Aktīvie lietotāji: 265 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2205797
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Capreolus capreolus - 2025-07-15 megemege
Didymium tussilaginis - 2025-07-13 Mežirbe777
Erinaceus roumanicus - 2025-07-15 megemege
Gryllotalpa gryllotalpa - 2025-07-15 anthicus
- 2025-07-15 Ivetta
Aromia moschata - 2025-07-15 Ivetta
Copris lunaris - 2025-07-15 Baskirovs
Nezināms
Ignotus
@ Rolis
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts