Turpinot Dabasdatu interesantāko, neparastāko 2016. gada fotogrāfiju subjektīvo topu sēriju, 2. daļā gļotsēnes un dažas gļotsēnēm līdzīgas vai parazītiskas sēnes. Vēlāk sekos arī citu sēņu tops.
No vairāk nekā 60 tūkstošiem 2016. gadā portālā pievienotiem foto vairāk nekā 7600 foto bijis sēnēm, bet vairāk nekā 500 - gļotsēnēm.
Tāpat kā iepriekšējā topā, dažām fotogrāfijām klāt ir autora stāsts par savu atradumu.

Violetā badhāmija Badhamia lilacina plazmodija un jaunu augļķermeņu stadijā. Otrajā attēlā gluži kā citplanētieša acis! Foto: Līga Strazdiņa, 8. septembris

Līga: "Pēc ilgajām augusta lietavām laika prognozē beidzot sola siltu un saulainu rudens dienu, tādēļ ieplānojam veikt ikgadējo augu un sūnu sugu novērtējumu Sudas-Zviedru purva dabas liegumā pie Augšlīgatnes Gaujas nacionālajā parkā. Agrā rītā atstājam automašīnu pie Ratnieku ezera atpūtniekiem ierīkotajā placītī, telepātisks sveiciens vietējam makšķerniekam un dodamies ceļā. Lai tiktu purvā, jāšķērso laipiņa, kas sadala ezeru divās daļās – Muižnieku un Ratnieku ezerā. Tālāk taka ved pa pirmskara laikā ierīkotu meliorācijas grāvīšu sistēmu, kas tagad aizaugusi ar mellenājiem un brūklenājiem. Vietējie čakli un ogas jau nolasījuši, bet tā kārojas brokastis pēc brauciena! Meklējam cītīgāk un – kas tad tas?? Kopš kura laika polijlapu andromedai tādas savādas dzeltenas ‘ogas’? Lieku lupu pie acs un pētu tuvāk: saulaini dzelteno masu veido neskaitāms daudzums lodīšu, kas peldas želejveidīgā, caurspīdīgā gļotu slānī. Skaidrs, ka tas ir gļotsēnes plazmodijs ar augļķermeņiem! Pēc tam no Julitas uzzinu arī sugas nosaukumu un faktu, ka pāris dienu laikā augļķermeņi nobriestot mainīs krāsu uz brūni violetu. Purvā bridu arī vēlāk, bet gļotsēnes violeto stadiju tomēr neieraudzīju, tā ir līdzīga Magelāna sfagnu krāsai un grūti izšķirama. Varbūt izdosies atrast nākamajā sezonā!"

Violetā badhāmija Badhamia lilacina ar nobriedušiem augļķermeņiem. Foto: Julita Kluša, 17. septembris

Julita: "Dabasdatos, sākot no augusta beigām, no dažādām purvainām vietām bija vairāki violetās badhāmijas jaunu augļķermeņu ziņojumi - ziņoja Līga Strazdiņa un Baiba Bambe. Es pati biju redzējusi tikai plazmodija stadiju, bet kārojās redzēt ne vien jaunus dzeltenos, bet arī nobriedušus violetos augļķermeņus - vai tiešām tie ir tik violeti, kā pēc sugas nosaukuma var spriest? Kad braucām dzērvenēs, kā apakšuzdevumu (vai varbūt virsuzdevumu?) izvirzīju atrast šo gļotsēni. Man laimējās. Kamēr vīrs atrada jaunus dzeltenos, tikmēr es pati - nobriedušos augļķermeņus, turklāt vairākās vietās. Ne visi bija violeti, citviet bija gaiši pelēkbrūni. Tā citi Dabasdatu ziņojumi stimulēja arī pašai meklēt un arī atrast." Šī gļotsēne aug tikai purvainās vietās, tāpēc nevajag sajaukt ar citām līdzīgām, kas aug sausākās vietās.

Koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron. Foto: Inguna Riževa

Šī ir viena no parastākajām gļotsēnēm, bet biežāk skatāma jau veca - brūna. Kad tā ir vēl pavisam jauna, tā ir košā oranžā, sarkanā vai rozā tonī. Šajā fotogrāfijā autorei īpaši izdevies izcelt košo toni uz zaļu sūnu fona, panākot kontrastainu attēlu.

Trauslā leokarpa Leocarpus fragilis, jauni augļķermeņi uz spīdīgās stāvaines Hylocomium splendens. Foto: Ilze Čakare

Trauslā leokarpa ir retāka nekā koksnes vilkpienaine. Tās augļķermeņi nokarājas kā smagas piles; aug uz dažādiem augiem un sūnām, reizēm arī uz kritalām. Šajā fotogrāfijā ar jauniem, oranžiem augļķermeņiem greznotā sūna atgādina gluži vai Ziemassvētku eglīti. Trauslā leokarpa nobriestot maina krāsu uz brūnu (skat. nākamā attēlā).

Trauslā leokarpa Leocarpus fragilis, nobrieduši augļķermeņi. Foto: Mareks Ieviņš

Mareks: "Ejot dabā parasti mēdzu pacelt kādus lielākus sprunguļus vai mizas gabalus - skatos, vai neslēpjas kāda vabole. Netālu no mājām, takas malā stāvēja viena nokaltusi priede ar nobirušiem, lieliem mizas gabaliem. Zem viena no tām šī arī auga. Dabasdatus kāreiz bija jau pilnībā pārņēmuši sēņotāji :) Nu tad uztaisīju pāris makro."

Paciņu ragansviests Fuligo muscorum. Foto: Inguna Riževa

Paciņu ragansviests no citiem ragansviestiem atšķiras ar to, ka savelk augļķermeņu bumbiņas kopā tādās kā mazās paciņās, turklāt biežāk aug nevis uz zemes vai kritalām (kā citi ragansviesti), bet apaug dažādus meža augus un sūnas. Fotogrāfijā interesants skatījums uz ar gļotsēni apaugušo sūnu no augšas.

Gļotsēne uz plaušķērpja. Foto: Julita Kluša

Julita: "Šī gļotsēne īpaša ar to, ka apaugusi plaušķērpi - nekad nebija gadījies redzēt gļotsēnes uz ķērpjiem, kur nu vēl plaušķērpja, kas pats ir aizsargājams un rets. Šo gļotsēni atrada Ivars Leimanis, bet tā nonāca manā īpašumā. Kad mājās zem lampas gribēju to labāk nofotografēt, siltuma iespaidā tā 9 minūšu laikā nobrieda - no melnas (kā attēlā pa kreisi) pārvēršoties balti pelēkā sporu stadijā (pa labi). Tas pierāda, ka atbilstošos apstākļos gļotsēnes mainās, nobriest ļoti ātri, pat pāris minūtēs. Droši noteikt sugu gan pagaidām neizdevās."

Dižskābaržu fleogena Phleogena faginea. Foto: Uģis Piterāns

Šī vairs nav gļotsēne, bet sēne (augumā līdz 0,5 cm), kaut pēc skata ļoti līdzīga iepriekšējā attēlā redzamajai gļotsēnei sporu stadijā. Taču dižskābaržu fleogena jaunībā ir balta, to paspiežot, neizdalās šķidrums (jaunai) un neizputinās sporas (vecākai) kā tas ir gļotsēnēm. Šai sēnei drīzāk ir gumijaina konsistence un, kad reiz redzēta dabā, to no gļotsēnēm atšķirt ir viegli.

Cepurīšu milnene Cordyceps capitata; otrajā attēlā ar briežtrifeli, uz kuras tā parazitē. Foto: Julita Kluša

Šī arī sēne ar cepurīti un kātiņu, kaut nav ne lapiņsēne, ne beka. Pirmo un otro reizi Latvijā atrasta un noteikta tikai 2016. gadā, Vandzenes un Zentenes pagastos.

Sazarotā milnene Cordyceps polyarthra; otrajā attēlā ar naktstauriņa kūniņu, uz kuras tā parazitē. Foto: Julita Kluša, Valda Ērmane

Šī ir vēl viena interesanta un jauna suga Latvijā, kas atklāta tikai 2016. gadā - Rundāles pagastā. Šī sēne parazitē uz naktstauriņu kūniņām, taču, pirmoreiz atrodot, sugu vēl nezināju, tāpēc par kūniņām nebiju pārbaudījusi. Pēc sugas noteikšanas Dabasdatos lūdzu Valdu Ērmani, kas tur netālu dzīvo, mēģināt atrast jaunatklāto sazaroto milneni un izrakt ar visu kūniņu - pierādījumam. Liels bija mans pārsteigums, ka Valdai to bija izdevies paveikt jau nākamajā dienā pēc lūguma izteikšanas! Sēne tomēr ir nelielu izmēru, un nebija zināmas precīzas koordinātas, tomēr attiecīgajā mežā tā bija diezgan bieži sastopama. Par citām atradnēm Latvijā pagaidām nekas nav zināms.

Parazītiska sēne Isaria farinosa. Foto: Julita Kluša

Šī sēne, kas skatā līdzīga iepriekšējai sēnei, parazitē uz pieauguša naktstauriņa - alu pūcītes. Par atradumu man ziņoja Vaira Augustinoviča, tad nosūtīja to uz Rīgu, lai es to varētu aplūkot klātienē. Šādi nosacīti palielu sēņu novērojumi uz pieaugušiem tauriņiem ir reti. Sliktā ziņa, ka sēne tauriņu, protams, nobeidz.

Parazītsēne Syzygites megalocarpus uz lapiņsēnes. Foto: Vēsma Vijupe

Vēsma: "Pelēkā, drūmā dienā eju pa pielijušu meža taciņu. Piepeši mākoņi pašķiras, uzspīd daži saules stari un uz taciņas burtiski iemirdzas kas līdzīgs pienenei ar pūkām. Domājot, ka tas ir kāds kurvjziedis, pieliecos klāt un ieraugu - sēni! Interesanti, ka saules pietika tikai mirkli, lai uzņemtu pāris kadrus!"
Pēc Vēsmas ziņojuma Dabasdatos sēnei tika noteikta suga - Latvijā jauna! Smalki skaistā sēne parazitē pārsvarā uz lapiņsēnēm un bekām. Liels retums gan drīzāk nav, jo pēc atklājuma ienāca vēl divi šīs sugas ziņojumi.
 

Mēslmuša, iespējams, Scatophaga stercoraria ar sēnīti Entomophthora muscae. Foto: Valda Ērmane

Entomopatogēnā sēne padarījusi mušu balti strīpainu.

Ledusmatu sēne Exidiopsis effusa. Foto: Vija Sileviča

Lai arī iepriekš šāda veida novērojumi jau tikuši izcelti, tomēr izlēmu ievietot arī šajā topā, jo tomēr vēl daudzi par šo dabas parādību, kuru provocē sēne, nezin. Sastopama mitrā laikā un ap 0 grādu temperatūrā. Vairāk lasīt: http://www.senes.lv/. Turklāt šī konkrētā fotogrāfija Vijai ļoti izdevusies. :)

Bumbieru - kadiķu rūsa Gymnosporangium sabinae sausā laikā un pēc lietus - ar 7 dienu intervālu. Foto: Mārīte Ramša

Šai sēnei ir pamīšus divi saimniekaugi - bumbieres un kadiķi (bet ne vietējais parastais kadiķis). Uz bumbierēm rudenī var novērot lapu plankumus un izaugumus, savukārt, piemēram, uz kazaku kadiķa Juniperus sabina pavasarī, maijā, - šādas sēnes kā attēlā; to izskats atkarīgs no mitruma apstākļiem. Priecājos, ka Mārīte šo sēni ziņoja vairākkārt, parādot tās attīstību.

Topu veidoja un komentēja: Julita Kluša, dziedava.lv

2017-02-28

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros