Aktīvie lietotāji: 151 Šodien ievadītie novērojumi: 239 Kopējais novērojumu skaits: 2299446
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Elīna Gulbe, Kolinsa tulkotāja
Pievienots 2021-12-21 18:20:23

Elīna Gulbe ar segvārdu MoreOrLess ziņo Dabasdatos kopš 2015. gada, bet Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā viņa strādā jau 35 gadus, sākusi palīdzēt dzīvnieku kopējiem vēl skolas laikā. Viņas mājas tad nebija pārāk tālu no Zoodārza, bet attālumam nebūtu nozīmes, ar dzīvniekiem savu dzīvi Elīna būtu saistījusi tik un tā. Dabasdatos Elīna Gulbe ļoti aktīvi ziņo gan putnus, gan abiniekus, un pēdējā laikā arī augus, pieļaujot, ka gadījumā, ja viņa, stājoties Bioloģijas fakultātē, nebūtu jau strādājusi Zoodārzā, varbūt varētu arī botānikā specializēties. Tas gan neizklausās pārāk ticami no zooloģes, kas studiju laikā guvusi pieredzi Džeralda Darela dibinātajā zvērudārzā, piedalījusies visu Latvijas putnu atlantu veidošanā un tagad, pirms šīs intervijas Zoodārzā, man atklāj savu šīsvasaras veikumu, teikdama: "Es jau domāju, ka tu ar mani runāt Kolinsa dēļ nāc…"


Elīna Gulbe. Foto: Māris Lielkalns

Lūkodams, kas par tevi atrodams internetā, atradu, ka reiz jau esmu tevi intervējis – 1999. gadā. Intervijas iemesls bija Džeralda Darela dibinātā zoodārza 40 gadu jubileja, un es atceros, kā intervēdams tevi apskaudu, jo manā bioloģijas studiju laikā, pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē, padomju students pie Darela uz Džersijas salu varēja nokļūt tikai iztēlē. 1997. gadā tev pasaule jau bija vaļā. "Džeralda Darela zoodārzs, kura misija ir sugu glābšana no iznīcības, mums tagad ir pieejams ne tikai iztēlē. Turklāt ne tikai kā tūristiem. Džersijas zoodārzā strādā cilvēki no visas pasaules, kurus ir iespaidojušas Darela grāmatas un kuri vēlas kopt dzīvniekus vai apgūt profesiju, ko sauc par apdraudēto sugu menedžmentu. Rīgas zoodārza darbiniece Elīna Gulbe jau ir bijusi šo studentu skaitā," – tā es toreiz rakstīju.

Visa mūsu zoologu paaudze ir ietekmēta no Darela. Dabas literatūra 70.-80. gados tika tulkota daudz un labi, un Darels ar savu brīvdomību, humora izjūtu un rosīšanos visu citu autoru starpā bija kaut kas īpašs.

Darels pats grāmatas "Noenkurotais šķirsts" priekšvārdā tā skaidro savas attiecības ar humoru: "Varbūt kāds iebildīs pret to, ko pirmajā mirklī var uzskatīt par frivolu pieeju, tādam gribu vienīgi paskaidrot: ja manis paša un visu pārējo dzīvnieku sākot ar politiķiem un beidzot ar pāviem ērmotības man neliktos neatvairāmi komiskas, es nemaz nebūtu spējis ķerties pie tā darba, ko daru. Pašreizējā situācija pasaulē, vērojot ar biologa acīm, ir tik draudīga un nākotne šķiet tik tumša, ka cilvēkam nepieciešami humora jāņtārpiņi, kas mazliet pagaismotu ceļu."

Darels bija miris divus gadus pirms mana brauciena uz Džersiju, bet man izdevās iepazīties ar vairākiem viņa grāmatās aprakstītajiem cilvēkiem. Piemēram, ar Džonu Hārtliju, viņš mums pasniedza kursus. Džons Hārtlijs bija tieši tāds, kādu Darels viņu aprakstījis grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži". Viņš mums lasīja lekcijas, un viņa izturēšanās tiešām bija klamzīgi apburoša kā tai grāmatā. Sāku domāt, vai tikai viņa izturēšanos nav ietekmējis Darela radītais Hārtlija tēls.

Kāds bija tavs pirmais iespaids par Džersijas zoodārzu?

Līdz tam es biju redzējusi tikai pilsētas zoodārzus. Džersijas dārzs ir brīnišķīgs kaut vai tāpēc, ka tas atrodas laukos, ļoti skaistā angļu lauku vidē, kur pa vidu ir graviņa ar dūksnājiem, zālāji, krūmi, koki... Tā kā Džersija atgādina 12 reiz 20 kilometru lielu uz mutes apgāztu bļodu, vēju šeit nejūt. Džersijā, tāpat kā daudzviet Anglijā, ir mūra ēkas. Mēs mitinājāmies tajā muižā, kurā tapīrs iebrida lecektīs, kad muiža vēl nebija zoodārza sastāvdaļa.

Pavadīju Džersijā visu 1997. gada vasaru. Gadā tur tika rīkoti trīs trīsmēnešu kursi apdraudēto sugu menedžmentā, kursā deviņi cilvēki. Mēnesi tiek apgūta teorija, tad divus mēnešus studenti strādā Džersijas zoodārzā kopā ar dzīvnieku kopējiem, kas lielākoties ir 25-30 gadus veci cilvēki no visas pasaules, kuri vēlējušies strādāt tieši te. Studenti apgūst nebrīves kolekciju apkopes pamatus un savvaļas populāciju menedžmentu. Mācījāmies pagatavot un pa caurulīti pūst anestēzijas šļirci, sākumā "anestezējot" papes kasti, mērīt indīgās čūskas ar stikla palīdzību… Džersijas zvērudārzs ir mazāks nekā Rīgas zoodārzs. Tas specializējas apdraudēto sugu turēšanā un audzēšanā – šajā ziņā tam pasaulē nav līdzinieka. Tomēr tajā ir arī dzīvnieki, kas tiek turēti apmeklētāju dēļ.

Kādi zvēri tur bija paši interesantākie?

Kaut vai Madagaskaras lemuru kolekcija. Visburvīgākais lemurs ir ai-ai, pilnīgi mītisks dzīvnieks, izskatās kā milzīga vāvere, ar plakanu seju kā modinātājpulkstenis, ausis pēc vajadzības paceļas un nolaižas, un viņš visu laiku kaut ko pie sevis purpina. Skatītāji gan viņu gandrīz nemaz neredz, jo ai-ai ir tumsas dzīvnieks un apmeklētāju laikā parasti atrodas augšā pie griestiem. Viņam ir ļoti garš un tievs vidējais pirksts, un to viņš lieto skrubināšanai. Pašā dārza vidū ir bambusu birzs, bambusus izmanto dzīvnieku barošanai. Lai pabarotu ai-ai, mēs katru dienu gājām uz birzi, nozāģējām stiebru zem posmojuma, lai viens gals ir ciet, otrs vaļā, iebāzām tur noteiktu skaitu vaska kožu kāpuru, vaļējo galu ar korķīti aizspiedām ciet un devām šo bambusa posmu ai-ai. Pēc brīža ai-ai ir izkodis bambusa sānos caurumu un, tāpat kā dabā, ar garo vidējo pirkstu izķeksē laukā visus kāpurus un apēd. Tā viņam tiek dota iespēja dabiski baroties, jo arī dabā viņš nemeklē, kur bambusam ir nozāģētais gals, bet barojas no malas.

Uz Darela zoodārzu brauci kā bioloģijas studente vai kā Rīgas Zoodārza darbiniece?

Kā Zoodārza darbiniece, braucu uz apmācības kursu zoodārzu speciālistiem. Tajā laikā sāka domāt, ka kādu varētu sūtīt stažēties un mācīties.

Studiju laikā drīkstēji paralēli strādāt Zoodārzā?

Jā, dabūju tādu atļauju, ka varēju strādāt principā nedēļas nogalēs. Biju zootehniķe Agnijas Graubicas vadītajā putnu nodaļā. Sekoju līdzi, kā labāk iekārtot putnu mītnes, risināt visādas problēmas, kā savest pārus un panākt ligzdošanu. Protams, arī ikdienas kopšanu veicu.

Informāciju iegūt tajos laikos bija grūtāk nekā tagad. Daudz literatūras bija vāciski. Pasūtīju žurnālus Der Zoologische Garten un Falke, uz Zoodārza bibliotēku nāca starptautiskās zoodārzu gadagrāmatas.

Kādas bija tavas lielākās veiksmes dārza putnu kopšanā?

Tās jau mēs visi kopā paveicām.

Kurus putnus zoodārzos ir grūtāk turēt un pavairot?

Plēsīgie putni, protams, ir izaicinājums. Ir putnu sugas ar tādām specifiskām prasībām, kādas zoodārzā nemaz īsti nevar sasniegt. Savulaik teorētiski Rīgas Zoodārzā nevarēja vairoties flamingi, jo mēs atrodamies ļoti tālu uz ziemeļiem no Eiropas vidienes zoodārziem, kur nav tik mitrs un auksts, bet vienu gadu mums izdevās flamingus savairot.

Ko jūs darījāt, lai viņus savairotu?

Ligzdas viņiem būvējām paši. Protams, Zoodārza vadībai nepatika, ka visu laiku tiek ar šļūteni pludināts un pie flamingu baseina ir liela peļķe, bet to vajadzēja. Tika savesti māli, taisītas dažāda veida ligzdas, un flamings sāka ligzdot. Togad bija divi mazulīši.

Vai daudzas putnu sugas zoodārzos nevairojas vispār?

Ir arī tādas putnu sugas, kurām zoodārza apstākļi ir pilnīgi nepiemēroti, tās zoodārzos nevajag turēt. Piemēram, zivjērglis. Ir apraksti, kā tos turēt, bet šī informācija ir vajadzīga rehabilitācijas iestādēm, sanktuārijiem. Zoodārzs jau neizvēlētos turēt dzīvniekus, kuriem nevar nodrošināt labus apstākļus.

Kas tu tagad zoodārzā esi?

Zoologs. Strādāju informācijas nodaļā. Liels bonuss ir iespēja strādāt ar lauka projektiem, piemēram, kokvaržu uzskaitēs. Šogad pabeidzām apsekot kokvaržu pašreizējās izplatības rajonu. Tas prasīja divus gadus.

Kokvaržu projektā piedalies kopš paša sākuma?

Nē, izlaišanas posmā es nepiedalījos, bet vēlākajā monitoringā gan. Kokvaržu areāls izpletās diezgan strauji. Jurim Zvirgzdam tas noteikti bija liels gandarījums.


Kokvaržu Xyla arborea tēviņš 06.06.2021. Gaviezē. Foto: Elīna Gulbe

Var teikt, ka Zvirgzds pierādīja, ka kokvarde Latvijā varēja būt dzīvojusi.

Izlaišanas periodā kokvardei galvenie biotopi bija bebru uzpludinājumi mežā. Kas pa šo laiku ir noticis? Bebri lielā mērā ir izmedīti, bijušie bebru dīķi aizauguši vairāk, nekā kokvardēm būtu labi. Taču kokvardes ir ļoti plastiskas, izmanto visu, tās ir piemājas dīķos, kādi Kurzemē raksturīgi, ir arī lielākās ūdenskrātuvēs, zivju dīķos. Kur zivis tiek piebarotas, tur arī kokvardes labi dzīvo. Vienās mājās kokvardes pat iznārstoja palāsēs noliktā vannā.

Tagad kokvaržu areāls ir šķērsojis Ventu Rīgas virzienā. Uz ziemeļiem daudz tālāk par Kuldīgu un Ēdoli gan neiet. Kokvardes ir Liepājas teritorijā pie Tosmares ezera, gar Liepājas lidostu, līdz Rucavai. Vienu Ukros ziņotu kokvaržu vietu pārbaudīt atbraukuši, ar lielu sajūsmu konstatējām, ka dziedātāji ir smilšu krupji!

Varbūt skolas gados tu terārijā gāji palīdzēt tāpēc, ka tev rāpuļi un abinieki tad patika vairāk?

Nē, tā vienkārši sanāca, droši vien man būtu patikuši jebkuri dzīvnieki.

Kā Rīgas Zoodārzs ir mainījies to 35 gadu laikā, kopš tu šeit strādā?

Ļoti mainījies. Es piedzīvoju tos laikus, kad Rīgas Zoodārzs no padomju zoodārza pārgāja uz tādu zoodārzu, kas ir Eiropas zoodārzu saimes daļa. Maniem kolēģiem, kas ar to strādāja, tas nebija viegli – postpadomju valsts zoodārzam parādīt sevi kā vietu, uz kur var sūtīt dzīvniekus turēšanai. Padomju zoodārzu starpā Rīgas Zoodārzs bija pirmajā trijniekā Padomju Savienībā pēc kolekcijas sastāva. Tagad sugu dārzā ir mazāk, jo mainījušies turēšanas apstākļi. Klasisks piemērs ir lauvu māja. Tā bija izbūvēta lauvu grupai, bet padomju laikos bija viens brīdis, kad te bija daudzi komunālie dzīvoklīši: lauvas, leopradi, hiēna, puma, pat melnā pantera uz jumta. Kad kļuva skaidrs, ka tā vairs nedrīkst, māju atkal pārbūvēja lauvu ģimenei.

Kā izjūti sabiedrības attieksmi pret zoodārziem? Mūsdienās netrūkst dažādu "dzīvnieku aizsardzības" kustību un biedrību, kurās liela enerģija apvienojas ar mazu izglītību.

Britu zoodārzi to izjūt diezgan stipri. Jā, dažām biedrībām vairāk zināšanu nekaitētu. Bet tā nav mana tēma.

Kad tu sāki interesēties par dzīvniekiem?

Dzīvnieki man ir patikuši vienmēr. Lauki mums bija, Mālpilī, mana mamma manas intereses ļoti atbalstīja. Skolas laikā sāku nākt uz Zoodārzu palīgā, sestdienās un svētdienās palīdzējām terārijā. Putniem pievērsos tāpēc, ka tajā laikā tika veidots pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980. – 1984., izdots 1989. gadā), liels foršs pētniecības projekts, un Guntis Graubics mūs aizsūtīja pie Jāņa Priednieka, lai iesaistāmies.

Atceros, dažs labs pirmā atlanta veidotājs vēlāk teica, ka tik kapitālu darbu var izdarīt tikai ar jaunības entuziasmu, ne ar naudu.

Jā, entuziasms bija visiem iesaistītājiem. Tagad Dabasdatos dati krājas paši, bet tur bija liela nopietnība. Pavasara sapulces bija vesels piedzīvojums, visu sestdienu un svētdienu Bioloģijas fakultātē bija ziņojumi un apspriedes, Māris Strazds visos sīkumos stāstīja par atlanta veidošanas gaitu.

Tajā laikā bija atļauts atlanta veidotājiem izmantot vecās pārfotografētās Latvijas ceļu kartes, bet acīmredzot tikai tā, ka pēc tam kartes iznīcina. Mums sākumā grieza mazus gabalus, vēlāk deva lielākus. Mani kvadrāti bija ap mūsu lauku mājām, ap Mālpili un tālāk līdz Suntažiem, Madlienai, Zaubei. Pirmajā reizē man bija četri kvadrāti, pēc tam dabūju klāt.

Cik labi tu tajā laikā putnus pazini?

Grāmatas jau bija, no kurām mācīties, visupirms Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma grāmata Latvijas putni (1972), pirmais īstais putnu noteicējs Latvijā. Kas attiecas uz mazo dziedātājputnu pazīšanu, atlanta sapulcēs tika atskaņotas balsis, tad tikko bija ienākuši Eiropas putnu balsu ieraksti, tos klausījāmies un cītīgi mācījāmies. Tagad daudz ko noskaidrot, parādīt, piefiksēt un paziņot ir milzums iespēju, tolaik tādu nebija.

Kā ir mainījusies dabas daudzveidība tavās bērnības vietās Mālpilī?

Cilvēks laikam sāk palikt vecs tajā brīdī, kad jau rodas iespēja vēsturiski salīdzināt un novērtēt. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad darbojos pirmā ligzdojošo putnu atlanta veidošanā, ziemeļu gulbji Latvijā neligzdoja, jūrakraukļus varbūt tikai jūrā kādreiz dabūja redzēt kā lielu retumu, toties zaļās vārnas bija, varēja braukt ar autobusu uz Mālpili un redzēt tās sēžam uz elektrības vadiem. Parasto ūbeļu bija ļoti daudz. Tagad Latvijā zinu trīs vietas, kur ūbeles parasti ir, bet tajā laikā parasto ūbeļu urkšķēšana skanēja visur, vismaz tajā rajonā, ko es ar divriteni apsekoju.

Brauci pa meža ceļiem?

Man ir gadījies ar visu divriteni arī brist! Otrā atlanta veidošanas laikā mums pēc otrā kursa bija vasaras prakse Mazsalacā. Latvijas kartē ir tāds gabaliņš ziemeļos, kur iestiepjas Igaunijas teritorijas mēle. Es biju izdomājusi to apgabalu apsekot. Vecajās kartēs ir tāds krusts, kas liek domāt, ka tur varētu izbraukt cauri pa vecajiem ceļiem. Es tad nu arī pa tādu ceļu braucu. Vienā brīdī manīju, ka ceļš kļūst aizvien mazāks. Bet es taču nebraukšu tādu gabalu atpakaļ… Ceļš pārvērtās stigā, pēc tam bija posms, kad es divriteni tikai nesu, pēc tam priekšā bija nojaušama gaisma. Jā, apstrādāts lauks. Gāju gar lauka malu, kamēr ieraudzīju ceļu. Iznesos ar divriteni ārā uz ceļa – priekšā stāv tantīte un uz mani blenž. Domāju, kur es tagad esmu – Latvijā vai Igaunijā? Prasīju tantei, bet viņa neatbildēja. Tad ieraudzīju, ka mājas ir savādākas. Tātad biju ienākusi Igaunijā. Aizbraucu līdz Meizakilai un pēc tam atradu ceļu atpakaļ.

Tagad braucu ar mašīnu un varu izbraukāt visur. Bet šogad Mālpilī arī pasēdēju ilgāku laiku uz vietas un konstatēju to, ko nebiju zinājusi – ka putni kursē, ka viss kas var atceļot. Cēlos septiņos no rīta strādāt ar datoru, vienu rītu atveru vaļā terasi un ieraugu, ka vienas pagalma egles galotnē sēž vālodzes tēviņš, otras – vālodzes mātīte! Bērnībā dažreiz izdevās vālodzes redzēt, bet reti. Arī kādus pupuķus tur gadījās redzēt, bet tie vairāk pie jūras turas. Rīgā pupuķi ir daudzās vietās, pa Mārupītes taku ejot, esmu dzirdējusi vienu Rīgā dziedam, otru Mārupē. Lucavsalā ir pupuķi, Vakarbuļļos, Daugavgrīvā armijas teritorijā…

Tagad tu dzīvo Pārdaugavā, bet kurā Rīgas pusē dzīvoji bērnībā?

Brasā, desmit minūšu braucienā no Zoodārza. Bet nezinu, kas būtu bijis, ja es būtu dzīvojusi tālāk no tā. Diez vai tas kaut ko būtu mainījis. Arī to, ka studēšu bioloģiju, esmu zinājusi vienmēr.

Kas tu gribēji būt, sākot studēt – botāniķe, zooloģe?

Grūti pateikt. Tajā laikā jau strādāju Zoodārzā. Ja tagad būtu jāizvēlas, vēl varētu padomāt. Tajā laikā putnus izvēlēties bija vieglāk tāpēc, ka bija noteicēji, kā arī tāpēc, ka tā tad bija aktualitāte. Ruslans Matrozis ir teicis: ar putniem ir tā, ka vienā vai divos gados tu apgūsti viņus visus, un tad vajag pieķert klāt kaut ko citu interesantu. Kad pirmoreiz to dzirdēju, domāju: tad nu gan! Bet šobrīd arī mani īpaši interesē ne tikai putni, bet arī augi – jā, tāpēc, lai būtu kaut kas cits.

Putnus meklējot, jāskatās uz augšu, augus – uz leju.

Drusku jau var paskatīties. Vienubrīd biju ieinteresējusies par sūnām. Parastākās sūnas var mēģināt atpazīt, bet, lai ietu dziļāk, vajag mikroskopu.


Mūru sīkvijzobe Tortula muralis. Foto: Elīna Gulbe

Otrkārt, tagad tiek vākti dati ligzdojošo putnu atlantam, un tad ir grūti vienlaikus koncentrēties uz kaut ko ļoti sīku un uz to, kas ir apkārt. Augiem vēl acis var uzmest. Pašlaik arī ir aktuāli retos augus meklēt. Var teikt, ka augus esmu sākusi vairāk skatīties saistībā ar Dabasdatiem. Lai gan arī bērnībā par augiem interesējos. Tad bija pieejamas ārstniecības augu grāmatas – lielajos Galenieka noteicējos bija sīki tehniskie apraksti, bet ārstniecības augu grāmatās toties bildes. Centos visus atpazīt. Tikai šajās grāmatās dažu augu nebija, tad nu to, kā tos sauc, esmu uzzinājusi tikai pēdējā laikā.

Latvijas florā ir daudz adventīvo augu, kas tādā vai citādā veidā ievazāti. Daudz adventīvo augu var sameklēt Rīgā, Liepājā, Daugavpilī pie dzelzceļiem. Pašlaik man āķis lūpā ir uz atpazīšanu: atrodi augu, fotogrāfē, nosaki… Tādu dzimtu augi kā krustzieži, kurvjzieži, nemaz nerunājot par grīšļiem, ir grūti nosakāmi.

Tad jau ar fotografēšanu vien nepietiek.

Protams, var izrādīties, ka kāda pazīme jāpārbauda. Piemēram, sīpoliņu gundegai jāpačamda, vai apakšā nav sīpoliņš.

Cik labi tu tagad pazīsti augus?

Dabasdatos man ir savadīts pie 600 sugām. Daudzas pazīstu, par citām nojaušu, kas tā varētu būt, un ir arī tādas, kuras man Ansis Opmanis vai citi botāniķi ir labojuši. Man kā no vecās paaudzes ir drusku grūtāk likt to, ko es nepazīstu, un gaidīt, ka pārējie to atrisinās. Lai gan, iespējams, tā būtu pareizi darīt. Cenšos, cik varu, bet kaut kas jau paliek arī nenoteikts. Uģis Piterāns uz to raugās ļoti vienkārši: ko neizdodas noteikt tagad, pie tā var atgriezties vēlāk.


Jūrmalas pienzāle Glaux maritima. Foto: Elīna Gulbe

Kad tu pēdējoreiz kaut ko ievietoji Dabasdatos?

Pirms dažām dienām ieliku savus svētdienas novērojumus. Biju aizbraukusi uz Dzelmēm un Jumpravu, noskatījusies, ka par ziemojošiem putniem no turienes nav ļoti daudz datu.

Kuras vietas tu apseko biežāk?

Man vienmēr jebkurā laikā ļoti patīk braukt uz Liepāju. Arī tepat Rīgā aizvien var atrast vietas, kuras es sev iepriekš neesmu atklājusi. Piemēram, Vakarbuļļi. Arī Voleros ir visādi interesanti stūrīši, kur viss kas var būt. Ir forši piemeklēt arī ko jaunu, nevis tikai braukt uz visiem zināmajām vietām. Piemēram, Kaņieris ir mīļa vieta, bet uz to var braukt tikai darbadienu rītos, jo pa kovida laiku populārākās dabas takas ir ļoti noslogotas. Tas ir tāpat kā ar sēnēm, pēc kurām vislabāk braukt ceturtdienās.

Tu bieži dodies vākt materiālus tieši Dabasdatiem?

Lielākoties eju fotografēt putnus, tas man patīk.


Riekstrozis Nucifraga cariocatactes. Foto: Elīna Gulbe

Kurš ir labākais putnu fotografētājs Latvijā?

Šobrīd? Vairāki. Edgars Smislovs, Ainārs Mankus, Selga Bērziņa… Patiesībā visi putnu fotogrāfi ir interesanti, jo katram ir kaut kas savs.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Jā. Manā sarakstā ir pie 250 sugām, Dabasdatos 229 fotografētas sugas. Viens no foršākajiem piedzīvojumiem, gandrīz Darela stilā, gadījās, kad melnais grifs pēdējoreiz bija ielidojis. Ar kolēģi bijām Kalvenē, tajā dienā mums bija jābrauc uz Rīgu atpakaļ, kad piezvanīja un pateica, ka Dzeldā iepriekšējā vakarā ir bijis grifs. Nolēmām, ka braucot vienkārši izmetīsim loku cauri Dzeldai. Dabūjām viņu redzēt, turklāt es pamanīju pirmā, lai gan parasti pie stūres tā negadās! Mans kolēģis Alesandro ir pētījis grifus Spānijā un Argentīnā, viņam bija liels iepriecinājums ieraudzīt grifu Latvijā.

Novērojums, par kuru esmu lepna, bija terekija Lielupes grīvā. Tas bija oriģināls atradums, nevis citu atrasta putna piečekošana, gada prieciņš. Vēl ļoti lepna biju par vienu atradumu pirms dažiem gadiem – Daugavgrīvā jūlija beigās sabildēju ormanīša mazuli! Ruslans Matrozis, kurš pēta Rīgas putnu un putnu pētījumu vēsturi, bija ļoti strikts – jau tik un tik gadus Daugavgrīvā ormanīši nav bijuši! Tāpēc biju divtik priecīga.


Ormanītis Porzana porzana (jaunais putns) Daugavgrīvas niedrājā 29.07.2018. Foto: Elīna Gulbe

Kādi bija tavi atradumi šovasar?

Šī vasara man bija dīvaina ar to, ka veselus četrus mēnešus dabūju izlaist, vispār netiku dabā – bija drausmīgi daudz darba. Domāju, ka tu brauc pie manis runāt tāpēc, ka Kolinss – Collins Bird Guide – ir latviski iztulkots. Nākamgad Jāņa sēta izdos. Jā, būtu bijis labi to saņemt nodrukātu jau pirms Ziemassvētkiem, bet grafiks bija atkarīgs no zviedriem. Kolinsa tulkošanas dēļ vasarā varēju tikai kādas pagalmā ielidojušas vālodzes nofotografēt, bet manas galvenās šīsvasaras sugas ir naktstauriņi, liela čupa, kurus rītos savācu no loga un pie kuru izpētīšanas vēl neesmu tikusi. Arī bridējputnu sezonu, kas man vienmēr ļoti patīk, nācās palaist garām.

Tulkoji viena pati?

Jā, tāds bija uzstādījums, ka jābūt vienam tulkotājam. Zinātniskais redaktors ir Viesturs Ķerus. Teksts tika adaptēts Latvijas situācijai. Dažos tulkošanas mēnešos Latvijā tika konstatētas jaunas sugas garknābja šņibītis un Sibīrijas čakstīte, šo informāciju papildinājām jau gatavā tekstā. Man bija licies, ka lielākais klupšanas akmens būs balsis. Izrādījās, ka grūtākais ir nevis transkripcija, bet skaņas apraksts. Transkripciju precizējot, ļoti palīdzēja Xeno-Canto interneta lapa, kur bija atrodamas gandrīz visas aprakstītās dziesmas un saucieni.

Atskaitot šo vasaru, tu dabā ej regulāri?

Jā. Tas ir labs dienas sākums – kaut kur aizbraukt un sešos no rīta pastaigāt.

Ko no putniem tu visvairāk gribētu ieraudzīt?

Tās sugas, kas vēl nav redzētas vai ir redzētas tikai bērnībā.

Kurš gadalaiks tev tuvāks?

Pavasaris man aizvien liekas jaukākais laiks, jo tās putnu dziesmas ir kaut kas īpašs. Turklāt tas laiks ir tik īss – sākas aprīlī, maijā, un pēc Jāņiem, bet dažu gadu jau pirms Jāņiem viņi beidz dziedāt. Tad salūst sirds, un gribas, lai būtu kādi augi, ko likt vietā. Jūnijā, jūlijā augi arī riktīgi zied, tad ir, ko meklēt!

Egīls Zirnis

2021-12-21

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Bonasa bonasia - 2026-03-30 AinisP
Columba palumbus - 2026-03-30 blinkija
Vanellus vanellus - 2026-03-30 Ziemelmeita
Periparus ater - 2026-03-30 AinisP
Ciconia ciconia - 2026-03-30 angel
Haliaeetus albicilla - 2026-03-30 angel
Vulpes vulpes - 2026-03-30 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ lolitapetkevica
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


LMM 25.marts, 19:47

Macrogastra ventricosa.


Mežirbe777 25.marts, 16:30

Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell


Mežirbe777 25.marts, 12:28

Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D


BI 25.marts, 10:32

BE98514


dziedava 25.marts, 10:11

Skaistie pavasara ziediņi :))


dziedava 25.marts, 10:10

Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami


dziedava 25.marts, 09:55

Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.


dziedava 25.marts, 09:12

Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).


dziedava 25.marts, 08:43

Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.


dziedava 25.marts, 08:42

Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.


Mežirbe777 25.marts, 07:51

Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..


ekologs 25.marts, 07:38

Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.


nekovārnis 25.marts, 07:23

Paldies, Artur! :)


dziedava 25.marts, 06:43

Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.


dziedava 25.marts, 05:55

Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.


Ansis 24.marts, 15:23

Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.


Puķu Ilze 24.marts, 10:49

uz kārkliem


Puķu Ilze 24.marts, 10:48

uz ozola.


Laimeslācis 24.marts, 10:22

Paldies, Raivo!


Laimeslācis 24.marts, 10:21

Paldies, Julita, par labojumiem un komentāriem!


dziedava 24.marts, 06:22

Un lāsenīšu nemaz?


VijaS 23.marts, 21:49

Tur pa apkārtni bija desmitiem paciņu visās iespējamās stadijās. Plantācijas :)


Ziemelmeita 23.marts, 20:31

Neatradu, iespējams nav nobriedis un aizvests atpakaļ uz mežu, neatceros.


Siona 23.marts, 17:01

Ir uz egles, jā! Man arī tā likās, dzīvē skatoties uz tām piepēm..


erts 23.marts, 13:37

Ar gredzenu EOHK


erts 23.marts, 13:28

Ar gredzenu TV9W


dziedava 23.marts, 10:01

Kāpēc pārliecība par paciņām?


dziedava 23.marts, 09:48

Pirmajā komentārā "pēc dažām stundām karstā mašīnā" izklausās, ka paraugs bija paņemts :), jautājums, vai saglabājies.


Ziemelmeita 23.marts, 09:41

Paldies par skaidrojumu, Julita! Ja pareizi atceros, auga uz kritalas. Vai paraugu paņēmu, neatceros. Paskatīšos, kas mājās par paraugiem ir.


Vīksna 23.marts, 09:04

Paldies !


roosaluristaja 23.marts, 08:21

Ja tas ir uz egles, varētu būt egļu cietpiepe


dziedava 23.marts, 07:52

Interesanti Varētu būt parasta zaļganā pumpurīte, ja nebūtu uz sfagniem. Vai arī tomēr vieta nav tik slapja.


dziedava 23.marts, 07:42

Zemesriekstu / konglomerāta pumpurīte. Tās arī nobriedušas "uz aci" grūti atšķirt.


dziedava 23.marts, 07:26

Es gan droši vien [brīvā laikā :D] mikroskopētu, jo kaudzītes īsti nav, bet varbūt staipeknis "pie vainas", - tur vrb grūti


dziedava 23.marts, 07:21

Nevar saprast, uz kā auga - vai tas ir nobirās, vai uz kritalas mizas? Abas hipotēzes ir "pa tēmu", bet man "nepatīk" kopskats, kur skaidri redzams, ka vairāki augļķermeņi ir cieši kopā, bet tas nav raksturīgs ne vienai, ne otrai hipotēzei, kur augļķermeņi tipiski ir nodalīti. Ļoti interesanti, ja ir paraugs, tad kāds tas izskatās tagad, un vispār to vajadzētu mikroskopēt.


Siona 23.marts, 07:06

Varētu būt sēņmuša Agathomyia wankowiczii.., bet es nezinu, vai kāds cits neveido kaut ko līdzīgu..


dziedava 23.marts, 07:01

Iveta, domāju, ka te visur viena suga. Minētais 3. att. labajā pusē tiešām izskatās dikti gluds, taču priekš gludā ragansviesta nav īstais tonis, turklāt te izskatās lapukoks ar rētu, kas raksturīgs milzu vilkpienainei, bet nav raksturīgs gludajam ragansviestam, kura "lauciņš" ir kritalas


zemesbite 22.marts, 20:58

Paldies, Julita!


Ziemelmeita 22.marts, 20:28

Paldies Uģi!


BI 22.marts, 18:05

Diemžēl ar redzamo ir par maz. Lai identificētu konkrētu putnu, vajag vēl divus ciparus. Pašlaik iespējami vairāki desmiti. Ir ticamība, ka gredzenots kā mazulis 2013. gadā Kaņierī.


ekologs 22.marts, 10:34

Skrejvabole (Badister bullatus).


dziedava 21.marts, 23:18

Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..


dziedava 21.marts, 23:11

Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.


dziedava 21.marts, 22:14

Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.


dziedava 21.marts, 22:07

Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja


dziedava 21.marts, 22:01

Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie


dziedava 21.marts, 21:49

Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām


BI 21.marts, 19:48

Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.


Ziemelmeita 21.marts, 16:43

Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 21.marts, 16:09

Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)


erts 21.marts, 15:17

AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.


Vīksna 21.marts, 10:56

Paldies !


fufuks 20.marts, 22:08

2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.


dekants 20.marts, 21:28

Paldies par operatīvo ziņu!


BI 20.marts, 21:14

Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne


ekologs 20.marts, 20:37

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:34

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:32

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:31

Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.


ekologs 20.marts, 20:26

Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.


ekologs 20.marts, 20:23

Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.


ekologs 20.marts, 20:20

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:12

Paldies! :)


IlzeP 20.marts, 20:11

Jā, piekrītu. Pievienoju. Tagad tik būtu jāizskata iepriekšējie novērojumi un jānomaina nosaukumi.


ekologs 20.marts, 20:10

Paldies! :)


CerambyX 20.marts, 20:02

Pēc tāda izskatās


ekologs 20.marts, 19:11

Agriotes sputator?


dziedava 20.marts, 19:02

Nu jāā.. Pēc kopskata domājams, ka ļoti reti novērota suga, pēc pašreizējām zināšanām - Badhamia foliicola vai Physarum cinereum. Bet dikti agri! Varētu šogad papētīt, vai tur kas līdzīgs neuzaug. :D


ekologs 20.marts, 18:47

No Poduromorpha kārtas. Ilze, varbūt sugu izvēlnē pie kolembolām var ielikt kolembolu četras kārtas - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha? Līdz kārtai nav tādas grūtības noteikt, kas vismaz daļēji atvieglos salikt visu pa "plauktiem". Kā domā?


artis113 20.marts, 11:50

Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.


IlzeP 20.marts, 11:35

Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.


SashaO 20.marts, 10:21

https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1


Ivars Leimanis 19.marts, 22:48

Bruha sprogaine Ulota bruchii


ivars 19.marts, 17:03

Pazīmes, foto?


dziedava 19.marts, 14:26

Tās ir izžuvušas/sakaltušas sēnes


Mežirbe777 19.marts, 10:21

Paldies par vērību! Šie ir sugas mikro attēli no iepriekšējās aparatūras, liku visu klāt uzreiz.. Par kādu patiesu kvalitāti gan nevar diskutēt. Jā, šajā gadījumā tīkliņš bija pa visu sporu, iznāk H.decipiens. Droši var izmantot bildes, atsaucoties uz autoru. Tas ir jauki, ja kāds atzinīgi novērtē šādas lietas :)


dziedava 19.marts, 05:49

Skatos un tagad nesaprotu, vai šīs bildes bija jau tad, kad rakstīju komentāru, vai daļa tika pieliktas vēlāk? Te izskatās, ka mikroskopējot ir mēģināts panākt vislielākais asums, resp, asums pa visu sporu. Tā bija arī mana iesācēju kļūda. Lai vislabāk redzētu sporas rakstu, fokusam jābūt ļoti šauram, tikai uz sporas centru, tad attēls ir telpisks un raksts ir vislabāk saskatāms. Tipiski mikroskopā visu vajag likt uz visgaišāko un "neasāko", jo tad detaļas ir visskaidrākās. Visam attēlām nav jābūt asam, asam jābūt tikai fokusētajā vietā. Tomēr no šiem pārasinātajiem attēliem šķiet, ka tīkliņš varētu būt pa visu sporu, kas nozīmētu H.decipiens. P.S. Ļoti skaisti tuvplāna attēli. Vai kādu no šiem (un varbūt kādiem citiem gļotsēņu foto) drīkstētu izmantot arī grāmatā?


ekologs 18.marts, 21:27

Ok. Paldies!


CerambyX 18.marts, 21:22

Manuprāt, oblongopunctatus ir Ok - daudz jau saskatīt nevar, bet segspārnu rievojumus samērā sekls, kāju stilbi brūngani.


DD 18.marts, 20:41

Paldies, Ansi!


Amanda 18.marts, 20:19

Sloka


Amanda 18.marts, 20:17

Peļu klijāns


dziedava 18.marts, 20:03

Domāju, te problēma manā mikroskopijā, kad nebija normālas spuldzes


dziedava 18.marts, 19:58

A.stipata vai imperialis


dziedava 18.marts, 19:49

Te arī tā pati? Ievākta?


dziedava 18.marts, 19:45

Diderma subviridifuscum?


dziedava 18.marts, 19:31

Žēl, ka te nav pielikts mērogs, kā mērīts. Bet ja nepilnīgi nobriedis (par ko liecinātu “iesprūšana” dzelteni-zaļganajā stadijā), tad sporas var izskatīties arī lielākas, nekā vajadzētu


dziedava 18.marts, 19:25

Varbūt maza tieši tāpēc, ka neparastā laikā izdomāja augt.


dziedava 18.marts, 19:18

Tālāk nekas nenotika?


ekologs 18.marts, 17:27

Nevarētu tomēr būt Pterostichus quadrifoveolatus?


zemesbite 18.marts, 16:23

Paldies, Ansi!


Vīksna 17.marts, 23:41

Paldies !


ekologs 17.marts, 23:21

Ok, skaidrs. Paldies! :)


CerambyX 17.marts, 22:31

Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).


ekologs 17.marts, 22:02

Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?


VijaS 17.marts, 21:57

Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..


meža_meita 17.marts, 21:26

Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.


meža_meita 17.marts, 20:52

Saprotu uz visiem 100% :)


DaceK 17.marts, 15:39

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 17.marts, 13:38

Paldies !


ivars 17.marts, 09:22

Drīzāk jau upes.


Vīksna 17.marts, 08:41

Paldies !


Mežirbe777 17.marts, 08:15

Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..


dziedava 17.marts, 07:43

Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.


dziedava 17.marts, 07:34

Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.


dziedava 17.marts, 06:45

Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!


Mežirbe777 17.marts, 03:30

Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..


Mežirbe777 17.marts, 01:48

Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)


Mežirbe777 16.marts, 23:17

Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.


VijaS 16.marts, 21:54

Jā, tā arī ir :)


marsancija 16.marts, 21:51

Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?


ekologs 16.marts, 19:27

Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.


ekologs 16.marts, 18:59

Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.


dziedava 16.marts, 18:16

Jā, ir!


mufunja 16.marts, 17:36

Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.


mufunja 16.marts, 17:32

Es arī par viņu domāju.


adata 16.marts, 16:40

Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.


adata 16.marts, 16:32

Varbūt violetā šūnaine?


dziedava 16.marts, 11:55

Hipotētiski Trichia contorta


roosaluristaja 16.marts, 10:11

Jā, vismaz pašlaik tā ir


Kiwi 16.marts, 10:09

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.


dziedava 16.marts, 10:08

Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://


Kiwi 16.marts, 09:59

Paldies, Artur!


Kiwi 16.marts, 09:59

Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.


Ziemelmeita 16.marts, 09:11

Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?


Osis 16.marts, 09:00

Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde


roosaluristaja 16.marts, 08:55

Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.


roosaluristaja 16.marts, 08:51

Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai


meža_meita 16.marts, 08:45

Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)


Rallus 16.marts, 08:44

Vai bija gredzens uz kājas?


Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts