Aktīvie lietotāji: 226 Šodien ievadītie novērojumi: 7 Kopējais novērojumu skaits: 2229780
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada simboli 2018 Dabasdatos
Pievienots 2019-04-16 17:54:02

Tā kā 2019. gada aktīvā sezona dabā jau sākusies pilnā sparā, pēdējais laiks atskatīties, kā Dabasdatos veicies pagājušā gadā izziņotajiem Gada simboliem.


Gada dzīvnieks vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs

2018. gadā Dabasdatos kā Gada sugas tika izziņotas:

vāvere Sciurus vulgaris,
pļavu tilbīte Tringa totanus,
simtkāji Chilopoda,
jāņogu raibenis Polygonia c-album,
parastais ozols Quercus robur,
madaras Galium sp.,
zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum,
milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea.

Visas minētās sugas Dabasdatu aktīvisti arī atbalstīja ar saviem ziņojumiem. Mirkli apdomājiet kā jums šķiet, kuras sugas tikušas ziņotas visvairāk? Kuras vismazāk?

Šajā rakstā mazāk būs par pašām sugām šis nebūs zinātnisks raksts, vairāk par Dabasdatu ziņotāju aktivitāti un šīs ziņošanas rezultātiem un fotogrāfijām. Paustais personīgais viedoklis nav uzskatāms par absolūto patiesību, bet ir komentāros diskutējams.

1. tabula. Kopējo datu salīdzinājums par Dabasdatu ziņojumiem Gada sugām 2017. un 2018. gadā

Kā redzams 1. tabulā, salīdzinājumā ar 2017. gadu pēc visiem apskatītajiem parametriem 2018. gads bijis ražīgāks. Iespējams, pateicoties tam, ka 2018. gads bija Simtgades gads un, attiecīgi, par Gada sugām tika izvēlētas vieglāk atpazīstamas un biežāk sastopamas sugas.

Kā tad veicies pašām Gada sugām?

2. tabula. 2018. gada Gada sugu ziņojumu un novērojumu skaita salīdzinājums

Kā redzams, Dabasdatos vislielāko atsaucību bija radījusi vāvere, un šīs sugas novērojumu skaits (388) mazliet pārsniedza 2017. gada biežāk ziņotās Gada sugas dzeltenās cielavas novērojumu skaitu (363). Tas ir mazliet neparasti, jo līdz šim tipiski populārākā sugu grupa Dabasdatos bijuši putni. Taču tieši pēdējā laikā bijuši vairāki uzsaukumi zīdītāju ziņošanai, un tas, kopā ar izvēlētās Gada sugas jaukumu un sastopamību, droši vien arī radījis īpašu atsaucību.

Gada dzīvnieks vāvere


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Igors Deņisovs un Edgars Lediņš (otrajā foto 3 mazuļi erickiņa būrī).

Jāteic, ka vāverei kā Gada dzīvniekam bez daudzajiem ziņojumiem papildus nāca vēl viens bonuss Viktora Ivanova veiktā vāveru izzināšana, pieradināšana un fotosesiju veidošana, kas tika publicētas gan Dabasdatos, gan citur, un turpinājās arī 2019. gadā. Arī citiem izdevās skaistas un interesantas vāveru fotogrāfijas. Divi no ziņojumiem bija datēti pat no pagājušā gadsimta (1990. gadi).

3. tabula. Vāveru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Vāveres ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi). (Šajā un turpmākajās salīdzinošajās kartēs ar "līdz 2018. gadam" domāts
neieskaitot 2018. gadu.)

Kā redzams no 3. tabulas un kartēm, esot Gada dzīvnieka godā, vāvere saņēmusi gandrīz tikpat daudz ziņojumus kā visos iepriekšējos gados kopā. Arī izplatības kartes līdzīgas izskatās, ka Latgales vidienē ir vāveru trūkums. Vai tā tiešām ir, vai attiecīgajās vietās tikai trūkst ziņotāju?

4. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus vāveru novērojumus

Kā redzams 4. tabulā, vairāk nekā 10 vāveru novērojumus ieziņojuši seši novērotāji. Vairāk nekā pieci vāveru novērojumi ar foto bijuši pieciem, vismaz četri novērojumi ar foto bijuši 12 ziņotājiem. Bez neviena foto vāveri ziņojuši gadrīz puse novērotāju 54 no 112.

 

Gada putns pļavu tilbīte


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Juris Vīgulis

5. tabula. Pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Kā redzams 5. tabulā, kā Gada putns pļavu tilbīte izpelnījusies salīdzinoši ar novērojumu skaitu vairāk fotogrāfiju (61% novērojumu fotodokumentētas), iepriekšējos gados tikai 28% novērojumu bijuši ar fotogrāfijām, kas, protams, saistīts ar Eiropas ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, kam novērojumi bija svarīgāki par fotogrāfijām.

6. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus pļavu tilbītes novērojumus

Kā redzams 6. tabulā, vairāk nekā 10 pļavu tilbītes vērojumus ieziņojuši trīs novērotāji, turklāt lielākā daļa šo novērojumu ir ar foto. Vienīgi jāņem vērā, ka piektā daļa šīs putnu sugas novērojumu (jeb 27 no 133), t.sk. gandrīz visi aktīvākā ziņotāja Andra Avotiņa novērojumi ir ar statusu "NAV novērots, kaut speciāli meklēts". Visvairāk novērojumu ar reāli redzētu pļavu tilbīti ir Edgaram Smislovam (14). Vismaz 4 novērojumi ar foto ir 8 ziņotājiem. Ne vienam vien izdevušās lieliskas pļavu tilbītes fotogrāfijas.


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilze Priedniece, Ieva Burčika


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilona Gaile


Visi pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi augšā) un līdz 2018. gadam (pa labi); apakšējā rindā
tikai tie pļavu tilbītes ziņojumi 2018. gadā, kam ir statuss "NAV novērots, kaut speciāli meklēts"; pa labi fotoilustrācija vienai šādai vietai (A. Avotiņa foto).

Kā redzams, pļavu tilbītei vistukšākā ir Kurzemes vidiene.

 

Gada bezmugurkaulnieks simtkāji


Simtkāji Chilopoda. Foto: Vilis Bukšs, Sintija Valucka

7. tabula. Simtkāju ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 

8. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu simtkāja novērojumu


Simtkāju ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Spriežot pēc kartēm, Gada bezmugurkaulnieka ziņotāji varētu būt citi (citur vērojoši) nekā iepriekšējos gados. Jāteic, šai Gada sugai, manuprāt, bija neizmantots potenciāls tautas intereses veicināšanā. Bija arī vēl citi mēģinājumi ziņot simtkājus, kas izrādījās tūkstoškāji, taču tie gada laikā netika izlaboti. Man personīgi šie dzīvnieki kā simtgades sugas likās ļoti piemēroti un interesanti, taču, tā kā par tiem netika atgādināts, turklāt esošajiem (un kļūdainajiem) ziņojumiem arī neviens nepievērsa uzmanību, tad par tiem arī tika aizmirsts. Ziņotajās sugās neiedziļināšos, jo par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts.

 

Gada kukainis jāņogu raibenis


Jāņogu raibenis Polygonia c-album. Foto: Igors Vasiljevs, Lolita Petkēviča, Laima Birziņa

Arī par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts, tāpēc detalizēti neanalizēšu, tikai sniegšu vispārīgus pārskatus, lai var līdzvērtīgi salīdzināt ar pārējiem Gada simboliem.

9. tabula. Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

10. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus jāņogu raibeņa novērojumus
(N - novērojumu skaits, F - novērojumu ar foto skaits)

 

 

Gada koks parastais ozols


Parastais ozols Quercus robur. Foto: Andris Klepers


Parastā ozola Quercus robur pumpuri un ziedi. Foto: Ainārs Valdovskis un Ansis Opmanis

11. tabula. Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Skatot 11. tabulu un ozola ziņojumu kartes, neparasti, ka gan 2018. gadā, gan visā laika posmā līdz tam ir apmēram vienāds ziņojumu skaits, bet būtiski atšķiras ziņojumu izplatības kartes kā Gada koks ozols ir ziņots no būtiski dažādākām vietām. Iepriekš arī ievērojami retāk ziņoti ozoli kā dižkoki. Taču vienojošais Latgale diezgan tukša no ziņojumiem.

Tā nav nejauša sakritība. 2018. gadā, iedvesmojoties no tā, ka par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība bija izvēlējusies ozolu, Dabas retumu krātuves aktīvisti veica dižāko ozolu apkopojumu, kas sasnieguši 7 m apkārtmēru, vai to varētu sasniegt tuvāko 10 gadu laikā, un arī šajā gadījumā ieguva karti, kurā Latgale gandrīz tukša. Pavisam apkopojumā līdz 2018. gada beigām iekļāvās 113 dižozoli. Karti līdz ar ozolu foto, izmēriem un citiem datiem var skatīt https://dizozoli.dziedava.lv. Tas apliecina, ka jebkurš dižozolu ziņojums no Latgales ir ļoti vērtīgs. Dabasdatos 2018. gadā kā dižkoki tika ziņoti 54 ozoli (2/3 no visiem ozolu ziņojumiem), vēl 12 ozoli ziņoti kā potenciāli dižkoki vai īpatnēji koki. Tikai 15 ozoli (18,5% no visiem) ieziņoti kāda cita iemesla dēļ.


Neparastu ozolu ar zaru tiltu nofotografēja un ieziņoja Valdis Cīrulis.

 

12. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus parastā ozola novērojumus


Neparasti albīnu ozolu nofotografēja un ieziņoja Renāte Kaupuža, bet ar ozolzīlēm
Laima Birziņa.

 

Gada augs madaras


Īstā madara Galium verum un purva madara Galium palustre. Foto: Aleksandra Anohina un Inguna Riževa


Madaru ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

13. tabula. Madaru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Pēc 13. tabulas un kartēm redzams, ka madaru ziņošanu ļoti stimulējusi šīs ģints izvirzīšana par Gada augu, jo līdz tam tās ziņotas reti.

14. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus madaru novērojumus

Kā redzams 14. tabulā, pat trim novērotājiem izdevies atrast septiņas dažādas madaru sugas (41% no visām Latvijā atrastajām), vēl trim izdevies atrast sešas madaru sugas. Pieciem ziņotājiem ir vairāk nekā septiņi madaru novērojumi.

15. tabula. Madaru ziņojumi 2018. gadā pa sugām

Gada laikā Dabasdatos ieziņotas vismaz 12 dažādas madaru sugas! Latvijā pavisam ir 17 madaru sugas, tātad Dabasdatu ziņotāji gada laikā aptvēruši 70% no visām madaru sugām.

Visbiežāk ziņotas trīs sugas - baltā madara Galium album, īstā madara Galium verum un ziemeļu madara Galium boreale, turklāt abas pēdējās ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas. Ziņota arī viena reta un aizsargājama suga trejziedu madara Galium triflorum (Baiba Bambe), Sarkanās grāmatas suga trejdaļu madara Galium trifidum (Julita Kluša), kā arī viena reta adventīva suga rubiju madara Galium rubioides (Atis Mārtiņsons).


Rubiju madara Galium rubioides salīdzinājumā ziemeļu madaru Galium boreale (foto: Atis Mārtiņsons) un trejziedu madara Galium triflorum (foto: Baiba Bambe).

 

Gada sūna - zilganā baltsamtīte


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum. Foto: Ansis Opmanis

 

16. tabula. Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Pēc 16. tabulas un kartēm var redzēt, ka Gada sūnas gods būtiski palielinājis ziņojumu skaitu un datus par sastopamību dažādās Latvijas vietās. Top skaidrāk redzams, ka šī suga ir ar nevienmērīgu izplatību Kurzemē būtiski biežāka nekā Latvijas A pusē.

Līdz 2018. gadam zilganā baltsamtīte ar sporogniem Dabasdatos bija ziņota vienu reizi, arī Gada sūnas godā esot, šai baltsamtītei sporogoni tika atrasti tikai vienu reizi atradēja Jeļena Plinta.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum ar sporogniem. Foto: Jeļena Plinta

 

17. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus zilgano baltsamtīšu novērojumus

Kā redzams 17. tabulā, vismaz četrus zilganās baltsamtītes novērojumus ieziņojuši septiņi cilvēki, bet trim ziņotājiem novērojumu skaits ir lielāks par 10. Šogad Gada sūna ziņota mazāk nekā iepriekšējo gadu Gada sūnas, bet tas saprotams šī suga nav tik bieži sastopama un kurā katrā mežā neaugs. Toties redzētās baltsamtītes iemūžinātas skaistās fotogrāfijās, jo īpaši piemērotos apstākļos šī sūna mēdz veidot neprasti lielus ciņus.


Lieli zilganās baltsamtītes Leucobryum glaucum ciņi. Foto: Emīls Kondratovičs, Ivo Dinsbergs


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum klājienā. Foto: Līga Strazdiņa

 

Gada sēne milzu apaļpūpēdis


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea ar apkārtmēru 101 cm. Foto: Laima Birziņa

 

18. tabula. Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Kā 18. tabulā un kartēs var redzēt, milzu apaļpūpēži Gada sēnes gadā ir ziņoti, bet aktivitāte atpaliek no 2016. gada, kad bija visvairāk ziņojumu. Savstarpēji salīdzināt ieziņoto apaļpūpēžu izmērus īsti nevarēja, jo dažs mērījis apkārtmēru, cits pielicis blakus lineālu vai kādu citu priekšmetu ar neprecizētu izmēru. Skaidrs, ka dižākie apaļpūpēži sasnieguši ap 30-40 cm diametrā.


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea. Foto: Renāte Kaupuža

 

19. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu milzu apaļpūpēdi

Vismaz divus (un arī ne vairāk) milzu apaļpūpēža novērojumus 2018. gadā ieziņojuši tikai divi novērotāji. Lai arī pēc Dabasdatu izplatības kartēm suga izskatās sastopama vienmērīgi visā Latvijā, man pašai tādu ievērot gadījies labi ja vienreiz, un arī ne 2018. gadā.

 

Gada dzīvotne dižkoks

Lai arī Gada dzīvotnēm parasti Dabasdatos nenotiek īpaša ziņošana, 2018. gadu varētu saukt par izņēmumu, jo šī dabas simbola sakarā bija vesela akcija ar sugu skaitīšanu uz dižkokiem, un tajā piedalījās septiņi Dabasdatu lietotāji. Tā kā šīs akcijas formāts atšķiras no Gada sugu ziņošanas, tad šajā apskatā sīkāk pie šīs tēmas nepakavēšos. Akcijas rezultāti lasāmi rakstā "Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti".

 

Čaklākie Gada simbolu ziņotāji

Visbeidzot, kopsavilkums par visiem ziņotajiem Gada simboliem, ieskaitot Gada dzīvotni, kur par vienu novērojumu uzskatīts viens dižkoks, ja tas ieziņots līdz ar visām uz tā novērotajām sugām.

20. tabula. Čaklākie Gada simbolu ziņotāji Dabasdatos 2018. gadā

20. tabulā redzami tikai to ziņotāju vārdi, kas ieziņojuši vismaz četrus Gada simbolus. Tādu, izrādās, ir pat 24! Visvairāk jeb sešus Gada simbolus ieziņojuši seši Dabasdatu ziņotāji. Salīdzinājumam 2017. gadā četrus Gada simbolus bija ieziņojuši tikai divi, vairāk par četriem neviens.
Pilnu .xls kopsavilkuma tabulu ar visiem rezultātiem skatīt šeit.

Un nosēgumā atskats pagātnē ar skatu nākotnē. 21. tabulā apkopota statistika par astoņiem Gada simboliem, neminot konkrētu sugu, bet minot tās attiecīgā gada novērojumu (ziņotāju) skaitu. Kā veiksies šī gada Gada simboliem?

21. tabula. Gada simbolu ziņotāju skaits pa gadiem

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv

2019-04-10

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Mareca penelope - 2025-09-02 megemege
Ardea cinerea - 2025-09-02 megemege
Hirundo rustica - 2025-08-30 Amanda
Hirundo rustica - 2025-08-30 Amanda
Hirundo rustica - 2025-08-30 Amanda
Meles meles - 2025-09-04 alexborzenko
Hirundo rustica - 2025-08-30 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ jolantan
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!


ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)


Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !


Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !


CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti


Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!


dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)


CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.


ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.


Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?


Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis


Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!


Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.


Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.


Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!


IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?


IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes


megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.


ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!


dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))


Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)


IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.


dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.


dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))


shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D


adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.


adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.


dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!


Mari 03.septembris, 14:40

Vismaz vienam augļķermenim izveidojušās galviņā "pumpas", (saauguši vairāki kopā?) Vienam no izaugumiem bija noplīsis gabaliņš labi atsedzot baltos mezglus. Izmisīgi domāju kā lai aizrušinās līdz kolumellai, ja tāda ir, ļoti jau sīki tie augļķermenīši :)


dziedava 03.septembris, 13:10

Trakums šogad ar tām gļotsēnēm. Varētu noteikt gan savu, gan šo atradumu, ja vien sporas atbilstu. ;) Bet neatbilst. Šim kapilīcija mezgli pilnīgi balti vai iedzelteni? Galviņa sanāk dzeltena? Un kājiņa augšā dzeltena un apakšā balta? Varbūt ir iespējams tam pusizjukušajam noskaidrot, vai/kāda ir kolumella kājiņas galā?


Martins 03.septembris, 12:55

Jā, domāju, ka šis eksemplārs ir cietis no saules, jo sēne aug stumbram D pusē - saule un karstums tur ir pat šajā mitrajā vasarā.


Mari 03.septembris, 11:25

Pievienoju vēl pāris sporu foto. Cītīgi tās pārmērīju, intervāls sanāk 11-12 mkm; šķiet, ka adatiņas vienā sporas pusē ir vairāk un tā pusīte arī izskatās tumšāka.


Osis 03.septembris, 11:08

Paldies Artur!


dziedava 03.septembris, 10:53

Sarežģīts gadījums. A.Kunts (Kuhnt) savā 2024. gada grāmatā raksta, ka pašreiz dominējošais Ophiotheca chrysosperma apraksts atbilst O.wrightii oriģinālajam aprakstam, kas aug uz beigtas koksnes un kapilīcijs ir ar garām adatiņām. Bet O.chrysosperma kapilīcijs ir ar īsām adatiņām un atbilst augšanai uz dzīviem kokiem. Šobrīd O.wrightii skaitās O.chrysosperma sinonīms. Latvijā esam atraduši uz kritalas ar garām adatiņām, bet uz dzīviem kokiem šis ir jau otrais atradums ar īsām adatiņām, tāpēc man abas sugas gribas nošķirt, jo atšķiras gan substrāts, gan mikroskopija. Tāpēc šim kā pagaidu nosauku lieku Ophiotheca cf. chrysosperma, cerot, ka zinātnieki beidzot sadalīs šīs sugas ar kārtīgiem aprakstiem un nosaukumiem, un tad varēs arī šiem novērojumiem ielabot.


dziedava 03.septembris, 09:41

Tās garās pēdējās jau nepavisam pēc aplocītes neizskatās, interesanti būs redzēt attīstību.


zemesbite 03.septembris, 09:20

Paldies, Uģi!


dziedava 03.septembris, 08:21

Pirmā doma bija Physarum melleum, bet laikam jau nebūs. Par sporām gribēju piebilst, ka to izmērs noteikšanā nereti ir ļoti svarīgs, tāpēc vidējais izmērs noder tikai gadījumos, kad tas izmērs ir ne tik svarīgs - vnk pārbaudīt, vai atbilst. Ja izmērs ir tiešām būtisks noteikšanā, tad vidējais var nepalīdzēt, vajag intervālu - no - līdz. Pat ja izskatās ļoti līdzīga izmēra, tad kaut vai līdz pusmikrometram - 1 mkm to intervālu vajag. Jo labi nobriedušām izmērs ir diezgan stabils, un sugas var atšķirties, kur vienai izmērs 9-10 mkm un otrai 10-11 mkm, un ja norāda kā vidējo 10 mkm, tad nevar saprast, uz kuru pusi tomēr tiecas vairāk. Es parasti pameklēju lielāku labi nobriedušu sporu grupiņu un tam paņemu mazāko tipisko un lielāko tipisko izmēru (neskaitot acīmredzamus "izlēcējus" no masas), pēc tam aizgriežu mikroskopu uz kādu citu, tālāku vietu no skatītās, un tāpat pameklēju mazāko un lielāko tipisko. Ja sakrīt ar iepriekšējiem mērījumiem, tad to arī pieņemu par intervālu. Ja ir kādas nobīdes (kaut vai par 0,5 mkm), tad meklēju vēl kādu citu sporu grupu, lai labāk saprastu tipisko intervālu. Jo tas ir svarīgs, un ar aptuveni "uz aci" vidējo noteiktu nevajadzētu apmierināties. Vēl noteikti vajag pievērst uzmanību, vai ir tumšāku kārpu grupas (reizēm to mikroskopā redz labāk nekā foto, tad to vajag tekstā pierakstīt), un vai ir kārpas vai adatiņas, ja to izdodas saskatīt.. Šjā gadījumā laikam ir adatiņas, bet par tumšākām grupām īsti saprast nevar.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:41

Ja konsistence bija cieta, tad parastās apmalpiepes jauns augļķermenis.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:31

Lapkoku svečtursēne reizēm aug uz priežu stumbeņiem. Varbūt šī ir apdegusi saulē?


Mari 02.septembris, 20:59

Šim man vismaz pāris augļķermenīšu saglabājušies :))


dziedava 02.septembris, 20:56

Nu, Marita! Šis tak ar ir Kaut Kas! Būs jāskata, kas sanāk.


dziedava 02.septembris, 20:53

Marita, paldies! Šodien tiešām nebijusi diena, un es vēl gaidu ieziņotu vienu otro atradni :))


IlzeP 02.septembris, 20:47

Tad kolēmas tur nav?


IlzeP 02.septembris, 20:44

Arī šī laikam nav sugu sarakstā?


Mari 02.septembris, 20:40

Fantastisks birums šodien, apsveicu! Prieks! :)


dziedava 02.septembris, 20:13

Novērtēju "cīņu" par parauga izdzīvošanu! Šitas ir no grūtā gala, šīs pilienītes ir sīkas, un pēc tam vēl censties visu sabildēt, tāpēc prieks, ka no tā visa noteikt bija jau iespējams :). Nekas, kad nākamreiz tādu sīku ar rakstiņu atradīs, tad jau zinās, ka vajag ievākt paraugam Latvijas kolekcijai. :)


adata 02.septembris, 20:10

Apsveicu! Prieks par jums visām!


Ziemelmeita 02.septembris, 20:00

Paldies,Uģi!


Mari 02.septembris, 19:54

Nu skaisti, apsveicu! :)


Mari 02.septembris, 19:53

Oho, pārsteigums, paldies, Julita!! :) Diemžēl nekas pāri nepalika, arī šim pēdējam no 4 augļķermeņiem neizdevās tā īsti nobriedināt sporas, bet šis tika vistālāk, mikroskopēju, lai kaut ko saglābtu. Pārējie sažuva un viens neglābjami sapelēja.


meža_meita 02.septembris, 19:31

Sēnes skropstenes (oranžās) un zvīņainā peltīgera (ķērpis).


ekologs 02.septembris, 19:01

Jā, tas pirmais posms salīdzinoši īss arī. Ok. Marek, Uģi, paldies!


mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts