Aktīvie lietotāji: 41 Kopējais novērojumu skaits: 1099954
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada simboli 2018 Dabasdatos
Pievienots 2019-04-16 17:54:02

Tā kā 2019. gada aktīvā sezona dabā jau sākusies pilnā sparā, pēdējais laiks atskatīties, kā Dabasdatos veicies pagājušā gadā izziņotajiem Gada simboliem.


Gada dzīvnieks vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs

2018. gadā Dabasdatos kā Gada sugas tika izziņotas:

vāvere Sciurus vulgaris,
pļavu tilbīte Tringa totanus,
simtkāji Chilopoda,
jāņogu raibenis Polygonia c-album,
parastais ozols Quercus robur,
madaras Galium sp.,
zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum,
milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea.

Visas minētās sugas Dabasdatu aktīvisti arī atbalstīja ar saviem ziņojumiem. Mirkli apdomājiet kā jums šķiet, kuras sugas tikušas ziņotas visvairāk? Kuras vismazāk?

Šajā rakstā mazāk būs par pašām sugām šis nebūs zinātnisks raksts, vairāk par Dabasdatu ziņotāju aktivitāti un šīs ziņošanas rezultātiem un fotogrāfijām. Paustais personīgais viedoklis nav uzskatāms par absolūto patiesību, bet ir komentāros diskutējams.

1. tabula. Kopējo datu salīdzinājums par Dabasdatu ziņojumiem Gada sugām 2017. un 2018. gadā

Kā redzams 1. tabulā, salīdzinājumā ar 2017. gadu pēc visiem apskatītajiem parametriem 2018. gads bijis ražīgāks. Iespējams, pateicoties tam, ka 2018. gads bija Simtgades gads un, attiecīgi, par Gada sugām tika izvēlētas vieglāk atpazīstamas un biežāk sastopamas sugas.

Kā tad veicies pašām Gada sugām?

2. tabula. 2018. gada Gada sugu ziņojumu un novērojumu skaita salīdzinājums

Kā redzams, Dabasdatos vislielāko atsaucību bija radījusi vāvere, un šīs sugas novērojumu skaits (388) mazliet pārsniedza 2017. gada biežāk ziņotās Gada sugas dzeltenās cielavas novērojumu skaitu (363). Tas ir mazliet neparasti, jo līdz šim tipiski populārākā sugu grupa Dabasdatos bijuši putni. Taču tieši pēdējā laikā bijuši vairāki uzsaukumi zīdītāju ziņošanai, un tas, kopā ar izvēlētās Gada sugas jaukumu un sastopamību, droši vien arī radījis īpašu atsaucību.

Gada dzīvnieks vāvere


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Igors Deņisovs un Edgars Lediņš (otrajā foto 3 mazuļi erickiņa būrī).

Jāteic, ka vāverei kā Gada dzīvniekam bez daudzajiem ziņojumiem papildus nāca vēl viens bonuss Viktora Ivanova veiktā vāveru izzināšana, pieradināšana un fotosesiju veidošana, kas tika publicētas gan Dabasdatos, gan citur, un turpinājās arī 2019. gadā. Arī citiem izdevās skaistas un interesantas vāveru fotogrāfijas. Divi no ziņojumiem bija datēti pat no pagājušā gadsimta (1990. gadi).

3. tabula. Vāveru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Vāveres ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi). (Šajā un turpmākajās salīdzinošajās kartēs ar "līdz 2018. gadam" domāts
neieskaitot 2018. gadu.)

Kā redzams no 3. tabulas un kartēm, esot Gada dzīvnieka godā, vāvere saņēmusi gandrīz tikpat daudz ziņojumus kā visos iepriekšējos gados kopā. Arī izplatības kartes līdzīgas izskatās, ka Latgales vidienē ir vāveru trūkums. Vai tā tiešām ir, vai attiecīgajās vietās tikai trūkst ziņotāju?

4. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus vāveru novērojumus

Kā redzams 4. tabulā, vairāk nekā 10 vāveru novērojumus ieziņojuši seši novērotāji. Vairāk nekā pieci vāveru novērojumi ar foto bijuši pieciem, vismaz četri novērojumi ar foto bijuši 12 ziņotājiem. Bez neviena foto vāveri ziņojuši gadrīz puse novērotāju 54 no 112.

 

Gada putns pļavu tilbīte


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Juris Vīgulis

5. tabula. Pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Kā redzams 5. tabulā, kā Gada putns pļavu tilbīte izpelnījusies salīdzinoši ar novērojumu skaitu vairāk fotogrāfiju (61% novērojumu fotodokumentētas), iepriekšējos gados tikai 28% novērojumu bijuši ar fotogrāfijām, kas, protams, saistīts ar Eiropas ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, kam novērojumi bija svarīgāki par fotogrāfijām.

6. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus pļavu tilbītes novērojumus

Kā redzams 6. tabulā, vairāk nekā 10 pļavu tilbītes vērojumus ieziņojuši trīs novērotāji, turklāt lielākā daļa šo novērojumu ir ar foto. Vienīgi jāņem vērā, ka piektā daļa šīs putnu sugas novērojumu (jeb 27 no 133), t.sk. gandrīz visi aktīvākā ziņotāja Andra Avotiņa novērojumi ir ar statusu "NAV novērots, kaut speciāli meklēts". Visvairāk novērojumu ar reāli redzētu pļavu tilbīti ir Edgaram Smislovam (14). Vismaz 4 novērojumi ar foto ir 8 ziņotājiem. Ne vienam vien izdevušās lieliskas pļavu tilbītes fotogrāfijas.


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilze Priedniece, Ieva Burčika


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilona Gaile


Visi pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi augšā) un līdz 2018. gadam (pa labi); apakšējā rindā
tikai tie pļavu tilbītes ziņojumi 2018. gadā, kam ir statuss "NAV novērots, kaut speciāli meklēts"; pa labi fotoilustrācija vienai šādai vietai (A. Avotiņa foto).

Kā redzams, pļavu tilbītei vistukšākā ir Kurzemes vidiene.

 

Gada bezmugurkaulnieks simtkāji


Simtkāji Chilopoda. Foto: Vilis Bukšs, Sintija Valucka

7. tabula. Simtkāju ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 

8. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu simtkāja novērojumu


Simtkāju ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Spriežot pēc kartēm, Gada bezmugurkaulnieka ziņotāji varētu būt citi (citur vērojoši) nekā iepriekšējos gados. Jāteic, šai Gada sugai, manuprāt, bija neizmantots potenciāls tautas intereses veicināšanā. Bija arī vēl citi mēģinājumi ziņot simtkājus, kas izrādījās tūkstoškāji, taču tie gada laikā netika izlaboti. Man personīgi šie dzīvnieki kā simtgades sugas likās ļoti piemēroti un interesanti, taču, tā kā par tiem netika atgādināts, turklāt esošajiem (un kļūdainajiem) ziņojumiem arī neviens nepievērsa uzmanību, tad par tiem arī tika aizmirsts. Ziņotajās sugās neiedziļināšos, jo par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts.

 

Gada kukainis jāņogu raibenis


Jāņogu raibenis Polygonia c-album. Foto: Igors Vasiljevs, Lolita Petkēviča, Laima Birziņa

Arī par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts, tāpēc detalizēti neanalizēšu, tikai sniegšu vispārīgus pārskatus, lai var līdzvērtīgi salīdzināt ar pārējiem Gada simboliem.

9. tabula. Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

10. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus jāņogu raibeņa novērojumus
(N - novērojumu skaits, F - novērojumu ar foto skaits)

 

 

Gada koks parastais ozols


Parastais ozols Quercus robur. Foto: Andris Klepers


Parastā ozola Quercus robur pumpuri un ziedi. Foto: Ainārs Valdovskis un Ansis Opmanis

11. tabula. Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Skatot 11. tabulu un ozola ziņojumu kartes, neparasti, ka gan 2018. gadā, gan visā laika posmā līdz tam ir apmēram vienāds ziņojumu skaits, bet būtiski atšķiras ziņojumu izplatības kartes kā Gada koks ozols ir ziņots no būtiski dažādākām vietām. Iepriekš arī ievērojami retāk ziņoti ozoli kā dižkoki. Taču vienojošais Latgale diezgan tukša no ziņojumiem.

Tā nav nejauša sakritība. 2018. gadā, iedvesmojoties no tā, ka par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība bija izvēlējusies ozolu, Dabas retumu krātuves aktīvisti veica dižāko ozolu apkopojumu, kas sasnieguši 7 m apkārtmēru, vai to varētu sasniegt tuvāko 10 gadu laikā, un arī šajā gadījumā ieguva karti, kurā Latgale gandrīz tukša. Pavisam apkopojumā līdz 2018. gada beigām iekļāvās 113 dižozoli. Karti līdz ar ozolu foto, izmēriem un citiem datiem var skatīt https://dizozoli.dziedava.lv. Tas apliecina, ka jebkurš dižozolu ziņojums no Latgales ir ļoti vērtīgs. Dabasdatos 2018. gadā kā dižkoki tika ziņoti 54 ozoli (2/3 no visiem ozolu ziņojumiem), vēl 12 ozoli ziņoti kā potenciāli dižkoki vai īpatnēji koki. Tikai 15 ozoli (18,5% no visiem) ieziņoti kāda cita iemesla dēļ.


Neparastu ozolu ar zaru tiltu nofotografēja un ieziņoja Valdis Cīrulis.

 

12. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus parastā ozola novērojumus


Neparasti albīnu ozolu nofotografēja un ieziņoja Renāte Kaupuža, bet ar ozolzīlēm
Laima Birziņa.

 

Gada augs madaras


Īstā madara Galium verum un purva madara Galium palustre. Foto: Aleksandra Anohina un Inguna Riževa


Madaru ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

13. tabula. Madaru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Pēc 13. tabulas un kartēm redzams, ka madaru ziņošanu ļoti stimulējusi šīs ģints izvirzīšana par Gada augu, jo līdz tam tās ziņotas reti.

14. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus madaru novērojumus

Kā redzams 14. tabulā, pat trim novērotājiem izdevies atrast septiņas dažādas madaru sugas (41% no visām Latvijā atrastajām), vēl trim izdevies atrast sešas madaru sugas. Pieciem ziņotājiem ir vairāk nekā septiņi madaru novērojumi.

15. tabula. Madaru ziņojumi 2018. gadā pa sugām

Gada laikā Dabasdatos ieziņotas vismaz 12 dažādas madaru sugas! Latvijā pavisam ir 17 madaru sugas, tātad Dabasdatu ziņotāji gada laikā aptvēruši 70% no visām madaru sugām.

Visbiežāk ziņotas trīs sugas - baltā madara Galium album, īstā madara Galium verum un ziemeļu madara Galium boreale, turklāt abas pēdējās ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas. Ziņota arī viena reta un aizsargājama suga trejziedu madara Galium triflorum (Baiba Bambe), Sarkanās grāmatas suga trejdaļu madara Galium trifidum (Julita Kluša), kā arī viena reta adventīva suga rubiju madara Galium rubioides (Atis Mārtiņsons).


Rubiju madara Galium rubioides salīdzinājumā ziemeļu madaru Galium boreale (foto: Atis Mārtiņsons) un trejziedu madara Galium triflorum (foto: Baiba Bambe).

 

Gada sūna - zilganā baltsamtīte


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum. Foto: Ansis Opmanis

 

16. tabula. Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Pēc 16. tabulas un kartēm var redzēt, ka Gada sūnas gods būtiski palielinājis ziņojumu skaitu un datus par sastopamību dažādās Latvijas vietās. Top skaidrāk redzams, ka šī suga ir ar nevienmērīgu izplatību Kurzemē būtiski biežāka nekā Latvijas A pusē.

Līdz 2018. gadam zilganā baltsamtīte ar sporogniem Dabasdatos bija ziņota vienu reizi, arī Gada sūnas godā esot, šai baltsamtītei sporogoni tika atrasti tikai vienu reizi atradēja Jeļena Plinta.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum ar sporogniem. Foto: Jeļena Plinta

 

17. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus zilgano baltsamtīšu novērojumus

Kā redzams 17. tabulā, vismaz četrus zilganās baltsamtītes novērojumus ieziņojuši septiņi cilvēki, bet trim ziņotājiem novērojumu skaits ir lielāks par 10. Šogad Gada sūna ziņota mazāk nekā iepriekšējo gadu Gada sūnas, bet tas saprotams šī suga nav tik bieži sastopama un kurā katrā mežā neaugs. Toties redzētās baltsamtītes iemūžinātas skaistās fotogrāfijās, jo īpaši piemērotos apstākļos šī sūna mēdz veidot neprasti lielus ciņus.


Lieli zilganās baltsamtītes Leucobryum glaucum ciņi. Foto: Emīls Kondratovičs, Ivo Dinsbergs


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum klājienā. Foto: Līga Strazdiņa

 

Gada sēne milzu apaļpūpēdis


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea ar apkārtmēru 101 cm. Foto: Laima Birziņa

 

18. tabula. Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Kā 18. tabulā un kartēs var redzēt, milzu apaļpūpēži Gada sēnes gadā ir ziņoti, bet aktivitāte atpaliek no 2016. gada, kad bija visvairāk ziņojumu. Savstarpēji salīdzināt ieziņoto apaļpūpēžu izmērus īsti nevarēja, jo dažs mērījis apkārtmēru, cits pielicis blakus lineālu vai kādu citu priekšmetu ar neprecizētu izmēru. Skaidrs, ka dižākie apaļpūpēži sasnieguši ap 30-40 cm diametrā.


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea. Foto: Renāte Kaupuža

 

19. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu milzu apaļpūpēdi

Vismaz divus (un arī ne vairāk) milzu apaļpūpēža novērojumus 2018. gadā ieziņojuši tikai divi novērotāji. Lai arī pēc Dabasdatu izplatības kartēm suga izskatās sastopama vienmērīgi visā Latvijā, man pašai tādu ievērot gadījies labi ja vienreiz, un arī ne 2018. gadā.

 

Gada dzīvotne dižkoks

Lai arī Gada dzīvotnēm parasti Dabasdatos nenotiek īpaša ziņošana, 2018. gadu varētu saukt par izņēmumu, jo šī dabas simbola sakarā bija vesela akcija ar sugu skaitīšanu uz dižkokiem, un tajā piedalījās septiņi Dabasdatu lietotāji. Tā kā šīs akcijas formāts atšķiras no Gada sugu ziņošanas, tad šajā apskatā sīkāk pie šīs tēmas nepakavēšos. Akcijas rezultāti lasāmi rakstā "Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti".

 

Čaklākie Gada simbolu ziņotāji

Visbeidzot, kopsavilkums par visiem ziņotajiem Gada simboliem, ieskaitot Gada dzīvotni, kur par vienu novērojumu uzskatīts viens dižkoks, ja tas ieziņots līdz ar visām uz tā novērotajām sugām.

20. tabula. Čaklākie Gada simbolu ziņotāji Dabasdatos 2018. gadā

20. tabulā redzami tikai to ziņotāju vārdi, kas ieziņojuši vismaz četrus Gada simbolus. Tādu, izrādās, ir pat 24! Visvairāk jeb sešus Gada simbolus ieziņojuši seši Dabasdatu ziņotāji. Salīdzinājumam 2017. gadā četrus Gada simbolus bija ieziņojuši tikai divi, vairāk par četriem neviens.
Pilnu .xls kopsavilkuma tabulu ar visiem rezultātiem skatīt šeit.

Un nosēgumā atskats pagātnē ar skatu nākotnē. 21. tabulā apkopota statistika par astoņiem Gada simboliem, neminot konkrētu sugu, bet minot tās attiecīgā gada novērojumu (ziņotāju) skaitu. Kā veiksies šī gada Gada simboliem?

21. tabula. Gada simbolu ziņotāju skaits pa gadiem

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv

2019-04-10

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Luscinia luscinia - 2021-05-13 Vabale
Crex crex - 2021-05-13 Vabale
Strix aluco - 2021-05-13 apogs apogs
Locustella naevia - 2021-05-13 apogs apogs
Saxicola rubetra - 2021-05-13 rolandsl
Luscinia luscinia - 2021-05-13 Vabale
Vanellus vanellus - 2021-05-13 Vabale
Nezināms
@ nekovārnis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Edgars Smislovs 13.maijs, 23:59

http://www.putni.lv/sylatr.htm http://www.putni.lv/sylcur.htm


kapso 13.maijs, 23:28

Pārāk tālu nav no zāģbaļķu grēdas Šī tepat sētā zem liepas uz priedes kluča. Lielā malkas grēda izkaltusi, nav ne gļotsēņu, ne kukainīšu pagaidām. Paraudziņš ievākts.


dziedava 13.maijs, 22:16

Atgādina gļotpūpēdi Reticularia, bet tā rozā krāsa samulsināja, - tā bija raksturīga melnajai plaispikai, kas tur laikam netālu savulaik bija atrasta? Ievākts laikam ir?


asaris 13.maijs, 21:38

Melngalvas ķauķis


Vīksna 13.maijs, 21:09

Paldies !


picapica 13.maijs, 20:46

Paldies!


dziedava 13.maijs, 20:19

Nav ragansviests, Inguna jau pareizi rakstīja


gunitak 13.maijs, 20:13

Parastais zeltainītis.


nekovārnis 13.maijs, 20:12

Gadās maija vidū tās kukaiņu masas pludmalēs. Precīzi nezinu kā tas notiek, bet silts gaiss + pareizs vēja virziens + auksta jūra = rezultātā sasilušie kukaiņi piepalīdzot vējam tiek aizpūsti līdz pludmalei, kur atdziest un nosēžas. Kaut kā tā. Kukaiņēdāju putnu pie šī zviedru galda arī daudz - vairāki desmiti dzeteno un balto cielavu, droši vien jau vēl kaut kas.


dziedava 13.maijs, 20:05

Paldies Ivar! :)


IlzeP 13.maijs, 20:05

Interesanti - kādēļ šodien tur tādas kukaiņu masas? Pēkšņais siltums?


IlzeP 13.maijs, 19:56

Pēc kā var pateikt, ka tieši ragansviests?


nekovārnis 13.maijs, 19:26

Paldies! Kaut šodien, šķiet, pludmalē pašu kukaiņu velnu varētu atrast, jāatzīst ka šis bija negaidīti :) Šim vienā peļķē tik pāris kājas bija no ūdens un gružu/kukaiņu masas vēl ārā, tādas garas un kustīgas, tāpēc piesaistīja uzmanību.


kaarlisfrei 13.maijs, 18:54

Atradās! Apsveicu!


Grislis 13.maijs, 18:19

Derēja arī kāds tuvplāniņš, būtu lielāka pārliecība :)


Grislis 13.maijs, 18:15

Līdzīgs varētu būt slaidais grīslis Carex acuta, abas sugas pašreiz ziedēšanas laikā var atšķirt pēc drīksnām - C.acuta ir 2 drīksnas, C.acutiformis 3.


Grislis 13.maijs, 18:01

Riskēju noteikt kā mataino grīsli Carex pilosa (vīrišķo ziedu vārpiņa izskatās pārliecinoši), pilnīgi par to varēja pārliecināties, apskatot lapu - tai malās un uz apakšējās vidusdzīslas ir labi saskatāmi matiņi. Kaut rets, šajā reģionā strautu un upīšu gravu mežos var atrast. Labs!


IevaM 13.maijs, 17:36

Vai putni redzēti?


asaris 13.maijs, 16:26

Mājas baloži


OKK 13.maijs, 15:54

Man izskatās kā pelēkbrūnais bērzu zobspārnis Notodonta dromedarius


asaris 13.maijs, 11:01

Mazais nātru raibenis


asaris 13.maijs, 08:42

Kāda no zeltactiņām Chrysopidae sp.


roosaluristaja 13.maijs, 07:42

Principā varētu būt. Tiek uzskatīts, ka brūnkrūtainais ezis ir ļoti rets. Pārsvarā sastopams Latvijas ziemeļu daļā


Wija 13.maijs, 07:11

Paldies!


kapso 13.maijs, 06:58

Paldies, Arni, nomainīju uz parasto nātru raibeni!


Arnis2 13.maijs, 05:58

Šis būs parastais nātru raibenis.


kapso 12.maijs, 23:57

Vai varētu būt baltkrūtainais ezis?


kapso 12.maijs, 23:45

Paldies!


kapso 12.maijs, 23:42

Piebraucamā ceļa malā, kur sīka grants.


Laimeslācis 12.maijs, 22:48

Liels paldies, Ansi, par noteiktajām sūnām!


Irbe 12.maijs, 22:48

Melnais mušķērājs M


angel 12.maijs, 22:40

Paldies!


asaris 12.maijs, 22:36

Mazais nātru raibenis


asaris 12.maijs, 22:35

Apšu lielais lapgrauzis Chrysomela populi


Valdis 12.maijs, 22:02

Baltā čauliņa apkārt nosacīti cieta - kā cukura glazūra. Iekšpuse želej vai recekļveidīga.


Mari 12.maijs, 21:46

Paldies!


Mari 12.maijs, 21:39

Paldies, Marek! Tad šo drusku vieglāk var noteikt. :)


felsi 12.maijs, 21:28

Pievienoju mikroskopiju.


nekovārnis 12.maijs, 21:26

Lapkoku ligzdu koksngrauzis - melns, garš plankums aiz acīm, melns plankums starp divām ieslīpām dzeltenām svītrām uz katra segspārna.


nekovārnis 12.maijs, 21:17

Zilais praulenis, Platycerus caraboides. Pēc vācu noteicēja sarkanas kājas mēdz būt tikai šīs sugas mātītēm.


asaris 12.maijs, 20:29

Lapgrauzis Gonioctena sp.?


nekovārnis 12.maijs, 20:18

Paskatījos vairāk par sugu - pieaugušie tik jūlijā. Izskatās ka būs vien nepeiaudzis īpatnis.


IevaM 12.maijs, 20:13

Šķiet, uz vienas lielas izgāztas saknes. Bet tādu sakņu tur bija daudz, pie katras negāju, tā ka varbūt ir vairāk? Nākošreiz :)


nekovārnis 12.maijs, 20:04

Man ar šī suga prātā, vismaz nevienu citu ar tādām kājām neatrodu. Tik tas vēders tāds baigi plakans, un acu novietojumu tā droši neizdodas atšifrēt.


Ivars L. 12.maijs, 20:03

Forši! Cik daudz īsti bija? Uz viena vai vairākiem sakņu kamoliem?


CerambyX 12.maijs, 20:00

Man aizdomas par Hyptiotes paradoxus (Uloboridae dzimta).


Irbe 12.maijs, 19:36

Ģirlicim labi atpazīstama dziesma, paklausieties to putni.lv http://www.putni.lv/serser.htm


asaris 12.maijs, 19:36

Upes tilbīte


kimkim 12.maijs, 18:54

Man jau bija tāda aizdoma,jo irpriekšējās vasarās vecajās kļavās ligzdoja ģirlicu pāris,bet nebiju īsti pārliecināta


IevaM 12.maijs, 17:46

Oo, paldies! Laiferis man. Un tur bija tiik daudz :)


Irbe 12.maijs, 17:12

Šis ir ģirlicis


felsi 12.maijs, 16:46

Pataustīta? Mīksta vai cieta? Ja mīksta, tad varētu būt gļotsēne, neīstais pūpēdis.


roosaluristaja 12.maijs, 15:18

Tā vispār ir piepe? Nav tas neīstais pūpēdis vai kaut kas tamlīdzīgs? Kaut kā jocīgi izskatās.


kimkim 12.maijs, 14:33

Ieliku vēl vienu bildi,tas varētu būt čuņčiņš?


kimkim 12.maijs, 14:24

Varētu būt, ka kļūdos es, jo tikai māco atpazīt un bieži kļūdos, it īpaši mazos putnus, kā ķauķus un arī citus, tik grūti ir atšķirt.


Irbe 12.maijs, 13:08

Dziedāja? Man vairāk pēc vītīša izskatās. Čunčiņam melnas kājiņas (ar izņēmumiem), tumšāks vaigs, ķermeņa apakšpuse ar nedaudz pelēcīgāku nokrāsu, spārnu spalvu garums... kaut gan es varu kļūdīties.


MoreOrLess 12.maijs, 12:26

Paldies, Ansi! Šo sūnu apskatīju un savu neizdošanos to noteikt pieminēju katrreiz, kad atkal gadījās iet garām :)


AAvj 12.maijs, 09:16

ūdeņu strupaste (ūdensžurka)


Izabella 12.maijs, 08:49

Paldies!


asaris 12.maijs, 08:29

Sarkankrūšu līķvabole


W 12.maijs, 06:35

Paldies, Ansi!


patigunta 12.maijs, 02:34

Ir skaņas ieraksts, salīdzināju ar xeno-canto, bet neizdevās pievienot no telefona datoram, huavei nemīl manu laptopu un otrādi, pa dienu izdomāšu. Griezes vismaz 2,ja ne 3, abās ceļa pusēs.


joonc 12.maijs, 00:24

Pēdējais datums, kad zosis bija redzētas šo pavasari.


OKK 11.maijs, 23:34

Doma tāda, ja būtu, piemēram, zaļā vārna vai cits putns "kaķa nomedīts", tad sodu maksātu ne jau kaķis...


Mimi Serada 11.maijs, 23:15

Paldies!


roosaluristaja 11.maijs, 22:38

O.K. Nezināju šo faktu


felsi 11.maijs, 22:17

Ir Ilze!


felsi 11.maijs, 22:16

Pievienoju mikroskopiju. Vālītes ap 5 mm, kātiņa nav, domāju, ka tas tāpēc, ka attīstījās mājas apstākļos. Plazmodijs balts, stabiņi ar bumbulīšiem galā, vairākas grupiņas. Sporas gaišas, bez raksta, līdz 6,3 mkm. Domāju, ka būs pušķainā.


IlzeP 11.maijs, 22:15

Nez', vai kaķis atbildēs...


IlzeP 11.maijs, 22:13

Riskēju nomainīt. Julita, vai ir?


dekants 11.maijs, 22:13

Uldi, sarkanai klijai daudzo novērojumu dēļ noņemts automātiskais interesantā novērojuma statuss. Tās gan var atzīmēt, piemēram, Latvijas daļās, kur aizvien tās ir retas.


roosaluristaja 11.maijs, 22:08

Manuprāt ziemeļu sikspārnis. Es gan tikai 4 sugas pazīstu:}}


Irbe 11.maijs, 21:54

Foto žubīte. Melnais mušķērājs šāds https://dabasdati.lv/lv/observation/b3l59poqnpv6j4l40nhk981f93/


roosaluristaja 11.maijs, 20:54

Reizēm vajag, jā


asaris 11.maijs, 20:52

Sprakšķis Selatosomus cruciatus


asaris 11.maijs, 20:51

Sarkankrūšu līķvabole


felsi 11.maijs, 20:32

Arī gaida rindu identifikācijai.


felsi 11.maijs, 20:31

Varētu būt, gaida mikroskopu!


Siona 11.maijs, 20:16

Vajag mikroskopēt, lai noteiktu sugu?


roosaluristaja 11.maijs, 20:06

Vispār gan ar šīm sīkajām dzeltenajām nav viegli. Tur ir padaudz sugu. Oranžā galertene ir parastākā. Uzskatīsim, ka ir


Irbe 11.maijs, 20:05


Siona 11.maijs, 19:28

Tā varētu būt, jo tajā pleķītī ir pacirstas egles, kaut kādas paliekas mētājas..


Ansis 11.maijs, 18:58

Vikmestes gravā bieži ir atrodama lapsastes vienādvācelite, viņa aug arī uz akmeņiem.


DaceK 11.maijs, 18:03

Paldies par precizējumu!


W 11.maijs, 17:42

Kātiņa nebija.


marsancija 11.maijs, 17:41

Paldies, Uldi par lāčpurnu!


VijaS 11.maijs, 16:52

Paldies, Voldemār!


nekovārnis 11.maijs, 15:19

Spērni ar melniem punktiņiem - tad jau Bombylius discolor.


nekovārnis 11.maijs, 15:16

Paldies, Uldi! :)


Irbe 11.maijs, 13:38

Melnais dobumos nedzīvo, bet vij ligzdu. Šis būs mājas strazds, kas arī no baltās apakšknābja pamatnes manāms. Un, protams, tas, ko viņš nes ārā no dobuma liecina par izperētiem mazuļiem. Statuss - apdzīvota ligzda vai dobums.


VijaS 11.maijs, 12:59

Paldies, Uldi!


asaris 11.maijs, 12:56

Zilzīlīte


roosaluristaja 11.maijs, 12:56

Ja tas ir skujkoks, varētu būt oranžā galertene


roosaluristaja 11.maijs, 12:45

Kaut kā man ir šaubas, ka šis ir Helvella sp. Vienīgais, kas puslīdz atbilst, ir Helvella acetabullum, bet tad kaut kādam kātiņam būtu jābūt


Mangusts 11.maijs, 12:38

Protams - attēls bija paredzēts citam novērojumam, kurš nez kāpēc nebija pievienojies.


roosaluristaja 11.maijs, 12:34

Vairāk gan izskatās pēc čuņčiņa


Mangusts 11.maijs, 12:33

Paldies!


dziedava 11.maijs, 12:10

Paldies, Uldi, kaut kā šitās man ļoti reti trāpījušās, iepriekš ka tik ne tikai vienu reizi - 2007. gadā :D


roosaluristaja 11.maijs, 12:06

Attēlā gan nez kāpēc ir dziedātājstrazds


roosaluristaja 11.maijs, 11:21

Vai nu ta ir? Manuprāt dzīslainais kauslāčpurns. Vairogs bisīte parasti aug mežos. Saistīta ar skujkoiem. Abas sugas vbizuāli mēdz būt stipri līdzīgas


roosaluristaja 11.maijs, 11:15

Domāju, ka citronu bisporella


Zigurds Krievans 11.maijs, 11:14

Mainu tad uz sarkanvēdera ugusnkrupi. Paldies!)


Zigurds Krievans 11.maijs, 11:13

Peļķes tajā mežā ir, liekas ka arī tuvumā bija


CerambyX 11.maijs, 11:12

Es par sarkanvēdera ugusnkrupi balsoju.


Zigurds Krievans 11.maijs, 11:11

Hm, līdzīgi jau skan) kā piemēram šajā novērojumā https://dabasdati.lv/lv/observation/esmicgqufaahbdoh4k6d0id9e1/ Vieta lapukoku mežs, cik atceros no ieplakas skanēja. Uz kartes pa kreisi pāri pļavai (200-300 m) pārpurvojies mežs, koki jau nokaltuši.


roosaluristaja 11.maijs, 11:05

Ja tur bija kāda peļķe, manuprāt sarkanvēdera ugunskrupis ir visai ticams variants


dekants 11.maijs, 11:03

Izklausās līdzīgi kā Sarkanvēdera ugunskrupis, tikai šis ritmiskāks. Vieta arī šķiet neatbilstoša


dziedava 11.maijs, 10:43

Mikroskopēts nav? Man no foto tik pārliecinoši neizskatās, bet varbūt dabā bija pārliecinošāk


Zigurds Krievans 11.maijs, 10:29

Paldies par stērsti, bet tur fonā ir tāds, teiksim, pū-pū-pū-..., es par to. jocīgi ka tas tik klusu ierakstījās...


dziedava 11.maijs, 10:29

T.varia?


dziedava 11.maijs, 10:24

Ja paspaidot cieta kā akmens, tad sēne


OKK 11.maijs, 10:21

"Kaķis nomedīja" <<< kāpēc?


VijaS 11.maijs, 09:30

Paldies par labojumiem, Ansi!


IlzeP 11.maijs, 08:33

Tā ir dzeltenās stērstes dziesma


IlzeP 11.maijs, 08:30

Kura no abām sugām te domāta? Ja zied, tad sārtā bezlape. Ansis domā to, kura nezied :)


i.vasiljevs 11.maijs, 07:50

laikam Dzeltenā stērste


OKK 11.maijs, 07:09

Parastā varde


davis_wi 10.maijs, 23:56

Paldies! Divas skaidri redzēju, bet tagad, bildēs skatoties, sāku domāt, vai tik priekšplānā nav trešās olas. Iespējams, būs kaut kad jāapciemo vēlreiz tā vieta.


andrisb 10.maijs, 22:27

Paldies! Vabūt, uzreiz vajadzēja sākt ar “ Nez kur "lielajai čakstei" divi lielie baltie spoguļi spārnos pazuduši?”. :)


dagnis 10.maijs, 22:26

Ar ko šis pupuķis ir tik īpašs?


VijaS 10.maijs, 22:18

Sārtā bezlape.


VijaS 10.maijs, 21:58

Un statuss - sporu stadijā.


VijaS 10.maijs, 21:57

Gļotsēne - šūnu metatrihija


VijaS 10.maijs, 21:52

Sēne.


VijaS 10.maijs, 21:44

Dziedzerainā eksīdija Exidia nigricans, manuprāt.


felsi 10.maijs, 21:05

Pievienoju foto kāda pēc 24 stundām.


VijaS 10.maijs, 20:45

Paldies, Valda!


forelljjanka 10.maijs, 20:43

Nez kur "lielajai čakstei" divi lielie baltie spoguļi spārnos pazuduši?;) Lielajai čakstei spārnu segspalvas un terciālo(tā laikam latviski tās sauc)spalvu gali ir balti.Ļoti izteikti redzami lidojumā,bet skaidri redzami arī sēdošam putnam.Ķermeņa forma,astes -ķermeņa proporcija,viss nešaubīgi liecina,ka bildē ir akmeņčakstītes T.Tādā attālumā un tādas kvalitātes bildē meklēt kaut kādus bēšīgus toņus... https://www.featherbase.info/da/species/oenanthe/oenanthe Domāju,linkā redzamajam putnam mēs ar neko bēšu neatrastu,nobildējot līdzīgā kvalitātē.


KrisVi 10.maijs, 20:36

Paldies!


Mari 10.maijs, 20:34

Paldies, Uģi! :)


Mari 10.maijs, 20:06

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 10.maijs, 20:04

Jā, būs īstais :)


Irbe 10.maijs, 20:02

Kajaks


Irbe 10.maijs, 19:59

Gaišais ķauķis


andrisb 10.maijs, 19:39

Tomēr pārāk apaļas pēdas.


andrisb 10.maijs, 19:18

Atveram putni.lv akmeņčakstīte: pirmajos redzam kakla sānus bēšīgus, nākošajos jau visa ķermeņa apakšējā daļa ir bēšīga, atveram lielā čakste un no bēšās krāsas nav ne miņas un pat manos foto putnam bēšā krāsa nav. Tāpat arī Britu un Eiropas putnu noteicējā. :)


IlzeP 10.maijs, 18:49

Divas? Tad jau būs dzērve (kaut kad jau arī gulbim ir vēl tikai divas, bet ligzda ari izskatās pēc dzērves ligzdas).


Lemmus 10.maijs, 18:28

Paldies,Marek!


sandis 10.maijs, 14:59

Viss kārtībā, kaijas nav tā vieglākā putnu grupa :) Sudrabkaijas arī Cēsīs ligzdo, tikai dziļāk pilsētā uz plakanajiem ēku jumtiem.


Rocky 10.maijs, 13:42

Paldies velreiz! :)) Tagad mācēšu labāk atpazīt ķauķus!


asaris 10.maijs, 13:34

Melngalvas ķauķis


Rocky 10.maijs, 13:18

Paldies! Ķauķu tik daudz, grūti atšķirt :))


Rocky 10.maijs, 13:18

Paldies!


Karīna 10.maijs, 13:17

Ligzdu pat ar mašīnu braucot garām var redzēt. Ļoti pieraduši pie trokšņa un cilvēkiem!


Karīna 10.maijs, 13:07

Mjā, bija jau tāda aizdoma... Paldies par labojumu! Ceru, ka tā man kā iesācējam ir piedodama kļūda.


asaris 10.maijs, 13:02

Brūnspārnu ķauķis


asaris 10.maijs, 13:01

Lukstu čakstīte


davis_wi 10.maijs, 12:33

Nezinu, vai pēc tādām štrunta bildēm var pateikt, jo bildēts no paliela attāluma no stāvkrasta (1. bilde izpratnes gūšanai), caur binokli. Olas ļoti gaiši brūnas, lielas ("kā lieli kartupeļi"). Sākumā iedomājos, ka dzērves (pa to slapjumu viena staigāja), bet man teica, ka drīzāk gulbja olas.


kastana 10.maijs, 11:38

https://youtu.be/1wxowDwUhtM


VijaS 10.maijs, 11:14

Paldies, Voldemār!


marsancija 10.maijs, 11:13

Caur telefonu neizdevās nomainīt sugu. Paldies, Ilze!


marsancija 10.maijs, 11:11

Paldies Ilzei un Margaritai! Nelielā applūdumā uz pļavas šie dzīvojās kopā ar gugatņiem, lielajiem ķīriem, pāris meža pīlēm un ķīvītēm. Ķīri brīžiem izturējās agresīvi un, kā jau mazākos, šad tad patrenkāja.


erts 10.maijs, 10:26

2012.gadā pēdējo reizi bija novērota Daugavpilī- Grīvā, pāris ligzdoja. Šodien novērota pārlidojumā un uz īsu brīdi ielaižoties eglēs pie Daugavpils zooloģiskā dārza.Negaidīti jauna loga suga!


Matrus 10.maijs, 09:46

Šajā Juglas ezera līcī paugurnieki ligzdo vismaz kopš 1992. gada. Savukārt, 1995. gada maijā piegāju pie ligzdas, no dažiem metriem nofotografēju perējošo putnu un attēlu nopublicēju "Rīgas balsī" ar stāstu par gulbjiem Rīgā...)


Irbe 10.maijs, 09:45

Ja kas, putni.lv Lauku zvirbulis 14-15 cm Akmeņčakstīte 14,5-15,5 cm Mājas zvirbulis 15-17 cm Un Lielā čakste 24-25 Melnais strazds 24-27 :)


Aidzinieks 10.maijs, 09:44

Paldies!


Liepzieds 10.maijs, 09:28

Kadiķu rūsas sēne?


marsancija 10.maijs, 09:22

Paldies Lilita!


marsancija 10.maijs, 09:19

Paldies par sugu!


bitene 10.maijs, 08:33

Brīnumainā vijolīte


felsi 10.maijs, 07:54

Paldies, pirmais maldinošās mikroskopija, tā tik krāterveida.


Irbe 10.maijs, 07:39

Mazais ķīris?


CerambyX 10.maijs, 07:34

Nebija iepriekš vēl DD ziņota šāda suga :)


Irbe 10.maijs, 07:17

Žubīte M


Irbe 10.maijs, 07:14

Purva tilbīte


Mari 10.maijs, 07:13

Kaut kā nevaru nomainīt sugu :(


Mari 10.maijs, 07:10

Paldies, Uģi! Šķiet, ka būs īstais. :)


galochkin 10.maijs, 00:02

Ilgi gaidītā tikšanās. https://www.facebook.com/VictorIvanov.WildlifePhotography/posts/1641768262699458


marsancija 09.maijs, 23:47

Paldies, Uģi! Nebiju īsti pārliecināta par sugu. Skaits tiešām bija vairāk nekā 4 :)


dziedava 09.maijs, 23:26

Nu Tev gan superīgs tīkliņš sanāca! Man tām T.decipiens reti tik smuki sanāk.


Mangusts 09.maijs, 23:11

Paldies! Šīsdienas novērojumos ar citu foto - nekas cits laikam nevarētu būt.


VijaS 09.maijs, 23:02

Paldies, Marek!


Siona 09.maijs, 22:31

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts Coreus marginatus


Ivars L. 09.maijs, 22:30

Veca, varbūt Skeletocutis odora.


gunitak 09.maijs, 22:16

Paldies, Uģi.


VijaS 09.maijs, 22:01

Paldies, Uģi, par labojumiem!


CerambyX 09.maijs, 21:56

Tā kā Hadroplontus litura - uz dadžiem/usnēm arī dzīvo tieši.


sandis 09.maijs, 21:02

Karjera klinšu sienā ir nevis sudrabkaiju, bet kajaku ligzdas :)


asaris 09.maijs, 20:57

Jūras ērglis


felsi 09.maijs, 20:55

Pievienoju mikroskopiju.


Ivars L. 09.maijs, 20:49

Man šķiet, ka nav smirdīgā baltene. Kaut kas cits, bet nezinu, kas.


DaceK 09.maijs, 20:10

Paldies par precizējumu!


Edgars Smislovs 09.maijs, 20:10

Ierakstā peļkājīte.


forelljjanka 09.maijs, 19:54

Arī lielā čakste ir mazāka par melno strazdu.;)


IevaM 09.maijs, 19:49

Šī noteikti ir akmeņčakstīte :) Un tā ir lielāka par zvirbuli, protams


felsi 09.maijs, 19:30

Pievienoju mikroskopiju.


FunnyFox 09.maijs, 19:22

Paldies, patiešām izskatās, ka ir!


Gaujmaliets 09.maijs, 18:56

Pats zivju dzenītis foto gan nav redzams, bet nofotogrāfēju vietu, kur pie upes to manīju.


andrisb 09.maijs, 18:49

10 - 15 metru attālumā binoklis nav vajadzīgs, foto uzņemti ar telefonu. Ir tomēr starpība vai zvirbulis vai strazds.


Irbe 09.maijs, 17:50

Čunčiņš?


Irbe 09.maijs, 16:22

Binoklī mazi putni var izskatīties lielāki.


Lemmus 09.maijs, 15:26

Paldies,Ansi! :)


asaris 09.maijs, 15:25

Varētu būt sprakšķis Anostirus castaneus


asaris 09.maijs, 15:22

Aveņu astainītis


andrisb 09.maijs, 14:40

Vai tad akmeņčakstīte ir melnā strazda lielumā?


VijaS 09.maijs, 14:24

Paldies, Ansi!


ievakiri 09.maijs, 14:14

Paldies, Uģi, par tik izcilu info! Zīmējumā izskatās identiska manis novērotajai. Meklēju sarkankakla, dabūju 50% :D


asaris 09.maijs, 14:00

Akmeņčakstīte.


forelljjanka 09.maijs, 13:58

Izskatās pēc niedru lijas M.


Pēteris 09.maijs, 12:07

Pateicos!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts