Aktīvie lietotāji: 280 Šodien ievadītie novērojumi: 97 Kopējais novērojumu skaits: 2271045
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Hydrocoloeus minutus - 2025-12-21 Rallus
Passer domesticus - 2025-12-21 Rallus
Lanius excubitor - 2025-12-21 Rallus
Anser anser - 2025-12-21 Rallus
Columba livia f. domestica - 2025-12-21 Rallus
Anser albifrons - 2025-12-21 Rallus
Fringilla coelebs - 2025-12-21 Rallus
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Auzene 21.decembris, 20:08

Nenoteikts īvju dzimtas augs, pēc pazīmēm līdzīgs Latvijā neaugošajai Torreya taxifolia.


Siona 21.decembris, 18:54

Sēņu grupiņā noteica kā Xylaria filiformis, bet te šī suga pagaidām nav pievienota sugu sarakstam! ;)


roosaluristaja 21.decembris, 13:55

PictureThis domā tāpat


ekologs 21.decembris, 13:54

Simfila, manuprāt, atbilst Symphylella vulgaris. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:38

Sēne


ekologs 21.decembris, 13:37

Manuprāt, Haplophthalmus danicus. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:01

Ja tās ir pilnībā apaļas un vāciņš plaisā neregulāri, tad var būt baltapaļā var. scyphoides. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir atsevišķa suga, jo sporas arī atšķiras. Sāku šīs pētīt tieši tāpēc, ka man uzkrītoši atšķiras titulsporas var. leucocephalum un var. scyphoides, un tieši šo tēmu atradu arī Craterium scyphoides aprakstā. Tā ka vērts mikroskopēt, pievēršot uzmanību sporu rakstam, kurā tad ir jābūt lielākām un neregulāri izvietotām kārpām.


W 20.decembris, 21:51

Neodasyscypha cerina - tā apgalvo internets.


Vīksna 20.decembris, 18:48

Paldies !


efesaa 20.decembris, 18:33

https://www.youtube.com/shorts/0QKxsQ235I4


Vīksna 20.decembris, 09:18

Paldies !


Mari 19.decembris, 20:38

Paldies, Julita! Jauki, ka tomēr izdevās tikt līdz sugai! :)) Prieks!


dziedava 19.decembris, 20:19

Viss pareizi secināts :)


dziedava 19.decembris, 15:14

Ļoti ļoti labs atradums! Šo varētu likt aizsargājamo sugu sarakstā, jo pasaulē reti ziņota, Latvijā tikai izcilās vietās atrasta. Par laimi, paraugā bija arī nobrieduši eksemplāri, kam sporu mākonis knapi turējās klāt - un tā ir arī raksturīga sugas pazīme. Bet visuzskatāmākais te ir sporu virsmas raksts, tāpēc te svarīgi redzēt sporas vislielākajā palielinājumā.


dziedava 19.decembris, 12:38

Jā, sporas ir netipiski lielas, saglabāšu. Ja nu kādreiz kāds veic T.varia revīziju, varbūt izdala jaunas sugas :)


dziedava 19.decembris, 12:17

Netipisks augšanas laiks. Ja būtu paraugs, tad pārbaudītu.


dziedava 19.decembris, 11:56

Liels paldies Vija par mikroskopējumiem!! Jā nu, saprast neko tā skaidri nevar. Šitie visi tak izskatās kā tipiski rufas, bet sporas katram citādas.. Nu kaut vai šis pats un šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/123bcde42995588676726de1df696803/ Vizuāli pilnīgi dvīņi, un tik un tā sporas atšķiras. Un vasaras sākums un apaļas sporas - licentii šim arī nesanāks, lai arī rūsgano pakāji varētu ieskaitīt. Bez DNS pētījumiem laikam nav vērts mēģināt šos saprast.


dziedava 19.decembris, 11:26

Jā, ragansviests tas ir pilnīgi noteikti. Var būt arī dzeltenais.


dziedava 18.decembris, 22:42

Jā nu šis ir sarežģīts. Diemžēl bijusi garšīga un vālītes ir izpurgātas, līdz ar to tīkliņa struktūru nevar saprast, tas ir izpluinīts. Skaidrs tik, ka ir ārējais un iekšējais tīkliņš, bet cik lielas acis ārējam tīkliņam - praktiski neiespējami saprast. Ja būtu garāka, tad būtu samērā normāla S.flavogenita, bet par tik sīkām vēsture klusē. S. pseudoflavogenita ir aprakstīta un atrasta tikai Krievijā, foto tikai oriģinālajā aprakstā, un bez kopskata. Līdz ar to milzīga atbildība noteikt kā otro valsti pasaulē, ja nav skaidri saskatāmas detaļas. It kā atšķirība niecīga - sporas tik reti noteiktai sugai var vēl nebūt apzinātas ar pilnu amplitūdu. Substrāts minēts lapukoku kritalas - te - skujas nobirās :)), bet lapukoki arī foto manāmi tuvumā. S.flavogenita aug gan uz kritalām, gan uz augiem, kāpēc lai S. pseudoflavogenita arī tā neaugtu? Kā atšķirīgs minēts sporu raksts, lai arī it kā līdzīgs. Un te jāteic, ka vairākkārt mikroskopēju vienu un otru, un es ar savu aci atšķirības redzu, jo pievēršu uzmanību visiem arī it kā sīkumiem. Bet vai tieši tas ir tas, ko autori domājuši, grūti saprast.


adata 18.decembris, 22:06

Julita, atminos to, ka pērnā vasara bija sausa, dārzus laistījām trakumā. Bet, uz Silarašiem parasti braucu gailenēs, tātad jau bija lietainas dienas, parasts sēņu laika mikroklimats. Gaileņojot arī uzgāju šo. Mežs tur galīgi nav slapjš, vairāk priežu-egļu, nogabali daļēji pacirsti, ir arī priežu jaunaudzes. Arī pušķainajai vālenītei ir gan balts (Dziedavā minēts), gan dzeltens (manos novērojumos redzēts) plazmodijs, kad vēl pavisam bumbiņu stadijā. Mans gan nav mikroskopiski noteikts, tikai pēc garuma. Tā, ka iespējams augu vālenītei arī ir dažādi...


dziedava 18.decembris, 19:53

Šis ir ļoti labs jautājums. Es arī par citu sugu vālenītēm esmu domājusi, vai tiešām vienai sugai var būt tik dažādi plazmodiji. Un aprakstos figurē dažādi. Ir sugas, kur uzreiz rakstīts, ka var būt gan balts, gan dzeltens. Bet ir tādas, kas tipiski vienā krāsā, piem., augu vālenītei gandrīz visur ir rakstīts, ka balts plazmodijs, bet svaigā Austrālijas noteicējā - ka balts vai gaiši dzeltens. Ņēmu šo paraugu vēlreiz mikroskopēt, vai nav virsgala vālenīte, kas, savukārt, ir tipiski ar dzeltenu plazmodiju. Bet paraugs ir apkaltis. Foto var labi redzēt, ka tieši vālītes gali ir melni, līdz ar to droši pārliecināties, ka galā nav membrānveida paplatinājums, nevar. Tomēr mikroskopēju. Ciktāl bija redzams, kolumella galā sašaurinājās, tāpēc domāju, ka virsgala vālenīte ir maz ticama, jo tai vajadzētu uz augšu paplatināties. Vēl viena atšķirība abām sugām ir ārējais tīkliņš, ko te arī nevarēja apskatīt, jo sporas izpūst apkaltušam nevarēja - virsgala ārējais tīkliņš ir ar maziem āķīšiem, bet augu - gluds. Ja atmet virsgala vālenītes versiju, tad no pārējām zināmām sugām pēc garuma un sporu izmēra paliek tikai augu vālenīte. Sporas ir sabildētas krustu šķērsu, paraugs tiek saglabāts. Ja nu nāks vēl kāda sapratne, varēs pārnoteikt, ja vajadzēs. Vēl es nesen nonācu līdz hipotēzei, ka balts un dzeltens ir saistīti ar mitruma apstākļiem, resp., "baltās" sugas raksturīgas sausākam mikroklimatam, bet "dzeltenās" - mitrākam. Un tā pati suga mitrākos apstākļos var būt dzeltena un sausākos palikt balta. Bet tā hipotēze nav nekur lasīta, un ir tikai hipotēze. Kāds mikroklimats bija šajā atradnē? Plašākos mērogos šajā apkārtnē un arī konkrētajā augšanas vietā?


Vīksna 18.decembris, 18:58

Paldies !


ekologs 18.decembris, 18:23

Slaidbite (Lasioglossum sp.).


ekologs 18.decembris, 18:14

Orchesella sp. Iespējams Orchesella flavescens.


dziedava 18.decembris, 14:57

Kaut kā nebiju aizdomājusies, ka Smita vālenīte un neievērotā cilindrīte ir ļoti līdzīgas. Abas var izskatīties ar rozīgu nokrāsu, abas īsas un abām ļoti mazas un ļoti gaišas sporas. Atšķirīgās pazīmes, ja neizdodas saskatīt būtiski atšķirīgo sporu rakstu (neievērotā ir ar tīkliņu, bet Smita - ar kārpām) - Smita vālenītes aug vairāk pušķos, ciešākās grupās, bet neievērotā - izklaidus, kaut var būt nelielās grupiņās izklaidus lielākā grupā. Turklāt neievērotā cilindrīte raksturīga uz skujkoku kritalām, kamēr Smita - uz lapukokiem, t. sk. melnalkšņiem, bet reizumis arī uz skujkokiem.


dziedava 17.decembris, 22:39

Šis interesants. Vālīšu galā ir taurītes kā S.flavogenita, bet tai jābūt garumā 4-7 mm, kamēr te ir 2-3 mm. Savukārt 2020. gadā ir izdalīta S. pseudoflavogenita, kas ir 3-5 mm gara, un kam sporas 7-8 mkm, bet te - 8-9 mkm. Vēl padomāšu. :)


adata 17.decembris, 20:28

Skujkoks nav par tuvumā. Ir tikai lapu koki - lazda, kastanis, ābelītes. Otrpus celmam (D pusē) lejasdaļā, ko pamanīju pirmo, arī bija kaut kas no šim līdzīga, bet tik izsporojies, ka palicis tikai paliels brūns sporu pleķis. Intriga pavērot nākamgad.


dziedava 17.decembris, 18:54

Hmm, nepievērsu tam uzmanību, bet tas interesanti, paldies! Vispār izskatās pēc vālenītes, ne kūlītes, speciāli salīdzināju aprakstus ar Stemonitis splendens, bet mikroskopiski tomēr atbilst visām kūlītes pazīmēm, un abas mikroskopētās kūlītes - vienādas. Tur kāds skujkoks blakus neaug?


adata 17.decembris, 18:42

Paldies, Julita! Tad šīs var augt ne tikai uz skujkokiem.


Ziemelmeita 17.decembris, 14:46

Paldies,Uldi, par labojumiem!


roosaluristaja 17.decembris, 14:19

Raupjā sīkpiepe noteikti nav. Derētiu tuvāku attēlu, lai varētu padomāt par sugu


adata 17.decembris, 13:21

Tomēr var saskatīt!


adata 17.decembris, 10:06

Redz stiklaini gļotainu kājiņu.


adata 17.decembris, 09:37

Varētu būt nabas jāņodzīte, tik nav pārliecības, jo neredz virspusē raksturīgo "diskiņu".


Osis 17.decembris, 09:23

Paldies Amanda!


Amanda 17.decembris, 08:19

Visas atēlā redzamās ir kanādas zosis.


VijaS 16.decembris, 21:46

Arī šis paraudziņš saēsts driskās, pilna kastīte ar pulveri. Sporas attiecīgi arī diezgan bojātas, bet atradās arī normālas, izmēri ap 7,5mkm. Vispār traki, ka ragansviesti ir tik garšīgi, ka nav neviena normāla paraudziņa..


Osis 16.decembris, 21:35

1 tiešām, vai pārējas ar var traktēt kā Kanādas zosis?


Amanda 16.decembris, 21:21

Kanādas zosis


VijaS 16.decembris, 21:01

No iekšām, šķiet, īsti nē, bet pakājei gan tāds aizdomīgs tonis. Korektāk laikam arī būtu atstāt kā neprecizētu, viskautkas pa virsu savairojies, ka nebūs atpazīstams.


VijaS 16.decembris, 20:48

Arī šis paraugs pilnībā saēsts, bet kastītē vismaz kaut kādas pulvera atliekas saglabājušās. Sporas atradās arī nebojātas, smuki redzamas tumšāku kārpu grupas, vienīgais - priekš rūsganā ragansviesta par lielu..


VijaS 16.decembris, 20:19

Kastītē no paraudziņa palikusi tikai biezā dzeltenā apakškārta, viss pārējais apēsts tā, ka gandrīz pat pulvera nav.. Tās sporas, ko izdevās izkratīt, ļoti bojātas. Atliekas neglabāšu.


mufunja 16.decembris, 12:07

Varbūt es kļūdos. Man ir fotogrāfija, bet nav parauga:(


zemesbite 16.decembris, 12:04

Paldies, Ivar!


Vīksna 15.decembris, 23:34

Palikšu pie ticamākiem novērojumiem un bildēm.Vismaz kukaiņu diezgan un var ar bildēm likt.


Ivars Leimanis 15.decembris, 23:29

Parastā sprogaine Ulota intermedia


Amanda 15.decembris, 16:17

Kajaks


IlzeP 15.decembris, 08:40

Atlanta pazīmes, tajā skaitā "T", domātas tikai putniem.


ekologs 15.decembris, 07:23

Jā, strupaste. Manuprāt, tumšā strupaste (Microtus agrestis).


IlzeP 14.decembris, 17:51

Strupaste?


IlzeP 14.decembris, 17:39

Vai nav jūras ērglis?


gunitak 14.decembris, 17:19

Rāceņu baltenis.


Amnis77 14.decembris, 11:45

Uzvedība ligzdotājam, Ilze. Viņi šeit vairojas!!!


adata 14.decembris, 10:42

Jautājums Julitai, vai augu vālenītes var būt gan dzeltenu, gan baltu plazmodiju?


Vīksna 14.decembris, 00:52

Paldies !


IlzeP 13.decembris, 13:23

Visi līdz martam dabasdati.lv esošie Selatosomus nigricornis ir veiksmīgi pārmigrējuši uz dabasdati.ornitho.lv kā Paraphotistus nigricornis - acīmredzot, mēs ar Kirilu (Cyril) no Biolovision ar šo kaut kad jau esam tikuši skaidrībā. Domāju, ka šeit nav lielas jēgas vairs mainīt.


nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.


dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.


dziedava 12.decembris, 17:00

No vienas puses daudzveidīgajai ir tendence būt daudzveidīgai, bet no otras, var tiešām palīdzēt arī laika apstākļi.


Mary1979 12.decembris, 15:31

Novērots ceļa malā uz liepas


dziedava 12.decembris, 11:36

Paldies! :)


Mari 12.decembris, 11:05

1.,2., 3. foto tapuši dabā 29.okt., pārējie foto no mājas paraudziņa: ceturtais - 30. okt., piektais - 1. nov.; pārējie 5.nov. Attīstījās plastmasas kastītē uz mitras salvetes.


dziedava 12.decembris, 09:51

Kad ir bildēta kura bilde? Tās izmaiņas bija pāris dienu laikā no 29. oktobra, un vai nobrieda dabā vai mājās?


dziedava 11.decembris, 22:14

Piekrītu noteiktajai sugai! Sporas identiskas, izvilku arī Vijas paraugu, saliku kopā, tik līdzīgi, pat uz tādām pašām sūnām aug, ka gandrīz sajaucu, kurš ir kurš :D


adata 11.decembris, 20:57

Un tas plazmodijs, tiešām tāds Mmmm!


adata 11.decembris, 20:54

Apsveicu! Jau atkārtošos, bet Maritai novērojumi tādi "pabeigti", noslēgti, no sākuma līdz galam. Patīkami, pamācoši, pārskatāmi!


Mari 11.decembris, 20:46

Oho, paldies Julita!! Šis gan ir pārsteigums! :))


dziedava 11.decembris, 20:42

Un kā nereti jaunos sugu aprakstos (aprakstīta 1967. gadā) minēts - plazmodijs nav zināms. bet Maritai, kā parasti, plazmodijs IR zināms! :))


dziedava 11.decembris, 20:37

Marita, apsveicu, Tev šogad izcili atradumi!!


dziedava 11.decembris, 20:33

Varētu būt mulsinoši, ka citas atradnes pasaulē ir uz dienvidiem, bet vismaz viena :)) ir arī Eiropā, Spānijā. gbif.org atradnes ir piejūras valstīs (nezinu, vai tam var būt nozīme, bet kāpēc ne). Bet esmu diezgan pārliecināta, jo, pirmkārt, sporas nelīdzinās nekam no man līdz šim Latvijā redzētām. Viena puse gaišāka ir pārliecinoši. Liels izmērs ir pārliecinoši. Tuvākās sugas, kam tā ir, izskatās pilnīgi citādāk. Diderma subincarnatum aprakstā ir minēta "netīra miesaskrāsa". Cik nu es no netīras miesas saprotu :D, te tāda varētu būt. Var būt arī košāk sarkanbrūna (un tāda dominē internetā), bet tas nav obligāti. Par Gliemežu olīti nosaucu, jo zinātniskā nosaukuma skaidrojumā ir uzsvērta līdzība ar miesaskrāsu. Tātad svarīgākais ir virsmas krāsa. Domāju, kas ir tāds "netīri" brūngans jeb brūngans ar plankumiem, un tad iedomājos Latvijas brūnos gliemežus. Dažiem toņi ir ļoti līdzīgi! Un gliemežu oliņas savukārt varētu būt līdzīgas šīs gļotsēnes kolumellām. Tā ka gliemežu olīte man šķiet ļoti piemērots nosaukums. :)) Ja arī ir dažas sīkas atšķirības no sugas apraksta (izmēri nedaudz, bet tikai nedaudz atšķiras), tad to var skaidrot ar to, ka mēs tomēr esam mazliet citur (suga aprakstīta Kalifornijā). Aprakstā arī minēts, ka aug uz trūdošām lapām, bet paraugā novēroju, ka auga uz sūnām, vai tuvu tām. Tas nav gluži tas pats, bet sugas, kas aug uz lapām, nereti aug arī sūnām, bet varbūt tāda pārliecība bija tikai mazā novērojumu skaita dēļ, jo internetā arī figurē foto ar šo sugu uz koksnes.


Ziemelmeita 11.decembris, 18:10

Paldies,Baiba!


dziedava 11.decembris, 17:55

Varbūt var pielikt foto? Vai foto nav? Jo oktobrī dzeltenais ragansviests ir ļoti reti. Ticamāks būtu dažādsporu ragansviests, ja dzeltens, jo tas aug tieši rudenī.


mufunja 11.decembris, 15:28

:):)


mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)


kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!


dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.


dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.


dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.


Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf


Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !


Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!


ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).


Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !


dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?


dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.


dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?


dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte


dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii


adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!


dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))


Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM


Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8


VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.


VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.


VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.


Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !


VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.


dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..


dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.


dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?


dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)


dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?


dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt


Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce


dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.


dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.


dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē


dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo


dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..


Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.


Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.


dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD


adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.


dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē


dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?


dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/


dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā


dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.


Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?


dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.


dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.


dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.


dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava


dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.


zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)


IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.


DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.


ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?


dziedava 05.decembris, 21:35

Mārīt, vai ir iespējams pierakstīt datumus, kurā kurš foto uzņemts šajā lieliskajā attīstības fiksācijā? :)


Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts