Aktīvie lietotāji: 109 Šodien ievadītie novērojumi: 636 Kopējais novērojumu skaits: 1527838
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēņu nosaukumu maiņa
Pievienots

Ir mainīti vairāki, t.sk. dažu parastāko gļotsēņu, zinātniskie nosaukumi. Zinātnieki pēdējos 23 mēnešos ir čakli pastrādājuši publicēti 3(!) nopietni pētījumi par gļotsēņu filoģenēzi un taksonomiskajām izmaiņām.

Zemāk tikai par to sugu izmaiņām, kas Latvijā jau ir atklātas.

* Maldinošā trihija Trichia decipiens -> Hemitrichia decipiens

Ir jau gan tiesa, ka zināmā stadijā nebija iespējams pateikt, vai tā būs ~Trichia decipiens vai ~Hemitrichia clavata, līdz ar to nevarēja noteikt sugu pat ģints līmenī. Tagad varēs nosliekties vismaz uz ģinti.

Bet! T. crateriformis savu atrašanos iekš trihijām nav mainījusi! Pētījumā gan nekur tā nav minēta varbūt nav pētīta, vai no autoru viedokļa uzskatīta tikai par varietāti, un to kādi citi pārliks kādā no nākamiem pētījumiem (vai atcels jau veiktās izmaiņas). Un līdz ar šīm izmaiņām vairs nav spēkā pazīme, kas tika izmantota ja sporu stadijā redzami brīvi kapilīcija pavedienu gali, tad trihija, bet, ja pavedieni gari, gali grūti atrodami tad hemitrihija.

Man radās ķecerīga doma varbūt varam latviskot nosaukumu neatkarīgi no ģints, t.i., tā, lai to varētu saglabāt cauri visām ģints izmaiņām, piemēram maldinošā pilienīte? Un tad pašreizējo krāterveida trihiju T. crateriformis varētu nosaukt par krāterveida pilienīti. Līdz ar to abas teju dvīņumāsas vismaz latviešu nosaukumos netiktu šķirtas katra savā ģimenē.

* Gailošā trihija Trichia lutescens -> Hemitrichia lutescens (gailošā hemitrihija). Latvijā pagaidām skar tikai divus novērojumus Sandim Laimem un Ingunai Riževai.

* Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (medainā oligonēma)

* Nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (nolīdzinātā oligonēma)


Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (pa kreisi; foto: Julita Kluša), nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (augšā; foto: Vija Sīmansone) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (apakšā; foto: Julita Kluša)

2020. gadā Andris Baroniņš atklāja jaunu ģinti Latvijā oligonēmas. Līdz šim gadam šajā ģintī bija zināmas tikai 3 atradnes vienai sugai (O. flavidum). Tātad izcili retumi. Savulaik par ģints raksturīgāko pazīmi pieņēma gludus kapilīcija pavedienus.


Pa kreisi augšā
Oligonema flavidum sporas kopā ar gludo kapilīcija pavedienu; pa labi, sākot no augšas T. persimilis un T. favoginea (kas tagad pārtaps par oligonēmām) sporas; pa kreisi apakšā trihiju kapilīcija pavediens ar vijumiem, kas agrāk tās atšķīra no oligonēmām, bet tagad netiek ņemts vērā. Pa labi apakšā Hemitrichia serpula sporas, kas arī līdzīgas. Foto: Julita Kluša

Tagad izpētīts, ka par oligonēmu galveno pazīmi tomēr esot jāņem vērā sporu raksts, kas ir kā pilnīgs vai nepilnīgs tīkliņš ar retām acīm. Bet līdz ar šīm izmaiņām sanāk, ka ģints Latvijā ir plaši sastopama ar gandrīz 300 atradnēm! Un kad tā Latvijā skaitās atklāta paliek vēl jautājums.

Par Trichia favoginea patiesībā dabā reizēm ir bijušas šaubas, vai tā nav Oligonema flavidum abām ir gareni, vertikāli izstiepti augļķermeņi, tikai O. flavidum sīkāki. Tā ka zināma līdzība ģintīm arī ārēji ir.

Bet ja Trichia persimilis (ar pareizajām sporām) pārceļ pie Oligonema, bet T. scabra (kam sporām ir citādāks, smalks tīkliņš) atstāj pie trihijām, tas tikai nozīmēs, ka dabā nevarēs vairs pat līdz ģintij noteikt, jo abas šīs sugas dabā "uz aci" praktiski neatšķiramas.

Bet, ja jau autori pieķērušies sporu rakstam, tad viņi ievēro arī, ka mums labi zināmā režģa hemitrihija Hemitrichia serpula arī ir ar oligonēmām līdzīgām sporām, taču ārēji ļoti atšķirīga, tāpēc iesaka piedomāt pie senos laikos piešķirtā nosaukuma Hyporhamma reticulatum. Bet tā kā ir arī pāris citas neskaidras sugas, gala spriedums tām visām vēl nav pasludināts.

* Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis

Burtiski pirms pāris dienām Laima Birziņa atklāja jaunu sugu Latvijā, un nu jau tās nosaukums izrādās novecojis.

Tiesa, tie, kas skatījās šo novērojumu, minēja, ka nebūtu iedomājušies tādu sugu meklēt pie mizainēm (jo zināmās ir kā plakani vai puslodes augļķermeņi, nevis tādi plazmodiokarpi, kas atgādina tārpus).


Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis (Foto: Laima Birziņa). Mazajos attēlos
līdz šim Latvijā zināmās mizaines, no kreisās kārpainā mizaine Perichaena corticalis (Foto: Julita Kluša) un plakanā mizaine Perichaena depressa (foto: Inguna Riževa)

Zinātniskais nosaukums "Gulielmina" veltīts izcilai britu zinātniecei, gļotsēņu pētniecei Gulielma Lister (1860–1949), taču tautas nosaukumam tas man šķiet grūti izrunājams, tāpēc izvirzu priekšlikumu pieņemt vienkāršāku latvisku nosaukumu.

Jaunā ģints zinātnieku pētījumā sevī šobrīd ietver trīs sugas, kas pārstāv bijušās mizaines ar izstieptiem augļķermeņiem (plazmodiokarpus), tāpēc mans priekšlikums latviskajam ģints nosaukumam garmizaine.

Par Latvijā atklāto sugu Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis turklāt esot šaubas, vai tā sevī neietver vairākas sugas, tā ka pastāv varbūtība, ka nosaukums būs jāmaina vēlreiz.

Šīs piecas sugu izmaiņas jau ir ieviestas plašākajā gļotsēņu sugu datubāzē: https://eumycetozoa.com/.

Taču ir vēl izmaiņas, kas tiks ieviestas tuvākajā laikā:

* Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea -> Didymium mucilago (pārslainā didīmija)

Te jāsaka, ka mēs esam bijuši tālredzīgi slinki, Mucilago ģintij ar vienu sugu pat neesam izdomājuši ģints nosaukumu. Un nu arī nevajadzēs! Jo vienīgo ģints pārstāvi izlēma pievienot didīmijām. Cilvēki gan to parasti jauc ar balto ragansviestu, bet nevar noliegt, ka Mucilago crustacea ar didīmijām ir zināma līdzība, īpaši mikroskopiski. Pēc pētījumiem Mucilago crustacea sanākot māsas taksons (syster taxon) ar D. crustaceum. Par šo izmaiņu es pat, var teikt, priecājos.


Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea-> Didymium mucilago un drumstalu didīmija Didymium crustaceum (mazajā attēlā); foto: Julita Kluša

* Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum

Vēsturiski iekļauta iekš Lepidoderma pārslainās virsmas dēļ, kaut no citām tās ģints sugām atšķīrās ar izteiktu kātiņu. Tagad noskaidrots, ka pārslaina virsma var arī nebūt, ja ir zems pH, un visādi citādi tā drīzāk pieskaitāma didermām.


Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum (foto: Julita Kluša) un mazajā attēlā kalnu diderma Diderma montanum (foto: Sandis Laime).

Te es mazliet pārteidzos, jo ilgu laiku latviskais nosaukums bija tīģerkrāsas gļotsēne un tikai nesen pieliku to pārslainīti, no kuras nu man nemaz negribētos šķirties. Varbūt atstāt, saglabājot latviskajā nosaukumā vēsturisko iedalījumu?

Protams, varētu rasties problēmas, ja Latvijā atklātu kādas sugas Lepidoderma ģintī (pagaidām nevienas citas nav, turklāt pati Lepidoderma tiek pārformēta par citu ģinti Polyschismium). Bet tad arī nebūtu problēmu tīģerkrāsas pārslainīti uzreiz pārsaukt par tīģerkrāsas didermu vai arī Lepidoderma, precīzāk, Polyschismium izdomāt citu ģints latviskojumu.

Šīs septiņas izmaiņas, kas skar Latvijas sugas, jau ir pieņemtas, bet zinātnieki vēl pārdomā arī par citām izmaiņām, kuras nav vēl pieņemtas pārāk mazā datu kopuma dēļ (tātad jāturpina pētījumi).

* Pētot arcīriju ģinti, tika secināts, ka daļa tur esošo sugu tai ģintī īsti neiekļaujas piemēram, rūsainā arcīrija A. ferruginea, smalkā arcīrija A. insignis un Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, tāpēc radusies doma tās izdalīt atsevišķi (es teiktu, neprātīga doma, jo arcīrijas jau tā ir grūti atšķiramas). Tiesa, rakstā minētajā arcīriju dalījumā sensu stricto (šaurā nozīmē) un sensu lato (plašā nozīmē) nekur nebija minētas A. major, A. minuta, A. helvetica, nezinu, varbūt nav pētītas? Netiek uzskatītas par atsevišķām sugām? Nav arī īsti skaidrs, vai A. imperialis šo autoru skatījumā nav H. imperialis.


Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, smalkā arcīrija A. insignis, rūsainā arcīrija A. ferruginea
arcīrijas, kuras no arcīrijām ir doma mest ārā. Foto: Julita Kluša un Evita Oļehnoviča

* Pētot didīmiju ģinti, radusies hipotēze, ka zvīņainā didīmija Didymium squamulosum patiesībā varētu būt sugu komplekss.


Zvīņainā didīmija Didymium squamulosum
gan sēdošas plakanas puslodes, gan ar mazām kājiņām, gan plazmodiokarpi (apakšējā attēlā); foto: Julita Kluša un Inguna Riževa

Te ir tas gadījums, kad es ar abām rokām par šīs ģints pētījumiem! Jo ir jau vairāki paraudziņi, kuriem es šaubos par sugas nosaukumu, jo tie ir savstarpēji manām acīm visai atšķirīgi (gan ārēji, gan iekšēji), bet nekas cits kā D. squamulosum arī it kā nesanāk.

* Par skaisto baltkājas diaheju Diachea leucopodia arī esot pārdomas, ka tā varētu būt vairāku sugu komplekss. Pagaidām mēs neveiksmīgi esam meklējuši tikai tai jau esošās zināmās līdzīgās sugas (ar nevis izstieptām, bet apaļīgām galviņām), bet par pašu baltkājas diaheju it kā šaubas nav bijušas. Par tās atšķiršanu dabā, ja sadalīs vairākās sugās, gan ir bažas.


Baltkājas diaheja Diachea leucopodia, foto: Julita Kluša

* Arī sūnu didīmija Didymium melanospermum varētu būt patiesībā sugu grupa. Šobrīd it kā viegli mikroskopiski atdalām sūnu didīmiju no mazās didīmijas, kas citādi ir ļoti līdzīgas, bet atšķiras sporu raksts. Grūti iedomāties, kādas pazīmes būs jāpēta, lai noteiktu sadalītas sūnu didīmijas sugas.

* Un arī apaļblīvā diderma Diderma globosum varētu tikt dalīta sugās. Apaļblīvā diderma Latvijā droši pierādīta tikai pavisam nesen, 2022. gadā, pateicoties Līgas Jēkas atradumam, un joprojām ir tikai šī viena droši noteiktā atradne, līdz ar to diskutēt par to, vai suga dalāma vairākās sugās grūti.

Jāņem vērā, ka šajā rakstā pieminu tikai tās sugas, kas Latvijā atrastas, patiesais veikto un plānojamo izmaiņu skaits ir lielāks. Jau pieņemtās sugu maiņas skatāmas te: http://www.myx.dk/wrom/logs/202302.html.

Par laimi, lielākā daļa no tām uz mums neattiecas.

Julita Kluša

2023-02-10

 

Pēdējie novērojumi
Corvus monedula - 2023-03-24 silva
Buteo buteo - 2023-03-24 silva
Dendrocopos major - 2023-03-24 ligausis
Dryocopus martius - 2023-03-24 ligausis
Haliaeetus albicilla - 2023-03-24 silva
Sturnus vulgaris - 2023-03-24 silva
Galanthus nivalis - 2023-03-24 a.b
Nezināms
Ignotus
@ aldami
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 24.marts, 14:57

medainā apstiprinājās


dziedava 24.marts, 14:44

Šai man ļoti interesē mikroskopija, vai ir līdzīga kā manējai - jo manējai nav "ziedlapu", bet ja iekšās sakristu, tad varbūt tomēr viena suga būtu.


zane_ernstreite 24.marts, 11:42

Paldies! Jauna skrajlape manā kolekcijā ))


zane_ernstreite 24.marts, 11:42

Paldies, Ansi! Patiesībā rudens džeimsonīte bija mana sākotnējā versija, bet, protams, nošaubījos.


Kiwi 24.marts, 10:18

Paldies, Aigar, par precizējumiem!


dziedava 24.marts, 10:07

Gļotsēnes nekad nav recekļainas


enesija 24.marts, 09:52

Thomisidae Xysticus sp.


enesija 24.marts, 09:51

Clubionidae Clubiona sp.


enesija 24.marts, 09:51

Salticidae Heliophanus sp.


enesija 24.marts, 09:49

Philodromidae Philodromus margaritatus


enesija 24.marts, 09:48

Linyphiidae


enesija 24.marts, 09:47

Salticidae


enesija 24.marts, 09:39

Tetragnathidae


Sandra.Raudule 24.marts, 08:29

Paldies Jums!


VijaS 23.marts, 23:33

Lazdu brūnsvārcene, man liekas.


Igors 23.marts, 21:41

Paldies, par gredzenu informāciju, Edmunds!


Laimeslācis 23.marts, 21:17

Paldies, Uģi, par noteiktajām blaktīm!


Ivars Leimanis 23.marts, 21:04

Gļotsēne


Ivars Leimanis 23.marts, 21:02

Ķērpis - zvīņainā peltigera


Ivars Leimanis 23.marts, 21:01

Īstā posapiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 21:00

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 21:00

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:57

Parastā cietpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:56

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:55

Smaržīgā tauriņpiepe


Sandra.Raudule 23.marts, 20:45

Paldies.


dziedava 23.marts, 20:30

Gļotsēnes nemēdz būt galertveidīgas


dziedava 23.marts, 20:22

Paldies, Ansi!


Ivars Leimanis 23.marts, 20:21

Parastā lazdupiepe


zemesbite 23.marts, 20:15

Paldies, Inese! :)


Ansis 23.marts, 20:08

Paldies!


meža_meita 23.marts, 19:49

Ansi, jā ziņojums no Lietuvas. Gribēju notestēt vai DD ļaus pievienot novērojumu LT un ļāva:)


Ansis 23.marts, 19:33

Vai novērojuma punkts ir pareizajā vietā, Lietuvā?


enesija 23.marts, 11:38

Pisauridae Dolomedes sp.


enesija 23.marts, 11:33

Lycosidae Acantholycosa sp.


ER 23.marts, 10:49

Ziemeļu gulbis ar zilu kakla gredzenu 1Y21 un metāla Latvia Riga EV321 gredzenots 30.07.2021. kā mazulis (mātīte) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā pie Kapšiem. Redzēts Eimuru laukos arī 20.03.2023. (vairāk sk. www.geese.org)


ER 23.marts, 10:45

Vistu vanags ar melnu plastmasas P10 un metāla gredzenu Latvia Riga DT3745 gredzenots 01.06.2022. kā mazulis ligzdā Olaines novadā netālu no Viršiem, apm. 29 km uz DR-DDR no sastapšanas vietas.


Irbe 23.marts, 07:48

Varbūt kaņepītis


Wiesturs 23.marts, 04:18

Nedomāju, ka ziemojis koka dobumā/plaisā. Ziema tomēr bija pārāk ziemīga, lai šādā vietā sekmīgi izdzīvotu. Bet marta otrā pusē nav nekāds brīnums, ka ziemeļnieki un garauši sāk pārvietoties ārpus pazemēm un paslēpjas šādās virszemes paslēptuvēs līdz brīdim, kad varēs sākt aktīvi medīt. Nav jau obligāti, ka ziemojis tiešā tuvumā, tikpat labi varbūt atlidojis kādu gabaliņu. Var jau būt, ka garauši var pārziemot arī kādās virszemes paslēptuvēs, bet tad drīzāk kādās ēku spraugās, kur tomēr ir siltāks. Bet nu konkrēti šādi gadījumi nav zināmi.


Anete PB 22.marts, 20:48

Citreiz :)


angel 22.marts, 17:21

Paldies!


Lietuviete 22.marts, 16:01

Liels paldies par sugas noteikšanu, Ilze!


Ilgonis 22.marts, 15:47

Paldies


meža_meita 22.marts, 15:26

Nagliņas ar vajadzēja paskatīt..


IlzeP 22.marts, 15:02

Ļoti vērtīgs precedents!


Rallus 22.marts, 15:00

2021.gada 16.maijā novēroju apzinātu lielo ķīru kolonijas postīšanu Bērzkrogā, fiksējot notiekošo 50 fotogrāfijās un vienā 2 min 9 sek. garā video. Balstoties uz nākamajā dienā Valsts policijai un DAP adresēto iesniegumu, DAP inspektoru fiksēto vietas apsekojuma laikā 18.maijā, DAP rosināja krimināllietu (pēc Krimināllikuma 115.panta par īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu iznīcināšanu un bojāšanu). Pēc izmeklēšanas procesa un piecām sēdēm Vidzemes rajona tiesā process šodien noslēdzās. Ir notiesājošs spriedums (atsaucoties uz tiesneša komentēto, pirmo reizi pēc šī panta LV lieta ir novesta līdz galam). Vainīgajam piespriestas 140 stundas sabiedriska darba un 50 tūkst. EUR naudas sods par lielo ķīru kā īpaši aizsargājamas sugas olu iznīcināšanu. Plašāks izklāsts vēl sekos.


ER 22.marts, 13:33

Ierakstā melnās dzilnas balss, [iespējams] dižraibā dzeņa bungošana, dzeltenā stērste dzied.


Ivars Leimanis 22.marts, 13:22

Krātera urnula


Vīksna 22.marts, 13:00

Paldies !


enesija 22.marts, 12:47

Agelenidae Eratigena atrica


enesija 22.marts, 12:45

Anyphaenidae Anyphaena accentuata


enesija 22.marts, 12:43

Lycosidae Pirata sp.


enesija 22.marts, 12:43

Lycosidae


enesija 22.marts, 12:42

Tetragnathidae Metellina segmentata


enesija 22.marts, 12:41

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 22.marts, 12:41

Linyphiidae Drapetsica socialis


Sandra.Raudule 22.marts, 10:24

Paldies!Nebiju gaidījusi,ka viņš arī nakts laikā klaigā.


ER 22.marts, 10:17

Melnais mežastrazds.


ER 22.marts, 10:14

Meža pūces balss.


CerambyX 22.marts, 09:36

Manuprāt, tāda izteikta bārdas svītra kombinācijā ar kontrastējoši baltu 'auss' laukumu ir visai tipiski gaišām peļu klijānu formām. Bikšainais tomēr 'raibāks', gaišākām un tumšākām galvas zīmējuma daļām vienmērīgāka pāreja utml.


Kiwi 22.marts, 09:33

Paldies, Edgar!


IlzeP 22.marts, 09:11

Nezinu, vai no šīm bildēm var pateikt - peļu vai bikšainais.


Irbe 22.marts, 02:12

Vidējais dzenis


Sandra.Raudule 21.marts, 23:14

Pirmo reizi manīts 2022.gada vasarā, manīju gan es, gan kaimiņi. Nu tad centīšos Jums sniegt pierādījumus!!!


Sandra.Raudule 21.marts, 23:04

Paldies!


Ivetta 21.marts, 23:01

Paldies, Uģi !


janis.garsils 21.marts, 22:24

Peļu klijāns?


VijaS 21.marts, 21:51

Paldies, Inese un Marek!


dziedava 21.marts, 21:38

Vairāk info: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/977142293454258/


CerambyX 21.marts, 21:09

Tā laikam izskatās gan, ka būs O.recens kāpurs.


nekovārnis 21.marts, 20:22

Parastā otiņaste manuprāt nebūs. Vai nu rožu otiņaste (Orgyia recens) vai viršu otiņaste (Orgyia antiquoides).


nekovārnis 21.marts, 19:58

Pieklīdis foto. Oriģināls, ja bijis, tad nav pievienojies.


enesija 21.marts, 15:27

Araneidae Araneus diadematus


enesija 21.marts, 15:24

Lycosidae, Pardosa sp.


enesija 21.marts, 15:24

Araneidae Larinioides ixobolus


enesija 21.marts, 15:23

Opiliones


enesija 21.marts, 15:22

Araneidae Araneus diadematus, nepieaudzis


enesija 21.marts, 15:22

Opiliones


enesija 21.marts, 15:21

Araneidae, Araneus sp.


enesija 21.marts, 15:15

Linyphiidae Bathyphantes sp.


enesija 21.marts, 15:13

Lycosidae, Pardosa sp.


enesija 21.marts, 15:11

Theridiidae Steatoda castanea, sinantropa suga


enesija 21.marts, 15:10

Odonata, zirnekli neredzu!


enesija 21.marts, 15:08

Araneidae, iespējams, Araneus sp.


enesija 21.marts, 15:07

Araneidae Larinioides ixobolus


enesija 21.marts, 15:06

Lycosidae Pirata sp.


enesija 21.marts, 15:03

Agelenidae Tegenaria domestica


enesija 21.marts, 15:01

Tetragnathidae Tetragnatha sp.


enesija 21.marts, 15:00

Pisauridae, Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 21.marts, 14:59

Araneidae Araniella sp.


enesija 21.marts, 14:58

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 21.marts, 14:45

Araneidae Nuctenea umbratica


enesija 21.marts, 14:42

Pisauridae Dolomedes fimbriatus, nepieaudzis


enesija 21.marts, 14:42

Salticidae Heliophanus cupreus


enesija 21.marts, 14:40

Pisauridae Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 21.marts, 14:40

Agelenidae Eratigena atrica


Ivars Leimanis 21.marts, 13:57

Eh, nebūs zeltpore. Diemžēl tikai sērpiepe.


Meinards D. 21.marts, 09:02

vistu vanags?


nekovārnis 21.marts, 08:20

Paldies, Uği! :)


nekovārnis 21.marts, 08:13

Māri, var apskatīt kā galeriju, bet caur novērojumu atlasi. Princips tāds: novērojumu atlasē ievada vaboles, apakšgrupā ieliek mīkstspārņi, sugu lauku atstāj tukšu. Ieliek vajadzīgo laika sprīdi un spiež atlasīt. Pēc tam - skatīt kā galeriju.


felsi 21.marts, 07:24

Tik gatavas nebija:(


ML 20.marts, 23:23

Forši, paldies par noteikšanu! Mēģināju atrast starp dd ziņotajiem, arī starp nenoteiktajiem, apnika :) Žēl, ka galerijā nevar atlasīt un apskatīt atsevišķi mīkstspārņus, savādāk tajās sīkbildītēs var aci izlauzt :)


CerambyX 20.marts, 22:57

Jāsaka, ka šis mani samulsināja - tāda paskata (oranži segspārni, tumšas kājas, pilienveida plankums uz priekškrūšu vairoga) mīkstspārni neatminējos redzējis... :D Bet nu, ņemot talkā noteicēju, izskatās, ka būs (ir) Cantharis quadripunctata - par tādas sugas eksistenci biju pat piemirsis. Dabasdatos pirmais ziņojums? Ja nu varbūt kāds aizķēries starp nenoteiktiem novērojumiem. Pēc Eiropas izplatības spriežot - boreāla suga (Zviedrijā nav reta, ir arī Somijā un Igaunijā), tā ka gribētos teikt, ka Latvijā varētu būt ne tā biežākā suga?


marsancija 20.marts, 22:21

Redzu, ka Renāte ķērusies pie darba :) Paldies!


dziedava 20.marts, 21:56

Paldies, Renāt!


dziedava 20.marts, 21:55

Vai tad te bija tukši kausiņi / vālīte viegli atdalās no kausiņa? Pēc foto to neredzu.


felsi 20.marts, 20:59

Pievienoju mikroskopiju.


zane_ernstreite 20.marts, 19:25

Paldies, Uģi, par precizējumu un divām man jaunām blakšu sugām!


felsi 20.marts, 19:03

Pievienoju mikroskopiju.


zemesbite 20.marts, 17:57

Paldies. Uģi! :)


meža_meita 20.marts, 16:05

Paldies Julita! Noteikti negribas reklamēt Aliexpress, bet konkrēti šo lupu ir iemīļojuši jau daudzi dabā gājēji, arī es tai skaitā https://www.aliexpress.com/item/32832317838.html?spm=a2g0o.order_list.order_list_main.15.8a4b1802sh4rDb Rakstīts, ka palielinājums ir 40x, bet nu nav tik liels.


ER 20.marts, 14:25

Lieliska nolasījumu rinda.


dziedava 20.marts, 12:45

Apsveicu! Pēc tā, ko lasīju FB, skaidrs, ka pamanīt to dabā nav iespējams. :D Bet mani ieinteresēja - ir tāda 20x lupa, ko var dabā normāli lietot (ne tikai mikroskopā)? Jo manējā ir 10x, un tas mikroskopiskais 30x caurumiņš blakus nav īsti izmantojams. Ir tāda 20x ar kārtīgu skatīšanās laukumu?


erts 20.marts, 12:15

Lielais ķīris ar gredzenu AE77 Daugavpilī novērots 9.gadu pēc kārtas.


Karmena 20.marts, 11:25

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


he* 20.marts, 11:22

Jā. Mēs ar melno dzilnu esam kaimiņienes jau vairāku gadu garumā.


Rallus 20.marts, 08:08

Grodu aka pagalmā ir, tur gan ūdens līmenis turas augsts. Pāris reizes ziemā biju ieskatījies (speciāli gan sikspārni nemeklēju) - nemanīju.


Rallus 20.marts, 07:46

Uģi, pateicīgs par sugu precizējumiem!


Vīksna 20.marts, 07:37

Paldies !


Kiwi 20.marts, 06:28

Paldies, Edgar! Visi putni lidinājās bariņā, tad droši vien visi būs sila cīruļi. Diemžēl nav labākas bildes.


Gaidis Grandāns 19.marts, 22:44

Nav dzirdēta veiksmīga sikspārņu ziemošana "virszemes" objektos Latvijā. Kas gan zina... Varbūt piemērota ziemošanas vieta ir, piemēram, akā, ja Tev tāda ir?


nekovārnis 19.marts, 22:20

Paldies, Uģi! Man ar kas jauns :)


Mo 19.marts, 22:10

Pieliku vēl 2 foto, bet nekas labāks nav. Ja rīt sanāks - mēģināšu dabūt spārna bildi. Katrā ziņā, ļoti kontrastē ar pārējiem merčiem (kopumā gaišāks krāsojums, kas gan pēdējos gadus Saldus mercenēm nav nekas īpašs - regulāri novēroti gaiši īpatņi; taču, te kopumā arī raksts smalkāks).


Edgars Smislovs 19.marts, 21:59

Divi putni kreisajā pusē ir sila cīruļi, visticamāk pārējie arī.


Edgars Smislovs 19.marts, 21:56

Manuprāt, pa vidu, garkakļa un meža pīles hibrīds, iespējams ir kāda spārna bilde, no augšas?


pustumsa 19.marts, 21:54

Paldies, Edgar!


