Aktīvie lietotāji: 288 Šodien ievadītie novērojumi: 300 Kopējais novērojumu skaits: 1267713
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Elīna Gulbe, Kolinsa tulkotāja
Pievienots 2021-12-21 18:20:23

Elīna Gulbe ar segvārdu MoreOrLess ziņo Dabasdatos kopš 2015. gada, bet Rīgas Nacionālajā Zooloģiskajā dārzā viņa strādā jau 35 gadus, sākusi palīdzēt dzīvnieku kopējiem vēl skolas laikā. Viņas mājas tad nebija pārāk tālu no Zoodārza, bet attālumam nebūtu nozīmes, ar dzīvniekiem savu dzīvi Elīna būtu saistījusi tik un tā. Dabasdatos Elīna Gulbe ļoti aktīvi ziņo gan putnus, gan abiniekus, un pēdējā laikā arī augus, pieļaujot, ka gadījumā, ja viņa, stājoties Bioloģijas fakultātē, nebūtu jau strādājusi Zoodārzā, varbūt varētu arī botānikā specializēties. Tas gan neizklausās pārāk ticami no zooloģes, kas studiju laikā guvusi pieredzi Džeralda Darela dibinātajā zvērudārzā, piedalījusies visu Latvijas putnu atlantu veidošanā un tagad, pirms šīs intervijas Zoodārzā, man atklāj savu šīsvasaras veikumu, teikdama: "Es jau domāju, ka tu ar mani runāt Kolinsa dēļ nāc…"


Elīna Gulbe. Foto: Māris Lielkalns

Lūkodams, kas par tevi atrodams internetā, atradu, ka reiz jau esmu tevi intervējis – 1999. gadā. Intervijas iemesls bija Džeralda Darela dibinātā zoodārza 40 gadu jubileja, un es atceros, kā intervēdams tevi apskaudu, jo manā bioloģijas studiju laikā, pagājušā gadsimta 70. gadu otrajā pusē, padomju students pie Darela uz Džersijas salu varēja nokļūt tikai iztēlē. 1997. gadā tev pasaule jau bija vaļā. "Džeralda Darela zoodārzs, kura misija ir sugu glābšana no iznīcības, mums tagad ir pieejams ne tikai iztēlē. Turklāt ne tikai kā tūristiem. Džersijas zoodārzā strādā cilvēki no visas pasaules, kurus ir iespaidojušas Darela grāmatas un kuri vēlas kopt dzīvniekus vai apgūt profesiju, ko sauc par apdraudēto sugu menedžmentu. Rīgas zoodārza darbiniece Elīna Gulbe jau ir bijusi šo studentu skaitā," – tā es toreiz rakstīju.

Visa mūsu zoologu paaudze ir ietekmēta no Darela. Dabas literatūra 70.-80. gados tika tulkota daudz un labi, un Darels ar savu brīvdomību, humora izjūtu un rosīšanos visu citu autoru starpā bija kaut kas īpašs.

Darels pats grāmatas "Noenkurotais šķirsts" priekšvārdā tā skaidro savas attiecības ar humoru: "Varbūt kāds iebildīs pret to, ko pirmajā mirklī var uzskatīt par frivolu pieeju, tādam gribu vienīgi paskaidrot: ja manis paša un visu pārējo dzīvnieku sākot ar politiķiem un beidzot ar pāviem ērmotības man neliktos neatvairāmi komiskas, es nemaz nebūtu spējis ķerties pie tā darba, ko daru. Pašreizējā situācija pasaulē, vērojot ar biologa acīm, ir tik draudīga un nākotne šķiet tik tumša, ka cilvēkam nepieciešami humora jāņtārpiņi, kas mazliet pagaismotu ceļu."

Darels bija miris divus gadus pirms mana brauciena uz Džersiju, bet man izdevās iepazīties ar vairākiem viņa grāmatās aprakstītajiem cilvēkiem. Piemēram, ar Džonu Hārtliju, viņš mums pasniedza kursus. Džons Hārtlijs bija tieši tāds, kādu Darels viņu aprakstījis grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži". Viņš mums lasīja lekcijas, un viņa izturēšanās tiešām bija klamzīgi apburoša kā tai grāmatā. Sāku domāt, vai tikai viņa izturēšanos nav ietekmējis Darela radītais Hārtlija tēls.

Kāds bija tavs pirmais iespaids par Džersijas zoodārzu?

Līdz tam es biju redzējusi tikai pilsētas zoodārzus. Džersijas dārzs ir brīnišķīgs kaut vai tāpēc, ka tas atrodas laukos, ļoti skaistā angļu lauku vidē, kur pa vidu ir graviņa ar dūksnājiem, zālāji, krūmi, koki... Tā kā Džersija atgādina 12 reiz 20 kilometru lielu uz mutes apgāztu bļodu, vēju šeit nejūt. Džersijā, tāpat kā daudzviet Anglijā, ir mūra ēkas. Mēs mitinājāmies tajā muižā, kurā tapīrs iebrida lecektīs, kad muiža vēl nebija zoodārza sastāvdaļa.

Pavadīju Džersijā visu 1997. gada vasaru. Gadā tur tika rīkoti trīs trīsmēnešu kursi apdraudēto sugu menedžmentā, kursā deviņi cilvēki. Mēnesi tiek apgūta teorija, tad divus mēnešus studenti strādā Džersijas zoodārzā kopā ar dzīvnieku kopējiem, kas lielākoties ir 25-30 gadus veci cilvēki no visas pasaules, kuri vēlējušies strādāt tieši te. Studenti apgūst nebrīves kolekciju apkopes pamatus un savvaļas populāciju menedžmentu. Mācījāmies pagatavot un pa caurulīti pūst anestēzijas šļirci, sākumā "anestezējot" papes kasti, mērīt indīgās čūskas ar stikla palīdzību… Džersijas zvērudārzs ir mazāks nekā Rīgas zoodārzs. Tas specializējas apdraudēto sugu turēšanā un audzēšanā – šajā ziņā tam pasaulē nav līdzinieka. Tomēr tajā ir arī dzīvnieki, kas tiek turēti apmeklētāju dēļ.

Kādi zvēri tur bija paši interesantākie?

Kaut vai Madagaskaras lemuru kolekcija. Visburvīgākais lemurs ir ai-ai, pilnīgi mītisks dzīvnieks, izskatās kā milzīga vāvere, ar plakanu seju kā modinātājpulkstenis, ausis pēc vajadzības paceļas un nolaižas, un viņš visu laiku kaut ko pie sevis purpina. Skatītāji gan viņu gandrīz nemaz neredz, jo ai-ai ir tumsas dzīvnieks un apmeklētāju laikā parasti atrodas augšā pie griestiem. Viņam ir ļoti garš un tievs vidējais pirksts, un to viņš lieto skrubināšanai. Pašā dārza vidū ir bambusu birzs, bambusus izmanto dzīvnieku barošanai. Lai pabarotu ai-ai, mēs katru dienu gājām uz birzi, nozāģējām stiebru zem posmojuma, lai viens gals ir ciet, otrs vaļā, iebāzām tur noteiktu skaitu vaska kožu kāpuru, vaļējo galu ar korķīti aizspiedām ciet un devām šo bambusa posmu ai-ai. Pēc brīža ai-ai ir izkodis bambusa sānos caurumu un, tāpat kā dabā, ar garo vidējo pirkstu izķeksē laukā visus kāpurus un apēd. Tā viņam tiek dota iespēja dabiski baroties, jo arī dabā viņš nemeklē, kur bambusam ir nozāģētais gals, bet barojas no malas.

Uz Darela zoodārzu brauci kā bioloģijas studente vai kā Rīgas Zoodārza darbiniece?

Kā Zoodārza darbiniece, braucu uz apmācības kursu zoodārzu speciālistiem. Tajā laikā sāka domāt, ka kādu varētu sūtīt stažēties un mācīties.

Studiju laikā drīkstēji paralēli strādāt Zoodārzā?

Jā, dabūju tādu atļauju, ka varēju strādāt principā nedēļas nogalēs. Biju zootehniķe Agnijas Graubicas vadītajā putnu nodaļā. Sekoju līdzi, kā labāk iekārtot putnu mītnes, risināt visādas problēmas, kā savest pārus un panākt ligzdošanu. Protams, arī ikdienas kopšanu veicu.

Informāciju iegūt tajos laikos bija grūtāk nekā tagad. Daudz literatūras bija vāciski. Pasūtīju žurnālus Der Zoologische Garten un Falke, uz Zoodārza bibliotēku nāca starptautiskās zoodārzu gadagrāmatas.

Kādas bija tavas lielākās veiksmes dārza putnu kopšanā?

Tās jau mēs visi kopā paveicām.

Kurus putnus zoodārzos ir grūtāk turēt un pavairot?

Plēsīgie putni, protams, ir izaicinājums. Ir putnu sugas ar tādām specifiskām prasībām, kādas zoodārzā nemaz īsti nevar sasniegt. Savulaik teorētiski Rīgas Zoodārzā nevarēja vairoties flamingi, jo mēs atrodamies ļoti tālu uz ziemeļiem no Eiropas vidienes zoodārziem, kur nav tik mitrs un auksts, bet vienu gadu mums izdevās flamingus savairot.

Ko jūs darījāt, lai viņus savairotu?

Ligzdas viņiem būvējām paši. Protams, Zoodārza vadībai nepatika, ka visu laiku tiek ar šļūteni pludināts un pie flamingu baseina ir liela peļķe, bet to vajadzēja. Tika savesti māli, taisītas dažāda veida ligzdas, un flamings sāka ligzdot. Togad bija divi mazulīši.

Vai daudzas putnu sugas zoodārzos nevairojas vispār?

Ir arī tādas putnu sugas, kurām zoodārza apstākļi ir pilnīgi nepiemēroti, tās zoodārzos nevajag turēt. Piemēram, zivjērglis. Ir apraksti, kā tos turēt, bet šī informācija ir vajadzīga rehabilitācijas iestādēm, sanktuārijiem. Zoodārzs jau neizvēlētos turēt dzīvniekus, kuriem nevar nodrošināt labus apstākļus.

Kas tu tagad zoodārzā esi?

Zoologs. Strādāju informācijas nodaļā. Liels bonuss ir iespēja strādāt ar lauka projektiem, piemēram, kokvaržu uzskaitēs. Šogad pabeidzām apsekot kokvaržu pašreizējās izplatības rajonu. Tas prasīja divus gadus.

Kokvaržu projektā piedalies kopš paša sākuma?

Nē, izlaišanas posmā es nepiedalījos, bet vēlākajā monitoringā gan. Kokvaržu areāls izpletās diezgan strauji. Jurim Zvirgzdam tas noteikti bija liels gandarījums.


Kokvaržu Xyla arborea tēviņš 06.06.2021. Gaviezē. Foto: Elīna Gulbe

Var teikt, ka Zvirgzds pierādīja, ka kokvarde Latvijā varēja būt dzīvojusi.

Izlaišanas periodā kokvardei galvenie biotopi bija bebru uzpludinājumi mežā. Kas pa šo laiku ir noticis? Bebri lielā mērā ir izmedīti, bijušie bebru dīķi aizauguši vairāk, nekā kokvardēm būtu labi. Taču kokvardes ir ļoti plastiskas, izmanto visu, tās ir piemājas dīķos, kādi Kurzemē raksturīgi, ir arī lielākās ūdenskrātuvēs, zivju dīķos. Kur zivis tiek piebarotas, tur arī kokvardes labi dzīvo. Vienās mājās kokvardes pat iznārstoja palāsēs noliktā vannā.

Tagad kokvaržu areāls ir šķērsojis Ventu Rīgas virzienā. Uz ziemeļiem daudz tālāk par Kuldīgu un Ēdoli gan neiet. Kokvardes ir Liepājas teritorijā pie Tosmares ezera, gar Liepājas lidostu, līdz Rucavai. Vienu Ukros ziņotu kokvaržu vietu pārbaudīt atbraukuši, ar lielu sajūsmu konstatējām, ka dziedātāji ir smilšu krupji!

Varbūt skolas gados tu terārijā gāji palīdzēt tāpēc, ka tev rāpuļi un abinieki tad patika vairāk?

Nē, tā vienkārši sanāca, droši vien man būtu patikuši jebkuri dzīvnieki.

Kā Rīgas Zoodārzs ir mainījies to 35 gadu laikā, kopš tu šeit strādā?

Ļoti mainījies. Es piedzīvoju tos laikus, kad Rīgas Zoodārzs no padomju zoodārza pārgāja uz tādu zoodārzu, kas ir Eiropas zoodārzu saimes daļa. Maniem kolēģiem, kas ar to strādāja, tas nebija viegli – postpadomju valsts zoodārzam parādīt sevi kā vietu, uz kur var sūtīt dzīvniekus turēšanai. Padomju zoodārzu starpā Rīgas Zoodārzs bija pirmajā trijniekā Padomju Savienībā pēc kolekcijas sastāva. Tagad sugu dārzā ir mazāk, jo mainījušies turēšanas apstākļi. Klasisks piemērs ir lauvu māja. Tā bija izbūvēta lauvu grupai, bet padomju laikos bija viens brīdis, kad te bija daudzi komunālie dzīvoklīši: lauvas, leopradi, hiēna, puma, pat melnā pantera uz jumta. Kad kļuva skaidrs, ka tā vairs nedrīkst, māju atkal pārbūvēja lauvu ģimenei.

Kā izjūti sabiedrības attieksmi pret zoodārziem? Mūsdienās netrūkst dažādu "dzīvnieku aizsardzības" kustību un biedrību, kurās liela enerģija apvienojas ar mazu izglītību.

Britu zoodārzi to izjūt diezgan stipri. Jā, dažām biedrībām vairāk zināšanu nekaitētu. Bet tā nav mana tēma.

Kad tu sāki interesēties par dzīvniekiem?

Dzīvnieki man ir patikuši vienmēr. Lauki mums bija, Mālpilī, mana mamma manas intereses ļoti atbalstīja. Skolas laikā sāku nākt uz Zoodārzu palīgā, sestdienās un svētdienās palīdzējām terārijā. Putniem pievērsos tāpēc, ka tajā laikā tika veidots pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980. – 1984., izdots 1989. gadā), liels foršs pētniecības projekts, un Guntis Graubics mūs aizsūtīja pie Jāņa Priednieka, lai iesaistāmies.

Atceros, dažs labs pirmā atlanta veidotājs vēlāk teica, ka tik kapitālu darbu var izdarīt tikai ar jaunības entuziasmu, ne ar naudu.

Jā, entuziasms bija visiem iesaistītājiem. Tagad Dabasdatos dati krājas paši, bet tur bija liela nopietnība. Pavasara sapulces bija vesels piedzīvojums, visu sestdienu un svētdienu Bioloģijas fakultātē bija ziņojumi un apspriedes, Māris Strazds visos sīkumos stāstīja par atlanta veidošanas gaitu.

Tajā laikā bija atļauts atlanta veidotājiem izmantot vecās pārfotografētās Latvijas ceļu kartes, bet acīmredzot tikai tā, ka pēc tam kartes iznīcina. Mums sākumā grieza mazus gabalus, vēlāk deva lielākus. Mani kvadrāti bija ap mūsu lauku mājām, ap Mālpili un tālāk līdz Suntažiem, Madlienai, Zaubei. Pirmajā reizē man bija četri kvadrāti, pēc tam dabūju klāt.

Cik labi tu tajā laikā putnus pazini?

Grāmatas jau bija, no kurām mācīties, visupirms Jāņa Baumaņa un Pētera Blūma grāmata Latvijas putni (1972), pirmais īstais putnu noteicējs Latvijā. Kas attiecas uz mazo dziedātājputnu pazīšanu, atlanta sapulcēs tika atskaņotas balsis, tad tikko bija ienākuši Eiropas putnu balsu ieraksti, tos klausījāmies un cītīgi mācījāmies. Tagad daudz ko noskaidrot, parādīt, piefiksēt un paziņot ir milzums iespēju, tolaik tādu nebija.

Kā ir mainījusies dabas daudzveidība tavās bērnības vietās Mālpilī?

Cilvēks laikam sāk palikt vecs tajā brīdī, kad jau rodas iespēja vēsturiski salīdzināt un novērtēt. Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad darbojos pirmā ligzdojošo putnu atlanta veidošanā, ziemeļu gulbji Latvijā neligzdoja, jūrakraukļus varbūt tikai jūrā kādreiz dabūja redzēt kā lielu retumu, toties zaļās vārnas bija, varēja braukt ar autobusu uz Mālpili un redzēt tās sēžam uz elektrības vadiem. Parasto ūbeļu bija ļoti daudz. Tagad Latvijā zinu trīs vietas, kur ūbeles parasti ir, bet tajā laikā parasto ūbeļu urkšķēšana skanēja visur, vismaz tajā rajonā, ko es ar divriteni apsekoju.

Brauci pa meža ceļiem?

Man ir gadījies ar visu divriteni arī brist! Otrā atlanta veidošanas laikā mums pēc otrā kursa bija vasaras prakse Mazsalacā. Latvijas kartē ir tāds gabaliņš ziemeļos, kur iestiepjas Igaunijas teritorijas mēle. Es biju izdomājusi to apgabalu apsekot. Vecajās kartēs ir tāds krusts, kas liek domāt, ka tur varētu izbraukt cauri pa vecajiem ceļiem. Es tad nu arī pa tādu ceļu braucu. Vienā brīdī manīju, ka ceļš kļūst aizvien mazāks. Bet es taču nebraukšu tādu gabalu atpakaļ… Ceļš pārvērtās stigā, pēc tam bija posms, kad es divriteni tikai nesu, pēc tam priekšā bija nojaušama gaisma. Jā, apstrādāts lauks. Gāju gar lauka malu, kamēr ieraudzīju ceļu. Iznesos ar divriteni ārā uz ceļa – priekšā stāv tantīte un uz mani blenž. Domāju, kur es tagad esmu – Latvijā vai Igaunijā? Prasīju tantei, bet viņa neatbildēja. Tad ieraudzīju, ka mājas ir savādākas. Tātad biju ienākusi Igaunijā. Aizbraucu līdz Meizakilai un pēc tam atradu ceļu atpakaļ.

Tagad braucu ar mašīnu un varu izbraukāt visur. Bet šogad Mālpilī arī pasēdēju ilgāku laiku uz vietas un konstatēju to, ko nebiju zinājusi – ka putni kursē, ka viss kas var atceļot. Cēlos septiņos no rīta strādāt ar datoru, vienu rītu atveru vaļā terasi un ieraugu, ka vienas pagalma egles galotnē sēž vālodzes tēviņš, otras – vālodzes mātīte! Bērnībā dažreiz izdevās vālodzes redzēt, bet reti. Arī kādus pupuķus tur gadījās redzēt, bet tie vairāk pie jūras turas. Rīgā pupuķi ir daudzās vietās, pa Mārupītes taku ejot, esmu dzirdējusi vienu Rīgā dziedam, otru Mārupē. Lucavsalā ir pupuķi, Vakarbuļļos, Daugavgrīvā armijas teritorijā…

Tagad tu dzīvo Pārdaugavā, bet kurā Rīgas pusē dzīvoji bērnībā?

Brasā, desmit minūšu braucienā no Zoodārza. Bet nezinu, kas būtu bijis, ja es būtu dzīvojusi tālāk no tā. Diez vai tas kaut ko būtu mainījis. Arī to, ka studēšu bioloģiju, esmu zinājusi vienmēr.

Kas tu gribēji būt, sākot studēt – botāniķe, zooloģe?

Grūti pateikt. Tajā laikā jau strādāju Zoodārzā. Ja tagad būtu jāizvēlas, vēl varētu padomāt. Tajā laikā putnus izvēlēties bija vieglāk tāpēc, ka bija noteicēji, kā arī tāpēc, ka tā tad bija aktualitāte. Ruslans Matrozis ir teicis: ar putniem ir tā, ka vienā vai divos gados tu apgūsti viņus visus, un tad vajag pieķert klāt kaut ko citu interesantu. Kad pirmoreiz to dzirdēju, domāju: tad nu gan! Bet šobrīd arī mani īpaši interesē ne tikai putni, bet arī augi – jā, tāpēc, lai būtu kaut kas cits.

Putnus meklējot, jāskatās uz augšu, augus – uz leju.

Drusku jau var paskatīties. Vienubrīd biju ieinteresējusies par sūnām. Parastākās sūnas var mēģināt atpazīt, bet, lai ietu dziļāk, vajag mikroskopu.


Mūru sīkvijzobe Tortula muralis. Foto: Elīna Gulbe

Otrkārt, tagad tiek vākti dati ligzdojošo putnu atlantam, un tad ir grūti vienlaikus koncentrēties uz kaut ko ļoti sīku un uz to, kas ir apkārt. Augiem vēl acis var uzmest. Pašlaik arī ir aktuāli retos augus meklēt. Var teikt, ka augus esmu sākusi vairāk skatīties saistībā ar Dabasdatiem. Lai gan arī bērnībā par augiem interesējos. Tad bija pieejamas ārstniecības augu grāmatas – lielajos Galenieka noteicējos bija sīki tehniskie apraksti, bet ārstniecības augu grāmatās toties bildes. Centos visus atpazīt. Tikai šajās grāmatās dažu augu nebija, tad nu to, kā tos sauc, esmu uzzinājusi tikai pēdējā laikā.

Latvijas florā ir daudz adventīvo augu, kas tādā vai citādā veidā ievazāti. Daudz adventīvo augu var sameklēt Rīgā, Liepājā, Daugavpilī pie dzelzceļiem. Pašlaik man āķis lūpā ir uz atpazīšanu: atrodi augu, fotogrāfē, nosaki… Tādu dzimtu augi kā krustzieži, kurvjzieži, nemaz nerunājot par grīšļiem, ir grūti nosakāmi.

Tad jau ar fotografēšanu vien nepietiek.

Protams, var izrādīties, ka kāda pazīme jāpārbauda. Piemēram, sīpoliņu gundegai jāpačamda, vai apakšā nav sīpoliņš.

Cik labi tu tagad pazīsti augus?

Dabasdatos man ir savadīts pie 600 sugām. Daudzas pazīstu, par citām nojaušu, kas tā varētu būt, un ir arī tādas, kuras man Ansis Opmanis vai citi botāniķi ir labojuši. Man kā no vecās paaudzes ir drusku grūtāk likt to, ko es nepazīstu, un gaidīt, ka pārējie to atrisinās. Lai gan, iespējams, tā būtu pareizi darīt. Cenšos, cik varu, bet kaut kas jau paliek arī nenoteikts. Uģis Piterāns uz to raugās ļoti vienkārši: ko neizdodas noteikt tagad, pie tā var atgriezties vēlāk.


Jūrmalas pienzāle Glaux maritima. Foto: Elīna Gulbe

Kad tu pēdējoreiz kaut ko ievietoji Dabasdatos?

Pirms dažām dienām ieliku savus svētdienas novērojumus. Biju aizbraukusi uz Dzelmēm un Jumpravu, noskatījusies, ka par ziemojošiem putniem no turienes nav ļoti daudz datu.

Kuras vietas tu apseko biežāk?

Man vienmēr jebkurā laikā ļoti patīk braukt uz Liepāju. Arī tepat Rīgā aizvien var atrast vietas, kuras es sev iepriekš neesmu atklājusi. Piemēram, Vakarbuļļi. Arī Voleros ir visādi interesanti stūrīši, kur viss kas var būt. Ir forši piemeklēt arī ko jaunu, nevis tikai braukt uz visiem zināmajām vietām. Piemēram, Kaņieris ir mīļa vieta, bet uz to var braukt tikai darbadienu rītos, jo pa kovida laiku populārākās dabas takas ir ļoti noslogotas. Tas ir tāpat kā ar sēnēm, pēc kurām vislabāk braukt ceturtdienās.

Tu bieži dodies vākt materiālus tieši Dabasdatiem?

Lielākoties eju fotografēt putnus, tas man patīk.


Riekstrozis Nucifraga cariocatactes. Foto: Elīna Gulbe

Kurš ir labākais putnu fotografētājs Latvijā?

Šobrīd? Vairāki. Edgars Smislovs, Ainārs Mankus, Selga Bērziņa… Patiesībā visi putnu fotogrāfi ir interesanti, jo katram ir kaut kas savs.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Jā. Manā sarakstā ir pie 250 sugām, Dabasdatos 229 fotografētas sugas. Viens no foršākajiem piedzīvojumiem, gandrīz Darela stilā, gadījās, kad melnais grifs pēdējoreiz bija ielidojis. Ar kolēģi bijām Kalvenē, tajā dienā mums bija jābrauc uz Rīgu atpakaļ, kad piezvanīja un pateica, ka Dzeldā iepriekšējā vakarā ir bijis grifs. Nolēmām, ka braucot vienkārši izmetīsim loku cauri Dzeldai. Dabūjām viņu redzēt, turklāt es pamanīju pirmā, lai gan parasti pie stūres tā negadās! Mans kolēģis Alesandro ir pētījis grifus Spānijā un Argentīnā, viņam bija liels iepriecinājums ieraudzīt grifu Latvijā.

Novērojums, par kuru esmu lepna, bija terekija Lielupes grīvā. Tas bija oriģināls atradums, nevis citu atrasta putna piečekošana, gada prieciņš. Vēl ļoti lepna biju par vienu atradumu pirms dažiem gadiem – Daugavgrīvā jūlija beigās sabildēju ormanīša mazuli! Ruslans Matrozis, kurš pēta Rīgas putnu un putnu pētījumu vēsturi, bija ļoti strikts – jau tik un tik gadus Daugavgrīvā ormanīši nav bijuši! Tāpēc biju divtik priecīga.


Ormanītis Porzana porzana (jaunais putns) Daugavgrīvas niedrājā 29.07.2018. Foto: Elīna Gulbe

Kādi bija tavi atradumi šovasar?

Šī vasara man bija dīvaina ar to, ka veselus četrus mēnešus dabūju izlaist, vispār netiku dabā – bija drausmīgi daudz darba. Domāju, ka tu brauc pie manis runāt tāpēc, ka Kolinss – Collins Bird Guide – ir latviski iztulkots. Nākamgad Jāņa sēta izdos. Jā, būtu bijis labi to saņemt nodrukātu jau pirms Ziemassvētkiem, bet grafiks bija atkarīgs no zviedriem. Kolinsa tulkošanas dēļ vasarā varēju tikai kādas pagalmā ielidojušas vālodzes nofotografēt, bet manas galvenās šīsvasaras sugas ir naktstauriņi, liela čupa, kurus rītos savācu no loga un pie kuru izpētīšanas vēl neesmu tikusi. Arī bridējputnu sezonu, kas man vienmēr ļoti patīk, nācās palaist garām.

Tulkoji viena pati?

Jā, tāds bija uzstādījums, ka jābūt vienam tulkotājam. Zinātniskais redaktors ir Viesturs Ķerus. Teksts tika adaptēts Latvijas situācijai. Dažos tulkošanas mēnešos Latvijā tika konstatētas jaunas sugas garknābja šņibītis un Sibīrijas čakstīte, šo informāciju papildinājām jau gatavā tekstā. Man bija licies, ka lielākais klupšanas akmens būs balsis. Izrādījās, ka grūtākais ir nevis transkripcija, bet skaņas apraksts. Transkripciju precizējot, ļoti palīdzēja Xeno-Canto interneta lapa, kur bija atrodamas gandrīz visas aprakstītās dziesmas un saucieni.

Atskaitot šo vasaru, tu dabā ej regulāri?

Jā. Tas ir labs dienas sākums – kaut kur aizbraukt un sešos no rīta pastaigāt.

Ko no putniem tu visvairāk gribētu ieraudzīt?

Tās sugas, kas vēl nav redzētas vai ir redzētas tikai bērnībā.

Kurš gadalaiks tev tuvāks?

Pavasaris man aizvien liekas jaukākais laiks, jo tās putnu dziesmas ir kaut kas īpašs. Turklāt tas laiks ir tik īss – sākas aprīlī, maijā, un pēc Jāņiem, bet dažu gadu jau pirms Jāņiem viņi beidz dziedāt. Tad salūst sirds, un gribas, lai būtu kādi augi, ko likt vietā. Jūnijā, jūlijā augi arī riktīgi zied, tad ir, ko meklēt!

Egīls Zirnis

2021-12-21

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Emberiza citrinella - 2022-01-18 Aigars
Carduelis carduelis - 2022-01-18 Aigars
Garrulus glandarius - 2022-01-18 Aigars
Anas platyrhynchos - 2022-01-18 Aigars
Anser sp. - 2021-05-10 grieze
Dendrocopos major - 2022-01-18 Vabale
Loxia curvirostra - 2022-01-18 Vabale
Nezināms
@ E L Jenots
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 18.janvāris, 13:52

O, skaisti! :) It kā nekāda ziema nebūtu!


ekologs 18.janvāris, 12:40

Adgrauzis (Anthrenus scrophulariae) :)


felsi 17.janvāris, 20:09

Pievienoju mikroskopiju, atkārtoti pārmērīju, nav lielākas par 8 mm. Var teikt izbrīnīts pārsteigums, ne vella nezinu saplacinātās kūlītes.:(


dziedava 17.janvāris, 20:05

Dzeltenais man arī piesaistīja uzmanību - nav ne jausmas! Varbūt sēne?!


Laimeslācis 17.janvāris, 19:13

Tiešām skaistas un viegli pamanāmas! :)) Kad šodien atvēru paraugu, bija palikuši tikai tukši kausiņi (bet varbūt jau tādus paņēmu - neievēroju). Knapi atradu apm. 15 sporas. Grupiņās bija tikai pa pāriem un vienā bija trīs sporiņas (pēdējā bildē) . Parīt varbūt paveiksies atrast kādu veselu galviņu. Un kas varētu būt tas dzeltenais caurumiņš pirmajā bildē, labajā pusē, augšā?... ķērpis?


Rxq 17.janvāris, 19:01

Barojās ar nokritušajiem āboliem, kas bija saglabājušies redzami, no pagājuša gada.


dziedava 17.janvāris, 18:52

Cik skaistas! :)) Drošai noteikšanai šīm bija svarīgi redzēt, ka sporas grupējas pa 4-20. Vai tas tika novērots?


visvaldis.s 17.janvāris, 18:40

Ierakstīju '' Lapsa'',taču neesmu pārliecināts, jo nedēļu agrāk bija atnācis šakāļu bariņš. Skaļi svilpoja vai smilkstēja vairākas minūtes.


dziedava 17.janvāris, 18:36

P.S. Vēl jau varētu piemikroskopēt, ko vajadzētu, sporas, piemēram, varbūt vēl kas, bet šobrīd nav skaidrs, vai tam ir jēga, vai tas palīdzētu tikt līdz sugai. Vai arī - kas tieši palīdzētu.


dziedava 17.janvāris, 18:26

Būtu labi saprast, vai te visi foto varētu būt viena suga, jo ir rozetveida (6.-9. foto) un garākas sūnas (no 10. foto visi pārējie). Un vēl sporogoni. Viss no viena paraudziņa. Pieņemu, ka no maniem foto vien līdz sugai (sugām) varētu arī netikt, vismaz man pēc atslēgas neizdevās, bet ja saprastu, vai tas viss varētu būt viens - jau būtu solis uz priekšu. :)


felsi 17.janvāris, 17:09

Kā parasts, tiek izmantots špikeris, kas saucas dziedava:)


dziedava 17.janvāris, 15:23

Super! Izaugumi pārliecinoši :). Pārējo šobrīd neskatos.


felsi 17.janvāris, 14:48

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 17.janvāris, 14:16

Par sugas noteikšanas pareizību neesmu droša. Īsti nekas nesanāk. P. laetum gandrīz sanāktu, ja nevajadzētu "Sausas lapas nav lejup noliektas". Bet internetā arī citas P.laetum izskatās tāpat noliektas lejup. Vai arī kas ar šo ir domāts? Vai arī kāda tad ir šī suga, ja tā no šiem foto ir nosakāma?


Durkts 17.janvāris, 13:20

jā, paldies!


Andritis 17.janvāris, 13:13

https://youtu.be/JTSpJuXEVkM


Irbe 17.janvāris, 12:03

1.foto mazais dzenis https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


IlzeP 17.janvāris, 11:38

Aivi, to jau katram novērojumam var nomainīt!


Durkts 17.janvāris, 11:10

ups, Novērojuma datums 16.01.2022. bet laiki pareizi. tāpat arī pārējiem maniem novērojumiem


IlzeP 17.janvāris, 08:20

Vai vajadzētu ieviest nenoteiktu bacīdiju (Bacidia sp.)?


IlzeP 17.janvāris, 08:19

Jā, cekulpīle.


Toms Čakars 16.janvāris, 23:05

Paldies! Likās, ka šis citādāks


Toms Čakars 16.janvāris, 23:04

Paldies!


Aleksejs 16.janvāris, 23:00

Varbūt cekulpīle?


felsi 16.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju.


meža_meita 16.janvāris, 22:39

Ak dieniņ cik skaisti, kā dzijas dzīpariņi! :))))


Mareks Kilups 16.janvāris, 21:39

paldies, Marek!


Aidzinieks 16.janvāris, 20:19

Paldies Margarita!


VitaS 16.janvāris, 20:10

Jā, tagad skatoties, redzu vaiga baltumu, iepriekš izskatījās pēc galvas ar cekulu.


forelljjanka 16.janvāris, 20:06

Tā pati gaigala vien būs,tikai pagriezusi prom un noliekusi galvu,tā vairāk parādot balto kaklu,redzams arī baltais vaiga laukums labajā vaigā.


MJz 16.janvāris, 20:01

Laukirbes :)


Rekmanis 16.janvāris, 19:38

Paldies par informāciju! Varat izlabot sugu.


VijaS 16.janvāris, 19:38

Paldies, Julita!


dziedava 16.janvāris, 18:52

Diskusija: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3050031438590027/


marsancija 16.janvāris, 17:58

Manuprāt, par sniega dziļumu šogad dzīvnieki īpaši sūdzēties nevarētu. Nav tā dziļākā ziema ar sērsnām. Lauki un pļavas atkušņos tīri papliki kļuvuši. Ir bijušas dziļākas ziemas, bet stirnas nav taisījušas tādus uznācienus.


Irbe 16.janvāris, 17:54

Kajaks?


forelljjanka 16.janvāris, 17:50

Manuprāt to vairāk nosaka sniega dziļums,tas ir ,citas barības trūkums.


forelljjanka 16.janvāris, 17:49

Dzilnītis.;)


OKK 16.janvāris, 17:08

Pļavas ķirzaka


Ilze Ķuze 16.janvāris, 15:24

Domāju, ka nebūs, ziemeļu klimakociste sastopama uz egļu mirušās koksnes. Šādā stadijā sugu grūti noteikt.


marsancija 16.janvāris, 14:22

Paldies par izsmeļošo komentāru! Šajā gadījumā tā bija blīgzna, kas tik cītīgi apstrādāta. Pēc visa sanāk, ka it kā baltmugurdzeņa tēviņš, bet pašu putnu, diemžēl, nekur tuvumā nemanīju.


Rallus 16.janvāris, 10:15

Teicami, ka šis arī baltmugurdzeņa veikums.


Rallus 16.janvāris, 10:14

Ūdensmala, vītols, dziļāk koksnē meklēta barība (rūpīgi un daudz) - raksturīgi baltmugurdzenim. Te īss citāts no dzeņu aizsardzības plāna par barošanos (pēc Zviedrijas pētījumiem): "Baltmugurdzeņiem galvenās izmantotās koku sugas dažādos gada laikos atšķiras – ziemā vairāk barojas uz bērziem, kārkliem un baltalkšņiem, ligzdošanas sezonā uz apsēm un ozoliem. Vairumam koku sugu visvairāk izmanto stāvošus kokus ar vainagu, tikai bērzam un baltalksnim puse apmeklēto koku bija stumbeņi vai kritalas. Barojas arī dzīvos kokos, īpaši svarīgi ir paši lielākie lapu koki (Aulén 1988). Barošanās koku sugu un koku stāvokļa izvēlē ir atšķirības arī starp dzimumiem. Baltmugurdzeņu tēviņi Zviedrijā visās sezonās būtiski vairāk izmantoja vītolus, mātītes – bērzus. Tomēr ligzdošanas laikā tēviņi vēl vairāk par vītoliem izmanto apses. Visās sezonās mātītes būtiski biežāk barojas nokaltušos kokos un tēviņi dzīvos. Kopumā tēviņi barojās lielākos kokos un uz resnākiem stumbriem un zariem nekā mātītes, bet tas daļēji izriet no koku sugu un to stāvokļa izvēles (Aulén, Lundberg 1991). Aulén G. 1988. Ecology and distribution history of the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos in Sweden. Swedish University of Agricultural Sciences, Department of Wildlife Ecology, Report 14. Uppsala, Sweden. Aulén G., Lundberg A. 1991. Sexual dimorphism and patterns of territory use by the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos. – Ornis Scandinavica 22: 60-64


Mežirbe777 16.janvāris, 00:56

Paldies par ID , Ilze !


Ilze Ķuze 16.janvāris, 00:43

Dzeltenā īszobe, Steccherinum ochraceum


marsancija 16.janvāris, 00:41

Šoziem stirnas ļoti intensīvi ēd tūjas. Vai tiesa, ka tādā veidā viņas mēģina tikt galā ar kādiem parazītiem? Gadiem par tūjām neliekas zinis, bet tad "piecērp" visas sev ērtā augstumā. Nāk ciemata centā pie ēkām. Izskatās, ka vislabāk viņām garšo Smaragd šķirne :D Otrā bilde nav no konkrētā punkta, bet pie privātmājas ciema centrā un 3. pie bērnu dārza naktī.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:18

Bacidia sp.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:17

Pēc atslēgas šī ir Bacidia sp. https://www.nybg.org/bsci/lichens/ozarks/Bacidia.html


grieze 15.janvāris, 22:04

Edmund, es arī ieliku, ppulkstens bija 17:52 pie pirmš reizes :) vari apskatīt manu nov. ierakstu, Gunāru un Tevi arī pierakstīju


dziedava 15.janvāris, 20:50

Pēdējais foto, tik blīvi! Neparasti priekš T.dec. Nevar būt kkas kapitāli cits? Ārējais paskats parasti trihijisks?


VijaS 15.janvāris, 20:22

Plīšana neregulāra, un sporas arī tika atzītas par pietiekami tīklotām, lai teiktu, ka maldinošā trihija.


Irbe 15.janvāris, 20:08

Purva zīlīte


VitaS 15.janvāris, 20:07

Nav egļu krustknābis?


Edgars Smislovs 15.janvāris, 19:59

Janvārī liela daļa sudrabkaiju jau ir ar baltām galvām, šajā gadījumā vēl ir dažas tumšas spalvas uz galvas, acs gaiša, kaspijas vajadzētu būt lelākajā daļā gadījumu melna.


Irbe 15.janvāris, 19:48

Vidējais dzenis


Irbe 15.janvāris, 19:44

Mazā gaura M


Irbe 15.janvāris, 19:41

Gaigala M


Mežirbe777 15.janvāris, 19:37

Atgādināja Gloeoporus taxicola , bet šī uz mitras Salix kritalas.


Irbe 15.janvāris, 19:33

Jūras ērglis?


Irbe 15.janvāris, 19:25

Gaigala


meža_meita 15.janvāris, 19:10

Uz fiscijas kāda lihenofīlā sēne. Par cik tās LV ļoti maz pētītas, arī varētu būt kas jauns. Paraudziņš.


meža_meita 15.janvāris, 19:03

Šis interesants. Izskatās, ka kaut kas no Herpotrichiellaceae dzimtas un varētu būt jauns priekš LV (?) Tādā gadījumā vajadzīgs paraudziņš. Ērtības labad atstāšu te linku, kur var smelties idejas: https://wi.knaw.nl/images/ResearchGroups/Phytopathology/pdf/2016-Wood-Corynelia-Persoonia.pdf Cerams nenošāvu greizi.


VijaS 15.janvāris, 18:56

Paldies, Renāte!


Aleksejs 15.janvāris, 17:59

Tā nevar būt kaspijas?


IevaM 15.janvāris, 16:28

Statistikai :) Es esmu redzējusi vairākas dižraibo ligzdas priedēs


Arnis2 15.janvāris, 15:33

Pie Bolderājas karjera, kur pamatā priedes, vienā galā ir arī apses. Kādā vasarā atradu 4-5 ligzdas un neviena no tām nebija priedē. Visas apsē ļoti dažādos augstumos. Arī Mežaparkā, kurš te jau minēts un kurā aug galvenokārt priedes, dižraibie dzeņi masveidā parādās rudeņos, bet vasarā pazūd. Varbūt pa kādam ligzdo, bet man nav gadījies redzēt. Ja tā padomā, tad priedē man gadījies atrast tikai vienu ligzdu.


Valente 15.janvāris, 14:48

Video šeit: https://youtu.be/jQ049DW_ouQ


MoreOrLess 15.janvāris, 11:06

Paldies, Uģi, par naktstauriņu sugām un labojumiem!


IlzeP 15.janvāris, 09:07

Tas jau lielā mērā atkarīgs no koku sugu sastopamības katrā vietā.


dziedava 14.janvāris, 23:06

Smukas un dažādās stadijās! :)


meža_meita 14.janvāris, 22:30

Fantastiski! Bauda skatīties! Laikam man jāiekrāj naudiņa :D


dziedava 14.janvāris, 21:42

Ārstnieciskā mikroskopēšana :D


felsi 14.janvāris, 21:26

Es teikšu, ka mikroskopēt daudzas ir vērts, man nervu mierinošs pasākums ziemā, un kur vēl pozitīvās emocijas!


dziedava 14.janvāris, 21:21

:D Jā, Inguna, pēdējais foto ir tapis kā viens no pirmajiem pasākuma laikā. Un šīsdienas trihijai mikrofoto ir ņemti no video - tajā laikā nevarēju foto uztaisīt. Nāksies pārmikroskopēt, lai saprastu, ir elaterām asumi vai nav. Izklaides pasākumi ar nopietnu darbu tomēr nav apvienojami ;D. Vai nu teātris, vai darbs. :)


felsi 14.janvāris, 21:17

Paldies, kā saka Sandis, jauns manā listē!:)


dziedava 14.janvāris, 21:17

Katrā ziņā šīs ir vērts mikroskopēt, saprast tās atšķirības, nu tā lai pašam skaidrs. Laikam man kkas par tēmu arī bija ievākts. Nav slikta doma šīs kkad ne ļoti tālā nākotnē paskatīt. Daudz noteikti nav, varētu tikt galā.


dziedava 14.janvāris, 21:14

Spirāles ir nepārprotamas. Es tikai ceru, ka atšķirības esam sapratušas pareizi. Katram gadījumam atvēru sugas oriģinālo aprakstu :DDD https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Arcyria&por=gensi&numr=3049&tipo=Rtax&seepdf=si Lai vai kā, cipariņi atbilst precīzi :D (kas ir mērīts)


felsi 14.janvāris, 21:05

Vēsturiskā komatrihija, ar stāstu!:)


felsi 14.janvāris, 20:54

Biķernieku mežā arī priedē ligzda dzenim.


felsi 14.janvāris, 20:52

Pievienoju mikroskopiju, pārsteigums. Nu ko, laikam visām gļotsēnēm jāievāc paraudziņi, pēc makro sugu grūti noteikt:)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:37

Julita, jā! :) Tavs variants gan ir daudz smalkāks, bet es sapratu, ka tālumā īpaši nebildēju. Galvenais visādus sīkumus piefiksēt.


dziedava 14.janvāris, 20:32

O, Ilze, prieks, ka jau ir rezultāts, t.i., aparāts nopirkts! :)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:30

Ak, Renāte, paldies, ka pavaicāji! :D Man te iepriekš aizrādīja par foto kvalitāti. :D Meklēju info, konsultējos par fotoaparātiem arī ar Julitu. :) Decembra beigās tiku pie ūdens/triecienizturīga Olympus Tough TG-6, kuram ir arī tā saucamais "mikroskopa" režīms. Sanācis gan dabā iemēgināt tikai vienu reizi, bet vismaz pagaidām izskatās cerīgi.


Margarita W 14.janvāris, 20:28

Mežaparkā vismaz 2 vietās dižraibajiem bija ligzdas priedēs, nākamvasar pievērsīšu vairāk uzmanību.


Lemmus 14.janvāris, 19:23

Paldies,Renāte! :)


dziedava 14.janvāris, 18:51

Tie bumbuļi un ragi tiešām neparasti!


meža_meita 14.janvāris, 18:26

Skaistas bildes, ar ko šis bildēts?


Tasty_Y 14.janvāris, 18:09

Tā ir Fruticicola fruticum.


Matrus 14.janvāris, 16:40

Turpat apgredzenoju 13-02-2021.


IlzeP 14.janvāris, 16:23

LOB ligzdu kartiņu dati: pirmajā vietā no koku sugām kā ligzdošanas koks bijusi apse (42 gadījumi jeb 46%), tai sekoja priede (16 gadījumi jeb 17%).


Ekoskola Taurenitis 14.janvāris, 14:43

Paldies


forelljjanka 14.janvāris, 14:33

Kā nu kurā reģionā,nepārspīlējot,esmu atradis ļoti daudz dižraibā dobumu,līdz šim,NEVIENU priedē,90%-apsē,melnajai dzilnai jā,bet arī ap 50 %,pārējie,tāpat-apsē.Vidējam var būt ozolā,bet tikai satrupējušā daļā,trīspirkstu pārsvarā egle,retāk melnalksnis,pelēkā-apse,vītols,mazais alksnis,vītols.


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


marsancija 13.janvāris, 23:56

Paldies Laimai! Nudien nezināju kā izskatās acainā raibeņa kāpuri.


Laimeslācis 13.janvāris, 23:23

Acainais raibenis


marsancija 13.janvāris, 22:43

Atradu 2005. gada rakstu NRA, kurā minēts, ka šajā ezerā zivis esot ļoti veselīgas, ko uz šo brīdi, laikam, nevarētu teikt, redzot šos parazītu kamolus zivju vēderos. Paralēli šiem arī citi tārpiņi, apmēram 1 mm resni un 30 mm gari, sarkani un ļoti kustīgi. Atgādināja mazas, ļoti tievas slieciņas. No noķertajām zivīm inficēti bija tikai pliči. Raudas tīras, bet varbūt tā vienkārši sagadījās.


felsi 13.janvāris, 20:51

Pievienoju mikroskopiju.


mazais_ezis 13.janvāris, 20:51

Priedē ligzda Melnajai dzilnai un Dižraibam dzenim ir parasta lieta. Pārējie dzeņi gan nav manīti. Ā nu vel Trīspirkstu dzenis priedē


ivars 13.janvāris, 20:43

Ielieciet pietuvinātu bildi un pagrieziet gaišāku, ko var izdarīt jebkurā standarta bilžu apskates programmā. Teiktu, ka dzeltenā stērste, varbūt zaļžubīte, bet nu..


forelljjanka 13.janvāris, 19:44

Dižraibais,interesanti,ka priedē!


pētniece 13.janvāris, 19:25

Paldies, Edgar. Jau biju sākusi noticēt, ka tiešām bikšainais.


edzhus 13.janvāris, 18:32

Paldies! ;)


felsi 13.janvāris, 17:25

Daļa uz sfagnu atliekām, sīkzriņiem un mizas, vienvārdsakot, uz purvaina grāvja drazas:)


Vabale 13.janvāris, 15:52

Aizdomīgi jau likās!?


dziedava 13.janvāris, 12:48

Būsi vēl vienas sugas pārstāvis Latvijā! :D Šitas eksemplārs auga uz sfagniem? Foto īsti neredz.


Edgars Smislovs 13.janvāris, 12:17

https://dabasdati.lv/lv/observation/6151afbe30eb9327d1ae3d63d31da913/


Edgars Smislovs 13.janvāris, 10:40

Nevar būt tā pati, no kādas saimniecības izbēgusi zoss, kas jau ziņota iepriekš?


dagnis 13.janvāris, 09:21

Tad man ir jāatvainojas ziņotājam, jo pavirši apskatīju, ka novērojums ir konstatēts vasarā, nevis 12.01.. Tad viss ir ticami.


Vīksna 13.janvāris, 03:36

Apsveicu !


asaris 12.janvāris, 23:36

Garkājods Nephrotoma sp


VijaS 12.janvāris, 22:56

Apsveicu! :)


VijaS 12.janvāris, 22:54

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi paraudziņā ir gan apaļīgāki, gan izstieptāki, un plīsuši arī visādi, bet nu sporas pilnīgi noteikti ir kārpainas. :)


Laimeslācis 12.janvāris, 22:46

Apsveicu !!! :))


dziedava 12.janvāris, 22:27

Par šo kkā īpašs prieks, pirmais šogad, sen nebijis un pirmajā nopietnajā paraudziņā, ko šogad skatīju. Un vēl vīram šodien dzd un suga pasaulē arī reta :))


felsi 12.janvāris, 22:21

Apsveicu, tikko izlasīju FB!


IevaM 12.janvāris, 21:56

Jāni ,paldies, ka paskaidroji! Jā, ligzdošanas sezonā labāk lietot atlanta pazīmes :)


felsi 12.janvāris, 21:10

Tāpēc jau teicu, ka mikroskopija švaka:)


dziedava 12.janvāris, 20:56

Ok, nebiju domājusi, ka izteikti tumšas var izskatīties caurspīdīgas :). Pēdējos foto cita lieta


felsi 12.janvāris, 20:39

Granulas ir tumšas, > par 2 mkm, tik pārgaismots, jo materiāls ļoti sakaltis, attīstījās mājas. Un 08.08. visas 3 kribrārijas vienā meža teritorijā uz 3 priedes kritalām.


felsi 12.janvāris, 20:26

https://www.binran.ru/files/journals/MiF/2010_44/MiF_2010_44_5_Leontyev.pdf, vajadzēja pasūdzēties, atjaunojās:)


felsi 12.janvāris, 20:25

Pievienoju mikroskopiju, man pašai patīk, jo ir fiksēti augļķermeņu krāsa! Līdz šim manis novērotās abas kūlītes gan saplacināto, gan sfagnu, raksturo ātra augļķermeņu pāriešana sporu stadijā, krāsainība stundās skaitāma:)


dziedava 12.janvāris, 20:15

Salīdzini ar iepriekš Tevis noteikto C.piriformis - granulām jābūt tumšām! Te ir gaišas, tāpēc šī suga atkrīt. Granulu izmērs droši noteikts? Cipariņus nevaru saskatīt, bet vai nav tā, ka ir arī mazākas 1mkm granulas? Noteikšanai pazīmju aprakstā man pietrūkst kopējais garums, diametrs, kājiņas attiecība pret galviņas diametru. Nekad nevajag paļauties uz - šī līdzīga iepriekšējai, tad jau būs tā pati! Man tā pati vaina. Vnm vajag no jauna katram vākumam pieiet ar 100% rūpību visās detaļās.


dziedava 12.janvāris, 20:04

Kurš tieši raksts? Pazaudēta adrese vai adresē vairs nav raksta?


felsi 12.janvāris, 20:00

Ļoti palīdzēja tas raksts, ko ieteici, tik tagad atkal kaut kur nozudis, nepaspēju izprintēt(:


meža_meita 12.janvāris, 19:46

Ilze P. Jā, paldies!


dziedava 12.janvāris, 18:34

Ļoti interesanti! Šokolādes vēlāk skatīšos, šobrīd iegrimu savā kribrārijā, pēc tam Tavas kribrārijas paskatīšu


felsi 12.janvāris, 18:19

Pievienoju mikroskopiju, ja uz aci dīvaina pušķainā, jāievāc, pārsteigums!


i_bo johansson 12.janvāris, 18:13

Paldies par komentāru


forelljjanka 12.janvāris, 17:52

Statuss-dzied ligzd.piem.biotopā(D),Latvijas ligzdojošo putnu atlanta kontekstā ir "stiprāks" un vērtīgāks par statusu -barojas,tāpēc Ieva nomainīja uz to.Statuss -barojas ir universāls jebkādām DDatu novērojumam,baroties var gan kāpurs,gan lācis,taču tas neder LLPA.Šobrīd Latvijā tiek vākti dati kārtējam LLPA,pupuķis ir pietiekami rets Latvijā,tāpēc vērtīgs novērojums,ar statusu-barojas,tas pazudīs un neparādīsies LLPA.


Aidzinieks 12.janvāris, 17:44

Paldies!


i_bo johansson 12.janvāris, 17:37

Paldies! Bet pupuķis arī barojās... Sākumā pa pļavu (mums tur ir BVZ biotōps), domāju, ka vilka ārā kādus tur kāpurus. Tad uzlaidās lielajā satrunējušajā baltalksnī un arī tur barojās. Viņš pa apkaimi bija manāms kādu nedēļu.


IevaM 12.janvāris, 17:20

Ieraksta sākumā pupuķis ir dzirdams, tālāk neklausījos


forelljjanka 12.janvāris, 17:20

Dagnis raksta ,ka sadzirdējis ierakstā putnu sugas,kas Latvijā ieraksta tapšanas laikā,it kā neesot sastopamas.Paklausījos,sadzirdēju nosauktos,tie ,pilnīgi noteikti,Latvijā ,2.jūnijā ir pillas malas!;)Aizdomas,ka Dagnis sapratis,ka ieraksts tapis šīgada janvārī.Pupuķis ,ja nemaldos,1 x Latvijā ir ziemojis.


i_bo johansson 12.janvāris, 17:07

J.J. Komentāru mazliet nesapratu, bet dātums 2. jūnijs ir simt punkt. Pārbaudīju vēl savādākā veidā, ja no telefōnā bijis nepareizs kalendārs vai kā savādāk.


forelljjanka 12.janvāris, 16:35

Nu nez,bezdelīga,brūnspārnu ķauķis,žubīte,neko citu nedzirdēju pupuķa fonā.;)


i_bo johansson 12.janvāris, 16:20

Nu it kā pareizs. Es tikko pārbaudīju ieraksta datumu telefōnā 2021. gada 2. jūnijs.


i_bo johansson 12.janvāris, 16:17

Paldies. Tiešām līdzīgs. Mani mulsināja tie baltie raibumi uz sāna


dagnis 12.janvāris, 16:02

Vai novērojuma datums ir pareizs? Šķiet, ka fonā dzirdamas putnu sugas, kas šim laikam LV nav sastopamas.


ivars 12.janvāris, 15:51

Zvirbuļvanags.


dziedava 12.janvāris, 11:34

Paskatījos Barbula convoluta - lapiņas esot līdz 1,5mm (manas tipiski ap 2mm un arī vairāk) un gaiši zaļums arī nav stiprā puse, dzīsla turklāt sarkanīga. Nezinu, vai tas būtiski, lai hipotēzi atmestu. Bet par vairķermenīšiem es biju noturējusi, jo zviedru noteicējā Syntrichia latifolia vairķermenīša attēls ir nu ļoti līdzīgs manām aļģēm, tikai pati suga nederēja.


dziedava 12.janvāris, 11:02

Būs man arī kādas trihijas tagad jāpaskatās. Tās man mikroskopēšanā tā nopietnāk bija pirmās, laikā, kad no 1000x baidījos (lai nesabojātu mikroskopu) un eļļas arī bija maz, tāpēc galvenais mērķis bija iemācīties atpazīt pēc 400x. Tagad saprotu, ka tā var daudz ko palaist garām un gļotsēnēm bez 1000x nav nopietni. Dzeltenās sporas ir sarežģītākas par brūnajām, jo ļoti gaišas. Lai labi dabūtu rakstiņu, visam jābūt vaļā, attiecīgi, viss ir šausmīgi gaišs un tad neko neredz! Uz 1000x tas ir vēl aktuālāk. Jāmēģina to sabalansēt ar citiem grozāmajiem kloķiem, lai attēls ir ar šauru fokusu, bet tumšāks.


VijaS 12.janvāris, 10:49

Pievienoju mikroskopiju. Samulsināja sporas - ļoti dažādi izmēri, un tīkliņu arī izrādījās vieglāk ieraudzīt 400x palielinājumā, 1000x palielinājumā ne pēc kā neizskatījās.


Ilze Ķuze 12.janvāris, 10:14

Izskatās pēc baltās slāņpiepes. Parasti uz ozolu celmiem, kritalām, diezgan reti sastopama.


IlzeP 12.janvāris, 08:49

Ja pareizi saprotu, bija domāta nenoteikta melanēlija?


meža_meita 11.janvāris, 23:40

Laikam vajadzētu ieviest Melanohalea ģinti


Ansis 11.janvāris, 22:40

Ir jau vēl interesantāki kandidāti, bet neredzot paraugu, tos vērtēt negribu. Didymodon gan nebūs, jo tai ir savādāks šūnu papilu izskats.


dziedava 11.janvāris, 22:27

Par aļģu kolonijām paldies! :) Par šādām neiedomājos. Tās nevar noteikt?


dziedava 11.janvāris, 22:25

Bārbulu vairākkārt skatījos, man nesanāca, jo lapas izmērs un vēl kādi lapas parametri man šķiet neatbilda, bet nu kad varēšu paskatīšu vēlreiz. Dikti jau sarkanas un saritinājušās. Par zaļajām dabā gan bija bārbulas hipotēze.


felsi 11.janvāris, 21:51

Pievienoju mazas šausmu bildītes!


felsi 11.janvāris, 21:49

Nebija.


Ansis 11.janvāris, 21:44

Bildēs nav vairķermenīši, bet gan zilaļģu kolonijas. Paskaties, vai nesanāk Barbula convoluta.


dziedava 11.janvāris, 21:16

Kausiņa apakšā nebija vai nebija iespējams saprast?


felsi 11.janvāris, 21:10

Ļoti pelējuma sēnes skarta, bet izdevās dažās ribas atrast!


IlzeP 11.janvāris, 19:51

No Dabas aizsardzības pārvaldes par šo pagaidām ir neoficiāla atbilde "Paldies, izskatīsim".


zane_ernstreite 11.janvāris, 19:23

Laikam jau tā būs, paldies! Jo sākotnēji vispār nodomāju, ka dzilnītis - mazs un visai kluss. Bet redzēju ļoti īsu brīdi un ļoti augstu zarā, un šajās vietās man ir gan vidējā, gan mazā dzeņa novērojumi


Irbe 11.janvāris, 19:05

Izskatās pēc mazā https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


Jānis Ķuze 11.janvāris, 18:12

Paldies par noteikšanu!


zane_ernstreite 11.janvāris, 16:13

Paldies!


forelljjanka 11.janvāris, 16:12

Jā.;)


dziedava 11.janvāris, 14:56

Priecāšos, ja palīdzēsiet. Sūna ar daudziem vairķermenīšiem, kurus neatrodu pēc izskata līdzīgu sugu aprakstos un foto. Nav rupju zobiņu lapas augšdaļā, kā vajadzētu Bryoerythrophyllum recurvirostrum, apakšdaļā pagarinātās šūnas arī nav caurspīdīgas. Turklāt Ignatovu rakstā par B. recurvirostrum teikts: "Asexual reproduction absent." No Didymodon pēc lapas formas un izmēriem vislabāk atbilst D. tophaceus, bet neatbilst biotops. Didymodon nicholsonii ir vienīgā suga, kurai izdevās atrast kaut cik līdzīga izskata vairķermenīšus: https://www.gbif.org/occurrence/1951190377 Tie ir arī pieminēti D.nicholsonii sugas aprakstā. Taču lapas mala esot raksturīga atlocīta, kas manā paraudziņā nebija izteikti (reizēm bija). Beigās nesanāca nekas :(.


dziedava 10.janvāris, 23:20

:)) Jā, ievēroju! :)


felsi 10.janvāris, 22:22

Un pat ailīti atradu! :)


dziedava 10.janvāris, 21:45

Kā man patīk, ka tagad ir noteikšanas pazīmes sarakstītas! :)


felsi 10.janvāris, 21:16

Pievienoju mikroskopiju.


Toms Čakars 10.janvāris, 21:11

Hmm, tā laikam būs, jā


Toms Čakars 10.janvāris, 21:04

Skaidrs, paldies! Tāpēc tas skats tik bēdīgs


Toms Čakars 10.janvāris, 20:41

Paldies!


dziedava 10.janvāris, 20:01

Mikroskopija izskatās skaista :). Varbūt tuvākās dienās rūpīgāk papētīšu, ja jau piespiedu kārtā tāpat gļotsēnēm būs jāpievēršas


felsi 10.janvāris, 19:39

Pievienoju mikroskopiju. Tā kā no plazmodija izauga mājas apstākļos, mikroskopija neizdevās tik laba kā gaidīju.


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:26

Zeltainā krokaine


Ilze Ķuze 10.janvāris, 19:20

Izskatās pēc vecas parastās sērpiepes (ja uz lapkoka kritalas). Var apskatīt, piemēram te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1b63b016fa5823bf06f9e0100b2384bb/ vai te: https://dabasdati.lv/lv/observation/1a567e2a4b853afa89b516e2bc7433e8/


InaGrisle 10.janvāris, 17:53

Paldies! skaists spilventiņš!


Ilona_rasa 10.janvāris, 17:02

Laba kontrole!


Arnis2 10.janvāris, 12:21

Par gredzenu AEK2 jau ir atbilde no Vācijas. Gredzenots 21.02.2011 Ķīlē. Šī bija pirmā kontrole šim putnam.


VijaS 10.janvāris, 10:29

Julita, salikt blakus divu novērojumu elateras ir laba doma, tikai mana pagaidām vienīgā T. persimilis ir pie Tevis un Tevis arī noteikta. Bet es izpētīju Tavas no tā novērojuma FB liktās mikroskopijas bildes un Edvīna komentārus, un laikam sapratu, par kādiem izaugumiem iet runa. Vienīgais, ka ,lai viņus ieraudzītu, ir kārtīgi jāpalielina jau tā 1000x palielinājuma bilde, un jāsažmiedz acis. :) Bet tad, kad saskatīju, tad izrādījās, ka to sīko veidojumu ir diezgan daudz, jeb, kā Edvīns teica, "quite a few". Laikam jau bija diezgan naivi iedomāties, ka izaugumi uz elaterām vienmēr būs tik lieli kā spuraingreizajai trihijai.:) Kaut kad vēlāk ielikšu šo arī FB, bet domāju, ka rezultāts būs tāds pats. Tagad laikam nākamais solis būtu izpētīt visas sēdošās, cieši augošās trihijas, ko es ar diezgan vieglu roku esmu salikusi kā nelīdzenās trihijas - varbūt tur atrodas vēl kaut kas.


Wiesturs 10.janvāris, 04:31

Sveiki, ja ūdens iekšā nesasalst, tad pagrabs visticamāk ir pietiekami silts. Sikspārņiem vajag tuvu nullei, tikai neder zem nulles. Pagrabos parasti ir +3... +5, kas ir ideālā ziemošanas temperatūra. Ja pagrabam pamatīgi apsarmo griesti, tad ir varbūt vērts pie sienas pielikt kādas papildu spraugveida slēptuves, kaut vai piekarināt keramikas ķieģeli (to ar 3 lieliem caurumiem) tā, lai viens cauruma gals ir pret sienu, slēgts.


Vīksna 10.janvāris, 00:55

Paldies !


dziedava 09.janvāris, 23:56

Nekas te nav vienkārši, reku Peta FB arī ceļ brēku: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3047067595553078


VijaS 09.janvāris, 23:40

Pievienoju mikroskopiju. Izskatās, ka nebūs vienkārši sašķirot "trihijas parastās". Kātiņi 1,4-1,6mm gari, gandrīz tikpat, cik galviņas (līdz 1,9mm). Galviņas pamatnes paplašinās pakāpeniski, nav apaļas. Elateras samērā īsas, gludas, daudz brīvu galu, tie gari nosmailoti, elateru platums 5,7-6,4mkm. Elaterām 4-5 vijumi, cieši un līdzeni. Sporas 1000x palielinājumā 11,2-12,0mkm, ieskaitot 1,0-1,3mkm platu gredzenu. Sporas šķiet neregulāri kārpainas.


dziedava 09.janvāris, 23:35

Kāpēc Tu domā, ka šīs skaitās gludas? Vai Tev nav iespējams vienā attēlā dabūt kopā T.persimilis ar asumiem un šīs elateras? Lai var redzēt, ka ir būtiskas atšķirības. Jo kaut kādus sīkus izaugumus jau es redzu, bet tā kā šī suga man nav skaidra, tad es nezinu, vai tie ir pietiekami. Gribētos jau pajautāt Edvīnam, bet viņam šādi jautājumi nepatīk, jo kuro reizi nākas skaidrot, ka viņaprāt T.affinis, T.persimilis un T.favoginea ir viena suga. Pēc franču noteicēja konkrēto piemēru sporu zīmējumiem T.persimilis gredzens ir saraustīts, gabalains, bet T.affinis - vienlaidus, līdzenu malu. Bet nezinu, cik tā ir sagadīšanās, cik sugas pazīme. Tāpēc bez papildus info es šo sugu neņemtos apstiprināt. Vai nu mēģināt salikt kopā dažādās elateras, lai redzētu, ka tiešām atšķiras, vai jautāt Edvīnam vai kāda cita viedokli FB.


felsi 09.janvāris, 22:57

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 09.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi 0,6-0,8mm diametrā, cieši kopā, bet nevaru spriest par augstumu. Sporu mākonis saplūdis kopā, spurains, dzeltenbrūns (iepriekšējai noteiktajai T. persimilis bija košāk dzeltens). Kausiņi neregulāri, cieši kopā, liekas padziļi. Elateras nezarotas, daudz brīvo galu, gali īsi nosmailoti, platums 4,7-5,2mkm. Vijumi cieši, līdzeni satīti, un pilnīgi gludi (kas arī neatbilst T. persimilis). Sporas 1000x palielinājumā 10,8-11,7mkm plus 1,4-1,7mkm plats, neregulārs, saraustīts gredzens. Sporu ornamentācija ļoti fragmentāra, to pat grūti nosaukt par tīklojumu. Gredzens nav tik liels, kā vajadzētu T. favoginea, un neizskatās arī, ka augļķermeņi būtu vertikāli izstiepti. Vadoties pēc FB špikera, paliek pāri T. affinis...


Vīksna 09.janvāris, 22:51

Balodeņu pūcīte.


felsi 09.janvāris, 22:49

Uz apses, egļu mitrs mežs, strēlnieku cīņas vietas pie Mangaļiem. 1 km tālāk atradu tur arī pirmo oligonēmu.


VijaS 09.janvāris, 21:59

Pievienoju mikroskopiju. Ar šo sugu būšu trāpījusi, vadoties pēc koši dzeltenās krāsas un cieši kopā augošajiem augļķermeņiem. Augļķermeņi nelieli, apaļīgie 0,47-0,6mm, iegarenie līdz 0,95x0,66mm. Par vertikālo izmēru grūti spriest - vai dažas bumbiņas ir augstākas par citām, vai vienkārši apakšā substrāts ir nelīdzens. Sporu mākonis tumši dzeltens. Elateras koši dzeltenas, ar ļoti īsi nosmailotiem galiem, un 5,4-6,0mkm platas. Vijumi 4-5 (iespējams :) ), cieši. Sporas 1000x palielinājumā ar tīkliņu, 8,9-9,8mkm.


forelljjanka 09.janvāris, 21:31

Pelēkā.


dziedava 09.janvāris, 20:04

Tās nav sēnes ar mazām cepurītēm galos?


dziedava 09.janvāris, 20:02

Uzraksti, uz kā auga, kāds biotops - pieredzes uzkrāšanai :)


dziedava 09.janvāris, 20:01

Forši esi atspērusies! Super! :)) Es vēl šito neesmu atradusi.


Martins 09.janvāris, 19:20

Es teiktu, ka tas ir "priekšlaicīgs" jaunais dzīvnieks Ķīnas cimdiņkrabim. Nezinu kā to iztulkot, bet varbūt no raksta var saprast vairāk: https://www.researchgate.net/publication/226624478_Advances_in_precocity_research_of_the_Chinese_mitten_crab_Eriocheir_sinensis


Martins 09.janvāris, 19:10

Šis tomēr būs cimdiņkrabis. Ja salīdzina tos izaugumus uz sāniem no acīm, tad "cimdiņam" to ir mazāk nekā Carcinus maenas.


felsi 09.janvāris, 18:51

Pievienoju mikroskopiju, labs pārsteigums! Augustā trihijas tomēr nemēdz būt:)


Laimeslācis 09.janvāris, 18:19

Paldies, Ansi!


IlzeP 09.janvāris, 17:40

Ansis apskatījās, tātad vari uzskatīt par apstiprinātu :)


IlzeP 09.janvāris, 17:37

Ansis apskatījās. Cik saprotu, klusēšana - piekrišana.


Ansis 09.janvāris, 10:19

Varētu būt :) Sarkanajā grāmatā (R.Cinovskis, 2003) rakstīts, ka Talsos kuršu pilskalnā zināma kopš 1922.g.


Vīksna 08.janvāris, 22:12

Paldies !


IlzeP 08.janvāris, 21:09

Vai ir cerības uz foto?


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts