Aktīvie lietotāji: 502 Šodien ievadītie novērojumi: 417 Kopējais novērojumu skaits: 2163095
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Picus canus - 2025-05-22 Aigars
Plagiothecium latebricola - 2025-05-21 Ilze Ķuze
Ficedula parva - 2025-05-22 Edgars Smislovs
- 2025-05-22 Aigars
Turdus merula - 2025-05-22 Ilona_rasa
Erithacus rubecula - 2025-05-22 Ilona_rasa
Upupa epops - 2025-05-22 AnnaStrapcane
Nezināms
Ignotus
@ lolitapetkevica
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 22.maijs, 13:12

Šobrīd nomainu nosaukumu uz Reticularia jurana, lai pavisam nepazūd, jo tas sanāk tuvākā no zināmajām versijām, tikai izmērā par lielu. Un uz sajūtām, ka īsti nav, bet nav arī citu variantu. Tas varētu būt Vijas-Rendijas gļotpūpēdis :D, jo te ir ļoti līdzīgs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/dfb6d880d0b66c6d6be866f15871d28a/


Osis 21.maijs, 21:57

Paldies Amanda!!!


Amanda 21.maijs, 21:44

Bildē ķīķis


W 21.maijs, 19:14

Paldies par skaidrojumu!


mufunja 21.maijs, 14:24

Paldies. Jā, mežā.


Kukainis 21.maijs, 14:07

Dažkārt tumšajam kailgliemezim ir arī gaiši laukumi. Pieļauju, ka šim kailgliemezim gaišie laukumi dominē t.i. albīns. Izmērs un virsmas struktūra atbilstoša. Ja mežā, tad droši ir šī suga.


ivars 21.maijs, 11:25

Melnkakla gārgale.


ekologs 21.maijs, 11:01

Ir arī mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri) :)


mufunja 21.maijs, 08:05

Es daudz nezinu par kukaiņiem, bet esmu šos redzējis jau agrāk, tikai mazus. Šis noteikti ir liels.:) :)


Vīksna 20.maijs, 21:48

Paldies ! Kamēr pa dārzu ņēmos, man arī ko interesantu atzīmē.


CerambyX 20.maijs, 21:01

Ups :D


ekologs 20.maijs, 20:56

Samtērce (Trombidiidae sp.).


ekologs 20.maijs, 20:37

Te drīzāk bija domāts Lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis) :) Kaut kas laikam pārleca, saspaidījās :)


VijaS 20.maijs, 20:30

Uģi, te droši vien kaut kas cits ar eglēm saistīts bija domāts?


ekologs 20.maijs, 20:29

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


VijaS 20.maijs, 20:27

Paldies, Valda, par grīšļiem! :)


ekologs 20.maijs, 20:26

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 20.maijs, 20:23

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 20.maijs, 20:16

Šis būs Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


Ziemelmeita 20.maijs, 17:13

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 20.maijs, 15:59

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu.


ekologs 20.maijs, 14:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 20.maijs, 12:48

Jā, mirmicoides! Super - jauna suga Latvijai! Sen jau šo gaidīju (un arī centos atrast) :)


Martins 20.maijs, 10:28

Tagad suga skaidra. No, mazajām (sērkociņa resnuma) spārēm šī ir vienīgā sarkanā krāsā. Klajumspāres būs 2-3 reizes resnākas un spārnus turēs izplestus.


dziedava 20.maijs, 10:22

Paldies! Jā, uz dzīvajiem kokiem vēl ir "kur rakt". Vasaras otrā pusē, rudenī būs jāsāk nopietnāka izpēte, jo pagājušā gadā šo nišu atklāju tikai 18. novembrī - stipri pavēlu..


zemesbite 20.maijs, 01:22

Oho! Apsveicu! :)


edge 19.maijs, 22:44

Tā kā nav izdevies iegūt pārliecinošu foto, suga tiek mainīta uz nenoteiktu klijkaiju.


KM 19.maijs, 22:23

Manuprāt, tomēr parastais zilenītis, nevis tumšbrūnais. Lieki plankumi uz priekšspārna.


Laimeslācis 19.maijs, 21:48

Paldies!


guta7 19.maijs, 21:42

Paldies par skaidrojumu. Visai bieži atrodu, bet saprotu, ka noteikt līdz sugai ir grūti.


nekovārnis 19.maijs, 21:27

Hmm, Himacerus mirmicoides?


Grislis 19.maijs, 20:16

Ļoti jauniņš, bet izskatās pēc Carex elongata.


Ziemelmeita 19.maijs, 20:12

Paldies,Valda! Papētīšu ar lupu.


Grislis 19.maijs, 20:10

Jā, varētu būt krastmalas grīslis, bet pavasarī līdzīgs ir arī slaidais grīslis, kas aug līdzīgos apstākļos. Lai tos atšķirtu, jāsaskaita cik daļās dalās drīksna (sievišķā zieda daļa, kas nāk ārā no puslīša). Ja dalās 2 daļās, tad slaidais grīslis. Ja dalās 3 daļās, tad krastmalas grīslis. Tas protams dabā labāk saskatāms ar lupu :) Var arī apskatīt apakšējo lapu makstis - krastmalas grīslism tās ir sarkanīgas, bet slaidajam grīslism brūnas. Foto redzamie eksemplāri man vairāk izskatās pēc slaidā grīšļa, bet tā kā minētās pazīmes nav redzamas, tad negalvoju.


ekologs 19.maijs, 19:53

Hm... Bombus vestalis?


Ziemelmeita 19.maijs, 19:29

Paldies,Valda un Marek!


Grislis 19.maijs, 19:03

Paldies noteicējiem, tomēr tas nav pavasara grīslis. Ar tādu pašu kuplu putekšņlapu ziedu vārpiņu pavasaros ir arī virsāja grīslis Carex ericetorum. 3.foto ir redzams ļoti tipisks virsāja grīšļa eksemplārs - neliels, bet ciešā cerā, lapas daudz, tumši zaļas, stīvas, nedaudz izliektas uz leju lokveidā. Kad sievišķajās vārpiņās nogatavojas pūslīši, tad tos sedz segplēksnes, kuru malas ir balti plēvjainas, bārkšainas (turpretim pavasara grīslim segplēksnes neasi smailas, nav plēvjainas). Turklāt pavasara grīslis parasti aug pļavās, ne mežos.


ekologs 19.maijs, 18:57

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


ekologs 19.maijs, 18:54

Skrejvabole (Carabidae sp).


ekologs 19.maijs, 18:48

Un atkal es kaut kā nonāku, iespējams, līdz Anaspis frontalis.


dziedava 19.maijs, 18:45

Iepriekš noteikta kļūdaini par tuvāko no zināmajām sugām, jo par 2024. gadā izdoto grāmatu (vienīgā vieta, kur var izlasīt sugas pilnīgu aprakstu līdz ar kvalitatīviem foto) vēl neko nezināju. Iepriekš noteiktā suga raksturīga uz kritalām, kamēr P.orbis - uz dzīviem kokiem, esot saistība ar ķērpjiem.


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Valda!


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Mārtiņ! Bilde kamerā, vēlāk vakarā pievienošu.


Martins 19.maijs, 17:41

Sarkanā klajumspāre nebūs - šai sugai stipri par agru - agrākie novērojumi ir tikai jūnija beigās.


Vīksna 19.maijs, 17:34

Sprakšķis.


Vīksna 19.maijs, 17:32

Krabjzirneklis Xysticus ulmi.


E L Jenots 19.maijs, 13:33

paldies


Platacis 19.maijs, 13:07

Te jau laikam man ir jāaizstāvas, jo Edgars redzēja to, ko redzēja, bet no bildēm mums ar Jēkabu bija jānosaka, jo Jēkabs skatījās binoklī. Mēs fotoatēlos tiešām redzam garo asti, kas gan ir ļoti blāva, jo tieva un konvertējot tā pazūd vai ir grūti akcentējama, šeit saite, kur ir apvilkts ēnojums, ko redzu https://failiem.lv/u/4xkfgaba8y , kas noteikti nav nekādi 7cm, bet ir teju spārna garumā, pie tam slīpi lidojošam putnam, par silueta smagnējumu pievienotajās bildēs var piekrist, bet ne jau salīdzināt ar citā rakursā planējošu putnu, bet tajā pašā saitē ir redzams arī atbilstošāks siluets. Toties visās bildēs var redzēt, ka nekādi spoguļi nespīd no spārniem, vēders un kakls ir gaišs. Izskatot bildes tika gūts apliecinājums tam, ko Edgars redzēja un man nebija nekāda pamata apstrīdēt, jo spēju saskatīt fotoatēlā pieauguša īpatņa garo asti.


Martins 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri! Pētniecība gan ir periodiska, bet tomēr dati noder. Piemēram gatavojot sugas novērtējumu Latvijas Sarkanajai grāmatai (https://sarkanagramata.lu.lv/) pārskatīju arī DD novērojumus. Daudz nebija, jo dēles tomēr nav cilvēki iemīļotākā sugu grupa :) , taču jaunas atradnes bija. Un sugas statuss pēc jaunākā vērtējuma ir NT (Near Threatened) – gandrīz apdraudēta suga.


Ziemelmeita 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri!


fufuks 19.maijs, 10:57

57.047444, 23.186302, ja nu kāds pēta.


Rallus 19.maijs, 09:25

Pazīmes no foto visticamāk tomēr liecina par īsastes klijkaijas pieaugušā putna gaišo formu: samērā plati spārni, baltais vēders nav plakans / pieplacināts, bet izteiksmīgs lokveida uz leju. Kopumā izskatās smagnējāka, trešajā bildē galva redzama ar izteiktu kontūru. Šeit salīdzinājumam foto no Zviedrijas dienu iepriekš: https://www.artportalen.se/Media/Image/5857008 ar gaišās formas veco putnu. Īsastes klijkaijai ir spics astes gals un tas var būt labi saskatāms, kas pieminēts par novēroto. Astes spalvu garums sasniedz līdz 7 cm un rada iespaidu par "garasti".


meža_meita 19.maijs, 08:24

Julita, vaboļu mēsli iekš satrupējuša celma. Kad iešu garām, paskatīšos, kā būs attīstījusies, bet ja es viņu satraumēju, vai attīstīsies?


IlzeP 18.maijs, 22:57

Bildē tas pats augs, kas šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/fd4f3cf5fea61185e0ecdeea9fcd6575/ Kurš no abiem ziņotajiem novērojumiem ir pareizais?


IlzeP 18.maijs, 22:55

Neizdodas "atslēpt".


Ziemelmeita 18.maijs, 21:55

Paldies,Valda, par grīšłu noteikšanu !


Ziemelmeita 18.maijs, 21:54

Paldies,Valda!


Martins 18.maijs, 21:33

Medicīnas dēļu atradnes nav nepieciešams slēpt - šai sugai nav ne formāli noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne arī pēc būtības slēpjams. Es pat teiktu, ka šo ir vērts izcelt kā interesantu novērojumu (bet tad droši vien jāskatās vai nav vēl kāds medicīnas dēļes novērojums, kas nav "iecelts saulītē").


Grislis 18.maijs, 21:32

Varētu būt Carex ericetorum. Pārāk jauns. Grīšļus vislabāk var noteikt nevis to ziedēšanas laikā (kā citus augus), bet gan tad, kad ir gatavi pūslīši - vasarā.


Grislis 18.maijs, 21:29

Pavasarī grīšļus ir grūti noteikt, vizuāli Carex acuta vai C. acutiformis.


Martins 18.maijs, 21:28

Šos nevarēs droši noteikt pēc bildes. Vairumā gadījumu vārpstiņgliemežu noteikšanai svarīgās pazīmes slēpjas čaulas atverē - forma + iekšpusē redzamie valnīši, "zobiņi"... Tur vajag iespējami labāku bildi čaulas ieejai. Ja gliemezis ir daļēji vēl ieejas atverē (kā tas viens eksemplārs attēlā), tad ar kādu skujiņu vai zariņu viņu vajag pabakstīt, lai ievelkas dziļāk čaulā (aiz līkuma).


Vīksna 18.maijs, 21:21

Lielgalvmuša Myopa sp.


Grislis 18.maijs, 21:19

100% neesmu pārliecināta, bet tā izskatās.


Grislis 18.maijs, 20:56

Šis tiešām izskatās pēc kāda hibrīda... Derētu redzēt ievākto herbāriju.


Grislis 18.maijs, 20:38

Varētu būt. Tur bija jāpaskata knābīša šķēlums, kas foto nav redzams.


dziedava 18.maijs, 20:34

Paldies, Valda!


Grislis 18.maijs, 20:15

Piekrītu Ulda versijai - vizuāli visticamāk Carex acutiformis. Ja ir lupa, tad šiem augstajiem grīšļiem der paskaitīt, cik daļās dalās drīksna - ja 2, tad var būt Carex acuta, ja 3, tad Carex acutiformis.


Grislis 18.maijs, 20:06

Biotops tomēr diemžēl nav piemērots C. davalliana. Visticamāk - jauns Carex elongata.


Vīksna 18.maijs, 17:20

Paldies !


Vīksna 18.maijs, 16:13

Vai šī varētu būt lakstīgala ? Kur tiešām dziedāja, neskaidra bilde. Jau nedēļu mājās dzied, senāk tikai tālāk varēja dzirdēt.


zemesbite 18.maijs, 14:35

Paldies, Ansi!


zemesbite 18.maijs, 14:34

Paldies, Uģi!


ekologs 18.maijs, 14:18

Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata).


ekologs 18.maijs, 14:14

Medicīnas dēle (Hirudo medicinalis).


nekovārnis 18.maijs, 13:20

Visdrīzāk jau Clytra quadripunctata, bet drošībai labāk jāredz punktējums gar priekškrūšu vairoga malu.


Tadevire 18.maijs, 13:08

Paldies, par ieteikumu, ņemsim vērā.


Ziemelmeita 18.maijs, 12:27

Paldies,Ansi!


Ziemelmeita 18.maijs, 12:26

Paldies,Artur!


ekologs 18.maijs, 12:24

Bombus terrestris/lucorum noteikti nav. Pašlaik jau labāk likt nenoteiktu :)


IlzeP 18.maijs, 12:07

Noteica Ansis Opmanis


IlzeP 18.maijs, 11:55

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:52

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:47

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:35

Šī staču bija čurkstes? Bija pazudis nosaukums.


IlzeP 18.maijs, 09:52

Valda noteica kā Carex elata. Kura pasuga?


IlzeP 18.maijs, 09:50

Valda: "Carex riparia, iespējams, ka C. acutiformis, bet tas pavasarī būtu zilganāks."


IlzeP 18.maijs, 09:45

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


IlzeP 18.maijs, 09:42

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


sandis 17.maijs, 20:09

Laiks un vieta sakrīt, bet nesakrīt skaits - šajā novērojumā 2, otrā - 1. Apskatot šos visus kļūdainos gadījumus, šķiet, ka dzēšamie tomēr nav bijuši dublikāti. Arī tad, ja sakrīt vieta un laiks, tie var būt no vienas vietas un vienā laikā (minūtē) ieziņoti dažādi novērojumi.


sandis 17.maijs, 20:05

Nepateikšu, kas tas ir bijis, bet laikam jau jādzēš.


Ziemelmeita 17.maijs, 20:04

Paldies,Artur,Ilze,Uģi! Labākas bildes nav. Mainīt uz pascuorum vai nenoteiktu?


ekologs 17.maijs, 18:20

Arī, jā


CerambyX 17.maijs, 12:41

Gan jau pascuorum


IlzeP 17.maijs, 12:32

Terrestris/lucorum noteikti nav, bet vai nav kāda bilde, kur pakaļgals labāk redzams?


ekologs 17.maijs, 12:15

Te, manuprāt, būs Koku kamene (Bombus hypnorum) :)


IlzeP 17.maijs, 09:54

Kādēļ gan lai viņi neizdzīvotu? Tā ir normāla ligzdošanas vieta meža pūcei, vecāki viņus tur baro! Tikai, lūdzu, nevajag tos apmeklēt, lai par agru neizdzītu no slēptuves.


IlzeP 17.maijs, 09:30

Šis jau gan laikam nebūs dublikāts https://dabasdati.lv/lv/observation/ed0c6e85072ffa055caada86fe47844a/ , jo sakrīt vieta, bet nesakrīt laiks.


IlzeP 17.maijs, 09:27

Sandi, vai šis varētu būt dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/0647ced56476033aeff90352be7bc0db/ ? Šis dzēšamas?


IlzeP 17.maijs, 09:19

Nebija sugas nosaukuma datu bāzē; ceru, ka bija domāta parastā priede.


Tadevire 16.maijs, 23:20

Ziņkārības mocīti, šodien aizbraucām apraudzīt pūčulēnus. Pirmo reizi tie tika uzieti vecā šķūnī, starp dažādām vecām mantām. Uz šodien (pēc 3 dienām) pūčulēni ir mainījuši savu "vietiņu" , tuvāk izejas durvīm. Moka jautājumi - vai tiem ir iespēja izdzīvot? Vai ir novērotas šādas izdzīvošanas situācijas arī citviet?


Jānis Ķuze 16.maijs, 23:03

Paldies par ziņojumu! Putnu gredzenoju 15.06.2003. rajonā pie Engures ezera kā vienu no diviem jaunuļiem ligzdā. Interesanti, ka šo gadu laikā tas vēl nekur nebija reģistrēts, šis ir pirmais un vienīgais novērojums. Uz labās kājas Latvia Riga 089.


Tadevire 16.maijs, 22:51

Nestrīdēšos :)


Ziemelmeita 16.maijs, 14:25

Paldies,Edgar, par palīdzību putnu noteikšanā!


Ģimene Kuzhel 16.maijs, 13:35

https://submit.cr-birding.org/animals/145627/


Vīksna 16.maijs, 13:20

Paldies !


Edgars Smislovs 16.maijs, 11:35

Baltā stārķa lidspalvas ir melnas.


Edgars Smislovs 16.maijs, 11:21

Vai meža puce?


dziedava 16.maijs, 09:54

Bet tie vaboļu mēsli ir uz kā? Ir kāds celms vai citāda koksne apakšā? Pēc foto nevar saprast, kas tas varētu būt, būtu jāskatās, kad nobriest. Varbūt traumēta vilkpienaine? Būtu labi redzēt rakstiņu uz virsmas.


meža_meita 15.maijs, 09:09

Paldies, būs vēl šeit iešana, paskatīšu rūpīgāk.


ekologs 15.maijs, 08:54

Zilganzaļā eļļasvabole (Meloe brevicollis). Cik var redzēt, tad priekškrūšu vairogs ir platāks par garumu.


Ziemelmeita 14.maijs, 17:54

Paldies,Julita!


Grislis 14.maijs, 17:22

Paldies, Julita, par šīs retās sugas noteikšanu! Foto arī ir Julitas.


mufunja 14.maijs, 16:53

Bet mani mulsina peridija krāsa, tā ir ļoti tumša.


mufunja 14.maijs, 16:41

Julita, es pievienoju foto. Izskatās pēc Licea minima.


Amanda 14.maijs, 15:52

Ķivulis


AgneseČamane 14.maijs, 15:42

Paldies par labojumu, jo sugu precizēju arī ar maniem putnu draugiem un nav skaidrs kāda aptumsuma vadīta esmu ieklikšķinājusi kukaiņu piekūnu. :D


Amanda 14.maijs, 14:55

Pelēkais strazds


Martins 14.maijs, 14:19

Vai visas trīs bildes tiešām ir attiecināmas uz šo novērojumu (=nav kāda DD kļūda)? Ja jā, tad trešajā bildē ir vidējais dzenis, nevis baltmuguras dzenis.


Ziemelmeita 14.maijs, 11:21

Paldies,Ivar!


Ziemelmeita 14.maijs, 11:21

Paldies,Artur! Nākošreiz mēģināšu tikt pie sejas foto.


ivars 14.maijs, 10:56

Visdrīzāk lietuvainis.


ekologs 13.maijs, 21:45

Te, manuprāt, ir Lapsene (Vespula germanica). Lapsenēm, precīzākai sugu noteikšanai, būtu labi nobildēt arī seju, tās zīmējumu. :)


ekologs 13.maijs, 21:17

Smecernieks (Otiorhynchus sp.)


dziedava 13.maijs, 20:45

C.nigra ir lielākā - 3 un vairāk mm gara, sīkākas ir tieši citas. Ja līdz 2mm, tad varētu nebūt C.nigra.


dziedava 13.maijs, 20:44

Zinu, bet šoreiz nebūs. Šobrīd varēju atvēlēt laiku tik, cik jau atvēlēts. Tālāk ceru uz kādu, kas gatavs ņemt paraugu :)


dziedava 13.maijs, 20:43

Paldies, Ivar! Pēdējo bildi pieliku vairāk kā info, ka turpat bija arī tik ļoti sīki ekspemplāri - acīmredzot, tikko sākuši augt.


meža_meita 13.maijs, 20:28

Julita, tāda liela, fleogenas lielumā. Dziedavas atslēga man teic C.nigra vai Comatricha sp. (Abām izvēlēm 18 punkti). Atceros uz savas guļbūves augošās C.nigra bija ļoti smalkas, sīciņas. Bet šī vismaz uz pusi lielāka.


Ivars Leimanis 13.maijs, 20:17

Noderētu amfigastriju foto.


Ivars Leimanis 13.maijs, 20:16

1.-3.bildē ir cilu ričija.


Tadevire 13.maijs, 19:30

https://youtube.com/shorts/iGM-hpkhW_U


Ziemelmeita 13.maijs, 18:52

Paldies,Ilze!


IlzeP 13.maijs, 17:44

Piedošanu, man Uģa labojums vēl nebija parādījies. Tagad izlaboju.


ekologs 13.maijs, 16:54

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


zemesbite 13.maijs, 15:38

Paldies, Julita!


zemesbite 13.maijs, 15:36

Paldies, Renāte!


ekologs 13.maijs, 14:54

Ilze, jūs ar Uģi gandrīz vienlaicīgi veicāt izmaiņas. Ar šiem īsspārņiem arī brīžiem ir grūtības - ir matiņi vai nav utt. Un ja vēl bildei kvalitāte ir kāda ir, tad ir vēl grūtāk. Ja jau Uģis domā, ka te līdz sugai nevar noteikt, tad jau būtu labi veikt izmaiņas uz Staphylinus sp. Paldies! :)


zane_ernstreite 13.maijs, 14:07

Esmu noskatot bijusi neuzmanīga, paldies, Edgar, par labojumu!


Ziemelmeita 13.maijs, 11:51

Vairoga sārtlapīte (Entoloma clypeatum). Sarakstā neatradu. Aug lapu koku mežos,parkos,dārzos,zālainās vietās. Veido mikorizu ar rožu dzimtas kokiem un krūmiem.


inita_h 12.maijs, 20:10

Paldies!


CerambyX 12.maijs, 19:14

Vai hibrīds


ekologs 12.maijs, 19:08

Īsspārnis (Staphylinus dimidiaticornis).


ekologs 12.maijs, 18:59

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


mufunja 12.maijs, 18:32

Paldies, Julita. Protams, mēģināšu, ja sanāks. Nu, tie ir ļoti mazi.


Ziemelmeita 12.maijs, 18:26

Paldies, Julita!


dziedava 12.maijs, 16:31

Vajadzētu vienu un to pašu paraugu ar dažādiem KOh, jo dažādus paraugus īsti salīdzināt jau nevar


dziedava 12.maijs, 16:30

Viens variants ir Diderma tigrinum


dziedava 12.maijs, 15:54

Ja tur var saskatīt sporu masu (neliekot zem stikliņa, bet tāpat no augšas), tad to vajadzētu nofotografēt, jo sporu masas krāsa var būt svarīga. Šīs ir viegli mikroskopēt, ja ir daudz - tad viegli nobirdināt uz stikliņa un visu arī vajag mikroskopēt - vajag redzēt gan perīdija skaldnes - krāsa mikroskopijā, virsma, kādas ir to maliņas, kā arī sporām krāsa, virsma un izmērs.


dziedava 12.maijs, 15:51

Cik gara?


IlzeP 12.maijs, 15:47

Intereses pēc - vai šis bija Somijā vai arī novērojumam bija jābūt Latvijā?


Gaidis Grandāns 12.maijs, 15:41

Drīzāk gan sarkanā klija


dziedava 12.maijs, 14:46

Viļņainās lapiņas izskatās pēc viļņainās lācītes


Deichmane 12.maijs, 11:24

Video: https://youtube.com/shorts/J4-xYGIhz7w?feature=share


KM 12.maijs, 01:40

Ceru, ka audio fails pievienojās


VijaS 11.maijs, 20:59

Paldies, Uģi!


zemesbite 11.maijs, 20:44

Paldies, Uģi!


CerambyX 11.maijs, 20:02

Attēlā varbūt vajadzīgās sugas noteikšanas pazīmes 100% saskatīt nevar, tomēr tas ko var it kā saskatīt, manuprāt, ir ok U.rufa. Arī apdzīvotais substrāts (satrupējusi priedes kritala) atbilst labāk rufa (culinaris tipiski satrupējušā lapkoku - bērzu, apšu, ozolu utml. - koksnē vai zem stāvošu nokaltušu stumbru mizas utml.).


Eggy 11.maijs, 18:27

Paldies! Pievienoju papildus bildi ar dobumu, kuram blakus šis dzenis pielidoja. Ielīda arī.


Amanda 11.maijs, 16:43

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 11.maijs, 13:40

Anaptychia ciliaris.


ausma156 11.maijs, 13:13

Vecs egļu mežs , dažas priedes. Lielākās priedes apkārtmērs 1,95metri.


Ģimene Kuzhel 11.maijs, 12:50

Liels paldies!


zemesbite 11.maijs, 10:12

Paldies, Ansi!


P.Timoščuks 11.maijs, 02:38

U. culinaris(?)


Amanda 10.maijs, 23:49

Mazais ērglis


Amanda 10.maijs, 23:47

Mazais ērglis


dziedava 10.maijs, 21:34

Paraugā kopā ar foto labi redzamo gļotsēni bija arī diezgan daudz mazā kriksīte Licea minima, kas sanāktu senākais novērojums Dabasdatos, ja to pievienotu (un pievienot vajadzētu :))


IlzeP 10.maijs, 21:02

Vēl viens novērojums ar pazaudējušos sugu...


dziedava 10.maijs, 18:01

Pēc foto krāsas aveņgļotsēne, bet paraugs sakaltis ciets, nenosakāms


Santoo 10.maijs, 17:29

Tā vajadzētu būt, diemžēl, manā gadījumā ikonas nereaģēja, nezinu kāpēc tā, vakar, pirmo reizi šajā portālā piereģistrējos...jāatzīst, manā pusē daudz dažādu putnu, augu un dzīvnieku...pie barotaviņas pīlādzītī sēdēja Apodziņš, Zvirbuļvanags uzbruka mazputniņiem krūmā, pie barotaviņas, šie kā tādi birstoši āboli no ābeles, samuka krūma apakšā, biezoknī, kur plēsējs netiek klāt...laidarā reiz bija ielaidusies Pūcīte(šķiet, Meža pūce), mazais šunelis ar šo cīkstējās, kad nogrāba, Pūcīte izmantoja viltību un izlikās beigta, tas viss notika naktī, bet Pūcīti sabužināju un šī aizlaidās...Dzenīts bieži klaudzina koku sausajos zaros...pļavā bieži redzu lielo plēsīgo putnu, šķiet Mazais ērglis, vai kas līdzīgs...pagājušajā gadā lācis rosījās pļavā, tas video uzņemts...vāverīte, cauna, lapsiņas, mežacūkas, stirniņas, alnis udc, daba ir krāšņa savā daudzveidībā.


dziedava 10.maijs, 17:21

Bija paraugs pl.13:35, kur nebija nekā par gļotsēņu tēmu (~zeme) un paraugs 13:36, kurā bija pumpurītes, kas tika mikroskopētas. Dabasdatos bija šis novērojums pl.13:35 un neviena, kas varētu atbilst pl.13:36, tāpēc pieņēmu, ka abi vākumi ir no tās pašas vietas.


IlzeP 10.maijs, 15:58

Mainīju uz kadiķi, jo Homo sapiens jaunajā portālā nebūs.


IlzeP 10.maijs, 15:42

Mainīju sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


CerambyX 10.maijs, 15:25

Nepareizs datums droši vien.


dziedava 10.maijs, 13:56

Grūti teikt, vai 2. foto varētu būt tas pats, kas paraugā, jo paraugs ir ar tumšbrūnām gļotsēnēm. Suga noteikta atbilstoši parauga mikroskopijai.


IlzeP 10.maijs, 12:20

Šis novērojums bija pazaudējis nosaukumu. Mainīju uz nenoteiktu bērzlapi.


IlzeP 10.maijs, 11:34

Tomēr šim ir suga. Pārējie Tavā, Uldi, profilā rādās kā "Nezināms", bet atverot novērojumu kaut kāds kodējums. Pārsauc, lūdzu, tos ar kodējumu sugas nosaukuma vietā.


IlzeP 10.maijs, 11:26

Arī šis zaudējis sugu


IlzeP 10.maijs, 11:23

Kura no šīm sugām ir slima vai ievainota? (Kas jādara ar šo novērojumu - vai sugas, kas nav Homo sapiens, saziņotas?)


IlzeP 10.maijs, 10:49

Valt, vai garšoja labi?


IlzeP 10.maijs, 10:20

Izlaboju


IlzeP 10.maijs, 09:37

Maijas minētā Vides SOS ir aplikācija, kurā ziņot. No Dabasdatiem vides pārkāpumu gadījumi pie atbildīgajām institūcijām nenonāk.


IlzeP 10.maijs, 09:11

Vai vidējais dzenis un melnodzene tika ieziņoti?


IlzeP 10.maijs, 09:06

Mežacūkas paliekas? Varētu pārlikt uz šo sugu, jo jaunajā portālā Homo sapiens nebūs.


ekologs 10.maijs, 07:29

Jā, cik neskaties tos matiņus, vēderu (spīdīgs, matēts utt.) u.c., vieglāk nepaliek :)


IlzeP 10.maijs, 07:18

Aplikācija parāda Jūsu atrašanās vietu pati, un tad karte bīdāma ar diviem pirkstiem tā, lai ekrāna centrā esošais krustiņš sakristu ar putna atrašanās vietu.


IlzeP 10.maijs, 07:16

Paldies par ziņu!


CerambyX 09.maijs, 22:31

polyctena/rufa abas ārēji tiešām līdzīgas (te dabasdatos droši vien būtu patiesībā korekti visas Formica rufa, atzīmēt kā rufa/polyctena sugu pāri, jo tikai tā no malas pēc pūžņa vai vienkārša foto laikam atšķirt īsti nevar - tas tik tā kaut kā iegājies, ka tie lielie pūžņi ir rūsganā meža skudra, kaut polyctena ir tik pat bieži sastopama suga), galvenā atšķirība it kā, ka rufa krūšu virspuse ar lielāku skaitu atstāvošu matiņu/sariņu, bet polyctena mazāk - atkarībā no noteicēja kuru skatās, tas tā robeža norādīta samērā dažāda (12, 20, vismaz 3 pāri utml). It kā iesaka no vienas ligzdas skatīties kādu 'sēriju' eksemplāru (nu teiksim kādus 5-10, bet varbūt pat vairāk), lai tad var 'vidēji' novērtēt matiņu skaitu, jo vienam eksemplāram tie var būt arī, piemēram, nodiluši vai 'uz robežas'. Šis man ar izskatās pēc polyctena/rufa, tomēr kopumā jau jāņem vērā, ka vēl jau arī ir citas ~ līdzīgi krāsotas sugas, kas atšķirsies, piemēram, ar matainu pakausi/galvas aizmugurējo daļu (aquilonia, pratensis, lugubris, truncorum - pēdējā gan ar sarkanāku galvu, atšķiras labāk) vai ar iegriezumu klipeusa priekšējā malā (sanguinea). Nu un tad vēl sugas kam galvas aizmugurējā daļa ieliekta (exsecta, forsslundi, pressilabris, foreli). Nu un vēl citas :D


nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts