Aktīvie lietotāji: 36 Šodien ievadītie novērojumi: 296 Kopējais novērojumu skaits: 993918
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Bufo bufo - 2021-01-22 davis_wi
Alnus incana - 2021-01-22 Mežirbe777
Fomitopsis betulina (syn. Piptoporus betulinus) - 2021-01-22 Mežirbe777
Regulus regulus - 2021-01-22 davis_wi
Picea abies - 2021-01-22 Mežirbe777
Certhia familiaris - 2021-01-22 davis_wi
Dendrocopos major - 2021-01-22 davis_wi
Nezināms
@ Fuatra
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Alvis Āboliņš 22.janvāris, 17:48

Cik tuvu!


DaceK 22.janvāris, 17:00

Paldies! Turpmāk tā atzīmēšu.


Mareks Kilups 22.janvāris, 15:35

bet nu tātad ... pūce sp. :)


Vīksna 22.janvāris, 13:26

Paldies !


IlzeP 22.janvāris, 12:59

Jāņa Bajinska komentārs: "Lai gan piekrastē parasti vairāk uzturas taimiņi, domāju, ka Daugavas mute nebūs tas gadījums. Dabiskās atražošanās iespējas taimiņiem Daugavas baseinā ir ļoti limitētas savukārt audzētavas tur atražo tikai lašus. Vizuāli, protams ir pagrūti ar 100% ticamību pateikt, ka tas ir lasis, bet spriežot pēc tā, ka uz astes kāta (uz tā kas no tā palicis) zem sānu līnijas neredz melnos x veida plankumus/punktus, es tomēr izdarītu secinājumu, ka tas ir lasis. Vai dabiskais – ar lielu varbūtību Nē, jo taukspuru nogriešana absolūti visiem smoltiem tiek realizēta salīdzinoši nesen un pa rupjo piemetot, ka lasis visticamāk ir 3-4 gadus vecs, liekas ticami."


Wiesturs 22.janvāris, 12:57

Tinējs noteikti, man izskatās pēc Archips crataegana


Wiesturs 22.janvāris, 12:41

Vajadzētu būt šim.


IlzeP 22.janvāris, 10:20

Paldies par informāciju!


IlzeP 22.janvāris, 10:17

Saņēmu šādas atbildes: "Kaut kas no baltā viņā ir, vairāk nekā no pelēkā :) Noklausījos arī ZNZ intervijas radio par gada dzīvniekiem. Sugu atšķirības un hibrīdu varbūtību tur kolēģi praktiski neaplūko" (Jānis Ozoliņš). "Šai gadījumā, es teiktu, ka tas zaķis, tiešām, vairāk izskatās pēc baltā" (Valdis Pilāts). Mainu atpakaļ uz balto. Bet ar abu sugu atšķiršanu nav vienkārši, pie tam var būt arī starpsugu hibrīdi.


dziedava 22.janvāris, 09:11

Arī Stemonitis pallida un Arcyria stipata var. imperialis nav? Visiem atklājumiem vajadzētu saglabāt paraudziņus, lai tos varētu vēl kādreiz un kāds cits pārbaudīt. Sistemātika arī mainās, jābūt iespējai pārnoteikt. Protams, līdz šīm atklāsmēm es pati nonācu tikai daudzu gadu laikā :D.


Vīksna 22.janvāris, 08:42

Paldies !


Mari 22.janvāris, 08:02

Nē, diemžēl nē, paraudziņus ilgi neglabāju, bet no šī gada sezonas noteikti labošos :)


Wiesturs 22.janvāris, 01:42

Tinējs, šķiet, Notocelia uddmanniana


Rallus 22.janvāris, 00:19

Jā, tam rudajam derētu vēl kādu rakursu. Izskatās gan, ka tas tur varētu būt lokāls rezidents.


Rallus 22.janvāris, 00:16

ar tādu knābi pat īsti nav variantu. Arī spārnu platums.


DaceK 22.janvāris, 00:16

Vietu atrādīju vides inspektorei, 100% apstiprinājums, ka lācis darbojies. Skrāpējumi dažādos augstumos, kakas blakus kokam un palieli zari ar gardiem āboliem nolauzti. Apkārtnes zemnieki lāci esot redzējuši jūnijā.


IevaM 21.janvāris, 21:19

Ziepenīte, varbūt botāniķi var pateikt, kura


pētniece 21.janvāris, 20:46

Vai viens no viņiem nav nesen pieminētās pasugas, otrs - vietējais?


marsancija 21.janvāris, 20:20

Kaut kas no filadelfiem.


marsancija 21.janvāris, 19:54

Paldies, Ilze! Protams, šis lai paliek ktegorijā Putns nezināms, jo precīzi neko saprast nevar.


IlzeP 21.janvāris, 19:10

Man arī izskatās pēc jūras ērgļa


dziedava 21.janvāris, 18:02

Paldies, darīts!


marsancija 21.janvāris, 17:56

Paldies par komentāriem! Jā, par ērgļiem man "plašas" zināšanas:)


Ivars L. 21.janvāris, 17:19

Ja ir jauna sistemātika, un tajā tās ir 1 suga, tad šajā gadījumā ir jālec (līdzi).


IevaM 21.janvāris, 17:13

Jaunajiem jūras ērgļiem aste nav balta. Mazais ērglis šobrīd ir Āfrikā, nevarētu būt.


marsancija 21.janvāris, 16:43

Jā, pēc šīs bildes atliek vien minēt, bet, katrā ziņā, kaut kas no lielākiem plēsējiem ir. Jāmēģina vēl kādu reizi tur nokļūt, varbūt izdodas noķert momentu. Kaut gan, tur drīzumā sāksies rakšanas darbi, attransportēja ekskavatoru.


marsancija 21.janvāris, 16:39

Vismaz tas, ko redzēju tuvākā attālumā, likās mazāks par jūras ērgli un nemanīju baltumu astē.


dziedava 21.janvāris, 16:35

Ivar, Uldi - ir kāds pamats Dabasdatos glabāt 3 dažādas sugas - Phellinus alni, Phellinus nigricans un Phellinus igniarius, ja pēc jaunās sistemātikas tās visas ir viena suga Phellinus igniarius? (Latvijas db arī viena) Varu visas nomainīt uz Phellinus igniarius, bet bez saskaņošanas negribu to darīt - nav jau visam jālec līdzi, varbūt atšķirības ir būtiskas, lai DD ietvaros dalītu?


dziedava 21.janvāris, 15:29

Galvenajā db šādu neatrodu. Jauna suga? Hipotēze?


pētniece 21.janvāris, 14:58

Izskatās pēc jauna jūras ērgļa.


Durkts 21.janvāris, 13:18

Arī biju nogājis līdz rumbai - vienlaicīgi bija arī 3 (trīs) strazdi


Vīksna 21.janvāris, 13:07

Jau šī gada tauriņš, bet vēl pērnos visus neesmu ielikusi.


MoreOrLess 21.janvāris, 12:03

Paldies! Kad izraku šos foto un mēģināju noteikt sugu, jau nodomāju, ka gribētos šo augu redzēt kārtīgos ziedos un nofotografēt labāk. Ja sanāks, apraudzīšu šovasar to vietu vēl, foto GPS dati ir saglabājušies.


Laimeslācis 21.janvāris, 11:32

Paldies, Valda! Pavasarī noteikti pārbaudīšu, nobildēšu.


IlzeP 21.janvāris, 10:18

Skaidrs, paldies!


IevaM 21.janvāris, 10:11

Taisna pēdu virtene bija. Diemžēl bildes nav.


IlzeP 21.janvāris, 09:15

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt, bet foto kā pierādījums neder, jo starp diviem punktiem vienmēr var novilkt taisnu līniju :) Pierādījums ir taisna pēdu virtene."


IlzeP 21.janvāris, 09:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Cik augstu no zemes ir švīkas mizā? Stumbru var saskrāpēt arī staltbriedis ar ragiem. Vai ir skrāpējumi arī augstāk, vai ir lauzti zari? Vai kakas ir turpat pie ābeles? Vai tās nevar būt jenotsunim?"


Grislis 21.janvāris, 08:16

Te derēja lapu rozetes attēls, lai pārliecinoši noteiktu.


Grislis 21.janvāris, 07:58

Šo novērojumu pamanīju jau vasarā, kaut kas aizdomīgi tur tiešām likās, bet nebija laika iedziļināties. Tomēr tā kā rūgtā drudzenīte ir aizsargājamo sarakstā un gana reta, tad skaidrībā bija jātiek. Drudzenītei vajadzētu būt pagariem, smailiem kausa zobiņiem, ko foto neredz, arī krāsa neliecina, ka izplaukstot būz zilgana. Atliek piekrist Ansim, ka nekas cits kā lipīgā sveķene neizskatās, kaut arī ne tā raksturīgākā un priekš pumpuriem tāda kā novēlojusies...


Mareks Kilups 21.janvāris, 06:40

Rucavas galā tomēr arī mājas apogs nebūtu izslēdzams. viena kaut jel cik slikta bilde te ļoti noderētu.


Indrakr 20.janvāris, 22:05

Varbūt ar',jo jau patumšs bija,bet atkal tāds galīgi maziņš nemaz neizskatījās


IevaM 20.janvāris, 21:45

Tas būs apodziņš


Indrakr 20.janvāris, 21:44

Sēdēja ceriņkrūmā


dziedava 20.janvāris, 21:43

Tikai pēc mikroskopēšanas atklāju, ka no šī paša atseguma jau ir līdzīgs novērojums ar Dicranella subulata hipotēzi: https://dabasdati.lv/lv/observation/psg6539dfavnbruhchq2c7sg21/ Būtu to atcerējusies, droši vien nebūtu to darījusi. Bet varbūt, ka abi novērojumi palīdz viens otram. Atsegums gan viens, bet vākumi bija dažādi. Viens sporu vācelīšu, otrs vairpumpuriņu dēļ.


lichen_Ro 20.janvāris, 18:54

Ir īstā


Alvis Āboliņš 20.janvāris, 14:19

Pārskatīšanās atzīmējot sugu!


Irbe 20.janvāris, 14:14

Manuprāt pelēkā


Mo 20.janvāris, 13:42

Liels paldies par sugu noteikšanu!


E L Jenots 20.janvāris, 10:58

oj. noteikti, jums taisniiba, aatrumaa neiedomaajos ka peec pirmaa acu uzmetiena nosaukums tik burtiski neatbilst kaa shkjiet, dumja iesaaceeja kljuuda sanaaca.


dziedava 19.janvāris, 22:18

:D


Laimeslācis 19.janvāris, 22:14

Šī šajā mežiņā man šoziem ir visbiežākā suga :)) Oi, labs mēles mežģis sanāca :))


dziedava 19.janvāris, 22:05

Oho, pat šajā sniegā izdevās tikt pie gļotsēnes! Un vēl kādas! :))


Rallus 19.janvāris, 19:39

Sudrabene tomēr jā. Bet sanāca gan iziet lērumam attēlu un tekstu cauri, t.sk. tām, kas te DD un kaiju pētnieku lapā. Tik tumša galva ar tik simteriski noslēgtu joslu kā gredzenu pie kakla jau arī tas dīvainums. Precīzi tādu pat bildi tā arī neizdevās atrast. Gaišākas jā, raibumi nevienmērīgi plašākā zonā - arī. Bet labi vien ir pieredzei.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 19:25

Gribētos jau amerikas dabūt. :)


felsi 19.janvāris, 19:18

Piezīmēs jau ierakstīju, manējām kātiņa nav. Ir paraugs, materiāla daudz.


felsi 19.janvāris, 19:16

Praktiski nobrieda dabā, interesanti ir tas, ka auga kritalai apakšpusē, parasti aug virspusē, tīkliņu neizdevās iegūt arī atkārtoti, izjūk, izsējas milzīgs sporu bars, dīvainīte:). Paraugs ir, materiāla daudz.


CerambyX 19.janvāris, 19:15

Ne pati tipiskākā, bet vai ir kādi alternatīvi varianti? Īsti nenāk prātā - sudrabkaija jau vien būs.


felsi 19.janvāris, 19:11

Tieši tā Julita!


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:37

Varbūt ir bilde?


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:20

Uz muguras tik lieli baltie plankumi ir tikai zvirbuļvanagam, arī būs kļūdains. Citā dienā varētu būt cits putns, Rīgā, parasti, biežāk var stastapt vistu vanagu.


davis_wi 19.janvāris, 16:29

Sveiks, Edgar! Tajā pašā nedēļā mājas otrā pusē tika novērotais vistu vanags (arī tajā pašā diennakts laikā) tad arī nav kļūdains? (palīdzēja noteikt M. Kilups) https://dabasdati.lv/lv/observation/e9ss0c0u463ubh836nnqi2jnu4/ Savukārt pāris dienu vēlāk šajā mājas pusē (arī ap to pašu diennats laiku) lidinājās vanags un trenkāja baložus, līdz kāds tika noķerts un ēst, un tika nokrustīts par vistu vajagu.https://dabasdati.lv/lv/observation/kdj0g4b5ma1idu751de4os3le3/


davis_wi 19.janvāris, 16:16

Nē, attēlā ticis tikai viens.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 16:02

Bildē ir domāti abi putni? Redzams tikai tēviņš.


dziedava 19.janvāris, 15:28

Vispār es domāju, ka gļotsēnēm pievērsīšos ne agrāk par februāri. Nav efektīvi detaļās iedziļināties pavisam dažādos novērojumos. Kad būs laiks ķerties klāt, tad arī sistemātiski skatīšos cauri līdzīgos novērojumus. Pa to laiku var samērīt visas detaļas (kātiņus, galviņas utt), lai jau ir viss gatavs, kad skatīšos.


dziedava 19.janvāris, 15:25

Ļoti grūti saprast, kā tas viss izskatās nobriedušam pa gabalu. Pelēks? A.versicolor sporas būtu 9-11mkm, pavedieni 5-6mkm.


dziedava 19.janvāris, 14:58

Viņas nobrieda dabā vai mājās? Šīs ir interesantas, noteikti vajag daļu saglabāt neskartu, lai neizjūk un citādi netraumējas, varbūt jāsūta Edvīnam vtml. Sporas diezgan lielas, tāpēc jautāju, vai var būt deformēta augšana. Sanāk mazliet par lielu izskatā līdzīgākajām. Pēc skata varētu būt S.fusca (sporas 6,5-9mkm). Tad ir jāsaprot, vai sporas ir kārpainas (punktiņi) vai tīklotas (400x palielinājumā tāds kā šaha laukums). Mana versija 400x palielinājumam ir šāda: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=24965 Man pēc lielākā tuvplāna pat šķiet, ka varētu būt. S.fusca var augt tādās lielās grupās, kas daļa sakrīt kopā mazākās grupās. Kātiņš nomērīts ļoti maziņš, bet 9. foto izskatās, ka 1/3-1/2 no visa garuma kātiņš varētu arī atbilst, tā gluži nav, ka tik sīks. Katrā ziņā tā šobrīd šķiet ticamākā versija. Varbūt mikroskopā var labāk sapētīt un apliecināt, ka tīkliņš tiešām saskatāms (nevis sīki punktiņi). Augu š.g. vajadzētu tipiski augt uz augiem, nevis uz kritalām. Te pat sūnas uz kritalas nemana. S.pallida līdzīga, bet sporas tomēr par mazu (vajadzētu 6,5-7,5(8)mkm). Stemonaria ir daudz sugu bez foto, grūti novērtēt. Par izlocīto jau rakstīju - tad jāredz, vai apakšā pie kātiņa ir sarkanīga plēksnīte un vai sporas vienā pusē bālākas (man izskatās, ka nav), un būtu jādabū "plika" kolumella visā garumā, lai var redzēt - ir vai nav izlocīta. Citi parametri diezgan atbilst.


Karmena 19.janvāris, 14:39

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Rallus 19.janvāris, 13:51

Knābis pārāk neliels. Tumšais apspalvojums un punktējums ļoti līdzīgs riekstrozim, tomēr būs mājas strazds, kas līdzīgs tagad ziemā.


dziedava 19.janvāris, 13:30

Esmu ievērojusi, ka tām virvēm nevar atrast galu, vai tas ir taisni aprauts. Pretstatā trihijām, kurām ir tie gari nosmailotie gali. Ja ir šaubas, tad fakts, ka nevar atrast normālu galu, jau liecina par hemitrihiju :)


Edgars Smislovs 19.janvāris, 13:18

Vistu vanags?


ivars 19.janvāris, 12:11

Zaļžube.


Simoninna 19.janvāris, 10:41

17.01.2021. vairs nav nevienas, cerams, ka aizdevās uz kādu siltāku vietiņu.


Ilona_rasa 18.janvāris, 21:14

:))


ornitologs 18.janvāris, 21:13

Šovasar Ventā veiksmīgi izperēja un izaudzēja zoslēnus. Vietējā populācija var izveidoties.


bišudzenis 18.janvāris, 20:33

Es ar ieķeksēju šī gada janvārim :)


marsancija 18.janvāris, 19:49

Kašķīga:)


felsi 18.janvāris, 19:09

Pievienoju foto kā atveras kāds augļķemenis pēc mitrināšanas un pasildīšanas zem lampas.


felsi 18.janvāris, 19:02

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,1-8,2-8,5 mkm. Elatera kā virve 4,7-5,2 mkm.


kamene 18.janvāris, 15:55

No tik maza droši pateikt nevar, bet uzmanību pievērsa gandrīz apaļas lapas ar sīkzobainu maliņu un brūngani zariņi. Vairākās citās bildēs mellenes ir redzamas - ar olveidīgām lapām un zaļu stublāju. Būtu vērts apskatīt dabā.


dziedava 18.janvāris, 15:38

Renāt, man tur bija salīdzinoši šaura josla gar ezeru (5-10-15 m?), kaut kas starp pārejas purvu, mežu un bebraini:D; tālāk prom no ezera sākās paaugstinājums ar pliku mežu, t.i., gandrīz bez zemsedzes (ja neskaita ik pa laikam bacānijas :D, bet tas gan nebija "ik uz soļa"), tā ka, uz priekšu ejot, platumā bacānijādi apmēram pārredzēju.


dziedava 18.janvāris, 15:31

Baiba, nebūtu brīnums, ja es tajā reibumā tādu palaistu garām. Bet vai nav drīzāk mellene, jo spics galiņš? Te foto oriģināls: https://dziedava.lv/dok/DSCN9605.JPG


meža_meita 18.janvāris, 15:30

Sākumā arī domāju, ka pundurbērzs, bet šķiet, ka jauna mellene? Julita, šis jau nav nekāds knīpucītis. Parēķini platību :) Vēl jau apstāklis, ka visu teritoriju diezin vai apstaigāji :)


kamene 18.janvāris, 15:29

Domāju - pundurbērzs.


dziedava 18.janvāris, 15:22

Oi, saprotu, man jau ar to knipucīti bija grūti :D


meža_meita 18.janvāris, 15:15

Jā, Julita, tas nogabals viss pilns ar bacāniju. Gāju un domāju - nu, lūdzu, kaut beigtos, kaut beigtos, jo nu nevarēju to spriedzi izturēt :D


kamene 18.janvāris, 15:11

Un kas tur cinītī kopā ar bacāniju un divzobi? Vai nav puddurbērzs, arī pats par sevi rets?


ulala 18.janvāris, 14:56

Igor, vai nevari pamainīt atrašanās punktu? Jo bildes Tev ir no dzelzceļa apakšas kur es arī skaitīju, un Antrai varētu rasties bēda par reālo situāciju.


kamene 18.janvāris, 14:52

Liekas iespaidīgi. Būs vasarā vai jāieplāno brauciens uz Slotukalnu apskatīties.


ivars 18.janvāris, 14:29

B gan jau nebūs.


dziedava 18.janvāris, 14:12

Renāt, droši sarēķināji, ka 4,5 ha? Arī 10x mazāka atradne būtu ļoti liela. Šādu jau nav iespējams pat iztēloties!


dziedava 18.janvāris, 13:41

Labi, ka par savu nīkuli atļāvos papriecāties, būtu šito palaidusi garām :D


dziedava 18.janvāris, 13:32

Oho, 4,5ha ir nopietni! :)) Tā apkārtne vispār ir bacānij-fantastiska, un ja vēl sapulcējas bariņš kopā, tad vispār!!


meža_meita 18.janvāris, 13:25

Kādus padsmit kilometrus no Tavējās atradnes :)


meža_meita 18.janvāris, 13:23

Man bija tieši tāds pats WOW! Tik neaprakstāmi un arī Viļakas novadā! Komplektā bija arī sašaurinātā bārdlape. https://dabasdati.lv/lv/observation/3b36d1b352ae8064ed40ddf1876b98c4/ Fenomenāli liela atradne! 4,5 ha platībā ik uz soļa.


fufuks 18.janvāris, 13:23

Nja, uzskaites laikā nebija neviena.


dziedava 18.janvāris, 12:36

Šis laikam ir lielākais WOW sūnām manā mežu kartēšanas 4 gadu pieredzē Latvijā - uz masu ņemot. 80-90 m garumā (gar ezeru ejot) bacānija bija gandrīz visu laiku. Ir bijis, ka bacānija ir plašākā teritorijā, bet tā pa pušķīšiem, uz koku stumbriem, bet te gandrīz visu laiku - ej un bacānija, visa zeme noklāta. Un vēl sākumā kompozīcijā ar sašaurināto bārdlapi, kas pati par sevi visai reta, un tālāk kompozīcijā ar divsēklu grīšļa plantācijām, kas arī pats par sevi rets. Tas bija tiešām tāds - wow - bez pārtraukuma teju 100m garumā.


ligausis 18.janvāris, 12:32

Vai varat izlabot, ja tas ir nepieciešams, ka šie ir uzskaišu dati?


aer 18.janvāris, 10:34

Gredzena numuru diemžēl nenolasīju. Gulbis izstaipija kāju, tā vien redzēju, ka ir gredzenots. Tuvāk tur pieiet nevarēja. Vēl varu pateikt, ka gredzens bija alumīnija. Brienot gar Piķurgu viens gulbis 1 vai 2 reizes zemu pārlidoja, kā arī tālāk vienā no novērojumiem redzamas gulbja darbības pēdas uz ledus, kur tas nolaidies un ilgi uzturējies. Tā vien šķiet, ka šis pats negrib pamest teritoriju un varētu būt " aizdomās turamais" EE055.


Matrus 18.janvāris, 10:05

Kaut kur pazudis ilggadīgs Brekšu kakta ligzdotājs, vismaz 20 gadus vecs tēviņš ar gredzenu Latvia Riga EE055, varbūt tas ir viņš?


andrisb 18.janvāris, 08:34

Nevesela.


gints 18.janvāris, 00:13

Paldies, Ivar! Uz to pusi vilka.


ivars 18.janvāris, 00:08

Purva piekūns.


felsi 17.janvāris, 23:33

Godīgi runājot, nekādas domas, varbūt augu školādes gļ., tā tā kā līdzīga?


dziedava 17.janvāris, 23:26

Vai joprojām domas par izlocīto? Tai bija sarkans hypothallus un sporām viena pusē jābūt bālākām


IlzeP 17.janvāris, 21:40

Ir, ir baltvēderis


ligausis 17.janvāris, 21:38

Varētu būt gaigalas? Izšaubīja, jo lidoja bez skaņas, parasti satrauktie saucieni nodod viņas.


dziedava 17.janvāris, 21:36

Paldies Ansi, nē, šāda ideja pat prātā neienāca. Ievākta tika kā kāda no smalkajām nesaprotamajām sūnām..


Ansis 17.janvāris, 21:26

Parasti garlapu kažoveni var atpazīt jau pa gabalu, bet ja sanāk tuvāk apskatīt - tad ļoti drukna lapas dzīsla, šūnas ar vienu papilu vidū, zobaina lapas mala un smaila galotne ir tās pazīmes, kas liecina par šo sugu.


pustumsa 17.janvāris, 21:00

Paldies, Jāni un Ilze!


martinssitcs 17.janvāris, 19:19

Jā, tā arī tika secināts, Haliaeetus albicilla juv.


raoz 17.janvāris, 18:37

Paldies!


Martins 17.janvāris, 18:30

Nu skaisti, Andri! Bērnības sapnis šo pasugu "ieaudzēt" Latvijā. Bet atliek tikai "mazliet" pagaidīt!


Rallus 17.janvāris, 18:11

Tāda brūngana toņa pieskaņa jūtama...nez ir vēl kāds kadrs?


Rallus 17.janvāris, 18:05

Lielās gauras M tomēr. Kaut arī knābja galam pile virsū un neredz noliekumu uz leju, tomēr pārāk kontrastējoša kakla josla starp brūno un balto. Kopējais izskats arī.


RedStar7 17.janvāris, 17:40

Gredzens vienam no putniem CT09.


RedStar7 17.janvāris, 17:34

Ļoti interesanti, nemaz nenojautu, ka ir tādas grūtības ar zaķu noteikšanu. Tagad es DD ziņojumus lieku ar telefonu, attiecīgi punktu, jo datorā pievienot ziņojumu prasa daudz vairāk laika. Es pat nenojautu, ka punktam / laukumam varētu būt kāda nozīme.


marsancija 17.janvāris, 16:57

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 16:56

Jā,ir.


Rallus 17.janvāris, 16:48

Precīzi, Maija!


marsancija 17.janvāris, 16:45

Vai varētu būt dzeltenā stērste?


MaijaRe 17.janvāris, 16:44

Te var dzirdēt balsi. Tā kā vēl putnus mācos, drošības pēc ierakstīju https://www.youtube.com/watch?v=MeLjNd9FIKs


forelljjanka 17.janvāris, 16:02

Pelēkais strazds.


felsi 17.janvāris, 16:00

Pievienoju mikroskopiju. Sporotēka 6-7 mm, kātiņš līdz 1,5 mm, diegveidīgs. Vālītes platums līdz 1 mm. Kapilīcijs ļoti ātri izjūk, fiksēti tikai fragmenti. Sporas 8,4 - 9,2 - 10,0 mkm.


felsi 17.janvāris, 11:50

Patreiz nedaudz samitrināju un paliku zem lampas, varbūt veiksies, un dabūšu sporas.:)


CerambyX 17.janvāris, 11:23

Jāsaka, ka mans prāts bildē to uztvēra kā zemasti - ups:D Tāpēc arī varbūt nepareizi interpretēju Andra sākotnējo piezīmi par 'melno asti' kas bija domāta droši vien tumšā virsaste (attiecībā pret mājas balodi) - citādi domāju, kurā brīdī meža balodim no apakšas jāskatās melna aste kā pazīme. Bet nu jā - pazīmju kopums tā ka daudz variantus neatstāj. Vairs jautājumu nav - meža balodis :)


raoz 17.janvāris, 11:22

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 10:59

Ir jūras,balta aste tikai vecajiem putniem.


forelljjanka 17.janvāris, 10:58

Jūras.


forelljjanka 17.janvāris, 10:52

Zeltgalvīši.


forelljjanka 17.janvāris, 09:20

Uģi,Rīgā arī vistu vanagi ligzdo!:DD Piekritīsi,ka spārns ir klasisks meža baloža,no lauku pazīmēm(vienkrāsainas,brūnganpelēkas segspalvas,bez jebkādām strīpām un izteikti balta spārna ārmala,pie kam ,visiem vecumiem)te neko neredz.Par asti.Es bildē redzu virsasti,pie kam labi redzama arī mugura,kurā klasiskam klinšu un tā līdziniekam(citu krāsu variāciju mājas,nav vērts pat pieminēt:)),vairumā gadījumu,ir balts laukums!Jā,retos gadījumos tas var nebūt.Melnais astes gals un šauras,baltas kantītes sānos var būt abām sugām,savukārt meža,tūlīt aiz melnā riņķa galā seko tāds kā gaišāks riņķis,mājās tā ir reti,tam biežāk astes pašā galā ir gaiša kantīte.Acs,jā,tādā kvalitātē,grūti spriest,knābi neredz(it kā nojaušamais par labu meža;)).Ja arī tur Griezē ir kāds mājas balodis,tas nesēž koka zaros mežmalā,bet ir pie kaltes,fermas vai stallīšiem un sēž uz jumta.;)


SA Travel 17.janvāris, 02:44

:) Noteikti ir redzēts ērglis ar zivi. :)


ligausis 17.janvāris, 01:29

Lidoja DDR virzienā


ligausis 17.janvāris, 01:28

Lidoja DDR virzienā


felsi 16.janvāris, 22:59

Pievienoju mikroskopiju. Sporas11,3 -12,7 - 12,9 -13,1 mkm. Elatera 5,5-5,6 mkm. Izskatās pēc krāterformas:)


felsi 16.janvāris, 21:06

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 12,9 -13,6 mkm.


Edgars Smislovs 16.janvāris, 20:54

Viena, šaura strīpa uz spārna, primāro spalvu, lauku baloža, baltā maliņa, nav. Jābūt meža.


CerambyX 16.janvāris, 20:40

Šai vajadzēs nedaudz detalizētākas redzētā pazīmes - vecais putns vai jaunas? Varbūt ir foto? Ziemā reņģu kaija nav tas biežākais putns - melnspārnu kaija daudz ticamāk + Pāvilostā pēdējos gados ziemā regulār ir viena (iespējams gadu no gada viens un tas pats putns) melnspārnu kaija ar dzeltenām kājām.


girtsbar 16.janvāris, 20:36

Vai ir bikšainais klijāns?


CerambyX 16.janvāris, 20:34

Rīgā mājas baloži sēž kokos starp zariem kā mīļie :) Par asti interesanti - kādu pazīmi jūs tur saskatat, kas ir tipiska meža balodim? Es pat vairāk pat ne mājas vs meža, kā meža vs lauku (tāpēc vaicājums par foto lidojumā), jo nu dīvains lauku balodis līdzīgā paskatā/rakursā var būt relatīvi mānīgs - piemēram kā šajā attēlā: https://dabasdati.lv/lv/observation/469a3a278f30149d3ec7e3814333a09d/ Attiecīgi vai pie šādas kvalitātes foto var tur acu krāsu 100% precīzi novērtēt? Nezinu gan... Bet tumšākā josliņa uz spārnu gan būtu Ok meža balodim, tas gan. Tā ka gan jau, ka ir meža.


Wiesturs 16.janvāris, 20:33

Wiki pamatā aprakstīta vasaras barība. Konkrēti no barotavas pieredzes, kur man daudz nākuši melnie - pamatā leksē iekšā auzu pārslas (kas redzējušas nedaudz nerafinētas saulespuķu eļļas), bet ēd arī citu barību (grūbas, griķus, arī saulespuķu sēklas, bet tās mazāk). Pa laikam, ja nav liels sals, var iedot kādu ābolu (svaigu), ko paknābāt - novērtēs.


Matrus 16.janvāris, 20:26

Gredzens “Latvia Riga EK4xx” - pēdējie divi cīpari nav nolasïti...


forelljjanka 16.janvāris, 20:18

Diezgan ticami,ka meža,lai arī daudz ko neredz,tas ko redz,spārns,aste ,par labu meža.Mājas balodis jau arī ļoti reti ielaižas un sēž kokā tādā zaru biežņā.Lidojums jau gan īpaši neatšķiras.;)


Rallus 16.janvāris, 20:15

Melna aste un melna acs, būs meža


Mo 16.janvāris, 19:59

Nē, nebūs, lidojums haotisks, atšķīrās no "standarta baložiem". Likās, ka "plašāks" spārnu vēziens.


CerambyX 16.janvāris, 19:58

Nav vēl kāds foto? Kaut vai neass izplūdis, varbūt lidojumā?


Mo 16.janvāris, 19:40

Vai šis varētu būt meža balodis?


felsi 16.janvāris, 19:27

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,0-8,1 mkm. Elatera ap 4,4 mkm.


forelljjanka 16.janvāris, 18:52

Gan jau sajuka ar jūras.;)


PutnuDraugsNagļos 16.janvāris, 18:32

Vai Skrundā jau aprīlis?


ML 16.janvāris, 18:07

Wikipedia stāv rakstīts - Melnais mežastrazds ir visēdājs, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, sliekām, sēklām un ogām. Tas pamatā barojas uz zemes, lēkājot un pārmeklējot teritoriju. Galvenā maņa, kas tiek izmantota, lai sameklētu barību, ir redze, bet, lai atrastu sliekas vai citus bezmugurkaulniekus, kas noslēpušies zem kritušām lapām un kritalām, melnais mežastrazds izmanto arī dzirdi. Retos gadījumos tiek medīti arī mazi mugurkaulnieki, piemēram, mazas vardītes, ķirzakas un kurkuļi. Barību melnais mežastrazds meklē arī kokos, uzlasot dažādus kukaiņus un tauriņu kāpurus. Melnajam mežastrazdam vasaras beigās un rudeņos liels gardums ir gatavās ogas un augļi, piemēram, ķirši un āboli, lai gan augļu izvēle ir atkarīga no putnu izplatības areāla.


Mo 16.janvāris, 16:43

Starpcitu, braucu gar "Tāvām laukirbēm" - nemanīju vairs - iespējams, ka sniegs pa biezu. Toties sniedze tur tuvumā.


forelljjanka 16.janvāris, 16:39

Ha,ha,ieraudzīju kartē Veldres,šīs tak citas Veldres!:DD


forelljjanka 16.janvāris, 16:38

https://dabasdati.lv/lv/observation/2bzv2qhnurm4jaggp730lx68lixvm0l4/ ;)


angel 16.janvāris, 16:32

Smiltenes pilsētas virzienā


dziedava 16.janvāris, 14:10

Oho, šo novērojumu vispār biju palaidusi garām. Domāju, ka mūsu laikā vēl nav mikroskopēta, bet ir! :) Vai paraudziņš ir saglabāts? Es ceru, ka visi mikroskopētie paraudziņi ir saglabāti? Īpaši jaunajām un retajām sugām.


Bounijs 16.janvāris, 12:37

Barojās kopā ar meža pīlēm.


CerambyX 16.janvāris, 10:48

Nopietni? :D


MoreOrLess 16.janvāris, 07:15

Labošu tad uz nenoteiktu koralleni :)


vigulis 15.janvāris, 23:36

Tad jau patiesi lokāli, ja piesalusi :)


Laimeslācis 15.janvāris, 23:22

Edgars Mūkins saka, ka šī nav arī egļu korallene, bet kura...(?)


Vīksna 15.janvāris, 22:26

Reizēm fočiks nedarbojās,par aukstu, nācās sildīt.Kas aizlidoja pīļveidīgie nelieku, arī nesapratu, varbūt daļa lielās gauras. Kam mašīnas, vai tuvāk ūdeņiem var rīt, parīt, kad vēl aukstāks skaitīt.


bišudzenis 15.janvāris, 22:06

Iespējamas abas jā. Izlidojumā spārnu apakšu neredzēja?


felsi 15.janvāris, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 11,3-11,8-12,3 mkm., elatera 5,5 mkm.


Simoninna 15.janvāris, 19:16

Paldies, ir ir tie zivju gārņi, nezinu kāpēc tām dzērvēm piesējos. Ehhh, šodien 29 varēja saskaitīt.


Laimeslācis 15.janvāris, 19:10

Izskatās ka varētu būt slaidzirneklis Pachygnatha degeeri


IeAn 15.janvāris, 18:20

Pūce bija labi redzama, izlidoja no klēts pažobeles. Sugu minēju, jo vasarā bieži pie mājas dzirdējām viņas saucienus, bet neizslēdzu iespēju, ka tā varēja būt arī meža pūce...


Laimeslācis 15.janvāris, 13:50

Paldies, Valda!


Wiesturs 15.janvāris, 13:40

O, negaidīti :) Paldies!


ivars 15.janvāris, 13:20

Mazie nebūs.


IlzeP 15.janvāris, 11:20

Aizsūtīšu vēl arī viņiem :)


Grislis 15.janvāris, 08:34

Lai noteiktu precīzāk, būtu jāredz mazliet vairāk un sīpoliņš.


Martins 15.janvāris, 08:28

Šo un citas fotogrāfijas apskatīja Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts un vienojās, ka tas ir baltais zaķis.


IevaM 15.janvāris, 08:12

Vajadzētu precizēt novērošanas datumu. Tas noteikti nav janvāris :)


Laimeslācis 14.janvāris, 23:19

Paldies, Julita, papētīšu!


dziedava 14.janvāris, 22:44

Jā, bet tur vajag labāku tuvplānu (un varbūt ne tikai). Es atkal par Ruzenia spermoides iedomājos, bet kas zin, tās nav vienīgās..


Laimeslācis 14.janvāris, 22:41

Paldies, Julita, pameklēšu!


dziedava 14.janvāris, 22:31

Nē, izskatās pēc Merismodes, tikai kurai sugai bija tādi kātiņi.. šobrīd nav laika meklēt.


IlzeP 14.janvāris, 21:31

Pievienoju datu bāzei. Nav jau tā, ka mums nebūu visādi eksoti sugu sarakstā :)


forelljjanka 14.janvāris, 20:35

Vai tomēr zivju gārņi ? ;)


IevaM 14.janvāris, 20:21

Nepieaudzis jūras ērglis


bišudzenis 14.janvāris, 19:46

Būtu labi pievienot kādus paskaidrojumus par sugas noteikšanu, pazīmes utt.


MoreOrLess 14.janvāris, 15:49

Tās jau atkal muskuspīles - Cairina moschata domestica. Laikam jau neatbilst DD sugu saraksta politikai, bet vai tomēr nebūtu vērts pievienot? Mājputns jau ir, bet ne masveidīgs, turklāt ik pa laikam vazājas pa dabiskiem biotopiem. Pati esmu brīnījusies par lidojošu muskuspīli, pa Abavu laivojot.


IlzeP 14.janvāris, 15:00

Droši vien novērotājs ir iezīmējis visu teritoriju, kurā redzēts zaķis. Es agrāk tā bieži darīju, taču, saprotot, ka tālākām darbībām ar novērojumu labāks ir punkts (dau atlasē poligoni mēdz neatlasīties korekti), tagad parasti atzīmēju vienu no konkrētā īpatņa novērošanas punktiem.


OKK 14.janvāris, 09:36

Vai tad tik grūti kartē ielikt punktu?


IlzeP 14.janvāris, 09:31

Mārtiņ, pēc kādām pazīmēm noteici par balto?


MoreOrLess 14.janvāris, 07:40

Paldies! Jā, izskatās, ka viss sakrīt, un skuju slānis arī acīmredzams!


andrisb 13.janvāris, 21:46

Es domāju, ka arī pelēkais.


andrisb 13.janvāris, 21:36

Ir, ir! Baltais vasarā ir tumšākbrūns par pelēko.


IlzeP 13.janvāris, 21:32

Andri, bet šis? https://dabasdati.lv/lv/observation/i6pqr34dfb9qj64v83o1p6tut5/


IlzeP 13.janvāris, 21:30

Nu tad beigu beigās riskēšu mainīt uz pelēko.


marsancija 13.janvāris, 21:25

Apdzīvotu māju tuvumā maz un visās it kā suņi pie vietas. Mednieciņš arī no vienas no šīm mājām.


marsancija 13.janvāris, 21:20

Paldies! Noklausījos. Tiešām, te kaut kāda līdzība samanāma, arī tāda ņerkstēšana un riešana pa starpām. Dzīvnieki gan spējīgi uz dažādām skaņām , atkarībā pēc situācijas. Pēc dzirdētāju teiktā, dabā tas esot izklausījies diezgan dramatiski :) Šamie, laikam "uz cūkām" sēdējuši, kad netālu sacēlusies šī kņada.


andrisb 13.janvāris, 21:09

Suńi.


marsancija 13.janvāris, 21:09

Jā, dzirdēt var tikai, kaut kādā veidā pastiprinot skaņu. Beigās sāk riet tuvējās mājas suns, jo arī sadzirdējis šīs dīvainības.


forelljjanka 13.janvāris, 20:54

Pats gan vienmēr esmu dzirdējis tikai klasiku.


Laimeslācis 13.janvāris, 20:52

Jaunajā Initas un Diānas sēņu grāmatā rakstīts, ka aug skuju koku mežos uz skuju un citu nobiru slāņa. Laikam tad nav vajadzīgas egles, der arī priežu nobiras/skujas ...


forelljjanka 13.janvāris, 20:52

Ilgi klausījos,beigās kaut ko līdzīgu atradu : https://www.youtube.com/watch?v=zXmva8f4Yd4 ,tā kā,varētu būt,beigās gan liekas rej suns.


andrisb 13.janvāris, 20:50

Baltais zaķis piemājas maurińā nebarosies.


marsancija 13.janvāris, 20:18

Ļoti vēlētos speciālistu komentāru par šo ierakstu. Cilvēki, kas šīs skaņas dzirdēja (divi jauni mednieki), apgalvo, ka tie ir vilki, bet izklausās kaut kā diezgan suniski. Ieraksts veikts ar telefonu, kvalitāte nav iepriecinoša (fonā arī otrs telefons). Pati arī labi zinu šo apvidu, zinu, ka vilki tur mājo, pēdas esmu redzējusi un likusi arī DD, reiz arī gaudošanu dzirdēju, bet tā bija tipiska. Šī bara ņerkstēšana ir krietni citādāka. Nekādi klejojoši suņi apvidū nav novēroti.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts