājušies tādu sugu meklēt pie mizainēm (jo zināmās ir kā plakani vai puslodes augļķermeņi, nevis tādi plazmodiokarpi, kas atgādina tārpus).


Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis (Foto: Laima Birziņa). Mazajos attēlos
līdz šim Latvijā zināmās mizaines, no kreisās kārpainā mizaine Perichaena corticalis (Foto: Julita Kluša) un plakanā mizaine Perichaena depressa (foto: Inguna Riževa)

Zinātniskais nosaukums "Gulielmina" veltīts izcilai britu zinātniecei, gļotsēņu pētniecei Gulielma Lister (1860–1949), taču tautas nosaukumam tas man šķiet grūti izrunājams, tāpēc izvirzu priekšlikumu pieņemt vienkāršāku latvisku nosaukumu.

Jaunā ģints zinātnieku pētījumā sevī šobrīd ietver trīs sugas, kas pārstāv bijušās mizaines ar izstieptiem augļķermeņiem (plazmodiokarpus), tāpēc mans priekšlikums latviskajam ģints nosaukumam garmizaine.

Par Latvijā atklāto sugu Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis turklāt esot šaubas, vai tā sevī neietver vairākas sugas, tā ka pastāv varbūtība, ka nosaukums būs jāmaina vēlreiz.

Šīs piecas sugu izmaiņas jau ir ieviestas plašākajā gļotsēņu sugu datubāzē: https://eumycetozoa.com/.

Taču ir vēl izmaiņas, kas tiks ieviestas tuvākajā laikā:

* Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea -> Didymium mucilago (pārslainā didīmija)

Te jāsaka, ka mēs esam bijuši tālredzīgi slinki, Mucilago ģintij ar vienu sugu pat neesam izdomājuši ģints nosaukumu. Un nu arī nevajadzēs! Jo vienīgo ģints pārstāvi izlēma pievienot didīmijām. Cilvēki gan to parasti jauc ar balto ragansviestu, bet nevar noliegt, ka Mucilago crustacea ar didīmijām ir zināma līdzība, īpaši mikroskopiski. Pēc pētījumiem Mucilago crustacea sanākot māsas taksons (syster taxon) ar D. crustaceum. Par šo izmaiņu es pat, var teikt, priecājos.


Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea-> Didymium mucilago un drumstalu didīmija Didymium crustaceum (mazajā attēlā); foto: Julita Kluša

* Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum

Vēsturiski iekļauta iekš Lepidoderma pārslainās virsmas dēļ, kaut no citām tās ģints sugām atšķīrās ar izteiktu kātiņu. Tagad noskaidrots, ka pārslaina virsma var arī nebūt, ja ir zems pH, un visādi citādi tā drīzāk pieskaitāma didermām.


Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum (foto: Julita Kluša) un mazajā attēlā kalnu diderma Diderma montanum (foto: Sandis Laime).

Te es mazliet pārteidzos, jo ilgu laiku latviskais nosaukums bija tīģerkrāsas gļotsēne un tikai nesen pieliku to pārslainīti, no kuras nu man nemaz negribētos šķirties. Varbūt atstāt, saglabājot latviskajā nosaukumā vēsturisko iedalījumu?

Protams, varētu rasties problēmas, ja Latvijā atklātu kādas sugas Lepidoderma ģintī (pagaidām nevienas citas nav, turklāt pati Lepidoderma tiek pārformēta par citu ģinti Polyschismium). Bet tad arī nebūtu problēmu tīģerkrāsas pārslainīti uzreiz pārsaukt par tīģerkrāsas didermu vai arī Lepidoderma, precīzāk, Polyschismium izdomāt citu ģints latviskojumu.

Šīs septiņas izmaiņas, kas skar Latvijas sugas, jau ir pieņemtas, bet zinātnieki vēl pārdomā arī par citām izmaiņām, kuras nav vēl pieņemtas pārāk mazā datu kopuma dēļ (tātad jāturpina pētījumi).

* Pētot arcīriju ģinti, tika secināts, ka daļa tur esošo sugu tai ģintī īsti neiekļaujas piemēram, rūsainā arcīrija A. ferruginea, smalkā arcīrija A. insignis un Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, tāpēc radusies doma tās izdalīt atsevišķi (es teiktu, neprātīga doma, jo arcīrijas jau tā ir grūti atšķiramas). Tiesa, rakstā minētajā arcīriju dalījumā sensu stricto (šaurā nozīmē) un sensu lato (plašā nozīmē) nekur nebija minētas A. major, A. minuta, A. helvetica, nezinu, varbūt nav pētītas? Netiek uzskatītas par atsevišķām sugām? Nav arī īsti skaidrs, vai A. imperialis šo autoru skatījumā nav H. imperialis.


Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, smalkā arcīrija A. insignis, rūsainā arcīrija A. ferruginea
arcīrijas, kuras no arcīrijām ir doma mest ārā. Foto: Julita Kluša un Evita Oļehnoviča

* Pētot didīmiju ģinti, radusies hipotēze, ka zvīņainā didīmija Didymium squamulosum patiesībā varētu būt sugu komplekss.


Zvīņainā didīmija Didymium squamulosum
gan sēdošas plakanas puslodes, gan ar mazām kājiņām, gan plazmodiokarpi (apakšējā attēlā); foto: Julita Kluša un Inguna Riževa

Te ir tas gadījums, kad es ar abām rokām par šīs ģints pētījumiem! Jo ir jau vairāki paraudziņi, kuriem es šaubos par sugas nosaukumu, jo tie ir savstarpēji manām acīm visai atšķirīgi (gan ārēji, gan iekšēji), bet nekas cits kā D. squamulosum arī it kā nesanāk.

* Par skaisto baltkājas diaheju Diachea leucopodia arī esot pārdomas, ka tā varētu būt vairāku sugu komplekss. Pagaidām mēs neveiksmīgi esam meklējuši tikai tai jau esošās zināmās līdzīgās sugas (ar nevis izstieptām, bet apaļīgām galviņām), bet par pašu baltkājas diaheju it kā šaubas nav bijušas. Par tās atšķiršanu dabā, ja sadalīs vairākās sugās, gan ir bažas.


Baltkājas diaheja Diachea leucopodia, foto: Julita Kluša

* Arī sūnu didīmija Didymium melanospermum varētu būt patiesībā sugu grupa. Šobrīd it kā viegli mikroskopiski atdalām sūnu didīmiju no mazās didīmijas, kas citādi ir ļoti līdzīgas, bet atšķiras sporu raksts. Grūti iedomāties, kādas pazīmes būs jāpēta, lai noteiktu sadalītas sūnu didīmijas sugas.

* Un arī apaļblīvā diderma Diderma globosum varētu tikt dalīta sugās. Apaļblīvā diderma Latvijā droši pierādīta tikai pavisam nesen, 2022. gadā, pateicoties Līgas Jēkas atradumam, un joprojām ir tikai šī viena droši noteiktā atradne, līdz ar to diskutēt par to, vai suga dalāma vairākās sugās grūti.

Jāņem vērā, ka šajā rakstā pieminu tikai tās sugas, kas Latvijā atrastas, patiesais veikto un plānojamo izmaiņu skaits ir lielāks. Jau pieņemtās sugu maiņas skatāmas te: http://www.myx.dk/wrom/logs/202302.html.

Par laimi, lielākā daļa no tām uz mums neattiecas.

Julita Kluša

2023-02-10

 

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2025-07-05 jpriedn
Stictoleptura maculicornis - 2025-06-21 laumae
Platystomos albinus - 2025-06-21 laumae
Myrmeleon formicarius - 2025-06-21 laumae
Caprimulgus europaeus - 2025-06-22 Anna Rijkure
Microdon sp. - 2025-06-21 laumae
Anastrangalia sanguinolenta - 2025-06-21 laumae
Nezināms
Ignotus
@ Vuks
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts