Tūlīt klāt būs vasaras saulgriežu laiks. Laiks, kad dienas ir izstiepušās tik garas, cik vien iespējams. Laiks, kad pļavas un mežmalas ir pilnas ar ziedošiem augiem. Un uz šiem ziediem, protams, ir tauriņi. Turpinot lielisko tradīciju, Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina saulgriežu laikā ikvienu piedalīties dienastauriņu vērošanā. Tās ir neklātienes sacensības, kas notiks jau  ceturto reizi pēc kārtas, un kuru mērķis ir gada garāko dienu laikā mēģināt atrast, ieraudzīt un novērot pēc iespējas vairāk dienastauriņu sugu. Vai citiem vārdiem sakot – lieliski pavadīt brīvo laikā dabā.

Apšu raibenis (Limenitis populi), foto: U.Piterāns

Dienastauriņu izaicinājums

Latvijas faunā ir 122 dienastauriņu sugas. Dažas, piemēram, aveņu astainītis, lido pavasarī un tikai reizēm aizsniedz vasaras vidu. Citas, piemēram, bērzu zefīrs, lido tuvāk vasaras beigām un rudenī. Tomēr vasaras vidus ir un paliek īstais dienastauriņu daudzveidības laiks. Tas, cik daudz dienastauriņu sugu būs iespējams novērot vienas dienas laikā, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pirmkārt, tā ir novērotāja pieredze un zināšanas – par to, kurās vietās tauriņiem patīk labāk un kāpēc. Par to, kā atšķiramas līdzīgas sugas. Par to, kuras sugas tieši šobrīd ir vērts meklēt un kuras ne, jo konkrētajā gadā tām vēl nav sācies vai jau ir beidzies lidošanas laiks. Tas ir arī stāsts par sacensību stratēģiju – kādās tauriņu vērošanas vietās pavadīt vairāk laika, vai kuras vietas ir noteikti apmeklējamas, lai ieraudzītu tikai šeit parasti redzamas sugas. Otrkārt, liels svars ir dienastauriņu lidošanas apstākļiem sacensību laikā – īsāk sakot, laikapstākļiem. Aukstā, lietainā un vējainā laikā, protams, tauriņi ir noslēpušies, nelido un nerādās. Bet gadās arī citādāk – tieši pēc šāda ilgāka tauriņiem nelabvēlīgu laikapstākļu perioda, var gadīties īsts dienastauriņu daudzveidības “sprādziens”. Treškārt, sava nozīme ir arī veiksmei. Katrs tauriņu vērotājs noteikti var atminēties reizes, kad izdevies atrast kādu pavisam negaidītu sugu. Veiksme noteikti ir būtiska tiem tauriņu vērotājiem, kuri “dodas nezināmajā” un prieku gūst no tauriņu vērošanas jaunās, līdz šim iepriekš neapmeklētās vietās. Tieši šādā veidā var gūt visvairāk pārsteigumu. Saliekot visu augstāk minēto kopā – vienmēr pastāv intriga, kurš tieši šogad būs veiksmīgākais dienastauriņu vērotājs. Tomēr, neatkarīgi no tā, vai ir izdevies nokļūt sacensību rezultātu augšgalā vai varbūt par virsotnē, vai tomēr šogad ne – katrs cilvēks, kurš piedalījies tauriņu vērošanā, noteikti ir ieguvējs – bijis dabā, svaigā gaisā, atpūties un papildinājies ar jaunām zināšanām. Mēs arī ceram, ka šis pasākums pamazām veicinās labu tauriņu atpazinēju skaita pieaugumu Latvijā. Un varbūt nākotnē kāds no šiem cilvēkiem vēlēsies piedalīties arī citās ar dienastauriņu vērošanu saistītās lietās. Piemēram, sabiedriskajā monitoringā, kā tas notiek daudzviet Rietumeiropā, un kurā ir iesaistītas pat tādas labi pazīstamas personības kā Frederiks Deivids Atenboro vai Velsas princis Čārlzs. Bet tas jau ir cits stāsts.

Atskats uz pagājušo gadu

Pirms gada  - 2018. gada saulgriežos vislielāko dienastauriņu sugu skaitu viena novada teritorijā ir izdevies novērot Andrim Ertam, kurš Daugavpils novadā ir aizsniedzis 50 sugu slieksni. Apsveicam! Tas ir ļoti, ļoti daudz! Vairāk nekā visās iepriekšējās šī tauriņu vērošanas pasākuma reizēs! Var teikt – īsts rekords. Turklāt iepriecinoši, ka šāds apaļš skaitlis ir iegūts tieši Latvijas simtgades gadā. Noteikti jāatzīmē arī Gaidis Grandāns un Ainārs Valdovskis, kuri turpat vien ir un attiecīgi Daugavpils novadā un Amatas novadā ir novērojuši 49 dienastauriņu sugas. Tālāk seko Kristaps Vilks (Dundagas novads, 42 sugas), Sandis Laime (Cēsu novads, 40 sugas), Viesturs Vintulis (Varakļānu novads, 40 sugas), Voldemārs Spuņģis (Viļakas novads, 37 sugas), Marita Krūze (Kuldīgas novads, 35 sugas), Edgars Laucis (Iecavas novads, 32 sugas), Inga Freimane (Gulbenes novads, 30 sugas) un Gunita Kolle (Rūjienas novads, 30 sugas). Kā redzams – labus dienastauriņu vērošanas rezultātus praktiski var sasniegt jebkurā Latvijas malā.

Otrā sacensību nominācijā par vienas dienas laikā dažādos novados novēroto dienastauriņu sugu skaita summu, pirmo vietu pagājušajā gadā pārliecinoši ir ieguvusi Sigita Elza Lukstiņa, kura 23.jūnijā kopumā deviņos novados (Amatas, Cēsu, Garkalnes, Inčukalna, Līgatnes, Priekuļu, Siguldas, Stopiņu novados un Rīgas pilsētā) ir ieguvusi 73 punktu summu. Tālāk seko Viesturs Vintulis, kurš 20. jūnijā kopumā trīs novados (Madonas, Riebiņu un Varakļānu novadi) ticis līdz 60 punktiem, savukārt kā trešais palicis Andris Erts ar 50 punktiem 20. jūnijā vienā (!) – Daugavpils novadā.

Lai uzskatāmi parādītu, ka dienastauriņu vērošanas rezultātiem ir plašāks pielietojums, gribētos izcelt pagājušajā gada saulgriežos veiktos īpaši aizsargājamu tauriņu sugu novērojumus. Tās ir veselas astoņas sugas (cīrulīšu dižtauriņš, gāršas samtenis, lielais mārsilu zilenītis, lielais silsamtenis, lielais skābeņu zeltainītis, meža sīksamtenis, ošu pļavraibenis un skabiozu pļavraibenis). Varbūt ne visas retas, bet katrā ziņā visas tādas, par kurām jārūpējas un tām jānodrošina labvēlīgs aizsardzības stāvoklis. 15 sacensību dalībniekiem ir izdevies novērot lielo skābeņu zeltainīti jeb zirgskābeņu zilenīti, deviņi ir redzējuši gāršas samteni, savukārt seši – ošu pļavraibeni. Tās visas ir sugas, par kurām katrs punkts Latvijas kartē sniedz būtisku ieguldījumu šo sugu izpētē.

Gāršas samtenis (Lopinga achine), foto: U.Piterāns

Līdzdalības noteikumi

1. Dienastauriņu novērojumi ir veicami laika periodā no 20.06.2019. līdz 24.06.2019. Pasākuma dalībnieki novērojumus var veikt vienu vai vairākas dienas. Sugu saraksti tiek sastādīti katrai dienai atsevišķi. Katrā no sacensību kategorijām tiek ņemts vērā tikai viens – labākās dienas rezultāts.
2. Dienastauriņu vērošana notiek trīs sacensību kategorijās:
     2.1. Garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai;
     2.2. Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam;
     2.3. Lielākā dažādos novados novēroto dienastauriņu sugu skaita summa (par katru sugu tiek piešķirts tik daudz punktu, cik novados šī suga ir novērota).
Pasākuma dalībnieki var piedalīties vienā vai vienlaikus vairākās augstāk minētajās sacensību kategorijās.
3. Šogad tiek ieviesta papildus kategorija – “Veiksmīgākais dienastauriņu vērošanas jaunpienācējs”, uz ko var pretendēt pasākuma dalībnieki, kuri nav piedalījušies saulgriežu dienastauriņu vērošanas iepriekšējās reizēs. Šī sacensību kategorija tiek ieviesta, lai papildus motivētu tieši jaunu dalībnieku iesaistīšanos. Tā attiecas uz visām trim sacensību pamatkategorijām.
4. Dienastauriņu novērojumus ir jāveic individuāli. Katrs pasākuma dalībnieks var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr rezultāti tiks apkopoti individuāli.
5. Novērojumus ir jāveic, pēc iespējas netraucējot tauriņus.
6. Dienastauriņu novērojumi ir jāieziņo portālā Dabasdati.lv līdz 30.06.2019. plkst. 23:59. Novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Drīkst ziņot jebkuru no dienastauriņu attīstības stadijām – olas, kāpurus, kūniņas un, protams, pieaugušos tauriņus. Sugu noteikšana ir ieteicama, tomēr nav obligāta.
7. Katram novērojumam jābūt dokumentētam ar fotogrāfiju dienastauriņu sugas noteikšanas kvalitātē. Ja fotogrāfiju nav izdevies iegūt, novērojums ir detalizēti jāapraksta. Nepilnīgi un objektīvi apšaubāmi novērojumi netiks ņemti vērā.
8. Sacensību rezultāti tiks publicēti portālā Dabasdati.lv un Latvijas Entomoloģijas biedrības Facebook lapā viena mēneša laikā (līdz 31.07.2019.). 

Lai veicas!
Kristaps Vilks, Uģis Piterāns
Latvijas Entomoloģijas biedrība
E-pasts: kristaps.vilks@lu.lv