Edgars Smislovs 19.marts, 21:50

Otrajā bildē pļavu čipste


Mo 19.marts, 21:50

Garkaklis vai tomēr mercis?


Laimeslācis 19.marts, 21:13

Paldies, Uģi! Šī arī jauna suga manā sarakstā! :)


Vīksna 19.marts, 21:03

Pēcpusdienā jau 2 baloži dārzā.


CerambyX 19.marts, 21:00

Ou, šis kaut kā paslīdējis garām bija :) Spriežot pēc taustekļu formas un garuma, kā arī galvas formas un priekškrūšu sāniem - tā kā Arenocoris fallenii, sanāk 2. atradne Latvijā! :) Suga pamatā saistīta ar velnarutku grābeklītēm, kas šur tur jau apkārtnē ir gan.


Gaidis Grandāns 19.marts, 20:36

Varētu būt arī ligzdošanai piemērotā biotopā tik vēlu sezonā?


Gaidis Grandāns 19.marts, 20:26

Šeit laikam kļūdaini ievadīta suga.


Gaidis Grandāns 19.marts, 20:21

Domāju, ka šis novērojums ir "pelnījis" ligzdošanas pazīmi. Protams, vajadzētu vispirms pierādīt ligzdošanu ārpus piekrastes/Daugavas baseina. Tomēr suga Rietumeiropā/Lielbritānijā regulāri ligzdo kultūrainavā vispār bez ūdens tuvuma, tā kā biotops jau teorētiski piemērots.


Irbe 19.marts, 18:17

Gaigala


Ivars Leimanis 19.marts, 17:14

Apakša vizuāli abām ir līdzīga, tikai G.separium tā ir oranža, bet G.abietinum - gaiši pelēkbrūna. Jāskaita cepurītes malā himenofora sieniņu skaits vienā centimetrā. Kāda krāsa ir cepurītes virspusei? Cik plata ir bildē redzamā piepe?


adata 19.marts, 16:38

Atvainojos, pagājušā rudenī.


Karmena 19.marts, 15:33

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


Laimeslācis 19.marts, 14:16

Paldies, Uģi, par noteiktajām blaktīm! Konkrēti šī - man jauna suga sarakstā. :)


dziedava 19.marts, 13:50

Tipiska šim laikam, kamēr jaunas nesāk augt :)


Maruta Kusiņa 19.marts, 13:16

Jā, ir ļoti koša, bet apakša ir tāda, kā norādīts egļu sētaspiepei. Jautāju Dianai Meierei, viņa domāja, ka egļu sētaspiepe.


Ivars Leimanis 19.marts, 12:56

Vai nevarētu būt parastā sētaspiepe G.separium? Bildē izskatās ļoti koša, bet egļu sētaspiepe ir gaiši pelēcīgi brūnos toņos (gan virspuse gan apakšpuse).


Kiwi 19.marts, 12:24

Paldies, Edgar!


IlzeP 19.marts, 11:13

Novērojums ir pārāk agrs, lai bez pierādījumiem būtu ticams.


IlzeP 19.marts, 11:11

Novērojums dzēšams un no jauna pievienojams pareizajā vietā.


IlzeP 19.marts, 11:06

Šī suga vēl Āfrikā, būs kāda kļūda.


pustumsa 19.marts, 10:48

Paldies. Tā jau likās


Ivetta 19.marts, 10:35

Paldies, Julita!


Meinards D. 19.marts, 08:21

peļu klijāns?


adata 18.marts, 19:39

Skaisti! Kopš pati šoruden pirmoreiz novēroju un iepazinu garastītes, tās ir kļuvušas par manām favorītēm mazo putnu vidū!


davis_wi 18.marts, 18:39

Gan jau varētu likt B pazīmi


davis_wi 18.marts, 18:37

Turklāt Rankas upīte ir pie Ogres..


edzhus 18.marts, 18:22

Video: https://youtu.be/dtm2fZbMHa4


nekovārnis 18.marts, 17:39

Paldies, Uģi! :)


Irbe 18.marts, 16:49

Agrākais novērojums ir bijis 26.aprīlis http://www.putni.lv/musstr.htm


MargaritaKri 18.marts, 11:54

Var būtt kļūda, protams. Bet lidinājās bariņā virs Daugavas. Tuvu, taču izmantoju binokli. Pirms reģistrēt šo bariņu, pārliecinājos internetā, salīdzinàju savu novēroju ar pieejamajām bildēm. Bet protams, var dzēst šo novērojumi, jo foto man nav.


Matrus 18.marts, 10:24

Paldies par gulbja kontroli, papildināju datu bāzi!


Karmena 18.marts, 09:57

Paldies par sugas noteikšanu, Inese! Paldies par labojumu, Ilze!


IlzeP 18.marts, 09:07

Rimvydas Juskaitis komentārs: "I can not confirm that this is a nest of Muscardinus because of the very large entrance hole. Maybe this is the nest of Phyloscopus collybita?"


Mareks Kilups 17.marts, 22:05

vai tik būs pareizi ?


IlzeP 17.marts, 21:43

Šis būtu agrākais pavasara novērojums vēsturē. Bez pierādījumiem (foto, balss ieraksta) nav apstiprināms.


dziedava 17.marts, 10:19

Hipotētiski varētu būt Didymium bahiense, kam LV zināmas 3 atradnes, ja nav vēl kas retāks.


meža_meita 17.marts, 10:16

Paldies Julita! Šis no BVZ siena, varbūt vēl kas interesants saglabājies :) Paraugu Tev nosūtīšu.


dziedava 17.marts, 10:15

Vispirms - izcili foto! Kā Tev tik labi izdodas apgaismot?! Otrs - tieši nesen lasīju par gļotsēnēm uz siena pārpalikumiem, ka mūsdienīgie ruļļi samazina gļotsēņu klāstu, bet šī joma mums vispār neapgūta! Ir vērts pētīt, meklēt sugas, varētu būt arī tādas, kādas vēl nav LV reģistrētas. Trešais - varētu būt didīmija no retā gala, bet vajag paraudziņu - skatīt kolumellu galviņas iekšienē (krāsu, formu), perīdiju u.c. pazīmes.


meža_meita 17.marts, 10:14

Julita šīs nē, bet no jaunā novērojuma ir ievāktas.


dziedava 17.marts, 10:09

Ievāktas šīs nebija?


Dzeerve 17.marts, 09:54

Paldies!


ER 17.marts, 08:44

Ziemeļu gulbis ar metāla gredzenu Latvia Riga EM728 un zilu kakla gredzenu 5E28 gredzenots kā mazulis 03.08.2012. Vidzemē starp Drustiem un Lizdoli. Kakla gredzenu nozaudējis.


enesija 17.marts, 07:40

Araneidae Araneus diadematus


felsi 17.marts, 06:55

Virsma kā parastajai(:


dziedava 16.marts, 23:14

Tās nebūs gļotsēnes, bet sēnes


imis23 16.marts, 22:52

Visticamāk āpsis.


dziedava 16.marts, 22:30

krāsa arī neparasta, liktu ne uz parastāko. Vai arī virsma kā parastākajai?


felsi 16.marts, 22:13

Pievienoju mikroskopiju, ieinteresēja, jo bija 2-4 mm lielas.


felsi 16.marts, 20:13

Pievienoju mikroskopiju.


Rekmanis 16.marts, 17:40

Paldies par informāciju. Ceru, ka dabasdatu administratori akurāti pieies visiem atlanta novērojumiem, īpaši ziemojošo putnu atlanta novērojumiem.


Mežirbe777 16.marts, 17:29

Chrysothrix candelaris.


dziedava 16.marts, 14:53

Varētu būt kāda vilkpienaine Lycogala sp.


dziedava 16.marts, 14:53

Šūnaine tā nav noteikti (tā ir violeti brūna). Vai vispār ir gļotsēne?


andrisb 16.marts, 13:40

Paldies!


enesija 16.marts, 11:59

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 16.marts, 11:59

Thomisidae Xysticus sp.


enesija 16.marts, 11:58

Philodromidae Philodromus sp.


enesija 16.marts, 11:12

Theridiidae Steatoda sp.


enesija 16.marts, 11:01

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 16.marts, 10:58

Theridiidae Enoplognatha sp. (ovata?)


enesija 16.marts, 10:55

Philodromidae Tibellus sp.


enesija 16.marts, 10:53

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 16.marts, 10:53

Araneidae Mangora acalypha


enesija 16.marts, 10:52

Lycosisae Pardosa sp.


enesija 16.marts, 10:51

Agelenidae Agelena labyrinthica


enesija 16.marts, 10:50

Salticidae, Attulus terebratus


enesija 16.marts, 10:37

Gibbaranea gibbosa


Vīksna 16.marts, 08:34

Apsveicu !


Dzeerve 15.marts, 21:06

Paldies! Reģistrēju pirmos šī gada dabā ieraudzītos kukaiņus, lai arī nebija jausmas, kā tos noteikt.


Dzeerve 15.marts, 21:04

Paldies!


Ilsek 15.marts, 20:49

Paldies. Man likās, ka ķerra, bet samulsināja tā gaišā līnija knābja galā. Neizdevās atrast bildes, kur būtu tāpat, tāpēc nevarēju saprast.


nekovārnis 15.marts, 20:25

Visdrīzāk kāds sīksmecernieks. Tur daudz līdzīgu sugu/ģinšu.


Laimeslācis 15.marts, 20:09

Juhū! Paldies! :))


felsi 15.marts, 20:06

Pievienoju mikroskopiju.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts