Aktīvie lietotāji: 221 Šodien ievadītie novērojumi: 804 Kopējais novērojumu skaits: 1827763
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Elīna Gulbe, Kolinsa tulkotāja
Pievienots 2021-12-21 18:20:23

Elīna Gulbe ar segvārdu MoreOrLess ziņo Dabasdatos kopš 2015. gada, bet Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā viņa strādā jau 35 gadus, sākusi palīdzēt dzīvnieku kopējiem vēl skolas laikā. Viņas mājas tad nebija pārāk tālu no Zoodārza, bet attālumam nebūtu nozīmes, ar dzīvniekiem savu dzīvi Elīna būtu saistījusi tik un tā. Dabasdatos Elīna Gulbe ļoti aktīvi ziņo gan putnus, gan abiniekus, un pēdējā laikā arī augus, pieļaujot, ka gadījumā, ja viņa, stājoties Bioloģijas fakultātē, nebūtu jau strādājusi Zoodārzā, varbūt varētu arī botānikā specializēties. Tas gan neizklausās pārāk ticami no zooloģes, kas studiju laikā guvusi pieredzi Džeralda Darela dibinātajā zvērudārzā, piedalījusies visu Latvijas putnu atlantu veidošanā un tagad, pirms šīs intervijas Zoodārzā, man atklāj savu šīsvasaras veikumu, teikdama: "Es jau domāju, ka tu ar mani runāt Kolinsa dēļ nāc…"


Elīna Gulbe. Foto: Māris Lielkalns

Lūkodams, kas par tevi atrodams internetā, atradu, ka reiz jau esmu tevi intervējis – 1999. gadā. Intervijas iemesls bija Džeralda Darela dibinātā zoodārza 40 gadu jubileja, un es atceros, kā intervēdams tevi apskaudu, jo manā bioloģijas studiju laikā, pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē, padomju students pie Darela uz Džersijas salu varēja nokļūt tikai iztēlē. 1997. gadā tev pasaule jau bija vaļā. "Džeralda Darela zoodārzs, kura misija ir sugu glābšana no iznīcības, mums tagad ir pieejams ne tikai iztēlē. Turklāt ne tikai kā tūristiem. Džersijas zoodārzā strādā cilvēki no visas pasaules, kurus ir iespaidojušas Darela grāmatas un kuri vēlas kopt dzīvniekus vai apgūt profesiju, ko sauc par apdraudēto sugu menedžmentu. Rīgas zoodārza darbiniece Elīna Gulbe jau ir bijusi šo studentu skaitā," – tā es toreiz rakstīju.

Visa mūsu zoologu paaudze ir ietekmēta no Darela. Dabas literatūra 70.-80. gados tika tulkota daudz un labi, un Darels ar savu brīvdomību, humora izjūtu un rosīšanos visu citu autoru starpā bija kaut kas īpašs.

Darels pats grāmatas "Noenkurotais šķirsts" priekšvārdā tā skaidro savas attiecības ar humoru: "Varbūt kāds iebildīs pret to, ko pirmajā mirklī var uzskatīt par frivolu pieeju, tādam gribu vienīgi paskaidrot: ja manis paša un visu pārējo dzīvnieku sākot ar politiķiem un beidzot ar pāviem ērmotības man neliktos neatvairāmi komiskas, es nemaz nebūtu spējis ķerties pie tā darba, ko daru. Pašreizējā situācija pasaulē, vērojot ar biologa acīm, ir tik draudīga un nākotne šķiet tik tumša, ka cilvēkam nepieciešami humora jāņtārpiņi, kas mazliet pagaismotu ceļu."

Darels bija miris divus gadus pirms mana brauciena uz Džersiju, bet man izdevās iepazīties ar vairākiem viņa grāmatās aprakstītajiem cilvēkiem. Piemēram, ar Džonu Hārtliju, viņš mums pasniedza kursus. Džons Hārtlijs bija tieši tāds, kādu Darels viņu aprakstījis grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži". Viņš mums lasīja lekcijas, un viņa izturēšanās tiešām bija klamzīgi apburoša kā tai grāmatā. Sāku domāt, vai tikai viņa izturēšanos nav ietekmējis Darela radītais Hārtlija tēls.

Kāds bija tavs pirmais iespaids par Džersijas zoodārzu?

Līdz tam es biju redzējusi tikai pilsētas zoodārzus. Džersijas dārzs ir brīnišķīgs kaut vai tāpēc, ka tas atrodas laukos, ļoti skaistā angļu lauku vidē, kur pa vidu ir graviņa ar dūksnājiem, zālāji, krūmi, koki... Tā kā Džersija atgādina 12 reiz 20 kilometru lielu uz mutes apgāztu bļodu, vēju šeit nejūt. Džersijā, tāpat kā daudzviet Anglijā, ir mūra ēkas. Mēs mitinājāmies tajā muižā, kurā tapīrs iebrida lecektīs, kad muiža vēl nebija zoodārza sastāvdaļa.

Pavadīju Džersijā visu 1997. gada vasaru. Gadā tur tika rīkoti trīs trīsmēnešu kursi apdraudēto sugu menedžmentā, kursā deviņi cilvēki. Mēnesi tiek apgūta teorija, tad divus mēnešus studenti strādā Džersijas zoodārzā kopā ar dzīvnieku kopējiem, kas lielākoties ir 25-30 gadus veci cilvēki no visas pasaules, kuri vēlējušies strādāt tieši te. Studenti apgūst nebrīves kolekciju apkopes pamatus un savvaļas populāciju menedžmentu. Mācījāmies pagatavot un pa caurulīti pūst anestēzijas šļirci, sākumā "anestezējot" papes kasti, mērīt indīgās čūskas ar stikla palīdzību… Džersijas zvērudārzs ir mazāks nekā Rīgas zoodārzs. Tas specializējas apdraudēto sugu turēšanā un audzēšanā – šajā ziņā tam pasaulē nav līdzinieka. Tomēr tajā ir arī dzīvnieki, kas tiek turēti apmeklētāju dēļ.

Kādi zvēri tur bija paši interesantākie?

Kaut vai Madagaskaras lemuru kolekcija. Visburvīgākais lemurs ir ai-ai, pilnīgi mītisks dzīvnieks, izskatās kā milzīga vāvere, ar plakanu seju kā modinātājpulkstenis, ausis pēc vajadzības paceļas un nolaižas, un viņš visu laiku kaut ko pie sevis purpina. Skatītāji gan viņu gandrīz nemaz neredz, jo ai-ai ir tumsas dzīvnieks un apmeklētāju laikā parasti atrodas augšā pie griestiem. Viņam ir ļoti garš un tievs vidējais pirksts, un to viņš lieto skrubināšanai. Pašā dārza vidū ir bambusu birzs, bambusus izmanto dzīvnieku barošanai. Lai pabarotu ai-ai, mēs katru dienu gājām uz birzi, nozāģējām stiebru zem posmojuma, lai viens gals ir ciet, otrs vaļā, iebāzām tur noteiktu skaitu vaska kožu kāpuru, vaļējo galu ar korķīti aizspiedām ciet un devām šo bambusa posmu ai-ai. Pēc brīža ai-ai ir izkodis bambusa sānos caurumu un, tāpat kā dabā, ar garo vidējo pirkstu izķeksē laukā visus kāpurus un apēd. Tā viņam tiek dota iespēja dabiski baroties, jo arī dabā viņš nemeklē, kur bambusam ir nozāģētais gals, bet barojas no malas.

Uz Darela zoodārzu brauci kā bioloģijas studente vai kā Rīgas Zoodārza darbiniece?

Kā Zoodārza darbiniece, braucu uz apmācības kursu zoodārzu speciālistiem. Tajā laikā sāka domāt, ka kādu varētu sūtīt stažēties un mācīties.

Studiju laikā drīkstēji paralēli strādāt Zoodārzā?

Jā, dabūju tādu atļauju, ka varēju strādāt principā nedēļas nogalēs. Biju zootehniķe Agnijas Graubicas vadītajā putnu nodaļā. Sekoju līdzi, kā labāk iekārtot putnu mītnes, risināt visādas problēmas, kā savest pārus un panākt ligzdošanu. Protams, arī ikdienas kopšanu veicu.

Informāciju iegūt tajos laikos bija grūtāk nekā tagad. Daudz literatūras bija vāciski. Pasūtīju žurnālus Der Zoologische Garten un Falke, uz Zoodārza bibliotēku nāca starptautiskās zoodārzu gadagrāmatas.

Kādas bija tavas lielākās veiksmes dārza putnu kopšanā?

Tās jau mēs visi kopā paveicām.

Kurus putnus zoodārzos ir grūtāk turēt un pavairot?

Plēsīgie putni, protams, ir izaicinājums. Ir putnu sugas ar tādām specifiskām prasībām, kādas zoodārzā nemaz īsti nevar sasniegt. Savulaik teorētiski Rīgas Zoodārzā nevarēja vairoties flamingi, jo mēs atrodamies ļoti tālu uz ziemeļiem no Eiropas vidienes zoodārziem, kur nav tik mitrs un auksts, bet vienu gadu mums izdevās flamingus savairot.

Ko jūs darījāt, lai viņus savairotu?

Ligzdas viņiem būvējām paši. Protams, Zoodārza vadībai nepatika, ka visu laiku tiek ar šļūteni pludināts un pie flamingu baseina ir liela peļķe, bet to vajadzēja. Tika savesti māli, taisītas dažāda veida ligzdas, un flamings sāka ligzdot. Togad bija divi mazulīši.

Vai daudzas putnu sugas zoodārzos nevairojas vispār?

Ir arī tādas putnu sugas, kurām zoodārza apstākļi ir pilnīgi nepiemēroti, tās zoodārzos nevajag turēt. Piemēram, zivjērglis. Ir apraksti, kā tos turēt, bet šī informācija ir vajadzīga rehabilitācijas iestādēm, sanktuārijiem. Zoodārzs jau neizvēlētos turēt dzīvniekus, kuriem nevar nodrošināt labus apstākļus.

Kas tu tagad zoodārzā esi?

Zoologs. Strādāju informācijas nodaļā. Liels bonuss ir iespēja strādāt ar lauka projektiem, piemēram, kokvaržu uzskaitēs. Šogad pabeidzām apsekot kokvaržu pašreizējās izplatības rajonu. Tas prasīja divus gadus.

Kokvaržu projektā piedalies kopš paša sākuma?

Nē, izlaišanas posmā es nepiedalījos, bet vēlākajā monitoringā gan. Kokvaržu areāls izpletās diezgan strauji. Jurim Zvirgzdam tas noteikti bija liels gandarījums.


Kokvaržu Xyla arborea tēviņš 06.06.2021. Gaviezē. Foto: Elīna Gulbe

Var teikt, ka Zvirgzds pierādīja, ka kokvarde Latvijā varēja būt dzīvojusi.

Izlaišanas periodā kokvardei galvenie biotopi bija bebru uzpludinājumi mežā. Kas pa šo laiku ir noticis? Bebri lielā mērā ir izmedīti, bijušie bebru dīķi aizauguši vairāk, nekā kokvardēm būtu labi. Taču kokvardes ir ļoti plastiskas, izmanto visu, tās ir piemājas dīķos, kādi Kurzemē raksturīgi, ir arī lielākās ūdenskrātuvēs, zivju dīķos. Kur zivis tiek piebarotas, tur arī kokvardes labi dzīvo. Vienās mājās kokvardes pat iznārstoja palāsēs noliktā vannā.

Tagad kokvaržu areāls ir šķērsojis Ventu Rīgas virzienā. Uz ziemeļiem daudz tālāk par Kuldīgu un Ēdoli gan neiet. Kokvardes ir Liepājas teritorijā pie Tosmares ezera, gar Liepājas lidostu, līdz Rucavai. Vienu Ukros ziņotu kokvaržu vietu pārbaudīt atbraukuši, ar lielu sajūsmu konstatējām, ka dziedātāji ir smilšu krupji!

Varbūt skolas gados tu terārijā gāji palīdzēt tāpēc, ka tev rāpuļi un abinieki tad patika vairāk?

Nē, tā vienkārši sanāca, droši vien man būtu patikuši jebkuri dzīvnieki.

Kā Rīgas Zoodārzs ir mainījies to 35 gadu laikā, kopš tu šeit strādā?

Ļoti mainījies. Es piedzīvoju tos laikus, kad Rīgas Zoodārzs no padomju zoodārza pārgāja uz tādu zoodārzu, kas ir Eiropas zoodārzu saimes daļa. Maniem kolēģiem, kas ar to strādāja, tas nebija viegli – postpadomju valsts zoodārzam parādīt sevi kā vietu, uz kur var sūtīt dzīvniekus turēšanai. Padomju zoodārzu starpā Rīgas Zoodārzs bija pirmajā trijniekā Padomju Savienībā pēc kolekcijas sastāva. Tagad sugu dārzā ir mazāk, jo mainījušies turēšanas apstākļi. Klasisks piemērs ir lauvu māja. Tā bija izbūvēta lauvu grupai, bet padomju laikos bija viens brīdis, kad te bija daudzi komunālie dzīvoklīši: lauvas, leopradi, hiēna, puma, pat melnā pantera uz jumta. Kad kļuva skaidrs, ka tā vairs nedrīkst, māju atkal pārbūvēja lauvu ģimenei.

Kā izjūti sabiedrības attieksmi pret zoodārziem? Mūsdienās netrūkst dažādu "dzīvnieku aizsardzības" kustību un biedrību, kurās liela enerģija apvienojas ar mazu izglītību.

Britu zoodārzi to izjūt diezgan stipri. Jā, dažām biedrībām vairāk zināšanu nekaitētu. Bet tā nav mana tēma.

Kad tu sāki interesēties par dzīvniekiem?

Dzīvnieki man ir patikuši vienmēr. Lauki mums bija, Mālpilī, mana mamma manas intereses ļoti atbalstīja. Skolas laikā sāku nākt uz Zoodārzu palīgā, sestdienās un svētdienās palīdzējām terārijā. Putniem pievērsos tāpēc, ka tajā laikā tika veidots pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980. – 1984., izdots 1989. gadā), liels foršs pētniecības projekts, un Guntis Graubics mūs aizsūtīja pie Jāņa Priednieka, lai iesaistāmies.

Atceros, dažs labs pirmā atlanta veidotājs vēlāk teica, ka tik kapitālu darbu var izdarīt tikai ar jaunības entuziasmu, ne ar naudu.

Jā, entuziasms bija visiem iesaistītājiem. Tagad Dabasdatos dati krājas paši, bet tur bija liela nopietnība. Pavasara sapulces bija vesels piedzīvojums, visu sestdienu un svētdienu Bioloģijas fakultātē bija ziņojumi un apspriedes, Māris Strazds visos sīkumos stāstīja par atlanta veidošanas gaitu.

Tajā laikā bija atļauts atlanta veidotājiem izmantot vecās pārfotografētās Latvijas ceļu kartes, bet acīmredzot tikai tā, ka pēc tam kartes iznīcina. Mums sākumā grieza mazus gabalus, vēlāk deva lielākus. Mani kvadrāti bija ap mūsu lauku mājām, ap Mālpili un tālāk līdz Suntažiem, Madlienai, Zaubei. Pirmajā reizē man bija četri kvadrāti, pēc tam dabūju klāt.

Cik labi tu tajā laikā putnus pazini?

Grāmatas jau bija, no kurām mācīties, visupirms Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma grāmata Latvijas putni (1972), pirmais īstais putnu noteicējs Latvijā. Kas attiecas uz mazo dziedātājputnu pazīšanu, atlanta sapulcēs tika atskaņotas balsis, tad tikko bija ienākuši Eiropas putnu balsu ieraksti, tos klausījāmies un cītīgi mācījāmies. Tagad daudz ko noskaidrot, parādīt, piefiksēt un paziņot ir milzums iespēju, tolaik tādu nebija.

Kā ir mainījusies dabas daudzveidība tavās bērnības vietās Mālpilī?

Cilvēks laikam sāk palikt vecs tajā brīdī, kad jau rodas iespēja vēsturiski salīdzināt un novērtēt. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad darbojos pirmā ligzdojošo putnu atlanta veidošanā, ziemeļu gulbji Latvijā neligzdoja, jūrakraukļus varbūt tikai jūrā kādreiz dabūja redzēt kā lielu retumu, toties zaļās vārnas bija, varēja braukt ar autobusu uz Mālpili un redzēt tās sēžam uz elektrības vadiem. Parasto ūbeļu bija ļoti daudz. Tagad Latvijā zinu trīs vietas, kur ūbeles parasti ir, bet tajā laikā parasto ūbeļu urkšķēšana skanēja visur, vismaz tajā rajonā, ko es ar divriteni apsekoju.

Brauci pa meža ceļiem?

Man ir gadījies ar visu divriteni arī brist! Otrā atlanta veidošanas laikā mums pēc otrā kursa bija vasaras prakse Mazsalacā. Latvijas kartē ir tāds gabaliņš ziemeļos, kur iestiepjas Igaunijas teritorijas mēle. Es biju izdomājusi to apgabalu apsekot. Vecajās kartēs ir tāds krusts, kas liek domāt, ka tur varētu izbraukt cauri pa vecajiem ceļiem. Es tad nu arī pa tādu ceļu braucu. Vienā brīdī manīju, ka ceļš kļūst aizvien mazāks. Bet es taču nebraukšu tādu gabalu atpakaļ… Ceļš pārvērtās stigā, pēc tam bija posms, kad es divriteni tikai nesu, pēc tam priekšā bija nojaušama gaisma. Jā, apstrādāts lauks. Gāju gar lauka malu, kamēr ieraudzīju ceļu. Iznesos ar divriteni ārā uz ceļa – priekšā stāv tantīte un uz mani blenž. Domāju, kur es tagad esmu – Latvijā vai Igaunijā? Prasīju tantei, bet viņa neatbildēja. Tad ieraudzīju, ka mājas ir savādākas. Tātad biju ienākusi Igaunijā. Aizbraucu līdz Meizakilai un pēc tam atradu ceļu atpakaļ.

Tagad braucu ar mašīnu un varu izbraukāt visur. Bet šogad Mālpilī arī pasēdēju ilgāku laiku uz vietas un konstatēju to, ko nebiju zinājusi – ka putni kursē, ka viss kas var atceļot. Cēlos septiņos no rīta strādāt ar datoru, vienu rītu atveru vaļā terasi un ieraugu, ka vienas pagalma egles galotnē sēž vālodzes tēviņš, otras – vālodzes mātīte! Bērnībā dažreiz izdevās vālodzes redzēt, bet reti. Arī kādus pupuķus tur gadījās redzēt, bet tie vairāk pie jūras turas. Rīgā pupuķi ir daudzās vietās, pa Mārupītes taku ejot, esmu dzirdējusi vienu Rīgā dziedam, otru Mārupē. Lucavsalā ir pupuķi, Vakarbuļļos, Daugavgrīvā armijas teritorijā…

Tagad tu dzīvo Pārdaugavā, bet kurā Rīgas pusē dzīvoji bērnībā?

Brasā, desmit minūšu braucienā no Zoodārza. Bet nezinu, kas būtu bijis, ja es būtu dzīvojusi tālāk no tā. Diez vai tas kaut ko būtu mainījis. Arī to, ka studēšu bioloģiju, esmu zinājusi vienmēr.

Kas tu gribēji būt, sākot studēt – botāniķe, zooloģe?

Grūti pateikt. Tajā laikā jau strādāju Zoodārzā. Ja tagad būtu jāizvēlas, vēl varētu padomāt. Tajā laikā putnus izvēlēties bija vieglāk tāpēc, ka bija noteicēji, kā arī tāpēc, ka tā tad bija aktualitāte. Ruslans Matrozis ir teicis: ar putniem ir tā, ka vienā vai divos gados tu apgūsti viņus visus, un tad vajag pieķert klāt kaut ko citu interesantu. Kad pirmoreiz to dzirdēju, domāju: tad nu gan! Bet šobrīd arī mani īpaši interesē ne tikai putni, bet arī augi – jā, tāpēc, lai būtu kaut kas cits.

Putnus meklējot, jāskatās uz augšu, augus – uz leju.

Drusku jau var paskatīties. Vienubrīd biju ieinteresējusies par sūnām. Parastākās sūnas var mēģināt atpazīt, bet, lai ietu dziļāk, vajag mikroskopu.


Mūru sīkvijzobe Tortula muralis. Foto: Elīna Gulbe

Otrkārt, tagad tiek vākti dati ligzdojošo putnu atlantam, un tad ir grūti vienlaikus koncentrēties uz kaut ko ļoti sīku un uz to, kas ir apkārt. Augiem vēl acis var uzmest. Pašlaik arī ir aktuāli retos augus meklēt. Var teikt, ka augus esmu sākusi vairāk skatīties saistībā ar Dabasdatiem. Lai gan arī bērnībā par augiem interesējos. Tad bija pieejamas ārstniecības augu grāmatas – lielajos Galenieka noteicējos bija sīki tehniskie apraksti, bet ārstniecības augu grāmatās toties bildes. Centos visus atpazīt. Tikai šajās grāmatās dažu augu nebija, tad nu to, kā tos sauc, esmu uzzinājusi tikai pēdējā laikā.

Latvijas florā ir daudz adventīvo augu, kas tādā vai citādā veidā ievazāti. Daudz adventīvo augu var sameklēt Rīgā, Liepājā, Daugavpilī pie dzelzceļiem. Pašlaik man āķis lūpā ir uz atpazīšanu: atrodi augu, fotogrāfē, nosaki… Tādu dzimtu augi kā krustzieži, kurvjzieži, nemaz nerunājot par grīšļiem, ir grūti nosakāmi.

Tad jau ar fotografēšanu vien nepietiek.

Protams, var izrādīties, ka kāda pazīme jāpārbauda. Piemēram, sīpoliņu gundegai jāpačamda, vai apakšā nav sīpoliņš.

Cik labi tu tagad pazīsti augus?

Dabasdatos man ir savadīts pie 600 sugām. Daudzas pazīstu, par citām nojaušu, kas tā varētu būt, un ir arī tādas, kuras man Ansis Opmanis vai citi botāniķi ir labojuši. Man kā no vecās paaudzes ir drusku grūtāk likt to, ko es nepazīstu, un gaidīt, ka pārējie to atrisinās. Lai gan, iespējams, tā būtu pareizi darīt. Cenšos, cik varu, bet kaut kas jau paliek arī nenoteikts. Uģis Piterāns uz to raugās ļoti vienkārši: ko neizdodas noteikt tagad, pie tā var atgriezties vēlāk.


Jūrmalas pienzāle Glaux maritima. Foto: Elīna Gulbe

Kad tu pēdējoreiz kaut ko ievietoji Dabasdatos?

Pirms dažām dienām ieliku savus svētdienas novērojumus. Biju aizbraukusi uz Dzelmēm un Jumpravu, noskatījusies, ka par ziemojošiem putniem no turienes nav ļoti daudz datu.

Kuras vietas tu apseko biežāk?

Man vienmēr jebkurā laikā ļoti patīk braukt uz Liepāju. Arī tepat Rīgā aizvien var atrast vietas, kuras es sev iepriekš neesmu atklājusi. Piemēram, Vakarbuļļi. Arī Voleros ir visādi interesanti stūrīši, kur viss kas var būt. Ir forši piemeklēt arī ko jaunu, nevis tikai braukt uz visiem zināmajām vietām. Piemēram, Kaņieris ir mīļa vieta, bet uz to var braukt tikai darbadienu rītos, jo pa kovida laiku populārākās dabas takas ir ļoti noslogotas. Tas ir tāpat kā ar sēnēm, pēc kurām vislabāk braukt ceturtdienās.

Tu bieži dodies vākt materiālus tieši Dabasdatiem?

Lielākoties eju fotografēt putnus, tas man patīk.


Riekstrozis Nucifraga cariocatactes. Foto: Elīna Gulbe

Kurš ir labākais putnu fotografētājs Latvijā?

Šobrīd? Vairāki. Edgars Smislovs, Ainārs Mankus, Selga Bērziņa… Patiesībā visi putnu fotogrāfi ir interesanti, jo katram ir kaut kas savs.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Jā. Manā sarakstā ir pie 250 sugām, Dabasdatos 229 fotografētas sugas. Viens no foršākajiem piedzīvojumiem, gandrīz Darela stilā, gadījās, kad melnais grifs pēdējoreiz bija ielidojis. Ar kolēģi bijām Kalvenē, tajā dienā mums bija jābrauc uz Rīgu atpakaļ, kad piezvanīja un pateica, ka Dzeldā iepriekšējā vakarā ir bijis grifs. Nolēmām, ka braucot vienkārši izmetīsim loku cauri Dzeldai. Dabūjām viņu redzēt, turklāt es pamanīju pirmā, lai gan parasti pie stūres tā negadās! Mans kolēģis Alesandro ir pētījis grifus Spānijā un Argentīnā, viņam bija liels iepriecinājums ieraudzīt grifu Latvijā.

Novērojums, par kuru esmu lepna, bija terekija Lielupes grīvā. Tas bija oriģināls atradums, nevis citu atrasta putna piečekošana, gada prieciņš. Vēl ļoti lepna biju par vienu atradumu pirms dažiem gadiem – Daugavgrīvā jūlija beigās sabildēju ormanīša mazuli! Ruslans Matrozis, kurš pēta Rīgas putnu un putnu pētījumu vēsturi, bija ļoti strikts – jau tik un tik gadus Daugavgrīvā ormanīši nav bijuši! Tāpēc biju divtik priecīga.


Ormanītis Porzana porzana (jaunais putns) Daugavgrīvas niedrājā 29.07.2018. Foto: Elīna Gulbe

Kādi bija tavi atradumi šovasar?

Šī vasara man bija dīvaina ar to, ka veselus četrus mēnešus dabūju izlaist, vispār netiku dabā – bija drausmīgi daudz darba. Domāju, ka tu brauc pie manis runāt tāpēc, ka Kolinss – Collins Bird Guide – ir latviski iztulkots. Nākamgad Jāņa sēta izdos. Jā, būtu bijis labi to saņemt nodrukātu jau pirms Ziemassvētkiem, bet grafiks bija atkarīgs no zviedriem. Kolinsa tulkošanas dēļ vasarā varēju tikai kādas pagalmā ielidojušas vālodzes nofotografēt, bet manas galvenās šīsvasaras sugas ir naktstauriņi, liela čupa, kurus rītos savācu no loga un pie kuru izpētīšanas vēl neesmu tikusi. Arī bridējputnu sezonu, kas man vienmēr ļoti patīk, nācās palaist garām.

Tulkoji viena pati?

Jā, tāds bija uzstādījums, ka jābūt vienam tulkotājam. Zinātniskais redaktors ir Viesturs Ķerus. Teksts tika adaptēts Latvijas situācijai. Dažos tulkošanas mēnešos Latvijā tika konstatētas jaunas sugas garknābja šņibītis un Sibīrijas čakstīte, šo informāciju papildinājām jau gatavā tekstā. Man bija licies, ka lielākais klupšanas akmens būs balsis. Izrādījās, ka grūtākais ir nevis transkripcija, bet skaņas apraksts. Transkripciju precizējot, ļoti palīdzēja Xeno-Canto interneta lapa, kur bija atrodamas gandrīz visas aprakstītās dziesmas un saucieni.

Atskaitot šo vasaru, tu dabā ej regulāri?

Jā. Tas ir labs dienas sākums – kaut kur aizbraukt un sešos no rīta pastaigāt.

Ko no putniem tu visvairāk gribētu ieraudzīt?

Tās sugas, kas vēl nav redzētas vai ir redzētas tikai bērnībā.

Kurš gadalaiks tev tuvāks?

Pavasaris man aizvien liekas jaukākais laiks, jo tās putnu dziesmas ir kaut kas īpašs. Turklāt tas laiks ir tik īss – sākas aprīlī, maijā, un pēc Jāņiem, bet dažu gadu jau pirms Jāņiem viņi beidz dziedāt. Tad salūst sirds, un gribas, lai būtu kādi augi, ko likt vietā. Jūnijā, jūlijā augi arī riktīgi zied, tad ir, ko meklēt!

Egīls Zirnis

2021-12-21

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Pica pica - 2024-03-28 Rekmanis
Ciconia ciconia - 2024-03-28 Rekmanis
Peniophora incarnata - 2024-03-28 Ziemelmeita
Ciconia ciconia - 2024-03-28 Rekmanis
Columba livia f. domestica - 2024-03-28 Rekmanis
Coccothraustes coccothraustes - 2024-03-28 Rekmanis
Buteo buteo - 2024-03-28 angel
Nezināms
Ignotus
@ tatia
Pēdējie komentāri novērojumiem
Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


meža_meita 22.marts, 06:51

Domāju,ka šī būs gļotsēne vai sēne. Nagliņķērpjiem nav raksturīgi tik paplatināti kātiņi lejasdaļā.


ekologs 21.marts, 21:09

Ganībērce (Ixodes sp.)


dziedava 21.marts, 19:58

Liela! :)


Agnese 21.marts, 19:51

Paldies, Valda! Man jau ir padomā iet to grīsli šogad kārtīgāk izpētīt pareizā sezonā. Pēc lapām spriežot, tur pat varbūt ir padaudz.


dziedava 21.marts, 19:49

Paldies, Ansi!


VijaS 21.marts, 18:31

Iepriekšējais novērojums uz tās pašas kritalas - pirms pusotra gada https://dabasdati.lv/lv/observation/392778a8bb4a72677845fb80baffe4ad/ Kaut kad pagājušajā rudenī garāmejot pārbaudīju, tad nekā nebija.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts