Aktīvie lietotāji: 300 Šodien ievadītie novērojumi: 4 Kopējais novērojumu skaits: 2221986
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada simboli 2018 Dabasdatos
Pievienots 2019-04-16 17:54:02

Tā kā 2019. gada aktīvā sezona dabā jau sākusies pilnā sparā, pēdējais laiks atskatīties, kā Dabasdatos veicies pagājušā gadā izziņotajiem Gada simboliem.


Gada dzīvnieks vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs

2018. gadā Dabasdatos kā Gada sugas tika izziņotas:

vāvere Sciurus vulgaris,
pļavu tilbīte Tringa totanus,
simtkāji Chilopoda,
jāņogu raibenis Polygonia c-album,
parastais ozols Quercus robur,
madaras Galium sp.,
zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum,
milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea.

Visas minētās sugas Dabasdatu aktīvisti arī atbalstīja ar saviem ziņojumiem. Mirkli apdomājiet kā jums šķiet, kuras sugas tikušas ziņotas visvairāk? Kuras vismazāk?

Šajā rakstā mazāk būs par pašām sugām šis nebūs zinātnisks raksts, vairāk par Dabasdatu ziņotāju aktivitāti un šīs ziņošanas rezultātiem un fotogrāfijām. Paustais personīgais viedoklis nav uzskatāms par absolūto patiesību, bet ir komentāros diskutējams.

1. tabula. Kopējo datu salīdzinājums par Dabasdatu ziņojumiem Gada sugām 2017. un 2018. gadā

Kā redzams 1. tabulā, salīdzinājumā ar 2017. gadu pēc visiem apskatītajiem parametriem 2018. gads bijis ražīgāks. Iespējams, pateicoties tam, ka 2018. gads bija Simtgades gads un, attiecīgi, par Gada sugām tika izvēlētas vieglāk atpazīstamas un biežāk sastopamas sugas.

Kā tad veicies pašām Gada sugām?

2. tabula. 2018. gada Gada sugu ziņojumu un novērojumu skaita salīdzinājums

Kā redzams, Dabasdatos vislielāko atsaucību bija radījusi vāvere, un šīs sugas novērojumu skaits (388) mazliet pārsniedza 2017. gada biežāk ziņotās Gada sugas dzeltenās cielavas novērojumu skaitu (363). Tas ir mazliet neparasti, jo līdz šim tipiski populārākā sugu grupa Dabasdatos bijuši putni. Taču tieši pēdējā laikā bijuši vairāki uzsaukumi zīdītāju ziņošanai, un tas, kopā ar izvēlētās Gada sugas jaukumu un sastopamību, droši vien arī radījis īpašu atsaucību.

Gada dzīvnieks vāvere


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Igors Deņisovs un Edgars Lediņš (otrajā foto 3 mazuļi erickiņa būrī).

Jāteic, ka vāverei kā Gada dzīvniekam bez daudzajiem ziņojumiem papildus nāca vēl viens bonuss Viktora Ivanova veiktā vāveru izzināšana, pieradināšana un fotosesiju veidošana, kas tika publicētas gan Dabasdatos, gan citur, un turpinājās arī 2019. gadā. Arī citiem izdevās skaistas un interesantas vāveru fotogrāfijas. Divi no ziņojumiem bija datēti pat no pagājušā gadsimta (1990. gadi).

3. tabula. Vāveru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Vāveres ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi). (Šajā un turpmākajās salīdzinošajās kartēs ar "līdz 2018. gadam" domāts
neieskaitot 2018. gadu.)

Kā redzams no 3. tabulas un kartēm, esot Gada dzīvnieka godā, vāvere saņēmusi gandrīz tikpat daudz ziņojumus kā visos iepriekšējos gados kopā. Arī izplatības kartes līdzīgas izskatās, ka Latgales vidienē ir vāveru trūkums. Vai tā tiešām ir, vai attiecīgajās vietās tikai trūkst ziņotāju?

4. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus vāveru novērojumus

Kā redzams 4. tabulā, vairāk nekā 10 vāveru novērojumus ieziņojuši seši novērotāji. Vairāk nekā pieci vāveru novērojumi ar foto bijuši pieciem, vismaz četri novērojumi ar foto bijuši 12 ziņotājiem. Bez neviena foto vāveri ziņojuši gadrīz puse novērotāju 54 no 112.

 

Gada putns pļavu tilbīte


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Juris Vīgulis

5. tabula. Pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Kā redzams 5. tabulā, kā Gada putns pļavu tilbīte izpelnījusies salīdzinoši ar novērojumu skaitu vairāk fotogrāfiju (61% novērojumu fotodokumentētas), iepriekšējos gados tikai 28% novērojumu bijuši ar fotogrāfijām, kas, protams, saistīts ar Eiropas ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, kam novērojumi bija svarīgāki par fotogrāfijām.

6. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus pļavu tilbītes novērojumus

Kā redzams 6. tabulā, vairāk nekā 10 pļavu tilbītes vērojumus ieziņojuši trīs novērotāji, turklāt lielākā daļa šo novērojumu ir ar foto. Vienīgi jāņem vērā, ka piektā daļa šīs putnu sugas novērojumu (jeb 27 no 133), t.sk. gandrīz visi aktīvākā ziņotāja Andra Avotiņa novērojumi ir ar statusu "NAV novērots, kaut speciāli meklēts". Visvairāk novērojumu ar reāli redzētu pļavu tilbīti ir Edgaram Smislovam (14). Vismaz 4 novērojumi ar foto ir 8 ziņotājiem. Ne vienam vien izdevušās lieliskas pļavu tilbītes fotogrāfijas.


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilze Priedniece, Ieva Burčika


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilona Gaile


Visi pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi augšā) un līdz 2018. gadam (pa labi); apakšējā rindā
tikai tie pļavu tilbītes ziņojumi 2018. gadā, kam ir statuss "NAV novērots, kaut speciāli meklēts"; pa labi fotoilustrācija vienai šādai vietai (A. Avotiņa foto).

Kā redzams, pļavu tilbītei vistukšākā ir Kurzemes vidiene.

 

Gada bezmugurkaulnieks simtkāji


Simtkāji Chilopoda. Foto: Vilis Bukšs, Sintija Valucka

7. tabula. Simtkāju ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 

8. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu simtkāja novērojumu


Simtkāju ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Spriežot pēc kartēm, Gada bezmugurkaulnieka ziņotāji varētu būt citi (citur vērojoši) nekā iepriekšējos gados. Jāteic, šai Gada sugai, manuprāt, bija neizmantots potenciāls tautas intereses veicināšanā. Bija arī vēl citi mēģinājumi ziņot simtkājus, kas izrādījās tūkstoškāji, taču tie gada laikā netika izlaboti. Man personīgi šie dzīvnieki kā simtgades sugas likās ļoti piemēroti un interesanti, taču, tā kā par tiem netika atgādināts, turklāt esošajiem (un kļūdainajiem) ziņojumiem arī neviens nepievērsa uzmanību, tad par tiem arī tika aizmirsts. Ziņotajās sugās neiedziļināšos, jo par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts.

 

Gada kukainis jāņogu raibenis


Jāņogu raibenis Polygonia c-album. Foto: Igors Vasiljevs, Lolita Petkēviča, Laima Birziņa

Arī par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts, tāpēc detalizēti neanalizēšu, tikai sniegšu vispārīgus pārskatus, lai var līdzvērtīgi salīdzināt ar pārējiem Gada simboliem.

9. tabula. Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

10. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus jāņogu raibeņa novērojumus
(N - novērojumu skaits, F - novērojumu ar foto skaits)

 

 

Gada koks parastais ozols


Parastais ozols Quercus robur. Foto: Andris Klepers


Parastā ozola Quercus robur pumpuri un ziedi. Foto: Ainārs Valdovskis un Ansis Opmanis

11. tabula. Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Skatot 11. tabulu un ozola ziņojumu kartes, neparasti, ka gan 2018. gadā, gan visā laika posmā līdz tam ir apmēram vienāds ziņojumu skaits, bet būtiski atšķiras ziņojumu izplatības kartes kā Gada koks ozols ir ziņots no būtiski dažādākām vietām. Iepriekš arī ievērojami retāk ziņoti ozoli kā dižkoki. Taču vienojošais Latgale diezgan tukša no ziņojumiem.

Tā nav nejauša sakritība. 2018. gadā, iedvesmojoties no tā, ka par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība bija izvēlējusies ozolu, Dabas retumu krātuves aktīvisti veica dižāko ozolu apkopojumu, kas sasnieguši 7 m apkārtmēru, vai to varētu sasniegt tuvāko 10 gadu laikā, un arī šajā gadījumā ieguva karti, kurā Latgale gandrīz tukša. Pavisam apkopojumā līdz 2018. gada beigām iekļāvās 113 dižozoli. Karti līdz ar ozolu foto, izmēriem un citiem datiem var skatīt https://dizozoli.dziedava.lv. Tas apliecina, ka jebkurš dižozolu ziņojums no Latgales ir ļoti vērtīgs. Dabasdatos 2018. gadā kā dižkoki tika ziņoti 54 ozoli (2/3 no visiem ozolu ziņojumiem), vēl 12 ozoli ziņoti kā potenciāli dižkoki vai īpatnēji koki. Tikai 15 ozoli (18,5% no visiem) ieziņoti kāda cita iemesla dēļ.


Neparastu ozolu ar zaru tiltu nofotografēja un ieziņoja Valdis Cīrulis.

 

12. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus parastā ozola novērojumus


Neparasti albīnu ozolu nofotografēja un ieziņoja Renāte Kaupuža, bet ar ozolzīlēm
Laima Birziņa.

 

Gada augs madaras


Īstā madara Galium verum un purva madara Galium palustre. Foto: Aleksandra Anohina un Inguna Riževa


Madaru ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

13. tabula. Madaru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Pēc 13. tabulas un kartēm redzams, ka madaru ziņošanu ļoti stimulējusi šīs ģints izvirzīšana par Gada augu, jo līdz tam tās ziņotas reti.

14. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus madaru novērojumus

Kā redzams 14. tabulā, pat trim novērotājiem izdevies atrast septiņas dažādas madaru sugas (41% no visām Latvijā atrastajām), vēl trim izdevies atrast sešas madaru sugas. Pieciem ziņotājiem ir vairāk nekā septiņi madaru novērojumi.

15. tabula. Madaru ziņojumi 2018. gadā pa sugām

Gada laikā Dabasdatos ieziņotas vismaz 12 dažādas madaru sugas! Latvijā pavisam ir 17 madaru sugas, tātad Dabasdatu ziņotāji gada laikā aptvēruši 70% no visām madaru sugām.

Visbiežāk ziņotas trīs sugas - baltā madara Galium album, īstā madara Galium verum un ziemeļu madara Galium boreale, turklāt abas pēdējās ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas. Ziņota arī viena reta un aizsargājama suga trejziedu madara Galium triflorum (Baiba Bambe), Sarkanās grāmatas suga trejdaļu madara Galium trifidum (Julita Kluša), kā arī viena reta adventīva suga rubiju madara Galium rubioides (Atis Mārtiņsons).


Rubiju madara Galium rubioides salīdzinājumā ziemeļu madaru Galium boreale (foto: Atis Mārtiņsons) un trejziedu madara Galium triflorum (foto: Baiba Bambe).

 

Gada sūna - zilganā baltsamtīte


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum. Foto: Ansis Opmanis

 

16. tabula. Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Pēc 16. tabulas un kartēm var redzēt, ka Gada sūnas gods būtiski palielinājis ziņojumu skaitu un datus par sastopamību dažādās Latvijas vietās. Top skaidrāk redzams, ka šī suga ir ar nevienmērīgu izplatību Kurzemē būtiski biežāka nekā Latvijas A pusē.

Līdz 2018. gadam zilganā baltsamtīte ar sporogniem Dabasdatos bija ziņota vienu reizi, arī Gada sūnas godā esot, šai baltsamtītei sporogoni tika atrasti tikai vienu reizi atradēja Jeļena Plinta.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum ar sporogniem. Foto: Jeļena Plinta

 

17. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus zilgano baltsamtīšu novērojumus

Kā redzams 17. tabulā, vismaz četrus zilganās baltsamtītes novērojumus ieziņojuši septiņi cilvēki, bet trim ziņotājiem novērojumu skaits ir lielāks par 10. Šogad Gada sūna ziņota mazāk nekā iepriekšējo gadu Gada sūnas, bet tas saprotams šī suga nav tik bieži sastopama un kurā katrā mežā neaugs. Toties redzētās baltsamtītes iemūžinātas skaistās fotogrāfijās, jo īpaši piemērotos apstākļos šī sūna mēdz veidot neprasti lielus ciņus.


Lieli zilganās baltsamtītes Leucobryum glaucum ciņi. Foto: Emīls Kondratovičs, Ivo Dinsbergs


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum klājienā. Foto: Līga Strazdiņa

 

Gada sēne milzu apaļpūpēdis


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea ar apkārtmēru 101 cm. Foto: Laima Birziņa

 

18. tabula. Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Kā 18. tabulā un kartēs var redzēt, milzu apaļpūpēži Gada sēnes gadā ir ziņoti, bet aktivitāte atpaliek no 2016. gada, kad bija visvairāk ziņojumu. Savstarpēji salīdzināt ieziņoto apaļpūpēžu izmērus īsti nevarēja, jo dažs mērījis apkārtmēru, cits pielicis blakus lineālu vai kādu citu priekšmetu ar neprecizētu izmēru. Skaidrs, ka dižākie apaļpūpēži sasnieguši ap 30-40 cm diametrā.


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea. Foto: Renāte Kaupuža

 

19. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu milzu apaļpūpēdi

Vismaz divus (un arī ne vairāk) milzu apaļpūpēža novērojumus 2018. gadā ieziņojuši tikai divi novērotāji. Lai arī pēc Dabasdatu izplatības kartēm suga izskatās sastopama vienmērīgi visā Latvijā, man pašai tādu ievērot gadījies labi ja vienreiz, un arī ne 2018. gadā.

 

Gada dzīvotne dižkoks

Lai arī Gada dzīvotnēm parasti Dabasdatos nenotiek īpaša ziņošana, 2018. gadu varētu saukt par izņēmumu, jo šī dabas simbola sakarā bija vesela akcija ar sugu skaitīšanu uz dižkokiem, un tajā piedalījās septiņi Dabasdatu lietotāji. Tā kā šīs akcijas formāts atšķiras no Gada sugu ziņošanas, tad šajā apskatā sīkāk pie šīs tēmas nepakavēšos. Akcijas rezultāti lasāmi rakstā "Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti".

 

Čaklākie Gada simbolu ziņotāji

Visbeidzot, kopsavilkums par visiem ziņotajiem Gada simboliem, ieskaitot Gada dzīvotni, kur par vienu novērojumu uzskatīts viens dižkoks, ja tas ieziņots līdz ar visām uz tā novērotajām sugām.

20. tabula. Čaklākie Gada simbolu ziņotāji Dabasdatos 2018. gadā

20. tabulā redzami tikai to ziņotāju vārdi, kas ieziņojuši vismaz četrus Gada simbolus. Tādu, izrādās, ir pat 24! Visvairāk jeb sešus Gada simbolus ieziņojuši seši Dabasdatu ziņotāji. Salīdzinājumam 2017. gadā četrus Gada simbolus bija ieziņojuši tikai divi, vairāk par četriem neviens.
Pilnu .xls kopsavilkuma tabulu ar visiem rezultātiem skatīt šeit.

Un nosēgumā atskats pagātnē ar skatu nākotnē. 21. tabulā apkopota statistika par astoņiem Gada simboliem, neminot konkrētu sugu, bet minot tās attiecīgā gada novērojumu (ziņotāju) skaitu. Kā veiksies šī gada Gada simboliem?

21. tabula. Gada simbolu ziņotāju skaits pa gadiem

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv

2019-04-10

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Strix aluco - 2025-08-14 Pūcis
Asio otus - 2025-08-14 alexborzenko
Ciconia ciconia - 2025-08-13 Amanda
Phylloscopus trochilus - 2025-08-13 Amanda
Curruca curruca - 2025-08-13 Amanda
Accipiter nisus - 2025-08-13 Amanda
Dendrocopos major - 2025-08-13 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ Ziemelmeita
Pēdējie komentāri novērojumiem
KM 13.augusts, 21:14

Liels paldies, atdalīšu citā novērojumā.


Amanda 13.augusts, 19:47

Mazais ērglis


roosaluristaja 13.augusts, 18:00

Man jau likās, ka te ir problēmas,bet nemāku ieviest jaunu sugu no mobilā


dziedava 13.augusts, 16:50

Nu vismaz tam vienam lai izdodas nobriest un tad virsmu tikpat jauki sabildēt. Man izskatās, ka nav vilkpienaine. Glabāšanā no 1 eksemplāra nekas nepaliks, bet vrb izdotos noteikt.


Mari 13.augusts, 16:44

Nez, vai izdosies saglabāt, tur tikai divi augļķermenīši, no kuriem viens nedaudz traumēts, iespējams kāds gļotsēņēdājs pastrādājis.


Inita 13.augusts, 15:44

raibā aplocene Lepista luscina


dziedava 13.augusts, 14:37

Oho! To noteikti būtu labi saglabāt


Mari 13.augusts, 13:43

Trešā un ceturtā foto intervāls pāris stundas.


Mari 13.augusts, 13:41

Par šo nezinu ko domāt - tā kā vilkpienaine, bet tik sīka un dzeltena?


Mari 13.augusts, 12:37

Paldies, Julita! :)


dziedava 13.augusts, 12:30

Ar šīm ir sarežģīti, resp., ne vienmēr viss komplekts kkam precīzi atbilst. C.pertenuis granulas esot 1-2 mkm un mezgli lieli - te tik lieli neizskatās, un sporām tipiski esot 6-7 mkm. Priekš C.microcarpa piekrītu, ka pamaz mezglu, un granulas vēl mazākas (0,5-1,5 mkm). Šobrīd arī nezinu citus variantus, bet man teica, ka tuvākā laikā nākšot revulūcija lākturītēs, resp., tās tiks sadalītas, atbilstoši jaunākajām sekvencēšanām, tāpēc varbūt vēlāk būs vieglāk (vai tieši otrādi - sarežģītāk). Pagaidām mainīšu uz C.pertenuis, bet jāatceras pārbaudīt, kad nāks tas jaunais pētījums gatavs.


Mari 13.augusts, 12:00

Versija - Spradzeņu lākturīte (Cribraria pertenuis}


ekologs 13.augusts, 10:15

Vārdu sakot, koksngrauzis ar oranžu priekškrūšu vairogu ir Stictoleptura rubra, bet ar melnu - Anastrangalia sp. :)


ekologs 13.augusts, 10:10

P.S. Atvainojos, pirmā bildē ir cita suga - Koksngrauzis Anastrangalia sp. Man te bildes vietām mainās :)


ekologs 13.augusts, 10:08

Otrā bildē cita suga. Kāds no Anastrangalia sp.


ekologs 13.augusts, 09:40

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


Eggy 13.augusts, 08:55

Paldies! Ja nu kādi varu palīdzēt ar šiem mērījumiem vai papildus attēliem, labprāt to darītu,ja ir manos spēkos.


dziedava 13.augusts, 08:53

Ja izdodas novērot attīstību, resp., foto novērojamas dažādas stadijas vienam un tam pašam, tad vērts statusu norādīt "Attīstība" - tas var noderēt, gan lai atlasītu novērojumus, kur var vienkopus redzēt dažādas stadijas, gan lai fiksētu, kurā laikā dabā šī suga ir augšanas procesā.


dziedava 13.augusts, 08:34

Jā, Iveta, "nodeva" krāsa. Ievācu jau ar domu, ka dažādi izmēri, bet bez krāsas palīdzības būtu stipri grūtāk, jo abos gadījumos ir gluds kausiņš un plakani mezgli - līdzīgas "konstrukcijas". Redzot, ka atšķiras krāsa (pat ar mikroskopu kopskatā nav tik viegli to pamanīt - 0,2 mm nav diez ko daudz..), nolēmu pārbaudīt abas, sākot ar sīkāko. Kad mikroskopējot bija pilnīgi violets, skaidrs bija, ka lielās, kas jau saskatāmākas, būs cita krāsa. Lielās sanāca parastā lākturīte (C.vulgaris), kas Latvijā nav nemaz tik parasta (šobrīd 10 novērojumi), ka pat savulaik domājām, vai nevajag mainīt nosaukumu. Ja būtu vienāda krāsa, piekrītu, ka garām palaist ļoti viegli, un gan jau ne reizi arī ir palaists garām.


dziedava 13.augusts, 08:25

Katrā ziņā dzīvo koku sugas tipiski atrastas uz kokiem, kuriem ir daudzveidīgas nišas - rievas, daudz sūnu, ķērpju. Acīmredzot, arī tām sūnām un ķērpjiem tie paši "putekļi" vajadzīgi, jo tie tur labi saauguši un kalpo kā indikators. Uz plikiem, gludiem stumbriem visdrīzāk nebūs.


dziedava 13.augusts, 08:22

Iveta, vajadzētu paskatīt arī parkos :)). Tām gļotsēnēm nevajag lielus kokus, visādas tamlīdzīgas aug arī uz nelieliem, maziem un pat krūmiem, ceriņiem, avenēm utml., kur man vēl nav izdevies atrast. Katrā ziņā tās nav dižkoku sugas, āķis slēpjas kaut kur citur. Pilsētas putekļos? Vēl ir hipotēze, ka tām patīk dzelzceļš. Ne tikai pavisam blakus, bet kaut kādā "dzelzceļa putekļu" sasniedzamības zonā??? Jāpēta. Paldies, ka tiek pētīts - arī negatīvs rezultāts ir rezultāts. Man Engures pagalmā arī pilnīgi pa tukšo, nekā. Ceļš tieši blakus, dzelzceļš gan nē..


adata 13.augusts, 07:38

Ar šo arī interesanti, ja nu vienīgi krāsa "nodeva", citādi izmēra dēļ es palaistu garām, domājot ka nav īsti attīstījies. Veikli ieslēpusies starp citām! Tās pārējās, sapratu, ka cita suga?


adata 13.augusts, 07:25

Apsveicu ar atradumiem! Nu, šīs, manuprāt, ir riktīgi pilsētvides gļotsēnes ( un tās citas arī, kas atrastas uz dzīviem kokiem). Esmu aplūkojusi arī savā apkārtnē dzīvus lielus kokus (bet ne pilsētu parkos), klajākās vietās, ceļmalās, pagaidām nekā. Nav tā, ka nav skatīts. Kur tad Jums pērn, sezonas nogalē - viena pēc otras!


Filips Bobinskis 13.augusts, 00:16

Jūrmalas gummeldrs?


Ziemelmeita 12.augusts, 21:07

Paldies,Uģi!


Ivetta 12.augusts, 16:03

Paldies, Uģi!


meža_meita 12.augusts, 15:47

Šeit nobildējusies no attāluma līdzīga suga. Šī varētu būt Buellia griseovirens.


Ziemelmeita 12.augusts, 15:44

Paldies.Uģi!


Ziemelmeita 12.augusts, 15:43

Paldies,Mārīte!


Mari 12.augusts, 13:17

Paldies, Julita! :)


zemesbite 12.augusts, 12:57

Mazais tritons :)


zemesbite 12.augusts, 12:54

Paldies, Ansi! :)


dziedava 12.augusts, 11:52

Ļoti labi perīdija foto :)


Bekuvecis 12.augusts, 10:44

Jā! Neizlasot novērotajas piezīmi, biju "iekritis" uz bildēs atainoto gandrīz sniegbalto krāsu (kāda L.birnbaumii nav ne sitama) un uz pāris atkāpītēm no sugas "artitmetiskā vidējā".


CerambyX 12.augusts, 10:10

Gillmeria sp., pakaļkāju stilbu krāsa var palīzdēt noteikšanā.


IlzeP 12.augusts, 09:38

Valdis Pilāts komentēja, ka, visticamāk, baltkrūtainais, bet drošai atšķiršanai vajagot mērījumus vai ģenētiskas analīzes (https://www.inaturalist.org/posts/44841-identifications-of-hedgehogs-erinaceus-in-europe). Dabasdatos gan tradicionāli ežu sugas noteiktas pēc izskata, riskēšu mainīt uz baltkrūtaino.


dziedava 11.augusts, 23:18

Ir žirafe, jā :)


Mo 11.augusts, 21:41

Vispār nebiju piefiksējis, bet, katrā vietā savādāk: a) Latvijasdaba.lv: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; b) Inaturalist: zelta karūsa ir Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; c) Wikipedia (pie zelta karūsas, atsauce uz RigaZoo, taču, lapai 404 kļūda, wikipedia kā avots gan pusnopietns): zelta karūsa - Carassius auratus; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; d) No enciklopēdiju sērijas "Latvijas Daba" 5. un 6. sējuma: zelta karūsa - Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius auratus; e) No Latvijas PSR mazās enciklopēdijas izveido putru - parastā karūsa - Carassius carassius; zelta karūsa - Carassius auratus auratus; sudrabkarūsa - Carassius auratus gibelio; f) LLKC izdotais plakāts "Latvijas zivis": Carassius carassius; sudrabkarūsa - Carassius gibelio; Kaut kā tā.


BI 11.augusts, 21:39

Šie un arī smilšu tārtiņš tur pat pa nakti gredzenoti.


Mari 11.augusts, 21:16

Pievienoju divus perīdija foto, ceru, ka tur redzama tā "žirafes āda" :)


IlzeP 11.augusts, 20:22

Carassius auratus ir latīniskais nosaukums sudrabkarūsai - vai domāta tā?


IlzeP 11.augusts, 19:54

Hmm, pie kuras sugas pagaidām paliekam - L. birnbaumii?


Mo 11.augusts, 19:16

Te prasās pievienot zelta karūsu (Carassius auratus).


dziedava 11.augusts, 19:09

Diderma cinereum teorētiski Latvijā skaitās zināma suga, bet tā ir noteikta pagājušā gadsimtā un paraugs nav saglabājies. Pēc apraksta spriežot, ir aizdomas, ka tā noteikta nepareizi. Šis un Marinas novērojumus katrā ziņā šķiet tuvāk sugas aprakstam, turklāt dažādos noteicējos apraksti atšķiras, un, kopāņemtiem, šiem aprakstiem abi novērojumi atbilst. Nebūtu brīnums, ka zem "Diderma cinereum" patiesībā slēpjas sugu grupa, kas vēl zinātnē nav izpētīta, jo šī suga pasaulē skaitās reta un attiecīgi vispār nav daudz pētīta. Līdz ar to abiem novērojumiem šobrīd piešķiru šīs sugas nosaukumu. Ja zinātnē kkas būs vairāk izpētīts un būs lielāka skaidrība, tad jau varēs nosaukumu mainīt. Paraugs tiks saglabāts.


dziedava 11.augusts, 18:53

Diderma cinereum šobrīd ir ticamākā versija no zināmā. Ne mazāk ticami, ka šī parauga suga zinātnē vēl nav aprakstīta, tāpēc paraugu vajadzētu saglabāt.


Bekuvecis 11.augusts, 17:21

P.S. Nupat tikai pamanīju, ka novērojuma piezīmēs teikts "īstā krāsa bija maigi citrondzeltena". Nu tad varbūt ir ar' Leucocoprinus birnbaumii... Centīšos būt uzmanīgāks!


Bekuvecis 11.augusts, 17:17

Protams, uz vietas krāsa, kātiņa detaļas u.c. redzamas labāk nekā fotogrāfijās. Taču, skatoties uz šīm bildēm, man kaut kā "nevelk" uz Leucocoprinus birnbaumii (kura Latvijā ir atrasta nu jau nezcik reizes). Tā ka tiešām derētu aizgādāt uz Dabas muzeju. Vai var uzskatīt par sugu Latvijā? Leucocoprinus birnbaumii figurē pērnajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā (14.lpp.)...


mufunja 11.augusts, 13:33

Paldies Arturs


mufunja 11.augusts, 13:32

Paldies Baiba


dziedava 11.augusts, 10:27

No zināmajām pēc sporu izmēra tiešām visdrīzāk sūnu, kaut priekš tās arī par lielu. Drošībai vajadzētu galviņas perīdija mikroskopiju, jāredz, ka tas ir plankumains kā žirafes āda.


dziedava 11.augusts, 10:22

Varbūt izskatās pelēcīgs, jo cauri baltajam apvalkam arvien vairāk caurredzās tumšā, nobriedusī sporu masa, bet ar nosaukumu "pelēcīgais" ragansviests neaugs mežā, tas aug uz komposta, kūtsmēsliem utml., drīzāk cilvēku māju tuvumā.


Mari 11.augusts, 09:48

Melno kājiņu neatradu, augļķermeņi izveidojušies sūnas lapu galos. Sporas 13-14 mkm, dažas arī 15 mkm.


kamene 11.augusts, 09:29

Apskatīju internetā pieejamās bildes. Pēc krāsas krietni līdzīgākas ir Leucocoprinus birnbaumii, kas jau vairākas reizes ir atrasta puķupodos Latvijā.


kamene 11.augusts, 09:01

Sēnītes ieraudzījām kāpņu telpas puķu podā ar juku. Augsne nākusi no nezin kurienes. Vai tad to var uzskatīt par sugu Latvijā, ja ir tikai telpās un puķupodā? Sēnītes izskatījās kā mākslīgas, dabā tādā krāsā neesmu redzējusi, tāpēc pārbaudīju, vai īsta un nobildēju.


StarFlare 11.augusts, 01:16

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla


ekologs 10.augusts, 23:06

Ou, jā! Segspārni!!! Paldies, Uģi! :)


VijaS 10.augusts, 21:32

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 10.augusts, 21:28

Paldies,Marek!


adata 10.augusts, 20:25

Tikai attīstībā līdz sporām nav tikusi. Mēdz apkaltst un apstāties attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:24

Visticamāk jā, taču ceru tuvākajās dienās pārbaudīt attīstībā.


VijaS 10.augusts, 20:22

Šis manuprāt ir viens no tiem pagaidām nesaprotamajiem ragansviestiem, kas visādi citādi izskatās kā baltais, bet kam apakšslānī parādās dzeltenais tonis. Un kurus mēs vēl pagaidām neesam izdomājuši, zem kā "pabāzt".. Jā, otrajā bildē var redzēt to dzelteno apakšējo plēvi, kuru izķidāju, skatoties, kādā krāsā ir iekšas.


adata 10.augusts, 20:15

Minu, ka rūsganais. Ir manāmi rūsgani pleķi.


adata 10.augusts, 20:10

Vija, vai tik nebūs rūsganais, jo dzeltenais tonis ir klāt. Otrajā bildē kreisajā lejas stūrī var labi redzēt.


dziedava 10.augusts, 18:28

Bez mikroskopēšanas līdz sugai grūti. Sūnu cukurītei ir melna kājiņa. Te ir?


Divpēdis 10.augusts, 15:04

Paldies pat noteikšanu, Uģi!


Karliina 10.augusts, 14:53

novērošanas kameras video: https://youtu.be/x34fJhrGXuo


megemege 10.augusts, 12:54

Paldies, Ansi!:)


dziedava 10.augusts, 12:01

Tādu vajadzētu ievākt, nobriedināt un mikroskopēt. Vēl par jaunu, lai noteiktu.


W 10.augusts, 09:21

Paldies, Uģi!


Siona 10.augusts, 08:19

Oki, paldies! :)


ekologs 09.augusts, 23:57

Liepājas pludmale pilna ar izskalotām aļģēm (Slidenā furcelārija Furcellaria lumbricalis) u.c. Līdzās aļģēm var novērot izskalotus dubļu krabjus (Rhithropanopeus harrisii), ar kuriem barojas dažādi putni :)


dziedava 09.augusts, 23:07

Nu ar to jau var mēģināt ko iesākt. :) Vari skatīt Ļeontjeva publikācijas un skatīt, vai ir kas līdzīgs. :)) Man pašai šobrīd nebūs tam laika, vilkpienaines atliktas tālākā plauktiņām, lai arī dažām ir virsma sabildēta. Tās tad vēlāk kopā visas skatīšu. Šobrīd mežonīgi daudz svaigu vākumu, ar tiem vispirms jātiek galā, lai var kaut mazliet atbrīvot uz galda kaut stūrīti brīvas vietas :/


ekologs 09.augusts, 22:53

Paldies, Uģi! Skatījos tā ar aizdomām:)


Siona 09.augusts, 21:18

Es ļoti centos, bet es īsti nezinu, vai tas ir tas, ko Tu gribēji redzēt :D


Siona 09.augusts, 20:51

Tuvplāna bildi pievienoju, mazākās bija maziņas - līdz 0,5cm diametrā, bet bija arī mazliet lielāki eksemplāri. :) Jaunu neredzēju, tikai šādā paskatā.. Tagad pamēģināšu to virsmu pamikroskopēt.


ekologs 09.augusts, 17:48

Uģi, Marek, jūsuprāt, kurš?


dziedava 09.augusts, 16:02

Sporas visām vienādas. Mikroskopā pirmkārt jāskata virsmas raksts - apkārtējo perīdiju vajag mikroskopēt un arī vnk tuvplānā nobildēt. Virsma ir pati svarīgākā plus gļotsēnes diametrs un krāsa jaunai un nobriedušai. Un tad vēl sporu izmērs var noderēt, ja to ļoti precīzi samēra, jo izmēri ir tuvi, nianses svarīgas. Sporu raksts visām vienāds, tam noteikšanā nav nozīmes.


Siona 09.augusts, 15:34

Pievienoju vilkpienaines sporu bildes, varbūt tās kaut kā līdz :)


ekologs 09.augusts, 11:39

Apsveicu, Marek! :)


IlzeP 09.augusts, 11:36

Pazīme "D" izmantojma ligzdošanas sezonā.


nekovārnis 09.augusts, 08:54

O, paldies Dagmāra! :)


Bekuvecis 08.augusts, 21:55

Leucocoprinus cretaceus, eksotiska svešzemniece. Šķiet, pirmo reizi Latvijā. Tāpēc nebūtu par skādi piespēlēt paraudziņu Dabas muzejam, resp., Initai D.


Ziemelmeita 08.augusts, 21:08

Paldies par labojumiem!


Siona 08.augusts, 20:56

Paldies! :)


Eggy 08.augusts, 18:26

Šeit mēģināšu atbraukt vēl kādu dienu. Skaits varētu būt arī lielāks. Lēkāja pa zariem.


Eggy 08.augusts, 18:23

Ātrumā nepareizo uzspiedu,kad reģistrēju.


meža_meita 08.augusts, 16:54

Super, apsveicu! Paldies, ka uzreiz piedomā par nosaukumu latviešu valodā, tas ir ļoti svarīgi.


adata 08.augusts, 16:09

Jā! Tieši tik zaļgana ir zaļganā pumpurīte!


Siona 08.augusts, 15:27

Pievienoju, kā gļotsēne izskatās šodien! :) Gana zaļgana, ne?


IlzeP 08.augusts, 14:58

Ķeksīša nebija. Man sanāca!


IlzeP 08.augusts, 14:55

Griezēm ir arī visādi atkārtotie perējumi, piemēram, ja kaut kur sapļauj ligzdu, pārceļas un mēģina atkal.


Ziemelmeita 08.augusts, 11:33

Paldies,Amanda!


Ragaste 08.augusts, 11:28

Somu kolēgi/eksperti apstiprināja, ka tā ir Merodon moenium. Zo, tā skaitās jauna suga Latvijas sarakstā. =]


Mežirbe777 08.augusts, 11:24

Ilzei - šis novērojums ticis atzīmēts kā "interesants", tomēr galvenās lapas kreisajā stūrī neparādās un paša novērojuma aprakstā arī nē.


Ragaste 08.augusts, 11:15

Paldies! Es jebkurā gadījumā esmu loti priecīga uzzināt, kas ir tas, ko atradu.


Toms Čakars 08.augusts, 11:00

Paldies!


ekologs 08.augusts, 10:09

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


Amanda 08.augusts, 10:04

Peļu klijāns


Ziemelmeita 08.augusts, 07:49

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 08.augusts, 07:48

Paldies,Ansi!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Jā!


Bekuvecis 08.augusts, 06:41

Augļķermeni pārgriezušas un apskatījušas arī iekšieni, lietuviešu mikoloģe Reda Iršenaite kopā mūsu Diānu Meieri secinājušas, ka tā tomēr ir cita baltzobju suga - melnā. (Tas nekas, ka bildē tāda neizskatās: jaunībā šīs sugas sēnes mēdz būs stipri gaišas, ne tuvu ne melnas.)


VijaS 08.augusts, 00:15

Recekļainā hipokreja?


angel 07.augusts, 23:02

Liels paldies par visiem dienastauriņu precizējumiem un ka neapnīk labot!


marsancija 07.augusts, 22:57

Maskēšanās eksperte :)


zane_ernstreite 07.augusts, 21:06

Jā, Iveta, priedes celms. Svaiga cirsma.


adata 07.augusts, 20:55

Varētu būt saplacinātā kūlīte, ja aug uz priedes celma, pavisam ticami.


zane_ernstreite 07.augusts, 20:20

Interesēja, kas no vakardien ieraudzītās plazmodija čupiņas attīstīsies. Pievienoju šodiena bildi.


CerambyX 07.augusts, 12:41

Paldies par papildus foto - jā, var apstiprināt, ka ir parastais zilenītis :)


NikaMeduza 07.augusts, 11:43

Paldies par labojumu! Pievienoju arī attēlu ar spārnu apakšpusi :)


Eggy 07.augusts, 11:40

Pievienoju 2 papildus attēlus. Ģimenīte turpina uzturēties migas tuvumā un pārvietojas pa teritoriju, regulāri tiek izdzerts piedāvātais ūdens.


Lemmus 07.augusts, 11:18

Paldies,Vija! :)


zane_ernstreite 07.augusts, 10:46

Stulba paviršības kļūda... Paldies par labojumu!


zane_ernstreite 07.augusts, 10:45

Ar tiem sienāžiem un siseņiem vispār grūti. Paldies par ieteikumu!


CerambyX 07.augusts, 09:57

Varbūt labāk kā Chorthippus sp., tur arī citas līdzīgas sugas. Pēc foto var būt grūti ar kaut cik vērā ņemamu pārliecību noteikt.


zane_ernstreite 07.augusts, 07:33

Jā, segspārnu gludums... Paldies!


zane_ernstreite 07.augusts, 07:32

Paldies, Uģi, par detalizēto skaidrojumu! Paskatījos taurini.lv bildes un salīdzinājumā šķietami esmu uztvērusi pazīmi.


Vīksna 07.augusts, 00:46

Paldies !


CerambyX 07.augusts, 00:19

Otrajā attēlā - Pheosia tremula


CerambyX 07.augusts, 00:09

Drīzāk Lygus gemellatus. Tāda gluda izskatās


CerambyX 07.augusts, 00:07

Krāsa mainīga - gludi segspārni :)


CerambyX 07.augusts, 00:04

Šajā rakursā ūsu krāsu nevar redzēt, bet ir saskatāmas tumšā svītriņa priekšspārna pamatnē (tādas tikai tēviņiem), kas melnūsainajam sadalīta divās daļās (viena garāka strīpiņa, otra īsāka), bet brūndzeltenajam ir viena gara mazliet izlocīta svītriņa.


CerambyX 07.augusts, 00:01

Otrajā foto Choerades sp.


CerambyX 06.augusts, 23:54

Noteikti ne drudzeņu zilenītis - visticamāk parastais zilenītis (Polyommatus icarus). Drošai noteikšanai jāredz spārnu apakšpuse.


Ziemelmeita 06.augusts, 23:17

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:22

Beidzot viens melnūsainais, kaut noteikšanas pazīmes tā arī īsti nesaprotu... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:21

Nešķita tik zils... Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:20

Paldies par paskaidrojumu!


zane_ernstreite 06.augusts, 22:19

Skaidrs! Paldies, ir bijusi maza saskarsme ar šīm


guta7 06.augusts, 21:33

Paldies, Uģi, par kļūdas labojumu!


CerambyX 06.augusts, 21:03

Zilgani laukumiņi uz pakaļspārna, kāda cita suga.


Mo 06.augusts, 20:59

cerams, ka pareizi


adata 06.augusts, 20:07

Šis plazmodijs vēl diezgan jauns, būtu jāvēro kā formēsies, vairāk izskatās pēc zaļganās pumpurītes, varbūt ragansviests, kas saplūstu lielākā pikā un būtu pārslaināks pēc skata.


adata 06.augusts, 19:59

Šī noteikti ir gļotsēne, tik nezinu, varbūt kāds ragansviestiņš vai kas cits.


Ziemelmeita 06.augusts, 18:55

Paldies,Vija,iespējams ka padzīvojis baltais. Tādi tur bija vairākās vietās.


VijaS 06.augusts, 18:46

Varētu būt padilis baltais, man liekas, pelēcīgajam vajadzētāku grubuļaināku virsmu.


zane_ernstreite 06.augusts, 18:42

Paldies, Vija, par domu gājiena apstiprinājumu!


VijaS 06.augusts, 18:37

Tā vajadzētu būt :)


VijaS 06.augusts, 18:36

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


Mežirbe777 06.augusts, 16:48

Paldies, Ilze! Apakšgrupa priekš ģints Lecidea pašlaik nepastāv. Visi Igaunijas novērojumi noteikti nonāks arī PlutoF un Elurikkus, par to nav šaubu.


Mežirbe777 06.augusts, 16:44

Paldies, Ilze!


ivars 06.augusts, 14:59

Jā, zivjērglis.


IlzeP 06.augusts, 13:37

Sugu sarakstā varētu ielikt (zem kuras apakšgrupas?), taču jaunajā portālā dabasdati.ornitho.lv novērojumi ārpus Latvijas neparādīsies. Jāpadomā, vai ir kāda iespēja ieziņot kaut kur citur.


IlzeP 06.augusts, 13:30

Ieliku sarakstā, vismaz pagaidām ierakstīju arī Raivo ierosināto latvisko nosaukumu. Komentāra tekstu pārkopēšu uz piezīmēm, lai parādās datu atlasēs.


ekologs 06.augusts, 13:03

Iespējams Allacma fusca.


W 06.augusts, 12:25

Paldies, Uldi!


Mežirbe777 05.augusts, 22:53

Suga noteikta kā Lecidea tesselata pēc nogādātā parauga (det. A.Suija). Nav DD sugu sarakstā. Pēc Elurikkus datiem EE ir 17 atradnes un pēc IUCN kritērijiem novērtēta kā NT. Pēc pieejamās info, pie mums LV nemaz nav atrasta.


dziedava 05.augusts, 21:57

Pirmais dzīvais pilsētas [Rīgas] koks ar gļotsēnēm šajā sezonā. Pēc kopskata cerēju uz B.versicolor, ko fiksi mikroskopijā apstiprināšu, bet sporas rāda galīgi nepazīstamu ainu. Nāksies pievērsties vēlāk pēc kārtējās ekspedīcijas..


pustumsa 05.augusts, 20:11

Noteicējs arī tā saka


Mežirbe777 05.augusts, 20:00

Mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies :) Šī ir Abrothallus peyritschii (Stein) I. Kotte. Apstiprināja Ave Suija mikroskopējot nogādāto paraugu, un tas tika deponēts TU herbārijā. Pēc R.Kaupužas dotās informācijas - Jauna, iepriekš nereģistrēta lihenofīlo sēņu suga Latvijai :) DD sugu sarakstā nav. Sugas zinātniskais nosaukums veltīts par godu Austriešu Botāniķim, Mikologam un ārstam Johann Joseph Peyritsch (1835–1889) , tādēļ sugas latviskais nosaukums, fonētiski pareizi pārveidojot uzvārdu varētu skanēt kā Peiriča melnpunktīte, jo Abrothallus ģintij jau ir ticis dots nosaukums - Melnpunktītes.


a.b 05.augusts, 19:47

Gredzenošanas datums: 22.05.2025, Bišumuiža (Latvijas Gredzenošanas centra info.).


a.b 05.augusts, 19:34

Uz vietas likās, ka niedru lija lidinās. Peļu klijāns ? Bet seja savādākā nedaudz it kā.


dziedava 05.augusts, 08:53

Tai dobē arī kāds mitrinātājs papildus tika pielikts? Jo dobe pati par sevi var arī nebūt gana mitra. Marinai gan arī no plazmodija neko sagaidīt neizdevās. Tas, ko izdevās noteikt, bija pats jau izaudzis.


adata 05.augusts, 07:42

Būs nokarenā pumpursmilga.


VijaS 04.augusts, 22:16

Jā, tieši par to iedomājos. Plazmodijam gan laikam nepatika, ka es pusdienu to zara gabalu staipu līdzi, stīdziņas palika tumšas un maliņas sarāvās un aizrāpoja, pēdējā bildē redzamā daļa laikam palīda kaut kur zem mizas - svētdien zars līdz mājupbraukšanai nostāvēja zālē dobē, lai būtu mitrums, bet varbūt ar to bija par maz. Šovakar apskatīju - nekas svaigs vēl nerāpo.


dziedava 04.augusts, 22:05

Šis izskatās pēc tā Marinas brīnuma - vilkomlangejas plazmodija..


dziedava 04.augusts, 21:29

Šobrīd šī sugu grupa zinātnē vēl nav sadalīta atsevišķās sugās, tāpēc noteikšanai pietiek ar to, kas ir. Bet vispār mikroskopijā būtu jāskatās ne tik daudz sporas, bet kapilīcija pavedienus, to rakstu, kā arī kausiņa rakstu mikroskopijā - to, ko jau tagad jāskatās sarkanajām un dzeltenajām sprodzītēm.


dziedava 04.augusts, 21:25

Mainīs krāsu uz zaļganu, tātad zaļganā pumpurīte. Un tāpēc drīkst arī nemikroskopēt ;))


Siona 04.augusts, 20:26

Šo es mazlietiņ paņēmu uz mājām līdzi, tagad jāgaida, kad mainīs krāsu un tad jāmikroskopē, ja? :)


Vīksna 04.augusts, 19:34

Kastaņbrūnā kātiņpiepe, Polyporus badius.


angel 04.augusts, 18:55

paldies!


VijaS 04.augusts, 18:49

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


čūskis 04.augusts, 18:26

Izskatās pēc Ķīnas cimdiņkrabja (Eriocheir sinensis).


VitaP. 04.augusts, 12:00

Labiņi, paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 10:51

Ineta, tā nebūs taksonomiski korekti: receklenes jeb Tremella ir bazīdijsēnes, bet Ascotremella - askusēnes. Askureceklene? Neizklausās īsti daiļskanīgi... Vēl jādomā!


kamene 04.augusts, 10:49

Paldies, Uģi!


kamene 04.augusts, 10:48

Paldies, Vija un Iveta!


guta7 04.augusts, 09:15

Man arī likās, ka ir kas cits, bet arī otrs foto ir ne visai, jo fotografēts pa gabalu un tumšos apstākļos. Tumšais zīmējums šķita atšķirīgs no četrjoslu koksngrauža.


guta7 04.augusts, 09:11

Paldies, Edgar, par skaidrojamu! Ļoti noderīgi!


nekovārnis 04.augusts, 08:27

Šis man vairāk pēc Rutpela maculata izskatās. Derētu kādu tuvāku foto, te īsti krāsas/toņus neredz.


Bekuvecis 04.augusts, 08:16

Šī ir neīstās bērzubekas gaišā forma. Sastopama daudz retāk neka parastā (tumšākā) un vairākumā aprakstu ignorēta. Ir novērota arī Latvijā, turklāt atkārtoti un vienā atradnē ar parastajām (sk. http://www.senes.lv/species/leccinum_pseudoscabrum.htm).


guta7 04.augusts, 07:50

Turpat auga arī neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum, taču šai pilnīgi cita krāsa. Leccinum pseudoscabrum nevarēju pietiekoši labi nofotografēt, jo bija ļoti tumšs.


guta7 04.augusts, 07:46

Paldies, Edgar, par labojumu!


Amanda 04.augusts, 07:14

Vidējais dzenis


Amanda 04.augusts, 07:12

Varbūt dārza ķauķis


VitaS 04.augusts, 01:08

Sīkziedu sprigane


marsancija 04.augusts, 00:48

Paldies, Julita, par komentāru! Es arī nebiju līdz galam pārliecināta, vai tā vispār ir gļotsēne, bet par sēni nosaukt šos veidojumu arī kaut kā nespēju :)


dziedava 04.augusts, 00:17

Tā ir sēne. Uz tausti gumijaina, neizšķīst, neizjūk taustot.


InŠu 03.augusts, 23:47

Dižskābaržu receklene


dziedava 03.augusts, 22:58

Paldies, Uģi!


CerambyX 03.augusts, 22:53

Man šķiet, ka attēlos nevar gluži saskatīt pietiekami daudz detaļu, lai precīzi noteiktu sugu (no divām biežākajām Chrysura sugām - hirsuta un radians ir visai līdzīgas). Noapaļots vēdera gals ir arī, piemēram, Pseudospinolia neglecta (bet jāredz tuvāk spārnu dzīslojums, lai atšķirtu no Chrysura).


Ziemelmeita 03.augusts, 22:34

Paldies,Julita! Paraugs ir, ceru ka nobriedīs līdz sporām, mēģināšu mikroskopēt.


dziedava 03.augusts, 22:13

Man gan šķiet, ka tai jābūt Brauna, bet vislabāk to būtu mikroskopiski pārbaudīt, jo tomēr pasaulē reta, grūti saprast, kā mums tā sogad superbieža


dziedava 03.augusts, 22:07

Fantastiski. Šogad jūlijā atklāju jaunu sugu Baltijā, un tagad viņa jau pa visu Latviju…


Ziemelmeita 03.augusts, 21:16

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā aizvērtā kastītē. Tumšas bumbińas ar dzeltenīgiem raibumińiem.


angel 03.augusts, 20:04

Paldies!


Amanda 03.augusts, 20:02

Cekulpīle


Amanda 03.augusts, 20:01

Brūnkakļi


Ziemelmeita 03.augusts, 19:17

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā slēgtā kastītē.


Kiwi 03.augusts, 18:10

Paldies, Marek!


Amanda 03.augusts, 17:24

Sloka


Amanda 03.augusts, 17:19

Lauku piekūns


roosaluristaja 03.augusts, 11:13

L.pseudoscabrum?


roosaluristaja 03.augusts, 11:00

Varbūt C.limonius


nekovārnis 03.augusts, 09:39

Jā, deviņplankumu.


Vīksna 03.augusts, 09:11

Paldies !


ekologs 03.augusts, 08:20

Paldies, Marek!


Mari 03.augusts, 08:00

Varbūt Deviņplankumu krāšņvabole?


Mari 03.augusts, 07:50

1. foto dabā, pārējie - no paraudziņa.


adata 03.augusts, 07:44

Šī visticamāk sēne, neatminos nosaukumu, bet saistīts ar taukaini.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts