Aktīvie lietotāji: 253 Šodien ievadītie novērojumi: 481 Kopējais novērojumu skaits: 2198604
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Calicium parvum - 2025-07-04 meža_meita
Apus apus - 2025-07-04 megemege
Corvus corone cornix - 2025-07-04 finesse
Saxicola rubetra - 2025-07-04 finesse
Emberiza citrinella - 2025-07-04 finesse
Hirundo rustica - 2025-07-04 finesse
Emberiza schoeniclus - 2025-07-04 finesse
Nezināms
Ignotus
@ Rallus
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts