Dabas vērotājiem mierīgākajā ceturksnī (tam gan nepiekristu sēņu un gļotsēņu entuziasti un, oktobra dēļ, arī putnu migrāciju pētnieki) portālā ziņoto novērojumu skaits 2023. gada 4. ceturksnī pārsniedza pērnā gada 4. ceturksni – ieziņoti 41 148 novērojumi (pērn tikai 33 834; infografika raksta beigās), ziņotāju skaitam saglabājoties samērā līdzīgam (šogad 468, pērn 466). Šajā ceturksnī novērojumu skaita ziņā pēc putniem (30 638 novērojumi jeb 74%) ar lielu pārsvaru pār nākamajām grupām sekoja sēnes (6280 novērojumi jeb 15%), pēc tam gļotsēnes (1108 novērojumi jeb 2,7%).

Šoruden Dabasdatos pirmo reizi ieziņots tauriņu mīļotāju sapnis – pieaudzis kartupeļu sfings Acherontia atropos. Suga Latvijā ieceļo ļoti reti. 10. oktobrī to Tukuma novadā novēroja Ivita Melne-Sakaine, ieziņoja Sandris Rabkevičs.

Kartupeļu sfings Acherontia atropos. Foto: Ivita Melne-Sakaine

Vēl viens interesants naktstauriņu atradums bija otro reizi Latvijā konstatētais tinējs Zeiraphera rufimitrana, kas atlidoja uz gaismu tauriņu gaismošanas pasākumā Cēsīs, to ievāca un noteica Uģis Piterāns (noteikšanu apstiprināja arī Nikolajs Savenkovs).

Attiecībā uz putniem šajā ceturksnī reģistrēts trešais Amerikas melnās pīles Melanitta americana novērojums Latvijā – Baltijas jūrā Kolkasraga apkārtnē 6. oktobrī to konstatēja Edgars Smislovs un Ritvars Rekmanis, 10. oktobrī Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Aleksejs Kuročkins). Tajā pašā vietā un laikā reģistrēts arī sestais Stejnegera pīles Melanitta stejnegeri novērojums Latvijā (6. oktobrī; E. Smislovs un R. Rekmanis).

Oktobrī Dienvidkurzemē divreiz novērots melnais grifs Aegypius monachus. Edgars un Vladimirs Smislovi putnu novēroja 24. oktobrī pie Liepājas ezera, barojamies ar maitu kopā ar jūras ērgli un aizlidojam uz mežu. Savukārt 26. oktobrī to pašu putnu Nīcas laukos nofotografēja Pēteris Daknis.

Melnais grifs Aegypius monachus lidojumā (augšpusē jūras ērglis Haliaeetus albicilla; attēlā labi redzami abu sugu izmēri salīdzinājumā). Foto: Edgars Smislovs

Jūrmalciemā, ilggadīgā putnu ķeršanas un gredzenošanas vietā, šoruden noķerti vairāki retumi – 17. oktobrī mazā stērste Emberiza pusilla (I. Brediks, P. Daknis; 8. sugas novērojums Latvijā), 28. oktobrī plīvurpūce Tyto alba (A. Klepers, P. Daknis, I. Dakne).

Daudzi putnu novērojumi ir atzīmēšanas vērti iespaidīgā putnu skaita dēļ, piemēram, šādi migrējošo putnu bari oktobrī:

• Edgars un Vladimirs Smislovi un Aleksejs Kuročkins 9. oktobrī pie Kolkasraga 2,5 h laikā uzskaitīja 542 un 10. oktobrī vairāk nekā 3 h laikā 632 migrējošas melngalvas zosis Branta bernicla;

Melngalvas zosis Branta bernicla. Foto: Edgars Smislovs

• Edgars Smislovs 10. oktobrī uzskaitīja 131 ragaino dūkuri Podiceps auritus jūrā no viena punkta Melnsila apkārtnē;

• Normunds Zeidaks Ventspils apkārtnē 14. oktobrī novēroja 2500 un 29. oktobrī Piltenes apkārtnē 1600-1900 baltvaigu zosis Branta leucopsis;

• Igors Deņisovs 15. oktobrī Eimuru laukos Ādažu novadā novēroja 1200 baltvaigu zosis Branta leucopsis;

• Edgars Smislovs Užavas laukos 26. oktobrī konstatēja divus mazo gulbju Cygnus columbianus barus ar attiecīgi 240 un 250 putniem.

Starp neparasti vēliem novērojumiem jāmin Igora Deņisova 1. novembrī Mangaļsalā novērotā svīre Apus apus un 4. novembrī novērotais pelēkais mušķērājs Muscicapa striata (šai sugai tas ir vēlākais novērojums rudenī Latvijā).

Arī ziemotāji un nometnieki gada nogalē tika konstatēti ievērojamā skaitā, piemēram:

• Miķelis Zalāns 9. decembrī Cēsu novadā novēroja barojamies 100-120 ziemas žubītes Fringilla montifringilla;

• Edgars Smislovs 9. decembrī Liepājā novēroja 45 gredzenūbeles Streptopelia decaocto;

• Pie Audupes tilta Rīgā (starp Mangaļsalu un Vecdaugavu) 10. decembrī Edgars Smislovs un Atis Ļahs uzskaitīja vismaz 5 lielos dumpjus Botaurus stellaris, savukārt 13. decembrī Edgars un Vladimirs Smislovi 4 dumbrcāļus Rallus aquaticus.

Lielais dumpis Botaurus stellaris. Foto: Atis Ļahs

Turpinoties ļoti aktīvai gļotsēņu paraugu ievākšanai un mikroskopēšanai, Latvijas sugu sarakstam ceturksnī nākušas klāt 11 jaunas sugas, starp tām ir arī gan šī gada vasarā vai rudens sākumā, gan agrākos gados ievāktās. Jaunās sugas ir:

• Marjas vālenīte (šokolādes gļotsēne) Stemonitis cf. marjana. Atrada Andris Baroniņš Tukuma novadā jau 2020. dada 15. augustā, noteikta tagad;

• Sārtsporu vilkpienaine Lycogala roseosporum – pirmo reizi Latvijā noteikta nesen izdalīta jauna suga. Atrada Julita Kluša 2023. gada 6. jūlijā Abavas senlejā;

• Kūlīšu plaispika Amaurochaete fusiformis (syn. Symphytocarpus fusiformis) – jauna suga Baltijā, pie tam Latvija ir tikai piektā valsts pasaulē, kur šī suga atklāta (myx.dk). Atrada Julita Kluša Popē (Ventspils novadā) 2023. gada 10. jūlijā;

Kūlīšu plaispika Amaurochaete fusiformis (syn. Symphytocarpus fusiformis). Foto: Julita Kluša

• Oregonas lākturīte Cribraria oregano. Ievāca Julita Kluša Ventspils novadā 2023. gada 27. jūlijā;

• Maigā lākturīte Cribraria cf. tenella. Ievāca Marina Slapakova-Pjankova Rēzeknes novadā 2023. gada 22. augustā;

Maigā lākturīte Cribraria cf. tenella. Foto: Marina Slapakova-Pjankova

• Bezzaru gļotpūpēdis Reticularia liceoides, atrada Vija Sīmansone Cēsu novadā 2023. gada 27. augustā;

• Zeltkodola krāterīte Craterium aureonucleatum – jauna suga Baltijā, pasaulē reti noteikta. Ievāca Astra Kalve Valkas novadā 2023. gada 27. augustā;

• Pinkainā kūlīte Symphytocarpus impexus, ievāca Julita Kluša Cēsu novadā 2023. gada 27. augustā;

• Noliektās cilindrītes sīksporu varietāte Stemonitopsis aequalis var. microspore – iespējams, jauna suga Baltijā; pasaulē šī varietāte noteikta reti. Atrada Julita Kluša Aizkraukles novadā 28. septembrī;

• Olīšu aplocīte Claustria didermoides (syn. Physarum didermoides). Atrada Iveta Bukša Balvu novadā 22. septembrī;

• Gailenes olīte Diderma rufostriatum – jauna suga Baltijā; pasaulē reģistrēta 3 valstīs. Ievāca Marina Slapakova-Pjankova Rēzeknes apkārtnē 2023. gada 6. novembrī.

Gailenes olīte Diderma rufostriatum. Foto: Marina Slapakova-Pjankova

Atklātas arī trīs jaunas gļotsēņu sugu varietātes.

Par ievākto sugu noteikšanu lielā mērā jāpateicas Julitai Klušai!

Jāpiebilst, ka 10. novembrī Rēzeknes apkārtnē Marina Slapakova-Pjankova ievāca pumpurītes (Physarum sp.) paraugu, kuras sporas neatbilst nevienai zināmai sugai, paraugu būtu nepieciešams sekvencēt. Vai nebūtu pienācis laiks atklāt arī kādu zinātnei līdz šim nezināmu gļotsēņu sugu?!

1000 novērojumu slieksni gada ceturtajā ceturksnī pārsniedza četri Dabasdatu ziņotāji: Astra Kalve (4122 novērojumi!), Guna Taube, Inese Skaba un Elvijs Kantāns. Pirmajā vietā pēc pievienoto fotoattēlu skaita, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, arī ir Astra Kalve (3542 fotogrāfijas!).

Ilze Priedniece

2024-01-31