Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2024. gada jūlijs-septembris
3. ceturksnis Dabasdatu lietotājiem bijis ļoti interesants – portālā saziņotas gan sugas, kas Latvijā agrāk vēl nebija konstatētas (visticamāk, 21 suga), gan tādas, kas nav bijušas atrastas ļoti ilgi un jau uzskatītas par izzudušām, kā arī jaunās Latvijas vietās atrastas retas sugas un dažādā veidā neparasti novērojumi – skudru pūznis kokā, retas sugas sikspārnis burkā uz balkona, sēnes uz zaķu spirām un Latvijai jauna gļotsēņu suga uz veca, aizmirsta zābaka.
Novērojumu skaits ceturksnī bija ļoti līdzīgs pērnajam – ieziņoti 57 022 novērojumi (pērn gada 3. ceturksnī 56 536), arī ziņotāju skaits līdzīgs (639 šogad, 628 pērn) (infografika raksta beigās). Šajā ceturksnī novērojumu skaita ziņā pēc putniem (38 964 novērojumi jeb 68%) sekoja sēnes (4355 novērojumi jeb 7,6%), kas nedaudz pārspēja tauriņus (4109 novērojumi jeb 7,2%).
Neparasti daudz interesantu ziņojumu šajā ceturksnī bijis par kukaiņiem.
Uģis Piterāns atkal ir parūpējies par Latvijai jaunu blakšu sugu "birumu" portālā, ceturksnī ieziņojot sešas šādas sugas:
- mērniekblakti Hydrometra stagnorum (3. augustā pamanīta rāpojam pa dubļainu Bārtas upes līcīša krastu Dienvidkurzemes novadā);

Mērniekblakts Hydrometra stagnorum. Foto: Uģis Piterāns
- airblakts Sigara scotti (11. augustā ar ūdens tīkliņu purvainā ezeriņā Salaspils apkārtnē izsmeltas četras);
- koku laupītājblakts Xylocoris galactinus (30. augustā pie Melturiem Cēsu novadā; kukainis izvēlējies pareizo kāju – Uģa –, pa kuru rāpot, viņam sēžot auto ar atvērtām durvīm);
- ornamentblakts Gonocerus juniperi (6. septembrī Liepājā uz tūjām – gan pieauguši, gan nepieauguši īpatņi);
- mīkstblakts Pinalitus viscicola (6. septembrī Lieģos Durbes apkārtnē Dienvidkurzemes novadā nokratīta no āmuļa);
- zemesblakts Nysius graminicola (22. septembrī Grāpju pussalā Rīgā, smilšainā pļavas laukumā zem lauka vībotnes cera; domājams, ka migrants, suga tikko pirmoreiz konstatēta arī Somijā).
Turklāt blaktis nav vienīgās Uģa atrastās Latvijai jaunās sugas šajā laika periodā – tāda ir arī naktstauriņu suga – sprīžmetis Horisme corticata, kas 5. septembrī atlidojusi uz gaismu (uz dienvidiem no Liepājas jūras malā).

Sprīžmetis Horisme corticata. Foto: Uģis Piterāns
No naktstauriņiem ievērojams atradums ir arī melnā ozolu pūcīte Catephia alchymista, kas atlidojusi kukaiņu gaismošanas pasākumā Cēsu pilī 30. augustā – šī suga Latvijā nebija novērota kopš 1886. gada! Novērotāji – Berts Van der Auvermēlens, Uģis Piterāns un citi pasākuma dalībnieki.
Savukārt jaunu vaboļu sugu Latvijai ieziņojis Mareks Ieviņš – tas ir viņa 29. maijā Talsu novadā starp Neveju un Jaunmuižu atrastais platsmeceris Allandrus undulatus. Šīs sīkās vabolītes nokratītas no kalstošas ozola kritalas sīkiem zariem. Šo pašu sugu 12. jūlijā Preiļu novadā atrada arī Aleksandrs Balodis.

Platsmeceris Allandrus undulatus. Foto: Aleksandrs Balodis
Griezējbite Anthidium florentinum, ko Aleksandrs Balodis nofotografēja 2012. gadā pie Zasulauka stacijas Rīgā un kas Dabasdatos ilgi stāvēja kā nenoteikta, jo agrāk Latvijā nebija reģistrēta, tagad ir tikusi pie sava nosaukuma.

Griezējbite Anthidium florentinum. Foto: Aleksandrs Balodis
Jauna suga Latvijai varētu būt arī Valdas Ērmanes pievienotais 15. jūnija novērojums – mežu dzelkņmuša Solva marginata, jo trūkst informācijas par sugas klātbūtni un sastopamību Latvijā. Atrasta pie nelielas baļķu grēdas mežā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā.

Mežu dzelkņmuša Solva marginata. Foto: Valda Ērmane
Ceturksnī reģistrēti trīs namdarbites Xylocopa violacea novērojumi (līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai vienreiz) – šīs sugas bites 30. jūnijā Priekules novadā starp Grobiņu un Priekuli nofotografējis Pauls Ivanovs, 8. jūlijā Jūrmalā pie Lielupes starp Sloku un Pavasariem Ēriks Kuļikovskis un 24. augustā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā Valda Ērmane.

Namdarbite Xylocopa violacea. Foto: Ēriks Kuļikovskis
Savukārt Vladimirs Smislovs fotogrāfijā iemūžinājis skudru pūzni kokā (Pirtssalas purvā, Līvānu novadā).

Skudru pūznis priedē. Foto: Vladimirs Smislovs
Pārejot pie ķērpju sugām, atgādināšu, ka par jaunu sugu atradumiem šobrīd visvairāk jāpateicas Renātei Kaupužai (šeit intervija ar viņu), un šis ceturksnis nav izņēmums. Divas no trim jaunajām sugām nāca klāt Latvijas ķērpju sarakstam, Renātei nosakot savus iepriekš ievāktos paraugus:
- ķērpis Phaeocalicium populneum (ievākts 28. jūnijā muižas parkā pie Gulbenes no nolauzta apses zara nokaltušiem zariņiem), Eiropā reta suga, sastopama vecos, ilglaicīgos mežos;
- artonija Arthonia helvola (ievākta 1. aprīlī Krāslavas novadā no lazdas Indras upes ielejas nogāzes malā), suga sastopama vecos, ilglaicīgos mežos ūdenstilpju tuvumā.

Ķērpja Phaeocalicium populneum augšanas vieta. Foto: Renāte Kaupuža
Trešā jaunā suga ir Zviedrijas melnpunktīte Abrothallus suecicus, ko Renāte atrada 1. jūlijā Ludzas novada Mežvidu pagastā. Tā ir lihenofīla sēne, kas parazitē uz ramalīnu apotēcijiem (galvenokārt uz ošu ramalīnas) un izskatās kā melni punktiņi uz lapoņiem. Abrothallus ģints nav reti sastopama, bet ir maz pētīta. Nākamajā dienā, 2. jūlijā Madonas novada Barkavas apkārtnē Renāte konstatēja jau otro šīs sugas atradni.

Zviedrijas melnpunktīte Abrothallus suecicus. Foto: Renāte Kaupuža
Arī Raivo Ivulānam bija interesants novērojums – reti sastopama ķērpju suga uz neparasta substrāta. Tā ir ozolu kalīcija Calicium quercinum, kas aug uz ozolu mizas, bet šoreiz – uz senas ēkas guļbaļķiem (netālu no Alauksta ezera Cēsu novadā).
Divas no daudzajām ceturksnī ziņotajām sēņu sugām, iespējams, ir jaunas Latvijai:
- brūnzobe Hydnellum geogenium, ko atrada Ausma Piroga 28. augustā nogāzē pie Aronas upes Madonas novadā un
- sēne Coccomyces tumidus, kuru konstatēja Julita Kluša 20. augustā Ratnieku apkārtnē Cēsu novadā nogāzē uz kritušām vecām lapām.

Brūnzobe Hydnellum geogenium. Foto: Ausma Piroga
Atrastas arī daudzas citas reti sastopamas sēņu sugas, piemēram, dzīslotā jumtene Pluteus phlebophorus (Astra Kalve 8. augustā Valkas novada Plāņu pagastā) un dzeltenkāta lācītis Leccinum crocipodium (Guna Taube 24. jūlijā Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā), kā arī sēne uz interesanta substrāta – pirmo reizi Dabasdatos ziņota sēne Sordaria fimicola, kuru Julita Kluša Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā atrada uz zaķa spirām.

Sēne Sordaria fimicola. Foto: Julita Kluša
Latvijas gļotsēņu saraksts šajā laika periodā papildināts ar 4 jaunām sugām un vēl vienu jaunu taksonu:
- neskaidrā pumpurīte Physarum obscurum, kuru Julita Kluša atrada divās dažādās Latvijas vietās ar pāris dienu atstarpi – 2. jūlijā Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un 4. jūlijā Kuldīgas novada Turlavas pagastā; abās vietās pumpurīte augusi uz sūnām, ar kurām apaugušas skujkoku kritalas; jauna suga visā Baltijā;
- iedzeltenā pumpurīte Physarum xanthinum, kuru Julita 6. augustā atrada Istras staignāju mežos Ludzas novadā uz madaras; jauna suga visā Baltijā, reģistrēta tikai 8 valstīs pasaulē, no kurām Latvija ir vistālāk uz ziemeļiem;
- zvaigžņmezglu lākturīte Cribraria intricata, kuru arī atrada Julita – 18. jūlijā pie Jūrkalnes (Eiropā bieži sastopama suga, iespējams, neesam pratuši noteikt).

Zvaigžņmezglu lākturīte Cribraria intricata. Foto: Julita Kluša
- kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum, atrada Renāte Kaupuža 14. jūlijā uz interesanta substrāta – mitrumā un ēnā pamesta zābaka Mežvidu pagastā, Ludzas novadā; sugu noteica Julita;

Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža
- noliektā cilindrīte Stemonitopsis aequalis (līdz šim bija atrasta tikai šīs sugas sīksporu varietāte), ko Julita atrada 19. septembrī Ratnieku apkārtnē Cēsu novadā uz egles kritalas.
Arī daudzi citi gļotsēņu atradumi ir uzmanības vērti, piemēram, Julitas 27. augustā Ratnieku apkārtnē Cēsu novadā atrastā gludā pilienīte Hemitrichia leiotricha, kas līdz šim pirmo un vienīgo reizi Latvijā bijusi konstatēta 1984. gadā, un Evitas Veinbergas Ogres novada Lielvārdes pagastā 3. jūlijā atrastā kūlīšu plaispika Amaurochaete fusiformis (syn. Symphytocarpus fusiformis) – pasaulē maz apzināta suga, zināmas tikai dažas atradnes 5 valstīs.
No vaskulārajiem augiem izceļama Sanitas Āboliņas Gaujas pļavās Valkas novadā nofotografētā ļoti reti sastopamā deguma neotineja (deguma dzegužpuķe) Neotinea ustulata (syn. Orchis ustulata).

Deguma neotineja Neotinea ustulata (syn. Orchis ustulata). Foto: Sanita Āboliņa
Savukārt sūnu grupai Ansis Opmanis ir parūpējies par Latvijas sugu saraksta pagarināšanu, atrodot divas Latvijā agrāk nekonstatētas sugas:
- Mīlenberga stāvvācelīti Entosthodon muhlenbergii (atrasta 20. jūlijā mežā pie Brocēniem Saldus novadā);
- praulu māņstarlapi Pseudocampylium radicale (atrasta 5. augustā Vecslabadas apkārtnē Ludzas novadā; Somijā un Igaunijā suga aizsargājama).

Praulu māņstarlape Pseudocampylium radicale. Foto: Ansis Opmanis
Bez tam Ansis Istras paugurainē Ludzas novadā 7. augustā konstatējis arī garo zarhipnu Sarmentypnum procerum (syn. Warnstorfia procera), kas ir ļoti reta ziemeļu suga – zināma tikai 5 valstīs (Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā un Latvijā), pie tam visas trīs zināmās Latvijas atradnes bijušas Jelgavas apkārtnē, kur pēdējo reizi suga ievākta 1963. gadā, un tagad jau tika uzskatīta par mūsu zemē izzudušu.
Daudzi putnu vērotāji savos maršrutos šoruden iekļāva Rīgas HES ūdenskrātuvi, kur kopš 3. septembra bija sastopama terekija Xenus cinereus, kuru pirmajai nofotografēt un ieziņot portālā paveicās Lilitai Vanagai.

Terekija Xenus cinereus. Foto: Artūrs Bogorodickis
Starp retākiem ligzdotājiem vairākkārt ziņota iepriekšējā apskatā jau minētā lielā stērste Emberiza calandra, kas jūlijā turpināja uzturēties un dziedāt Lielupes palienes pļavās pie Jelgavas (2. jūlijā to novēroja Edgars Trops, vēlāk citi novērotāji). Dziedoša lielā stērste reģistrēta arī Ziru apkārtnē Ventspils novadā (Atis Ļahs 20. jūlijā).

Lielā stērste Emberiza calandra pie Jelgavas. Foto: Iveta Pērkone
Ir ziņoti arī interesanti neligzdotāju novērojumi, piemēram, Edgars Smislovs 29. jūlijā pie Pitraga novēroja trīspirkstu kaiju Rissa tridactyla, Igors Deņisovs 18. jūlijā sastapa bišu dzeni Merops apiaster Rīnūžu apkārtnē Rīgā un Iveta Pērkone tajā pašā dienā nofotografēja melno alku Cepphus grylle tuvu krastam pie Kolkasraga (vasarā reti novērojama suga).
Eimuru laukos septembrī uzturējās Kaspijas (Sibīrijas) čakstīte Saxicola torquatus hemprichii (vai S. maurus hemprichii – pasugai dažādos Latvijas putnu sarakstos ir atšķirīgi gan latviskie, gan latīniskie nosaukumi), tēviņš, kuru pirmais 12. septembrī atrada Edgars Smislovs, Pēdējais Dabasdatos reģistrēts 29. septembra novērojums. Šis bija pirmais šīs pasugas čakstītes novērojums Latvijā (putni.lv)!

Kaspijas (Sibīrijas) čakstīte Saxicola torquatus hemprichii (S. maurus hemprichii). Foto: Artūrs Bogorodickis
Iespaidīgā skaitā vienuviet novēroti šādi putni:
- 2900 garknābja gauras Mergus serrator (spalvmetēji; Edgars Smislovs uzskaitījis jūrā no Ģipkas);
- 240 baltie gārņi Egretta alba Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā (29. septembrī novērojis Edgars Smislovs);
- 18 šaurknābja pūslīši Phalaropus lobatus pie Lielupes grīvas 29. jūlijā, novērojis Atis Ļahs.

Baltie gārņi Egretta alba Orenīšu dīķos. Foto: Edgars Smislovs
Noslēgumā jāmin arī viena zīdītāju suga – mazais vakarsikspārnis Nyctalus leisleri, kas ir īpaši reta sikspārņu suga Latvijā – tas atrasts Pilskalnē pie Ilūkstes burkā uz balkona un portālā to ieziņojusi Aiga Keivomeģe.

Mazais vakarsikspārnis Nyctalus leisleri. Foto: Aiga Keivomeģe
1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza 14 Dabasdatu ziņotāji, no tiem trīs ziņojuši vairāk par 2000 novērojumiem: Astra Kalve (4057), Inese Skaba un Edgars Smislovs. Arī visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3468 attēli).
Lai visiem dabas vērotājiem interesantu atraduma bagāta gada nogale!
llze Priedniece
2024-10-31